untitled

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "untitled"

Transkripts

1 LV PADOMES ĢENERĀLSEKRETARIĀTS Rokasgrāmata par videokonferenču izmantošanu pārrobežu tiesvedībā SPECIĀLISTIEM PAREDZĒTA SĒRIJA Photo: Fotolia 2013

2

3 Rokasgrāmata par videokonferenču izmantošanu pārrobežu tiesvedībā 2013

4 Paziņojums Šīs publikācijas izdevējs ir Padomes Ģenerālsekretariāts; tā ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Informāciju par Eiropadomi un Padomi var gūt šādās tīmekļa vietnēs: vai sazinoties ar Padomes Ģenerālsekretariāta Sabiedrības informācijas dienestu, kura adrese ir: Rue de la Loi/Wetstraat Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË Tālr Fakss Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama internetā ( Publikācijas beigās ir iekļauta bibliogrāfiska informācija. Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, gads ISBN doi: /84417 Eiropas Savienība, gads Reproducēšana ir at ļauta, ja tiek norādīts avots. Printed in Belgium DRUKĀTS UZ EKOLOĢISKI TĪRA PAPĪRA PEFC-Certified This product is from sustainably managed forests and controlled sources. PEFC/

5 SATURS 1. PĀRROBEŽU VIDEOKONFERENCES EIROPAS SAVIENĪBĀ Izmantošanas joma un priekšvēsture Eiropas Savienības tiesībās paredzētā tiesiskā regulējuma pārskats 6 2. PRAKTISKI APSVĒRUMI ATTIECĪBĀ UZ VIDEOKONFERENČU NORISI Gatavošanās pasākumi Pieprasījums Vajadzīgie sagatavošanās darbi Mutiskā tulkošana Lietas izskatīšana Sēdes protokols TEHNISKIE ASPEKTI Pamatinformācija par tehniskajām prasībām Vispārīgi pasākumi un kvalitātes principi I PIELIKUMS. SĪKĀKI SKAIDROJUMI PAR TIESISKO REGULĒJUMU SAISTĪBĀ AR VIDEOKONFERENČU IZMANTOŠANU PĀRROBEŽU TIESVEDĪBĀ Tiesiskais regulējums krimināllietās Tiesiskais regulējums civillietās un komerclietās II PIELIKUMS. TEHNISKIE STANDARTI III PIELIKUMS. GALVENIE POSMI VIDEOKONFERENČU IZMANTOŠANĀ PĀRROBEŽU TIESVEDĪBĀ 30 3

6

7 1. PĀRROBEŽU VIDEOKONFERENCES EIROPAS SAVIENĪBĀ 1.1. Izmantošanas joma un priekšvēsture Šajā rokasgrāmatā sniegtas ziņas par videokonferenču iekārtu izmantošanu pārrobežu tiesvedībā Eiropas Savienībā. Tajā apskatīti videokonferenču tehnoloģijas izmantošanas organizatoriskie, tehniskie un juridiskie aspekti. Bez tam tajā ir analizēta iekārtu izmantošana tiesas zālēs un liecinieku telpās, kā arī pārvietojamo iekārtu izmantošana. Norādījumi ir piemērojami gadījumos, kad videokonferenci izmanto jebkurā tiesvedības posmā, jo īpaši pierādījumu iegūšanai no attālām vietām citās ES dalībvalstīs. Rokasgrāmatā iekļauti padomi un norādījumi tieslietu profesiju pārstāvjiem, tiesu darbiniekiem un tehniskajam personālam. Šeit apskatīti praktiski videokonferenču iekārtu izmantošanas apsvērumi, kas ir īpaši noderīgi tieslietu profesiju pārstāvjiem un tiesu darbiniekiem, un pēc tam izklāstīti tehniski aspekti, kas varētu būt sevišķi noderīgi tehniskajam personālam. Rokasgrāmatas pielikumā pieejama informācija par tiesisko regulējumu videokonferenču izmantošanai pārrobežu tiesvedībā krimināllietās, kā arī civillietās un komerclietās. Turpmākos pielikumos izklāstīti tehniski standarti, kuri ir jāņem vērā, un sniegts kopsavilkums par galvenajiem videokonferenču norises posmiem pārrobežu tiesvedībā. Šī dokumenta mērķis ir palīdzēt lietotājiem, sniedzot padomus un norādījumus. Tas neaizstāj sīki izstrādātas darba instrukcijas vai lietošanas instrukcijas. Šajā dokumentā apskatīta galvenokārt videokonferenču izmantošana tiesvedībā krimināltiesās, civiltiesās un komerctiesās. Tomēr daudzi no videokonferenču izmantošanas tehniskajiem aspektiem ir vispārēji piemērojami plašāk tiesu iekārtā. Liecinieku un ekspertu pratināšana ne vienmēr notiek tiesā; ir iespējams izveidot videokonferences savienojumu starp tiesām un citām vietām, piemēram, konsulārajām vai diplomātiskajām pārstāvniecībām, cietumiem, slimnīcām un patvēruma meklētāju centriem. Tādēļ šo dokumentu var izmantot arī kā pamatu videokonferenču rīkošanai cita veida tiesvedībā. 5

8 Parasti pārrobežu civilprocesos ir divi iespējami veidi, kā uzklausīt lieciniekus un ekspertus, izmantojot videokonferenci: i. netieša pierādījumu iegūšana tās valsts tiesa, kas saņēmusi prasību, veic, piemēram, liecinieka uzklausīšanu (balstoties uz konkrētiem nosacījumiem un piedaloties tās tiesas pārstāvjiem, kas iesniegusi pieprasījumu); ii. tieša pierādījumu iegūšana tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiešā veidā ar videokonferences starpniecību uzklausa liecinieku, kurš atrodas citā dalībvalstī. Pirmstiesas kriminālizmeklēšanas laikā izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors varētu lemt uzklausīt liecību no liecinieka, kam izteikti draudi, vai no liecinieka vai eksperta, kurš atrodas ārzemēs, izmantojot videokonferenci vai citus piemērotus attālinātas audiovizuālās saziņas līdzekļus, iepriekš saņemot liecinieka piekrišanu, ja liecinieks nevar vai viņam nebūtu vēlams ierasties tiesā klātienē. Ekspertu liecinieku pieejamība ir apzināta kā viens no kavēšanās iemesliem gan civillietās (piemēram, medicīnas eksperti un psihologi bērnu aizbildniecības vai bērnu aprūpes lietās), gan krimināllietās (piemēram, tiesu eksperti vai datorspeciālisti). Videokonferenču iekārtu izmantošana sniegs tiesām lielāku elastību saistībā ar to, kad un kā ekspertiem lieciniekiem no citām dalībvalstīm lūgt liecības. Gadījumos, kad paredzēts pratināt ekspertus lieciniekus, ir ieteicams pirms pratināšanas ar tiem sazināties un noskaidrot, kādas tehniskas iekārtas varētu būt vajadzīgas uzklausīšanas laikā. Saistībā ar neaizsargātiem un iebiedētiem lieciniekiem videokonference ir līdzeklis, ar ko mazināt šo personu spriedzi un nemieru, kas var rasties no traumējoša brauciena uz tiesu ārvalstīs. Pierādījumu sniegšanai ārvalsts tiesai praktiskāk būtu izmantot atsevišķu liecinieku telpu, nevis tiesas zāli Eiropas Savienības tiesībās paredzētā tiesiskā regulējuma pārskats Krimināllietu ietvaros saņemtos lūgumus parasti reglamentē valsts tiesību akti un gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (turpmāk gada MLA konvencija) 1. Lūgumus var iesniegt arī civillietu gadījumā, pamatojoties uz ES Padomes Regulu Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk gada Pierādījumu iegūšanas regula). 1 OV C 197, , 24. lpp. 6

9 Standarta veidlapas un informācija par procedūrām ir pieejama arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietnē (Eiropas Tiesu atlantā) 1 un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās vietnē 2. Vēl videokonferenču izmantošana ES ir paredzēta Padomes Direktīvā 2004/80/ EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem. Saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu prasītāju var uzklausīt, izmantojot videokonferenci. Turklāt 9. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, paredzēta iespēja iegūt pierādījumus, izmantojot videokonferences, ja tehniskie līdzekļi ir pieejami. Direktīvā 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās uzsvērts, ka šai direktīvai nekādi nebūtu jākavē mūsdienu saziņas tehnoloģiju izmantošana mediācijā. Lielākajā daļā ES dalībvalstu vairums no minētajiem instrumentiem jau tiek izmantoti (ar atsevišķām dalībvalstu atrunām, jo īpaši par apsūdzētu personu pratināšanu ar videokonferences starpniecību) 3. Rīkojot videokonferenci, pastāv atšķirības starp norises kārtību civilprocesos un komercprocesos, no vienas puses, un kriminālprocesos, no otras puses. Darbības, kas ir jāizpilda, lai veiktu uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci, kā arī atšķirības starp abiem norises veidiem ir sniegtas tabulā III pielikumā Atrunu saistībā ar gada MLA konvenciju ir iesniegusi Apvienotā Karaliste, Dānija, Nīderlande, Polija, Ungārija un Vācija; Dānija nepiedalās tādu instrumentu īstenošanā, kas pieņemti saistībā ar EK līguma IV sadaļu. 7

10 2. PRAKTISKI APSVĒRUMI ATTIECĪBĀ UZ VIDEOKONFERENČU NORISI 2.1. Gatavošanās pasākumi Pārrobežu tiesvedībā mērķis ir nodrošināt videokonferences norises maksimālu līdzību parastai kārtībai tiesās, kur pierādījumus iegūst atklātā tiesas sēdē. Salīdzinot ar valsts mēroga tiesas procesu, pārrobežu procesa norises kārtība atšķiras tikai nedaudz. Organizējot pārrobežu uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci, ir jāveic daži oficiāli pasākumi. Civillietu un komerclietu gadījumā, izmantojot standarta veidlapas, ir jāsagatavo pieprasījums par pierādījumu iegūšanu ar videokonferences palīdzību. Tādas veidlapas ir pieejamas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās Eiropas Tiesu atlanta tīmekļa vietnē 1. Krimināllietu gadījumā nav paredzēts pienākums izmantot noteiktas pieprasījuma veidlapas vai pavadvēstules. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls krimināllietās ir izstrādājis paraugu vēstulēm tiesiskās palīdzības lūgšanai. Izmantojot tādu paraugu, iestāde, kas iesniedz pieprasījumu un iestāde, kas to saņem, var izveidot tiešus kontaktus saistībā ar vēstules par tiesiskās palīdzības sniegšanu saturu un/vai izpildi. (skatīt III pielikumu) Pieprasījumus var nosūtīt pa pastu, ar kurjeru, pa faksu (visās dalībvalstīs) vai e-pastu (ne visās dalībvalstīs). Dažas uzziņas par dalībvalstīs spēkā esošiem noteikumiem ir atrodamas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu tīmekļa vietnēs Pieprasījums Pieprasījums izmantot videokonferenci savstarpējai tiesiskai palīdzībai vai pierādījumu iegūšanai civillietās un komerclietās atšķiras; sīkāka informācija par to ir sniegta III pielikumā. Ir pieejamas veidlapas gan civillietu, gan krimināllietu vajadzībām un tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tās nosūta tiesai, kas saņem pieprasījumu, citā valstī (krimināllietās veidlapu izmantošana nav obligāta)

11 Veidlapās norāda iesaistīto pušu un to pārstāvju kontaktinformāciju, kā arī ziņas par tiesu. Dažos gadījumos var sniegt arī ziņas par videokonferencē izmantojamo iekārtu maksu un darba valodu gada Pierādījumu iegūšanas regulā attiecībā uz civillietām ir paredzēti šādi divi videokonferences izmantošanas varianti pārrobežu tiesvedībā Saskaņā ar 10. līdz 12. pantu tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var lūgt tiesai citā valstī, kas saņem pieprasījumu, nodrošināt tās vai pušu klātbūtni vai piedalīšanos, izmantojot videokonferenci, pierādījumu iegūšanā, ko veic tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu. Šādu pieprasījumu var noraidīt tikai, ja tas ir pretrunā tās tiesas dalībvalsts tiesībām, kura saņem pieprasījumu, vai arī būtisku praktisku grūtību dēļ. Turpat 13. pantā ir paredzēti piespiedu līdzekļi pieprasījuma izpildei. Tomēr 14. pantā ir paredzēts, ka liecinieks var atsaukties uz tiesībām atteikties liecināt saskaņā ar tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem. 17. pantā ir noteikts, ka tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var tieši iegūt pierādījumus citā dalībvalstī, ar tās dalībvalsts centrālās institūcijas vai kompetentās iestādes piekrišanu. Saskaņā ar 17. panta 4. punktu centrālajai institūcijai vai kompetentajai iestādei ir pienākums veicināt videokonferenču izmantošanu šim nolūkam. 17. panta 2. punktā ir noteikts, ka tieša pierādījumu iegūšana drīkst notikt tikai tad, ja to var veikt brīvprātīgi. Neatkarīgi no iespējas izmantot piespiedu līdzekļus, galvenās atšķirības starp abiem variantiem ir par pierādījumu iegūšanu atbildīgā tiesa un piemērojamās tiesības. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nosūta tiesai, kas saņem pieprasījumu, pieprasījumu rīkot videokonferenci, kā arī vajadzīgo informāciju kopā ar A vai I pieprasījuma veidlapu, kas ņemta no gada Pierādījumu iegūšanas regulas. Arī atbildi uz pieprasījumu sagatavo, izmantojot standarta veidlapas. Ja pieprasījums tiesai citā dalībvalstī piedalīties izskatīšanā, izmantojot videokonferenci, tiek noraidīts, tiesa izmanto E veidlapu. Tiešas pierādījumu iegūšanas gadījumā centrālajai institūcijai vai kompetentajai iestādei ir pienākums 30 dienu laikā (izmantojot J veidlapu) informēt tiesu, kas iesniegusi pieprasījumu, par to, vai pieprasījums ir vai nav pieņemts. Ja pieprasījums ir apstiprināts, tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu, var veikt pierādījumu iegūšanu saskaņā ar pašas noteiktu termiņu. Krimināllietu gadījumā, dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, ir jāpiekrīt tiesvedībai, izmantojot videokonferenci, ja vien videokonferences izmantošana nav pretrunā 9

12 ar attiecīgās valsts tiesību pamatprincipiem un ar nosacījumu, ka tai ir tehniskas iespējas nodrošināt tiesvedību šādā režīmā. Gadījumā, ja pieprasījumā aprakstītais nodarījums ir sodāms arī valstī, kas saņēmusi pieprasījumu, izpildot savstarpējās palīdzības lūgumu, var noteikt piespiedu līdzekļus (piemēram, pavēsti ierasties tiesā, paredzot sodu neierašanās gadījumā). Gadījumos, kad tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu, nenodrošina nepieciešamās videokonferences iekārtas, visas ar pārraidi saistītās izmaksas, tostarp iekārtu nomas un apkalpojošā tehniskā personāla nolīgšanas izmaksas, ir jāuzņemas un jāsedz videokonferenci pieprasījušai iestādei. Saskaņā ar gada Pierādījumu iegūšanas regulu vispārējais princips nosaka, ka pieprasījuma izpilde, lai veiktu tiešu pierādījumu iegūšanu, nav pamats, lai pieprasītu nodokļu vai izmaksu kompensāciju. Tomēr, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, to lūdz, tad tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, jānodrošina tādu izmaksu atlīdzināšana, kas radušās, izmantojot videokonferenci Vajadzīgie sagatavošanās darbi Tiklīdz pieprasījums ir apstiprināts, var sākties praktiskā sagatavošanās. Pārrobežu civilprocesos un komercprocesos, ja tiek nosūtīts pieprasījums tiesai citā dalībvalstī, tiesa, kas saņem pieprasījumu, paziņo tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, un/vai pusēm par lietas izskatīšanas datumu un laiku, kā arī par piedalīšanās nosacījumiem. Jāparedz iepriekšēja saziņa ar tiesu, kas iesniegusi pieprasījumu, lai vienotos par uzklausīšanas datumu un laiku. Tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu, nosūta lieciniekam pavēsti ierasties tiesā un vajadzības gadījumā veic atbilstīgus piespiedu pasākumus. Pieprasījums ir jāizpilda deviņdesmit dienu laikā no tā saņemšanas. Tiešas pierādījumu iegūšanas gadījumā, tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu, ir atbildīga par sēdes rīkošanu un liecinieku informēšanu par tās norises datumu, laiku un vietu, kā arī par to, ka liecību sniegšana ir brīvprātīga. Tās dalībvalsts centrālajai institūcijai vai kompetentajai iestādei, kura saņēmusi pieprasījumu, jāpalīdz tiesai, kas iesniegusi pieprasījumu, jo tās pienākums ir sekmēt videokonferenču izmantošanu. Tiesai, kas iesniegusi pieprasījumu, ir jāievēro centrālās institūcijas vai kompetentās iestādes noteiktie nosacījumi, un šī iestāde nosacījumu izpildi var uzdot arī savas valsts tiesai. Krimināllietu gadījumā, tās dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir saņēmusi pieprasījumu, nosūta personai pavēsti ierasties tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām. Kārtība, kādā personai paziņo par ierašanos tiesā, ir noteikta valsts tiesību aktos. Turklāt tiesai, kas iesniegusi pieprasījumu, un videokonferenču rīkotājam (kas var būt tiesa) dalībvalstī, kas saņēmusi pieprasījumu, ir jārezervē tiesas zāle vai 10

13 liecinieku telpas. Ja sēdē paredzēts izmantot mutisku tulkošanu, civillietās tiešas pierādījumu iegūšanas gadījumā tiesai, kas iesniegusi pieprasījumu, ir jāsazinās ar tulkiem un jāvienojas par darba samaksu, iespējamiem ceļošanas pasākumiem un citām izmaksām. Praktiskās sagatavošanās darbā galvenais uzdevums ir nodrošināt videokonferences iekārtu gatavību darbam. Lai nodrošinātu videokonferences iekārtu (videokameru, mikrofonu, ekrānu, ISDN līniju u. c.) pareizu darbību, vienmēr laikus pirms videokonferences ir jāsazinās ar attiecīgo tiesu, cietumu vai citu iestāžu, kur iecerēts rīkot videokonferenci, tehniskajiem darbiniekiem. Ieteicams vismaz vienu dienu pirms noteiktās videokonferences norises veikt iekārtu un savienojumu pārbaudi. Bez tam varētu būt noderīgi nosūtīt attiecīgo tiesu tehniskajiem speciālistiem un darbiniekiem ISDN tālruņa līniju numurus un faksa numurus Mutiskā tulkošana Pārrobežu videokonferencēs tiesā, kas iesniedz pieprasījumu vai kas to saņem, iespējams, vajadzīgs mutiskais tulks. Tulks var strādāt no attāluma, kamēr galvenās puses atrodas vienā atrašanās vietā, piemēram, tiesas zālē (neklātienes mutiskā tulkošana), vai, ja mutiskais tulkojums vajadzīgs attālinātam dalībniekam (piemēram, atbildētājam vai lieciniekam), tulks vai nu atrodas vienā vietā ar attālināto dalībnieku, vai galvenajā atrašanās vietā (videokonferences mutiskā tulkošana). Mutiskās tulkošanas izmantošana videokonferencē ir pārbaudījums gan sēdes dalībniekiem, gan pašam tulkam. Var gadīties, ka lieciniekam nav pieredzes kopīgā darbā ar tulku, un attālinātības sajūta var radīt sarežģījumus tulkošanā. Tulkam ir noderīgi, ja tiesnesis nosaka secību, kādā iesaistītās puses izsakās. Pierādījumu iegūšanā parasti izmanto konsekutīvo tulkošanu. Konsekutīvajā tulkošanā tiesnesim ir galvenā loma, sēdes laikā vadot tulkošanas norisi un sniedzot norādījumus lieciniekam vai tulkam. Ņemot vērā to, ka videokonferences un mutiskā tulkošana juridiskajā jomā ir sarežģītas, konsekutīvo tulkošanu ir ieteicams izmantot gadījumos, kad tulks neatrodas tajā pašā vietā, kur atrodas tie, kam vajadzīgs tulkojums, jo šādā veidā ir vieglāk sniegt skaidrojumus un iesaistīties, lai nodrošinātu, ka tulkojums ir pareizs. Sinhronai tulkošanai ir vajadzīgs plašāks nodrošinājums, jo ir jāizmanto īpaša tulku kabīne un tulkojums klausītājiem ir jāpārraida, izmantojot īpašas tam paredzētas iekārtas (raidītāju, uztvērēju un austiņas). Ja pratināšanas vai tiesas laikā tiek iesniegti rakstiski dokumenti, bieži vien ir jāizmanto rakstiskā teksta mutisks prima vista tulkojums. Ja tulks neatrodas tiesas zālē, kurā iesniegti dokumenti, videokonferencē ir jāizmanto dokumentu kameras. 11

14 Ja tulks atrodas kādā trešā vietā ārpus tiesas zāles, pirms sēdes sākuma uzmanība būtu jāpievērš sagatavošanās pasākumiem, kā arī jāsniedz informācija par šajā trešā atrašanās vietā esošajām tehniskajām iekārtām un jāveic savienojuma pārbaude. Turklāt vajadzētu pievērst uzmanību akustikai un skaņas kvalitātei attālinātajā tulka atrašanās vietā. Citi apstākļi, kas būtu jāapsver, ir tās telpas izkārtojums, kurā notiks videokonference un tulkošana, kā arī tulka un pārējo dalībnieku izvietojums. Vizuālā un neverbālā saziņa ir ļoti būtiska tulka darbā, lai saprastu teikto, uztvertu nozīmes nianses un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem. Tādēļ tulkam būtu jāspēj saskatīt attālināto dalībnieku sejas, sejas izteiksmes un, iespējams, arī lūpu kustības. Tas ietekmē to, kurā vietā ir novietoti dalībnieki attiecībā pret videokamerām, ar kurām tulkam nosūta videoattēlu. Tulkam attālinātos dalībniekus vajadzētu redzēt no priekšpuses. Vienlaikus tulkam nevajadzētu nonākt uzmanības centrā, vienkārši parādoties uz video ekrāna. Citiem vārdiem sakot, izkārtojumam nevajadzētu radīt situāciju, ka galvenajām pusēm ir jānovēršas vienai no otras, lai redzētu tulku. Būtu arī jāpievērš uzmanība pārraides uzticamībai un drošumam, kas būtu jānodrošina. Videokonferencē izmantojot tulkus, uzmanība ir jāpievērš šādiem aspektiem: jānodrošina ļoti kvalitatīva saziņa un tulkojums; mutiskā tulkojuma laikā tehnisku jautājumu ietekmei, piemēram, iekārtu vadībai (piemēram, kameras kustību vadība, ja tulkošana notiek videorežīmā). Tas var būt īpaši būtiski neklātienes mutiskai tulkošanai, kad jānodrošina skatījums un attēls no attālinātās vietas; saziņas vadība ir būtiska vajadzētu būt iespējām tulkam iejaukties saziņas vadībā (pirms tulkošanas un tulkošanas laikā, lai uzdotu jautājumu ar mērķi precizēt teikto); skaņas kvalitāte ir būtiska, tāpat arī datu pārraides aizkave (aptuveni 0,5 sekundes), kas ietekmē mijiedarbīgas saziņas procesu tulkošanas laikā. Attiecībā uz tulkošanas kvalitāti tiesu tulkiem nepieciešamā kvalifikācija dalībvalstīs atšķiras. Tas jāņem vērā, iesniedzot pieprasījumu videokonferences rīkošanai savstarpējās tiesiskās palīdzības gadījumos vai pierādījumu iegūšanai. Lai pārvarētu grūtības, ko rada videokonference kopā ar mutisko tulkošanu, un aizspriedumus, kas varētu būt izplatīti ekspertu vidū, varētu izrādīties lietderīgi šādi ieteikumi, kā īstenot un izmantot tulkošanu ar videopārraižu palīdzību. 12

15 A. Videokonferenču iekārtas tiesu zālēs plānošana, iegāde un uzstādīšana Jāapzina vajadzības. Jānoskaidro īpaši apstākļi, piemēram, kas runā ar ko, kam kas ir jāredz. Plānošanas laikā būtu jāizmanto ekspertu zināšanas. Ir ārkārtīgi svarīgi plānošanā iekļaut tulkošanas/valodniecības, juridiskos un tehniskos ekspertus, lai izpētītu konkrēto apstākļu īpatnības. Būtu jāizmanto ļoti kvalitatīvas tehnoloģijas. Vajadzētu nodrošināt ļoti kvalitatīvu audio un videopārraidi visām iesaistītajām pusēm un papildu iekārtas tulkam, ja tas vajadzīgs; būtu jāizmanto atsevišķa dokumentu kamera (tādu dokumentu, attēlu un citu materiālu parādīšanai, kas var atvieglot tulkošanu). Jāņem vērā, ka sinhronajā tulkošanā ir augstākas prasības pēc (labākas) audio un video kvalitātes un lūpu sinhronizācijas, nekā tas ir konsekutīvajā tulkošanā. Vajadzētu iziet mēģinājumu un kļūdu posmu, jo īpaši, pirms tiek lielā apjomā pirkta, ieviesta un uzstādīta videokonferenču iekārta. Būtu jānoskaidro kritiskie punkti saziņā un jāveic vajadzīgie pielāgojumi. Būtu jānodrošina jauno tehnoloģiju pakāpeniska ieviešana. Jāsāk ar vienkāršiem gadījumiem, lai izvērtētu tehnoloģiju efektivitāti katrā posmā un novērtētu ietekmi uz nākamo posmu. Būtu jānodrošina tulkiem piemēroti darba apstākļi, proti, ergonomiska un klusa darba vide un iespēja tulkam kontrolēt iekārtas. B. Uzlabot neklātienes mutiskās tulkošanas ar videokonferences palīdzību netraucētu izmantošanu tiesu zālēs Būtu jāizmanto kvalificēti dalībnieki un tulki. Būtu jāizmanto atbilstīgi kvalificēti tulki un tiesu darbinieki, kam ir pieredze darbā ar tulkiem, lai tiesvedības taisnīguma saglabāšanas nolūkā nodrošinātu pietiekamu kvalitāti. Būtu jāpiedāvā apmācība tulkiem un tiesu darbiniekiem. Jāpiedāvā agrīna apmācība pirms iekārtu ieviešanas. Pēc tam vajadzētu nodrošināt nepārtrauktu profesionālu apmācību (tostarp izpratni par plašāku kontekstu, prasmes tehnoloģiju, saziņas situāciju un atbalsta metožu jomā, piemēram, stresa pārvarēšanā). 13

16 Būtu jāvienojas par riska novērtēšanas procedūrām. Būtu jāizmanto procedūras, lai izlemtu, vai videosakari kopā ar tulkojumu ir piemēroti vai nav, un jākonsultējas ar pieredzējušiem tulkiem. Būtu jāizstrādā norādes/protokoli. Tajos būtu jānorāda, kas ir atbildīgs par tādām lietām kā savienojuma rezervēšana, laika noteikšana, testēšana, sākšana un kontrolēšana; būtu jāapraksta procedūra, kas visiem dalībniekiem veicama pirms sēdes, tās laikā un pēc tās (informācija tulkam, sēdes sākšana, iepazīstināšana, noteikumi sēdes laikā, pārskats pēc sēdes). Būtu jāparedz noteikumi problēmu gadījumā. Būtu jāizstrādā protokols saziņas pārtrūkumu vai tehnisku problēmu gadījumā, jo šādu problēmu risināšana nebūtu jāatstāj tulka pārziņā. Paraugprakses kodekss. Tiesu dienestiem, juridiskajiem darbiniekiem un tulku asociācijām būtu jāturpina sadarbība, lai uzlabotu kopējo paraugprakses kodeksu videokonferenču un neklātienes mutiskās tulkošanas jomā Lietas izskatīšana Lielākajā daļā valstu tiesnesis atrodas pieprasījumu iesniegušās tiesas telpās jau pirms video savienojuma izveides un parasti pamet telpas pēc tam, kad video savienojums ir izbeigts. Tiesnešiem ir galvenā nozīme sēdes vadīšanā. Izskatot krimināllietu, sēdi vada pati pieprasījumu iesniegusī dalībvalsts tiesu iestāde vai tā notiek pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts tiesu iestādes vadībā un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesībām (2000. gada MLA konvencija). Attiecībā uz civillietām gada Pierādījumu iegūšanas regulas 12. pantā ir noteikts, ka, ja tas atbilst tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, tās tiesas pārstāvjiem, kas iesniedz pieprasījumu, tostarp juridiskā personāla pārstāvjiem, ir tiesības būt klāt pierādījumu iegūšanā, ko veic tiesa, kas saņem pieprasījumu. Saskaņā ar 17. pantu gada Pierādījumu iegūšanas regulā (pieprasījumi iegūt pierādījumus tieši) pierādījumu iegūšanu veic tiesas pārstāvis vai jebkāda cita persona, kuru pilnvaro saskaņā ar tās tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu. Civillietās un krimināllietās iekārtas parasti vada tiesnesis vai tiesas darbinieks. Attālinātajā vietā esoša liecinieka pratināšana jāveic pēc iespējas līdzīgi pratināšanas kārtībai, kādu lieto, pratinot lieciniekus tiesas zālē. 14

17 Iesaistītajām personām vajadzētu varēt apspriesties savā starpā tā, lai trešās personas to nevarētu dzirdēt. Var būt gadījumi, kad kāda no pusēm vēlas apspriesties ar savu advokātu (ar tulka starpniecību vai bez tās) tā, lai tiesnesis vai otra puse to nevarētu dzirdēt. Tādēļ ir jānodrošina iespēja savstarpēji apspriesties, turklāt tā, lai to nevarētu dzirdēt trešās personas. Liecinieku telpā esošos mikrofonus parasti ir iespējams izslēgt, taču tiesas zālē tos var izslēgt tikai tiesas darbinieks vai tiesnesis. Ja puse un tās advokāts neatrodas vienā telpā, viņiem vajadzētu būt iespējai privāti aprunāties, izmantojot, piemēram, drošu tālruņa līniju, mobilo tālruni vai, ja iespējams, atsevišķu videokonferences iekārtu. Jebkuras iekārtas ieteicams uzstādīt tā, lai tās būtu nepārprotami nošķirtas no tiesvedības otras puses. Iepriekš jāizskaidro kārtība, kas nosaka, kā puses var pārtraukt viena otru un iebilst pret uzdotu jautājumu. Ja iespējams, dažos gadījumos varētu apsvērt iespēju nodrošināt pusēm ekrānu, kurā kopskatā būtu redzamas visas profesionālās puses, tādējādi atvieglojot rīcību neparedzētos runas pārtraukšanas gadījumos Sēdes protokols Pārrobežu kriminālprocesos pēc tam, kad liecību uzklausīšana ir pabeigta, tās dalībvalsts tiesu iestādei, kas saņēmusi pieprasījumu, ir jāsagatavo videokonferences norises protokols. Protokolā norāda sēdes datumu un laiku, uzklausītās personas datus, sēdē piedalījušos personu datus un pienākumus, dotos zvērestus, kā arī tehniskos apstākļus, kādos notika uzklausīšana. Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde dokumentu nosūta pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Līdzīgi pārrobežu civilprocesos un komercprocesos attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 10. līdz 12. pantu (pieprasījumi veikt netiešu pierādījumu iegūšanu), tiesa, kas saņem pieprasījumu, nosūta tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, dokumentus, kas apliecina pieprasījuma izpildi, un, vajadzības gadījumā, nosūta atpakaļ dokumentus, kuri saņemti no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu. Dokumentiem pievieno izpildes apstiprinājumu, izmantojot gada Pierādījumu iegūšanas regulas pielikumā doto H veidlapu. Civillietās un komerclietās, veicot tiešu pierādījumu iegūšanu, ja tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nenodrošina nepieciešamās iekārtas, visas ar pārraidi saistītās izmaksas, tostarp iekārtu nomas un apkalpojošā tehniskā personāla nolīgšanas izmaksas, ir jāuzņemas iestādei, kas lūdz rīkot videokonferenci. Netiešas pierādījumu iegūšanas vispārējs princips nosaka, ka pieprasījuma izpilde nav pamats, lai pieprasītu nodokļu vai izmaksu kompensāciju. Tomēr, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, to lūdz, tad tiesai, kas nosūta pieprasījumu, jānodrošina tādu izmaksu atlīdzināšana, kas radušās, izmantojot videokonferenci. 15

18 Krimināllietās, kurām piemēro gada MLA konvenciju, pieprasītāja dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij kompensē videosakaru izveidošanas izmaksas, videosakaru apkalpošanas izmaksas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, tās pieaicināto tulku darba samaksu un pabalstus lieciniekiem un ekspertiem, kā arī viņu ceļa izdevumus pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ja vien tā neatsakās no visu vai dažu minēto izdevumu kompensācijas. Līdzīgi arī civilprocesos un komercprocesos, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, to lūdz, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nekavējoties atmaksā samaksu ekspertiem un tulkiem, kā arī ar videokonferences rīkošanu saistītās izmaksas (piemēro gada Pierādījumu iegūšanas regulas 18. pantu). 16

19 3. TEHNISKIE ASPEKTI 3.1. Pamatinformācija par tehniskajām prasībām Šajā rokasgrāmatas nodaļā apskatīti tehniskie aspekti saistībā ar videokonferencēm un videokonferenču iekārtām. Tie attiecas uz videokameru, apgaismojuma, ekrānu un mikrofonu novietojumu. Pieejamās iekārtas jāizvēlas un jāuzstāda tā, lai tās kalpotu dažādo iespējamo tiesas sēdes norises posmu atbalstam. Sīks videokonferenču tehnisko standartu izklāsts ir sniegts II pielikumā. Pēc iespējas tuvāka līdzība realitātei Mērķis ir nodrošināt videokonferences norises maksimālu līdzību parastai kārtībai tiesās, kur pierādījumus iegūst atklātā tiesas sēdē. Lai gūtu maksimālu labumu, jāņem vērā dažas atšķirības. Daži aspekti, kas ir pašsaprotami gadījumos, kad liecības iegūst tradicionālā veidā, kļūst citādi, ja izmanto videokonferenci piemēram, jānodrošina, ka liecinieks saprot videokonferences norises kārtību un zina, kas ir videokonferencē iesaistītās puses, kā arī to dažādās lomas. Turpinājumā sniegts praktisku apsvērumu punktu saraksts, kas jāņem vērā, lai sekmētu labāko praksi videokonferenču izmantošanā. Pirms ārvalstīs esoša liecinieka pratināšanas ar videokonferences starpniecību ir jāņem vērā laika joslu atšķirības. Jāņem vērā liecinieka, pušu, to pārstāvju un tiesas ērtības apsvērumi. Tiesas zālē esošajiem videokonferences rīkiem iespēju robežās vajadzētu būt uzstādītiem un lietojamiem tā, lai lietotājiem radītu sajūtu, ka viņi piedalās parastā tiesas sēdē. Personām, kas iesaistītas videokonferencē, jāzina, ka, pat lietojot modernākās mūsdienās pieejamās sistēmas, arvien pastāv neliela uztveramā attēla un pavadošās skaņas aizkave. Ja šim nolūkam neievēro atbilstošu pauzi, veidosies situācija, ka nākamais runātājs jau sāks runāt, kamēr liecinieka teiktais vēl tiek atskaņots, jo viņa balss var būt dzirdama 17

20 vēl dažas sekundes daļas pēc tam, kad viņa attēls ir redzams ekrānā, kur redzams, ka runa ir pabeigta. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, attēla kvalitāte ir laba, tomēr ne tik laba kā televīzijas attēls. Attēla kvalitāti var uzlabot, ja personas, kas redzamas videokonferences ekrānos, cenšas kustēties pēc iespējas mazāk Vispārīgi pasākumi un kvalitātes principi Videokonferences sistēma jāuzstāda tā, lai attiecīgām personām rastos pareizs priekšstats par notiekošo otrā videokonferences punktā (tiesā, kas iesniegusi pieprasījumu, vai tiesā, kas saņēmusi pieprasījumu). Saistībā ar attēla un skaņas savienojuma kvalitāti pienācīgi jāņem vērā iesaistīto personu intereses. Tādēļ videokonferences sistēmai vajadzētu būt augstas kvalitātes. Tikai tad lietas iztiesāšana, izmantojot videokonferenci, būs pieņemama alternatīva iztiesāšanai klātienē. Konkrētāk, tas nozīmē, ka skaņas un attēla regulējumam ir jābūt precīzam un skaņa atskaņojama un attēls parādāms bez pamanāmas aizkaves. Turklāt iesaistīto personu ārējam izskatam, sejas izteiksmei un žestiem vajadzētu būt skaidri uztveramiem. Videokonferenču iekārtas Lai sekmētu videokonferenču iekārtu izmantošanu, visām iekārtas sastāvdaļām, iespēju robežās, jābūt standartizētām, par pamatu ņemot viena veida iekārtas ar vienādu konfigurāciju. Videokonferenču iekārtas, kur tas ir iespējams, jāintegrē jau esošajā tiesas zāles infrastruktūrā un jāsaskaņo ar spēkā esošajām darba procedūrām. Tiesas zālē esošajiem videokonferences rīkiem iespēju robežās vajadzētu būt uzstādītiem un lietojamiem tā, lai radītu parastas tiesas sēdes gaisotni. Turpmākajās sadaļās sniegtas ziņas par dažādiem ar attēlu, apgaismojumu un skaņu saistītiem aspektiem, kā arī par iekārtu (videokameru, mikrofonu un ekrānu) novietojumu un lietošanu. Attēls Pārrobežu videokonferencēs izmantotajiem ekrāniem jāspēj nodrošināt šādus trīs atšķirīgus skata veidus: fokusēts attēls otrā telpā esošu personu attēla pārraidīšanai; kopskats lai iegūtu kopskatu par situāciju otrā telpā; informācijas skats dokumentu un citas informācijas pārraidīšanai (ietver arī visus ekrānus, kas atrodas dalībnieku darba telpās). Lai garantētu objektivitāti, visiem dalībniekam iespēju robežās ekrānā jābūt attēlotiem vienā un tajā pašā veidā. Izgaismojuma intensitātei, izšķirtspējai 18

21 un kadru frekvencei, ar kādu parāda katru dalībnieku, jābūt atbilstošai visiem. Izgaismojumam iespēju robežās jābūt tādam, lai sejas izteiksme vienmēr būtu skaidri saskatāma, ap acīm nebūtu novērojams ēnojums un ekrānos nekas neatspīdētu. Acu kontakts jāparāda, ciktāl iespējams. Iekārtu novietojums Iekārtas jānovieto tā, lai lietas attiecīgajā tiesas zālē varētu izskatīt arī bez videokonferences lietošanas. Kameras, ekrānus, apgaismojumu un dalībniekus jāvar novietot tā, lai kopējais iekārtojums būtu piemērots lietu izskatīšanai un aizstāvībai videorežīmā gan civilprocesos, gan kriminālprocesos. Ja iespējams, videokameras jācenšas novietot tā, lai dalībnieku filmēšana nenotiktu no augšas vai apakšas, jo šādi tiek deformēts skats un tas, kā dalībnieku uztvers skatītājs. Ekrāni Skata leņķim un attālumam vajadzētu būt tādam, lai visi dalībnieki varētu vienādi izmantot vienu ekrānu. Ekrāna izmēram jābūt pietiekami lielam, lai skata leņķa izteiksmē iesaistītās personas būtu attēlotas tādā pašā mērogā, kāds būtu, vērojot tās parastā sēdē klātienē. Jāspēj nodrošināt WXGA standarta zemākā izšķirtspējas robeža. Attiecībā uz kadriem sekundē var būt nepieciešama frekvence vismaz 30 kadri sekundē. Sejas izteiksmēm jābūt skaidri atšķiramām un saskatāmām augstā kvalitātē. Kameras Ieteicams izvēlēties fiksētu kameru stiprinājuma veidu un tām vajadzētu būt vairākām sākotnēji iestatītām pozīcijām panoramēšanai, slīpummaiņai un tālummaiņai; vienai no iespējamām pozīcijām vajadzētu sākotnēji būt iestatītai kā vēlamajai. Šāds regulējums ļauj par iekārtām atbildīgajai personai ātri mainīt skata virzienu, netraucējot sēdes norisi. Fokusējošo kameru skata leņķim jābūt pietiekami platam, lai nodrošinātu, ka dalībnieka seja, pleci un ķermeņa augšdaļa būtu skaidri saskatāma. Visiem dalībniekiem jābūt iespējai pārvietoties un pagriezties pret citām personām 80 x 80 cm lielā laukumā, nepazūdot no attēla. Parasti tiesas zālē pietiek ar divām kamerām viena sekošanas kamera ir vērsta uz izmeklējošo tiesnesi, prokuroru vai advokātu, liecinieku vai aizdomās turēto personu, atkarībā no tā, kurš tajā brīdī runā (fiksēti filmēšanas punkti), bet otru kameru izmanto, lai filmētu tiesas zāles kopskatu. Dažos gadījumos kopskata attēlu sēdes sākumā var arī parādīt, panoramējot ar sekošanas kameru. Pārvietojamās iekārtas nenodrošina vairāku kameru izmantošanas iespēju, tādēļ, lietojot šādas iekārtas, kopskata nodrošināšana būs ierobežota. Dažos gadījumos var rasties vajadzība izmantot liecinieku telpu, kurā jāuzstāda kamera. 19

22 20 Šādā gadījumā būs jāapsver apstāklis, ka lieciniekam šādā telpā jābūt iespējai apspriesties ar advokātiem ārpus kameru skata leņķa. Runa Runai videokonferencēs vienmēr jābūt skaidri saprotamai, un jāspēj sadzirdēt visus vārdus. Skaņas kvalitātei jābūt konsekventai, bez ārējiem traucējumiem. Jāvairās no iespējamības, ka runas kvalitāte krītas tāpēc, ka runa ir saspiesta. Tas nozīmē, ka ir jāievēro vairākas prasības attiecībā uz lūpu kustību sinhronumu (kavējums nedrīkst būt ilgāks par 0,15 sekundēm), ir jālikvidē atbalss, fona trokšņi un atbalsošanās. Tas ir īpaši svarīgi, ja videokonferencē piedalās tulki. Ir vēlams, lai tiesneši un tiesas darbinieki varētu uz vietas regulēt skaļumu, kompensējot runas skaļuma atšķirības. Mikrofoni Mikrofoni jāizvieto tā, lai visus runātājus varētu skaidri saprast bez kropļojumiem un fona trokšņiem. Mikrofoni var būt iebūvēti (galdos vai citur), un būtu vēlams, lai tie būtu tādi, kurus nevar noklausīties, jutīgi pret runas virzienu, un tiem būtu skaņas slāpēšanas poga. Lietas izskatīšanā var būt gadījumi, kad tiesas personālam ir jāvar mikrofonus atslēgt (piemēram, ja kāda puse konsultējas ar advokātu). Pārvietojamas iekārtas Pārvietojamas iekārtas (ekrānus + videokameras + skaļruņus + mikrofonus + papildierīces) būtu jāvar lietot dažādās kombinācijās, arī kopā ar stacionārām iekārtām. Tādām iekārtām vajadzētu būt ērti transportējamām (tādēļ tām nav jābūt ar riteņiem), tās jāvar viegli pārvietot un viegli piemērot dažādam lietojumam. Tātad ir paredzams, ka pārvietojamu iekārtu lietojums būs šaurāks nekā stacionāru iekārtu lietojums (tādā ziņā, piemēram, cik dalībnieku reizē var nofilmēt skaidri). Pārvietojamas iekārtas var izmantot liecinieku pratināšanā (piemēram, pēc citas valsts lūguma), ja stacionāras iekārtas nedarbojas, vai arī kā to aizstājējas, vai īpašās vietās, piemēram, cietumu slimnīcās. Pārvietojamas iekārtas tomēr var būt trauslas un grūti lietojamas, jo jaunās vietās tās, piemēram, var prasīt grūtu un ilgu videokameru pozīcijas regulāciju (ir grūti izmantot iepriekš iestatītus parametrus). Videokonferenču iekārtu vadība Videokonferenču sistēmas visērtāk ir vadīt ar skārienekrānu palīdzību. Ir vēlams, lai vadīšana būtu tik ērti lietojama (proti, vienkārša), cik vien iespējams, un tā ļautu veikt tikai dažas darbības, piemēram, ieslēgt un izslēgt, sākt un beigt savienojumu, kā arī pievienoties un atvienoties. Audiovizuālajiem risinājumiem jābūt tādiem, kam lietošanas laikā nav vajadzīga operatora iejaukšanās. Ja rodas problēmas, operatoram jābūt iespējai sazvanīt

23 palīdzības dienestu. Tiesnesis pieņem lēmumu, vai beigt videokonferenci, kas tādu iemeslu dēļ ir traucēta. Ieraksti un dokumentu lietojums Lielākoties tiesvedība, izmantojot videokonferences, neprasa ierakstīt neko vairāk par to, ko parasti ieraksta tādā tiesvedībā. Tādos gadījumos, kad videokonferenču mērķis ir arī ierakstīt videokonferenču tiesvedības norisi, pieprasījuma izdevēja iestādes pienākums ir vajadzības gadījumā organizēt ieraksta iekārtas pieprasījuma saņēmējai iestādei, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde varētu liecības ierakstīt pareizā formātā. Uz tiesvedības videoierakstiem var attiekties ierobežojumi atkarībā no tā, kādas dalībvalstis ir iesaistītas. Paredzams, ka puses būs paredzējušas, kādi dokumenti tiesvedībā būs vajadzīgi, un tās būs laicīgi darījušas dokumentu eksemplārus pieejamus tiesvedības dalībniekiem. Pusēm jācenšas par to vienoties. Parasti ērtāk būs iepriekš sagatavot dokumentu kopiju paketi, ko lūguma iesniedzējai pusei vajadzētu nosūtīt lūguma saņēmējai pusei. Ja tas ir tehniski iespējams, dokumentus var demonstrēt, izmantojot īpašu dokumentu videokameru, kas pieder pie videokonferenču iekārtām. Dažos gadījumos dokumentu videokameras nav pietiekami dokumentu apmaiņas līdzekļi. Piemēram, nav iespējams tieši izmantot videokameras, lai klients ar advokātu privāti pārrunātu demonstrētos dokumentus. Tāpēc ērtāk varētu izmantot pa faksu sūtītas dokumentu kopijas. Dokumentu apmaiņā kopīgas dokumentu glabātavas vai dokumentu serveri varētu papildināt videokonferences. Tādas jaudas informācijas apmaiņā izmanto arvien vairāk, bet tiesu jomā ir jāievēro īpaša piesardzība, lai nodrošinātu glabātavu drošību un to, lai tās būtu pieejamas vienīgi pilnvarotām personām, kas ir saistītas ar attiecīgām lietām. Dokumentu glabātavas varētu būt pieejamas ar datoru starpniecību gan pieprasījuma iesniedzējas iestādes, gan pieprasījuma saņēmējas iestādes vietnē. Vairāku punktu savienojumi un tilti Pārrobežu videokonferencēs vajadzētu varēt pieprasījuma izdevējas iestādes sistēmu savienot ar pieprasījuma saņēmējas iestādes sistēmām. Parasti pārrobežu videokonferencēs notiek divu vietu (divu punktu point-to-point), pieprasījuma izdevējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes vietnes vizuāls un audio savienojums. Dažos gadījumos varētu būt reizē jāsavieno vairāk nekā divas vietas (jāveido vairāku punktu savienojums). Tā var būt, ja, piemēram, tulki pievienojas tiesvedībai no trešās vietas. Saiknes var veidot, izmantojot trešo pušu nodrošinātus tiltus. 21

24 22 Divu punktu savienojumiem un daudzu punktu savienojumiem jāatbilst starptautiskiem videokonferenču standartiem. Standartus ir izstrādājusi Starptautiskā telesakaru savienība (International Telecommunication Union ITU). Sīki izstrādāts uzskaitījums ir ietverts rokasgrāmatas II pielikumā. Videokonferenču sistēmu pārrobežu slēgumi jāaizsargā arī tā, lai trešās puses nevarētu nelikumīgi pārtvert ierakstus. Lietojot tiešus divu punktu savienojumus, iesaistītajām tiesām ir jāvienojas par šifrēšanas paņēmieniem.

25 4. I PIELIKUMS. SĪKĀKI SKAIDROJUMI PAR TIESISKO REGULĒJUMU SAISTĪBĀ AR VIDEOKONFERENČU IZMANTOŠANU PĀRROBEŽU TIESVEDĪBĀ 4.1. Tiesiskais regulējums krimināllietās Krimināllietu jomā krimināllietās savstarpēji sniegtās tiesiskās palīdzības gada konvencijas (Convention on Mutual Legal Assistance in Criminal Matters MLA) 10. pantā ir sniegts tiesiskais regulējums pārrobežu lietu iztiesāšanai. Spēkā ir šādi noteikumi: a) pratināšanā piedalās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāde, kam vajadzības gadījumā palīdz tulks, un tā ir arī atbildīga par liecinieku identifikāciju un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību pamatprincipu ievērošanu. Ja pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāde uzskata, ka pratināšanā ir pārkāpti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību pamatprincipi, tā tūlīt veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pratināšana turpinās saskaņā ar minētajiem principiem; b) pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vajadzības gadījumā vienojas par liecinieku aizsardzības pasākumiem; c) pratināšanu veic pati pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesu iestāde vai tā notiek pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesu iestādes vadībā un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem; d) pēc pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai liecinieka pieprasījuma vajadzības gadījumā saņēmēja dalībvalsts lieciniekam nodrošina tulku; e) liecinieks drīkst pretendēt uz tiesībām neliecināt arī tad, ja viņam to pienāktos darīt saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesībām gada MLA konvencijas 10. pantā ir paredzēts princips, ka dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu uzklausīt citas dalībvalsts personas liecību videokonferencē. Tādus pieprasījumus var izteikt ar nosacījumu, ka pieprasījuma izdevējas dalībvalsts tiesu iestādes prasa attiecīgu cilvēku nopratināt kā liecinieku vai ekspertu, un viņam 23

26 nav vēlams vai iespējams braukt uz attiecīgo valsti sakarā ar lietas izskatīšanu. Nav vēlams varētu, piemēram, attiekties uz lietām, kurās liecinieki ir ļoti jauni, ļoti veci vai slimi; nav iespējams varētu, piemēram, attiekties uz lietām, kurās liecinieki būtu pakļauti lielām briesmām, ja viņi ierastos pieprasījuma izdevējā dalībvalstī. Pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ir jāpiekrīt videokonferencēm ar nosacījumu, ka tāda lietas izskatīšana nav pretrunā tās tiesību pamatprincipiem, un tai ir tehniskas iespējas nodrošināt izskatīšanu. Tādā sakarā atsauce uz tiesību pamatprincipiem nozīmē, ka pieprasījumu nevar atteikt tāpēc vien, ka pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesībās nav paredzēts videokonferencēs pratināt lieciniekus un ekspertus, vai ka nav ievēroti attiecīgās valsts tiesībās paredzētie viens vai vairāki sīki priekšnosacījumi, lai lietu varētu izskatīt videokonferencēs. Ja nav pieejams nepieciešamais tehniskais aprīkojums, pieprasījuma izdevēja dalībvalsts ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts piekrišanu var nodrošināt piemērotas iekārtas, lai lietu varētu izskatīt 1. Pieprasījumos izskatīt lietas videokonferencēs ir informācija par iestādi, kas nāk klajā ar pieprasījumu, pieprasījuma mērķi un iemeslu, ja tas ir iespējams, attiecīgā cilvēka identitāti un pilsonību, un, vajadzības gadījumā, tā cilvēka vārds un uzvārds, un adrese, kam ir jāizsniedz pavēste. Pieprasījumā arī uzrāda iemeslu, kāpēc lieciniekiem vai ekspertiem nav vēlams vai iespējams klātienē piedalīties lietas izskatīšanā, tiesu iestādes nosaukums un to cilvēku vārdi un uzvārdi, kas izskatīs lietu. Par tādu informāciju ir runa gada MLA konvencijā. Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāde aicina attiecīgo cilvēku ierasties tiesā saskaņā ar tās tiesību aktos noteikto veidu gada MLA konvencijas 10. panta 8. punktā ir paredzēts, ja, izskatot lietu videokonferencē, kāds cilvēks atsakās liecināt vai liecina nepatiesi, valstij, kurā atrodas pratināmais cilvēks, jāvar risināt ar viņu saistītos jautājumus tāpat kā tad, ja viņš piedalītos lietas izskatīšanā saskaņā ar savas valsts procedūrām. Tas izriet no tā, ka pienākumu liecināt, izskatot lietu videokonferencēs, minētais punkts uzliek saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesībām. Minētais punkts ir konkrēti paredzēts, lai garantētu, ka uz lieciniekiem gadījumā, ja neievēro liecināšanas pienākumu attiecas viņu uzvedības sekas, kas ir līdzīgas tām, ko piemēro vietējās lietās, kur nelieto videokonferences. 10. panta 9. punktā videokonferenču lietojumu lietu izskatīšanā attiecina arī uz apsūdzētajiem. Katras dalībvalsts ziņā pilnībā ir atstāts, vai tā piekrīt ievērot pieprasījumus tādā veidā izskatīt lietas. Dalībvalsts var nākt klajā ar vispārēju 24 1 Paskaidrojuma ziņojums par Eiropas Savienības dalībvalstu krimināllietās savstarpēji sniegtās juridiskās palīdzības gada konvenciju (Convention on Mutual Legal Assistance in Criminal Matters MLA) (Padome dokumentu apstiprinājusi ) (2000/C 379/02).

27 paziņojumu, ka tā to nedarīs 1. Apsūdzētajam pirms lietas izskatīšanas katrā konkrētā gadījumā jāapliecina piekrišana Tiesiskais regulējums civillietās un komerclietās Tiesisko regulējumu, lai uzklausītu liecības ar videokonferenču starpniecību civillietās un komerclietās, veido Regula (EK) Nr. 1206/2001 par dalībvalstu tiesu sadarbību, uzklausot liecības civillietās vai komerclietās. Ir divas iespējamas situācijas, kādās videokonferences var izmantot, saskaņā ar regulu uzklausot pārrobežu liecības. Tās ir šādas pieprasījuma saņēmēja tiesa uzklausa liecību saskaņā ar 10. līdz 12. pantu, un tieši uzklausa liecību saskaņā ar 17. pantu. Saskaņā ar 10. līdz 12. pantu puses un to pārstāvji var būt klāt, kad pieprasījuma saņēmēja tiesa uzklausa liecību, ja tas ir paredzēts pieprasījuma izdevējas tiesas dalībvalsts tiesībās. Pieprasījuma saņēmēja tiesa nosaka, kādos apstākļos puses un to pārstāvji var piedalīties saskaņā ar 10. pantu. Pieprasījuma saņēmēja tiesa viņus informē, kad un kur izskatīs lietu. Saskaņā ar 11. pantu pieprasījuma saņēmēja tiesa var arī lūgt puses un to pārstāvjus būt klāt vai būt iesaistītiem liecības uzklausīšanā, ja tāda iespēja ir paredzēta dalībvalsts tiesībās. Pieprasījuma izdevējas tiesas pārstāvji var arī izvēlēties būt klāt, kad pieprasījuma saņēmēja tiesa uzklausa liecību, ja tas ir paredzēts pieprasījuma izdevējas tiesas dalībvalsts tiesībās. Ja liecības uzklausīšanā ir lūgta pieprasījuma izdevējas tiesas pārstāvju dalība, pieprasījuma saņēmēja tiesa nosaka, kādos apstākļos tā var piedalīties saskaņā ar 10. pantu. Atvieglinot pušu vai pieprasījuma izdevējas tiesas klātbūtni vai līdzdalību, pieprasījuma izdevēja tiesa var lūgt pieprasījuma saņēmēju tiesu izmantot saziņu tehnoloģijas, piemēram, videokonferences, lai uzklausītu liecības. Pieprasījuma saņēmēja tiesai ir jāievēro tāds pieprasījums, izņemot ja tas nav saderīgs ar tās tiesībām vai būtisku praktisku grūtību dēļ. Pieprasījuma nepildīšanas gadījumā pieprasījuma saņēmēja tiesai ir jāinformē pieprasījuma izdevēja tiesa. Ja nav tehnisku līdzekļu, tiesas, savstarpēji vienojoties, var nodrošināt tehniskus līdzekļus. Izņemot gadījumā, ja tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, lūdz piemērot īpašu procedūru pieprasījuma saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas tiesas dalībvalsts tiesībām. Tā vada lietas izskatīšanu, un izskatīšana parasti notiek oficiālā pieprasījuma saņēmējas tiesas valodā. Pieprasījuma saņēmēja tiesa arī atbild par lietas izskatīšanas organizāciju un liecinieku uzaicināšanu. Vajadzības gadījumā izmanto piespiedu pasākumus saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas tiesas tiesībām. Liecinieki var pretendēt uz 1 Runājot par apsūdzēto pratināšanu, atrunas par gada MLA konvenciju ir iesniegušas Apvienotā Karaliste, Dānija, Nīderlande, Polija, Ungārija un Vācija. 25

28 tiesībām atteikties liecināt saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas vai pieprasījuma izdevējas tiesas dalībvalsts tiesībām. Saskaņā ar 17. pantu tiesa var lūgt iegūt pierādījumus tieši, citā dalībvalstī, un iesniedz pieprasījumu citas dalībvalsts centrālajai institūcijai vai kompetentajai iestādei. Tiešai pierādījumu iegūšanai jānotiek brīvprātīgi, nelietojot piespiedu pasākumus. Pieprasījuma izdevējai tiesai ir jāinformē pratināmie cilvēki, ka tieša pierādījumu iegūšana notiek brīvprātīgi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts centrālā institūcija vai kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informēs pieprasījuma izdevēju tiesu, vai pieprasījuma ir pieņemts, un kādi nosacījumi var būt jāievēro saskaņā ar dalībvalsts tiesībām (piemēram, tās dalībvalsts tiesu, kas saņem pieprasījumu, var norīkot piedalīties pierādījumu iegūšanā). Pieprasījuma izdevēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, bet ir jāievēro nosacījumi, ko uzliek pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesības. 17. pantā gluži tāpat kā 10. pantā ir atbalstīts videokonferenču lietojums. Pieprasījumu var atteikt centrālā institūcija vai kompetentā iestāde, ja pieprasījums nav gada Pierādījumu iegūšanas regulas darbības jomā, ja tajā nav visa vajadzīgā informācija vai ja tieša pierādījumu iegūšana ir pretrunā dalībvalsts tiesību pamatprincipiem. 26

29 5. II PIELIKUMS. TEHNISKIE STANDARTI Konferencēs izmantojamām video un audio saziņas iekārtām jāatbilst obligātiem nozares standartiem, lai vietēji un kopumā veicinātu savietojamību. Tādi ir vienotie nozares standarti (tos galvenokārt ir izstrādājusi Starptautiskā telesakaru savienība (International Telecommunications Union ITU)). Video Standarti H.320 un H.310 video pārsūtīšanai ISDN tīklos Minētie standarti ietver pamatnostādnes, kā saspiest un pārraidīt videosignālus, kā arī audio un kontroles signālus. Ja kāda izgatavotāja videosistēmu konferences vajadzībām savieno ar citas markas iekārtu, abas videosistēmas automātiski pārslēdzas uz kopīgu H.320 standartu. H.310 ir standarts ātrākiem ISDN tīkla savienojumiem. Standarts H.323 video pārsūtīšanai internetā. Standarts H.323 ļauj pārsūtīt audio, video un datus tīklos, kuros izmanto interneta protokolu. Ievērojot standartu H.323, dažādas izcelsmes multimediju izstrādājumi un palīgprogrammas var sadarboties, un lietotāji sazinās, neraizējoties par iekārtu saderību. Datu apmaiņas konferences Standarts T.120 ir paredzēts datu apmaiņas konferencēm. T.120 ir datu apmaiņas protokols datu daudzu punktu savienojumiem konferenču multimediju vidē. Tas ļauj izmantot kopīgu rakstīšanu uz baltām tāfelēm, pārsūtīt datnes, nākt klajā ar sagatavotām prezentācijām un kopīgi izmantot palīgprogrammas. 27

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei 19.1.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 18/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) REZOLŪCIJAS PADOME PADOMES REZOLŪCIJA PAR PARAUGNOLĪGUMU KOPĒJAS IZMEKLĒŠANAS GRUPAS (KIG) IZVEIDEI (2017/C

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

© A/s DATI,

© A/s DATI, Publicēts : Latvijas Vēstnesis Nr. 58, 15.04.2003 Available at NAIS (legislation information system)(http://pro.nais.dati.lv) Hāgas 1954.gada 1.martā Konvencija civilprocesa jautājumos Šo Konvenciju parakstījušās

Sīkāk

LIKUMI.LV

LIKUMI.LV This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināša

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināša 6.11.2013. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 294/1 I (Leģislatīvi akti) DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību

Sīkāk

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies PRIVĀTUMA POLITIKA Mēs, Ģipša Fabrika, apzināmies, ka apmeklējot Ģipša Fabrika tīmekļa vietni un nododot savus personas datus, piemēram: vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, e-pasta adresi, tālruņa numuru,

Sīkāk

© A/s DATI,

© A/s DATI, Publicēts : Latvijas Vēstnesis Nr. 386/387, 23.11.1999 Available at NAIS (legislation information system)(http://pro.nais.dati.lv) Konvencija par tiesu starptautisko pieejamību (pieņemta Hāgā 1980.gada

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko

Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko ir runa, vai par somu zādzību, smagu miesas bojājumu

Sīkāk

KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒ

KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒ KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI... 2 1.1. POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA... 2 1.2. POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒŠANA... 2 1.3. IEKŠĒJO NORMATĪVO DOKUMENTU IZSTRĀDE

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVI

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVI EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, 2016. gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS PARLAMENTA

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, tālrunis , e-pasts NOLIKUMS Rīg

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, tālrunis , e-pasts NOLIKUMS Rīg RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, tālrunis 67026816, e-pasts iksd@riga.lv NOLIKUMS Rīgā 2019. gada 15.janvārī Nr. 11- nos Grozījumi ar Rīgas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS FAKSS E-PASTS gad

LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS FAKSS E-PASTS gad LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS +371 67022300 FAKSS +371 67022420 E-PASTS INFO@BANK.LV WWW.BANK.LV 2018. gada 20. septembrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 279/3

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak 1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss 65237751, e-pasts akniste@akniste.lv Aknīstē 2017.gada 24.aprīlī ZIŅOJUMS

Sīkāk

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai 2018. gada aprīlis 1. Vispārīgi norādījumi par abu veidņu aizpildīšanu 1 Lauki

Sīkāk

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Endoskopijas kabineta aprīkojumam jābūt jaunam, ražotam 2018.gadā, kurš savienojams ar slimnīcā esošo videoendoskopu GIF-Q165 u

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Endoskopijas kabineta aprīkojumam jābūt jaunam, ražotam 2018.gadā, kurš savienojams ar slimnīcā esošo videoendoskopu GIF-Q165 u TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Endoskopijas kabineta aprīkojumam jābūt jaunam, ražotam 2018.gadā, kurš savienojams ar slimnīcā esošo videoendoskopu GIF-Q165 un videokolonoskopu CF-Q165. Nr. p.k. Tehniskie parametri

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A. Lieta Nr.11130007313 Lietvedības Nr.K39-0317/13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.Melbergs ar tiesas sēdes sekretāri S.Stāmeri, piedaloties

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

OHA_Eveidlapa_rekviziti_A4

OHA_Eveidlapa_rekviziti_A4 Rīgā, 2018.gada 11.janvārī LĒMUMS Nr. 1 Par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.AP/2017/6-7/14 Izskatot 2017.gada 14.novembrī uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu Nr. AP/2017/6-7/14

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

untitled

untitled ISSN 1830-5008 LV PADOMES ĢENERĀLSEKRETARIĀTS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments ATSAUCES TEKSTI 2009. GADA DECEMBRIS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments 2009. GADA DECEMBRIS Paziņojums Par

Sīkāk

ER

ER Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments 29.6.2015 A8-0203/2015/err01 ADDENDUM ziņojumā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot SIA amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā (), izmantojot tikai sertificētas un visām drošības prasībām atbilstošas iekārtas, kā arī ierobežojot

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

Līgums Nr

Līgums Nr Līgums Nr. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu Ventspilī, 2015.gada Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, vienotais reģistrācijas numurs 41203001052, turpmāk -

Sīkāk

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx 1 APSTIPRINĀTS akciju sabiedrības "LatRailNet" 2018.gada 11.decembra valdes sēdē prot. Nr. JALP-1.2./71-2018 NOTEIKUMI Rīgā 2018.gada 11.decembrī Nr. JALP-7.6./05-2018 Grozījumi AS "LatRailNet" 2016.gada

Sīkāk

Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība

Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība TUKUMA VAKARA UN NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA Izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4314900206 Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90001637109 Zemītes iela 5/1, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 63129196 - direktors,

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta 2018. gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu 1. Vispārīgi noteikumi 1.1.

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

Microsoft Word - 206C8062.doc

Microsoft Word - 206C8062.doc NACIONĀLĀ RADIO UN TELEVĪZIJAS PADOME Smilšu ielā 1/3, Rīga LV 1939, Latvija, tālrunis: 7221848, 7220564; fakss 7220448 Rīgā, 2001.gada20.aprīlī Rīkojums Nr. 01-06-45 Par "Nolikums par kārtību, kādā Nacionālās

Sīkāk

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67 BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes

Sīkāk

klienta statusa noteikšanas politika

klienta statusa noteikšanas politika AKCEPTĒTS Rigensis Bank AS Valdes priekšsēdētājs Ņikita Monahovs 2014.gada 12.jūnija valdes sēdes protokols Nr.07/22 APSTIPRINĀTS Rigensis Bank AS Padomes 2014.gada 12. jūnija sēdē Protokols Nr.9 KLIENTA

Sīkāk

CL2011Y0224LV _cp 1..1

CL2011Y0224LV _cp 1..1 02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

Projekts

Projekts VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

WEB izstrāde IEPIRKUMS (iepirkuma identifikācijas Nr. 6-8/A-39) Pasūtītājs: Nosaukums: Biedrība Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības a

WEB izstrāde IEPIRKUMS (iepirkuma identifikācijas Nr. 6-8/A-39) Pasūtītājs: Nosaukums: Biedrība Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības a WEB izstrāde IEPIRKUMS (iepirkuma identifikācijas Nr. 6-8/A-39) Pasūtītājs: Nosaukums: Biedrība Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija Reģistrācijas Nr.: 40008010789 Juridiskā

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Tieslietas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām Lietotāju rokasgrāmata Regulā paredzētās procedūras izmantošanas galvenie praktiskie aspekti. Īss pā

Tieslietas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām Lietotāju rokasgrāmata Regulā paredzētās procedūras izmantošanas galvenie praktiskie aspekti. Īss pā Tieslietas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām Lietotāju rokasgrāmata Regulā paredzētās procedūras izmantošanas galvenie praktiskie aspekti. Īss pārskats Eiropas procedūra maza apmēra prasībām Lietotāju

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas

LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr Zelmeņi, Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr.90001465562 "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr.63726012, fakss 63726012, e-pasts:tervetesnd@zemgale.lv TĒRVETES NOVADA TĒRVETES PAGASTĀ

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas

Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 201.

Sīkāk

PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum

PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojums par iepirkumu ievietots Stopiņu novada domes mājas

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Daugavpils Profesionālās vidusskolas Iepirkuma komisijas gada 9. jūlija sēdes lēmumu Komisijas sēdes protokols Nr.01-26/24/1 INS

APSTIPRINĀTS ar Daugavpils Profesionālās vidusskolas Iepirkuma komisijas gada 9. jūlija sēdes lēmumu Komisijas sēdes protokols Nr.01-26/24/1 INS APSTIPRINĀTS ar Daugavpils Profesionālās vidusskolas Iepirkuma komisijas 2014. gada 9. jūlija sēdes lēmumu Komisijas sēdes protokols Nr.01-26/24/1 INSTRUKCIJA PRETENDENTIEM 1. Iepirkuma identifikācijas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

Latvijas Tenisa savienības SACENSĪBU NOTEIKUMI SENIORIEM 2017

Latvijas Tenisa savienības SACENSĪBU NOTEIKUMI SENIORIEM 2017 Latvijas Tenisa savienības SACENSĪBU NOTEIKUMI SENIORIEM 2017 SATURS: Ievads... 2.lpp. I- Sacensību nosacījumi... 2 lpp. II- Sacensību dalībnieki... 2.lpp. A. Sastāvs... 2.lpp. B. Nosacījumi... 2.lpp.

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr , Juridiskā adrese : Jāņa Vintēna iela 7, Burtnieki, Burtnieku pagasts, Bu

LATVIJAS REPUBLIKA BURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr , Juridiskā adrese : Jāņa Vintēna iela 7, Burtnieki, Burtnieku pagasts, Bu LATVIJAS REPUBLIKA BURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr. 90009114148, Juridiskā adrese : Jāņa Vintēna iela 7, Burtnieki, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206 Pasta adrese: Vanagu iela 4,

Sīkāk

LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) p

LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) p 14.7.2007. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu

Sīkāk

Preču loterijas Laimīgā pistole noteikumi. PRECES IZPLATĪTĀJS UN LOTERIJAS ORGANIZĒTĀJS: SIA Neste Latvija, uzņēmuma reģistrācijas numurs:

Preču loterijas Laimīgā pistole noteikumi. PRECES IZPLATĪTĀJS UN LOTERIJAS ORGANIZĒTĀJS: SIA Neste Latvija, uzņēmuma reģistrācijas numurs: Preču loterijas Laimīgā pistole noteikumi. PRECES IZPLATĪTĀJS UN LOTERIJAS ORGANIZĒTĀJS: SIA Neste Latvija, uzņēmuma reģistrācijas numurs: 40003132723, juridiskā adrese: Bauskas ielā 58a, Rīgā, LV-1004,

Sīkāk

Apstiprinu

Apstiprinu LATVIJAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRA LATVIJAS UNIVERSITĀTES RĪGAS MEDICĪNAS KOLEDŽA Reģ.Nr.90000014902, Hipokrāta ielā 1, Rīgā, LV-1079 tālrunis 67840744, fakss 67547797, e-pasts: koledza@rmkoledza.lv APSTIPRINĀTS:

Sīkāk

PR_COD_1amCom

PR_COD_1amCom Eiropas Parlaments 2014 2019 Sesijas dokuments A8-0077/2017 28.3.2017 ***I ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 8 2016. gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMĀS LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJĀ Izdots saskaņā

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA Šajā dokumentā ir ietverta Līgumiem pievienotā 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 20. oktobrī (OR. en) 12094/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0198 (NLE) VISA 304 COLAC 93 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Sīkāk

LĪGUMS Nr.LMMDV2017/20-1 Liepājā, 2017.gada 8.novembrī Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola",

LĪGUMS Nr.LMMDV2017/20-1 Liepājā, 2017.gada 8.novembrī Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, LĪGUMS Nr.LMMDV2017/20-1 Liepājā, 2017.gada 8.novembrī Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", reģistrācijas Nr. 90010944679, direktora pienākumu

Sīkāk

EUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE

EUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE Iepirkuma speciālista amata vakance (pagaidu darbinieks, AD 6) Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (EASO) ATSAUCE: EASO/2016/TA/021 Publikācija Amata nosaukums Ārējā Iepirkuma speciālists 1. MĒS ESAM Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word - Papildmaterials.doc

Microsoft Word - Papildmaterials.doc SATURS DARBĪBAS AR DARBGRĀMATAS LAPĀM... 2 1.1. Pārvietošanās pa lapām...2 1.2. Lapas nosaukuma maiņa...3 1.3. Jaunas darblapas pievienošana...3 1.4. Lapas pārvietošana un dublēšana, lietojot peli...4

Sīkāk

(LS-4.1 veidne) Precizēts VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI IEVADA NOTEIKUMI Līgumā lietoto terminu definīcijas Līguma interpretācij

(LS-4.1 veidne) Precizēts VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI IEVADA NOTEIKUMI Līgumā lietoto terminu definīcijas Līguma interpretācij VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI IEVADA NOTEIKUMI...... 2 1. Līgumā lietoto terminu definīcijas... 2 2. Līguma interpretācija...... 2 3. Saziņa.......... 2 4. Apakšuzņēmēji......... 3 PASŪTĪTĀJA PIENĀKUMI...... 3

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk