Nr.02 (167)

Transkripts

1 Nr.02 (167) Jaunā skolotāju izglītības programma Mācītspēks Tilde biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš Jaunieši un pilsoniskais aktīvisms Zinātne uz skatuves starptautiska pieredze Vāka foto: media-exp1.licdn.com ISSN

2 SATURS Jaunieši un pilsoniskais aktīvisms 16.lpp. Jaunā skolotāju izglītības programma Mācītspēks 9.lpp. Tilde biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš 12.lpp VIEDOKLIS A.Vorobjovs: Kā palīdzēt mūsdienu skolēniem mācīties? IZGLĪTĪBAS ZIŅAS Grozījumi Vispārējās izglītības likumā ĒNU DIENA Skolas gatavojas Ēnu dienai ATBALSTS Sasniegumi bez izdegšanas Fizikas projekts Un tomēr viņa griežas 32.lpp ZINĀTNE UZ SKATUVES Zinātne uz skatuves starptautiska pieredze PIEREDZE Video un animāciju veidošana dabaszinātņu priekšmetos Elektroniskais žurnāls Skolas Vārds Izdevējs: SIA V-Media Vienotais reģistrācijas numurs: Redakcijas tālr Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv 2

3 VIEDOKLIS Kā palīdzēt mūsdienu skolēniem mācīties? Aleksandrs Vorobjovs, Mārupes Valsts ģimnāzijas matemātikas un fizikas skolotājs Atceroties savu skolas pieredzi, draugi un paziņas nereti man jautā, kā es tieku galā ar noteiktām situācijām klasē. Dzirdot atbildi, ka galvenokārt sarunājoties ar skolēniem, viņu vecākiem, kolēģiem un, ja vajag, atbalsta personālu, ziņkārīgie jautātāji parasti ir manāmi vīlušies, jo tā vien izskatās, ka cerēja dzirdēt stāstu par kādu maģisku skolotāja talantu, mākslu, iedzimtību vai tamlīdzīgu ezoteriku. Taču maģijas šeit nav. Lai varētu palīdzēt skolēniem mācīties, skolotājam ir ļoti daudz jāmācās un jānostiprina daudzas prasmes. Nemitīgi! Foto: Aleksandrs Vorobjovs. Uzziniet vairāk par Z paaudzi Patiesībā skolotāju ietekmes metožu arsenāls ir ļoti ierobežots. It sevišķi mūsdienās. Vēl joprojām tiek tiražētas pedagoģijas grāmatas, kas atgādina, ka skolotājam viss jāparāda ar savu piemēru. Vēlies cītīgu, atbildīgu, empātisku, iniciatīvas pārbagātu, godīgu, laipnu, tolerantu un kādu tik vēl ne skolēnu? Tad vispirms pats tāds esi. Taču pašlaik skolas solā ir tā dēvētā Z paaudze, kas pazīstama arī kā tiešsaistes un iekštelpu paaudze. Viņi ir ļoti atšķirīgi no iepriekšējām paaudzēm: nenoturīgāki pret stresu, depresīvāki, labāk audzināti, vientuļāki, neatkarīgi savos spriedumos, zinošāki tehnoloģijās un, visbeidzot, viņiem pieaugušo izpratnē nav autoritāšu, viņiem ir vienaldzīgi tituli. Precīzāk sakot, šīs paaudzes autoritāte ir internets. Līdz ar to mūsdienu skolēni nav gatavi sekot jūsu piemēram, it sevišķi, ja jūs to pozicionēsiet kā ļoti pareizu. Tāpēc pirmais padoms: ja jebkas no nupat minētā par Z paaudzi jums nebija iepriekš zināms, pēc iespējas vairāk uzziniet par to, kā arī par alfa jeb digitālo mazuļu paaudzi, jo viņi nonāks skolas solā jau pārska- 3

4 tāmā nākotnē, un zinātnieki atkal sola bez pārspīlējumiem jaunu civilizāciju. Jebkuru iegūto informāciju par šo paaudzi var pārvērst par praktisku stratēģiju. Piemēram, jūs uzzinājāt, ka mūsdienu skolēni ir vairāk pakļauti stresam. Ko ar to iesākt? Esiet pēc iespējas mierīgi un nosvērti, maksimāli izskaidrojiet savu rīcību un tās motīvus, padalieties ar skolēnu tajā, ko jūs darāt, lai pārvarētu stresu, vai vēl labāk izdariet to kopā. Iedvesmojiet izdarīt vairāk Indijā, valstī ar otru lielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē, 89% vecāku uzskata, ka matemātika ir sarežģītākais mācību priekšmets. Arī citās valstīs, kur ir veiktas līdzīgas aptaujas, matemātika pārliecinoši izvirzījās vadībā. Par Latviju man neizdevās atrast ticamus datus, taču varu izteikt subjektīvu novērojumu, ka ļoti bieži no vecākiem dzirdu mēs ģimenē neesam matemātiķi, tas nav mūsu gēnos, bet tikpat kā nekad apgalvojumu, ka matemātika padodas spoži un tiek mantota no paaudzes paaudzē. Psihologi teiktu, ka šim vairākumam vecāku piemīt fiksētais pasaules skatījums (fixed mindset), kam raksturīgs viedoklis, ka matemātika ir dabas dots talants cik gēnos ir ielikts, tādi arī būs panākumi. Ja skolēns izaug, dzirdot šos nostāstus, saskaroties ar grūtībām, viņš tikai gūst apstiprinājumu tam, ka matemātika nav domāta viņam: Nu re, man patiešām nav talanta. Es tā arī zināju, ka Maģijas šeit nav. Lai varētu palīdzēt skolēniem mācīties, skolotājam ir ļoti daudz jāmācās un jānostiprina daudzas prasmes. Nemitīgi! man nesanāks. Vairāk nekā pirms 30 gadiem veikts pētījums parādīja: ja mammas teica savām meitām, ka viņām savulaik skolā neveicās matemātikā, tad meitu rezultāti matemātikā kritās gandrīz acumirklī. Vecākiem un skolotājiem ar šādu skatījumu būtu ļoti svarīgi censties pieņemt izaugsmes pasaules skatījumu (growth mindset), ka skolēns, cītīgi strādājot, var sasniegt faktiski jebkuru mērķi. Pētījumi rāda, ka skolēni ar šādu skatījumu neizdošanos vai grūtības uztver kā izaicinājumu, tādēļ pieliek vēl lielākas pūles un tādēļ parasti tiek galā ar uzdevumu. Līdz ar to otrs padoms: sarunāties vajag, taču prātīgi jāizvēlas tēmas protams, ar sarunu par to, ka matemātika ir pārāk sarežģīta, jūs iegūsiet tūlītēju saskaņu ar skolēnu, tomēr ilgtermiņā lielāka jēga būs, ja stiprināsiet viņa pārliecību, ka viss izdosies, lai arī sākotnēji šī mantra varētu nebūt īpaši populāra. Runājiet skolēniem saprotamā valodā Manuprāt, zinošākā eksperte Latvijā paaudžu jomā, kura ir smalki izpētījusi mileniāļu, Z paaudzes un digitālo mazuļu īpašības, ir Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene gadā intervijā raidījumam Māmiņu klubs viņa skaidroja: Mēs nevaram prasīt no mūsdienu bērniem paklausību, jo viņi no pirmās dzīves dienas ar mātes pienu ir uzņēmuši priekšstatu, ka viņu vajadzības ir pašas galvenās. Z paaudzes skolēni tik bieži jautā kāpēc mēs to darām, kur man tas noderēs, kā tas ir saistīts ar manu karjeras izvēli? ne jau tādēļ, lai pakaitinātu skolotājus un vecākus, bet gan tāpēc, ka viņi domā citās racionālākās kategorijās nekā pieaugušie. Izcils piemērs interneta resursam, kurš respektē Z paaudzes komunikācijas veidu, ir VAS Latvijas dzelzceļš izveidotā tīmekļvietne skolotājiem, skolēniem un vecākiem Šajā lapā sabiedrībā zināmi cilvēki dalās ar to, kur viņi savā ikdienā izmanto zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas (angļu valodā STEM) zināšanas, savukārt pašmācībām domātais saturs ir izklāstīts, atbildot uz tipiskiem mūsdienu skolēna jautājumiem: kāpēc apgūt STEM mācību priekšmetus, kur šīs zināšanas varēs izmantot tālāk, kā tas noder konkrētu cilvēku ikdienas dzīvē. Trešais ieteikums: ja vēlaties, lai skolēns jūs saklausa, ņemiet vērā viņa uztveres īpatnības, piemēram, pacentieties (vēlams gaumīgi) vizualizēt informāciju, strukturējiet to atbilstoši 5K likumam (kas? kur? kad? ko? kāpēc?), runājiet īsi un par būtiskāko, it kā apsteidzot skolēna kur? un kāpēc?. Pastāstiet, kā jums tieši un netieši noder skolā apgūtie mācību priekšmeti. Piemēram, matemātikā, vēsturē un citās stundās apgūtā kritiskā domāšana, spēja analizēt situācijas, neapšaubāmi, noder gandrīz katrā dzīves situācijā. SV 4

5 ZIŅAS Grozījumi Vispārējās izglītības likumā Leta informācija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21. nr.; 2000, 15., 19. nr.; 2002, 24. nr.; 2004, 20. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 22. nr.; 2008, 23. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 206. nr.; 2011, 112., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 142. nr.; 2015, 127. nr.; 2018, 65., 132. nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt 17. panta pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem un tā apguves plānotie rezultāti mācību jomā vai daļā no jomas. 2. Papildināt 30. pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: (6) Izglītības iestāde var īstenot tās izstrādātu pamatizglītības programmu, kas kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem. Izglītības iestāde ir tiesīga pretendēt uz papildu valsts budžeta finansējumu šādas izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, ja pamatizglītības programma, kā arī sasniegtie rezultāti izglītības satura apguvē triju gadu periodā attiecīgajā mācību jomā atbilst Ministru kabineta prasībām. (7) Ministru kabinets nosaka prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem, prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas, kā arī nosacījumus un kārtību, kādā piešķir papildu valsts budžeta finansējumu šo pamatizglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. 3. Pārejas noteikumos: aizstāt 28. punktā vārdus un skaitli grozījumi 17. panta pirmajā daļā (par vispārējās izglītības programmas satura jauniem noteikumiem) ar vārdiem un skaitļiem grozījumi 17. panta pirmajā daļā, kas pieņemti gada 21. jūnijā (par vispārējās izglītības programmas satura jauniem noteikumiem), grozījumi 17. panta pirmās daļas 2. punktā likuma gada 1. februāra redakcijā (par izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas) ; papildināt pārejas noteikumus ar 41. un 42. punktu šādā redakcijā: 41. Šā likuma 30. panta sestā daļa stājas spēkā gada 1. septembrī. Ministru kabinets līdz gada 31. martam izdod šā likuma 30. panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. 42. Izglītības iestādes, kuras gada 1. februārī īsteno profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas un pamatizglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi un saņem papildu valsts budžeta finansējumu šo programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, ir tiesīgas turpināt saņemt šo finansējumu līdz gada 31. augustam atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas ir spēkā gada 31. janvārī. Likums stājas spēkā gada 1. februārī. Likums Saeimā pieņemts gada 9. janvārī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā gada 30. janvārī, Latvijas Vēstnesis 5

6 Virzību Saeimā sāk likumprojekts par jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā Ainārs Leijējs, Leta Saeima 30. janvārī nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā. Lai skaidri noteiktu, kā bērni un jaunieši tiek izglītoti valsts aizsardzībā, Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi attiecīgu normatīvā akta projektu. AM likumprojekta anotācijā prognozē, ka brīdī, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz bērnu un jauniešu. Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11. klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi. Atbilstoši Saeimas lēmumā noteiktajam, valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi var apgūt jau no 2018./2019. mācību gada, bet ar 2024./2025. mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē. Paredzēts, ka valsts aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes centra personāls jaunsargu instruktori, bet priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošinās Jaunsardzes centrs. Likumprojekts paredz, ka skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli. Likumprojekta anotācijā gan nav plašāk paskaidrots attiecībā uz reliģisko pārliecību. Mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī, no šīm mācību dienām plānotas tādas atsevišķas dienas, kurās skolēni visu dienu atrodas apvidū. Noteikts, ka šādos apstākļos izglītojamiem nodrošināma ēdināšana. Mācību gadā apgūto mācību saturu skolēni varēs papildināt speciālās nometnēs, apgūstot praktiskās iemaņas. Dalība nometnēs būs brīvprātīga. Paredzēts, ka nometņu organizēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Likumprojektā iekļauta arī atsevišķa nodaļa par Jaunsardzi. Attiecībā uz Jaunsardzi likumprojektā regulēti jautājumi, ko līdz šim jau noteica Militārā dienesta likums, vienlaikus konkretizējot Jaunsardzes centra kompetenci jaunsargu izglītības programmas īstenošanā, uzsverot, ka izglītības process tiek organizēts vecumam atbilstošās mācību grupās, kā arī nostiprinot Jaunsardzes atribūtiku un jaunsargu zvērestu. Valsts aizsardzības mācības apgūšana un brīvprātīga iestāšanās Jaunsardzē veicina bērnu fizisko sagatavotību un patriotismu, iepriekš pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP). Viņš piebilda, ka likumprojekts bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā nodalīs no Militārā dienesta likuma. Skatīs rosinājumu, ka MK nosaka regulējumu bērnu agrīnās attīstības izvērtējumam Ainārs Leijējs, Leta Saeima 30. janvārī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz, ka Ministru kabinets (MK) noteiks kārtību, kādā veicams bērnu agrīnās attīstības izvērtējums. Grozījumus iesnieguši deputāti Marija Golubeva (AP), Inese Voika (AP), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Vitālijs Orlovs (S) un Inese Lībiņa-Egnere (JV). Izmaiņas tiek virzītas saistībā ar parlamentā skatāmajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka valsts nodrošina agrīnu attīstības izvērtējumu bērniem no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Šāds izvērtējums nepieciešams, lai sekmētu savlaicīgu attīstības traucējumu un iespējamu speciālo vajadzību atpazīšanu. Kā norāda deputāti, grozījumi abos likumos mazinās bērnu skaitu ar mācīšanās traucējumiem, kā arī uzlabosies sasniegumi skolā, bērnu fiziskā veselība un dzīves kvalitāte. 6

7 Savākti vairāk nekā parakstu par pirmsskolas pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta Daiga Kļanska, Leta Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīvu par pirmsskolas pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi, parakstījušies vairāk nekā cilvēku, aģentūru Leta informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters. Drīzumā iniciatīva tiks iesniegta Saeimā un tas nozīmē, ka parlamenta deputātiem būs jālemj par pirmsskolas pedagogu atalgojuma lielumu un izmaksas kārtību. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka portālā Manabalss.lv savāktie paraksti noderēs, lai risinātu gadiem nerisinātās problēmas pirmsskolas pedagogu atalgojuma kārtībā, kā arī atgādinās politiķiem par priekšvēlēšanu solījumiem un valdības rīcības plāna izpildi. Arodbiedrības vadītāja aicina turpināt parakstīties par šo iniciatīvu portālā Manabalss.lv, lai parakstu izvērtēšanā, ko nosaka normatīvo aktu procedūra, skaits nesaruktu zem LIZDA iniciatīvas Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā būtība panākt, lai pirmsskolas pedagogiem turpmāk atalgojumu maksātu no valsts budžeta, nevis no LIZDA iniciatīvas Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā būtība panākt, lai pirmsskolas pedagogiem turpmāk atalgojumu maksātu no valsts budžeta, nevis no pašvaldību kā tas ir pašlaik. pašvaldību kā tas ir pašlaik. Proti, patlaban pirmsskolas pedagogu darba samaksa ir atkarīgs no pašvaldības izpratnes un finansiālās rocības. Saeimā mudināšu deputātus uz šo jautājumu skatīties plašāk. LIZDA uzstās, lai tiktu novērsta nevienlīdzība pirmsskolas pedagogu atalgojumā un noslodzē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības eksperti ne reizi vien ir uzsvēruši, ka ir jāveido stratēģiska pieeja, lai uzlabotu pirmsskolas pedagogu darba kvalitāti un motivāciju. To noteikti veicinātu atalgojuma pieaugums, slodzes veidošanas pārskatīšana, profesijas prestiža celšana, norāda Vanaga. LIZDA pētījumā iegūtā informācija no visām 119 pašvaldībām atklāj nevienlīdzību pirmsskolas pedagogu atalgojumā un noslodzē. Tikai 48 pašvaldībās pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem tiek nodrošināta pilna darba slodze 40 stundas nedēļā. 93 pašvaldībās pirmsskolas pedagogiem par darbu ar pusotra līdz četru gadu vecajiem bērniem maksā 750 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas, atbilstoši pedagogu algu paaugstināšanas grafikam ir minimālā alga par likmi. Augstākā likme pirmskolā ir noteikta Carnikavas novadā eiro. Vairāk par noteikto zemāko mēneša darba algas likmi maksā tikai 20% pašvaldību. Valsts mēroga biznesa simulācijas sacensībās uzvar skolēnu komanda no Daugavpils SV informācija Latvijas lielākās izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas organizētajā biznesa simulācijas spēlē JA Titan šogad par uzvarētājiem kļuva komanda no Daugavpils 3. vidusskolas, otrajā vietā atstājot konkurentus no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas. Trešo vietu ieguva Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas komanda. Spēle JA Titan ir izstrādāta, lai ļautu skolēniem iejusties īsta uzņēmēja statusā. Tās darbība notiek gadā, nākotnes intensīvās tiešsaistes tirgū, kur katrai komandai ir jāizstrādā stratēģija, kā visveiksmīgāk 7

8 tirgot datorus un gūt panākumus. Latvijas čempionāta finālā labākā komanda tika noteikta pēc diviem kritērijiem spēlē sasniegtā panākumu indeksa un spēles stratēģijas prezentācijas žūrijai, kurā komanda demonstrē spēles laikā uzkrātās zināšanas un prasmi tās pielietot. 1. vietas ieguvēji Daugavpils 3. vidusskolas komanda. 2. vietas ieguvēji Āgenskalna Valsts ģimnāzijas komanda. 3. vietas ieguvēji Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas komanda. JA Latvia vadītājs Jānis Krievāns norāda: Šogad reģioni uzskatāmi demonstrē savu pārspēku starp astoņiem finālistiem, tikai viena ir Rīgas komanda. Turklāt tendence, arvien aktīvāk sacensībām piesakoties skolām no visas Latvijas, pastiprinās gadu no gada, apliecinot, ka uzņēmīgi, zinoši jaunieši un aktīvi pedagogi ir ne tikai galvaspilsētā. Lai arī galvenā balva ir tikai viena, no piedalīšanās šajās sacensībās, iegūst visi dalībnieki. Spēle attīsta vidusskolēnu stratēģisko domāšu un ir labs lēmumu pieņemšanas treniņš, ļaujot kļūdīties virtuālā vidē, nevis īstajā dzīvē vai biznesā. Biznesa simulācijas spēles JA Titan Latvijas čempionāta uzvarētāji balvā saņēma studiju maksas atlaidi 50% apmērā pirmajam mācību semestrim Rīgas Biznesa skolā un braucienu ar prāmi uz Zviedriju no Tallink. Otrā vieta iespēju apmeklēt Digital Freedom Festival, bet trešās vietas ieguvēji dosies uz konferenci Riga COMM. Latvijas čempionāta finālā piedalījās astoņas Latvijas labākās komandas no sešām skolām: Daugavpils 3. vidusskolas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas, Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas, kuras sevi pierādījušas iepriekšējos čempionāta posmos. Kopumā 11 reģionālajos JA Titan čempionātos visā Latvijā piedalījās 176 komandas, no kurām 32 tālāk startēja JA Titan Latvijas čempionāta pusfinālā. Sākas pieteikšanās lielākajam fizikas konkursam FIZMIX Eksperiments SV informācija Sākot no 27. janvāra, skolas aicinātas pieteikt savas komandas AS Latvenergo organizētajam 8. un 9. klašu skolēnu erudīcijas konkursam FIZMIX Eksperiments, kas šogad notiks 25. reizi. Konkursa mērķis ir izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu ikdienā, kā arī veicināt jauniešos profesionālu interesi, padziļināti apgūstot fiziku. Šis gads būs īpašs ar plašu konkursa programmu, kā arī ar vienu no lielākajiem fizikas festivāliem Baltijā. Lielais konkursa fināls notiks fizikas festivāla laikā 25. aprīlī Rīgā Hanzas peronā, kurā tiks noskaidrotas uzvarētāju komandas, iegūstot galveno balvu piedalīšanos izglītojošā un aktīvā vasaras nometnē. No 27. janvāra līdz 14. februārim var pieteikt savas skolas komandu mājaslapā Komandā jābūt pieciem 8. un/vai 9. klašu skolēniem un vienam skolotājam, kas darbosies kā konsultants konkursa gaitā. No 17. februāra līdz 24. martam notiks neklātienes kārta, kurā komandām patstāvīgi būs jārisina uzdevumi un jāpelna punkti, lai nokļūtu lielajā jubilejas finālā. Konkursa pusfinālā no 60 komandām tiks 30, savukārt cīņu finālā turpinās septiņas zinošākās komandas. No katra reģiona erudītākā komanda iegūs galveno balvu piedalīšanos izzinošā vasaras nometnē. Plašāk par konkursa nolikumu var uzzināt 8

9 IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA Cer panākt izrāvienu Latvijas izglītībā Andra Ozola, žurnāliste Sākusies reģistrēšanās dalībai jaunā skolotāju izglītības programmā Mācītspēks, aicinot atsaukties potenciālos pretendentus mērķtiecīgus, motivētus profesionāļus, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar skolotāja darbu. Pretendenti ar jau iegūtu augstāko izglītību stingrā atlases kārtībā varēs pieteikties studiju programmai, kurā apgūs pedagoga darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Programmā būs tikai budžeta vietas un maksas vietas netiek paredzētas. Foto: Zane Bitere, LETA. No kreisās: nodibinājuma Iespējamā misija direktors Kārlis Kravis, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore jaunās skolotāju izglītības programmas vadītāja Ieva Margeviča-Grinberga un Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis. Valdība ir atbalstījusi informatīvo ziņojumu par jaunās skolotāju izglītības programmas Mācītspēks ieviešanu, paredzot 100 jaunu, īpaši apmācītu skolotāju ienākšanu Latvijas skolās jau no šā gada 1. septembra. Tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīva, kas aicināja partnerus kopīgi risināt jautājumu par kvalitatīvu pedagogu trūkumu un efektīvu finansējuma piesaisti pedagoģiskā personāla nodrošinājumā. Efektīvs un mūsdienīgs veids Šis ir efektīvs un mūsdienīgs veids, kā darbam skolās piesaistīt spējīgus profesionāļus. Esmu pārliecināta, ka jaunā skolotāju izglītības programma Mācītspēks būs izrāviens skolotāju izglītībā Latvijā kopumā, preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, uzsverot, ka šajā gadījumā atslēgas vārds ir koprade, jo izdevies nodibināt sadarbību ar nevalstisko sektoru ( Iespējamā misija ) savienojumā ar izcilu pedagoģijas metodoloģiju un universitātēm, kur ieguvēji būs gan docētāji, gan studenti. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore jaunās studiju programmas vadītāja Ieva Margeviča-Grinberga uzsvēra, ka īsā cikla programmas skolotāju 9

10 izglītībā ir arī Somijā un Vācijā, kurās piesaista konkrētas jomas profesionāļus un kuras pastāv paralēli tradicionālajām akadēmiskajām pedagoģijas programmām. I. Margevičai-Grinbergai bieži jāatbild uz jautājumu, kā iespējams kļūt par skolotāju viena gada laikā. Viņa paskaidro, ka cilvēki, kuri mācīsies šajā programmā, pirms tam savā jomā jau ir studējuši četrus gadus un viņiem tikai nepieciešamas zināšanas izglītības psiholoģijā, mācību metodikā un pedagoģijā. Turklāt programmā Mācītspēks pirmoreiz tiks ņemtas vērā neirozinātnes atziņas par to, kā cilvēks mācās. Pirmoreiz arī izveidota tāda studiju programma, kur paralēli notiek studijas un darbs. Lai izveidotu šo programmu, eksperti ieguldīja lielu darbu un analizēja pasaules pieredzi, sacīja I. Margevič-Grinberga, piebilstot, ka saglabāsies arī četrgadīgās pedagoģijas studiju programmas. Nevis viens, bet divi gadi Nodibinājuma Iespējamā misija direktors Kārlis Kravis paskaidroja, ka kopējais mācību posms ir divi gadi, no kuriem pirmais būs kopā ar universitātēm un sniegs otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas pedagoga profesionālo kvalifikāciju, bet otrais gads būs gūto zināšanu un prasmju nostiprināšana, mācību turpināšana ar Iespējamo misiju un atbalsta saņemšana, lai veicinātu jaunā skolotāja spējas un vēlmi skolā strādāt ilgtermiņā. Pirmajā gadā jaunās programmas studenti saņems 200 eiro stipendiju, bet otrajā gadā 120 eiro. Atbalsts 55 eiro apmērā paredzēts arī topošo skolotāju mentoriem. Otrais mācību gads būs atbalsta gads, kad kurators brauks vērot topošo skolotāju stundas, bet skolās viņiem palīdzēs mentori. Turklāt otrajā gadā katru otro nedēļu jaunie skolotāji mācīsies, kā veidot stundu plānu, kā ieviest projektus u. c., klāstīja Iespējamās misijas vadītājs. Potenciālajiem topošajiem skolotājiem iespējams reģistrēt savu interesi par jauno programmu IZM tīmekļvietnē izm.gov.lv, vietnē lv un iesaistīto universitāšu tīmekļvietnēs. Savukārt skolas savas vakances var reģistrēt: K. Kravis, raksturojot Iespējamo misiju, uzsvēra, ka organizācijai ir 12 gadu darba pieredze un, izsludinot pieteikšanos, uz vietu Iespējamās misijas programmā ir konkurss vidēji 6 8 pretendenti uz vienu vietu. Turklāt procenti šo programmu beigušo paliek izglītībā. Savukārt, stāstot par jauno skolotāju sagatavošanas programmu Mācītspēks, K. Kravis akcentēja trīs galvenos soļus. Pirmkārt, piesaiste un atlase. Otrkārt, programmai var pieteikties cilvēki, kuri augstskolu beiguši gan pirms 15 gadiem, gan beigs tikai šovasar. Pretendentu novērtēšanai trešās kārtas atlasē paredzēta gan anketa, gan praktisks uzdevums klātienē. Plānots, ka pretendentu atlase varētu turpināties līdz Līgo svētkiem. Treškārt, būtiska loma ir skolu atrašanai lai skolas būtu ieinteresētas atbalstīt jauno skolotāju, tās atrastos tuvu augstskolai un topošā skolotāja dzīvesvietai, būtu ar labu nākotnes perspektīvu skolēnu skaita ziņā. Iespējams, ka tās nebūs 100 skolas, bet 80. Studiju programmas īstenošanu paredzēts sākt jau šajā vasarā, kad atlasītie studenti trīs nedēļas mācīsies vasaras nometnē un turpat uz vietas vienu nedēļu dienas nometnē arī mācīs bērniem savu vai radniecīgu priekšmetu. Pieeja skolotāju sagatavošanai balstīsies uz vienotu komunikāciju kandidātu piesaistē, pretendentu rūpīgu atlasi, kā arī mācīšanos, strādājot skolā un vienlaikus saņemot mentora un prakses vadītāja atbalstu. Sākot ar septembri, programmas dalībnieki četras dienas nedēļā strādās skolā (20 21 kontaktstundu) un vienu dienu mācīsies universitātē. Programmas specifika neļauj programmas dalībniekiem strādāt pilnu slodzi un saņemt attiecīgu samaksu par darbu jeb likmi. Stipendija daļēji kompensē mācību dienas un samazināto slodzi, kuras nav iespējams strādāt. Tas krietni ietekmē katra jaunā skolotāja finanšu plūsmu. Iespējamās misijas pieredze rāda, ka daudzi programmas dalībnieki (īpaši eksaktajos priekšmetos) nāk no privātā sektora, kur saņem divas trīs reizes lielāku algu nekā skolā. Nepiedāvājot nekādus atbalsta mehānismus, ekonomiskais trieciens daudziem jaunajiem skolotājiem var izrādīties pārāk liels, un viņi labprāt 10

11 izvēlētos tomēr palikt savā esošajā jomā, lai arī darbs nesniedz tik lielu gandarījumu kā skolā. Bažām neesot pamata Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis apliecināja, ka jaunā programma patlaban ir ļoti nepieciešama, jo papildinās jau sākto pāreju uz kompetenču pieeju vidējā izglītībā, kā arī risinās skolotāju trūkuma un atjaunotnes jautājumu Latvijā. Viņaprāt, galvenais atslēgas vārds, lai būtu par skolotāju, ir motivācija. Skolas direktora līdzšinējā pieredze ar Iespējamo misiju rāda, ka programma strādā labi un skolās nonāk augsti motivēti kadri. Viengadīgā pedagoģijas programma nav brīnumlīdzeklis un neaizstās klasisko pedagoģijas programmu tā saglabāsies, savu viedokli pauda E. Sviklis. Viņš nesaskata iemeslus, kāpēc negribētu ņemt darbā savā skolā kādu no šīs programmas studentiem. Arī izglītības ministre I. Šuplinska uzskata, ka bažām par jauno skolotāju sagatavošanas programmu nav pamata, atgādinot, ka jau vairākus gadus iespēja strādāt skolā ir studentiem, kas studē pedagoģiju. Vērtēsim, skatīsimies, kāda būs atdeve pēc gada, sacīja ministre, piebilstot, ka tas būs restarts arī pedagoga profesijai un tradicionālajai studiju sistēmai, no kuras uz skolām pašlaik aiziet strādāt vien procenti augstskolas beigušo. Vairāk par 100 vietām nebūs Kopš medijos izskanēja informācija par jaunās skolotāju izglītības programmas iedīgļiem, pieteikšanās formā jau reģistrējušies vairāk nekā 100 interesentu, pārstāvot dažādas jomas. Jaunās studiju programmas kvalifikācijas gadā plānotas 100 budžeta vietas: indikatīvi 50 Latvijas Universitātē, 25 Daugavpils Universitātē un 25 Liepājas Universitātē otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas pedagoga profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Ja pieprasījums pēc studiju programmas būs lielāks par budžeta vietu skaitu, papildu vietas par reflektantu personīgo finansējumu netiks nodrošinātas. Patlaban paredzētās 100 budžeta vietas ir optimāls skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesa, atbalsta sniegšanas un pilnveides grupu veidošanas norisi ar paredzamiem cilvēkresursiem, kā arī izvirzītu augstas prasības potenciālajiem studentiem prasmju un kompetenču ziņā, uzskata IZM. Cer atrisināt arī STEM skolotāju trūkumu Jaunā programma palīdzēs risināt kvalitatīvu pedagogu trūkumu skolās. Lai arī katru gadu izglītības jomā augstskolas absolvē vairāki simti absolventu (2017. gadā 604 augstskolu absolventi izglītības jomā), daļa jauno speciālistu par savu darbavietu neizvēlas izglītības iestādi. Tas ir saistīts gan ar pedagoga profesijas prestižu, gan atalgojumu, gan arī ar apziņu, ka gūtās zināšanas izglītības procesā ir maz atbilstošas, norāda IZM. Nodibinājuma Iespējamā misija aprēķini liecina, ka tikai 10 procenti no studentiem, kas uzņemti pedagoģijas studiju programmās augstskolās Latvijā, piecus gadus pēc pedagoga kvalifikācijas iegūšanas turpina strādāt izglītības iestādēs. Tas nozīmē acīmredzami neefektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu un ļoti lielu studējošo atbirumu tieši skolotāja profesijā. Ir cerība, ka ar jaunās programmas sākšanu tiks veiksmīgāk risināts arī STEM jomas speciālistu trūkums skolās. Kopumā interese par STEM jomas pedagogu studiju programmām ir minimāla. Piemēram, Liepājas Universitātē šobrīd vairs nav nevienas eksakto mācību priekšmetu pedagogu studiju pamatprogrammas. Latvijas Bankas dati par gada pedagoģijas studijas sākušajiem liecina, ka viņu rezultāti dabaszinātņu un matemātikas eksāmenos ir bijuši ap un zem vidējā līmeņa. Reti tie ir bijuši augsti. Zemas pašu zināšanas neveicina labas mācīšanas spējas. Lai jaunā skolotāju programma sāktu darbu, valdībai vēl jāpieņem grozījumi Ministru kabineta gada 9. janvāra noteikumos Nr. 27 Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumos. Informatīvais ziņojums Darba vidē balstīta studiju programma pedagogu sagatavošanai: īstenošana un attīstība pieejams MK tīmekļvietnē. SV 11

12 INTERVIJA Skolā jādod vispusīgi pamati un izpratne par tehnoloģiju darbību Ilze Brinkmane, žurnāliste Nenoliedzami, arvien vairāk pārliecināmies, ka tehnoloģijas kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tās ietekmē nākotnes darba tirgu, tādēļ rodas jautājums, kādas prasmes bērniem jau būtu jāapgūst skolā, lai vieglāk un mērķtiecīgāk varētu izdarīt izvēli savai nākotnei. Uz sarunu aicinājām IT uzņēmuma Tilde biznesa attīstības direktoru Kasparu Kauliņu, jo viņa komandas mērķis ir nemitīgi attīstīties, strādāt pie mūsdienīgām un nākotnē vērstām lietām, arī mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Foto: pbs.twimg.com Kaspars Kauliņš. Nereti ir nācies dzirdēt, ka nav viegli izprast, ko un kā mācīt, skolēniem ir grūti izšķirties, izdarot izvēles, jo nākotne ir miglā tīta, nav zināms, kādas profesijas pastāvēs. Kā jūs raksturotu situāciju, uz ko liktu uzsvarus izglītības programmās? Runājot par pārmaiņām, kas notiek pasaulē, process, kas ir aizsācies jau pirms ilgāka laika, tiek dēvēts par digitālo transformāciju jeb digitālo pārveidi. Tātad procesus, kas agrāk tika veikti ar rokām vai mehānismiem, ir iespējams aizstāt ar robotiem, automatizēt. Tie ir arī procesi, kas saistīti ar informācijas meklēšanu, apstrādi un analīzi, tos arī var aizstāt ar tehnoloģijām. Pārmaiņas ir nenovēršamas, tās notiek un notiks, bet galvenais no tām nevajag baidīties. Labākais, ko varam darīt, ir mācīties tās, pirmkārt, pieņemt, otrkārt, vadīt, jo pārmaiņas joprojām vada un virza cilvēki. Jāmācās ar tehnoloģijām sadzīvot, censties tās labāk saprast, izmantot sniegtās iespējas, lai atvieglotu savu darbu un sadzīvi. 12

13 Vērtējot izglītības procesu un to, kas būtu nākotnes kompetences saistībā ar tehnoloģijām, es izceltu jebkuras zināšanas, kas palīdzētu izprast, kā tehnoloģijas ir veidotas, kā tās darbojas. Protams, svarīgas ir iegūtās zināšanas fizikā, matemātikā, informātikā, bet tas nenozīmē, ka visi kļūs par programmētājiem vai informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Sapratne par tehnoloģiju darbību noder jebkurā jomā, arī radošās izpausmes praktiski bez tām vairs nav iedomājamas, tās izmanto mūziķi, komponisti, mākslinieki, arhitekti, dizaineri utt. Svarīgi apzināties, ka eksakto zinātņu apguve nepieciešama, lai mācētu pielāgoties pārmaiņām. Mainās arī nākotnē nepieciešamās specialitātes, daudzas profesijas izzūd, bet vietā nāk citas. To redzam arī savā darbā, sadarbojoties ar dažādām organizācijām un valsts iestādēm, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, un ir cilvēki, kas tās pārvalda. Pēdējā laika aktualitāte ir virtuālie asistenti. To ieviešana ir radījusi divas jaunas specialitātes tā dēvētie sarunu botu ( čatboti ir roboti) treneri un scenāriju jeb lietotāju pieredzes dizaineri. Virtuālo asistentu treneri palīdz tehnoloģijām mācīties, lai tās iegūtu vajadzīgās zināšanas un spētu atbildēt uz lietotāju jautājumiem. Savukārt scenāriju dizaineri domā par lietotāju piedzīvojumu, ceļojumu sarunā, kā tā varētu noritēt un virzīties, kā uzdot papildu jautājumus un nonākt līdz vēlamajai atbildei. Jau tiek domāts par šo specialitāšu iekļaušanu amatu klasifikatorā. Botu treneri nav IT speciālisti, viņiem jāpiemīt citām prasmēm un talantiem, jo viņi strādā klientu atbalsta un apkalpošanas jomā. Svarīgi apzināties, ka eksakto zinātņu apguve nepieciešama, lai mācētu pielāgoties digitālajām pārmaiņām procesu automatizēšanai. Jāmācās ar tehnoloģijām sadzīvot, censties tās labāk saprast, izmantot sniegtās iespējas, lai atvieglotu savu darbu un sadzīvi. Kādas jomas būs jāpārvalda virtuālo asistentu treneriem? Katrā uzņēmumā vai iestādē tās atšķirsies. Arī mūsu uzņēmumā ir virtuālie asistenti, kuri ir iemācīti apstrādāt problēmu pieteikumus, piemēram, kā uzinstalēt jaunu lietotni mobilajā ierīcē vai programmatūru datorā u. tml. Līdz šim sazinājāmies ar e-pastiem, tad sekoja sarakste, lai noskaidrotu nianses, bet bots uzreiz zina, kāda informācija ir nepieciešama, vajadzības gadījumos uzdod jautājumus, lai uzreiz pieprasījumu nodotu speciālistiem izpildei. Šāds virtuālais asistents ir noderīgs, ja ienākošo pieprasījumu skaits ir gana liels, ir tēmas un jautājumi, kurus cilvēki uzdod atkārtoti un bieži. Atgriezīsimies pie izglītības ieguves skolā, uz ko vēl vērst uzmanību? Viens ir jau pieminētais eksakto zinību bloks, dabaszinības, bet, lai iegūtu pieredzi, kā būvēt sarunu, kā to strukturēt, kā veidot atbildes, lai tās būtu stilistiski un gramatiski pareizas, protams, ir nepieciešamas valodu zināšanas, sapratne par gramatiku, stilu, izteiksmes līdzekļiem. Vai, jūsuprāt, nemainās arī saziņas veids, īpaši jauniešu vidū? Kā pārliecināt par valodas daudzpusīgu praktisku izmantošanu? Paradumi mainās. Jauniešu saziņa dažādās platformās, tiešsaistē, protams, ir kļuvusi ārkārtīgi īsa, koncentrēta, viņi izmanto saīsinājumus, dažādus apzīmējumus, bet ar to jau komunikācija nebeidzas. Lai būtu veiksmīgs gandrīz jebkurā jomā, vērtības, kas nekur nepazudīs, ir spēja izteikties, noformulēt savu domu, spēja runāt labā valodā. Arī virtuālajiem asistentiem ir jāmāca laba valoda, tādēļ treneriem un scenāriju izstrādātājiem ir nepieciešamas valodu zināšanas. Tikpat svarīgi, kā tas izskatīsies vizuāli, tādēļ nozīmīgas ir zināšanas un prasmes vizuālajā mākslā, datorgrafikas apguvē u. tml. Uzsvēršu vēlreiz, ka būtiski ir saprast, ko tehnoloģijas spēj un ko nespēj, jāapgūst prasmes tās izmantot. 13

14 Tātad neiztikt bez datorprasmēm? Labu skolotāju resurss ir ļoti ierobežots. Piekrītu domai, ka nepieciešama reforma, jāsakārto skolu tīkls, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti. Ja kādā Latvijas reģionā ir pieci izcili datorikas skolotāji, tad skolu skaitam jābūt optimālam, lai bērni saņemtu labāko, ko attiecīgajos novados var piedāvāt. Protams, vienlaicīgi ir jādomā, kā šādu skolotāju skaitu palielināt, bet, zinot, ka bērnu skaits rūk, tas nav visai loģisks un racionāls risinājums. No viedokļa, cik spēcīgus potenciālos darba ņēmējus un uzņēmējus skolas spēj sagatavot, manuprāt, jākoncentrē labākais, ko var bērniem sniegt. Viena no svarīgākajām prasmēm ir atrast vajadzīgo informāciju. Lai nonāktu pie pareizajām atbildēm, jāspēj uzdot pareizos jautājumus. Tas ir stāsts par loģiku un valodu, arī svešvalodām, lai varētu piekļūt daudzvalodīgai informācijai. Šajā aspektā arvien vairāk nāk palīgā mašīntulki u. c. tehnoloģijas, bet tikai uz to arī nevajadzētu paļauties. Ir skolas, kurās var iegūt ļoti labas zināšanas valodu apguvē, citos humanitārajos priekšmetos, tātad nākotnē skolēni varētu būt spēcīgi šajā jomā, bet, jūsuprāt, ar to nepietiks? Izglītības sistēmā ir daudz elementu, bet būtisks ir saturs un līdzekļi, kā šo saturu nodot skolēniem. Skolotāji ir tie, kas šo saturu nodod tālāk labāk vai sliktāk. Jēga ir veidot spēcīgas programmas, lai skolotājs varētu skolēnam iedot optimālo. Izglītības standarts lielā mērā nosaka, kādus līdzekļus iedodam, līdz ar to jārūpējas par skolotāju kvalitāti, lai arvien vairāk būtu ne tikai labu, bet arī izcilu skolotāju. Līdzekļiem ir jābūt tādiem, lai jebkurš skolotājs varētu iedot nominālo zināšanu apjomu. Tam palīgā nāk arī tehnoloģiskie līdzekļi. Piemēram, pasaules lielās universitātes plaši izmanto iespēju, ka izcilu mācībspēku lekcijas ir pieejamas tīmekļvietnēs. Tam ir divi pozitīvi momenti tas dod iespēju ļoti plašai sabiedrībai apgūt jaunas zināšanas un ir labs veids, kā celt standartu. Piemēram, var vērot izcila fizikas skolotāja vadītu stundu, kad ar interesi iesaistās visa klase, skolēni aktīvi piedalās procesā, tas varbūt kādam liek aizdomāties, kā pats strādā, vai ir nepieciešamās zināšanas, prasmes, līdzekļi un ko varētu mēģināt darīt citādi. Jautājums, vai protam šādas iespējas izmantot. Viena no svarīgākajām prasmēm ir atrast vajadzīgo informāciju. Lai nonāktu pie pareizajām atbildēm, jāspēj uzdot pareizos jautājumus. Tas ir stāsts par loģiku un valodu, arī svešvalodām, lai varētu piekļūt daudzvalodīgai informācijai. Šajā aspektā arvien vairāk nāk palīgā mašīntulki u. c. tehnoloģijas, bet tikai uz to arī nevajadzētu paļauties. Jūs pārvaldāt ļoti daudzas valodas. Tas ir dabas dots talants vai esat apguvis kādu īpašu sistēmu? Grūti teikt, bet pārvaldu astoņas valodas. Tartu Universitātē studēju salīdzinošo valodniecību, tā bija pirmā specialitāte (politikas zinātnes apguvis Kopenhāgenas Universitātē, zināšanas līderības un vadītāju attīstības jomās papildinājis Londonas Biznesa skolā I. B.). Patlaban ir daudz lielākas iespējas komunicēt dažādās valodās, savukārt pirms tam bijām lielā izolētībā. Cilvēkiem, kas nav piedzimuši ar viedtālruņiem plaukstās, radītas tehnoloģijas, kas palīdz apgūt dažādas citas tehnoloģijas, bet ir jāgrib, jāmēģina, jāmaina savi paradumi arī vairs ne tik jaunā vecumā. Var arī saprast nedrošību, nepārliecinātību par sevi... Tad svarīgi, ka ir kāds, kas iedrošina, vai jāatrod kāds, kas parāda, vai pašam jāskatās ierakstus, kā darīt. Protams, mācīšanās process nav tikai apskatīties, kā to dara citi, vai noklausīties lekciju, jāmēģina pašam. Vai nav draudu iekrist vienā grāvī, lielāko uzsvaru liekot uz tehnoloģijām? Akcentēju tehnoloģijas, bet, neapšaubāmi, viens no skolas uzdevumiem ir arī iemācīt cilvēkam dzīvot sabiedrībā, sadzīvot un sastrādāties ar citiem, līdzpārdzīvot un citus saprast. Ir lietas, kuras nevar definēt 14

15 kā mācību priekšmetus. Par šīm lietām runā sociālajās zinībās, iespējams, māca psiholoģijas pamatus, bet lielā mērā to nosaka skolas vide un kā zināmas sabiedrības daļa iedod līdzi dzīvē. Skolā var mēģināt strādāt komandās, diskutēt, argumentēt, kopīgi iesaistīties problēmu risināšanā, sajust gandarījumu, ko dod kolektīvā domāšana, jo daudzas galvas kopā ir gudrākas nekā viena. Būtiski ir iemācīties to novērtēt un būt daļai no šī procesa. Svarīgi elementi tajā ir gan skolotāji, gan ģimene un vecāki. Kā tēvs varu salīdzināt, jo abām vecākajām meitām jau ir pāri 20 gadiem, bet jaunākajai ir 12 gadu, notiekošais skolās ir mainījies ļoti būtiski. Skola ir kļuvusi daudz atvērtāka arī sadarbībai ar vecākiem. Iespējams, kad biju jaunāks, tas nešķita tik svarīgi, bet tomēr, manuprāt, skolas kļuvušas daudz pieejamākas. Tā kā joprojām nauda seko skolēnam, tad pilsētās un īpaši Rīgā skolas savā starpā konkurē, tas arī ir stimuls sadarbībai ar vecākiem. Ko vērtējat skolotājos kā būtiskāko, lai uzskatītu, ka kvalitātes latiņa ir pietiekami augsta? Lasu lekcijas Rīgas Ekonomikas augstskolā, un ir liels izaicinājums turēt līdzi laikam, uzturēt sevi formā, un tas nozīmē sekot līdzi jaunākajām tendencēm gan no satura viedokļa, gan tehnoloģisko iespēju izmantošanas. Tie varbūt forumi, lai diskusijas nenotiktu tikai lekcijās, izmantoju vebinārus, izmantoju citu mācībspēku un domātāju lekcijas. Lielā mērā katrs pats ir atbildīgs par savu attīstību, bet pastāv jau arī dažādi profesionālās pilnveides pasākumi, kurus organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Sevis attīstīšana sākas no savu vajadzību apzināšanās. Cilvēki lietas apgūst ļoti atšķirīgi vienam svarīga ir motoriskā domāšana, citam vajag vizualizēt, izlasīt vai noklausīties, kādam pietiek praktiski izmēģināt, bet kādam kombinācija no visa. Katram jāsaprot, kāds ir labākais veids, kā mācīties, kur zināšanās vai prasmēs ir robi. Manuprāt, patlaban līdzekļi un iespējas ir gandrīz neierobežotas, ja tikai ir vēlēšanās un sapratne, ka tas ir nozīmīgi. Kādus speciālistus gaidāt uzņēmumā Tilde, kādas zināšanas un prasmes ir svarīgas? Esam valodu tehnoloģiju uzņēmums, tātad svarīgas ir valodas un tehnoloģijas. Tās abas saplūst kopā datorlingvistikā. Tā kā strādājam ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, tas prasa padziļinātas zināšanas un sapratni informācijas tehnoloģiju jomā, bet tāpat svarīga ir valodniecības, dizaina komponente. Vai tā būtu lietotne, aplikācija vai programma, mūsu panākumus nosaka, cik lietotājam ar to ir patīkama saskare. Lietotāju pieredzes dizainēšanu veic cilvēki, kam jāpiemīt empātijas spējām jeb spējai iejusties otra vajadzībās, dzīvesveidā u. tml. Pats personīgi mobilajā tālrunī sarunājos ar balss virtuālo asistenti Siri, lai, piemēram, noskaidrotu kāda vārda nozīmi angļu valodā, jo latviski šāda iespēja vēl nav izstrādāta. Mana jaunākā meita ar tālruni tikai sarunājas, ar balsi uzstāda modinātāju, pasūta mūziku utt., toties mamma neizmanto skārienjutīgo tālruni, bet ir iemācījusies ar taustiņiem nosūtīt īsziņu. Paradumi ir atšķirīgi, bet ir arī seniori, kas izmanto jaunākās lietotnes, aplikācijas. Viens no atslēgas vārdiem, kuru novērtējam, ir emocionālā inteliģence. Līdz šim lietotāju pieredzes dizainers kā specialitāte nebija populāra, bet jūsu uzņēmums aicināja pieteikties lietojamības speciālistu, kas prot veidot pievilcīgas saskarnes atbilstoši klientu un lietotāju vajadzībām. Kā meklējāt vajadzīgos cilvēkus? Visbiežāk pirmā specialitāte ir datorgrafika, un saskarņu dizainers nepieciešamo apgūst papildus, pieredzi iegūst, praktiski darbojoties. Protams, šādas specialitātes izglītības programma Latvijā vēl nav izstrādāta. Atliek secināt, ka skolas uzdevums ir ielikt vispusīgu pamatu, lai jauniešiem neatņemtu iespēju izvēlēties dažādus ceļus. Piemēram, ja kādā skolā ir vājš ķīmijas vai informātikas skolotājs, daudziem būs atņemta iespēja izvēlēties piemērotāko, kur varētu sevi realizēt. Meitām vienmēr esmu teicis, ka ir jāmācās, lai pēc tam būtu iespēja izvēlēties. Man kā vecākam ir svarīgi apzināties, ka esmu mudinājis to saprast un palīdzējis, lai tas būtu pieejami. SV 15

16 DISKUSIJA Jaunieši un pilsoniskais aktīvisms Anna Druka, žurnāliste 15. janvārī Kaņepes kultūras centrā noritēja interneta žurnāla Sator rīkota publiska diskusija Es neko negribu, gribu visu! par jauniešiem un pilsonisko aktīvismu. Diskusiju vadīja Satori galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners, un tajā piedalījās mūziķis un podkāsta (audio fails, kas līdzinās radio raidījumam) Pēdējā pilīte veidotājs Jānis Krīvēns (Krivenchy), publiciste un aktīviste Linda Curika, vidusskolniece un aktīviste Janta Paula Putniņa, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Daiga Zirnīte un biedrības Eiropas kustība Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Jaunieši ir personas vecuma grupā no 13 līdz 25 gadiem un veido aptuveni 10 13% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Šis cipars ir samazinājies gandrīz uz pusi kopš gada. Līdzdalības iespējas Latvijā maz izmanto jebkuras vecuma grupas pārstāvji. Statistika liecina, ka politiskā līdzdalība Latvijā pēdējos gados ir viszemākā no Baltijas valstīm un viena no zemākajām Eiropā. Standarta līdzdalības formas iekļauj balsošanu un dalību politiskajās partijās, taču pastāv arī daudzas nestandarta politiskās un sabiedrības līdzdalības formas protesti, demonstrācijas, parakstu vākšana, vēstuļu rakstīšana autoritātēm vai medijiem, satura veidošana par aktuālām tēmām, kā arī neformāla sabiedrības labklājības veicināšana, iesaistīšanās sabiedrībā aktuālu jautājumu risināšanā, dalība organizācijās, dalība skolas organizētos pasākumos sabiedrības labā, ziedojumu vākšana labdarībām, patērētāju aktīvisms u. c. Diskusijas dalībnieki (no kreisās): Henriks Eliass Zēgners, Jānis Krīvēns, Linda Curika, Janta Paula Putniņa, Daiga Zirnīte, Andris Gobiņš. H. E. Zēgners: Aiz pilsoniskā aktīvisma jēdziena slēpjas ļoti vienkāršas un skaidras lietas, idejas un procesi, kas mums ir ikdienā visapkārt. Runa ir par jaunatnes iesaisti sabiedrībā un to, kā un cik aktīvi tā notiek ikdienā. Jauniešu dzīvi pamatā veido mācības skolā, sociālā dzīve ar skolas biedriem un attiecības ar vecākiem, taču viss, kas ir ārpus šīm lietām, ir saistīts ar sabiedrību pasākumu apmeklēšana, kultūras patērēšana, iesaistīšanās pilsētas dzīvē, informācijas uzzināšana un ziņu lasīšana tā visa ir sasaiste ar sabiedrību. Ja mēs runājam par aktīvismu, tad jebkurš aktīvisms un darbība sākas ar apziņu. Vispirms cilvēkam ir jāapzinās sevi kā sabiedrības daļu, kā komandas dalībnieku, kur vēlāk attiecīgi visa komanda kopā veido arī valsti, piedalās vēlēšanās un aktīvi līdzdarbojas dažādos procesos. Šī tēma īpaši aktuāla ir kļuvusi tagad, kad pagājušajā gadā žurnāls Times par gada cilvēku atzina 17 gadu veco Grētu Tunbergu. Viņa uzskata, ka pašlaik esošo pieaugušo cilvēku paaudze, kas ir pie varas, īsti nerēķinās ar jauno paaudzi, dzīvojot uz tās rēķina. G. Tunberga uzskata, ka neapdomīgi tiek tērēti dabas resursi un ar sekām būs jācīnās jaunākajām paaudzēm un tām, kas nāks pēc tam. Daži piemēri, ko skolēni ir teikuši biedrības projektu aktivitāšu ietvaros: Mēs, jaunieši, esam melnajā zonā. Par mums sāk interesēties, kad mums paliek 18. Tad jau mums sen 16

17 vairs nav ko teikt, jo mūsu vēlme runāt ir apklusināta. Ikdienā nekādas demokrātijas nav. Mēs nevaram ietekmēt pat tos procesus, kas tieši attiecās uz mums un pieaugušie bieži izmanto savas varas pozīcijas. Ja es kaut ko daru, visi mani apsmej, un vai man to vajag, vai labāk arī izlaist. Jaunieši raksta, ka viņus neinteresē politika, jo viņi to nesaprot tas viss ir pārāk sarežģīti. Jauniešiem mēdz būt sajūta, ka tas viss neskar viņu dzīvi. Tieši kurā brīdī jaunietis kļūst par pieaugušo? L. Curika: Manu attieksmi radikāli mainīja dalība daudzos un dažādos Eiropas projektos, jo, braukājot apkārt, iepazinos ar daudziem jauniešiem, kas uzskatīja, ka ir spējīgi mainīt pasauli. Tas izmanīja manu skatpunktu, ka tas ir iespējams un ka ir cilvēki, kas domā līdzīgi. Tajā brīdī arī notika kaut kādas pārmaiņas. D. Zirnīte: Es iedomājos, ka tas apzināšanās mirklis pirmo reizi ir tad, kad tu uzdrīksties un spēj to darīt un gribi sajust, ka tevi uzklausa un ka tu kaut ko ietekmē. Uzdrīkstēšanās ir tas mirklis. H. E. Zēgners: [jautājums Jantai] Kas ir tas, kas tevi motivē piedalīties šādos pasākumos? J. P. Putniņa: Man agrāk bija grūti izteikties, L. Curika: Manu attieksmi radikāli izmainīja dalība daudzos un dažādos Eiropas projektos, jo, braukājot apkārt, iepazinos ar daudziem jauniešiem, kas uzskatīja, ka ir spējīgi mainīt pasauli. Tas izmanīja manu skatpunktu, ka tas ir iespējams un ka ir cilvēki, kas domā līdzīgi. un es izlikos, ka man nav viedokļa. Es centos būt pelēkā masa, kas neko nesaka. Tagad esmu sapratusi, ka man ir ļoti daudz viedokļu, daudzi no viņiem ir jēdzīgi un es varu kaut ko darīt. Ir jāparāda iniciatīva, jo ir ļoti daudzi veidi, kā iesaistīties, mazliet sevi jāpabīda, jo neviens neskries pakaļ, lūdzot tevi kaut kur iesaistīties. H. E. Zēgners: Kā ir ar taviem vienaudžiem? Vai tā ir izplatīta lieta tev apkārt? J. P. Putniņa: Esmu pārsvarā kopā ar cilvēkiem, kas arī ir aktīvi, taču zinu, ka ir citi, kas aktīvi neko necenšas darīt. J. Krīvēns: Veselīgs jaunietis ir dusmīgs jaunietis, kuram būtu jāgrib mainīt lietas, lai būtu labāk. H. E. Zēgners: [jautājums Jānim] Vai tu apzinies savu ietekmi ar to, ko tu dari? J. Krīvēns: Es sāku pamanīt, ka es varu atstāt kaut kādu iespaidu, kad sāku taisīt podkāsta epizodes. Man sākumā likās, ka neviens neklausīsies, un biju ļoti izbrīnīts, kad skatītāju skaits sāka augt un augt. Iepriekš neviens nebija runājis ar auditoriju, kuru es sasniedzu. Cenšos rādīt labo piemēru un motivēt darīt. H. E. Zēgners: Kā tu izdomāji to darīt pašā sākumā? J. Krīvēns: Es iepriekš klausījos ļoti daudzus ārzemju podkāstus un domāju, ka es varētu uztaisīt kaut ko līdzīgu Latvijā, kas būtu augstas kvalitātes. Es gribēju, lai podkāsts kļūtu par manu pamata darbu, un mērķtiecīgi pie tā strādāju. Gandrīz gadu es pārtieku tikai no manas radošās darbības. H. E. Zēgners: Visu cieņu. [Jautājums Daigai] Kurā brīdī jaunieši sāk apzināties sevi kā sabiedrības daļu? D. Zirnīte: Ja jaunieši ir dusmīgi, tas nozīmē, ka viņi arī sāk apzināties. Atklāti sakot, es reti redzu dusmīgus jauniešus skolā. Es gribētu, lai viņi būtu dusmīgāki, kvēlāk iestātos, agresīvāk strīdētos. Bieži vien jūtos kā provocētāja, tā dusmīgā, agresīvā. H. E. Zēgners: Kā tev šķiet, kas viņiem traucē? No kurienes tā apātija? D. Zirnīte: Diemžēl tas ir fenomens, ko neviens nevar mainīt. Skola ir un paliek kaut kāds laiks, kas ir jāizdzīvo, jāpārdzīvo, jāizcieš, kaut kādā mērā iniciācija. Es nevaru teikt, ka es redzu apzinīgus pilsoņus klasē. Savukārt ar interesi klausījos kā, piemēram, vakar viens no skolēniem analizēja Ingas Gailes dzejoli Migla, taču ne visi uz to ir spējīgi. Mēdz būt, ka viņi ir gatavi runāt par Trampu, nevis par Levitu H. E. Zēgners: Tāpēc, ka viņi neko nezina? D. Zirnīte: Jā, jāatzīst, ka diezgan bieži nezina. H. E. Zēgners: [Jautājums Jantai] Kā ir ar zināšanām par politiku? Vai klasesbiedri seko līdzi tam, kas notiek politikā? J. P. Putniņa: Ne visi. Daži. Piemēram, mums ir viena stunda nedēļā Politika un tiesības. Mums tika jautāts, vai varam nosaukt 10 deputātus, kas pašlaik ir Saeimā? Ļoti daudzi klasesbiedri to nezināja, un skolo- 17

18 tāja par mums pasmējās. Neesmu pārliecināta, ka mums vajadzētu to zināt. L. Curika: Tas, kā mēs uz to skatāmies, ir patronizējoši, jo šāda diskusija varētu būt ar 30, 40, 50 gadniekiem un manu vecmāmiņu par to, cik deputātu viņi var nosaukt. Cilvēki brīžiem interesējās vairāk un brīžiem mazāk. A. Gobiņš: Mums ļoti bieži ir šaurs uzskats par to, kas ir politika. Ja es esmu egoists, es arī daru kaut ko, lai vidi savā ģimenē, skolā, darbavietā uzlabotu. Īsts egoists dara kaut ko sabiedrības labā, uzlabojot apkārtējo vidi, jo viss beigu beigās ir kaut kādā veidā saistīts ar politiku un mēs nevaram to ierobežot ar 100 cilvēkiem Saeimā. H. E. Zēgners: [Jautājums Jantai] Kādi ir tavi mediju lietošanas paradumi? No kurienes tu ņem informāciju? J. P. Putniņa: Es mēdzu skatīties Panorāmu kopā ar ģimeni. Es reizēm lasu ziņas. Daudz ko uzzinu no sava sociālā loka. Arī sociālie portāli ir informācijas avots. H. E. Zēgners: [Jautājums Andrim] Kam būtu lielāka atbildība par situāciju? Skolotājiem? Vecākiem? Valstij? Visiem kopā? A. Gobiņš: Ir jābūt mijiedarbībai starp skolotāju, skolēnu, vecākiem, praktiski visu sabiedrību. Ļoti daudz ir atkarīgs no skolas vadības. Svarīga ir saspēle starp skolas vadību, kurai ir jādzīvo demokrātijā, ieklausoties jauniešos, un tāpat ir arī ģimenē. Demokrātijai kaut kur ir jāsākas. Bija vecāku aptauja, ko skolā mainīt. Es pajautāju savam dēlam, kuram ir astoņi gadi, un viņš uzreiz varēja nosaukt piecas lietas. Kāpēc tas tiek prasīts vecākiem? Tas ir jāprasa jauniešiem, un šādā veidā arī mēs ieaugsim aktīvā pilsoņa lomā un kļūsim par piemēru. Ja mums interesēs jauniešu viedoklis, tad jauniešiem arī tas veidosies. J. Krīvēns: Tajā momentā, kad mēs izvēlamies, mums ir atbildība par to, ko mēs darām. Tad mēs mācāmies un augam. A. Gobiņš: Skolotājs vai direktors baidās sūtīt bērnus uz diskusijām, jo baidās, ka bērniem var nesanākt un viņu skola tiks izsmieta. Ja mēs nebaidītos, mēs tiktu daudz tālāk. Bailes ir ļoti kaitīgas demokrātijai visādā veidā. H. E. Zēgners: Izskanēja tēze, ka jauniešus mēdz apsmiet par mēģinājumiem kaut ko darīt. [jautājums Jantai] Vai tu esi saskārusies ar tādu attieksmi? J. P. Putniņa: Varbūt nedaudz. Kad es eju uz protestu sapulcēm, mans tētis kādreiz mazliet pasmejas par mani un to, kā es eju glābt pasauli. Es domāju, ka ne vienmēr tas ir domāts negatīvi. Varbūt nav līdz galam skaidrs, ko jaunieši dara savās organizācijās. Pasmieties par to ir labākais veids, kā ar to tikt galā. Tas ir arī ļoti atkarīgs no tava sociālā tīkla, jo, ja tavi draugi ir aktīvi un grib iesaistīties, tad ar to īsti nebūs problēmu, bet, ja tavi draugi neko nedara un negrib iesaistīties, tad viņi arī nerespektēs to, ka tu mēģini ietekmēt valsts lietas. H. E. Zēgners: Vienu brīdi bija sākušās runas par vēlēšanu tiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma. Kā jums šķiet, vai to vajadzētu? A. Gobiņš: Par sliktu nenāktu. Austrija ir valsts, kurā tas jau patlaban notiek. Pētījumi pierāda, ja tu esi nobalsojis pirmo reizi, kad tev bija iespēja, tad ir lielāka varbūtība, ka tu to turpināsi arī nākotnē. Šis ir viens mazs solītis, ko var veikt, lai vairāk cilvēku balsotu. Mēs nevaram aktīvu pilsoniskumu reducēt uz vēlēšanām, tāpat kā mēs politiku nedrīkstam reducēt uz politiķiem. Reālais spēks valstī ir jaunieši, un mums ir jāsaprot, kā to spēku izmantot. Konvencionālās līdz- 18

19 dalības formas, piemēram, vēlēšanas, sarunas, referendumi, nemaz nav tās piemērotākās jauniešiem. Arī paldies pateikšana labam skolotājam vai sakarīgam politiķim ir sava veida politiska līdzdalība, jo tā mēs sakopjam savu vidi, savu skolu, savu valsti. Reti kurš to ir izdarījis. Arī paldies pateikšana ir politikas veidošana. D. Zirnīte: Es esmu par. Pilnīgi noteikti par. J. P. Putniņa: Es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuriem ir 16 gadu un kuri spēj pieņemt lēmumus, bet daudzi vēl ir bērni. Es domāju, ka 18 gadi ir labs vecums, kad sākt balsot, un 16 gadi ir par agru. L. Curika: Mums vajag lielāku diskusiju par vēlēšanām vispār. Tas, ka vēlēšanas kā iespēja parādās 16 gadus vecajiem, nav tāpēc, ka viņi izrādītu iniciatīvu. Drīzāk ir problēmas ar to, ka ļoti maz cilvēku piedalās vēlēšanās. Nevis tāpēc, ka no 16 gadiem nevar balsot, bet tāpēc, ka viņi nesaskata jēgu no vēlēšanām. Šāda lēmuma pieņemšana neglābs statistiku par to, cik daudzi cilvēku iet uz vēlēšanām. J. Krīvēns: Es domāju, ka uzskats par to, ka jaunieši nav atbildīgi, ir muļķības. Latvijā ir ļoti gudri, emocionāli inteliģenti un domājoši jaunieši. Balsošana no 16 gadiem ir ļoti laba ideja. Cilvēkiem ir jādod iespēja brīvi izvēlēties. Tajā momentā, kad mēs izvēlamies, mums ir atbildība par to, ko mēs darām. Tad mēs mācāmies un augam. Šajā gadījumā tās būtu vēlēšanas. Tāpēc mums ir jādod brīvība izvēlēties. H. E. Zēgners: [jautājums noslēgumā] Varbūt jums ir kādi ieteikumi vai idejas, kā veicināt komunikāciju ar skolotāju un skolēnu? Varbūt redzat kādus šķēršļus, ko ir vērts izcelt un pieminēt? L. Curika: Pareizais ceļš nav audzināt par to, kas mums ir Saeimā, kas mums ir pašvaldībā, Eiropas Parlamentā. Ir daudzas lietas, ko var darīt ārpus vēlēšanām. Līdz ko ir, piemēram, dzīvnieku brīvības pasākumi, tur ir daudz jaunu cilvēku. Viņi tās lietas dara bez maksas, redz tam jēgu un ar to tiešām izmaina likumus. Tas ir jāpamana vairāk mūsu visu ticībai demokrātijai. Runājot par skolām, ir jādomā par to, cik liels uzsvars ir jāliek uz atzīmēm un mājasdarbiem. Skolotājiem vajadzētu domāt par to, kas ir vērtīgi pavadīts laiks pēc skolas vai dzenoties pēc augstām atzīmēm, lai skola varētu palikt reitingā, vai tomēr kaut kas cits. D. Zirnīte: Es nevaru ciest atzīmes. Esmu tā skolotāja, kas nāk darīt, sarunāties, mācīties. Es sapņoju par tādu skolu. Varbūt sabiedrība arī rada sava veida spiedienu ar to, ka ir prasība pēc izcilas izglītības. Tas savukārt rada spiedienu, lai būtu augstas atzīmes. D. Zirnīte: Ja jaunieši ir dusmīgi, tas nozīmē, ka viņi arī sāk apzināties. Atklāti sakot, es reti redzu dusmīgus jauniešus skolā. Es gribētu, lai viņi būtu dusmīgāki, kvēlāk iestātos, agresīvāk strīdētos. Bieži vien jūtos kā provocētāja, tā dusmīgā, agresīvā. J. P. Putniņa: Uzsvars uz atzīmēm ir milzīgs. Taču ir svarīgi katram cilvēkam darīt to, kam viņš tic. Tad ir vieglāk saprast, ka tev ir spēks un tu vari kaut ko izdarīt. D. Zirnīte: Es ļoti priecājos par katru skolēnu, kurš atrod jēgu un ar jēgu dara to, kas viņam ir uzdots. J. Krīvēns: Jebkādu attiecību pamatā ir komunikācija. Komunikācija vispirms sākas mājās. Lai būtu veselīgas attiecības skolēniem un skolotājiem, viņiem ir jābūt arī veselīgām attiecībām mājās. Varbūt ar to arī ir jāsāk. A. Gobiņš: Mēs maz runājam par bailēm. Tā ir īpašība, kas mēdz parādīties latviešos lietas nedarīt, jo mēs baidāmies, ka mūs izsmies. Skolotājs vai direktors baidās sūtīt bērnus uz diskusijām, jo baidās, ka bērniem var nesanākt un viņu skola tiks izsmieta. Ja mēs nebaidītos, mēs tiktu daudz tālāk. Bailes ir ļoti kaitīgas demokrātijai visādā veidā. Neesam daudz domājuši un runājuši par to, ko nozīmē konstruktīva kritika. Mēs mākam kritizēt. Visos standartos ir rakstīts, ka ir jāspēj domāt kritiski. Bet tas ir nepareizi. Ir jābūt kritiski konstruktīvai domāšanai. Tā konstruktīvā dzirksts ir ļoti, ļoti svarīga. Mans sapnis būtu par jauniešiem, kuriem rūp sava dzīve un apkārtne. SV Foto: Publicitātes foto 19

20 ĒNU DIENA Skolas gatavojas Andra Ozola, žurnāliste Ēnu dienai No 14. janvāra ir atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai Junior Achievement Latvia ( JA Latvia ) karjeras izglītības programmai Ēnu diena. Šogad tā norisināsies 12. februārī. Šā gada Ēnu dienas tēma perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar pašreizējām darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabaszinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe. Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībai. Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā. Ēnu diena ir iespēja mainīt priekšstatus un graut stereotipus par šķietami grūtām, bet perspektīvām un arī labi apmaksātām profesijām. Tādēļ aicinu jauniešus šo dienu izmantot nevis izklaidei, bet karjeras veidošanai, kontaktu dibināšanai. No šāda skatpunkta arī izvēlēties profesiju, kuru ēnot šogad. Piemēri, kad skolēni izvēlas iziet praksi un vēlāk arī tiek pieņemti darbā pie agrākā ēnu devēja, nav retums, stāsta JA Latvia vadītājs Jānis Krievāns. Ēnu devēju un ēnotāju sastapšanās notiek karjeras portālā enudiena.lv. No gada 12. decembra savas vakances reģistrēt ir sākuši ēnu devēji, un patlaban skolēnu izvēlei jau ir pieejamas 2300 dažādas vakances. Starp portālā enudiena.lv publicētajām vakancēm skolēni var izvēlēties ēnošanas vietu, uz kuru doties šogad. Izvēle skolēniem jāizdara līdz 7. februārim. Pagājušajā gadā Ēnu dienā gadā piedalījās 1545 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 8664 vakances. Uz piedāvātajām vakancēm pretendēja reģistrētu ēnotāju. Visvairāk pieprasītās profesijas bija programmētājs (341 pieteikums), fizioterapeits (273), pilots (260) un gaisa kuģa stjuarts (250). Savukārt ēnu devēju visvairāk piedāvātās profesijas bija ugunsdzēsējs/glābējs (279 vakances), neatliekamās palīdzības ārsta palīgs (222 vakances), sabiedrisko attiecību speciālists (207 vakances). Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus. Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma klases skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 6 stundas vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia reģistrēta preču zīme. JA Latvia īsteno šo programmu un dod iespēju jauniešiem satikties ar saviem potenciālajiem darba devējiem jau kopš gada. Visa informācija par programmu Ēnu diena atrodama portālā 20

21 Baldones vidusskolas karjeras speciāliste Inese Grīnvalde: Ēnu dienā katru gadu piedalās visi mūsu skolēni no 1. līdz 12. klasei, un man par to ir prieks. Skolēni Ēnu dienai piesakās divus trīs mēnešus iepriekš, daži pat no septembra. Es palīdzu viņiem atrast ēnu devējus, un bērni pat stāv rindā pie manis. Mazākajiem palīdz klašu audzinātāji. Skolēniem ir diezgan liela interese par veselības aprūpes profesijām, ķīmiju (viņi grib doties uz laboratorijām), interesē arī bioloģija, piemēram, jūras bioloģija. Protams, interesē informācijas tehnoloģijas, un daudzi grib doties ēnot uz bankām. Būvniecība interesē mazāk, bet pa retam kāds izvēlas. Mēģinu stāstīt, ka tā ir laba profesija un visiem jau nav jāpaliek un jāturpina mācīties vidusskolā. Pie mums uz skolu nāca pārstāvji no kāda meliorācijas uzņēmuma, stāstīja, bija ar mieru maksāt stipendijas un ņemt darbā, taču diemžēl par fiziskajiem darbiem bērnu interese ir maza. Visvairāk skolēni vēlas kļūt par veterinārārstiem, arī par skolotājiem (tas priecē) un aktieriem. Ir tāds meiteņu uzplūdums, kuras ir pārliecinātas, ka grib izvēlēties šo profesiju, seko saviem mīļākajiem aktieriem, bet pēc gada jau vēlas kļūt par kaut ko citu. Vēl populāra profesija ir dizainers gan modes, gan interjera, kosmetologs un citi skaistumkopšanas speciālisti (meitenēm). Savukārt puiši vēlas kļūt par policistiem vai dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ne vienmēr jauniešu mērķi ir pamatoti. Rēzeknes 2. vidusskolas karjeras konsultante Aļona Pavlova: Pašlaik es skolēnus informēju par Ēnu dienu, iesaku, kur varētu pieteikties gan Latvijas mērogā, gan tepat tuvāk Rēzeknei. Uz dažiem uzņēmumiem plāno doties divi cilvēki. Uzskatu, ka, reģistrējoties Ēnu dienai, skolēniem ir viena problēma lai piereģistrētos, skolēnam jābūt reģistrētam profilam sociālajos tīklos Twitter vai Instagram, taču dažiem tā nav, un tāpēc viņi nevar reģistrēties. Tā kā es esmu arī mājturības skolotāja, stundās stāstu par mākslinieciskām, radošām un ar amatniecību saistītām profesijām, un jaunieši tās arī labprāt izvēlas. Viņus interesē arī keramiķa un dizainera profesijas. Par inženieru un būvnieku profesijām vairāk interesējas puiši, taču es jauniešu izvēles līdz galam nezinu, jo viens ir tas, ko viņi man atbild, bet otrs ko patiesībā domā un vēlas. Veicu testus, lai noskaidrotu, kura profesija viņus interesē vairāk. Rezultāti rāda, ka interese ir un varbūt jaunietim vajadzētu iegūt papildu zināšanas šajā jomā, bet gala rezultātu īsti neredzu. Jelgavas 4. vidusskolas karjeras konsultante Zanda Kursīte: Ēnu dienā mūsu skolā piedalās un profesijas ēnot dodas skolēni no 8. līdz 12. klasei. Pēc tam viņi audzināšanas stundās rāda prezentācijas un stāsta par gūtajiem iespaidiem. Skolēni par Ēnu dienu ir informēti un informāciju meklē portālā enudiena.lv vai atrod paši. Mēs par to runājam stundās, un arī pēc tam es eju stundās un vēroju prezentācijas. Runājam par aktualitātēm, bērni stāsta, kā viņiem veicies. Par karjeras konsultanti strādāju otro gadu. Arī klases audzinātāja ar skolēniem pirms došanās ēnot pārrunā, ko ņemt līdzi un ar ko ir jānāk atpakaļ. Manuprāt, portālā enudiena.lv ir labi sagatavoti un saprotami jautājumi, kas ir brīnišķīgs palīgs. Parasti bērni ir ļoti aktīvi. Es viņiem iesaku piedalīties Ēnu dienā, labāk neizmantot vecāku darbavietas un šajā dienā nelūgt viltotas ārsta zīmes. Iesaku izmantot iespēju un pārbaudīt to profesiju, kurā viņi sevi redz nākotnē. Ja izrādās, ka tā neder, tad nākamajā gadā var iet un ēnot kādu citu vai radniecīgu. Tad bērniem ir mazāka iespēja kļūdīties nākamās profesijas vai skolas izvēlē. Profesiju klāsts, kuras bērni izvēlas, ir ļoti dažāds. Tā kā mūsu skolā ir klases ar sporta novirzienu, šie skolēni bieži dodas ēnot sporta profesijas trenerus, fizioterapeitus u. c. Ļoti daudz tiek testētas radošās profesijas, skolēni dodas arī pie ārstiem, arī eksaktās zinības un veselības aprūpe netiek aizmirstas. Jelgavas poliklīnikā pagājušogad darbu sāka jauno mediķu programma, kurā skolēns var pieteikties pie savas skolas karjeras konsultanta. Skolēniem divas reizes mēnesī tiek piedāvātas četru stundu ilgas teorētiskas un praktiskas nodarbības, kuru laikā viņi var iepazīt dažādu medicīnas jomu speciālistu darbu, iegūst informāciju par medicīnas izglītībā nepieciešamajām zināšanām, kā arī praktiski iepazīst darbu Jelgavas medicīnas iestādēs. No mūsu skolas šajā programmā mācās trīs jaunieši, un īpašs prieks man ir par kādu 9. klases audzēkni, kuram ļoti patīk šīs nodarbības un kurš jau zina konkrētu jomu, kur vēlas mācīties. Arī informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes jauniešus interesē. Ir pārstāvētas visas nozares, un nav tādu jomu, kur nebūtu neviena interesenta. SV 21

22 ATBALSTS Sasniegumi bez izdegšanas Anna Druka, žurnāliste Darbs un darīšana ir pamata vērtība ne tikai latviešiem, bet daudzviet pasaulē. Mēs lepojamies ar spēju strādāt, darīt un sasniegt. Lai arī apzināmies, ka darbs nav viss un dzīvē ir jābūt līdzsvaram, bieži vien vislielākās pūles mēs turpinām pielikt tieši darbā. Starp faktoriem, kas ietekmē mūsu pūles darbā, ir aizraušanās, termiņi, spiediens no kolēģiem, kā arī konkurence, prasības un standarti. Rezultātā bieži vien tiek palielināta slodze un darba stundas. Pazūd laiks atpūtai un atslodzei. Dzīvē ārpus darba arī ir savi notikumi un stresi, kas neizbēgami ietekmē mūsu pašsajūtu un kapacitāti ieguldīties darbā. Taču parasti gribot vai negribot turpinām strādāt un darīt. Nogurums tiek pārvarēts, samazinātās darba spējas tiek kompensētas ar garākām darba dienām, nomāktais garastāvoklis tiek uzlabots ar vielām vai medikamentiem, vienaldzību nomaskē aizņemtība, un drīz vien tam seko izdegšana. Izdegšanas sindroms ir vispārējs nogurums visā organismā un izpaužas emocionālajā, psiholoģiskajā un fiziskajā līmenī. Pēdējos gados izdegšana ir kļuvusi par bieži sastopamu parādību daudzviet pasaulē. Beidzot arī Latvijā izdegšana tiek atzīta kā slimība, nevis slinkums, nepamatots garastāvoklis vai raksturs. Izdegšanas sekas mēdz negatīvi un neatgriezeniski ietekmēt veselību un labsajūtu fiziskajā, psiholoģiskajā un emocionālajā līmenī ilgtermiņā, tāpēc ir vērts darīt visu, lai no tā izvairītos. Arī tad, ja šķiet, ka jau ir par vēlu, ir vērts nekavējoties veikt pasākumus, lai izdegšanu novērstu, un sākt veidot veselīgākus, ilgtspējīgākus paradumus. Interesanti, ka izdegšanas aizsākumi patiesībā ir atrodami ļoti pozitīvās emocijās. Darba prieks, jauna apņemšanās, augsti enerģijas līmeņi un radošas idejas ir īpašības, kas motivē darīt un apņemties darīt vairāk. Jebkura aizraušanās vai projekts neizbēgami noved pie stresa. Bez stresa nav izaugsmes, un tas pats par sevi nav nekas slikts, kā rāda pētījumi. Problēmas rodas, kad mēs no šī stresa neatslēdzamies. Nepilnvērtīga atpūta noved pie nepilnvērtīga darba. Rezultātā ir jāpieliek arvien lielākas pūles, lai uzturētu pat zemas vidējās normas darba performancē. Tas izslēdz spēju sasniegt lieliskus rezultātus, kurus bijām iecerējuši, apņemoties jauno darbu, projektu vai aktivitāti. Lielākā kļūda mēdz būt, ka tā vietā, lai mēs atbrīvotu laiku atslodzei un atpūtai, mēs pieliekam pēdējos spēkus, lai turpinātu darīt. Rezultātā seko izdegšana. Bēdīgās ziņas ir tādas, ka arī tad, kad izdegšana jau ir iestājusies, daudzi no mums neapstājas un neatgūst spēkus, tā vietā turpinādami darīt, darīt un darīt. Izdegšana kļūst par paradumu, ko ir grūti mainīt un par ko jāmaksā ar veselību, attiecībām, labsajūtu, prieku un citreiz arī darbu. Grāmatā Performances virsotne ( Peak Perfromance ) amerikāņu autori Breds Stulbergs (Brad Stulberg) un Stīvs Magness (Steve Magness) apraksta ilgtspējīgas, kvalitatīvas un konkurētspējīgas performances noslēpumus kā turpināt darīt, darīt un darīt bez izdegšanas, baudot procesu un sasniedzot labus rezultātus. Abi autori, būdami jaunieši, sasniedza izcilus panākumus savās nozarēs laužot rekordu sportā un ietekmējot politiku valsts līmenī ekonomikas nozarē, taču drīz pēc tam izdega. Pagāja laiks, un katrs no viņiem sāka sev uzdot jautājumus par savu performanci un pētīt, kā pasaules izcilie sasniedzēji un sporta elite ilgtermiņā spēj uzturēt augstu izcilības līmeni bez izdegšanas. Rezultātā autori viens par otru uzzināja, satikās un kopā uzrakstīja šo grāmatu par to, kā gūt sasniegumus bez izdegšanas. Grāmatas galvenās idejas var apkopot piecos principos, kuri balstās uz cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās dabas un uzvedības izzināšanu. Šie principi ir attiecināmi uz jebkura veida aktivitātēm un nozarēm tie noderēs sportistiem, akadēmiķiem, biroja darbiniekiem, uzņēmējiem, māksliniekiem, ārstiem, skolotājiem un citiem. Principus ir viegli likt lietā un nekavējoties sākt uzlabot savu dzīvi. Vairāki no tiem ir drīzāk saistīti ar attieksmes maiņu, nevis atteikšanos no ierastās rutīnas. 22

23 Princips: S+A=I Lai augtu, attīstītos, sasniegtu savu performances virsotni un pilnveidotu savu potenciālu, ir jāapgūst formula: slodze + atpūta = izaugsme. Tiecoties pēc sasniegumiem, ir jāpiedzīvo slodze jeb stress, un pēc tam tikpat svarīgi ir pilnvērtīgi atpūsties un atgūties. Šo procesu autori dēvē par oscilēšanu. Šis termins nāk no fizikas un apzīmē ritmisku kustību uz priekšu un atpakaļ. Mums ir jāspēj iet uz priekšu un pielikt maksimālas pūles darbībā, pakļaujot sevi stresam, bet tikpat svarīgi ir pielikt pūles, lai nonāktu maksimālā atslodzes stāvoklī. Mums ir tikpat intensīvi jātrenē spēja atpūsties un atgūties kā spēja iziet no komforta zonas, tiecoties pēc sasniegumiem. Ir jārada šādi viļņi, nevis jāpaliek autopilotā uz taisnas, horizontālas līnijas, kur strādājam, bet neko patiesi nesasniedzam, vai atpūšamies, bet neatgūstam spēkus. Autopilots ir dzīve, kurā mēs nekad neesam ne pilnībā aktīvi iesaistīti, ne arī pilnībā neiesaistīti un atslābuši. Šo bīstamo horizontālo līniju ir iespējams pacelt nedaudz augstāk, kas saskan ar bieži dzirdēto frāzi pacelt latiņu, tātad vairāk strādāt, vairāk pielikt pūles un mazāk atpūsties nekad līdz galam nepārtraucot darba procesu. Šāda rīcība neizbēgami noved pie izdegšanas. Izmantojot šo formulu, varam attīstīt jebkuru jomu. Ja vēlamies zaudēt svaru vai uzlabot fizisko sagatavotību, arī to panāksim pakāpeniski caur fiziskās slodzes un atpūtas mijiedarbību. Šī formula ir izaugsmes būtība, un pats svarīgākais ir iemācīties trenēt savu spēju atpūsties un kapacitāti atslēgties. Foto: i.ytimg.com Mums ir tikpat intensīvi jātrenē spēja atpūsties un atgūties kā spēja iziet no komforta zonas, tiecoties pēc sasniegumiem. Princips: tikko pārvarami izaicinājumi Slodzei ir jābūt tādai, kas ir tik tikko pa spēkam. Tas ir tad, kad mēs pārsniedzam savu komforta zonu. Ja tas, ko darām, ir viegli, atrodamies savā komforta zonā, kur izaugsme nevar notikt. Mums ir speciāli sevi jānoslogo un jārada stress, pārsniedzot to, ko zinām, ka spējam sasniegt, bet ne tik tālu, ka sevi salaužam. Ir svarīgi izstiepies, bet nesaplīst, gluži kā gumijai, ko nevajag nostiept tik tālu, lai tā pārplīstu, bet tik tālu, lai tā būtu pēc iespējas stingrāka. Optimāli ir palielināt savu slodzi par 4% ar katru piegājienu. Saliekot 4% kopā dienu dienā, mēs sevi izaicināsim, atpūtīsimies un izaugsim. Ja turpināsim darīt, sasniegsim savu virsotni, un tad šīs virsotnes sasniegšana ikdienā kļūs par normu. Galvenais ir atcerēties, ka pēc tam, kad esam sevi pārspējuši, tikpat svarīgi ir atpūsties. Princips: slodze un atpūta Plūsmas jēdzienu un modeli izveidoja Ungārijā dzimis amerikāņu psihologs Mihalijs Ciksentmihalijs (Mihaly Csikszentmihalyi). Plūsma (flow) ir jēdziens no psiholoģijas, kurš apzīmē augsta līmeņa koncentrēšanās stāvokli, kas ir vadošs produktivitātē. Plūsmas modelī tiek atainotas attiecības starp izaicinājumiem un prasmēm. Plūsma notiek tad, kad izaicinājumi gandrīz atbilst prasmēm, būdami par 4% lielāki par prasmju līmeni. Šādi mēs nonākam plūsmā, kā rezultātā notiek izaugsme. Ja izaicinājums ir pārāk liels un prasmes nepietiekamas, mūs pārņems satraukums un stress no tā, ka nav pietiekamu prasmju. Ja prasmes ir augstā līmenī un izaicinājums zems, mūs pārņems garlaicība. Mums ir jāatrod tā vieta, kur konsistenti virzāmies pa 23

24 4% ārpus savas komforta zonas un esošā prasmju līmeņa, nemēģinot izdarīt pārāk daudz uzreiz. Diennakts (circadian) ritmi ir 24 stundu bioloģiskie cikli, kas ir saistīti ar laiku, kad mēs guļam. Pastāv arī īsāki bioloģiskie ritmi (ultradian rhythm) aptuveni 90 minūšu garumā, kas ietekmē fizisko ķermeni un apziņu. Ideālais intensīvas slodzes garums ir 50 līdz 90 minūtes. Tam seko 7 20 minūšu gara atpūta. Tātad 90 minūšu intensīvam darba periodam seko 20 minūšu dziļa atpūta. Šis ritms tiek atkārtots. Pats īsākais slodzes ilgums ir 30 minūtes, kam, kā vienmēr, seko atpūta. Lielākā daļa no mums bez grūtībām spēj sasniegt intensīvu slodzi. Mums ir jāiemācās proporcionāli tikpat pilnvērtīgi atpūsties nokāpt lejā no savas virsotnes. Lai pilnībā atpūstos pēc intensīva darba perioda, nedrīkst izmantot viedierīces, pārbaudīt e-pastus vai sociālos portālus, ziņas u. c. Pārstājot darbību, mēs joprojām atrodamies intensīvā, stimulētā stāvoklī ar paaugstinātu dopamīna un adrenalīna līmeni. Mums ir jātiek pēc iespējas tālāk prom no tehnoloģijām vislabāk dabā, saunā, miega stāvoklī vai meditācijā. Svarīgi ir pilnībā atslēgties. Ir jāatrod veidi, kā pilnībā atslēgties. Tas ir jāapgūst un jāpraktizē. Paradoksāli jo dziļāka ir mūsu atpūta, jo vairāk mēs varam sasniegt intensīvajos darba periodos. Ideālais intensīvas slodzes garums ir 50 līdz 90 minūtes. Tam seko 7 20 minūšu gara atpūta. Lielākā daļa no mums bez grūtībām spēj sasniegt intensīvu slodzi. Mums ir jāiemācās proporcionāli tikpat pilnvērtīgi atpūsties nokāpt lejā no savas virsotnes. Princips: viedtālruņi Kā tad īsti mūs ietekmē viedtālruņi? Pirmkārt, jebkur apkārtnē esošs viedtālrunis novērš mūsu uzmanību no darbības. Ja aizejam pusdienās ar draugu, mūsu mijiedarbību ierobežos tas, ka kāda viedtālrunis atrodas uz galda vai jebkurā citā redzamā vietā. Pat ja ierīce nav jūsu un pat ja tā nav ieslēgta. Ir veikti pētījumi, kā ierīces, kuru persona izmanto, lielums ir saistīts ar šīs personas pašapziņas līmeni. Tas tiek pamatots ar ķermeņa pozīcijām un to, ar kādiem psiholoģiskajiem stāvokļiem šīs pozīcijas ir saistītas. Jo lielāka ierīce, jo atvērtāka stāja, jo augstāka pašapziņa. Pētījumos ir izmērīti performances līmeņi ar un bez klātesošiem viedtālruņiem. Tas, ka mēs vienkārši redzam viedierīci, savu vai kāda cita, samazina mūsu performanci. Arī svešs un izslēgts viedtālrunis novērš mūsu uzmanību. Tehnoloģijas un viedtālruņi ir tik ļoti atkarību izraisoši, ka tad, kad telefons ir klātesošs, daļai no mūsu smadzenēm sevi ir jānodarbina ar pretošanos kārdinājumam to aiztikt. Tas savukārt prasa lielākus apjomus no smadzeņu kapacitātes un līdz ar to pazemina kopējās darba spējas. Labs risinājums ir izslēgt telefonu, nolikt skapī lidmašīnas režīmā ārpus redzes un uzmanības loka. Princips: domāšanas modeļi Lai sasniegtu savu darbaspēju virsotni, ir nepieciešami pareizie domāšanas modeļi. Pirmkārt, ir jāpārorientē savas attiecības ar stresu. Tas, kā mēs uztveram stresu, nosaka to, kā tas mūs ietekmēs. Ja dzīve rada stresu un stresu uztveram kā apdraudējumu mūsu labklājībai, tad ķermenis uz stresu reaģēs tā, it kā būtu apdraudēts. Taču, ja to pašu stresu sākam uztvert kā izaicinājumu, lai paaugstinātu darbaspējas, visa šī enerģija, kas izdalās, kad rodas stress, tiks izmantota pozitīvā veidā. Ir milzīga atšķirība starp organisma reakcijām, reaģējot uz apdraudējumu un uz izaicinājumu. Īstā domāšana ļauj skatīties uz dzīves izaicinājumiem kā uz iespēju augt. Stress kļūst par degvielu, ar kura palīdzību varam pārvarēt šķēršļus, sasniegt to, ko iepriekš uzskatījām par neiespējamu, un pilnvērtīgi izmantot savas dotības un prasmes, paralēli uzlabojot savu veselību un labsajūtu. SV 24

25 ZINĀTNE UZ SKATUVES Zinātne uz skatuves starptautiska pieredze Ilze Pole, žurnāliste gada rudenī Kaškaišā, Portugālē, notika Eiropas dabaszinātņu skolotāju festivāls Zinātne uz skatuves. Šādi festivāli Eiropā notiek kopš gada, un jau otro reizi tajā piedalījās arī dabaszinātņu skolotāji no Latvijas. Science on Stage Europe ( Zinātne uz skatuves ) ir Eiropas dabaszinātņu skolotāju asociācija, kas apvieno dabaszinātņu skolotājus, lai sniegtu iespēju dalīties pieredzē, apmainīties ar mācīšanas pieejām, metodēm un idejām ar kolēģiem no vairāk nekā 30 Eiropas valstīm, kā arī Kanādas, Ēģiptes, Turcijas un Izraēlas, pastāstīja Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra direktores vietniece Skaidrīte Bukbārde. Šīs organizācijas mērķis ir, veicinot skolotāju radošumu, uzlabot dabaszinātņu mācīšanu izglītības iestādēs, tādējādi ieinteresējot un motivējot jauniešus veidot ar zinātni vai inženierzinātni saistītu karjeru. Organizācija tika dibināta gadā, un tās aktivitātes sasniedz apmēram skolotāju. Latviju šajā organizācijā uzņēma gadā. Jelgavas pilsētas pašvaldība jau ilgstoši atbalsta inovatīvu metodiku ieviešanu izglītībā, lai veicinātu skolēnu interesi dabaszinātņu, tehnoloģiju un inženierzinātņu padziļinātai apguvei un karjeras veidošanai šajās nozarēs. Jelgavas pilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības iestāde Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC), sadarbojoties ar Ziemeļvācijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu apvienību Nordmetall, ir aprobējusi metodikas Mācies eksperimentējot un Miniphanomenta, kas ļauj bērniem jau no pirmsskolas izglītības vecuma gūt elementāru tehnisku pieredzi un izprast daudzas parādības no bērnu ikdienas, kā arī organizē daudzveidīgas aktivitātes dabaszinātņu un tehnisko priekšmetu popularizēšanai pilsētas un reģiona līmenī. Kļūstot par dalībnieku Eiropas valstu dabaszinātņu skolotāju tīklā Science on Stage Europe, ZRKAC ir izveidojis Nacionālās rīcības komiteju, kuras galvenie uzdevumi ir nodrošināt saikni starp Eiropas organizāciju un dabaszinātņu skolotājiem vietējā līmenī, organizēt Latvijas dabaszinātņu festivālus un veikt dalībnieku atlasi līdzdalībai Eiropas valstu festivālos, kā arī popularizēt pedagogu labās prakses piemērus Latvijas un Eiropas mērogā. Esam saņēmuši Valsts izglītības satura centra (VISC) atbalstu ar šo iniciatīvu saistīto aktivitāšu īstenošanai Latvijā. Iespēju piedalīties Eiropas festivālā skolotāji iegūst, piedaloties nacionālajā atlases konkursā, kas notiek divās kārtās. Pamatojoties uz konkursa nolikumā noteiktajām tēmām, pirmajā kārtā skolotāji iesūta sava projekta/darba aprakstu rakstveidā atbilstoši konkrētai tēmai inovatīvus zinātnes eksperimentus, skolēnu projektus vai mācību metodes, kas vērstas uz izzinošu, pētniecisku pieeju dabaszinātņu priekšmetu apguvei. Otrajā kārtā skolotāji praktiski demonstrē, kā šis darbs notiek skolā. Atkarībā no valsts lieluma katrai valstij ir noteikts dalībnieku skaits, ko tā var pieteikt Eiropas festivālam. Latvijā nacionālo atlases konkursu organizē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs sadarbībā ar VISC. No Latvijas festivālam Ungārijā gadā tika pieteikti četri projekti, un visi autori tika uzaicināti līdzdalībai festivālā. Nākamais Eiropas dabaszinātņu skolotāju festivāls plānots gada pavasarī Prāgā, Čehijā gadā Eiropas festivālā piedalījās nacionālā konkursa uzvarētāji: Inese Pickaine un Iveta Labunska no Skrundas vidusskolas, Zintis Buls no Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra, Liene Sabule un Liene Krieviņa no Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Festivāla laikā skolotājiem ir iespēja ne tikai iepazīstināt ar savu pieredzi, prezentējot to stendā, bet arī uzzināt, kā strādā dabaszinātņu skolotāji citās valstīs, piedalīties semināros, kurus vada festivāla dalībnieki, kā arī vērot citu valstu prezentācijas uz skatuves. Pedagogi atzīst, ka tā ir lieliska iespēja, lai dibinātu kontaktus ar citu valstu skolotājiem un veidotu sadarbību nākotnē. Ar festivālu norisi, pedagogu prezentācijām un mācību materiāliem var iepazīties: SV 25

26 PIEREDZE Video un animāciju veidošana dabaszinātņu priekšmetos Ilze Pole, žurnāliste Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāju Lienes Sabules (bioloģija) un Lienes Krieviņas (matemātika un datorpratība) pieredze, kā vienotā projektā sadarbojas datorpratības skolotājs ar dabaszinātņu (bioloģijas, ģeogrāfijas) un angļu valodas skolotājiem, kopā ar skolēniem veidojot animācijas un video dabaszinātņu priekšmetos. Liene Krieviņa Jelgavas Valsts ģimnāzijā strādā piekto gadu. Lielākoties viņa māca pamatskolas klasēm (7. 9. klase), bet tagad strādā arī vidusskolas posmā ( klase). Skolotājas pamatdarbs ir mācīt matemātiku, bet iepriekšējos trīs gadus viņa mācīja datorpratību. Tas ir priekšmets, kas sasaistās ar citiem mācību priekšmetiem, piemēram, tas iemāca matemātikā strādāt ar programmu GeoGebra, sadarbojoties ar angļu valodas skolotāju, skolēni veido video, kurā lasa laika ziņas, kā arī mācās dažādas prasmes, piemēram, sadarbību. Liene Sabule māca bioloģiju klašu skolēniem, skolā viņa strādā 14. gadu. Bez darba skolā L. Krieviņai patīk sevi pilnveidot profesionāli, tāpēc viņa ir viena no Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra ekspertēm, kur kopā ar L. Sabuli un citiem profesionāļiem gan no matemātikas, gan citām nozarēm izstrādā materiālus projektā Skola L. Krieviņa stundā lieto dažādas formas un metodes, kas prasa skolēnu iedziļināšanos un iesaistīšanos. Viņa izmanto uzdevumus dažādos SOLO līmeņos, mācot, ko tas nozīmē. Stundās skolotāja pievērš uzmanību sadarbības (un citu kompetenču) ne tikai lietošanai, bet arī mācīšanai. Viņa aicina skolēnus, sadarbojoties citam ar citu, ievērot 3P principu (paslavē, pajautā, piedāvā), ievēro to arī pati, stundas laikā nenorādot uz skolēnu kļūdām, bet uzdodot uzvedinošus jautājumus, lai skolēns pats spētu izvērtēt savu risinājumu un tikt tālāk. Stundas laikā skolotāja veido ar skolēniem sarunas, lai skolēni var reflektēt par procesu, mācību saturu, kognitīvo domāšanu, metakognīciju. Lai veidotu vidi, kurā skolēni mācās un nebaidās kļūdīties, L. Krieviņa stundās dod citu skolēnu risinājumus, kurus skolēni analizē, mācot, ka no kļūdām ir jāmācās un tās ir jāanalizē. Vienmēr var atrast, par ko paslavēt, pajautāt kļūdas rašanās iemeslus un piedāvāt risinājumu, kā rīkoties nākamreiz. Šāda tipa uzdevumi skolēniem palīdz vēlāk, sadarbojoties un mācot citam citu. Par konkursu Zinātne uz skatuves Par konkursu Zinātne uz skatuves informēja skolas metodiķe Evija Slokenberga un mudināja pieteikties dalībai Latvijas atlases kārtā. Jau iepriekš Debrecenā, Ungārijā, šajā konkursā piedalījās mūsu skolas fizikas skolotāja Baiba Daģe. Pieteikties dalībai festivālā var jebkurš skolotājs, kas māca kādu no STEM priekšmetiem. (Vairāk par konkursu un tā nolikumu var izlasīt šeit doc/ pdf.) Latvijas atlases kārta norisinājās Jelgavā gada septembrī. Žūrija vairāku cilvēku sastāvā apmeklēja visus festivāla dalībnieku stendus un noteica uzvarētājus. Mūsu projekts tika ierindots 3. vietā, kas deva iespēju pārstāvēt Latviju festivālā pasaulē, kas šoreiz norisinājās Portugālē. Konkursā galvenais nebija rezultāts, bet pieredze un jaunas idejas, ko ieguvām, apskatot citu valstu projektus un sarunājoties ar skolotājiem un profesijas pārstāvjiem. Festivālā Portugālē guvām idejas, kā dažādus eksperimentus, IT tehnoloģijas u. c. izmantot savās stundās. Festivāla organizatori bija ieplānojuši laiku, kad mums nebija jābūt pie sava stenda, lai varētu gūt idejas no pārējo festivāla dalībvalstu pārstāvjiem gan pie stendiem, gan meistarklasēs. Meistarklašu piedāvājums bija liels, pārsvarā specifisks dažādos dabaszinātņu priekšmetos. Mums izdevās apmeklēt trīs meistarklases. Vienā no tām savu projektu prezentēja skolotāji no Kipras un Grieķijas, kuri piedalījušies gada festivālā. Tur viņi nolēma sadarboties un šā gada festivālā piedalījās ar kopīgu projektu fizikā un bioloģijā Izlaušanās zinātnē. Skolotāji deva iespēju pieredzēt to pašu situāciju, ko izbauda viņu skolēni, kad viņiem tiek piedāvāti izlaušanās uzdevumi konkrētā ar priekšmetu saistītā tēmā (šajā gadījumā bioloģijā par vielu transporta sistēmas uzbūvi un funkcijām cilvēka organismā) darbu dalīšana, līdera lomas uzņemšanās, problēmrisināšana, grūtību pārvarēšana, 26

27 pārsteigums u. c. Citā meistarklasē kanādiešu dabaszinātņu skolotājs dalījās pieredzē origami mikroskopu izmantošanā darbā ar tālmācības skolēniem. Tā kā skolēniem, kas mācās tālmācībā, nav pieejami mikroskopi, bet skolotāja uzdevums ir iepazīstināt skolēnus ar mikropasauli, tika atrasts risinājums, nosūtot katram apmācāmajam salokāmo mikroskopu. Meistarklasē skolotājs demonstrēja, cik ātri un vienkārši šo mikroskopu var iegūt, salocīt un izmantot dažādu mikroskopisku objektu aplūkošanai. Apmeklējot citu dalībnieku stendus, par vērtīgākajām atzinām šādas idejas: 1) Slovēnijas pārstāve, izmantojot dažādu koku sugu sausas koksnes fragmentu, demonstrēja, kā ar šķidro ziepju palīdzību var pierādīt vadaudu klātbūtni auga stumbrā; 2) Nīderlandes pārstāves prezentēja pieeju, kā savā skolā bērniem iemāca izprast gremošanas sistēmas katras sastāvdaļas nozīmi un darbības principu, izmantojot sadzīvē pieejamus materiālus. Īpaši padomāts par bērniem ar īpašām vajadzībām kā dažādos veidos var iemācīt vienu un to pašu; 3) Ungārija dalījās pieredzē, kā izmantot lietotni Metaverse (rīks argumentētās realitātes veidošanai), lai mācītu loģiskās shēmas IKT priekšmetos, bet pārbaudītu zināšanas un prasmes matemātikā un citos mācību priekšmetos skolēniem interaktīvākā un saistošākā veidā. Ar šīs lietotnes palīdzību tika simulēta izlaušanās istabas ideja. Konkursā nolēmām piedalīties abas, jo tāda ir mūsu pieredze un līdzšinējā sadarbība. Mūsu veidotais projekts ietvēra divus mācību priekšmetus. Skolā strādājam, nodrošinot starppriekšmetu saikni, meklējam saskarsmes punktus, kuros varam sadarboties dažādu jomu pārstāvji, lai skolēniem veidotu pārnesi dažādos mācību priekšmetos un mācību saturs nedublētos, jēgpilni izmantotu katru brīdi mācību procesā. Attēlā bilde no skolas semināra, kā mēs meklējam saskarsmes punktus dažādās mācību jomās. Festivālā prezentējām to, kā mūsu skolā tiek mācīts priekšmets Datorpratība, sadarbojoties vairāku priekšmetu skolotājiem. Augustā skolotāju metodisko sanāksmju laikā tika apzinātas katra priekšmeta vajadzības kas skolēniem jāprot saistībā ar tehnoloģijām, lai šīs prasmes tālāk varētu jēgpilni darbināt citos priekšmetos. Tā tapa plāns datorpratībai kad mācīt par Google diska piedāvātajām iespējām, kad programmu GeoGebra, animāciju veidošanu utt. Skolotāji bija ieinteresēti sadarboties, jo tādējādi priekšmeta stundās tiek ietaupīts laiks datorprasmju mācīšanai. Par projektu Video un animāciju veidošana dabaszinātņu priekšmetos Projektā sadarbojās datorpratības skolotājs ar dabaszinātņu (bioloģijas, ģeogrāfijas) un angļu valodas skolotājiem. Skolēni projekta ietvaros veidoja animācijas un video tehnoloģiju un dažādos dabaszinātņu priekšmetos. Projekts attiecās uz šādiem mācību priekšmetiem: bioloģija, informātika, angļu valoda, ģeogrāfija, datorpratība. Skolēnu mērķgrupas vecums: gadi. Aprīkojums/materiāli, kas izmantoti projektā: dators ar videoapstrādes rīku (piem., Movie Maker ), videouzņemšanas ierīce (piem., telefons, planšete, fotoaparāts, videokamera), projektors ar ekrānu, žurnāli, avīzes, krāsainais papīrs, šķēres, A3 baltas lapas fonam. Izglītības jomas autoritātes Džona Hetija (John Hattie) veiktajos pētījumos, kuros analizēti skolēnu rezultāti no 800 dažādiem pētījumiem visā pasaulē, secināts, ka efektīvai skolotāju sadarbībai ir vislielākā pozitīvā ietekme uz skolēnu sniegumu 1,57 (vidēji 0,4). Pirms projekta īstenošanas ar skolēniem notika kopīga plānošana, kurā piedalījās iesaistītie skolotāji, tika izvirzīti mērķi, notika vienošanās par veicamajiem uzdevumiem, laika plānošana, satura un prasmju saskaņošana. Skolēni digitālās kompetences attīstīja paralēli ar satura apguvi dabaszinātnēs. Bioloģijas stundās skolēni apguva tēmu Vielu aprite augos, kas ietver dažādus procesus fotosintēze, elpošana, transpirācija, organisko vielu uzkrāšana. Vielu aprites laikā augi uzņem, uzkrāj un izdala dažādas vielas atkarībā no apstākļiem, kādos augi atrodas. Paralēli bioloģijai datorpratības stundās skolēniem bija uzdevums pāros veidot animāciju par vielu apriti augos, bet, lai to sasniegtu, svarīgi bija izpētīt, kādi ir animācijas veidošanas principi, kā panākt labu kvalitāti un fokusu. Skolēni ģenerēja idejas, ko iekļaut scenārijā, lai piesaistītu skatītājus, domāja, kā izveidot kvalitatīvu video. 27

28 Izveidotās animācijas tika vērtētas pēc četriem kritērijiem (skolēni ar tiem tika iepazīstināti, sākot sarunu par animācijas veidošanu), iekļaujot gan prasmju, gan zināšanu novērtēšanu bioloģijā un tehnoloģijās: 1) animācijā ir iekļauti visi četri vielu aprites procesi, 2) tiek pareizi norādīta vielu aprite, 3) animācijas veidošanai tiek izmantotas vismaz 150 fotogrāfijas, 4) animācija ir kvalitatīva (vienkrāsains fons, neparādās nepiederīgi priekšmeti, fotogrāfijas ir skaidras, fokusētas, stabilitāte). Animācijas par vielu apriti augos skolēni ievietoja koplietošanas mapē. Skolotāji animācijas novērtēja pēc dotajiem kritērijiem. Iegūtie punkti tika ņemti vērā bioloģijā summatīvajā vērtēšanā tēmā Vielu aprite augos. Angļu valodā un ģeogrāfijā skolēniem vienlaicīgi tika mācīts par laikapstākļiem un klimatu. Angļu valodā skolēni apguva vārdu krājumu, kas saistīts ar laikapstākļiem, vārdu izrunu, intonāciju. Savukārt ģeogrāfījā skolēni mācījās par klimatu veidojošiem faktoriem, klimata attēlošanu diagrammā un diagrammu lasīšanu. Paralēli angļu valodai un ģeogrāfijai datorpratības stundās skolēniem, strādājot pārī, bija uzdevums izveidot video ar laika ziņu prognozi angļu valodā. Pamatprincips, kā veidot video, bija tāds pats, kā veidojot animācijas bioloģijā. Papildus šīm prasmēm vajadzēja apgūt, kādi nosacījumi jāievēro, filmējot video, kā no tā izgriezt vajadzīgos fragmentus un pievienot videoefektus. Izveidotie video tika vērtēti pēc septiņiem kritērijiem, iekļaujot gan prasmju, gan zināšanu novērtēšanu angļu valodā, ģeogrāfijā un tehnoloģijās: 1) uzdevuma mērķa sasniegšana, 2) darba organizācija noformējums, informācijas izklāsts, 3) radošums, tēmas aktualitāte, 4) gramatikas lietojums, 5) vārdu krājuma lietojums, 6) izruna, intonācija, 7) video noformējums un kvalitāte (ir sākuma un beigu titri, video parādās tēmai atbilstošs teksts, video kvalitāte, video saglabāšana atbilstošā formātā). Projekta beigās visi tajā iesaistītie skolotāji veica izvērtējumu. Tika analizēti rezultāti, ieguvumi un atrasti izaicinājumi, par kuriem jādomā projekta turpinājumā nākamajā mācību gadā. Secinājumi: 1) salīdzinot ar klasi, kura projektā nepiedalījās, projekta klases vidējais vērtējums tēmā ir vidēji par 0,5 ballēm augstāks; 2) kritēriji būtu jāpilnveido, lielāku nozīmi (vai- Skolēnu veidoto animāciju piemēri: Adrese: Adrese: Adrese: 28

29 rāk punktus) piešķirot animāciju un video vērtēšanai; 3) uzlabojās skolēnu sadarbības prasmes, par ko liecina skolēnu un pedagogu novērojumi citos grupu/pāru darbos, tomēr vēl jādomā par iespējām prasmes izvērtēt; 4) veidojot projektus, skolēniem bija nepieciešamas papildu prasmes vienoties par lēmumiem, meklēt un analizēt informāciju, salīdzināt un izvērtēt. Šīs prasmes tika pilnveidotas dažādos mācību priekšmetos; 5) projekts veicināja dažādu priekšmetu skolotāju sadarbību. Tā rezultātā skolotāji pilnveidoja prasmes integrēt dažādus priekšmetus, radīja idejas, kā skolēns var pārnest savas zināšanas no viena priekšmeta uz citu, veidojot starppriekšmetu saikni; 6) iesaistītie skolotāji projekta noslēgumā vienojās, ka šāda sadarbības forma ir efektīva un jāturpina, iesaistot arī citas jomas skolotājus. Projekta norises struktūra Nepieciešamās stundas bioloģijā 3 un datorpratībā 6. Tēma Bioloģija 1. Lapas uzbūve un ūdens iztvaikošana Stundā sasniedzamie rezultāti Zīmē un paskaidro lapas uzbūvi (segaudi, pamataudi, atvārsnītes, dzīslas) un to funkcijas. Secina, kā notiek ūdens iztvaikošanas regulācija un kāda ir tās nozīme auga dzīvē. 2. Fotosintēze auga lapās Zīmē un paskaidro vienkāršu fotosintēzes shēmu, lietojot jēdzienus: ūdens, ogļskābā gāze, organiskās vielas, skābeklis, saules enerģija. Secina, kāda ir fotosintēzes nozīme dabā un augu dzīvē. 3. Fotosintēze auga lapās Zīmē un paskaidro vienkāršu fotosintēzes shēmu, lietojot jēdzienus: ūdens, ogļskābā gāze, organiskās vielas, skābeklis, saules enerģija. Secina, kāda ir fotosintēzes nozīme dabā un augu dzīvē. Datorpratība 1. Animācijas veidošanas princips. Vērojot animāciju, nosaka tās veidošanas principu. Analizējot dažādas animācijas, veido labas animācijas kritērijus un risinājumus tā ievērošanai. Komentāri: Fotogrāfijām nepieciešamo attēlu daudzums (Lai izveidotu 1 minūti garu video, nepieciešami 400 attēli. Cik attēlu būs nepieciešams 15 sekunžu garam video?). 1) video veidošanas pamatprincips, fona kvalitāte, 2) fokuss/miglainas bildes, 3) stabilitāte/netrīcēšana u. c. 1) 2) 3) 29

30 2. 3. Animācijas plānošana, lomu sadale. Uzzina animācijas sasniedzamo rezultātu vizuāli skaidro vielu apriti augos un vērtēšanas kritērijus. Izvērtē, kādas lomas būs nepieciešamas grupas darbā. Sadalās lomās un iepazīstas ar SLA un pienākumiem. Plāno animāciju (veido scenāriju). Komentāri: Vērtēšanas kritēriji: izveidotās animācijas tika vērtētas pēc četriem kritērijiem (skolēni ar tiem tika iepazīstināti, sākot sarunu par animācijas veidošanu), iekļaujot gan prasmju, gan zināšanu novērtēšanu bioloģijā un tehnoloģijās: 1) animācijā ir iekļauti visi četri vielu aprites procesi, 2) tiek pareizi norādīta vielu aprite, 3) animācijas veidošanai tiek izmantotas vismaz 150 fotogrāfijas, 4) animācija ir kvalitatīva (vienkrāsains fons, neparādās nepiederīgi priekšmeti, fotogrāfijas ir skaidras, fokusētas, stabilitāte). Animācijas par vielu apriti augos skolēni ievietoja koplietošanas mapē. Skolotāji animācijas novērtēja pēc dotajiem kritērijiem. Iegūtie punkti tika ņemti vērā bioloģijā summatīvajā vērtēšanā tēmā Vielu aprite augos. Var plānot aktivitāti, kurā grupas dalās idejām: katra grupa izstāsta savu ideju, izmantojot galerijas metodi. No katras grupas divi dalībnieki paliek pie savas grupas un ir gatavi stāstīt citiem savas idejas. Divi iet pie divām citām grupām un klausās, zog idejas, izvērtē riskus, iesaka, ko varētu uzlabot, uzslavē par idejām, uzdod jautājumus utt. 4. Materiālu sagatavošana Izveido visus materiālus, kas būs nepieciešami animāciju fotogrāfiju veidošanai. 5. Fotografēšana Fotografē animācijai nepieciešamos attēlus. 30

31 6. Montēšana, izvērtēšana Saliek kopā fotogrāfijas video montēšanas rīkā (mēs izmantojam MovieMaker ). Pievieno skaņu. Kopīgo savus izveidotos video. Izvērtē grupu darbu. Komentāri: Izvērtē gan savu lomu grupā, gan citu grupu dalībnieku lomu, izmantojot SLA, viens otram sniedz atgriezenisko pēc 3P principa (paslavē, pajautā, piedāvā). Ar skaņas ierakstīšanu var diferencēt darbu klasē, daži ierunāja tekstu, kas skanēja, bet daži pievienoja fona mūziku. SV 31

32 PIEREDZE Fizikas projekts Un tomēr viņa griežas Ilze Pole, žurnāliste Projekts Un tomēr viņa griežas ir eksperimentu un demonstrējumu komplekss, lai veicinātu bērnu izpratni, kā rotācija ietekmē mūs un lietas ap mums sākot no rotaļlietām un beidzot ar planētām un galaktikām. Zintis Buls strādā Jelgavas pilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības iestādē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, ir interešu izglītības pasniedzējs pirmsskolas vecuma bērniem. Viņš strādā programmu FasTracKids un Miniphänometa ietvaros ar uzsvaru uz dabaszinātņu tēmu apguvi. Stāsta Zintis Buls Bērniem FasTracKids programmā mācu 4 moduļus: dabaszinātne, zinātne par zemi, astronomija un bioloģija. Mums Jelgavā ar pašvaldības atbalstu visiem pirmsskolas vecuma bērniem (sešgadniekiem), kuri mācās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, gadā pirms došanās uz pirmo klasi ir iespēja apgūt šo mācību, apmeklējot nodarbības reizi nedēļā FasTacKids mācību centros. Ar šo metodiku strādājam jau piekto gadu. Miniphänometa ir Jelgavas pilsētas pašvaldības atbalstīta metodika, kuru sadarbībā ar Ziemeļvācijas metāla un elektroindustrijas uzņēmumu darba devēju apvienības Nordmetall fondu Latvijā realizē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC). Metodikas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar tehnikas norisēm, lai attīstītu viņu pētnieciskās prasmes un veicinātu viņu interesi par dabaszinātnēm. Idejas autors ir fizikas doktors Lucs Fīzers (Lutz Fiesser) no Flensburgas universitātes Vācijā. Metodika paredzēta bērniem no 1. līdz 6. klasei, un eksperimentu staciju izmantošana tiek rekomendēta arī fizikas stundās vecāko klašu skolēniem. Tie ir 52 dažādi eksperimenti. Kad bērni darbojas ar eksperimentu stacijām, skolotājs nestāsta, kā kurš eksperiments darbojas un kāda fizikas parādība ar to tiek attēlota. Ir jāļauj bērniem pašiem eksperimentēt un atrast atbildes. Tādējādi tiek rosināta bērnu iztēle, prasme pētīt un eksperimentēt, veicināta tehniskās domāšanas attīstība. Kā notiek sadarbība ar skolām, kas vēlas ieviest Miniphänomenta metodiku Pedagogi piedalās mācībās, kurās viņi apgūst metodikas ideju un izgatavo vairākas eksperimentu stacijas. Miniphänometa eksperimentu staciju komplekts jeb izstāde uz divām nedēļām tiek izstādīta katrā no skolām, kas iesaistījušās metodikas realizācijā. Otrajā izstādes nedēļā skolā tiek rīkotas vecāku dienas, lai iepazīstinātu viņus ar metodikas ideju un eksperimentu stacijām. Kad izstāde ir devusies uz citu skolu, pedagogi sadarbībā ar vecākiem veido bērnu iemīļotākās eksperimentu stacijas, kas paliek skolā. Un tomēr viņa griežas Pērn Portugālē piedalījos Eiropas dabaszinātņu skolotāju festivālā Zinātne uz skatuves ar projektu Un tomēr viņa griežas. Projekts ir eksperimentu un demonstrējumu komplekss, lai veicinātu bērnu izpratni, kā rotācija ietekmē mūs un lietas ap mums sākot no rotaļlietām un beidzot ar planētām un galaktikām. Eksperimentu un demonstrējumu kompleksu Un tomēr viņa griežas izveidoju, iedvesmojoties no abām minētajām metodikām. Eksperimentus veicu ar ikdienišķu, viegli pieejamu materiālu palīdzību. Tie demonstrē fizikas parādības un likumus, par kuriem sākumskolā tiek runāts maz vai netiek runāts vispār. Projekts sasaistās ar 32

33 tādiem skolas priekšmetiem kā fizika, dabaszinības, sports. Skolēnu mērķgrupas vecums: 6 12 gadi. Aprīkojums/materiāli, kurus izmantoju projektā: pludmales bumba, galda tenisa rakete un bumba, koka rotaļlieta Bernulli likuma demonstrēšanai, rotaļu vilciņš, rotējošs biroja krēsls, divas 2 kg smagas hanteles vai citi ērti rokā paņemami svari, rotējošs vingrošanas disks, auklā iekārts svārsts un koka sprungulis, dažāda izmēra naudas monētas, auklā iesieta caurspīdīga plastmasas pudele ar bumbiņu tajā, spainis ar ūdeni, mobilā ierīce (planšete vai mobilais telefons) video demonstrēšanai. Projektā iekļautie demonstrējumi ļauj sākumskolas skolēniem dot saprotamu ieskatu tādos fizikas un dabaszinātņu jautājumos, par kuriem viņi sāks mācīties tikai vēlākās klasēs. Eksperimentus un demonstrējumus var izmantot jebkurš skolotājs, lai papildinātu dabaszinību vielu sākumskolā vai interešu izglītības pulciņos. Fizikas skolotāji var izmanot šos demonstrējumus, lai ilustrētu tajos novērojamos spēkus un parādības, kad par tiem jāmācās klasē. Mani aizrauj iespēja vairāk uzzināt par fizikas parādībām un atrast jaunus veidus, kā ļaut tās izprast bērniem. Domāju, ka, šādus eksperimentus iekļaujot mācību darbā, tas tiek padarīts interesantāks gan skolotājam, gan skolēnam. Galvenā projekta tēma ir rotācija. Eksperimentu piemēri Ir daudz dažādu eksperimentu, kurus es izmantoju savā darbā. Es iesaistu bērnus eksperimentu norisē, viņiem tas šķiet interesanti, un kopīgā sadarbībā atklājam daudzas interesantas sakarības. Piemēram, apsēdinu vienu skolēnu uz rotējoša biroja krēsla ar hanteli katrā rokā. Sēdošo skolēnu iegriežam un pēc brīža lūdzam viņam piespiest rokas ar hantelēm pie krūtīm. Redzēsim, ka viņa rotācijas ātrums būtiski palielinās, lai arī nekāds papildu spēks no ārpuses netiek pielikts tas notiek, lai kompensētu rādiusa izmaiņas, ko radīja roku piekļaušana pie ķermeņa. Rokas atkal izstiepjot, rotācijas ātrums samazinās. Ārējo faktoru, piemēram, berzes, ietekmē šī rotācija pēc brīža beidzas. Ja skolēnam ir laba līdzsvara izjūta, šo eksperimentu var demonstrēt, arī stāvot kājās uz rotējošā vingrošanas diska. Šo pašu principu attēlo arī iekustināts svārsts, kura auklas augšējais gals balstās uz koka sprunguļa. Velkot vai atlaižot auklas galu, var mainīt svārsta atsvara attālumu līdz koka sprungulim attiecīgi mainīsies arī svārstību ātrums un biežums. Šis princips ir arī par iemeslu, kādēļ kosmiskie objekti (planētas, zvaigznes un galaktikas) rotē ap savu asi un viena ap otru. Vairumā gadījumu šie objekti ir veidojušies no gāzu un putekļu mākoņiem, kam piemita sava rotācija. Šiem mākoņiem savelkoties ciešāk un gravitācijas ietekmē veidojoties planētām un zvaigznēm, mākoņa zaudēto rādiusu kompensēja planētu un zvaigžņu rotācijas ātrums, kas pieauga. Griešanās (leņķiskais vai impulsa) moments. Formula: L = r * m * v. Griešanās moments (L) inerces dēļ tiecas palikt nemainīgs, tādēļ, ja samazinās rotējošā objekta rādiuss (r) attiecībā pret rotācijas asi, jāpalielinās rotācijas ātrumam (v) (ķermeņa masa nespēj mainīties bez ārēju faktoru ietekmes). To sauc par impulsa momenta nezūdamības likumu. Vēl kāds piemērs, ko gan labāk darīt siltā laikā. Mums ir eksperimenta priekšmets: spainis ar ūdeni. Spai- 33

34 ni izvēlos caurspīdīgu, ūdeni iekrāsoju, lai labāk redzams. Vispirms parādu, kā ūdens no spaiņa, mazliet to pašķiebjot, izlīst. Tad mēģinām ātri griezt spaini izstieptā rokā ap horizontālu asi (bērna vai skolotāja plecu) un visiem par lielu pārsteigumu secinām, ka brīdī, kad spainis, apgriezts kājām gaisā, atrodas virs eksperimenta veicēja galvas, ūdens neizlīst. Šis ir ļoti aizraujošs eksperiments. Mans mērķis, veicot šos eksperimentus, ir dot pieredzi, ne mācīt fizikas formulas. Ideja ir tāda, ka, mācoties skolā, šīs lietas jau citā statusā un daudz formālāk būs vieglāk apgūt, būs bijusi pieredze un iespēja to novērot, tas palīdzēs izprast un vieglāk atcerēties sakarības. Lai mācīšanās nebūtu atsvešināta no reālām norisēm. Dažādi fizikas likumi vienkāršos eksperimentos Rotācija ir parādība, ko ikdienā varam novērot bieži transportlīdzekļu motoros un riteņos, sportā un rotaļās, krītošās koku lapās, ventilatoros uz mūsu galdiem un citur (piemēru, kā var veikt eksperimentu, jau stāstīju iepriekš par griešanos ar izstieptām rokām). Eksperimentu uzdevums nav iemācīt fizikas likumus vai formulas, bet sniegt padziļinātu ieskatu ikdienā novērojamu, ar rotāciju saistītu parādību norisē. Mērķis ir, lai zināšanas un pieredze, ko bērni iegūst par šīm parādībām agrīnajos izglītības posmos, palīdz labāk izprast mācību vielu, kad par šiem fizikas likumiem tiks runāts pamatskolas pēdējās klasēs un vidusskolā. Bernulli likums. Bernulli likuma viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka, pieaugot plūsmas ātrumam v, samazinās plūsmas dinamiskais spiediens p. Šis fakts ir ļoti nozīmīgs dažādos tehnoloģiskos risinājumos un ikdienišķās parādībās. Lidmašīnas spārna forma ir veidota tā, ka gaiss, kas plūst pa spārna augšpusi, kustas ātrāk nekā gaiss zem spārna; rezultātā uz spārnu no apakšas darbojas lielāks spiediens, kas ceļ šo spārnu augšup. Tas ir viens no spēkiem, kas palīdz lidmašīnām pacelties un noturēties gaisā. Bernulli likumu varam novērot, ievietojot vieglu sfērisku objektu augšup vērstā gaisa plūsmā. Objekts šķietami levitē un neizkrīt no šīs gaisa plūsmas. Tas tādēļ, ka, objektam pārvietojoties tuvāk vienai no gaisa plūsmas malām, lielākā gaisa plūsmas daļa plūst objekta otrā pusē; šajā otrā pusē samazinās gaisa spiediens, tādēļ augstākais spiediens no plūsmas ārējās malas, kurai objekts bija pietuvojies, ievirza objektu atpakaļ plūsmas centrā. No Bernulli likuma izriet arī Magnusa efekts. Magnusa efektu varam novērot, kad sporta veidos, ko spēlē ar bumbu, piemēram, futbolā vai galda tenisā, tiek izdarīts iegriezts sitiens. Rotējošā bumba berzes dēļ velk līdzi sev gaisu, tādēļ plūsmas ātrums vienā bumbas pusē ir lielāks nekā otrā. Attiecīgi arī spiediens ir lielāks tajā pusē, kur gaisa plūsmas ātrums ir mazāks, kā dēļ bumbas lidojuma trajektorija tiek izliekta perpendikulāri bumbas rotācijas asij. Ierobežotā telpā to visvieglāk nodemonstrēt ar galda tenisa bumbiņu vai ar pludmales bumbu. Sava mazā svara dēļ spiedienu starpība, ko izraisa rotācija, šīs bumbas ietekmē spēcīgāk, un Magnusa efektu varam novērot arī ļoti īsā bumbas lidojumā. 34

35 Centrbēdze Arī centrbēdzes spēku mēs novērojam katru dienu: kad mašīnā braucam līkumā, kad griežamies karuselī vai dejā, kad mazgājam drēbes veļas mašīnā. Centrbēdzes spēks patiesībā nav spēks, bet gan pretreakcija centrtieces spēkam. Centrtieces spēks ir spēks, kas ķermenim liek kustēties pa līkni. Tieši centrtieces spēks notur objektu rotācijas ass tuvumā. Rotējoša objekta inerce tiecas šo objektu virzīt taisnā līnijā, pa pieskari projām no rotācijas ass. Šo inerci mēs izjūtam kā centrbēdzi. Interesanti, ka, skatoties uz rotējošu sistēmu no ārpuses, mēs novērojam uz rotācijas asi vērsto centrtieces spēku, kas notur objektu apļveida kustībā, bet, atrodoties rotējošā sistēmā, mums šķiet, ka izjūtam centrbēdzi, lai gan patiesībā mēs jūtam centrtieces spēku, kas neļauj mums aizlidot pa pieskari. Centrbēdzi nodemonstrēt ir ļoti vienkārši. Ja ir pietiekami plašs laukums, kuru neierobežo bīstami šķēršļi, divi skolēni var sadoties rokās un sākt rotēt ap savām plaukstām kā dejā. Apkārtējie varēs novērot centrtieces spēku skolēnu sadotās rokas neļauj viņiem attālināties no rotācijas ass. Uz mīkstas zāles vai uz vingrošanas matrača rokas var arī atlaist un novērot centrbēdzes procesu. Kosmisko ķermeņu rotācijā vienam ap otru, piemēram, Mēness rotācijā ap Zemi, centrtieces spēku nodrošina abu ķermeņu gravitācija, bet Mēness inerce, rotējot ap zemi, rada pretspēku centrbēdzi, kas neļauj abiem ķermeņiem sadurties. Rezultātā izveidojas stabila orbīta. Šo procesu iespējams modelēt, tukšā, caurspīdīgā traukā (piemēram, pudelē), kas iesiets auklā, ievietojot bumbiņu. Aiz striķa iegriežot šo trauku, varam novērot, ka pudele un bumbiņa (mēness) rotē ap roku apļveida kustībā (orbītā). Bumbiņas inerce piespiež to trauka apakšējai malai, bet šī trauka mala (gravitācija) nodrošina centrtieces spēku, kas neļauj bumbiņai aizlidot pa pieskari. Iespaidīgāku demonstrējumu iespējams veikt, spainī ielejot ūdeni un rokā griežot šo spaini vertikālā (rotācijas ass ir horizontāla) apļveida kustībā. Ūdens savas inerces dēļ piespiežas spaiņa apakšai, un pat brīdī, kad sapinis atrodas ar apakšu uz augšu, ūdens no tā neizlīst. SV Informācija internetā: Foto: No personīgā arhīva. 35