(N 3/2014) VELOSEZONA ATKLĀTA KAS APSARGĀ RĪGU KO PIEDĀVĀ SOCIĀLĀ DIENESTA DIENAS CENTRI KĀ SILTINĀT SAVU NAMU

Transkripts

1 (N 3/2014) VELOSEZONA ATKLĀTA KAS APSARGĀ RĪGU KO PIEDĀVĀ SOCIĀLĀ DIENESTA DIENAS CENTRI KĀ SILTINĀT SAVU NAMU

2 VĀRDS SATURS RĪGA ATKLĀJ VELOSEZONU E-TALONU MAIŅA RĪGAS SILTUMS AICINA PIEVĒRST UZMANĪBU NAMU DROŠĪBAI lpp. 8. lpp. 9. lpp. AR BĒRNU UN JAUNIEŠU SPORTU CĪŅĀ PRET SPAISIEM DIENAS CENTRI AICINA RĪDZINIEKUS KĀPĒC IR IZVEIDOTS RĪGAS VESELĪBAS CENTRS ĒKU SILTINĀŠANA: SILDĪSIM DZĪVOKĻUS, NEVIS IELAS! PALĪDZI SAVAM MIKRORAJONAM KĻŪT LABĀKAM! REPORTĀŽA NO POLICIJAS VIDEONOVĒROŠANAS CENTRA RĪGAS KĀRTĪBAS SARGI LIELDIENU PASĀKUMI RĪGĀ Rīgas pašvaldības laikraksts. Izdevējs: nodibinājums Riga.lv, Rātslaukums 1, Rīga, LV Reģistrācijas apliecības Nr Tirāža: eks lpp. 14. lpp lpp lpp lpp lpp lpp. Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas dome jau vairākus gadus mērķtiecīgi veikusi lielus ieguldījumus sporta infrastruktūras attīstībā pie pilsētas skolām. Tas tiek darīts ar ļoti skaidru mērķi paaugstināt sportošanas iespējas un cīnīties pret jauniešu bezdarbību, alkoholismu un narkomāniju. Tādējādi šie sporta centri pie skolām apzināti ir veidoti, lai ne tikai nodrošinātu mācību procesu, bet arī dotu iespēju ikvienam apkaimes iedzīvotājam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Līdz šim jau ir veiktas lielas investīcijas skolās, gan sakārtojot to teritorijas, gan atpērkot zemes, lai skolu sporta infrastruktūra neatrastos uz privātīpašnieku zemēm. Viens no nozīmīgākajiem Rīgas domes partneriem ir Latvijas Futbola federācija. Šis kopdarbs iepriekšējos gados ir rezultējies ar 39 mazajiem futbola laukumiem pie 39 pilsētas skolām. Un pieredze rāda, ka apkaimes iedzīvotāju interese ir tik liela, ka šie laukumi darbojas teju diennakts režīmā. Turklāt daļu no mazajiem futbola laukumiem ziemā iespējams pārvērst par atklātām slidotavām. Pie piecām skolām ir izveidoti lielie jeb standarta futbola laukumi: Rīgas 49. vidusskolā K. Valdemāra ielā 65; Sporta skolas Arkādija treniņlaukumā Uzvaras bulvārī 10; Rīgas Ostvalda vidusskolā Dammes ielā 20; Rīgas Hanzas vidusskolā Grostonas ielā 5; Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā Parādes ielā 5 (ar dabisko zālienu). Vēl pie divām skolām ir izveidoti sporta kompleksi ar lielajiem laukumiem: Rīgas 72. vidusskolā Ikšķiles ielā 6; Rīgas Iļģuciema vidusskolā Dzirciema ielā 109. Taču pie sasniegtā mēs neapstāsimies, un Rīgas domei ir skaidrs sporta infrastruktūras attīstības plāns arī turpmākajiem gadiem. Jau šogad sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju pie Rīgas 31. vidusskolas Skuju ielā 11 plānots izveidot jaunu sporta kompleksu ar lielo futbola laukumu. Savukārt pie bērnu un jauniešu centra Laimīte tiks nomainīts esošā futbola laukuma segums. Turpmākajos trijos gados ir iecerēts izveidot standarta futbola laukumus pie: Juglas vidusskolas Kvēles ielā 64; Rīgas 84. vidusskolas Lielvārdes ielā 141; vienas no skolām Pļavniekos. Sporta kompleksus, kuros būs gan 40 x 60 metru liels futbola laukums, gan sporta trenažieri, gan ģērbtuves un citiem sporta veidiem paredzēti sporta laukumi, ir iecerēts ierīkot pie: Rīgas Klasiskās ģimnāzijas Purvciema ielā 38; Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas Ruses ielā 22; Rīgas 95. vidusskolas Vienības gatvē 178, k-2. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados Rīgas pilsētā līdzšinējo astoņu sporta laukumu vietā tiks izveidoti 16 jauni futbola laukumi Daugavgrīvā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Skanstē, Juglā, Purvciemā, Ķengaragā, Ziepniekkalnā, Iļģuciemā, Imantā, Zolitūdē, Āgenskalnā un pilsētas centrā. Mēs esam secinājuši, ka patlaban daudzu skolu pagrabi ir pārvērtušies par noliktavām vai vispār netiek izmantoti. Šogad pašvaldības budžetā atvēlēti līdzekļi Rīgas 72. vidusskolas Ikšķiles ielā 6 pagraba pārbūvei par sporta zāli. Te darbosies Vsevoloda Zeļonija džudo skola, cīņas un boksa sekcijas. Sporta zāle tiks izbūvēta arī Rīgas Klasiskās ģimnāzijas Purvciema ielā 38 pagrabā. Šāda programma tiks izvērsta arī citās pilsētas skolās. Vēl pie 20 skolām šogad būs aktivitāšu zonas bērnu rotaļu laukumi un dažādi sporta aktivitāšu rīki.

3 TĒMA [teksts: Marija Pētermane] ĒRTI, VESELĪBAI LABVĒLĪGI, KOMFORTABLI RĪGA KĻŪST RITEŅBRAUCĒJIEM DRAUDZĪGĀKA,Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības priekšsēdētājs Mēs regulāri veicam velosipēdistu uzskaiti. Parasti tas notiek trīs reizes gadā pavasarī, rudenī un ziemā. Vērojumi liecina, ka katru gadu to skaits palielinās par 10%. Un tas ir brīnišķīgi, jo velosipēds ir ne tikai ekoloģisks, bet arī ārkārtīgi vērtīgs pilsētnieka transporta līdzeklis, jo mūsu laikmeta lāsts ir mazkustīgs dzīvesveids. Un tas ir atzīstami, ka Rīgas dome apzinās šīs problēmas nopietnību un dara daudz, lai pilsētas infrastruktūra kļūtu riteņbraucējiem draudzīgāka. Šogad septiņās ielās galvaspilsētas centrā tiks iezīmēta kustības josla riteņbraucējiem. Tā ir Brīvības, Elizabetes, Lāčplēša, Dzirnavu, Stabu, Bruņinieku un, iespējams, arī Avotu iela. Līdz ar siltajiem laikapstākļiem Rīgas ielās strauji palielinājies velosipēdistu skaits. Jaunie veloceliņi, nesen izveidotās ceļa norādes un speciāli pazeminātās ielu apmales veicinājušas, ka pēdējos gados aizvien vairāk pilsētnieku par savu pārvietošanās līdzekli izvēlas dabai vissaudzīgāko transportu velosipēdu. Celiņi jaunie un vecie Latvijas Riteņbraucēju apvienības apkopotie dati liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā velosipēdistu skaits Rīgā ir pieaudzis četrkārtīgi. Un kā nu ne: tieši šajos gados Rīgas dome ir daudz paveikusi, lai Latvijas galvaspilsētu pielāgotu riteņbraucēju vajadzībām. Piemēram, ir izbūvēts līdz šim Rīgā visgarākais veloceliņš Centrs Berģi. Šā celiņa garums ir 14 kilometru, un tas ir iekļauts Eiropas nozīmes maršrutu tīklā EuroVelo10. Šo veloceliņu, kas savieno pilsētas centru, Teiku, Šmerli, Juglu un Berģus, ieskauj gleznainas ainavas: Šmerļa mežs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Jugla un Ķīšezers, kā arī labiekārtotā pludmale Bābelītes ezera krastā. Vecajiem veloceliņiem Vecrīga Imanta (13 km), Centrs Mežaparks (6,6 km), Mežaparks Vecmīlgrāvis (5 km) atjaunots iezīmējums un ceļa segums, kā arī aizlāpītas bedres un uzstādītas jaunas ceļazīmes. Spīķeru kvartāla un promenādes veloceliņa pērn veikto labiekārtošanas darbu dēļ riteņbraucēji ļoti labprāt izmanto maršrutu Centrs Ķengarags. Tā kā Daugavas promenādes attīstība turpinās, veloceliņš Centrs Ķengarags virzienā uz Dārziņiem nemitīgi tiek pagarināts. Projektā ieplānots daudz inovatīvu risinājumu (tie attieksies uz tiltiņiem pār grāvjiem un strautiņiem, atpūtas un sporta zonām), kas ļaus piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu. Pagājušajā gadā ekspluatācijā tika nodots jaunais tā dēvētais Zaļais veloceliņš, kas ved no Vanšu tilta līdz Māras dīķim un tālāk gar Mārupītes krastiem līdz Rīgas robežai ar Mārupi. Arī tas ļauj riteņbraucējiem izbaudīt apkārtnes skaistās ainavas Uzvaras un Arkādijas parkus, Mārupītes krastus. Šā projekta ietvaros pār upi tika uzbūvēts jauns tiltiņš, labiekārtota teritorija, uzbērts ekoloģisks veloceliņa segums grants. Šogad tiks sākta divu jaunu veloceliņu Imanta Vakarbuļļi un Centrs Ziepniekkalns projektēšana. Bet uz Akmens tilta tiks izbūvēts īpašs panduss, lai riteņbraucēji, braucot no Pārdaugavas uz pilsētas centru, varētu justies droši un komfortabli. Rīgas veloceliņu kopējais garums ir 44 kilometri. 4 5

4 TĒMA [teksts: Marija Pētermane] No velonovietnēm līdz apmalēm Jau četrus gadus galvaspilsētā norisinās kampaņa, lai izlīdzinātu ielu apmales, kuras tik ļoti sarežģī dzīvi riteņbraucējiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un invalīdiem. To tiešām var saukt par kampaņu, jo tajā aktīvi līdzdarbojas iedzīvotāji, kuri ir aicināti sniegt informāciju Rīgas domes Satiksmes departamentam par vietām pilsētā, kur ielu apmales ir pārāk augstas. Norisinoties šai kampaņai, līdz pieņemamam augstumam jau ir samazināti 8000 apmaļu. Darbs turpinās, un iedzīvotāju priekšlikumi būs aktuāli arī turpmāk. Pilsētā nemitīgi pieaug arī velonovietņu skaits, kuras izbūvē Rīgas domes Satiksmes departaments sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme. Piemēram, pērn statīvi velosipēdu novietošanai tika uzstādīti deviņās pilsētas vietās, ļaujot atstāt 54 velosipēdus. Tagad pašvaldības velonovietņu skaits galvaspilsētā ir sasniedzis 152 vietas, kur var novietot kopumā 900 velosipēdu. Nav aizmirsts arī par bērniem: velonovietnes ir iekārtotas līdzās 42 mācību iestādēm. Vēl 20 jaunas novietnes pie skolām un bērnudārziem tiks novietotas šogad. Reģistrējies un neuztraucies Siltajos gadalaikos velosipēdu zādzības ir viens no biežākajiem noziegumiem pilsētā. Mēdz gadīties, ka velosipēdu zagļi gluži vienkārši velosipēdu turpat uz vietas izjauc un aiznes sev līdzi pa daļām, lai vēlāk atkal saliktu kopā. Tāpēc visprātīgākā velosipēdu īpašnieku rīcība ir reģistrēt savu Šogad jau ceturto reizi Latvijas galvaspilsētā notiks Velonedēļa. To organizē Rīgas domes Satiksmes departaments sadarbībā ar biedrību Rīgas Velo nedēļa. Velo nedēļa tas ir vesels lērums dažādu interesantu pasākumu, gan izklaidējošu, gan izglītojošu, visiem, kuru sirdij ir tuva riteņbraukšana. Pats iespaidīgākais no pasākumiem solās būt Tvīda brauciens, kura pirmsākumi meklējami Lielbritānijā un kurš pāris gadu laikā iekaroja popularitāti visā pasaulē. Tā ir tematiska retrovelosipēdistu parāde, brauciena dalībniekiem ietērpjoties kā īstākajiem angļu džentlmeņiem: naģenēs, zamšādas cimdos, šņorzābakos... Skatu aizrauj arī Tvīda brauciena sieviešu kārtas dalībnieces, kad tās min pedāļus tvīda midisvārkos, elegantās žaketēs un klasiskās dāmu cepurītēs. Velo nedēļa notiks no 26. aprīļa līdz 3. maijam. Informāciju par plānotajiem pasākumiem var atrast vietnē rigasvelonedela.lv.,lai gan visā Latvijas teritorijā riteņbraucēji visbiežāk kļūst par ceļu satiksmes negadījumu upuriem, Rīgā gadā negāja bojā neviens velosipēdists. divriteni speciālā reģistrā. Tā ir apjomīga datubāze, kas ir pieejama Rīgas rajona Valsts policijas darbiniekiem un ikvienam interneta lietotājam. Šī ir iespēja katram riteņbraucējam apstiprināt savas īpašumtiesības uz velosipēdu, bet lietota braucamrīka pircējam pārliecināties, vai paredzamais pirkums ir juridiski tīrs un vēlāk netiks atsavināts. Šis reģistrs sniedz arī iespēju nozagtu velosipēdu atdot atpakaļ tā īpašniekam. Cik gan nav dzirdēts: policija atklāj narkomānu midzeni, bet tur telpas stūrī kaudzē samestas zagtas lietas, tostarp velosipēdi. Kā lai tiek skaidrībā, kam tie pieder? To var izdarīt vienīgi pēc marķējuma: līdzīgi kā automašīnām, arī velosipēdiem uz detaļām ir marķējuma numuri. Šie cipari ļauj identificēt velosipēdu, ja tas ir nozagts, un ļauj to atpazīt arī tad, kad ar ārējām pazīmēm vien nepietiek. Lai reģistrētu velosipēdu, nekur pat nav jādodas. Ir tikai internetā jāatver Ceļu satiksmes drošības direkcijas portāla sadaļa Reģistrācija ( jāaizpilda reģistrācijas anketa un jāpievieno velosipēda fotogrāfija. Šī informācija nekavējoties papildinās apjomīgo datubāzi, kurā reģistrēti velosipēdi no visas Latvijas. Velosipēdu var piereģistrēt arī vietnē veloreg.lv. Šī vietne savulaik tika izveidota pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības iniciatīvas, un arī tur glabājas liela datubāze. Apvienības riteņbraukšanas entuziasti regulāri iesniedz interesantus un konstruktīvus ierosinājumus, tāpēc Rīgas domes vadība piedāvāja viņiem izveidot Latvijas galvaspilsētas veloinfrastruktūras attīstības koncepciju. Patlaban darbs pie tās rit pilnā sparā. 6 7

5 AKTUĀLI [teksts: Ivars Ozoliņš] 8 E-TALONU MAIŅA NEZAUDĒJOT LAIKU UN NAUDU Rīgas satiksme aicina visu elektronisko biļešu īpašniekus pārbaudīt derīguma termiņu saviem e-taloniem, jo daudziem tas pavisam drīz beigsies. Jaunās elektroniskās biļetes jau ir sagatavotas, un arī uzņēmums darīs visu nepieciešamo, lai jauno e-talonu saņemšana būtu pēc iespējas ērtāka visiem rīdziniekiem. Pārmaiņu laiks E-taloni braukšanai sabiedriskajā transportā Rīgā tika ieviesti gada pavasarī, un to derīguma termiņš bija pieci gadi. Tādēļ gadā tūkstošiem pasažieru ir jānomaina savas zilās braukšanas kartes. Aprīlī, piemēram, derīguma termiņš beidzas personalizēto e-talonu, maijā , jūnijā Lai izvairītos no rindām, Rīgas satiksme iesaka savlaicīgi apmainīt šo ikdienas dzīvē tik svarīgo dokumentu. Pretējā gadījumā var viegli rasties nepatīkamas situācijas: e-talons, kuram būs beidzies derīguma termiņš, automātiski tiks bloķēts, un pat tad, ja tā kontā vēl būs atlikusi nauda, pasažieris var kļūt par zaķi. Ar nederīgu e-talonu nevar saņemt arī paredzētos pabalstus. Galvenokārt tas attiecas uz pensionāriem, studentiem, politiski represētajām personām, daudzbērnu ģimenēm un citiem. Kā uzzināt, kad beidzas e-talona derīguma termiņš? Personalizēto e-talonu lietotāji šo informāciju var atrast uz kartes. Nepersonalizētajiem e-taloniem derīguma termiņš gan nav norādīts. Lai to uzzinātu, ir jāpalūdz izdrukāt talona saturu jebkurā vietā, kur pārdod elektroniskās biļetes. Ja līdz e-talona derīguma termiņa beigām ir palicis mēnesis vai mazāk, tas ir jāapmaina. Jaunā parauga elektroniskajai biļetei būs garāks derīguma termiņš to varēs lietot desmit gadu. IR IZVĒLE,Rīgā reģistrētie pasažieri braucienam sabiedriskajā transportā var izmantot gan e-talonu, gan Rīdzinieka karti. Rīdzinieka karti jau ir saņēmuši cilvēku, un viņiem par derīguma termiņiem vairs nav jāraizējas. Virtuāli vai personīgi E-talonus var apmainīt divos veidos. Pirmais ātrākais un ērtākais izmantojot internetu. Lai to izdarītu, dodieties uz mājaslapu ieejiet sadaļā E talona maiņa, aizpildiet anketu un norādiet, kurā klientu apkalpošanas centrā jūs vēlaties saņemt jauno e-talonu. Kad jūsu jaunais braukšanas dokuments būs gatavs, jūs saņemsiet ziņu uz savu norādīto e-pastu vai mobilā tālruņa numuru. Būs tikai jāatnāk un jāsaņem savs jaunais e-talons. Otrais Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros. Lai to izdarītu, jums jāpaņem līdzi savs e-talons un pase. Jaunais braukšanas dokuments tiks noformēts uzreiz uz vietas. Pasažieri, mainot e-talonu, neko nezaudēs visa informācija un naudas summa no vecā e-talona tiks pārnesta uz jauno dokumentu. Svarīgi: e-taloni tiks mainīti bez maksas. Nepersonalizēts e-talons bez maksas tiks apmainīts sešu mēnešu laikā pēc tā derīguma termiņa beigām. Pēc šā perioda pasažieriem būs jāiemaksā drošības depozīts 2,85 eiro. Uzmanību: e-talons ar beigušos derīguma termiņu ir jānodod Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros, pretim saņemot jauno braukšanas dokumentu. RĪGAS SILTUMS AICINA IEDZĪVOTĀJUS PIEVĒRST UZMANĪBU NAMU DROŠĪBAI AS Rīgas siltums dati liecina, ka Rīgā trīskāršojies daudzdzīvokļu namos ierīkoto individuālo siltummezglu apzagšanas gadījumu skaits gadā tika apzagti 28 siltummezgli, radot vairāk nekā 18 tūkst. eiro zaudējumus gadā apzagti 79 siltummezgli, nodarot vairāk nekā 49 tūkst. eiro lielus zaudējums, bet kopš gada sākuma apzagti jau 28 siltummezgli! Apzogot ēkas siltummezglu, tiek pārtraukta ēkas karstā ūdens piegāde un apkures sistēmas darbība, atgādina AS Rīgas siltums valdes loceklis Uģis Osis. Apkures sezonā ar zemu āra gaisa temperatūru, ziemas aukstākajā laikā, tas ir īpaši aktuāli, jo var aizsalt ēkas siltumapgādes komunikācijas. Jāatgādina, ka māju siltummezgli un tur esošās iekārtas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, kas nozīmē, ka, izlaupot siltummezglu, tiešā veidā vislielākos zaudējumus cieš mājas iedzīvotāji! Lai gan visi siltummezgli ir aprīkoti ar dzelzs durvīm, nepiederošas personas individuālajā siltummezglā var iekļūt, gan izlaužot sienas, gan sabojājot ieejas durvju slēdzenes. Siltummezglos pārsvarā tiek zagti automātikas vadības bloki, cirkulācijas sūkņi, karstā ūdens un apkures sistēmas izpildmehānismi, procesori, termometri, manometri, piebarošanas ūdens skaitītāji. Nereti zādzības laikā tiek sabojātas palikušās siltummezgla iekārtas, elektrokabeļi, cauruļvadi un to fasondaļas. Nozagto iekārtu izmaksas ir mērāmas vairākos simtos eiro. AS Rīgas siltums darbinieki operatīvi reaģē uz šādiem gadījumiem, informējot par tiem arī policiju. Uzņēmums atjauno, Sāksies vērienīgi kanalizācijas un ūdensvada izbūves darbi Bolderājā un Katlakalnā Īstenojot projektu Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā 4. kārta, SIA Rīgas ūdens šajā pavasarī sāks tīklu izbūves darbus projektā ietvertajos mikrorajonos, kuros nav centralizētu kanalizācijas un ūdensvada komunikāciju. Pēc projekta īstenošanas simtiem rīdzinieku būs iespēja saņemt drošus un kvalitatīvus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Projekta realizācija diemžēl ir saistīta ar vērienīgiem rakšanas darbiem iepriekšminēto mikrorajonu ielās, kas sagādās īslaicīgas neērtības iedzīvotājiem. SIA Rīgas ūdens atvainojas iedzīvotājiem par gaidāmajām neērtībām un aicina sīkāku informāciju par projekta realizācijas gaitu saņemt pa tālruni ,Nozagto iekārtu izmaksas ir mērāmas vairākos simtos eiro. karstā ūdens un apkures sistēmu darbību maksimāli īsos termiņos pagaidu pieslēguma variantā, tomēr tās ir izmaksas, kuras dzīvokļu īpašnieki varētu investēt mājas apsaimniekošanā. Lai novērstu apzagšanas riskus un nodrošinātu mājas kopīpašuma iekārtu saglabāšanu, uzņēmums iesaka rīdziniekiem izvērtēt iespēju aprīkot ēku siltummezglu telpas ar signalizācijas sistēmām un noslēgt līgumu par tehnisko apsardzi, kas izmaksā lētāk nekā atjaunot nozagtās iekārtas. Pieredze liecina, ka tajās mājās, kurās siltummezglu iekārtas iepriekš ir nozagtas, dažās ēkās pat vairākas reizes gada laikā, pēc signalizācijas uzstādīšanas zādzības vairs nav reģistrētas. AS Rīgas siltums aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem un par aizdomīgiem trokšņiem namu pagrabos ziņot policijai, kā arī ēkas pārvaldniekam un AS Rīgas siltums Klientu palīdzības dienestam pa diennakts bezmaksas tālruni

6 SVARĪGI [teksts: Marija Pētermane] RISINĀM PROBLĒMAS KOPĀ! KO IEDZĪVOTĀJIEM PIEDĀVĀ RĪGAS SOCIĀLĀ DIENESTA DIENAS CENTRI Nav neviena, kurš varētu uzmanīt, lai jūsu bērns pēc mācībām skolā neklaiņo pa ielām, bet pilda mājasdarbus un vēl laikus paēd? Кamēr esat darbā nav, kam lūgt pabūt kopā ar jūsu radinieku sirmgalvi, kas sirgst ar demenci? Nav, kurp tālāk dzīvē doties, jo esat zaudējis darbu un līdz ar to arī saskarsmi ar citiem cilvēkiem? Rīgas Sociālais dienests palīdzēs jums atrisināt ikvienu no šīm problēmām. Sociālā dienesta dienas centri ir gatavi uzņemt un atbalstīt pilsētniekus ne tikai vārdos, bet arī darbos. Turklāt pilnīgi bez maksas. Atbalsts bezdarbniekiem,dienas centros darbojas visdažādākie interešu klubi. Vārds sociālais mūsdienās visbiežāk tiek lietots, runājot par palīdzību trūcīgajiem, tāpēc tas bieži rada maldīgu priekšstatu. Daudziem šķiet, ka Sociālā dienesta dienas centri ir kaut kas līdzīgs bezpajumtnieku nakts patversmei, kura strādā arī pa dienu. Tomēr tā nav. Situāciju, ka dienas centrs var kļūt par vienīgo glābšanas salmiņu, ir ļoti daudz, un šī palīdzība domāta visiem iedzīvotājiem. Piemēram, cilvēks ir zaudējis darbu. Rīgas Sociālais dienests aicina: nesēdiet mājās, vadot laiku divvientulībā ar savu problēmu. Nāciet labāk uz dienas centru! Šeit ir gaišs, silts un tīrs, šeit jums līdzās būs cilvēki, ar kuriem varēsiet parunāt, šeit ir datori, kurus varēsiet lietot bez maksas,,pērn pieaugušo dienas centrus apmeklēja 2735 cilvēki, bērnu dienas centrus 1000 skolēnu. lai meklētu jaunu darbu. Neesat strādājis ar datoru? Tas nekas dienas centra brīvprātīgie palīgi iemācīs visas nepieciešamās datorprasmes. Bet konsultanti no bezdarbnieku atbalsta grupas palīdzēs uzrakstīt CV un sniegs noderīgus padomus, kā pareizi uzvesties darba pārrunās, kādiem punktiem līgumos jāpievērš īpaša uzmanība. Šeit jūs varat apgūt latviešu, krievu un angļu valodu sarunvalodas līmenī. Tiesa gan, sertifikāts netiks izsniegts: valodu jums mācīs pensionēti skolotāji un studenti brīvprātīgie, kuriem vienkārši patīk to darīt. Toties izzudīs valodas barjera, un tas taču ir galvenais, vai ne? Mācības notiek nepiespiestā un brīvā gaisotnē savācas bariņš dienas centra apmeklētāju, dzer tēju un sarunājas, tādā veidā nemanāmi apgūstot jaunus vārdus, atsaucot atmiņā izteicienus un atceroties pareizos locījumus. Svešvalodas prasmes taču, nenoliedzami, paplašina jauna darba meklējumu iespējas. Dienas centrā strādājošie Rīgas Sociālā dienesta darbinieki labprāt konsultēs vēl arī par to, kādus pabalstus, vienreizējus vai ilgtermiņa, šajā grūtajā periodā jūs varat saņemt. Teiksim Nē vientulībai Un, lūk, vēl kāda situācija no dzīves: cilvēks ir kļuvis par pensionāru un līdz ar to zaudējis ierasto paziņu loku. Bērnu viņam nav, varbūt tie devušies peļņā uz ārzemēm vai arī vienkārši neliekas ne zinis. Un pensionārs piepeši atskārst, kā milzu soļiem pietuvojusies vientulība. Arī šajā gadījumā dienas centrs ir tieši tas, kas vajadzīgs. Šeit darbojas visdažādākie interešu klubi. Var izvēlēties pēc sirds patikas, vai pievienoties klubiņam, kurā māca zīmēt, vai apgūt ēdienu gatavošanu, varbūt iemācīties šūt un adīt? Par iekārtām un materiāliem nav jāraizējas: mācekļi bez maksas var lietot gan šujmašīnas, gan adāmadatas un dziju, gan zīmēšanas piederumus. Galvenais lai būtu vēlēšanās! Gribas dziedāt lūdzu, var pieteikties korī. Gribas dejot nekādu problēmu, jo ir pieejama spoguļzāle ar atbalsta stieņiem, kur savus audzēkņus jau gaida pasniedzēji. Klubiņu kļūst arvien vairāk. Piemēram, nesen kopā sanāca grupa cilvēku, kuri vēlējās organizēt humora klubiņu, pašlaik tas jau veiksmīgi darbojas. Cilvēki, kuri spēj pārvietoties vienīgi ar spieķi, izveidoja klubiņu dejām ar spieķi. Bet veselīga dzīvesveida piekritēju klubiņā lekcijas lasa Stradiņa universitātes vecāko kursu studenti. Iestājoties siltākam laikam, dienas centros atdzīvojas nūjotāju grupas. Centri bez maksas izsniedz inventāru un nodrošina ar instruktoru. Rīgas domes Labklājības departamenta mājaslapā (klikšķinot uz saites Rīgas Sociālais dienests/dienas centri) regulāri tiek publicēts saraksts kurās dienās kādi maršruti paredzēti. Nūjotāji šos maršrutus mēro nu jau trešo gadu pēc kārtas. Reizē ar siltā laika iestāšanos atsākas treniņi ar āra trenažieriem. Arī šeit nodarbības tiek veidotas pēc līdzīga principa: noteiktā laikā sanāk grupa interesentu, un pieredzējis instruktors vada nodarbību, uzmanot, lai vingrinājumi tiktu izpildīti parei,no 23. līdz 25. aprīlim Rīgas domes Sociālā dienesta dienas centros notiks Atvērto durvju dienas. Nāciet un vaicājiet visu, kas jūs interesē, un apskatiet visu klātienē. Centru darbinieki ar prieku gaidīs gan jaunus apmeklētājus, gan arī brīvprātīgos, kuri vēlas dalīties ar dienas centru klientiem savās profesionālajās prasmēs

7 SVARĪGI [teksts: Marija Pētermane] zi, nekaitējot veselībai. Treniņu biežums ir atkarīgs no dalībnieku vēlēšanās: ja viņi gribētu, varētu trenēties kaut katru dienu. Bet lietainās un vēsās dienās ir ko darīt arī iekštelpās: visos dienas centros var spēlēt galda spēles, nodarboties ar rokdarbiem, saņemt sociālā darbinieka konsultācijas. Notiek kustību terapijas nodarbības, vingrošana. Regulāri tiek piedāvātas tematiskās tikšanās ar uzaicinātiem lektoriem, māksliniekiem un aktieriem, kā arī citiem populāriem cilvēkiem. Visbeidzot, var doties ekskursijā. Ir tikai iepriekš jāizdomā maršruts, jāsapulcē dienas centra apmeklētāji, kuriem būtu līdzīgas vēlmes, un par savu ideju jāinformē centra darbinieki. Viņi tad arī palīdzēs noorganizēt transportu. Dienas centru darbinieki ļoti priecājas par jebkuru pilsētnieku iniciatīvu. Nodarbošanos šeit atradīs visi, kuri ir gatavi bez maksas dalīties savās prasmēs ar citiem cilvēkiem. Brīvprātīgie pedagogi dienas centros ir visdažādākā vecuma cilvēki, sākot ar studentiem un beidzot ar pensionāriem. Viņu darba rezultāts neskaitāmas izstādes, koncerti, kurus noorganizējuši dienas centru apmeklētāji. Un milzīgs daudzums pateicību no cilvēkiem, kuri ar brīvprātīgo palīgu un pedagogu palīdzību ir DIENAS CENTRI PIEAUGUŠAJIEM: Ābeļzieds Dzirciema ielā 24; Vecmīlgrāvis Emmas ielā 3; Ķengarags Aglonas ielā 35/3; Ābeļzars Avotu ielā 31; Kamene Salnas ielā 2; Kastanis Lomonosova ielā 1, k-19; Rīdzene Brīvības ielā 237/2. DIENAS CENTRI BĒRNIEM: Skudrupūznis Vaidelotes ielā 13; Čiekurs Maskavas ielā 285/6; Vecmīlgrāvis Emmas ielā 3; Kamene Salnas ielā 2. DIENAS APRŪPES CENTRI CILVĒKIEM, KURI SIRGST AR DEMENCI: Ozolaine Patversmes ielā 30/2; Oāze Biešu ielā 6; Liepa Zolitūdes ielā 30.,Dienas centru darbinieki ļoti priecājas par jebkuru pilsētnieku iniciatīvu. apguvuši kādu jaunu nodarbošanos vai atklājuši sev interesantu vaļasprieku. Ja jums ir vientuļi, bet negribas ne dziedāt, ne dejot, un prāts netiecas arī uz rokdarbiem, tik un tā nāciet šurp, rīdziniekus aicina sociālie darbinieki. Dienas centros jūs varat saņemt psihologa, sociālā darbinieka vai sociālā pedagoga (ja jums ir radušās nesaskaņas attiecībās ar bērniem) konsultāciju. Var jau arī vienkārši mierīgi pasēdēt, palasīt jaunākās avīzes un žurnālus. Un klusītēm pavērot cilvēkus visapkārt. Gan jau pienāks laiks, ka iekļausieties kādā kompānijā, kas šajā sirsnīgajā atmosfērā izveidojas pārsteidzoši ātri. Lūk, tikai mazliet, un jūs jau visi kopā dodaties vākt liepziedus tējai vai turpat dienas centra telpās cepat cepumus, ar kuriem iepriecināt jaunos paziņas. Lai kļūtu par Rīgas Sociālā dienesta dienas centra pieaugu DIENAS APRŪPES CENTRI CILVĒKIEM AR PSIHISKIEM TRAUCĒJUMIEM: Cerību māja Rēzeknes ielā 2a; Cerību ligzda Balvu ielā 11; Cerību tilts Ieriķu ielā 2b; Mēness māja Putnu ielā 6; Saule Ventspils ielā 29; Saule (filiāle) Ezera ielā 21; KOPĀ Raunas ielā 64; Gaismas stars Pērnavas ielā 62; Saulessvece Hospitāļu ielā 55. Visu Rīgas domes Sociālā dienesta dienas centru adreses un telefona numurus, informāciju par to darba laiku un plānoto pasākumu sarakstus atradīsit mājaslapā Turklāt informāciju var iegūt, piezvanot Rīgas domes Labklājības departamentam uz bezmaksas telefona numuru darbdienās: plkst , piektd.: plkst Ārpus darba laika darbojas balss pasts. šajiem apmeklētāju, nav jāuzrāda nekādi dokumenti. Vienkārši nāciet un tas ir viss. Aprūpētājas vietā Bez parastiem dienas centriem ir arī specializētie, tostarp centrs cilvēkiem, kuri sirgst ar demenci (vecuma plānprātību). Daudzi ne tikai no nostāstiem vien zina, ko nozīmē šī kaite: tuvinieks cienījamā vecumā pamazām zaudē atmiņu, saikni ar apkārtējo vidi, neapzinās, ko dara. Bail viņu atstāt mājās vienu: viņš var ieslēgt gāzes plīti vai atvērt ūdens krānu un aizmirst par to, var nejauši sevi savainot vai aiziet prom no dzīvokļa, kurp deguns rāda. Pastāv iespēja algot aprūpētāju. Taču nebūt ne visiem tam pietiek naudas. Te nu atkal palīdzēs Rīgas domes Sociālais dienests. Specializētajā dienas centrā ir šāda kārtība: jūs atvedat savu tuvinieku no rīta, bet vakarā atnākat viņam pakaļ. Pa dienu jūs varat mierīgu sirdi nodoties darba pienākumiem: jūsu mīļais cilvēks ir droši pieskatīts un saņem vislabāko kopšanu. Viņu pabaros, un viņam nebūs jāgarlaikojas: ir nodarbības gan atmiņas trenēšanai, gan saudzējoša ārstnieciskā fizkultūra, viņš var arī papļāpāt ar citiem centra apmeklētājiem. Viņa veselības stāvokli uzmanīs medmāsiņa. Un tad, kad jūs ieradīsieties pēc viņa, cilvēks jutīsies apmierināts un labā omā, jo visu dienu būs pavadījis interesanti un labā kompānijā, nevis sēdējis viens pats aiz slēgtām durvīm dzīvoklī. Tieši tāda pati kārtība ir specializētajā dienas centrā cilvēkiem ar psihiskām slimībām. Turklāt dienas centrā Ābeļzieds darbojas grupa kurlmēmiem cilvēkiem. Daudziem par izbrīnu šeit ir dejošanas grupa, kurā pedagoga un surdotulka vadībā nedzirdīgi cilvēki veiksmīgi apgūst dejas mākslu. Lai jūsu ar demenci vai garīgu slimību sirgstošais tuvinieks varētu apmeklēt specializēto dienas centru, ir nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums. Šis dokuments jāiesniedz Rīgas Sociālajā dienestā, jāuzraksta iesniegums, un jums tiks izsniegts norīkojums centra apmeklēšanai. Nav nozīmes, cik daudz jums ir naudas: palīdzība netiks atteikta nevienam. Skolēnu brīvais laiks Rīgas domes Sociālā dienesta rīcībā ir arī dienas centri bērniem. Tur tiek pieņemti skolas vecuma bērni līdz 18 gadu vecumam. Tas ir labs problēmas risinājums vecākiem, kuri no rīta līdz vakaram ir aizņemti darbā? Ko darīt, ja nav vecmāmiņas, kas bērnam pēc stundām var atnākt pretī uz skolu, pabarot, uzmanīt, lai ir izpildīti mājasdarbi. Kā pārliecināties, ka jūsu lolojums bezmērķīgi neklīst pa ielām? Visas rūpes uzņemas dienas centrs bērniem. Skolēns var nākt šurp pēc stundām, viņu bez maksas pacienās ar pusdienām. Ja ir vēlēšanās, var noskaloties dušā. Vēlāk ir daudz iespēju saturīgi pavadīt laiku: var mācīties mūziku, piemēram, spēlēt ģitāru (gan pasniedzēju, gan instrumentu piešķir dienas centrs), vai apgūt dejotprasmi, nodarboties ar sportu, spēlēt galda spēles, zīmēt un, protams, izpildīt mājasdarbus. Bieži vien bērni, kuri apmeklē dienas centru, dodas kādā interesantā ekskursijā. Piemēram, nesen viņi viesojās Rīgas lidostā, kur savām acīm varēja aplūkot, kā rit darbs visos lidostas dienestos. Lai bērns varētu apmeklēt dienas centru, vecākiem ir jāierodas sava rajona sociālajā nodaļā un jāuzraksta iesniegums. Arī šajā gadījumā nav nozīmes, kāds ir vecāku materiālais stāvoklis, jo tiks pieņemts ikviens iesniegums un sociālais darbinieks izdos norīkojumu uz dienas centru bērniem. Iedzīvotāji aktīvi apmeklē mūsu dienas centrus, bet mēs vēlētos vēl lielāku aktivitāti, saka Rīgas domes Labklājības departamenta preses sekretāre Lita Brice. Ir grūti laiki, un nevajag kautrēties vērsties pēc palīdzības. Kopā ir vieglāk tos pārdzīvot. KUR MEKLĒT BĒRNU VASARAS NOMETNI? Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina vecākus kopā ar bērniem izvēlēties vasaras nometni. Rīgas izglītības iestāžu organizēto vasaras nometņu saraksts ar kontakttālruņiem, norises vietu, kā arī ar norādi par nometnes mērķauditoriju aprīļa beigās būs pieejams interneta vietnē sadaļā Aktuāli

8 VESELĪBA [teksti: Anna Liepiņa] 14 APVIENOŠANA, BET NE IZNĪCINĀŠANA KĀPĒC IR IZVEIDOTS RĪGAS VESELĪBAS CENTRS Ar Rīgas domes lēmumu sešas poliklīnikas, kuras līdz šim bija atsevišķas organizācijas, tagad ir kļuvušas par vienotu veselumu, un turpmāk to nosaukums būs Rīgas veselības centrs. Apvienošanās mērķis optimizēt izmaksas un uzlabot piedāvātos pakalpojumus. Piecas poliklīnikas, kas ietilpst jaunajā struktūrā, atrodas Pārdaugavā, sestā Daugavas labajā krastā. Tie ir bērnu veselības centrs Ķengarags, Bolderājas poliklīnika, Iļģuciema poliklīnika, primārās veselības aprūpes centrs Ziepniekkalns, Torņakalna poliklīnika un veselības centrs Imanta. Kāpēc Rīgas veselības centrā ir apvienotas tieši šīs poliklīnikas? Tāpēc, ka tieši šīs ir vienīgās Latvijas galvaspilsētas pašvaldības poliklīnikas (neskaitot tās, kas ir pievienojušās Rīgas 1. slimnīcai). Pārējās pilsētas poliklīnikas ir privātstruktūras, lai gan mēs parasti tās uztveram kā valsts iestādes. Pašvaldības poliklīniku apvienošana Rīgas veselības centrā ir tīri administratīvs process. Tas nozīmē, ka visas iestādes paliek savās vietās un arī turpmāk sniegs tos pašus pakalpojumus, ko līdz šim. Kas tad ir mainījies? Tikai iekšējā struktūra, kas nekādā veidā neietekmē pacientu intereses. Kamēr šīs poliklīnikas bija patstāvīgas organizācijas, katrai bija sava administrācija, grāmatvedība un juristi. Tagad arī vadība un lietvedība ir vienota tas viss ļaus būtiski ietaupīt līdzekļus. Tādējādi lielākus finanšu resursus varēs novirzīt tieši ārstniecībai. Poliklīnikas tika apvienotas pavisam vienkārša iemesla dēļ mūsdienās daudzas veselības aizsardzības jomas prasa nopietnus kapitālieguldījumus, kas atmaksājas tikai tad, ja ir lieli apjomi. Piemēram, moderna pacientu reģistrēšanas sistēma. Cilvēkiem,Bolderājas poliklīnika kļūs par vienu no sešiem projekta dalībniekiem. taču nav stundām jāsēž pie telefona, cenšoties piezvanīt reģistratūrai. Ir jābūt iespējai atrisināt šo problēmu dažu sekunžu laikā ieiet internetā un pierakstīties pie vajadzīgā speciālista tiešsaistes režīmā. Viena poliklīnika, protams, šādus informācijas tehnoloģiju izdevumus nevar atļauties. Toties to var izdarīt, apvienojoties ar citām. Turklāt ja sešas poliklīnikas ir apvienotas vienā struktūrā, tas piedāvā pacientam izvēles iespējas. Pierakstoties pie ārsta tiešsaistē, pacients var izvēlēties, kur viņam ērtāk apmeklēt ārstu tuvāk darbam, tuvāk mājām vai tur, kur nepieciešamais speciālists ir visātrāk pieejams. Tikpat plašas iespējas tiks sniegtas pacientam, pierakstoties pa tālruni. Sešas atsevišķās reģistratūras tiek likvidētas, un to vietā izveidots vienots zvanu centrs visām poliklīnikām ir viens tālruņa numurs un daudz operatoru, kas uzreiz piedāvās vairākas iespējas, kur pacients var saņemt nepieciešamo medicīnisko pakalpojumu. Daudz ieguvumu būs arī ārstiem. Pirmkārt, administratīvo izmaksu samazinājums noteikti ietekmēs viņu algas. Un, otrkārt, viņi varēs paaugstināt un apliecināt savu kvalifikāciju centralizēti. Tas ir ļoti svarīgi, jo ārstiem kvalifikācijas eksāmeni ir jākārto regulāri. Vēl viens jaunums: drīz pašvaldības poliklīnika Imantā pārcelsies uz jaunām telpām. Tā atradīsies divos stāvos vienā no sociālajām mājām, kas tiks nodota ekspluatācijā jūlijā. Ēka jau sākotnēji tika projektēta ar domu, ka vairākas telpas tiks atvēlētas ārstniecības iestādei, tāpēc diagnostikas un ambulatorās nodaļas tur tiks iekārtotas ar visām ērtībām. VESELI CILVĒKI VESELĪGĀ PILSĒTĀ Šogad Rīga pievienosies Veselīgo pilsētu tīklam tā ir starptautiska Pasaules Veselības organizācijas (PVO) programma. Šis svarīgais notikums ne tikai uzlabos Latvijas galvaspilsētas prestižu pasaulē, bet arī ļaus piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, lai pilsētā izveidotu pēc iespējas veselīgāku vidi. Kas ir Veselīgo pilsētu programma? Pēdējās desmitgadēs ir notikušas būtiskas pārmaiņas izpratnē par to, kas ir cilvēka veselība un kāda loma tai ir sabiedrības attīstībā. Medicīniskais veselības modelis, kas dominēja 20. gadsimtā, pārveidojas par sociālo modeli tagad mēs saprotam, ka veselību veido sociāli ekonomiskie, kultūras un apkārtējās vides faktori. Slimību cēloņi ir ļoti dažādi sākot ar neveselīgu pārtiku un nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem līdz pat gaisa piesārņojumam un grūti pieejamai veselības aprūpei. Lai risinātu šīs problēmas, ir jāapvienojas! Kāpēc lai tajā būtu ieinteresēta valsts? Tāpēc, ka cilvēku veselība ir galvenais virzītājspēks un resurss sabiedrības sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Tieši tāpēc attīstītajās valstīs par to mūsdienās runā ne tikai ārsti, bet arī ekonomisti un politiķi. Veselīgo pilsētu projekts tiek attīstīts jau vairāk nekā 20 gadu, un nu tas ir kļuvis par globālu kustību. Šajā tīklā ir apvienojušās vairāk nekā 1000 pilsētu, rajonu un ciematu no vairāk nekā 30 Eiropas valstīm. Starp citu, ļoti aktīvi šajā programmā darbojas mūsu austrumu kaimiņi Krievijas pilsētas. Kļūt par Veselīgo pilsētu šīs programmas ietvaros nav viegli. Pilsētai, kas pretendē uz Veselīgas pilsētas statusu, ir jāpaveic liels darbs, lai atbilstu daudzajiem PVO noteiktajiem kritērijiem. Rīgas pašvaldībā ir izstrādāts īpašs stratēģiskais plāns gadam Veselīga pilsēta veselīgs rīdzinieks. Tas paredz nodrošināt lielāku pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem galvaspilsētā, paaugstināt rīdzinieku izpratni par veselīgu dzīvesveidu un radīt veselīgu un drošu pilsētvidi. Tagad, iestājoties Veselīgo pilsētu tīklā, šo plānu varēs īstenot ar ES fondu līdzdalību. Izveidot parkus un zaļās zonas, radīt infrastruktūru, kas mudinātu cilvēkus pavadīt vairāk laika svaigā gaisā un veicinātu aktīvu dzīvesveidu (veloceliņi, trenažieri brīvā dabā, labiekārtotas atpūtas zonas), jaunu poliklīniku būve un zaļā enerģija tie ir tikai daži no Veselīgās pilsētas projektiem, kuri ļauj pretendēt uz ES finansiālu atbalstu. Veselīgo pilsētu projekts Eiropas valstīs tiek īstenots pēc Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja iniciatīvas kopš gada. Latvijā, izņemot Rīgu, Veselīgas pilsētas statuss ir piešķirts vēl tikai Jūrmalai. 15

9 NODERĪGA INFORMĀCIJA [teksts: Marija Pētermane] ĒKU SILTINĀŠANA: SILDĪSIM DZĪVOKĻUS, NEVIS IELAS! Iedzīvotāju pasivitāte ir galvenais iemesls, kādēļ kavējas daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma Rīgā. Rīdzinieki gan bieži sūkstas, ka jāmaksā astronomiski rēķini par apkuri, taču, lai tos samazinātu, bieži vien nav gatavi rīkoties. Šis kūtrums vērojams, lai gan siltināšanas programmas īstenošanā savu atbalstu (finansiālu un bez maksas!) pilsētniekiem piedāvā gan ES, gan Rīgas dome. Turklāt Eiropas fondi ir gatavi segt gandrīz pusi no izmaksām ar nosacījumu, ka iedzīvotāji sadūšosies tik nopietnam un dārgam pasākumam kā ēkas renovācija. Papildus pašvaldība piedāvā segt lauvas tiesu no izdevumiem par pirmo mājas renovācijas posmu energoauditu, kas ir ļoti svarīgs pasākums, taču iedzīvotājiem neuzliek nekādas saistības. Kas ir energoaudits? Vairums Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ir celtas četrdesmit vai piecdesmit gadu senā pagātnē, kad enerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Tādēļ par siltumenerģijas taupīšanu tolaik neviens nedomāja visa uzmanība projektēšanas laikā tika pievērsta tam, lai dzīvojamo māju būvniecība būtu ātra un vienkārša. Mūsdienās, saprotams, šīs mājas siltumu noturēt tikpat kā nespēj. Katrai mājai ir savi vājie punkti jeb siltuma zudumu galvenie iemesli: vienai mājai tās ir sienas, otrai novecojis jumts un neapkurināti bēniņi, trešajai vecie logi un durvis vai vēsais pagrabs. Tā var izskaidrot to, ka pat vienas sērijas un vienā gadā celtu māju iedzīvotāji saņem atšķirīgus apkures rēķinus. Patiesībā siltums visām ēkām tiek piegādāts par vienādu megavatstundas cenu, taču nesiltinātu māju apkurei nepieciešams daudz vairāk siltumenerģijas. Lai noskaidrotu, kur tieši ir meklējams siltuma zudumu cēlonis, tiek veikts energoaudits. To var salīdzināt ar medicīniskajiem izmeklējumiem ārsts apskata pacientu, izvērtē analīžu rezultātus, nosaka diagnozi un lemj par ārstēšanu. Ar māju ir līdzīgi ierodas speciālisti, apseko to no pamatiem līdz jumtam, fiksē nepieciešamos rādītājus un nosaka, caur kurām mājas daļām notiek siltuma izkļūšana no mājas jeb siltuma zudumi. Tieši tādēļ energoauditu ir iespējams veikt,nams Bauskas ielā pēc renovācijas. tikai ziemas periodā. Kad energoaudits paveikts, iedzīvotāji saņem: ēkas energopasi svarīgu dokumentu, kas saskaņā ar ES normām ir obligāti nepieciešams katrai mājai. Šā iemesla dēļ agri vai vēlu šāds dokuments būs jāsaņem ikvienai ēkai. Tajā ir atspoguļoti visi ēkas energoefektivitātes rādītāji, un tā ir derīga vismaz 10 gadu; auditoru ieteikumus, proti, norādījumus, kuras ir ēkas vājās vietas un ko noteiktā situācijā darīt, lai siltuma zudumus samazinātu; pilnu tāmi par siltināšanas darbiem un to izmaksām, kā arī prognozes, kā siltuma ietaupīšana atspoguļosies apkures rēķinos pēc darbu pabeigšanas (šis pakalpojums SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem ir pieejams bez maksas). Cik maksā energoaudits? Mājas energoaudits izmaksā aptuveni eiro. Taču tā nebūt nav summa, kas jāmaksā iedzīvotājiem! Pilsētas pašvaldība tam ir atradusi nepieciešamos līdzekļus un ar Rīgas Enerģētikas aģentūras starpniecību samaksā 80% no auditam vajadzīgās summas. Nav grūti aprēķināt, ka pat ar maksimālo cenu, t. i., 500 eiro, mājas iedzīvotājiem būs jāsamaksā vien 100 eiro. Ja šo summu izdala ar vidējo dzīvokļu skaitu 40, redzam, ka katra dzīvokļa īpašniekam par ēkas energoauditu būs jāveic vienreizējs maksājums tikai 2,50 eiro. Ja ēkā ir 70 dzīvokļu, maksājums būs vēl mazāks nieka 1,42 eiro katra dzīvokļa īpašniekam. Šādu summu nekādi nenosauksi par nesamērīgu. Turklāt jāņem vērā, ka norādītā cena 500 eiro ir apzināti palielināta. Rīgas Enerģētikas aģentūra vispirms izsludinās konkursu, un auditori centīsies piedāvāt zemāko cenu. Ir bijuši gadījumi, ka ēku audits izmaksājis tikai 200 eiro, turklāt iedzīvotājiem arī no šīs summas ir jāsedz vien 20%. Patlaban Rīgā audits ar Rīgas Enerģētikas aģentūras palīdzību jau ir veikts 102 ēkām (30 no tām ir SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldījumā esošās mājas). Aģentūra par šo auditu veikšanu ir samaksājusi auditoriem kopumā 15 tūkstošus latu ( tūkstošus eiro). Kādas saistības iedzīvotājiem uzliek energoaudits? Pilnīgi nekādas. Saņemot pilnu pārskatu par mājas stāvokli, iedzīvotāji var ar to iepazīties tīri informatīvi, kā arī pieņemt lēmumu, kādi darbi un kādā apmērā jāveic. Mājas renovāciju ir arī iespējams atlikt uz labākiem laikiem. Iedzīvotāji, kuri tēriņus vēlas samazināt līdz pašam minimumam, var aprobežoties ar nelielu remontu, kas pakāpeniski uzlabos ēkas siltumizolāciju, piemēram, nomainot logus un ieejas durvis, nosiltinot bēniņus un pagrabu. Šādi darbi pēdējo divu gadu laikā ir veikti vairāk nekā 200 SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldījumā esošo dzīvojamo māju. Savukārt iedzīvotāji, kuri ir gatavi savu māju savest pilnīgā kārtībā, var pretendēt uz to, ka līdz pat pusi no izmaksām segtu Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Jaunajā ES plānošanas periodā ( ) ir izvirzītas augstas prasības ēku energoefektivitātei, tādēļ ES ir gatava piešķirt naudu, lai tuvinātu mūsu dzīvojamo fondu Eiropas standartiem. Starp citu, liela daļa mūsu dzīvojamā fonda ir ārpus katras kritikas. To apliecināja ēku energoefektivitātes pētījums, ko jau tālajā gadā veica valsts uzņēmums Mājokļu aģentūra. Saskaņā ar Latvijas standartu ēkas atkarībā no enerģijas patēriņa tiek iedalītas 14 klasēs (no А līdz N). Jo tālāk no А, jo lielāks siltumenerģijas daudzums ir nepieciešams dzīvokļu apsildīšanai. Mērījumi, kas veikti 103 ēkās visā Latvijā, liecināja, ka lielākā daļa no sērijveida daudzstāvu KAIMIŅU PIEREDZE Lietuvā renovācijas programmas īstenošanai mājokļu īpašnieku biedrība saņem valsts subsīdijas 30% apmērā no remonta izmaksām. Vēl 15% piešķir Viļņas pilsētas pašvaldība savas programmas ietvaros. 10% biedrība samaksā no saviem līdzekļiem. Atlikusī summa tiek iegūta, ņemot bankā kredītu ar atvieglotiem noteikumiem. Tādējādi siltināšanas nosacījumi kaimiņvalstī gandrīz neatšķiras no tiem, kādi pašlaik tiek piedāvāti rīdziniekiem. Tomēr jāatzīst, ka lietuvieši ir izrādījušies daudz aktīvāki saimnieki jau gadā 70% daudzstāvu dzīvojamo māju Lietuvā atbilda Eiropas energoefektivitātes prasībām. mājām ir iekļaujamas H L klasē. Kā vissliktākā no siltuma zudumu rādītāju viedokļa tika minēta 602. sērija. Augstāku novērtējumu ir ieguvušas 318. sērijas (ar nesošajām ķieģeļu sienām) un speciālo projektu ēkas. Tālāk seko 104. un 467. sērija. Bet par siltākajām no padomju laikā celtajām tika atzītas 103. un 316. sērijas ēkas. Taču arī tās ir ļoti tālu no ideālajiem rādītājiem un ierindojas skalas otrajā pusē. Ir skaidrs, ka četros gados, kas pagājuši kopš minētā pētījuma veikšanas, mājas nav kļuvušas labākas. Vairums no tām atbildīs Eiropas fonda atbalsta kritērijiem. Tomēr, lai cik slikts ēkas stāvoklis nešķistu vizuāli, bez energoaudita veikšanas pretendēt uz ERAF finansējumu nav iespējams. Patlaban uz ES piešķirto finansiālo atbalstu līdz 50% no siltināšanas izmaksām pretendē 107 mājas. Skaitļi liecina, ka piecu māju iedzīvotāji ir veikuši energoauditu par saviem līdzekļiem, iztiekot bez pašvaldības aģentūras piedāvātās palīdzības (kopumā 100 mājām energoaudits ir veikts par dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļiem). Taču renovācija nozīmē jau pavisam citas kategorijas summas, un ir viegli nojaušams, ka iedzīvotājiem tās nav pa kabatai. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klientiem, kuri siltināšanas darbu izpildei ir gatavi ņemt kredītu bankā, piedāvā šo iespēju īstenot klientiem tiek aiztaupīta nepieciešamība individuāli uzņemties kredītsaistības, kā nodrošinājumu ieķīlājot dzīvokli. RNP šīs kredītsaistības ir gatavs uzņemties savu klientu vietā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav jāņem kredīts nevienā bankā. Finansējums tiek nodrošināts ar pašvaldības uzņēmuma starpniecību, kas pēc tam sadala atmaksājamo kredīta summu starp mājas iedzīvotājiem. RNP piedāvā šādu iespēju, zinot, ka ietaupījums, kas tiks panākts uz mājas siltināšanas rēķina, nosegs ikmēneša kredīta maksājumu. Iedzīvotāju izdevumi nepalielinās pēc mājas siltināšanas jāmaksā tāda pati summa kā iepriekš, tādējādi iedzīvotāji pakāpeniski samaksā kredītu. Ieguvums pēc siltināšanas Patlaban siltināšana jau ir veikta 56 Rīgas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, un to iedzīvotāji var dalīties savā pieredzē. Par 40 ēkām ir noslēgti atbilstoši līgumi, un tās gaida savu kārtu, kad tiks sākti renovācijas darbi (tā kā daudz darbspējīgu cilvēku ir devušies uz ārzemēm, būvniecībā diemžēl mūsu valstī valda darbaspēka deficīts). Vidējie rādītāji pilsētā ir šādi: pēc renovācijas siltumenerģijas ietau 16 17

10 NODERĪGA INFORMĀCIJA [teksts: Marija Pētermane] PILSĒTA [teksts: Ivars Ozoliņš] 18 pījums siltinātajās ēkās ir no 47,2 līdz pat 76,4%. Lai aplūkotu konkrētu piemēru, izvēlējāmies māju, kas atrodas Bauskas ielā 51, Rīgā, kuru apsaimnieko RNP. Mājas iedzīvotāji pieņēma lēmumu veikt pilnu pasākumu kompleksu energoefektivitātes palielināšanai nosiltināja sienas, bēniņus un pagrabu, atjaunoja jumta segumu, ierīkoja jaunu ventilācijas sistēmu, ielika jaunus logus un durvis koplietošanas telpās, kā arī nomainīja karstā ūdens un apkures caurules. Darbi patlaban tuvojas beigām, bet projekts pilnībā vēl nav beidzies (patlaban ir paveikti apmēram 80% no iecerētā). Taču rēķini jau tagad ir kļuvuši divas reizes mazāki! Citam RNP klientam dzīvojamajai mājai Platajā ielā 28/2, Rīgā, siltināšanas darbi ir sākti salīdzinoši nesen pērnā gada decembrī. Taču jau tagad ir skaidrs, ka ietaupījums būs vēl lielāks. Iemesls ir tāds, ka iedzīvotāji papildus visiem iepriekšminētajiem siltināšanas pasākumiem nolēma uzstādīt arī individuālus siltuma skaitītājus. Tas nozīmē, ka katra dzīvokļa iemītnieki varēs izvēlēties nepieciešamo temperatūru, un tas tiešā veidā ietekmēs maksājumu lielumu. Kopējā siltināšanas darbu tāme dzīvojamajai mājai Bauskas ielā 51, Rīgā, bija lati ( eiro). Savukārt ēkai Platajā ielā 28/2, Rīgā, lati ( eiro). Abas mājas ar RNP palīdzību saņēma kredītus uz 10 gadiem. Pusi no kredītu summas atdot nevajadzēs, jo to samaksās ERAF. Vidēji jārēķinās ar to, ka renovācijas darbi (runa ir par pilnīgu, nevis daļēju siltināšanu) izmaksās aptuveni eiro uz vienu mājas kopplatības kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka mājai ar platību 1000 m 2 renovācija var izmaksāt eiro. Bez šaubām, summa nav nekāda mazā. Taču ņemiet vērā pilnīga siltināšana nozīmē, ka tiks nosiltināts viss KĀ PIETEIKTIES ENERGOAUDITAM? Ja mājas iedzīvotāji vēlas veikt energoauditu un saņemt 80% līdzfinansējumu no pašvaldības, pieteikums jāiesniedz Rīgas Enerģētikas aģentūrā vai mājas pārvaldniekam. Jāievēro šādi nosacījumi: mājā jābūt vismaz pieciem dzīvokļu īpašumiem; jābūt izveidotai mājā esošo dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai noslēgtam līgumam par kopīpašuma pārvaldīšanu; jābūt pieņemtam mājas kopīpašnieku lēmumam par energoaudita veikšanu. Ja prasības ir ievērotas, Rīgas Enerģētikas aģentūra vai mājas pārvaldnieks organizē auditu, izsludina konkursu un izvēlas auditoru, kas piedāvā izdevīgāko cenu. Pēc tam tiek noslēgts trīspusējs līgums starp energoaudita organizētāju, mājas pilnvaroto pārstāvi un energoaudita veicēju. Ar pieteikumu ir jāvēršas Rīgas Enerģētikas aģentūrā Brīvības ielā 49/53, Rīgā, 518. kabinetā darbdienās no plkst līdz Tālrunis uzziņām: , kontaktpersona: Ingrīda Nokalna. iespējamais: sienas, logi, bēniņi, jumts un pagrabs. Ēka faktiski tiks radīta no jauna! Turklāt pusi no šīs summas var uzņemties segt ERAF. Siltināto māju iedzīvotāji apgalvo, ka straujā maksājumu samazinājuma dēļ kredīta atmaksāšana viņiem nesamērīgu apgrūtinājumu nerada. Praksē ir apstiprinājies, ka ikmēneša summa, kas katram dzīvoklim jāmaksā par kredītu, aptuveni atbilst tai summai, kas ietaupīta, siltinot māju. Pēc desmit gadiem kredīts būs atmaksāts. Bet dzīves kvalitāte renovētajā mājā būtiski uzlabosies jau pēc remonta. Lūk, vēl dažas priekšrocības, ko var izbaudīt siltināto māju iedzīvotāji: daudzdzīvokļu ēkām, kam ir siltinātas fasādes, 10 gadu tiek piemērota nekustamā īpašuma atlaide (no 25 līdz 90%); augstāka īpašuma vērtība. Nekustamo īpašumu mākleri apstiprina, ka dzīvokļu cenas siltinātās mājās ir vidēji par 20% augstākas. Ja pirms siltināšanas dzīvokli bija iespējams pārdot, piemēram, par 50 tūkstošiem eiro, tad pēc siltināšanas par to var saņemt jau 70 tūkstošus eiro. Tas gan neizbrīna, jo kārtībā savesta ēka izskatās kā jauna, bet veiktie darbi pircējam ir kā garantija, ka nekustamais īpašums kalpos ilgi. PALĪDZI SAVAM MIKRORAJONAM KĻŪT LABĀKAM! Kur atrodas tuvākā bibliotēka? Ko gatavojas būvēt blakus pagalmā? Kā atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, lai īstenotu idejas par uzlabojumiem mikrorajonā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem rodamas Rīgas domes iniciatīvā veidot stipras un patstāvīgas pilsētas apkaimes. Lai stiprinātu mazo apkaimju identitāti, Rīgas dome vēlas veicināt rīdzinieku līdzdalību savas pilsētas attīstībā. Turklāt vērā tiks ņemta katras teritorijas īpašā vēsture un atmosfēra. Kā jau kaimiņiem pienākas Apkaimju iniciatīvas mērķis uzlabot pilsētas attīstības plānošanu, paaugstināt dzīves kvalitāti un, pats galvenais, iesaistīt šajos procesos iedzīvotājus. Īpaši svarīgi ir noskaidrot rīdzinieku viedokli, veidojot Rīgas attīstības plānu gadam. Tomēr šo viedokli nav nemaz tik viegli apzināt Rīga ir liela pilsēta ne tikai Baltijas, bet visas Ziemeļeiropas mērogā. Tāpēc iedzīvotājiem ir grūti būt piederīgiem tik lielai metropolei. Mērīt visus pēc vienas mērauklas arī nevar. Ķengaraga iedzīvotāju vēlmes atšķirsies no Mežaparkam piederīgajiem, un Torņakalnā dzīvojošajiem ir pavisam citas vajadzības nekā tiem, kuri apmetušies pilsētas centrā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir atradis iespēju, kā satuvināt iedzīvotājus, pilsēta ir sadalīta apkaimēs, kuras viedojušās vēsturiski un ģeogrāfiski. Amerikā un Rietumeiropā jau labu laiku tiek lietots vārds neighbourhood kaimiņattiecības (no vārda kaimiņš), kas arī ir apkaimju idejas pamatā. Piederība metropolei sākas ar saimniecisku attieksmi pret savu pagalmu, ielu, apkaimi. Ja savā pagalmā, savā ielā iedzīvotāji rīkos talkas, svinēs svētkus un neļaus citiem tos piemēslot, arī visa pilsēta kopumā kļūs sakoptāka. Pagājušā gadsimta 30. gados šāds Rīgas dalījums jau pastāvēja, un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments piedāvāja atgriezties pie šīs idejas. Kopš gada vārds apkaime ir atgriezies apritē un tiek izmantots pat oficiālajos dokumentos. Kopā esam spēcīgāki Patlaban Rīga ir iedalīta 58 apkaimēs. Protams, mēs nerunājam par administratīvo sadalījumu, bet par to, kā noteikt robežas pārredzamā pilsētas teritorijā, ko raksturo atšķirīga vide, ainava un iedzīvotāju kopības izjūta. Nav pat būtiski, ka skaidras robežas ne vienmēr ir iespējams novilkt. Svarīgāk, ka visi labi zina, par ko ir runa. Tas atbilst Rīgas attīstības programmas mērķim uzlabot rīdzinieku dzīves kvalitāti un iesaistīt rīdziniekus viņiem svarīgu lēmumu pieņemšanā. Daudzu apkaimju iedzīvotāji jau ir apvienojušies, lai paustu savas intereses un vajadzības, piemēram, sociālajos tīklos, stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls. Jau vairākus gadus darbojas Kundziņsalas, Bolderājas, Mežaparka, Sarkandaugavas un citas iedzīvotāju apvienības, kas apvienojušās, lai saglabātu savas dzimtās vietas identitāti. Sava rajona patrioti radījuši Vecmīlgrāvja Attīstības biedrību, kas veiksmīgi sadarbojas ar Rīgas brīvostu. Ar tās atbalstu ir izveidots skvērs Daugavmalā un tiek rīkoti svētki vietējiem iedzīvotājiem. Rīgas domei ir ļoti svarīgi, lai, apspriežot projektus, no sabiedrības pretim varētu saņemt deleģētu viedokli. Apkaimju nevalstisko organizāciju līderi parasti pauž lielākās apkaimju iedzīvotāju daļas viedokli, mēs rēķināmies ar viņiem un iegūstam objektīvu viedokli par konkrēto vietu, norāda G. Ruskuls. 19

11 PILSĒTA [teksts: Ivars Ozoliņš] REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa] 20 Pirmās bezdelīgas Pilsētā ir pietiekami daudz pozitīvu piemēru, kā biedrības ir palīdzējušas rast pamatotus risinājumus, kas ir apkaimei pieņemami un izdevīgi. Piemēram, plānojot satiksmes maģistrāli Torņakalnā, kā tas bieži šādos gadījumos notiek, bija skartas māju un dārzu īpašnieku intereses. Pēc ilgām, bet konstruktīvām diskusijām maģistrāles maršruts tika mainīts, ņemot vērā apkaimes iedzīvotāju intereses. Arī Maskavas priekšpilsētā, kuru ierasts uzskatīt par drūmu un nelabvēlīgu apkaimi, ir parādījušies saimnieki. Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai Baibas Gipteres vadībā ir ķērusies pie kārtības ieviešanas. Kopīgie centieni apvieno kaimiņus, un tas ir labākais sabiedrības integrācijas veids. Izglītības, kultūras un sporta departamenta paspārnē izveidotais fonds šo darba virzienu uzskata par vienu no prioritātēm, tādēļ pilsētnieku apvienībām sniedz arī materiālu atbalstu. Arī programmā Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta liela uzmanība ir pievērsta iedzīvotāju apvienībām un pilsētas apkaimju idejai. Izmantojot jaunās iespējas, Mežaparka Attīstības biedrība, Sarkandaugavas Attīstības biedrība, Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai organizē svētkus, radošās darbnīcas, pasākumus senioriem. Sajūtot atbalstu, sarosās arī citu apkaimju Grīziņkalna, Ķīpsalas apvienības. Arvien spēcīgāka kļūst kustība cīņai pret legālajām narkotikām, kas sakropļo dzīvi daudziem jauniešiem. Rīgas dome aicina visus rīdziniekus apvienoties līdzīgās kustībās, lai jūsu balsis tiktu sadzirdētas un būtu ņemti vērā jūsu viedokļi. Iedzīvotāju apvienības par savu pieredzi stāsta gan Rīgas domes Pilsētas attīstības mājaslapā rdpad.lv, gan departamenta Facebook profilā.,plašāka informācija par katru Rīgas apkaimi ir atrodama mājaslapā Giptere, Asociācijas Latgales priekšpilsētas attīstībai valdes priekšsēdētāja: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai tika izveidota gadā, un par savu darbības mērķi mēs uzskatām stiprināt pilsonisko sabiedrību un veicināt iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību. Mūsu darba pirmā oficiālā pieredze bija dalība Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārrobežu projektā CADDIES, kurā mēs ieguvām zināšanas un prasmes darbā ar nevalstiskajām organizācijām. Biedrības mērķis ir izveidot Latgales priekšpilsētu, it īpaši Maskavas forštati, par visskaistāko, vismazāk noziedzīgo, dažādu slāņu iedzīvotājiem vispieejamāko, ar visskaistāko pludmali un ar visu skaistāko un jaukāko, kas vien iespējams iedzīvotājiem apkaimē. Apkaimes iedzīvotāji ir izteikuši vēlmi pēc kopīgām telpām, kur varētu gan pulcēties un risināt problēmas, gan organizēt vairāk pasākumu, iesaistot jauniešus un seniorus, rīkot dažādas nodarbības un realizēt projektus. Apkaimes iedzīvotāji ir aktīvi un darboties griboši, tikai ir nepieciešama organizatoriskā puse, ko savu iespēju robežās cenšamies piedāvāt visiem interesentiem. Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai aktīvi darbojas, labiekārtojot apkaimi. Sadarbībā ar organizāciju Pēdas un projektu Lielā Talka, Pagalmu sakopšanas kustību un Rīga-2014 tieši mūsu apkaimē tika izveidots visskaistākais Saules pagalms Rīgā. Šis projekts ne tikai satuvināja un vienoja Latgales priekšpilsētas iedzīvotājus, bet kļuva arī par stimulu turpmākai rīcībai. Šogad tiks labiekārtots jau trešais pagalms apkaimē. Patlaban gatavojamies dalībai gada konkursā par labāko pagalmu. Izstrādājam un realizējam arī citus projektus, piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta projektu Maskavas forštates trīs gadalaiki. Tajā bija ļoti interesantas praktiskās nodarbības. Iedzīvotāji sēja un stādīja dažādas puķes un augus, kurus vēlāk izrādīja apkaimes pagalmos. Vēl dekorējām ziņojumu dēļus, kurus iedzīvotāji varēja izvietot savās kāpņu telpās. Pēdējais lielākais pasākums šajā projektā bija visas apkaimes kaimiņu tikšanās svētki. Šādi svētki pie mums notiek jau ceturto gadu, tie ir ļoti apmeklēti no tuvām un tālām apkaimēm, cilvēki labprāt nāk, piedalās, atpūšas un izklaidējas. LIELPILSĒTAS ACIS REPORTĀŽA NO VIDEONOVĒROŠANAS CENTRA Zaglēns izčamda jakas kabatas kādam kungam, kurš snauduļo Vecrīgā uz soliņa. Pusaudži ar krāsas aerosoliem apķēpā sienas tukšajā pazemes pārejā pie dzelzceļa stacijas. Kāda iereibusi kompānija uzmācas vēlīniem nakts gājējiem Āgenskalna tirgus rajonā. Un neviens no viņiem pat nenojauš, ka viņus novēro vairāki pāri acu. Tādēļ ir ārkārtīgi izbrīnīti, kad piepeši blakus uzrodas Pašvaldības policijas patruļa, kuru uz notikuma vietu nosūtījuši Rīgas Pašvaldības policijas Videonovērošanas centra darbinieki. No šā centra kārtību pilsētā uzmana 71 videokamera. Palielinājumā Dažādos pašvaldības objektos visā Rīgā ir izvietotas vairāk nekā tūkstotis videokameru. Pa kamerai atradīsies gandrīz ikvienā pilsētas skolā. Kameru fokusā ir arī pieminekļi, kas visvairāk piesaista vandaļus. Videokameras veic ierakstu diennakts režīmā, un, ja gadījies kāds pārkāpums, ir iespējams noskatīties ierakstu no konkrētā laika posma. Taču ir arī videokameras, kuru darba pienākumi ir daudz plašāki. Tās ik brīdi palīdz kontrolēt situāciju pilsētā. Tādas kameras ne tikai vienkārši ieraksta visu, kas notiek pilsētā, bet arī reālā laikā translē attēlu uz Rīgas Pašvaldības policijas Videonovērošanas centru. Tas ļauj darbiniekiem kontrolēt situāciju galvaspilsētas ielās divdesmit četras stundas diennaktī. Vienā maiņā strādā četri vai pieci cilvēki. Katra atbildībā ir sava grupa monitoru, kuros automātiskā režīmā mainās attēls. Kameras pārraudzīšanas leņķis ir visi 360 grādi, turklāt apkārtne tiek fiksēta no trim pusēm. Kamēr viss ir mierīgi, Videonovērošanas centra darbinieks vienkārši vēro, kā monitorā viens kadrs nomaina nākamo. Taču, ja atgadās kaut kas aizdomīgs, operators nekavējoties pāriet uz videokameras rokas vadību. Izmantojot datoru, viņš var gan pietuvināt, gan attālināt objektu, kā arī izpētīt to no visām pusēm. Ar šo iespēju operators var ātri noteikt: vai jauniešu bariņš, kas tikko izspurdza no bāra, apskau 21

12 REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa] jas uz atvadām vai arī grūstās un draud sākt kautiņu. Videokameras acs var saskatīt pat uzrakstu uz skārdenes, kuru vicina piecpadsmitgadīgs puišelis: alus vai kokakola. Operators redzēs arī kabatzagļa roku, kas ieslīd nevērīga tūrista kabatā. Uz katra Videonovērošanas centra darbinieka galda ir rācija, kas vajadzīgajā brīdī savienos ar policijas dežūrdaļu jebkurā Rīgas rajonā. Saruna būs dzirdama arī patruļām, kas strādā līdzās notikuma vietai, un, saņemot izsaukumu, tās, cik vien ātri iespējams, steigsies nokļūt norādītajā vietā. Augstu sēžam, tālu redzam Videonovērošanas centrs ir izvietots gluži negaidītā vietā Rīgas Čehova Krievu teātra ēkas augšējā stāvā. Nams ir Rīgas pašvaldības īpašums, kuru pavisam nesen pilnībā restaurēja. Tāpēc Videonovērošanas centra telpas ir patīkami mūsdienīgas, un šķiet gandrīz neticami, ka nama sienām ir jau vairāk nekā simts gadu. Dodamies iekšā. Pulkstenis ir desmit vakarā nakts maiņa sākusi dežūru jau pirms divām stundām. Postenī atrodas inspektores Tatjana Petrova un Jekaterina Škarstāne, viņām līdzās ierindnieki Otto Rostoks un Arnis Vilsons. Pusi no sienas acu līmenī un augstāk līdz griestiem aizņem monitori. Izskatās gluži kā televizoru veikalā. Atšķirība vien tā, ka katrs rāda kaut ko citu. Signāli no kamerām reālā laika režīmā šajā centrā pienāk gan no Ķengaraga, gan Sarkandaugavas un vairākām Pārdaugavas vietām, taču patlaban visos monitoros ir Vecrīga un ielas ap to. Nu, protams: ir taču piektdiena, un pilsētnieki pēc darba nedēļas dodas relaksēties. Šeit ir daudz bāru un klubu, daudz ārzemju tūristu, šaurajās ieliņās neskaitāmas kompānijas dejo un dzied, ķīvējas un mīlējas, bet kriminālie elementi cenšas izmantot izdevību un nokampt kādu kumosu. Monitori novērošanas centrā ir izvietoti ne tikai pie sienas, bet arī uz operatoru galdiem. Šajos ekrānos ir redzami deviņi,jevgēnijs Platais, Rīgas Pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Mums nav šaura specializācija. Videonovērošanas centra darbinieki, tāpat kā ikviens Pašvaldības policijas darbinieks, jebkurā brīdī var doties patruļā vai veikt citus uzdevumus. Turklāt mēs ar nolūku periodiski pārceļam darbiniekus no vienas vienības uz citu, lai viņi spētu jebkurā brīdī cits citu nomainīt un, iepazīstot visu mūsu struktūru darbu, kļūtu par plaša profila likumsargiem. Patlaban mums štatā ir 1011 cilvēku. Un ir arī vakances patruļdienestā. Brīvas darbavietas nebūt nav tāpēc, ka pie mums neviens negribētu nākt strādāt. Tieši pretēji, vēlas daudzi, jo Pašvaldības policijā ir daudz lielākas algas nekā Valsts policijā. Jauniņais, kad ir pieņemts darbā pēc nokārtotām testa pārbaudēm, uzreiz saņem bāzes algu 535 eiro (pirms nodokļu nomaksas), bet viņam vēl ir jāiziet apmācība. Centra darbinieki ar pieredzi, ieskaitot piemaksu par naktsdarbu, vidēji mēnesī saņem eiro (pirms nodokļu nomaksas). Pieskaitiet tam vēl pilnu medicīnisko apdrošināšanu, kuru apmaksā Rīgas dome, un jums taps skaidrs, ka Pašvaldības policijas darbinieki materiālajā ziņā jūtas pietiekami droši. Darbinieku štats nav nokomplektēts tāpēc, ka Rīgas dome nemitīgi palielina patruļu skaitu galvaspilsētā, paplašina to maršrutus. Ja vēl pērn Rīgas domes uzdevumā mēs nokomplektējām patruļas Daugavas labajam krastam Pļavniekiem, Purvciemam, Ķengaragam, tad tagad izpildām jaunu uzdevumu: sakārtojam patrulēšanu Pārdaugavā Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Imantā, Iļģuciemā. Šim mērķim Rīgas dome ir iedalījusi līdzekļus gan speciāli aprīkotu mikroautobusu iegādei, gan visam nodrošinājumam, kas saistīts ar štatu paplašināšanu, ekipējumu, bruņojumu un sakaru līdzekļiem. Protams, šie līdzekļi paredzēti arī darbinieku algām. attēli uzreiz. Kadri nepārtraukti mainās. Mēs redzam gan kādu jauniešu bariņu, kas sapulcējušies pie kluba Mārstaļu ielā, gan nedaudz ieskurbušu cilvēku pūli, kas nāk no Kaļķu ielas puses, velorikšas, kas savas karietes atminuši līdz Līvu laukumam. Interesanti, ka ikviens cilvēks, skatoties uz viņu caur kameras aci, pēkšņi šķiet diezgan aizdomīgs... Tas ir jauniņā sindroms, smejas maiņas vecākā inspektore T.Petrova. Savā pirmajā dežūrā arī es, ieraugot monitorā jauniešu grupu, uzreiz nodomāju: cik aizdomīgas personas. Pietuvināju attēlu, bet tur mans dēls ar saviem draugiem devušies pastaigāties. Nepieraduša cilvēka acis nogurst jau pēc piecpadsmit minūtēm. Videonovērošanas centra darbinieki monitoros lūkojas stundu. Pēc tam apmainās cits ar citu vietām. Pretējā gadījumā var pierast pie viena un tā paša attēla, un tad izplūst redzes fokuss. Divi uz galda novietotie monitori ir aprīkoti ar vadības pultīm: galveno un palīgpulti. Operators pie galvenās pults kameras var vadīt ar roku, un līdzīgu iespēju sniedz arī palīgpults. Darbības mehānisms ir šāds: likumpārkāpējs, kurš pastrādājis kādu nelietību, nekad nestāv uz vietas, bet nekavējoties cenšas nozust aiz apvāršņa. Savukārt Videonovērošanas centra darbinieki, pārslēdzoties no vienas kameras uz,videonovērošana, kuru sabiedriskās vietās veic Pašvaldības policija, it nemaz nav slēpta. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rajoni, kur uzstādītas videonovērošanas kameras, atzīmēti ar šādu ceļazīmi. otru, neizlaiž viņu no redzesloka, nodod informāciju par bēgšanas trajektoriju patruļai un tādā veidā pavada aizbilstamo līdz pat aizturēšanas brīdim. Lūk, pašlaik, piemēram, vienas videokameras uzmanības zonā jaunietis, kurš kaut ko dedzīgi stāsta vienaudžu bariņam, vienlaikus vicinot pustukšu pudeli. Kas tajā ir iekšā? Inspektore T.Petrova maksimāli pietuvina attēlu monitorā. Ja tas ir alkohols, tad būs fiksēti uzreiz divi pārkāpumi. Pirmkārt, atrasties sabiedriskās vietās ar atvērtu alkohola pudeli (nemaz nerunājot par dzeršanu) ir aizliegts, bet, otrkārt, puišelis pēc izskata it nemaz neizskatās pēc pilngadīga jaunieša. Videokamera pietuvina pudeles attēlu spriežot pēc etiķetes, tas ir brendijs. Mazais orators tikmēr ieņem kārtīgu šļuku no pudeles un aizvien dedzīgāk turpina debates. Inspektore T. Petrova ieslēdz rāciju un izsauc patruļdienestu. Pašvaldības policijas mašīna parādās kadrā tieši pēc minūtes, tomēr skaļā kompānija jau ir nozudusi. Taču jauniešus ir piefiksējusi cita videokamera blakus ielā, un mobilā ekipāža, pēc Videonovērošanas centra norādēm, likumpārkāpējus panāk. Tiesa gan, atvērtā alkohola pudele jau ir pazudusi. Tam tumšmatainajam zem jakas, pa labi, T. Petrova dod norādes patruļas darbiniekiem. Pēc pāris minūtēm mēs rācijā dzirdam apstiprinājumu savām aizdomām: brendija cienītājam, izrādās, nav pat vēl sešpadsmit... Šī nav viņu laimīgā diena Videonovērošanas centrs ir dārgs prieks. Valsts policija, lai gan būtu ļoti nepieciešams, tādu nevar atļauties. Tāpēc Rīgas pašvaldība ir pretimnākoša, un Videonovērošanas centra telpās blakus pašvaldības policistiem nereti sēž arī Valsts policijas darbinieks: tas nozīmē, ka tiek veikta kriminālas personas vai, iespējams, vesela noziedzīga grupējama aizturēšanas operācija. Raugoties monitoros, operatīvie darbinieki seko līdzi aizdomās turamo pārvietošanās maršrutam, no centra koriģē operatīvās grupas darbību. Mēdz gadīties, ka bīstamus, meklēšanā izsludinātus noziedzniekus izdodas aizturēt tieši ar pašvaldības videokameru palīdzību. Valsts tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Videonovērošanas centra iespējas izmanto arī ārzemju delegāciju ierašanās reizēs un lielu pasākumu laikā galvaspilsētā. Ir aprēķināts, ka viena videonovērošanas kamera aizstāj 16 cilvēku, kuriem būtu jādežurē maiņās, lai pagūtu piefiksēt visus notikumus, kurus savā kadrā fiksē viena novērošanas kamera. Videonovērošanai ir būtiska nozīme arī likumpārkāpumu profilaksē. Piemēram, kādreiz daudz pārkāpumu bija saistīti ar Brīvī 22 23

13 REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa],Ar Videonovērošanas centra palīdzību konstatēti: gadā 1687 likumpārkāpumi, gadā 2053 likumpārkāpumi, gadā 2034 likumpārkāpumi, gadā 2421 likumpārkāpums, gadā 1896 likumpārkāpumi. Kopumā visā centra pastāvēšanas laikā, t. i., kopš gada, ir fiksēti likumpārkāpumi, no kuriem apmēram 1000 bija krimināli pārkāpumi (zādzības, laupīšanas). Lai nodrošinātu patrulēšanu visos Rīgas lielākajos apdzīvotajos rajonos, Rīgas dome Pašvaldības policijai gadā ir iedalījusi papildu finansējumu ,12 eiro. Šī nauda palīdzēs palielināt darbinieku skaitu ar 72 patruļdarbiniekiem un iegādāties 16 automašīnas, kas ir pilnībā aprīkotas policijas vajadzībām. bas pieminekli: ārzemju tūristiem patika tajā uzrāpties, atkailināties un izmantot pieminekļa pakāji kā tualeti. Pašlaik šādu huligānisku rīcību skaits ir būtiski sarucis. Un ne tikai tāpēc, ka potenciālos huligānus pie pieminekļa trenkā policijas patruļa, bet arī tādēļ, ka šo varoņdarbu videoieraksti regulāri tiek publicēti internetā. Tos var aplūkot gan vietnē youtube.com, gan Rīgas Pašvaldības policijas mājaslapā Visvairāk ir skatīts video, kurā redzamas Rīgas viesu izdarības, izbrīnīto garāmgājēju acu priekšā imitējot dzimumaktu, bet vēlāk mēģinot aizbēgt un iejukt pūlī. Bēgšana neizdevās videokameras ārvalstu trakuļus atrada arī ļaužu pārpilnā ielā un bezkaislīgi iemūžināja aizturēšanas brīdi. Ārzemniekiem bija jāsamaksā 150 latu soda nauda par nepiedienīgu uzvedību sabiedriskā vietā. Bet vienam no jaunākajiem videoierakstiem droši varētu dot nosaukumu Šī nav viņu laimīgā diena. Kāds puisis un meitene veiksmīgi bija apzaguši tirdzniecības centru Pārdaugavā, iekāpa autobusā, bet tūlīt tika izsēdināti, jo brauca pa zaķi. Pārītis no biļešu kontrolieriem mēģināja aizbēgt. Iespējams, tas viņiem arī būtu izdevies, bet tavu neražu! biļešu kontrolierus jau vairākus gadus pavada speciāli izveidota Pašvaldības policijas vienība. Policisti panāca bezbiļetniekus un, aizturot viņus, atklāja viņiem mugurā apģērbu ar visām veikala etiķetēm un pretnozagšanas čipiem, kurus zagļi bija aptinuši ar foliju. Aizturētos jauniešus un lietiskos pierādījumus pašvaldības policijas darbinieki nogādāja Valsts policijas iecirknī, kur jau bija pienākusi informācija par notikušo zādzību no Pārdaugavas tirdzniecības centra. Lūk, daži skaitļi: pērn, pateicoties Videonovērošanas centra darbībai, tika konstatēti 1896 likumpārkāpumi gan administratīvie, gan kriminālie. Valsts policijas (un citu tiesiskās kārtības un drošības nodrošināšanas sfēras) dienestu darbinieki 540 reižu skatījās municipālo videokameru nofilmēto materiālu, un 111 no šiem video tika pievienoti izmeklēšanas materiāliem kā lietiskie pierādījumi. Maciņš! Kāds maciņš? Patlaban kārtību pilsētas ielās dienā uzmana 48 Rīgas Pašvaldības policijas patruļas (111 darbinieku). Vēl 121 policists dežurē pie pilsētas skolām. Naktī pilsētā strādā 30 patruļu (67 policisti). Tie ir aptuvenie dati, jo patruļu skaits, to maršruti un darba laiks ir atkarīgs no situācijas pilsētā un dažādiem faktoriem. Aizritējusi stunda, un Videonovērošanas centra darbinieki apmainās vietām, lai atsvaidzinātu skatienu. Pie galvenās pults apsēžas A. Vilsons. Viņš ar videokameru tver te vienu, te citu jauniešu bariņu. Ir pusnakts, un tas nozīmē, ka izklaidēties kārie jaunieši jau ir iesiluši un jebkurā brīdī var izcelties konflikts. Taču tuvplāni rāda, ka visi ir noskaņoti draudzīgi. Tas, kas no attāluma var izskatīties pēc ķīviņa, paraugoties tuvāk, ir vienkārša rokas uzsišana pa drauga plecu. Tikai no viena objekta monitoros kameru acis nenovēršas ne uz mirkli tas ir Vanšu tilts. Magnēts emocionāli nelīdzsvarotām personām, policijas mūžīgais rūpju bērns. Lai gan tilta vantis jau ir aptītas ar dzeloņdrātīm, dažam tik un tā miera nebūs, kamēr nemēģinās uzrāpties augšup. Videokamera fokusēta uz vienu punktu, no kurienes alpīnisti parasti sāk savu ceļu uz vantīm. Ir vēl viens nemainīgs attēls pazemes tunelis, kas ved uz Centrāltirgu. Agrāk gājēji tur bieži kļuva par profesionālu kabatzagļu upuriem. Tagad, zinādami par videonovērošanu, kabatzagļi šim tunelim nenāk ne tuvumā. Kadrā redzams vien ielu muzikants ar akordeonu. Lūk, viņam blakus apstājas kāds pārītis, mīdās turpat uz vietas un projām neiet. Viens no viņiem, liela auguma puisis, gluži vai pārliecas pāri akordeona spēlētājam, tāpēc Videonovērošanas centra darbinieki uzmanīgi vēro, kas notiks tālāk. Drīz vien kļūst skaidrs, ka puisim vienkārši sagribējies padancot acīmredzot, viņš vienojās par muzikālo pavadījumu. Centrā videoierakstus katram gadījumam glabā 30 dienu. Bet, ja tiek saņemts policijas pieprasījums izsniegt tos izmeklēšanas vajadzībām, ieraksti tiek nokopēti un glabāti vēl piecus gadus. Gudrā tehnika Pašvaldības policijas Videonovērošanas centrs darbu sāka gadā. Toreiz ielās tika uzstādītas vien piecas videokameras. Taču pat tās deva pamanāmu rezultā, Kameras, kas katru sekundi pārraida attēlu uz mūsu Videonovērošanas centru, ir izvietotas visā pilsētā: Imantā, Sarkandaugavā, Ķengaragā, Mežaparkā, Lucavsalā. Drīz vien tām piepulcēsies arī kameras Spīķeru kvartālā, rāda Videonovērošanas centra inspektore Tatjana Petrova. tu izmantojot šo tehniku, gada laikā tika konstatēts vairāk nekā 1100 likumpārkāpumu. Apzinoties, cik svarīga nozīme ir situācijas kontrolei pilsētas ielās, Rīgas dome pēdējo triju gadu laikā Videonovērošanas centra modernizācijā un kameru ierīkošanā ir ieguldījusi eiro. Tas gan nav tik daudz, cik varētu vēlēties. Salīdzinājumam: Mančesterā, kur ir 502 tūkstoši iedzīvotāju, ielu videonovērošanas sistēmā ir ieguldīti 4 miljoni eiro (dati par laika periodu no līdz gadam). Analoģiska situācija ir Edinburgā, kur iedzīvotāju skaits ir vēl mazāks. Bet, ja paraugāmies uz Nicu (450 tūkstoši iedzīvotāju), kas ir pazīstama kā pirmā pilsēta Francijā, kurā tika izveidota pašvaldības policija, tur šim mērķim iztērēti 5 miljoni eiro un pilsētas ielās uzstādītas 760 videokameras. Vairums šo kameru ir jaunākās paaudzes tehnoloģijas, tā dēvētā gudrā tehnika. Runa ir par jaunākajām tehnoloģijām, kas lielā mērā atvieglo cilvēka darbu. Gudrā videokamera spēj saskatīt satraucošus faktorus kadrā un par to dod signālu operatoram. Lai fokusētu uzmanību uz aizdomīgu objektu, tā palielina kadru, akcentē kādu niansi. Kameru var ieprogrammēt tā, lai izceltu pārmērīgi lielu ļaužu bariņu (kautiņš, nesankcionēts mītiņš), aizdomīgu objektu (čemodāns, kas pārāk ilgi atrodas vienā un tajā pašā vietā), automašīnu, kas īsā laika periodā vairākas reizes brauc pa vienu un to pašu maršrutu. Tādu kameru var iemācīt patstāvīgi atpazīt meklēšanā izsludinātu cilvēku sejas un automobiļus, kas pieteikti kā nozagti. Galu galā, tādai kamerai var likt reaģēt uz skaņu: sākot ar šāviena skaņu līdz pat grafiti entuziasta krāsas baloniņa šņākoņai, kad ar to tiek apķēpāta siena. Akcentējot operatora uzmanību, videokamera parādīs viņam uzreiz divus attēlus: vienu kas notiek konkrētajā brīdī, otru trīsdesmit sekunžu pirms notikuma. Jāatzīst, ka videonovērošanas jomā modernizācija virzās uz priekšu milzu soļiem. Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti jau nodarbojas ar vietējā ražojuma gudrās tehnikas radīšanu, lai Latvijas galvaspilsēta neatpaliktu no savām Eiropas kolēģēm. Tātad Rīgas pašvaldības Videonovērošanas centra modernizācija vairs nav aiz kalniem

14 VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins, foto no autora kolekcijas] RĪGAS KĀRTĪBAS SARGI: NO BENDES LĪDZ SLEPENPOLICISTAM Rīgas rāte visos laikos kārtības nodrošināšanu ir uztvērusi nopietni. Vecās atklātnēs ar Rīgas ainavām varam redzēt gan satiksmes regulētājus ļaužu pilnās ielās, gan pirmās policijas ekipāžas. Vēsturē ierakstīti pat slavenāko detektīvu un policistu vārdi. Par viņiem tad arī būs šis stāsts. Pēdējais bende Viduslaikos ar zagļiem daudz neauklējās. Tam, kurš zaga, nocirta galvu. Uz žēlastību nevarēja cerēt arī naudas viltotāji, krāpnieki, neuzticīgas sievas. Lūk, rēķins, kuru Rīgas bende iesniedza tiesas priekšsēdētājam gada 25. martā: Nāvessodu ar zobenu izpildīju Ģertrūdei Gufnerei 6 markas, ar nāvi sodīju zemnieku Tomasu 6 markas, nocirtu ausi zaglim Henrikam 2 markas, izlauzu locekļus zaglim Mincam 1 marka, sodīju ar nāvi zagli Henrihu 6 markas, pakāru zagli Martingu 5 markas, sadedzināju noziedznieku par blēdīšanos ar malkas svēršanu 1 marka 4 šiliņi. Un paraksts Gatavs pakalpot, Martins Huklēvens, bende. Dažās Eiropas pilsētās bendes bija apmetušies uz dzīvi pašās nomalēs. Tā rīkojās, piemēram, Strasbūras bende. Viņam gan bija vēl papildu rūpals spēļu biznesa jumts. Tā kā pilsētā spēlēt kārtis bija aizliegts, spēlmaņi mēdza pulcēties nomalē bendes mājā. Apsviedīgais galvu cirtējs par telpu īri iekasēja naudu. Rīgas bende mitinājās Vecrīgā, Trokšņu ielā 9, līdzās Zviedru vārtiem. Mūsējam spēļu bizness nebija ne prātā viņam arī bez tā darba bija pilnas rokas. Vienkāršos ļaudis ar nāvi sodīja ārpus pilsētas tagadējās Stabu ielas apkaimē. Pakāra pie stabiem. Par nāvessodu, kas tika izpildīts rītausmā, paziņoja ar Svētā Jēkaba baznīcas zvanu skaņām. No tā arī cēlies Stabu ielas nosaukums. Dižciltīgajiem iedzīvotājiem nāvessods tika izpildīts Rātslaukumā. Izraka bedri, bet uzrakto pakalniņu pārklāja ar melnu audumu, uz kura nostādīja notiesāto. Ar nāvi sodīto līķus pa Smilšu ielu pajūgā izveda ārpus pilsētas. Aiz pajūga gāja sardzes vīri un, lai aizbērtu asins sliedes aiz baisā vezuma, kaisīja ielu ar smiltīm. Pilsētas bendes amatu Rīgas rāte atcēla gadā. Bet pirms tam, staigājot pa Trokšņu ielu un,rīgas bende mitinājās Vecrīgā līdzās Zviedru vārtiem. dodoties garām namam ar 9. numuru, rīdzinieki mēdza uzmanīgi vērot palodzi pirmajā stāvā: ja uz tās bija nolikts melns cimds, tas nozīmēja, ka pilsēta ziņo bendem par kārtējo darbiņu. Pa pēdām policistiem Līdz gadu vidum Rīgas pilsētas policijai bija diezgan skarbs nosaukums Policijas tiesa. Patiesībā tiesas sastāvā bija tikai četri cilvēki: policijas šefs un trīs tiesneši. Tā bija izvietojusies nelielā namiņā līdzās Rātsnamam. Taču galvenie pienākumi, lai nodrošinātu kārtību, bija jāveic nevis tiesai, bet gan kvartālu komisāriem, kuri bija iecelti par tiesnešu palīgiem un darbojās katrā rajonā. Kas tik viņiem nebija jādara: jāuzmana, lai tirgotāji neapšmauktu pircējus un nepārdotu sabojājušos preci, lai būtu tīras ielas, lai jumti būtu klāti ar dakstiņiem un lai pilsētas centrā mājas netiktu būvētas no koka, lai pajūgi nebrāztos kā apsviluši, lai pilsētā nebūtu klaiņojošu suņu, ubagu vai citu vazaņķu. Un tas vēl nav viss! Viņu pienākumos bija arī ik dienu pierakstīt visus piedzimušos un nomirušos, aizbraukušos un atbraukušos, kā arī divas reizes gadā jūnijā un decembrī veikt tautas skaitīšanu. Bet kā tad ar noziegumu atklāšanu? Ar to nodarbojās tiesneši un detektīvi kvartāla komisāri viņus tikai informēja par notikušo pārkāpumu. Kāds laikabiedrs rakstījis: Noziedzība un kautiņi bija ikdienišķa parādība. Taisnības labad jāsaka, ka kaušļi spēkiem mērojās godīgi, neņemot talkā nekādus ieročus. Ja tomēr atklājās, ka noziedzniekam ir nazis, pret viņu nežēlīgi vērsās gan uz ielas, gan policijā. Ar nazi bruņojies noziedznieks reti kad pēc tādām cīņām palika dzīvs. Viss sāka mainīties gadu otrajā pusē, kad tika veikta policijas reforma un par policijas šefu iecēla no Varšavas atsaukto A. Vlasovski. Policija pārcēlās uz jaunu trīsstāvu ēku toreizējā Teātra bulvāra un Marijas ielas stūrī (tagadējais Aspazijas bulvāris un 13. janvāra iela). Šo namu uzcēla gadā. Pilsēta tika sadalīta četros rajonos un 12 iecirkņos. Iecirkni komandēja pristavs. Viņam bija palīgs un rakstvedis, bet galveno atspaidu sniedza policistu. Tie paši, par kuriem sacerēja smieklīgus pantiņus, stāstīja anekdotes un kuri bija populāri stāstu un noveļu personāži. Ja 19. gs. 80. gados Rīgā bija 282 policisti, tad gadsimta izskaņā to skaits jau sasniedza 434. Policisti, kas patrulēja ļaužu pilnos ielu krustojumos, kā arī pie viesnīcām un restorāniem, bija neatņemama pilsētas ainavas sastāvdaļa. Desmitiem senu atklātņu līdz mūsdienām atnesušas to kolorītos tēlus. Ar neiztrūkstošajām ūsām, ģērbti uniformā vasarā tā bija balta, bet ziemā zila, ar naģeni galvā, kuru greznoja kokardes ar dienesta numuru. Pie viena sāna revolvera maksts ar šaujamo, pie otra zobens. 19. gadsimta beigās viens no populārākajiem Rīgas policistiem bija kāds Andrejs. Tas bija milzīga auguma vīrišķis ar dūrēm kā veseriem, kas uzmanīja kārtību Maskavas rajonā no tagadējās Puškina ielas līdz Dzelzceļa tiltam. (Tirgus tolaik bija krastmalā, bet vietā, kur to esam pieraduši redzēt tagad, tad pletās gigantisks krāmu tirgus.) Atšķirībā no pilsētas centra rajoniem Maskačkā policista autoritāti galvenokārt noteica viņa dūru spēks. Kareivīgi noskaņotu pļēguru un kaušļu vilnis kā pret akmens sienu atdūrās pret nesatricināmo Andreju, kas metodiski sagrāba savās varenajās ķetnās pa pārītim nevaldāmāko bļauru un pats personīgi tos nomierināja... rakstīja kāds laikabiedrs. Neticami, bet, ja tajā pašā krāmu tirgū pļēguri pagadījās ceļā vietējam pristavam, viņš neko tiem nevarēja padarīt. Pļēgurs, pavēris acis no snaudas, izdzirdot pristava pavēli aizvākties, deva pretī sak tu jau neesi Andrejs,,Policistus varēja satikt gan pie Pulvertorņa, gan Nikolajevskas bulvārī (tagadējā K. Valdemāra iela pie Kultūras ministrijas)

15 VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins, foto no autora kolekcijas] LIELDIENAS ka vari man teikt, ko darīt... Andrejam bija Herkulesa augums, tāpēc speciāli viņam tika izgatavots soliņš Puškina un Maskavas ielas stūrī. No turienes lēnām un bez steigas viņš mēdza doties uz nozieguma vietu. Policistu pienākumos bija arī parādnieku izlikšana par īres nemaksāšanu. Andrejam ar to nevajadzēja nodarboties. Maskačkā bija citi tikumi nekā pārējos rajonos un namīpašnieki ar parādniekiem tika galā paši: vieniem izņēma logus ar visu rāmi vai konfiscēja krāsns aizšautnes, citiem atņēma cepures. Bet ziemas toreiz nebija tik mīlīgas kā tagadējās... No likuma viedokļa raugoties, Andrejs it nemaz nelīdzinājās ideālam vācu burta kalpam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš pievēra acis uz to, ka viņa iecirknī mēdza slēpties bēguļojošie. Toties, ja vajadzēja atšķetināt kādu noziegumu, Andrejs bija neaizstājams informatoru viņam bija, cik uziet. Laikabiedru atmiņās pavīd stāsts, kā traktierī, kas atradās Andreja teritorijā, kāds nočiepa jaunu mēteli. Kopā ar cietušo Andrejs devās pie saviem cilvēkiem, bet pēc tam pie zagtu mantu uzpircēja. Dažu stundu laikā mētelis bija atgriezies pie sava likumīgā īpašnieka. Taisnību sakot, ja jūs naktī Maskačkā kāds noslānītu un atstātu bez drēbēm, bet jūs dauzītu pie policijas būdiņas durvīm, Andrejs tās neatvērtu. Ja nu brīnumainā kārtā durvis tomēr pavērtos, tad jūs... visticamāk, dabūtu pa degunu arī no Andreja. Sak pats vainīgs, ka pārkāpi nerakstīto likumu: vazājies naktī pa Maskavas rajona ielām. Kad kāds no kriminālmeklēšanas detektīviem Andrejam pajautāja, kā gan viņam izdodas gadiem ilgi negūt ne skrambiņas (bet, piemēram, izmeklētājam Govoruhinam iegrūda dunci sirdī tajā pašā forštatē, Vitebskas ielā), viņš atbildēja: Tāpēc arī esmu dzīvs, ka man ir savi principi. Vēsture klusē par to, kas notika, Precizējums: Laikraksta Rīga.lv otrajā numurā publicētajā rakstā Arkādijas parks un Strops tulkošanas kļūdas dēļ ir pieļauta neprecizitāte. Pareizi jābūt: jauna Krievu teātra ēka (tagadējās K. Valdemāra ielas un Kronvalda bulvāra stūrī) tika uzcelta no līdz gadam, savukārt gadā teātris tika oficiāli atklāts. Pateicamies par norādi teātra zinātniecei Ritai Melnacei. kad Andrejs aizgāja no dienesta. Pēc Februāra revolūcijas policija tika izformēta un tās vietā izveidota milicija. Par Rīgas miliciju gada vasarā laikabiedri rakstīja: Milicijā mobilizēja ikvienu, un tās sastāvs neviesa uzticību. Tas bija nedisciplinētu, raibu raibās privātās drēbēs tērptu personu bars. Smieklīgi izskatījās miliči, kas postenī stāvēja ar lietussargu vai spieķi rokās. Rīgas Šerloks Holmss Pirmsrevolūcijas laikā slavenākais Rīgas detektīvs bija Arkādijs Koško. Dzimis Minskas guberņā aristokrātu ģimenē, viņš ieradās Rīgā 27 gadu vecumā kā policijas inspektors. Pēc sešus gadus ilga dienesta Koško kļuva par pilsētas policijas priekšnieku, bet vēl pēc pieciem gadiem par Pēterburgas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieku gadā viņš vadīja Maskavas kriminālpoliciju. Dižciltīgajai izcelsmei nebija nekāda sakara ar ātro karjeras izaugsmi: Koško ieviesa metodes, ko vēlāk savā praksē pārņēma arī Skotlendjards, un atšķetināja noziegumus, par kuriem kriminālizmeklēšanas aprindās nostāsti klīst vēl šobaltdien gadā Rīgu aplidoja vēsts: no Svētās Dievmātes ikonas Rīgas Pareizticīgo katedrālē nozagts paprāvs briljants. Aizdomās tika turēts dievnama sargs, kas jau agrāk bija izcietis sodu par zādzību, bet viņš noliedza savu vainu. Mēs neesam vainīgi, dievojās viņa sieva. Koško viņiem tomēr neticēja un nolēma izvilināt patiesību. Izsauca uz nopratināšanu, bet pa to laiku uzdeva aģentam iekļūt aizdomās turamo istabā (sargs ar sievu bija apmetušies dievnama pagraba istabiņā), palīst zem gultas un noklausīties, ko abi runās. Aģentam bija jāguļ pagultē gandrīz astoņas stundas. Kad pulksten astoņos vakarā pie aizdomās turamajiem ieradās Koško, viņš negaidīti vaicāja: Pankratjev, kur ir briljants? Un te, liekot saimniekiem šausmās sastingt, no pagultes izlīda aģents un kliedza: Pagalēs, pagalēs! Kā jau Koško bija paredzējis, laulātie savās sarunās bija pieminējuši, kur noslēpuši zagto briljantu. Dārgakmens tika atlikts,policijas pārvaldes ēka Teātra bulvārī (tagadējais Aspazijas bulvāris) tika uzbūvēta gadā. savā likumīgajā vietā. Par briljanta lietas atrisināšanu jāuzteic ne tikai Koško, bet arī viņa uzticamais aģents, kurš astoņas stundas gulēja pagultē uz aukstās grīdas. Tie maitas ar atsperu matraci man gandrīz visu ģīmi saskrāpēja... vēlāk sūkstījās Pankratjevs. Par Koško karjeras zvaigžņu stundu kļuva gadā notikušais Starptautiskais kriminālmeklēšanas darbinieku kongress Šveicē, kurā atrisināto noziegumu jomā krievu kriminālmeklēšanas policija tika atzīta par labāko pasaulē. Pēc revolūcijas Koško emigrēja uz Parīzi. Rīgas Šerloks Holmss nomira gadā. Viņam ne vienreiz vien tika izteikti piedāvājumi strādāt Skotlendjardā, taču Koško atteicās pieņemt britu pilsonību. LIELDIENU PASĀKUMI RĪGĀ NO 17. LĪDZ 21. APRĪLIM 17. aprīlī ZAĶU LIELDIENAS LAIMDOTAS IELĀ Kultūras un tautas mākslas centra Ritums filiālē (Laimdotas ielā 42) Plkst Pasākums pirmsskolas vecuma bērniem. ADORAMUS TE CHRISTE Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā ģilde Plkst Vīru kora Frachori garīgās mūzikas koncerts. Piedalās solisti: Jolanta Strikaite, Romāns Poļisadovs un Guntars Ruņģis. 18. aprīlī EKUMENISKAIS KRUSTA CEĻŠ Lielās Piektdienas lūgšanu gājiens Maršrutā Sv. Jēkaba katedrāle Jēkaba kazarmas Bastejkalns Latvijas Nacionālā opera Okupācijas muzejs Doma laukums Plkst KONCERTS LIELAJĀ PIEKTDIENĀ Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Plkst Piedalās Rīgas kamerkoris Ave Sol, solists Jānis Kurševs, pie ērģelēm Aigars Reinis. Diriģents Andris Veismanis. 19. aprīlī LIELDIENAS KALNCIEMA KVARTĀLĀ Kalnciema ielā 35 Plkst Spēles un rotaļas, radošās darbnīcas bērniem. PAVASARIS ATMODINA SPĪĶERUS. Spīķeru kvartālā Plkst Radošās darbnīcas, teātra izrādes un rotaļas bērniem, amatnieku un mājražotāju izstrādājumu, stādu audzētāju produkcijas tirdziņš. Lieldienu pasākums DZĪVES ŠŪPOLĒS VEF Kultūras pils Kamerzālē plkst Veltīts folkloras kopas Rija 25 gadu jubilejai. LIELDIENU KONCERTS Rīgas Jūgendstila muzejā 19. un 20. aprīlī plkst Piedalās postfolkloras grupa Vecpilsētas dziedātāji. 20. aprīlī JAUTRĀS LIELDIENU ŠŪPOLES Laukumā pie Brīvības pieminekļa Plkst CIEMOS PIE LIELDIENU ZAĶA Mazās Kalna ielas skvērā (Siena tirgū) Plkst Pasākums ģimenēm ar bērniem. Programmā: koncerts un rotaļas kopā ar folkloras kopu Rija, lielā olu ripināšana, Lieldienu zaķa radošā darbnīca, apkaimes spēle Iepazīsti Maskavas forštati, ekskursija Lieldienas Maskavas forštatē. RE, KUR NĀCA LIELA DIENA! Kultūras un atpūtas centrā Imanta Plkst Programmā: radošās darbnīcas, olu ripināšana un citas aktivitātes

16 LIELDIENAS NEPALAIDIET GARĀM! LIELDIENAS ZIEMEĻBLĀZMĀ Kultūras pils Ziemeļblāzma parkā Plkst Programmā tautas tradīcijas, danči un rotaļas, olu krāsošanas darbnīca un citas Lieldienu izdarības. PRIECĪGI KOPĀ BŪT! VEF Kultūras pils Lielajā zālē Plkst Koncerts. Piedalās bērnu tautas deju ansambļi Dzintariņš, Dzirkstelīte, Uguntiņa un Pinymelis (Lietuva). Ieejas kartes var saņemt Tautas deju un mūzikas klubā Liesma Brīvības ielā 70. Tālrunis uzziņām JAUNĀS PAVASARA BALSIS Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā ģilde Plkst Koncerts. Piedalās Kristīne Gailīte, Jolanta Strikaite, Mihails Čuļpajevs. Klaudio Monteverdi SVĒTĀS MARIJAS VESPERES AICINĀM RĪDZINIEKUS NOVĒRTĒT KINO TROFEJAS Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Klostera ielā 2 Plkst Piedalās baroka koris Collegium Choro Musici Riga, baroka orķestra Collegium Musicum Riga solisti, diriģents Māris Kupčs. 21. aprīlī SPORTA DEJU SACENSĪBAS LIELDIENU ZAĶIS 2014 VEF Kultūras pils Kamerzālē Plkst Ieejas maksa 5 eiro. LIELDIENAS IĻĢUCIEMĀ Rīgas Kultūras centrā Iļģuciems Plkst Radošās darbnīcas Amatu namā. Svētku pasākums pie kultūras centra. Muzicē Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, kapela Hāgenskalna muzikanti, dejo Latve, vada Zoja Heimrāte un Valda Vītola. PASĀKUMS RIPINĀM, ŠŪPOJAM, DEJAM! Latvijas Nedzirdīgo savienības Kultūras centrā Rītausma No 23. aprīļa Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā un kinoteātrī Splendid Palace izrādīs vērienīgu ekspozīciju un filmu programmu Kino trofejas. Kino trofejas būs atskats uz kino izrādīšanu un skatīšanos Latvijā laikā pēc Otrā pasaules kara. Projekts sastāv no divām daļām vienu no tām veido izstāde Rīgas Kino muzejā par kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām par kino apmeklēšanu. Bet otra trofeju daļa būs redzama kino Splendid Palace, kur nedēļas garumā izrādīs filmas, kuras bija kinoteātru repertuārā pagājušā gadsimta 40. un 50. gados. Programmā iekļautas 14 filmas, kas tapušas bijušās PSRS republikās, Vācijā, Francijā, Itālijā, Igaunijā, Latvijā un citur. Pirms filmām tiks demonstrēti Latvijā uzņemti kinožurnāli. Projekta Kino trofejas filmu programmā iekļautas filmas: Mana sapņu meitene/die Frau meiner Träume Vācija, 1944, 93 min. Režisors Georgs Jakobi. Lomās: Marika Reka, Volfgangs Lukši, Valters Millers. Karalienes sirds (Ceļš uz ešafotu)/das Herz der Königin Vācija, 1940, 112 min. Režisors Karls Frēlihs. Lomās: Zāra Leandere, Villijs Birgels, Marija Kopenhēfere, Aksels fon Ambessers u. c. Džungļi sauc (Satikšanās džungļos)/der Dschungel ruft Vācija, 1936, 103 min. Režisors Harijs Pīls. Lomās: Harijs Pīls, Emmija Vida Ambesera, Pauls Henkelss, Urzula Grableja u. c. Bagdādes zaglis/the Thief of Bagdad Lielbritānija, 1940, 106 min. Režisori: Ludvigs Bergers, Maikls Pauels. Lomās: Konrāds Feits, Džūna Diprē, Sabu, Džons Džastins, Rekss Ingrems u. c. Plkst AVE OVUM Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā ģilde Plkst Koncerts. Piedalās jauniešu koris Mūza, zvanu ansamblis Primus, solistes: Sniedze Prauliņa, Santa Stalidzāne, Liene Šņore un instrumentālā grupa. Diriģents Guntis Cimiņš. IZSTĀDES PAVASARA UN LIELDIENU IZSTĀDE DRĪKSTI! DĪGSTI! VEF Kultūras pils vestibilā No 2. līdz 22. aprīlim Piedalās Tautas glezniecības studija Varavīksne, Tautas lietišķās mākslas keramikas studijas Māra un Saule. IZSTĀDE LIELDIENAS RĪGAS JŪGENDSTILA MUZEJĀ. Rīgas Jūgendstila muzejā No 15. līdz 20. aprīlim. Ieeja ar derīgu ieejas biļeti muzejā. Re:visited plašāks pasaules redzējums laikmetīgajā mākslā Rīgas Mākslas telpā ir atklāta laikmetīgās mākslas izstāde Re:visited programmas Rīga 2014 notikums, kurā kuratore Solvita Krese apkopojusi, viņasprāt, spilgtākos un aktuālākos laikmetīgās mākslas darbus no dažādām Eiropas mākslas biennālēm. Par izstādes Re:visited izpētes lauku kļuvušas tādas mākslas skates kā Parīzes mākslas triennāle, Eiropas laikmetīgās mākslas biennāle Manifesta, Berlīnes laikmetīgās mākslas biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Maskavas biennāle un citas. Izstāde ir aplūkojama Rīgas Mākslas telpā (Kungu ielā 3, Rīgā) katru dienu no plkst līdz 18.00, izņemot pirmdienas. Biļetes cena pieaugušajiem 3 eiro, pensionāriem, skolēniem un studentiem, Mākslinieku savienības biedriem 1,5 eiro, ISIC kartes īpašniekiem 1 eiro. PASĀKUMI RĪGĀ 4. maijā Pie Brīvības pieminekļa Plkst Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē konkurss. Plkst Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru koncerts. Plkst Ziedu nolikšanas ceremonija. Plkst ZIEDU LATVIJAS veidošana. Ziedu Latvija pieminekļa pakājē būs skatāma līdz 5. maija plkst Kinoteātris Splendid Palace Plkst LATVIJAS FILMU MARATONS. 11. novembra krastmalā Plkst Krastmalas kausa izcīņa 24 sportiskās aktivitātes Rīgā: Krastmalas kausa izcīņa strītbolā, futbolā un handbolā, kartinga sacensības un paraugdemonstrējumi, alpīnistu siena, stafetes un rotaļas bērniem, galda spēļu telts. Plkst Lielās virves vilkšanas sacensības. Plkst Koncerts #24Latvijai Piedalās dziedātājs Dons, grupas PeR, Otra puse un Musiqq. Plkst Koncertuzvedums 24 dziesmas Latvijai. Piedalās Intars Busulis, Daumants Kalniņš, Ieva Kerēvica u.c. Pļavnieku parks Plkst ĢIMEŅU ATPŪTAS DIENA. Programmā: apkaimes spēle visai ģimenei Iepazīsti Pļavniekus, radošās darbnīcas, koncerts Uzzied Pļavnieki. Lucavsalā Plkst SPORTA DIENA LUCAVSALĀ. Sporta un kultūras aktivitātes. Vērmanes dārzā Plkst Pasākums ATVER LOGU, REDZI RĪGU! Radošās darbnīcas bērniem, sporta spēles visai ģimenei. Uz Vērmanes dārza skatuves visu dienu notiks muzikālo un deju kolektīvu koncerti. Plkst uzstāsies grupa Mielavs un pārcēlāji. Plkst. 20 sāksies koncerts PRIEKS PAR NEATKARĪBU. VEF Kultūras pilī Plkst Mūzikas festivāls DAUDZBALSĪGĀ RĪGA. Ieeja bez maksas. Kultūras pils Ziemeļblāzma parkā Plkst Koncertprogramma VISAPKĀRT ZEME ZIED. Ieeja bez maksas. Kultūras centrā Iļģuciems Plkst Koncerts SAVU VISSKAISTĀKO ZEMI DIEVS IR ATDEVIS MUMS. Ieeja bez maksas. Kultūras centrā Imanta Plkst Koncerts SAULI SĒJU. Piedalās Biruta Ozoliņa un DJ Monsta. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kurus var saņemt no 17. aprīļa katru dienu no plkst līdz Informācija: , imanta@riga.lv. Kultūras centrs Mazā ģilde Plkst Koncerts SVĒTPAVASARIS. Ieeja bez maksas. Sv. Pētera baznīca Plkst Koncerts SVĒTĪ DEBESĪS ŠO ZEMI. Ieeja bez maksas. Lielajā ģildē Plkst Koncerts DIVAS LATVIJAS URBĀNĀ UN PASTORĀLĀ. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kurus var saņemt no 24. aprīļa. Informācija pa tālruni maijā Kultūras centrā Imanta Plkst Rīgas pilsētas bērnu un jauniešu vokālo ansambļu un popgrupu festivāls Pavasara purenes. Kultūras centrā Mazā ģilde Plkst Koncerts MANTOJUMS. Piedalās folkloras kopas. Plašāka informācija

17 VIŅI GAIDA UN CER 6 mēnešus veco kaķu meitenīti daba ir apveltījusi ar rožu pelēku, skaistu samtainu kažoku. Viņai nepaveicās ar pirmo saimnieci, kurai bija vienalga, un slikts vīruss kaķenītei laupīja actiņu. Taču viņa ir dzīvespriecīga un pilnvērtīgi bauda jauna, sprigana kaķēna dzīvi. Шестимесячную кошечку природа наделила красивой серой, бархати стой шубкой. Ей не повезло с первой хозяйкой, которой было все равно. Скверный вирус ли шил котенка глази ка. Но даже после этого она осталась жизнерадостной и полноценно насла ждается жизнью молодого, жизнера достного котенка. 1,5 gadu vecā, sterilizētā skaistule Pifa būs laba draudzene aktīviem cilvēkiem, kas ļaus sunim skriet un spēlēties, cik sirdij tīk. Молодая (полтора года) стерилизованная красавица Пифа станет отличной подругой активным людям, кото рые позволят собаке бегать и играть сколько угодно. ADOPTĒJOT ULUBELES RŪPJU BĒRNU LĪČU PATVERSMĒ, JŪS IEGŪSIET: n Uzticamu un mīļu draugu visa dzīvnieka mūža garumā. n Atlaides mīluļa barībai un citām nepieciešamām lietām mūsu sadarbības partneru veikalos. n Atlaides mīluļa ikgadējām veselības pārbaudēm un negaidītiem daktera apmeklējumiem Ulubeles sadarbības klīnikās. n 50% atlaidi Ulubeles dzīvnieku viesnīcā. n Gandarījumu par patiesu sirds darbu, jo, dāvājot mājas kādam reiz nodotam patversmes dzīvniekam, jūs izmainīsiet viņa dzīvi uz visiem laikiem. n Vakcinētu un atbilstoši vecumam sterilizētu dzīvnieku. n Suni, kas ir jau čipēts jūsu mīluļa drošībai. 4 gadus vecais Draudziņš patversmē mīt jau trīs gadus. Dīvaini, jo viņš ļoti mīl cilvēkus un cilvēku bērnus. Ir aktīvs, patīk garas pastaigas un spēles ar bumbiņu. Четырехлетний Дружок уже 3 года живет в приюте. Странно, ведь он очень любит людей и взрослых, и детей. Активный, обожает длинные прогулки и игры с мячом. 8 gadus vecā, smalciņā, mazā augumiņa Dacīte ir ļoti, ļoti uzticama un gudra. Viņa meklē mājas, no kurām nekad nebēgs projām, un mīļu, mierīgu cilvēku, ar kuru doties rāmās pastaigās. Gadu vecā, sterilizētā sune Kola jau ir iemācījusies pamatko mandas. Viņai ļoti patīk cilvēku sabiedrība un nav iebildumu arī pret sugasbrāļiem un māsām. Kola būs piemērota dzīvei dzī voklī, jo viņa ir aktīvi ziņkārīga, un, ja dzīvos sētā, noteikti gribēs noskaidrot, kas notiek kaimiņos. ОНИ НАДЕЮТСЯ И ЖДУТ Тонкая, хрупкая восьмилетка Даце очень, очень надежная и умная. Ищет дом, из которого она никогда не сбежит, где хозяин ласков и добр, чтобы с ним спокойно прогуливаться. Красивая восьми летняя стерилизо ванная королева котов. Ее хозяйка умерла, и кошке очень не хватает дома, где можно будет наслаждаться спокойной и мир ной жизнью. Aptuveni 8 gadus veca, sterilizēta, ļoti skaista kaķu karalie ne. Viņas saimniece nomira, un mince il gojas pēc mājām, kur varēs baudīt mierīgu un rāmu dzīvi. n Надежного и ласкового друга на всю жизнь зверька. n Скидки на корм и другие необходимые вещи в магазинах наших партнеров. n Скидки для ежегодных проверок здоровья и незапланированных в клиниках друзей Ulubele. n Скидку 50% в отеле для животных Ulubele. n Удовлетворение после доброго дела ведь, подарив дом зверьку из приюта, ты изменишь его жизнь навсегда. n Стерилизованного и вакцинированного соответственно с его возрастом питомца. n Собаку, которая имеет чип для безопасности. ПРИЮТИВ ЧЕТВЕРОНОГИХ ДЕТИШЕК ULUBELE В ПРИЮТЕ ЛИЧИ, ТЫ ОБРЕТЁШЬ: Трехлетняя молодая стерилизованная небольшая Вика очень ждет семью с кварти рой и активным обра зом жизни, чтобы отправляться на долгие прогулки. Вика отлично ладит с другими собаками, но маленьких зверят считает добычей. Aptuveni 3 gadus vecā, sterilizētā, vidēji smalkā augumiņa Vika ļoti gaida ģimeni ar dzīvokli un aktīvu dzīvesveidu, lai dotos garās pastaigās. Vika labi saprotas ar citiem suņiem, bet citus mazākus zvēriņus viņa uzskata par medījumu. Стерилизованная годовалая собачка Кола уже выучила основные команды. Она очень любит человеческое общество и совершенно не возражает против присутствия других собак. Коле подходит жизнь в квартире, ведь она очень любознательна. Живя во дворе, Кола обязательно захочет узнать, что происходит у соседей. Aptuveni 2 3 gadus vecais mazsunis Kārlītis ir enerģijas ie miesojums. Viņš būs piemērots dzīvei mājā ar plašu sētu, kur varēs skriet un diet kopā ar savu aktīvo jauno ģimeni. Молодой Карлитис (2 3 года) воплощение энергии. Идеально подходит дому с широкими заборами во дворе, чтобы можно было бегать и радоваться жизни со своей новой, активной семьей. Janvāra spelgonī Rumbulas mežā kucīte dzemdēja sešus mazus kucēnus. Mazuļi ir apvēlušies, vakcinēti, čipoti un gaida cilvēku, kurš ne tikai lutinās, bet atbildīgi mācīs būt par kārtīgu suni. Kucēni izaugs vidējā augumā. Во время январ ских морозов в Румбульском лесу родилось 6 щенков. Малыши поправились, были вакцинированы и чипированы и теперь ждут человека, который не только будет их баловать, но и ответственно обучит их всему, что должна знать взрослая собака. Щенки вырастут среднего размера. Mammu Terēzi tā saucamie saimnieki uz ielas izlika pēdējā grūtniecības stadijā, un patversmē viņa pasaulē laida 11 apa ļus kucēnus. Viens mazulis mājas jau ir atradis, bet 10 vēl gaida. Kucēni izaugs prāva auguma, ir vak cinēti un čipoti. Беременную Терезу так называемые хозяева выставили на улицу во время последней стадии беременности. 11 щенков родилось уже в приюте. 1 щенок уже обрел дом, но еще 10 ждут. Щенки вырастут большими. Чип и вакцины имеются. Kontakti: tālrunis: vai web: web: e-pasts: ulubele@ulubele.org; info@dzivniekupolicija.lv Ziedojumu tālrunis: (1 zvans 1,42 EUR jeb 1 Ls). Телефон для пожертвований: (1 звонок 1,42 EUR, или 1 Ls)