Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr gada 29. novembris Lāčplēša diena Pārgaujas novadā Leons Staris Lāčplēša dienā Lāčplē

Transkripts

1 Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr gada 29. novembris Lāčplēša diena Pārgaujas novadā Leons Staris Lāčplēša dienā Lāčplēsi, Lāčplēsi, kur Tavi dēli? Kāpēc tauta pasaulē klīst? Latviešu zemē mīt sveši tēli, Latvietība Dzimtenē vīst. Kur varas vīriem Lāčplēša drosme? Kā Latviju pretī turībai ceļ? Pilsētās, laukos par vāju ir rosme. Kādu nākotni tauta lai kaļ? Lāčplēsi, Lāčplēsi, vairs ne ar spēku, Pie vairoga spītu un gudrību liec! Citādi sabruks Latvijas ēka, Sievas un vīrus vienkopus sauc! Sakļaujiet plecus, sadodiet rokas, Ļaunumam vajag pretsparu dot! Tikai tad vara būs Lāčplēša rokās, Tikai tad varēs Dzimtene plaukt Pārgaujas novada pašvaldības Godinot un pieminot Latvjas armijas karavīrus, kuri gada 11. novembrī sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu, Pārgaujas novada iedzīvotāji devās nolikt ziedus trijās piemiņas vietās Raiskuma kapos pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem, Plācī pie pieminekļa Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem un Stalbē pie pieminekļa Vīlandes skolnieku rotas karavīriem. Pirms ziedu nolikšanas Pārgaujas novada skolu bērni un Pārgaujas novada priekšsēdētājs devās lāpu gājienā no skolas 17. novembra vakars Straupes tautas namā aizritēja kā priekšvēstnesis Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinībām, kur Pārgaujas novada iedzīvotāji vienojās, lai kopīgi svinētu nu jau 93. valsts dzimšanas dienu. Katram ir sava māja, bet mūs vieno tas, ka dzīvojam Latvijā, ar kuru ikkatrs var lepoties. Pašlaik nav tie labākie laiki, bet es ļoti ceru, ka pieliekot plecu pie pleca, visiem ies labāk, svētku priekšvakarā klātesošos uzrunāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Jāmāk sava zeme nosargāt un cildināt, kā arī jābūt pateicīgiem mūsu senčiem par to, ka viņi izcīnīja to ar savām asinīm. Pirms svinīgā koncerta, kuru sniedza dziedātājs Dāvids Kalandija, tika godināti vairāki novadnieki, kuru darbs ir atzinīgi novērtēts valsts mērogā. SIA Stalbes Agro valdes priekšsēdētāja Aijai Balodei valsts svētkos piešķirta Triju Zvaigžnu ordeņa V šķira kā sabiedriski aktīvam cilvēkam, kura pārstāv lauksaimniecības nozares intereses Latvijā. Aijas kundze ir arī Latvijas Lauksaimniecības statūtu sabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja. Lāčplēša dienas gājies Plācī. līdz piemiņas vietai. Stalbes vidusskolas skolēni gājiena laikā vienojās vairākās dziesmās, godinot mūsu valsts lepnumukaravīrus. Lai arī visus mūs vienoja viens notikums, tā piemiņas brīži katrā vietā atšķīrās, bet tik un tā, visās vietās tie bij vienlīdz sirsnīgi. Raiskumā speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra bērni kopīgi atcerējās vēsturiskos notikumus, kas risinājās tālajā gadā. Ilga Pētersone, ilggadēja Raiskuma speciālās internātpamatskolas skolotāja, kura šobrīd ir pensionēta, pieminēja Raiskuma pagasta Lāčplēša kara ordeņa kavalierus. Plācī, bērni bija sagatavojuši īpašu priekšnesumu, kurā deklamēja dzeju, dziedāja un spēlēja ģitāras. Par godu Lāčplēša dienai, Straupes pamatskolas skolotājs Leons Staris, 11. novembra rītā uzrakstīja dzejoli Lāčplēša dienā, kuru, svinīgajā piemiņas brīdī, klātesošajiem nolasīja Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš. Stalbē jaunsargi, pieminot kareivjus, skaitīja dzeju un klātesošie vienojās vairākās Latvijai nozīmīgās dziesmās Es karā aiziedams, Div dūjiņas, Daugaviņa puto balto balti un citās. Paldies tiem, kuri ir devuši iespēju mums atrasties šeit, godinot karavīrus, svinīgā uzrunā teica Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Vēsture mums māca, ka neskatoties uz fizisko un skaitlisko pārsvaru, ja vien ir vēlme un sapņi, kurus īstenot, tad mēs varam visu. Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības Domes priekšsēdētājs sveic Elitu un Jāni Reinhardus (z/s Eicēni) par saņemto Latvijas ārstu biedrības apbalvojuma Valetudo patriae par videi draudzīgu, patērētājam veselīgu bioloģiski audzētu dārzeņu un zaļumu, kā arī graudaugu audzēšanu un par veselīgu dārzeņu lietošanas veicināšanu. ĪSZIŅAS APSVEICAM! 25. novembrī Rīgā notika Latvijas Lauku sieviešu apvienības 11.komference, kurā pateicību par lielo ieguldījumu un atbalstu lauku sieviešu vispusīgai izglītībai un sabiedriskai darbībai Pārgaujas novadā, saņēma novada priekšsēdētājs Hardijs Vents. Balvā pasniedza LLSA gadagrāmatu un Pateicības rakstu. Ar Rožu Ordeni un diplomu tika izteikta pateicība par nopelniem Latvijas Lauku sieviešu darbā arī biedrības Straupes Dzirkstelītes vadītājai Antrai Mārtiņjēkabai. PĀRCELTUVE DODAS BRĪVDIENĀS Gaujas nacionālā parka fonds, kā Līgatnes pārceltuves apsaimniekotājs, informē, ka no 1. decembra līdz nākamā gada 1. maijam vai vēlāk, atkarībā no Gaujas upes ūdens līmeņa, nedarbosies Līgatnes pārceltuve. PARAKSTĪTS LĪGUMS Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents no 21. novembra līdz 24. novembrim piedalījās Latvijas pašvaldību savienības un Amatas novada domes starptautiskā līguma parakstīšanā sociālajā un kultūras jomā, Itālijā. APVIENOTAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES Lai nodrošinātu pašvaldībā finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu, kā arī izveidotu vienotu izglītības sistēmu visā Pārgaujas novadā, no šā gada 1. novembra pirmsskolas izglītības iestāde Rūķītis pievienota Stalbes vidusskolai. Triju Zvaigžņu ordņa V šķira piešķirta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe ilggadējam un vienīgajam valdes priekšsēdētājam Imantam Balodim par kooperācijas veicināšanu un attīstību. Baloža kungs par savu darbu ir saņēmis Sējēja laureāta un Ministru kabineta balvas. Abi laureāti ir tautā atzīti, par to liecina laikraksta Druva gada cilvēka tituls. Par mūža ieguldījumu puķkopībā, īpaši sīpolpuķu selekcijā Latvijā, aktīvu darbību zinātnē un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs, Valsts svētkos Ministru kabineta balvu saņems Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības Krusta ieguvējs, puķkopis, dārzkopis, Latvijas Zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktors Jānis Rukšāns. Tie ir visi trīs augstākie apbalvojumi, ko ierindas pilsonis mūsu valstī var saņemt. Par videi draudzīgu, patērētājam veselīgu, bioloģiski audzētu dārzeņu un zaļumu, kā arī graudaugu audzēšanu un veselīgu dārzeņu lietošanas veicināšanu, Straupes bioloģiski sertificētās saimniecības Eicēni saimnieki Elita un Jānis Reinhardi saņēmuši Latvijas Ārstu biedrības balvu Veselība dzimtenei. Lielu pateicību Pargaujas novada domes priekšsēdētājs izsaka Ilmāram Āboliņam, kurš glāba situāciju un neatstāja iedzīvotājus bez svētku salūta, kad tehnisku iemeslu dēļ vakaram paredzētais salūts nevarēja notikt.

2 Novada otrā rudens sapulce Raiskumā Anita Kalniņa, Sociālā dienesta vadītāja ADVENTES laiks un Ziemassvētki latviešu tautai ir lūgšanu, piedošanas un labestības laiks. Šajā laikā gribas pieklust, nestrīdēties, padomāt par sevi un sakārtot domas. Man to palīdzēja izdarīt Antuāns de Sent- Ekziperī LŪGŠANA. Kungs, es nelūdzu brīnumus un vīzijas, es lūdzu spēku ikdienai! Dod man drošu roku, lai es pareizi sadalītu savu laiku, Dod man smalku izjūtu, lai saprastu, kas ir svarīgs un kas svarīgāks. Un pasargi mani no naivā pieņēmuma, ka dzīvē visam jārit gludi. Ļauj man saprast, ka tikai sapņi nepalīdz tikt uz priekšu, Nedz tie sapņi par pagātni, nedz nākotni. Palīdzi man pašreizējo brīdi uztvert kā vissvarīgāko Un pēc iespējas labi izdarīt to, kas man ir paveicams tūlīt. Piešķir man nepieciešamo nojausmu, lai es īstajā brīdī spētu dot tālāk Ar vai bez vārdiem - sainīti labestības. Veido mani par cilvēku, līdzīgu kuģim ar dziļu iegrimi, Lai sasniegtu arī tos, kuri atrodas dzīves grūtību dziļumos. Atgādini man, ka sirds bieži runā pretī saprātam. Atsūti man īstajā brīdī kādu, kuram ir drosme man pateikt patiesību. Pasargi mani no bažām, ka es varētu nokavēt dzīvi. Dod man nevis to, ko es vēlos, bet gan to, kas man vajadzīgs! Mums katram ikdienā ir tik daudz vajadzību un visam nekad nepietiek. Bet uz mirkli aizmirsīsim par sevi un iedomāsimies par slimiem bērniem Latvijā. Būsim līdzjūtīgi un piedalīsimies akcijā Eņģeļi pār Latviju un visi kopā saziedosim naudu slimo bērnu ārstēšanai, zvanot pa tālruni Lai mums visiem mierīgs un svētīgs ADVENTES laiks! Uzmanību!!! Daiga Kūriņa, lauku attīstības speciāliste Sakarā ar a/s Latvijas Krājbanka darbības apturēšanu, noteikti ir problēmas arī tiem lauksaimniekiem, kuriem atbalsta maksājumi tiek pārskaitīti uz šo banku. Sazinoties ar LAD, viņi informēja, ka no šodienas vairs neviens maksājums uz Latvijas Krājbanku netiks veikts. Lauksaimniekiem, kuriem konti bija a/s Latvijas Krājbanka, lai varētu turpmāk saņemt maksājumus, ir vai nu jāatver konts maksājumu saņemšanai citā bankā un par to obligāti, divu nedēļu laikā, jāinformē LAD, iesniedzot atbilstošu veidlapu: fiziskām personām - lv/files/fp2011.xls juridiskām personām - gov.lv/files/jp_2011.xls Ja maksājumu saņēmējam jau ir kāds konts citā bankā, uz kuru turpmāk viņš grib saņemt maksājumus, tad šajā gadījumā ir jāiesniedz atbilstošās veidlapas, kurās ir norādīts šis konts. Aizpildot veidlapas ir jāatceras: * Noteikti ir jānorāda LAD klienta numurs! * Jāieliek atzīme, ka tās ir izmaiņas klienta datos. * Jānorāda, ka jaunais konts būs pamatkonts. Veidlapas var sūtīt gan pa pastu, gan iesniegt personīgi Ziemeļvidzemes LAD. Otrā no trim ikgadējām rudens sapulcēm aizritēja 2. novembrī, Raiskuma pagasta pārvaldes ēkā, kur Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents pārrunāja pašvaldībā paveikto un uzklausīja radušos jautājumus. Līdzīgi kā Stalbes pagastā notikušajā iedzīvotāju sapulcē, tikšanās sākumā priekšsēdētājs Hardijs Vents un izpilddirektore Maruta Drubiņa deva sīkāku ieskatu par darbiem pašvaldībā, kas paveikti aizvadītajā pusgadā. Kopš iepriekšējās sapulces pašvaldība ir izbūvējusi Stalbes ciema apgaismojuma ārējo elektrotīklu, renovēta Stalbes tautas nama fasāde, pabeigts Raiskuma ūdenssaimniecības infrastruktūras projekts, procesā ir Stalbes vidusskolas jumta renovācija un izglītības iestāžu informatizācija. Šajā laikā izstrādāti tehniskie projekti Rozulas un Plāča ciema ūdenssaimniecības attīstībai. Kā arī iegādāts skolēnu 19 vietīgs autobuss. Prezentācijas laikā tika pieminēta arī ceļu tēma, kur izpilddirektore pastāstīja par jau paveiktajiem ceļu darbiem un iztērētajām finansēm, kā arī plānotajiem, liekot uzsvaru uz sniega tīrīšanu ziemā. Maruta Drubiņa aicināja iedzīvotājus jau savlaicīgi pieteikt sniega tīrīšanu piemājas ceļiem, lai pašvaldība var plānot sniega tīrīšanas maršrutus. Arī šoreiz iedzīvotāji bija sanākuši, lai papildus dzirdētajam izzinātu sev interesējošos jautājumus, tai skaitā sociālos. Satraukums klātesošajos turpinās par valsts noteikto pabalstu piešķiršanas kārtību, kur pabalsta saņēmēji ļaunprātīgi izmanto situāciju un labprātāk nestrādā. Raiskuma pamatskolas direktore Dagnija Pole interesējās, kā nākotnē būs ar brīvpusdienām skolās: Vai pašvaldība brīvpusdienas piešķirs un bērni būs paēduši?. Uz ko priekšsēdētājs mierināja, ka arī turpmāk par pabalstu piešķiršanu lems pašvaldības. Situācija pat varētu uzlaboties, jo paredzams, ka obligātie pabalsti nebūs un pašvaldība uz vietas varēs lemt vai pabalsts ir pamatoti vai negodīgi pieprasīts, paskaidroja H. Vents. Kā priekšlikums no zāles izskanēja, piedāvāt šiem pabalsta saņēmējiem, kuri nestrādā, darbu. Ja atsakās, pabalstus vairs neizmaksāt. Skolotāja Ilga Vanaga izteica viedokli, ka, ja kursētu skolēnu autobuss Auciema virzienā, vismaz par kādiem pāris bērniem pirmskolas izglītības grupiņas būtu vairāk. Domes priekšsēdētājs uz šo aicināja mazuļu vecākus vērsties ar priekšlikumu, tad jautājums varētu tikt risināts. Šobrīd bērnu nogādāšana skolās uzticēta CATAs maršruta autobusiem, kas kursē noteiktos laikos saskaņā ar skolu režīmu. Straupē bērnu vadāšanā ir iesaistīts pašvaldības transports, nedaudz priekšstatu ieskicēja H.Vents. Jautājumi bija arī par pieturu Raiskuma centrā, kurai būtu vajadzīgs remonts. Tāpat pārrunāja realizēto ūdenssaimniecības projektu, kur kundze norādīja, ka nedaudz sabojāta kāda pagalma seguma virskārta. Bažas klātesošām dāmām bija par šķūnīšiem, kas atrodas Raiskuma centrā uz privātpersonai piederošās zemes. Zemes īpašnieks, lai arī aicināts, pilnībā neiesaistoties sarunās, tāpēc kundzes lūdza pašvaldību uzņemties sarunu vedēja lomu. Priekšsēdētājs no pašvaldības puses piedāvāja rast risinājumu, iedalot daļu pašvaldības zemes šķūnīšu izbūvei. Tāpat H.Vents pastāstīja, ka uz Romulas ceļa norit Lenčupītes tilta remonts. Darbus Pārgaujas novada domes sēdes protokola Nr. 12 apskats Par līdzfinansējuma piešķiršanu grāmatas Senči un pēcteči izdošanai. Piešķirts līdzfinansējumu LVL 350,00 (trīs simti piecdesmit lati 00 santīmi) grāmatas Senči un pēcteči izdošanai. Izdarīt grozījumus Pārgaujas novada domes lēmumā (protokols Nr.16, 4) Par Pārgaujas novada pašvaldības darbinieku amata vienību saraksta apstiprināšanu 1.1. sadaļā Sociālais dienests : svītrot 30. punktā vārdu Doktorāts un izslēgt no amata vienību saraksta 1 vienību; izveidot 1 jaunu amata vienību sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem, kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru ; 1.2. sadaļā Attīstības nodaļa mainīt nosaukumu Nodaļas vadītājs uz Teritorijas plānotājs, kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru Nolemts pārtraukt Pārgaujas novada pašvaldības Sociālā dienesta pansijas Doktorāts dokumentu formēšanu reģistrācijai Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, sakarā ar to, ka ar Lēmumu izveidotā Sociālā dienesta pansija Doktorāts darbības nodrošināšanai nevar izpildīt vairākas no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par Pārgaujas novada pašvaldības kravas automašīnas MERCEDES BENZ 207 izsoles rezultātu apstiprināšanu. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldībai piederošās kravas automašīnas MERCEDES BENZ 207 ar valsts reģistrācijas numuru EV 2608 izsoles rezultātus un atsavināt to par Ls 300,00. Par domes priekšsēdētāja Hardija Venta komandējumu. Komadē Hardiju Ventu, Pārgaujas novada priekšsēdētāju piedalīties Latvijas pašvaldību savienības un Amatas novada domes starptautiskā līguma parakstīšanā sociālajā un kultūras jomā, pamatojoties uz saņemto uzaicinājumu. Domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā uzdot pildīt domes priekšsēdētāja vietniekam Imantam Kalniņam. Par nekustamā īpašuma Bedrītes, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, izsoles rezultātu apstiprināšanu. Apstiprināt nekustamā īpašuma Bedrītes, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, kadastra Nr , 2011.gada 16.novembra izsoles rezultātus. Noslēgt ar SIA Unguri, reģistrācijas Nr , juridiskā adrese: Ungursalas, Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads, pirkuma līgumu par lēmuma 1.punktā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu par Ls ,00. Par Pārgaujas novada domes lēmuma (protokols Nr.17, 15) Par grozījumiem Sabiedrības ar ierobežotu atbildību UNGURMUIŽA statūtos atcelšanu nolemts veikt grozījumus Sabiedrības ar ierobežotu atbildību UNGURMUIŽA statūtos, tajā skaitā nosakot, ka sabiedrības valde sastāv no valdes priekšsēdētāja, kurš pārstāv kapitālsabiedrību atsevišķi, un 4 valdes locekļiem, kuri pārstāv kapitālsabiedrību kopīgi. Sapulce Raiskumā aizrit dāmu sabierībā. Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties novada domes kancelejā vada Cēsu novada pašvaldība, jo tilts, lai arī Raiskuma teritorijā, pēc krasta piekritības ir kaimiņu (Cēsu novada) pārziņā. Pārgaujas novada dome, lai tilts būtu lielāks un stabilāks, šai projektā iesaistās ar līdzfinansējumu 5000 latu apmērā. Sapulces laikā izskanēja priecīga vēsts par to, ka kādreiz, šķiet, nereālais sapnis par tilta uzbūvēšanu pār Gauju pie Līgatnes pārceltuves ir soli tuvāk īstenībai. Rit projekts Baltic Climate, kura ietvaros ietverts jautājums par tiltu pār Gauju. Šobrīd jau notiek iepirkums par projekta izstrādi un iespējams, ka reiz nākotnē būs tilts, kas ievērojami saīsinās mērojamo ceļu līdz Līgatnei un Rīgas virzienā. Noslēgumā vārdu deva kultūras pasākumu organizatorei Ņinai Ozoliņai. Viņa, atzinīgi novērtējot raiskumiešu aktivitātes Raiskuma Tautas namā (Auciemmuižas klubā), pastāstīja par gaidāmajiem pasākumiem visā novadā. Lai sabiedriskā un saviesīgā dzīve būtu interesantāka Ņ.Ozoliņa aicināja klātesošos izteikt priekšlikumus, ko vēl darīt šīs lietas labā. Dagnija Pole izteica, ka Auciemā dzīvojošās jaunās māmiņas labprāt gribētu sev kādu kopīgu nodarbi. Latvijas radio viesojas Pārgaujā Guna Rukšāne 22. novembrī Pārgaujas novadā viesojās Latvijas radio žurnāliste Daina Zālamane, kura gatavo raidījumu ciklu Viensētu stāsti. Tā 3. decembrī plkst skanēs stāsts par Bušu dzimtu no Daibes. Stalbes grāmatā ar šo vārdu ir saistīta Jaunvārnu māju vēsture, Daibes skolā ļoti ilgi strādāja skolotāji Priedīši, bet Māra Buša ir Stalbes skolas skolotāja un grāmatai gatavoja materiālu par brīvības cīņām Stalbes pagastā, savukārt Raimonds Bušs ir Daibes kapu pārzinis. Vienlaikus Daina Zālamane sagatavoja mazos sižetus Pēcpusdienas raidījumiem, kuri Latvijas Radio 1. programmā skan Sižets par Jāni Rukšānu skanēs 29. novembrī, Grietas Grosbergas balss būs dzirdama 1. decembrī, Dimdu (Rozula) māju saimnieki Reiziņi runās 6. decembrī, bet Astrīde Rozīte par Straupes labumu tirdziņu stāstīs 15. decembrī. Vai nav skaista Ziemasvētku ieskaņa - sākot no novembra beigām tiks daudzināti mūsu cilvēki no Pārgaujas novada. Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Pārgaujas Novada Vēstis Atsauce: tālr Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri E-pasts: pargauja.novads@inbox.lv Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!

3 Trešā rudens sapulce Plācī Trešā no šā gada rudens iedzīvotāju sapulcēm norisinājās Plācī un bija visplašāk apmeklēta, kā arī ilga gandrīz četras stundas. Kā ierasts, pirms iedzīvotāju jautājumiem, Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja prezentēja pusgada laikā paveikto un turpmāk plānoto. Jau iepriekšējā iedzīvotāju sanāksmē, kas notika pavasarī, tika runāts par gājēju celiņu Straupe Plācis. Šis jautājums tika virzīts realizācijai un par tā izbūvi ir notikušas sarunas ar VAS Latvijas ceļi. Šobrīd gājēju celiņš Straupe Plācis ir rindā, pirms tā ir vēl divas pašvaldības, kurām jau bija izstrādāti projekti, klātesošajiem skaidroja situāciju Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents. Savukārt paredzētais Plāča laukuma remonts notiks nākamgad, lai ziemas periodā nerastos bojājumi, kā arī lai veiktu vērienīgākus sakārtošanas darbus. Šim mērķim nākamā gada budžetā tiks ieplānots papildus finansējums. Liela daļa jautājumu bija saistīta ar ceļu uzturēšanu ziemā. Liestraupes iedzīvotāji sūdzējās, ka pagājušā ziemā sniegotie ceļi netika tīrīti. Uz ko Pārgaujas novada izpilddirektore M. Drubiņa atbildēja: Katrā gadījumā, ja ceļi nav iztīrīti, tad lūgums vērsties pie komunālo jautājumu speciālistiem. Straupes pagasta teritorijā par to atbildīgais ir Druvis Kreitūzis. Sašutumu izraisīja fakts, ka pašvaldība netīra ceļu uz tā saucamo Skolotāju māju. Bet kā izrādās, tad šis ceļš nav pašvaldības īpašums. Pēc šīs informācijas iegūšanas, iedzīvotāji interesējās par to, vai pašvaldība nevar ceļu pārņemt savā pārziņā. H.Vents skaidroja: Lai ceļu pārņemtu, ir nepieciešama gara procedūra attiecībās starp valsti (ja auto ceļš pieder valstij) un pašvaldību, bet nekas nav neiespējams. Priekšsēdētājs par šī jautājuma risināšanu aicināja iedzīvotājus vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, kas ir pamatojums sarunu uzsākšanai. Ar satraukumu pie novada vadības vērsās par tā saucamā līvānu māju ciema Straupes centrā ielu apgaismojumu, kad tas beidzot tikšot sakārtots? Uz šo domes priekšsēdētājs atbildēja, ka komunālo jautājumu speciālistam pienākums šo ir nokārtot. Vēl aicināja vairāk pievērsties par šī paša ciema ielu tehnisko kārtību. A. Rajeckis dalījās pieredzē par pagājušajā gadā radušos situāciju, kad braucot pa iztīrītu ceļu, nonāca līdz ceļa daļai, kura nebija tīrīta, kā arī nebija nevienas norādes par to, ka autoceļš tālāk ir neizbraucams. Līdz ar to nācies spēkratu Piens ir mūsu baltais zelts Jana Velvele Ar šādiem vārdiem 18. novembrī Prezidenta pilī visus klātesošos uzrunāja Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš kopā ar savu kundzi SIA Stalbes agro valdes priekšsēdētāju Aiju Balodi saņēma augstāko valsts apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni. Liels gods un atbildības sajūta, apliecināja abi ordeņa kavalieri. Šis notikums mums licis pārvērtēt attiecības ar valsti. Izteiktā augstā atzinība vēl vairāk stiprina piederību un atbildību, tā Aija Balode. Labs ir mūžam neatbildamais sirdsapziņas jautājums: kā audzinām bērnus, kā strādājam, kā maksājam nodokļus, ko atstāsim nākamajām paaudzēm? Tās ir attiecības ar valsti. Varbūt ne vienmēr ikdienā pamanāmas, bet personīgi svarīgas. Lai kāds arī domā, ka saku skaļi, bet paskatieties uz darba vezumu, ko šie cilvēki ir izauklējuši. Tāpat sabiedriskais darbs, kuram daudziem neatliek laika. Aiju Balodi varu uzslavēt par nenogurstošo sparu pārstāvēt un aizstāvēt lauksaimnieku intereses. Pārliecināt, pierādīt, panākt, ka kāds viņus sadzird... Savādi bija uzzināt, ka augsto valsts apbalvojumu Komunālo jautājumu Druvis Kreitūzis sarunājas ar Ritvaru Ekertu, aizmugurē Agnis Kūlītis. griezt riņķī un braukt atpakaļ. Šajā laikā bija liels sniega putenis un tehnika fiziski nevarēja paspēt iztīrīt visus ceļa posmus. Tika piesaistīta papildus tehnika, ar kuru palīdzību ceļa posmi tika attīrīti vairāku dienu laikā, atbildēja izpilddirektore. Pagājušā ziema bija īpaši bagātīga ar sniega segu un tā ir pieredze, kurai visi ejam cauri, svarīgi ir saprast, ka visu uzreiz attīrīt nav iespējams, jo īpaši puteņa laikā, piebilda M. Drubiņa. Sapulces laikā meklējot risinājumu, lai šogad šāda situācija nerastos, Alfs Lapsiņš atceroties Stalbes pieredzi, ierosināja strādāt kopīgi un ziņot par neizbraucamajiem ceļiem. Attīstot ideju, nāca ierosinājums, ka informāciju par neizbraucamajiem ceļiem ievietot Pārgaujas novada mājas lapā. Neskaidrības radīja iepirkums par ceļu tīrīšanu ziemas sezonas periodā. Iepirkumā esot minēti ceļu nosaukumi, kuri nemaz dabā nav jātīra, kā arī minēti nepareizs kilometru kopskaits dažiem no ceļu maršrutiem. Maruta Drubiņa skaidroja: Ceļu nosaukumi ir reģistrēti un tos mainīt nevar. Kamēr nav sagatavota atbilstoša dokumentācija, iepirkums notiek par visu dokumentālo kopumu. Kad tas ir noticis, pakalpojuma sniedzējiem pielikumā tiek dota karte, kurā ir iezīmēti visi tie ceļi, kuri reāli dabā ir jātīra. Šī nesakritība ir pieļaujama, tas uz naudas līdzekļu izlietojumu nekādā gadījumā neattiecas. Papildinot izpilddirektori, priekšsēdētājs piebilda, ka uzrādīto kilometru skaits ir tehniska kļūme, kura nekādā gadījumā neietekmē izmaksas. Iedzīvotāju interesi pievērsa arī 100% cenu kāpums Par augstā apbalvojuma saņemšanu ziedus no pašvaldības pasniedz domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš, lielākoties saņem vien tā saucamais intelektuālais sabiedrības potenciāls, rets esot gadījums, ka ordeni piešķir ierindas lauksaimniekam. Imants Balodis varbūt Latvijas mērogā neskan tik atpazīstami, bet Straupes piena produkti gan. Ja jūs zinātu cik viegli ir strādāt, kad tev nav jāpierāda un jāiestāsta cik šis un tas ir labs vai vajadzīgs. Straupes vārds iet pa priekšu: Jā, jā mēs to zinām!, tas ir garants lieliskai produkta kvalitātei un īstumam. Kā Imants Balodis savā pateicībā teica kolektīvam: Tas ir komandas darbs, un pārmantotās tradīcijas, viņš uzsvēra, esam centušies noturēt visu savu piensaimniecību pēc labākās sirdsapziņas. PIENS IR MŪSU BALTAIS ZELTS!. Apsveicam Baložu pāri ar sasniegumu, novēlam labu veselību un darba sparu! māju piebraucamo ceļu sniega tīrīšanai. Tas, ko pašvaldība iekasējusi pagājušo gadu par šo pakalpojumu, nesedza pat daļu no izdevumiem, kuri iztērēti tīrot piebraucamos ceļus, un arī šogad šī noteiktā summa nenosedz pilnībā, skaidroja H.Vents. Kā arī M. Drubiņa piebilda, ka cenu aprēķina, ņemot vērā gan patērētās degvielas daudzumu, darbaspēka izmaksas, tehnikas amortizācijas izdevumus. Sapulces laikā tika minēts arī tikko pabeigtais basketbola laukums Straupē, kas tapis sadarbībā ar biedrību Vesels pilsētā un laukos, atjaunotā Straupes tautas nama Plācī lejas zāles grīda, kā arī pieturas, par kurām priekšsēdētājs solīja, ka tās tiks salabotas un nauda jau ir atlikta. Iedzīvotāji lūdza pašvaldībai risināt jautājumu par tiltiņu pāri Braslai uz Pārupes kapiem, kuru nopostīja pavasara palu ūdeņi, kā arī lūdza sazināties ar Latvijas Pastu par noņemtajām dzeltenajām pastkastītēm. Sapulces laikā, iedzīvotājus satrauca darbi, kas saistīti ar novada vizuālo izskatu. Nesakopta apkārtne, VOER sasistā zīme iebraucot Straupē no Rīgas puses. Kā arī aktuāls bija jautājums par novada norādes izvietošanu. Šos jautājumus priekšsēdētājs solīja risināt, savukārt norādes varēs izvietot tad, kad tiks apstiprināts kopējais novada ģerbonis. Kā iespējamu atkāpi viņš tomēr pieļāva, ka varētu runāt ar attiecīgajām institūcijām, lai atļauj izlikt zīmes uz novada pagastu robežām pirms novada ģerboņa izveidošanas. Priekšsēdētājam tika lūgts komentēt ZAAO iespējamo cenu kāpumu. Cik man zināms, ZAAO ir iesniedzis projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, kas izskatīs cenas un pieņems lēmumu. Regulatora lēmums būs jāpieņem un jāapstiprina ZAAO kopsapulcē. Tajā esam arī mēs, bilda H. Vents. Vecāku interesi raisīja jautājums par to, vai pašvaldībai, suminot olimpiāžu uzvarētājus no Pārgaujas novada skolām, būtu iespējams pieminēt arī Pārgaujas novada skolēnus, kuri mācās citās skolās. M. Drubiņa komentēja: Mums šobrīd šāda informācija nav pieejama, valstī nav tādas sistēmas. Kā arī mēs nevaram uzspiest nevienai skolai to obligāti mums sniegt, bet protams varam lūgt. Bet arī šajā situācijā varētu rasties situācijas, ka kāda skola paziņotu uzvarētāju vārdus, bet kāda ne. Un tad pašvaldība nevarētu nodrošināt, ka visi tiek godināti vienlīdz. Noslēgumā iedzīvotāji izteica pateicību par busiņu, kas vadā bērnus uz skolu, kā arī par pašvaldībā piesaistītiem profesionāliem speciālistiem. Nākamās iedzīvotāju sapulces, nu jau ceturtās, notiks rudenī, kad, atkal pārskatot pusgadā padarīto, domes priekšsēdētājs un speciālisti katrā pagastā tiksies ar iedzīvotājiem. Svin Starptautisko sociālo darbinieku dienu Nu jau kā tradīciju, otro gadu pēc kārtas, Cēsu rajona novadu pašvaldību sociālie darbinieki atzīmēja Starptautisko sociālo darbinieku dienu. Šoreiz visi tikās Priekuļu novada pašvaldībā, lai dalītos pieredzē un sagādātu sev nelielu svētku sajūtu. Dienas pirmā daļa bija organizēta semināra veidā, kura ietvaros visu novadu sociālie darbinieki devās uz Priekuļu jaunatnes iniciatīvas centru Rest[e], Bērnu un jauniešu centru kā arī Skangaļu muižu. Savukārt otrajā dienas daļā, Priekuļu kultūras namā, sociālos darbiniekus sagaidīja visu novadu priekšsēdētāji, kuri katrs sveica sava novada darbiniekus un izteica pateicību par paveikto darbu un noklausījās kopīgi svētku koncertu. Dzirdot sirsnīgos vārdus no priekšsēdētājiem, bija liels prieks apzināties, ka arī šajā krīzes laikā, mūsu darbs ir atzinīgi novērtēts, sacīja Pārgaujas novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa. Arī kopā būšana un profesionāla kolēģa plecs šajā dienā mūs ļoti uzlādēja un deva spēku un idejas turpmākajiem darbiem. Šīs dienas laikā, sociālie darbinieki nonāca pie secinājuma, ka šādas kopā sanākšanas un darbu pārrunāšanas starp kolēģiem no citiem novadiem, būtu ļoti noderīgas, lai nākamgad pašvaldības varētu tiekties uz vienotiem principiem pabalstu izsniegšanas sistēmā. Pagājušā gadā Sociālo darbinieku diena tika svinēta Cēsīs, savukārt nākamgad, izlozes kārtībā, organizēšana tiek nodota Raunas novada pārziņā.

4 BŪS NOVADA UZŅĒMĒJU DATU BĀZE Pārgaujas novada pašvaldība uzsākusi darbu pie kopējas uzņēmēju datu bāzes veidošanas. Sakarā ar to, ka pašvaldībā nonāk informācija, kas būtu nododama tālāk uzņēmējiem, kā arī pašvaldība labprāt uzklausītu uzņēmēju viedokli dažādos jautājumos, lūdzam nosūtīt uz e-pastu: sava uzņēmuma vai zemnieku saimniecības nosaukumu, kontakttālruni un e-pasta adresi. Pārgaujas novada attīstības programmas izstrāde un iedzīvotāju aptauja Pārgaujas novada pašvaldība ir uzsākusi darbu pie Pārgaujas novada attīstības programmas gadam izstrādes. Lai izstrādātu attīstības programmu, svarīgi noskaidrot, kādā attīstības līmenī pašvaldība atrodas, lai, identificējot nepilnības un to novēršanai nepieciešamos pasākumus, noteiktu, kādā virzienā un kādā veidā tai darboties, lai sasniegtu ilgtermiņa prioritātes un mērķus. Attīstības programmas izstrādē būtu vēlams aktīvi iesaistīties Pārgaujas novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām un citiem interesentiem. Lai attīstības programma atspoguļotu novada iedzīvotāju viedokli par esošo situāciju novadā un ieceres nākotnes attīstībai, tiks veikta Pārgaujas novada iedzīvotāju aptauja. Kopīgi ar zviedriem domājam par Braslu Rudīte Vasile Starptautiskie projekti ir vērtīgi ar to, ka rada jaunas idejas un iniciatīvas. Tā Pārgaujas un Līgatnes novada pārstāvji starp 22 projekta BalticClimate partneriem atrada domubiedrus mazo upju apsaimniekošanā kolēģus no Zviedrijas Soderhamnas pašvaldības. Savā teritorijā viņi vairāku gadu garumā jau sakopuši mazākas un lielākas ūdenskrātuves un bija ar mieru atsūtīt pie mums speciālistus, kas dalītos pieredzē. Līdz ar to trīs dienas novembra beigās pie mums un Līgatnē viesojās zviedru dabas pētnieki, upju apsaimniekotāji Janne Lundstedts un Hans Nilsons. Viņi apskatīja Līgatnes upīti un Braslu, novērtējot zivju nārstošanas iespējas, dabīgos un mākslīgos šķēršļus. Līgatnē nepārvaramā barjera lašveidīgajiem ir Ānfabrikas slūžas, pie mums Braslas HES dambis. PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪ BAI IR SVARĪGA JŪSU AKTĪVA LĪDZ DALĪBA, LAI KOPĪGI PLĀNOTU NO VADA ATTĪSTĪBU. Aicinājums iedzīvotājiem būt atsaucīgiem, jo Jūsu viedoklis ir nepieciešams novada attīstības plānošanai. Aptaujas anketas būs pieejamas Pārgaujas novada pašvaldībā Stalbē, Straupes pagasta pārvaldē un Raiskuma pagasta pārvaldē, Straupes pagasta bibliotēkā, Stalbes pagasta bibliotēkā un Raiskuma pagasta bibliotēkā, kā arī elektroniski mājas lapā: Attīstības programmas loma ir: apzināt un novērtēt Pārgaujas novadā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti; sekmēt Pārgaujas novada atpazīstamību. Pēc tam zviedru kolēģi redzēto izvērtēja seminārā Līgatnē. Uz to bija ieradušies arī pārstāvji no Braslas zivju audzētavas, Braslas HES un biedrības Braslas draugi, kā arī speciālisti, ar kuriem mums jau izveidojusies laba sadarbība, hidrobiologs Andris Urtāns no Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs. Braslā noteikti ir iespējams izveidot zivju ceļu, te ir pat divas alternatīvas, kas abas vienlīdz pieņemamas, secināja Janne Lundstedts, prezentācijā parādot piemērus par dabīgiem, akmeņiem izliktiem zivju ceļiem Zviedrijā. Tālāk izvērtās diskusija, kādai jābūt straumei, cik dziļam ūdenim, lai zivis vēlētos virzīties augšup. Vai ūdens plūsma var būt sezonāla? Arī līgatnieši bija pateicīgi zviedriem par konkrētiem priekšlikumiem zivju ceļa veidošanā. Viņi šim projektam jau ieguvuši finansējumu un tas jāīsteno tuvākajā laikā. Renovēts Lenčupītes tilts Pārgaujas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš izmēģina jaunā tilta izturību. Mārtiņdienas pēcpusdienā tika atklāts SIA 8 CBR renovētais tilts pāri Lenčupītei, kura izmaksas sedza abu Lenčupītes krastu piegulošās pašvaldības Cēsu un Pārgaujas. Atklāšanas laikā, tilta pieņemšanas dokumentus parakstīja abu pašvaldību pārstāvji Pārgaujas novada priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš un Cēsu novada pašvaldības izpilddirektors Andris Mihaļovs. Pēc dokumentu parakstīšanas, I. Kal- Vasaras vidū uzsākās Stalbes vidusskolas jumta renovācijas darbi, kurus veica SIA IM ROOF. Firmas neprofesionāli organizēta darba un jumta nenodrošināšanas pret lietavām rezultātā, tika nodarīti bojājumi skolas iekštelpās. Tādēļ pašvaldība oktobrī noslēdza vienošanos ar būvnieku par līguma izbeigšanu ar nosacījumu, ka SIA IM ROOF veiks applūdušo telpu remontu par saviem līdzekļiem. Darba pārņēmējs SIA CeltCom apņēmās pabeigt renovācijas darbus un novērst kļūmes, kuras radījusi niņš izteica pateicību darba veicējiem, kā arī kaimiņu novadam par iniciatīvu, uz ko A. Mihaļovs bilda: Kaimiņnovada atbalsta plecs bija liels grūdiens, lai darbus šogad uzsāktu. Lai pārbaudītu tilta izturību un pārliecinātos par tā kvalitāti, I. Kalniņš pats kāpa mašīnā un devās izmēģinājuma braucienā pāri tiltam. Tilts pāri Lenčupītei atrodas ceļa posmā no Raiskuma kroga uz Romulu, un tā renovācija tika uzsākta augusta vidū, jo līdz šim tas bija braukšanai bīstamā stāvoklī. Pārgaujas novada pašvaldības finansējums tilta būvniecībai bija latu. Stalbes vidusskolas jumta renovācijas darbi veiksmīgi pabeigti iepriekšējā firma, iekļaujoties pašvaldības plānotajā finansējumā. Jaunie darba veicēji dod garantiju visiem jumta renovācijas darbiem. Šobrīd Stalbes vidusskolas jumts ir pilnīgi pabeigts, kā arī ir izremontētas (nokrāsoti griezti un sienas) nopludinātās mācību telpas, bibliotēka, kāpņu telpa, gaiteņi un aktu zāle. Kopā veikti krāsošanas darbi 2500 m² platībā. Neskatoties uz izaicinājumiem, kurus nācās pārvarēt, priecājamies par atjaunotajām klasēm un par to, ka uz galvas vairs nepil lietus, ar gandarījumu par skolas ieguvumiem jūsmo skolas direktore Jolanta Dzene. Janne Lundstedts (kreisajā pusē) un Hans Nilsons (labajā pusē) novērtēja Braslas skaistumu un atbalstīja ideju par zivju ceļu veidošanu. Renovētais Stalbes vidusskolas jumts. Talka Stalbē Grieta Grosberga Tā jau tas dabā notiek, ik rudeni koki nomet savu zaļo rotu, lietus un vēji lapas trenkā šurpu turpu. Lai palīdzētu Stalbe centrā savākt sabirušās lapas, pulciņš pensionāru piedalījās pirmssvētku apkārtnes uzpošanas talkā.darbu krietni atviegloja vietējā zemnieka Arvīda Rostoka atļauja lapas bērt uz viņam piederošā rudens aruma, tā ka smagās nastas nebija tālu jāvelk. Paldies Arvīdam par izpratni, koku lapas bagātina augsni ar trūdvielām, un labība augs griezdamās. Talkā raženi pastrādāja: Aija Strazdiņa, Daina Rudzīte, Lidija Vanka, Grieta Lapsiņa, Edīte Gailīte, Biruta Lazdāne. Talkosim atkal pavasarī!

5 Atkārtoti aicinām iedzīvotājus, kuri vēlas, lai pašvaldība veiktu pievedceļa uz mājām attīrīšanu no sniega, līdz 10. decembrim, Stalbes, Raiskuma vai Straupes pagasta pārvaldēs, aizpildīt iesnieguma veidlapu un noslēgt vienošanos ar pašvaldību par pakalpojumu saņemšanu un apmaksu. Jāņem vērā, ka ceļu tīrīšanu neuzsākot laicīgi un nedarot to sistemātiski, rodas sarežģījumi pakalpojuma sniegšanā. Pārgaujas novada pašvaldībai piederošie autoceļi, kuru attīrīšanu no sniega veiks iepirkuma kārtībā izvēlētie pakalpojuma sniedzēji Rozulas autoceļi ar Z/S Vārnēni (Artis Grabis, t ) Nr.p.k. Ceļa Nr. Autoceļa nosaukums Rucka Kalēji - Slejas 2, Rozulas skola - Mazzaķīši 1, Vienotnes- Kalniņi 1, Bebri - Birznieki 1, Druļi - autoceļš 2, Dārznieki - Dabras 1, Līņi - Viesturi 2, Gaidiņi Mežvēveri Vecbāržēni 2, Baltiņi Gromulti 1, Niedras - Ataugas 0, Baltiņi Mežvidi 2, Urdziņas Tiltiņi 0, Klētnieki Ziediņi 0, Silavas Skrīveļi 0, Cēberi autoceļš 1, Priedītes Lībieši 0, Ūdri Slejas 0, Ezeriņi Zalskas 0, Braslas iela 0, Ūdri Eiķēni (Straupes pagasta ceļš) 2,0 Daibes autoceļi ar Z/S Jaunzemi (Jānis Plūme, t ) Nr. p.k. Ceļa Nr. Autoceļa nosaukums 1. 1 Vanagi Svilumi- Celmi 7, Klētnieki Kalnozoli 2, Svilumi Baloži 1, Ābelītes Priežkalni 1, Daibe- Ceipoli 1, Pēterīši Vējkalni Putniņi 1, Jaunirguti Zemzarīši 1, Veccepurnieki Ķeviņas 2, Kalnozoli Nogaļi Ķeviņas 0, Vārnas Jaunirguti 3, Pīpēnu karjers Pīpēni 0, Pīpēni Daibe 1, Daibes skola kapi 0, Kurmi Zeltkalni Zemzarīši 1, Klētnieki Janitēni Kapi 0, Daibes iela 0,6 Mazstraupes autoceļi ar Z/S Kauliņi (Uldis Ezers, t ) Nr. Ceļa Autoceļa nosaukums 1. 1 Straupe Upeslejas Zvejnieki 1, Vārpas Mieriņi 1, Bērkas Jaunatnes 3, Krustiņi Vītagas Ozoliņi 5, Silaines Gribuļi Stūrīši 1, Straupe Vecriebiņi Zvejnieki 3, Strautiņi Vējiņi 1, Strautiņi Vēži Braslas tilts 1, Lielkrogs Sili Kraujas Andriņi 1 0, Baukalna iekšējie ceļi 0, Baukalns Dainas 0, Iela Plācī 0, Jaunbraslas z/a Brasla 2, Plācis Ezerkalni Kalniņi 2,9 Lielstraupes autoceļi ar SIA KOM AUTO (Guntis Grosbergs, t ) 1. 3 Straupe Bēzmuiža Klāmaņi 4, Lielandžas Ķiržu ez. Muižnieki 7, Fazāni Liepkalni 2, Liepkalni Rožkalni 0, Atpūtas Akmentiņi 2, Krauklīši Krastiņi 2, Saulrieti Birzgaļi Purgaiļi 2,0 PAR CEĻU TĪRĪŠANU ZIEMĀ Silēni Ruči Palejas 3, Austriņi Grunduļi 0, Līgatnes pārc. Līņi 2, Ruči Garozas Mazgaujmaļi 3, Šķelēni Lielšķelēni 0, Lielstraupes centrs 0,4 Kūdums Unguri autoceļi ar Z/S Jaunzemi (Jānis Plūme, t ) Pārgaujas novada domes izpilddirektore saka paldies tiem 42 māju īpašniekiem, kuri iesniegumus jau ir iesnieguši pašvaldībā. Zemāk var iepazīties ar ceļu sarakstiem, kurus paredzēts tīrīt, kā arī pakalpojuma sniedzējiem. Sarakstos iekļautie ceļi atbilst gada veiktajam pagastos reģistrēto ceļu un ielu apsekošanas dokumentam. Pašvaldība neplāno attīrīt no sniega ceļu posmus, kuri braukšanai netiek izmantoti Ausmas Marijkalni 3, Ausmas Smaidas 0, Vecais Valmieras ceļš Silaunieki 5,3 4 1 Čaukas Kūdums 3, Varpatas Upmaļi 2,5 6. Mazais krogs - Irbēni 2, Unguri Barona kapi 1,6 8. Ungurmuiža 0, Čaukas Ziemeļi 1, Ziemeļi Ungursalas 3, Gundegas Keči 1, Gundegas 2, Kalēji Vietnieki Stūrīši 2, Āži Robežnieki 0, Priežkalni - Mežiņi 1, Vecstilbi- Kaktiņi 0,9 Strīķi-Miglači autoceļi ar SIA MADARAS PLUS (Monvīds Krastiņš, t ) Bundes - Lejas Bundes 0, Maijrozes - Krīpēni 2, Cēļi - Gaidēni 3, Gaidēni - Lauri Gaidēni - Kalna Lauri 0, Grantskalni- Skribusti 1, Priedaine - Vaidavas robeža 2, Miglači - Baļļas 4, Lāči - Reinieki 2, Baķi - Romula 3, Baķi - Kļavkalni 0, Celpi 0, Driškins - Mežvidi 1, Bērziņi - Driškins- Lācīši 5, Čūpļi - Kalna Dzirnavas 2, Lenču kapi 0, Kantes 0, Kantes pagasta zeme 0, Lenču muiža Kantes Irbītes 1, Lenču muižas Bārīši Avotiņi 2, Lenču kapi Bārīši 0, Pastnieki - Audēni 1,5 31 Vējkrogs -Čiekurkalni 1,3 Raiskuma autoceļi ar Z/S DOLFAS (Ādolfs Čudarāns, te ) Ezerkalni Raiskuma ezers 1, Kalēji Pagastmāja 0, Balkalnu aleja 0, Rūķi Vētras 0, Pagastmāja Rūķi 0, Briežu iela 0, Martēni Kubļi 1, Mārtēni Teņņi 2, Pļavzemnieki Melnupīte 1, Strautiņi Kvēpene 5, Lenčupe Romula 1, Grīvas Ungursalas 1, Pagastmāja Dzelmes 0, Biekas Raiskuma ezermala 2,7 Braukas Vecbrenguļi Žagatas 0.9 Pārgaujas novada pašvaldībai piederošo autoceļu saraksts, kuru attīrīšanu no sniega veiks ar Pašvaldības tehniku Unguri Auciems km Bērziņi- Āpšas 1, D/S Bērziņi 2, Alejas iela 0, Alejas iela Ābeļu iela 0, Ābeļu iela 0, Dārza iela 0, Ievu iela 0, Līvānu iela 0, Meža iela 0, Liepu iela 0, Darbnīcas- Kalmes 0, Darbnīcas Gateris 0, Auciemmuiža Kalna Vizbuļi 0, Auciemmuiža - Auciems 0, Auciemmuiža Muižas šķūnis 0, Auciemmuiža Auciemi- 2 0, Ceļš uz Ungura Ezeru 0, Ezera iela 0, Aroniju iela 0, Pagastmāja- Ezera iela- Melnupīte 0, Raiskuma kapi 0, Dajēni - mežs 0, Ungura kapi 0,9 Stalbes pagastā km Alejas iela 0, Ceriņu iela 0, Birzes iela 0, Pureņu iela 0, Parka iela 1, Liepu iela 0, Gravas iela 0, Stalbe - Stūrīši 0, Zaķi - Stalbe 7, Kalte Braļu kapi 0, Zaķi Jātnieki 3, Zeltkalni Ropēni 2, Stalbe Grantskalni 1, Jaunzemi Vārnēni 3, Baltiņi Birzgaļi 1, Vainagi - Jaunķīši 0, Vārnēni - Ķingas 3, Pulles - Zvejnieki 1, Stalbe Ķirši 1, Autoceļš Vārnēni 0, Ķiguļi Zvejnieki 1, Pulkas - Pēterkalni 1, Zaķi Dimdas 0, Kalnamauri Ropēni 0, Zemgaļi Līņi 0, Birzgaļi Grantskalni 0, Rožkalni - Vainagi 0, Sili Aizupes 1, Vecstārasti Autoceļš 1, Vārnēni Ozoli 0,40 Straupes pagastā km Upes iela Pļavas iela Lauku iela Nākotnes iela Bērzu iela Jāņa iela Sporta zāles laukums 95 m 2 8. Doktorāta stāvlaukums 100 m 2 9. Tautas nama stāvlaukums 185 m 2

6 Novembris Stalbes vidusskolā Māra Buša Stalbes vidusskolas skolotāja Katru gadu novembra mēnesis Stalbes vidusskolā paiet zem Lāčplēša un Latvijas dzimšanas dienas zīmes. Šis gads nav savādāks. Aktivitātes sākas ar tradicionālo skrējienu Apkārt Rozulai, kur mūsu skolas skolēni aktīvi piedalās. Lāčplēša dienas kulminācija ir lāpu gājiens uz piemiņas akmeni Vīlandes skolnieku rotai. Kopā ar skolēniem un skolotājiem vienotā dziesmā atceres brīdī vienojās novada vadība, skolēnu vecāki un pagasta iedzīvotāji. 14.novembra rīts skolēniem nesākās kā parasti ar mācību stundu klasē, bet uz stundu aicināja Okupācijas muzeja pārstāvis un bijušie Augstākās Padomes deputāti - 4. maija Deklarācijas kluba pārstāvji Pēteris Simsons un Ivars Briedis. Muzeja pārstāvis Kārlis ar datorprezentācijas palīdzību iepazīstināja skolēnus ar Latvijas vēsturi. Iepazinušies ar vēstures lappusēm, saruna ar skolēniem turpināja bijušie AP deputāti P. Simsons un I. Briedis. Abi sirmie kungi pastāstīja par gada 4. maija un augusta notikumiem, un svarīgiem mūsu valsts notikumiem gada 4. maijā AP tika pieņemta Neatkarības deklarācija, kas atvēra ceļu uz Latvijas Valsts atjaunošanu. Viesi pastāstīja, kā viņi jutušies, kā gavilējusi tauta uz ielas pie AP, kā tauta sagaidīja savus deputātus pēc Deklarācijas pieņemšanas. P.Simsons piedalījās komunistiskās partijas vadītāja A. Rubika arestēšanā, pastāstīja par Omon specvienības darbību gan gada janvāra barikāžu laikā, gan augusta puča laikā. Abi kungi ir apbalvoti ar Trīszvaigžņu ordeņa 3. pakāpi un skolēni varēja apskatīt I. Brieža ordeni. Bijušie AP deputāti novēlēja skolēniem Augstu turēt Latvijas vārdu un, lai ar kur būtu, atcerēties, ka Tēvzeme ir tikai viena. Latvijas dzimšanas dienas noslēgums bija erudīcijas spēle Latviets esmu, latviets būšu. Lai piedalītos konkursā klašu skolēniem vispirms notika atlases kārta, un no katras klases 4 erudītākie skolēni piedalās skolas konkursā. Konkurss sākas ar kopīgu dziesmu Latvijai un 12. klases skolnieks Elvijs nolasīja apsveikumu viceadmirāļa G. Zeibota apsveikumu Cēsu pulka skolnieku rotas piemiņas karoga kustības skolām. Konkursa komandas izveidoja pēc izlozes principa - katrā pa vienam skolēnam no un klases. Spēle notika 2 kārtās - katrā četras komandas, kuras pārstāvēja kādu no Latvijas novadiem - Latgale, Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. Spēlei - konkursam nepieciešama bija veiksme un zināšanas. Ja uz jautājumu nemācēja atbildēt komanda, tad jautājums tika skatītājiem, kuri par pareizu atbildi varēja iegūt saldu balvu. Abās kārtās uzvarēja komandas, kas pārstāvēja Kurzeme. Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas dienas pasākumu noslēdzām ar kopīgu dziesmu, kura vārdi, lai skan katra sirdī: Latviets esmu, latviets būšu Latviets mūžam palikšu; Un par savu tēvu zemi, Savu galvu nolikšu! Lai mēs dzīvotu tā, lai šīs dziesmas pēdējās divas rindiņas nepiepildītos! Mārtiņdiena Stalbes vidusskolā Raiskumā īstenots ERAF projekts Daiga Hofmane, Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra lietvede Raiskuma speciālajā internātpamatskolā rehabilitācijas centrā septembrī noslēdzās Pārgaujas novada pašvaldībā īstenotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts, kas paredzēja speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta gaitā īstenotas trīs aktivitātes: * iegādāts speciāli aprīkots autotransports; * iegādāts un nomainīts lifts; * ierīkota automātiskā ugunsaizsardzības signalizācijas sistēma. Direktore Helī Opincāne atzīst: Lai cik tālredzīgi plānotu finanšu līdzekļus un taupīgi saimniekotu, speciāli aprīkota autobusa iegāde un lifta nomaiņa nav iespējama no skolai piešķirtā valsts finansējuma, tādēļ ieguldītais darbs projekta sagatavošanā un īstenošanā ir atzinības vērts. Gandarījums liels, jo ir sasniegts galvenais mērķis radīta droša un pieejama vide skolēniem. Vēsturē paliek laiks, kad pirms izbraukuma ārpus skolas plānojām cik skolēnus ar palīgierīcēm varam vest, cik darbinieki nepieciešami, lai nodrošinātu iecelšanu, izcelšanu no transporta. Jaunais SIA Auto Īle un Herbst piegādātais autobuss ir speciāli aprīkots ar liftu ratiņkrēsliem, autobusa šoferis viens nodrošina skolēnu ērtu iekļūšanu autobusā. Kopš gada novembra skolēni ratiņkrēslos priecājas par iespēju apmeklēt mācību olimpiādes, kultūras un sporta pasākumus, doties mācību ekskursijās. Turpinot projektu 2011.gada pavasarī tika demontēts skolas vecais lifts, kas labi kalpojis vairāk nekā 50 gadus un tā vietā uzstādīts jauns lifts. Lifta demontāžas un montāžas darbus veica SIA Recept Holding Lifts. Līdz septembrim paveikti beidzamie darbi skolas telpās ir ierīkota automātiskās ugunsaizsardzības signalizācijas iekārta. Darbus precīzi un iekļaujoties termiņā veica SIA Taipans /2012. mācību gadā skolā mācās 113 skolēni no visas Latvijas. Skola piedāvā iespēju iegūt pamatizglītību kādā no četrām izglītības programmām: speciālās pamatizglītības programma ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods ), izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ( ; ) un, sākot ar šo gadu, arī programmā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem ( ). Līdzās mācībām ik dienas skolēniem ir iespēja saņemt atbalstu veselības uzlabošanai un nostiprināšanai. Izvērtējot skolēna veselību ārsts nozīmē ūdens un dūņu procedūras, elektrodziedniecības procedūras, masāžu, ārstnieciskās vingrošanas, fizioterapijas nodarbības. Brīvajā laikā skolēni piedalās daudzveidīgos interešu izglītības pulciņos, attīsta prasmes dažādos sporta veidos, amatniecībā, mākslinieciskajā pašdarbībā, un dara to aizrautīgi gan skolā, gan tiekoties ar vienaudžiem izbraucot ārpus skolas. Paldies Pārgaujas novada pašvaldībai, īpaši domes priekšsēdētājam Hardijam Ventam, izpilddirektorei Marutai Drubiņai un pašvaldības speciālistiem par sadarbību un atbalstu projekta īstenošanā! Skolēni iejūtas dārzeņu un augļu lomās. Santa Jogita Emse, 4. klases skolniece un audzinātāja Inta Lapsiņa Mārtiņi ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas pēc Saules kalendāra iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem - Miķeļiem un ziemas saulgriežiem - Ziemassvētkiem. No seniem laikiem latvieši uzskata, ka līdz šai dienai jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Diemžēl Mārtiņi ir vieni no tiem latviešu svētkiem, kuri nepelnīti ir piemirsti, lai gan Stalbes vidusskolas sākumskolas skolēni ik gadus tos atzīmē ar mūsdienīgām tradīcijām. Mārtiņdienas svinības šogad sākās ar bagātīgu tirgu. Kas tik nebija atrodams sākumskolas tirdziņā! Tur glītās rindās gozējās gan rudens veltes āboli, dekoratīvie ķirbīši, lielogu dzērvenes, gan pašu mājās gatavoti našķi vafeles, biezpiena bumbiņas, riekstiņi, sēnītes, saldā desa, kēkss, saldais kartupelis u.c., gan rotas tērpiem krellītes un ziedi. Tirgotāji bija padomājuši par savas preces, kā arī tirgus vietas noformējumu. Bija pat saldumi, kurus bez interesantā iepakojuma vēl rotāja atbilstoša tautasdziesmiņa. 4. klases meitenes tirgus omulībai nodziedāja arī dažas dziesmiņas Labvakar(i), saim(i)niece un Nogodēju rudzus, miežus. Pēc tirgus aktivitātēm sekoja svētku svinēšana. 2. klases skolēni bija sagatavojuši izrādi Sakņu dārza sargs. Mārtiņbērnus sagaidīja saimniece Maruta Blaua un runcis Francis Kristaps Treiliņš. Saimniece un runcis izrādīja rudenī savāktos dārzeņus un augļus, kurus attēloja 2. klases skolēni. Izrādes laikā sanākušie Mārtiņbērni redzēja, kā dārzeņi vasarā auga un kas pēc tiem kāroja. Noslēgumā Mārtiņbērni gāja rotaļās. Skolā tagad ir drošs lifts un ar jauno autobusiņu iespējams ērti doties ekskursijās.

7 POPGRUPU FESTIVĀLS Dace Vītus, skolotāja Ziņas no Raiskuma pamatskolas DROŠĪBAS KLASE Indra Grāvele un Dace Eihenbauma, skolotājas NOVEMBRIS PIEDERĪBAS MĒNESIS 22.oktobrī Raiskuma pamatskolas popgrupa Dzērvenīte piedalījās ikgadējā Druvienas popgrupu festivālā Brūklenīte, kur tikāmies ar saviem draugiem no Gulbenes, Madonas, Vecpiebalgas, Cēsu novadiem. Šādā sastāvā (Ieva un Santa Zvirgzdiņas, Dace Graudiņa, Signe Nauduševiča, Arnis Iesalnieks, Krista Zeidenberga un Megija Tēra) popgrupa Druvienas festivālā piedalījās pirmo reizi. Festivāla dalībniekus ar savu spožo sniegumu priecēja Ralfs Liģeris konkursa Mazo dziesmas Latvijai laureāts, Latvijas dziedošās ģimenes Graumaņi un Vītoli. KONKURSS VAI TU PAZĪSTI LATVIJU? Kristīne Spale, vizuālās mākslas skolotāja Laikā no 8. līdz 14.novembrim visi Raiskuma pamatskolas skolēni pārbaudīja savas zināšanas par Latviju, Cēsīm un Pārgaujas novadu, piedaloties konkursā Vai tu pazīsti Latviju?. Kā atzina dalībnieki, jautājumi bija diezgan sarežģīti, talkā tika aicināti arī skolēnu vecāki, vecvecāki, lielie brāļi un māsas. Konkursa uzvarētāji: 1.vieta Renārs Liepiņš, Signija Opincāne, Markuss Tērs, Ilze Jānelsiņa; 2.vieta Diāna Opincāne, Gvido Artis Opincāns, Krista Zeidenberga, Inga Buša; 3.vieta Emīls Ralfs Palčevskis, Megija Tēra, Beāte Kleinberga klašu skolēni ar pašu veidoto Šurumburummežu. Dace Vītus, mūzikas skolotāja 22. novembrī Raiskuma pamatskolas komanda: Inga Buša (7.kl.), Kristiāna Jānelsiņa (8.kl.), Ilze Jānelsiņa (9.kl.), Dāvis Gustavs Šmits (8.kl.) un Mārtiņš Iesalnieks (9.kl.) piedalījās Cēsu bērnu un jauniešu centra rīkotajā starpnovadu erudīcijas konkursā 7. 9.klašu skolēniem MĒS Vidzemē. Konkursā piedalījās komandas no Jaunpiebalgas vidusskolas, Liepas pamatskolas, Rāmuļu pamatskolas un Cēsu pilsētas pamatskolas. Konkursa mērķis bija rosināt pusaudžos un jauniešos interesi, padziļināt zināšanas par Latvijas 14. novembra rītā 1., 2. un 3.klašu skolēni devās mācību ekskursijā uz Valsts policiju Rīgā. Bērni apmeklēja Drošības klasi, kurā bērnu izglītošanai par ceļu satiksmes noteikumiem izmanto daudzveidīgus uzskates līdzekļus un interaktīvas tehnoloģijas. Mācību klase ir aprīkota ar interaktīvās tāfeles komplektu, luksoforiem, ceļazīmēm. Policijas tēls bebrs BRUNO diskutēja ar bērniem par dažādiem drošības jautājumiem. Katrs bērns saņēma dāvanā atstarotāju un dažādas citas dāvaniņas. Paldies, Pārgaujas novada pašvaldībai par iespēju doties mācību ekskursijā. KRĒSLAS STUNDA Kristīne Spale, vizuālās mākslas skolotāja 10. un 14.novembrī Raiskuma pamatskolas bibliotēkā tika aizvadīta Ziemeļvalstu Bibliotēku Krēslas stunda. Šajā gadā sākumskolas skolēni klausījās norvēģu autora Turbjērna Ēgnera pasaku Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā. Savukārt 5 6 gadīgo bērnu grupa iepazina Mūmammu no grāmatas Mūmammas pavasara tīrīšana. Tā kā Krēslas nedēļas tēma šogad bija Ziemeļu un latviešu humors, arī grāmatas un to varoņu piedzīvojumi lika bērniem pasmaidīt un smieties. STARPNOVADU ERUDĪCIJAS KONKURSS kultūru, ievērojamiem cilvēkiem, vēsturi un mūsdienu procesiem sabiedrībā. Konkursa sākumā jutāmies nedaudz nobijušies, jo konkursā piedalījās pagājušā gada konkursa uzvarētāji Jaunpiebalgas vidusskolas komanda. Vērojot konkursa norisi, patiess prieks bija par mūsu skolas komandas labajām zināšanām, saliedēto komandas darbu, atraktivitāti un iegūto augstāko nomināciju Erudītākā komanda 7.-9.klašu starpnovadu konkursā MĒS Vidzemē. Paldies skolotājiem: Kristīnei Spalei, Sigitai Polei, Daumantam Vasmanim, Dacei Vītus, kuri palīdzēja mūsu komandai sagatavoties šim konkursam. Novembrī Raiskuma pamatskolas skolnieces Inga Buša, Digna Buša, Krista Zeidenberga, Megija Tēra, Signija Opincāne un Kristiāna Jānelsiņa, uzzīmējot komiksu vai uzrakstot radošo darbu, piedalījās Latvijas dzelzceļa organizētajā konkursā Labāk radošs, nekā pārdrošs! Raiskuma pamatskolas skolnieces Inga Buša, Beāte Kleinberga un Kristiāna Jānelsiņa piedalījās konkursā Augļi un ogas visu dienu, katru dienu! Meitenes izveidoja ēdienkarti vienai dienai, kurā iekļauti gan augļi, gan ogas. Izrādās, ka skolas direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Juris Kudurs ir Latvijas armijas rezerves virsnieks, 1. latviešu vada Dāņu ANO bataljona pārstāvis. Dagnija Pole, skolas direktore Raiskuma pamatskolā novembri mēs vadam ar moto Piederības mēnesis. Ārpusstundu pasākumos un mācību priekšmetu stundās vairāk uzmanības veltam Latvijai. 11.novembra rītā plkst. 8:00 zēnu delegācija kopā ar skolotājām Daci Vītus un Kristīni Spali devās uz Raiskuma kapiem, kur iededza un nolika sarkanbaltsakanu sveču izkārtojumu pie piemiņas plāksnes par Brīvības cīņām kritušajiem raiskumiešiem. Plkst. 10:00 skolas zālē visi tika aicināti uz tikšanos ar Latvijas armijas rezerves virsnieku, 1. latviešu vada Dāņu ANO bataljona pārstāvi. Iepriekš uzaicinātā viesa vārds nebija zināms, tādēļ īpaši liels bija skolēnu pārsteigums, kad zālē virsnieka formā braši ienāca Juris Kudurs, ko bērni ikdienā pazīst kā direktora vietnieku saimnieciskajā darbā. Juris Kudurs interesanti pastāstīja kā viņš nonāca Latvijas armijas sastāvā, par saviem apbalvojumiem, par mācībām 1. latviešu vada Dāņu bataljonā. Klausītāji bija sagatavojuši interesējošus jautājumus uz kuriem saņēma izsmeļošas atbildes. Šajā dienā arī trīs mūsu skolas zēni Elvijs Armfelds, Kristaps Puriņš un Dāvis Gustavs Šmits piedalījās teradicionālā skrējienā apkārt Rozulai. 14. novembrī skolā viesojās Latvijas okupācijas muzeja gids Kārlis Krēķis un biedrības 4. maija deklarācijas kluba Es runāju no sirds Sigita Pole, latviešu valodas un literatūras skolotāja Saulainajā 3.novembra rudens rītā Pārgaujas novada skolu skolēni un skolotāji tikās Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centrā daiļrunas konkursā Es runāju no sirds. 30 skolēni satikās, lai runātu dzeju, prozu un anekdotes no sirds. Mūs sagaidīja smaidīgi un laipni pasākuma organizatori, tas iedrošināja un noskaņoja veiksmei. Visgrūtākais un atbildīgākais darbs bija žūrijai skolu latviešu valodas un literatūras skolotājām izvērtēt, kurš ir labākais daiļrunātājs klašu grupā: 1.vieta - Dagnim Sīlim (Raiskuma spec.int. pamatsk.), Martai Jansonei (Raiskuma spec. int.pamatsk.), Elvai Pužulei (Stalbes v.-sk.), 2.vieta Baibai Kristai Kancai (Straupes pamatsk.), 3.vieta Kārlim Rudzītim (Straupes pamatsk.) klašu grupā: 1.vieta Santai Emsei (Stalbes v.-sk.), 2.vieta Paulam Skujiņam (Stalbes v.-sk.), 3.vieta Kristai Zeidenbergai (Raiskuma pa- valdes locekļi Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Pēteris Simsons un Ivars Briedis. Viņu uzstāšanās spilgti atainoja Latvijas Republikas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas notikumus. Ar lielu interesi skolēni aplūkoja Triju zvaigžņu ordeni, ko paturēt rokā katram atļāva Ivars Briedis. 17. novembrī plkst. 8:00 skolas zālājā iepretim karogu mastiem iedegās skaitlis 93 sveicot Latviju dzimšanas dienā. Skaitļa iedegšanā dalību ņēma 5 un 6 gadīgo bērnu pirmsskolas grupa, klašu skolēni un skolotāji, noliekot katrs svecīti iezīmētajā skaitļa kontūrā. Iedegtais gaismotais sveiciens un kopīgi dziedātā Valsts himna ienesa svētku noskaņu skolā, kas turpinājās visas dienas garumā. Pusdienas laikā skolas zālē apbalvoja konkursa Ko tu zini par Latviju? uzvarētājus un ar muzikālu sveicienu Latvijai dzimšanas dienā izteica 1.-4.klašu koris, pirmsskolas grupas bērni, folkloras kopas dalībnieki, Laimas Lodiņas vijoļspēles priekšnesums, popgrupa Dzērvenīte, skolas daiļrunātāju konkursa dalībnieki Kristiāna Jānelsiņa, Arnis Iesalnieks, Dāvis Kļaviņš. Muzikālā sveiciena noslēgumā angļu valodas skolotāja Ināra Rubīna uzaicināja visus kopīgi nodziedāt dziesmu Tur, kur ozoli zaļo zemzari... Noslēgumā norunājām, ka 18.novembra vakarā savas mājas logā iedegsim svecīti, kā sveicienu Latvijai tieši viņas dzimšanas dienā. matsk.) un Jolantai Rubenei (Raiskuma spec. int.pamatsk.) klašu grupā: 1.vieta Vladislavam Pavlovam (Raiskuma spec.int. pamatsk.), 2.vieta Megijai Alksnei (Straupes pamatsk.), 3.vieta Undīnei Teperei un Gintai Gruzdiņai (Raiskuma spec.int. pamatsk.). Paldies visiem skolēniem, kuri piedalījās un priecēja mūs! Šis pasākums ir īpašs ar to, ka visi klausītāji var nobalsot par savu simpātiskāko daiļrunātāju. Un tā Skatītāju simpātijas balvas ieguva: Kristīne Ruble (Raiskuma pamatsk. 2.klase), Emīls Ozols (Raiskuma spec.int.pamatsk.6.kl.) un Dārta Muižniece (Stalbes v.-sk. 8.kl.). Daiļrunas konkursa dalībniece Krista saka: Man ļoti patika! Nevienu mirkli nebija garlaicīgi. Skolā ir ļoti skaista zāle. Patika arī izklaides daļa. Mums labi veicās. Dāvis atzīmē, ka visi skolēni runāja izteiksmīgi. Mēs varējām viens no otra daudz mācīties. Protams, arī baranciņu konkurss bija labs. Vēl man patika skatītāju balsojums. Tas atšķīrās no žūrijas vērtējuma. Uz tikšanos nākamgad!

8 NAV ZEMES SKAISTĀKAS Elita Pakalne Latvijas dzimšanas diena. Tas ir kas īpašs, saviļņojošs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par šo notikumu runā visu novembri. Gatavošanās svētku koncertam arī ir īpaša, jo to mīļuma, vienkāršības sajūtu var izbaudīt tikai šajos svētkos, kad katrs, kas vēlas ko teikt, arī to dara: izdzied, izdejo, izspēlē, bet no sirds. Un tā, kā prot. Straupes pamatskolas skolēni svētku koncertā īpaši gaidīja jaunāko kolektīvu sniegumu. Neviens vēl nebija redzējis ģitāristu ansambli, sen skolas zālē nebija skanējusi kokle. 9. klases meitenes pārliecinoši iepriecināja klausītājus ar dziesmām un ģitāras spēli. 8. klasē apgūst arī sintezatora spēlētprasmi. Ieskatījāmies CITĀDAJĀ LATVIJĀ. Tajā brīdī zālē skanēja apbrīnas izsaucieni, jo tik neierasti paraudzīties uz Latviju bija spējuši lietuviešu fotogrāfi. Visus dziedātājus, spēlētājus un klausītājus vienoja pēdējā dziesma Cielaviņa. Paldies par skolēnu kolektīvu sagatavošanu Elitai Tomsonei, Ievai un Aivaram Lapšāniem. Folklora Straupes pamatskolā Gunta Millere, folkloras grupas vadītāja 21. novembrī notika XV stāstnieku konkursa Teci, teci, valodiņa pusfināls - šoreiz Straupes pamatskolā. Lielā stāstnieka titulus ieguva Renārs Šķesteris un Tomass Otto Abzalons. Dižā stāstnieka titulus Megija Alksne un Kārlis Roberts Rudzītis. Viņi 26. novembrī dodas uz finālu Rīgā. Paldies stāstnieku pusfināla atbalstītājiem: direktorei Ligitai Krūmiņai, tētim un uzņēmējam Mārim Šķesterim, skolotājām Elitai Pakalnei, Daigai Kreituzei, Ilonai Čerņavskai. Ģitāristu ansamblis priecē svētku koncerta klausītājus. Straupes pamatskola Lāčplēša dienai Elita Pakalne 11. novembra rīts pēc vēsās Mārtiņdienas aust mazliet miglains, bet patīkami silts. Straupes pamatskolas kolektīvs gatavojas lāpu gājienam. Divu policijas mašīnu pavadīti, dodamies ceļā. Gājienu vada skolas direktore Ligita Krūmiņa, direktores vietniece izglītības jomā Ina Bogomola un 9. klase. Pēc pusstundas, kad lāpas saņem arī jaunāko klašu skolēni, emocijas kāpj. Garām un pretī braucošās mašīna signalizē, cilvēki no savām darba vietām, kas atrodas ceļa malā, māj skolēniem un apliecina, ka ir ļoti skaisti. Pie pieminekļa Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem mūs sagaidīja zemessardzes pārstāvji, Pārgaujas novada un Straupes pagasta pārvaldes darbinieki. Pēc kopīgi dziedātās himnas un zemessargu šāvienu zalvēm visus uzrunāja Imants Kalniņš, skolēni tradicionālās karavīru dziesmas šoreiz dziedāja Plācī. Izskanēja Es karā aiziedams, Div dūjiņas, Daugaviņa puto balti. Pārdomu un maza bērna veltītos dzejas vārdus runāja Leons Silickis un Kārlis Roberts Rudzītis. Ģitāru un Madaras Lases, Agneses Kārkliņas, Sandras Rievītes izpildījumā izskanēja Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas. Zēnu amatu mācības skolotājs Leons Staris Lāčplēša dienai bija veltījis dzejoli. To nolasīja I. Kalniņš. Ziedi un svecītes sagūla pie pieminekļa, kur vēlāk skolēniem bija iespēja nofotografēties. Fotogrāfijas tapa arī kopā ar zemessargiem. Atgriezušies skolā, bērni rakstiski novērtēja pasākumu. Pēc neliela atpūtas brīža sportiskākie devās pierādīt savas spējas Lāčplēša dienas skrējienā Rozulā. Pārējie skolēni pulcējās zālē, kur Okupācijas muzeja Izglītības programma un 4. maija Deklarācijas klubs piedāvāja nodarbību Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana. Apbrīnojami vienkāršā valodā bērniem tika izskaidroti sarežģītie Latvijas vēstures labirinti. Ar Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas noteikumiem gadā kā dalībnieki un aculiecinieki skolēnu priekšā stājās Jānis Endele un Edvīns Kide. Skolēni guva priekšstatu par tā laika vēlēšanu kārtību un attieksmi pret Latviju kā neatkarīgu valsti. Abi sirmie kungi kopā ar skolēniem piedalījās zināšanu pārbaudē sakārtot hronoloģiskā secībā fotogrāfijas. Sarunā ar vēstures skolotāju Aivu Gūtmani J. Endele un E. Kide bija patīkami pārsteigti par Dzimtenes mīlestības audzināšanu, kurā iesaistās skolas kolektīvs. Arī Rozulas skrējienā 44 skolas sportisti, 3 skolotāji, vecāki parādīja savu pozitīvo attieksmi un spēku. Sveicam uzvarētājus! 1.vieta Samanta Stūriņa 2.kl. Alvils Zauers 7.kl. Mārtiņš Šķesteris 9.kl Laila Lamberte skolotāja Iveta Adamsone skolotāja Uģis Martinsons vieta Kate Medne 8.kl. Agnese Kārkliņa 9.kl. 2. vieta Renārs Šķesteris 2 kl. Hermanis Šteinbergs 9.kl. 3. vieta Dina Palsa 3.kl. Ralfs Daniels Novosads 2.kl. Raimonds Pūciņš 9.kl. Matīss Markuss Zariņš 4.kl. Mārtiņš Kūlītis 4.kl. Inese Lunte skolotāja Paldies vecākiem Uģim Martinsonam, Mārim Šķesterim, Selgai Lūsiņai, Edītei Rudzītei, Jania Palsai, Laurai Silickai par atbalstu bērnu aizvešanai uz skrējienu! Stāstnieku konkursa laureāti. MĀRTIŅDIENA... Ingrīda Balode, Stalbes vidusskolas pirmsskolas izglītības metodiķe Zeme rīb, rati klaudz, Kas to zemi rībināja, Nu atbrauca Mārtiņdiena, Deviņiem kumeļiem! Mārtiņdienas rītā (10.11.) liela rosība sākās ar vecāku cienastiņu gādāšanu mazajiem Mārtiņbērniem. Visi bērni saģērbti maskās, bet pirmsskolas darbinieki iejutās tēlos, gatavojoties teātra izrādei Rācenis, ar kuru arī sākās Mārtiņdienas pasākums... Visi darbinieki bērnus iepriecināja ar pašu sagatavotu iestudējumu. Tālāk sekoja jautrošanās dažādās latviešu tautas rotaļās: Tūdaļin, tāgadiņ..., Adāt bērni ko LATVIJAI Ingrīda Balode, Stalbes vidusskolas pirmsskolas izglītības metodiķe 17. novembra rītā pirmsskolas bērni ar svinīgu brīdi atzīmēja Latvijas dzimšanas dienu. Mēs dzīvojam Latvijā, Mēs dzīvojam Rīgā, Mēs dzīvojam zemē brīnišķā, Pilsētā brīnišķā, Latvija ir mūsu Dzimtene, Rīga galvaspilsēta mūsu, Te ir mūsu tētis un māmiņa, Te esam un būsim mēs, Neviens it neviens, Mūs izšķirt nevarēs. Visi kopā dziedājām Latvijas himnu ar rokās augstu paceltiem pašu gatavotiem Latvijas karodziņiem. Skolotājas stāstīja par Latvijas karoga krāsām, simboliem, par prezidentu, saruna par svētku svinēšanu, karavīru parādi, ziedu nolikšanu pie pieminekļiem, svētku koncerti, salūts... Tika pastāstīts un parādīts latviešu tautas tērps, par tā nozīmi mūsu tautai, par mūsu galvaspilsētu Rīgu, Rīgas pili, adāt..., Plaukstiņas, pleciņi, vaidziņi..., Kumeliņi... u.c. Vidējās grupas bērni droši skaitīja iemācītās latviešu tautas dziesmas. Daudz jautrības sagādāja dažādu Mārtiņdienu dzīvnieku atdarināšana. Protams, neizpalika arī budēļos iešana pie mūsu saimniecītēm...dziedādami un instrumentus spēlēdami, pieskandinādami lielo skolas koridoru, sacienāti ar konfektēm gājām uz grupu, kur viss jau bija sagatavots lai varētu sākties Mārtiņdienas tirgus. Svētkus noslēdzām ar Mārtiņdienas tirgu, kurā bērni par pašu izgatavotiem Mārtiņa latiem iegādājās sev tīkamāko produkciju (vecāki sagādāja katram bērnam cienastiņus, kas bija jauki noformēti). Kautrīgākajiem palīdzēja audzinātājas un krietnu stundu valdīja tirgus jezga un pilni vēderi ar garšīgiem kārumiem... Pirmsskolas bērni ar pašu gatavotajiem karodziņiem dzied Valsts himnu. Rīgas simbolu zelta gaili. Visi kopā nodziedājām Rīga dimd... Izvedām svētku rotaļas: Kas Rīgā kas Rīgā..., Rīgas vārti.., tinām kamoliņu, māmiņai, tētim un draugiem..., tinām tautisko jostu kamolā ar rotaļu: Es mācēju danci vest... un svētkos visus mīļi sveicinājām Hei, draudziņ... Pasākuma noslēgumā bērni skatījās latviešu multfilmas un cienājās ar audzinātāju sagādātajām konfektēm...

9 Ziņas no Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra Baiba Duņēna, direktora vietniece izglītības jomā Svētku nedēļa 10. novembris 17. novembris Tas notika ātri, trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā skolā salaidās 14 gaiļi un sasēda kur nu kurais; gaiteņos, trepju telpās, ēdamzālē. Katrs savādāks, cits par citu krāšņāks. Ja jau gaiļi lidinās pa skolu, tad skaidrs, ka klāt Mārtiņdiena. Un kas ir Mārtiņdiena bez budēlīšiem 4.a klases skolēniem un skolotāju Janīnu Vaļicku. Lācis, dzērve, čigāniete, gailis, nāve un citi mārtiņbērni skandēja tautasdziesmas, pārbaudīja kārtību klasēs, arī zināšanās - uzdodot skolēniem minēt mīklas. Mazākie skolēni par tādiem viesiem bija priecīgi, lielākie pārsteigti un samulsuši. Ceturtdienas pēcpusdienā visi skolēni kopā ar skolas administrāciju un Pārgaujas novada domes priekšsēdētāju Hārdiju Ventu devās tradicionālajā lāpu gājienā uz kritušo karavīru piemiņas vietu Raiskuma kapos. Par Raiskuma pagasta trijiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem Jāni Dziedātāju, Jāni Puriņu un Jāzepu Sikoru mums pastāstīja skolotāja Ilga Pētersone. Puriņš Jānis izmācījās par ārstu un kara gadi pagāja vācu bēgļu nometnē. Emigrēja uz ASV un tur 90 gadu vecumā gadā mira. Jāzeps Sikors darbojās Latgalē, vēlāk strādāja uz dzelzceļa par lokomotīves vadītāju, miris Rīgā. Jānis Dziedātājs bija izlūks. Ierodoties Liepājā pie dienvidu forta, ielauzās ienaidnieka aizmugurē un ieguva informāciju par ienaidnieku. Vēlāk atgriezās Raiskumā un strādāja kolhozā. Apglabāts Raiskuma kapos. Skolā nelielu koncertu sniedza Stalbes vidusskolas skolēnu kopa (vadītāja skolotāja Anda Tomsone). Paldies par jaukajām, no sirds dziedātām dziesmām. 11.novembrī 15 mūsu skolas skolēni piedalījās Lāčplēša dienai veltītajā skrējienā Apkārt Rozulai. Urrā! Apsveicam: Pēteri Ķūķi (3.kl.) ar iegūto 1.vietu jaunākajā grupā, Amantu Ziediņu (4.kl.), kura strikti turas 2.vietā jau trešo gadu, Daigu Hofmani ar iegūto 2.vietu. 17.novembra rīts pulcēja visus skolēnus un skolas darbiniekus zālē uz svinīgo sanāksmi veltītu Latvijas valsts proklamēšanas dienai. Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, skolēni ir no sirds pauduši savas izjūtas domrakstos par Latviju. Es gribu stāstīt par Cēsīm, jo tā ir skaista pilsēta un pilsēta, kuru es pazīstu vislabāk. Tā ir mana dzimtā pilsēta, es priecājos par Cēsu pils parku, par Maija parku un tā iemītniekiem melnajiem gulbjiem, strūklaku un, protams, bērnu laukumu. (Kristiāna Ruble 5.kl.) Pēc manām domām visskaistākā vieta Latvijā ir Pārgaujas novads. Tieši Raiskums. To novērtējuši arī vācu pensionāri, kuri regulāri brauc atpūsties uz atpūtas bāzi Apaļkalns. Es domāju, ka viņiem patīk tas klusums un miers, kas ir Raiskumā. (Ričards Ārgals 7.kl.) Latvijā kopš 2009.gada ir krīze un bezdarbs. Cilvēki brauc prom no valsts. Valdība cenšas uzlabot ekonomisko stāvokli, bet to izdarīt var tikai kopējiem spēkiem cīnoties pret kontrabandu, maksājot godīgi nodokļus, nebraucot prom no Latvijas. (Kristaps Smilga 8.kl.) Ja es būtu prezidents, es liktu strādāt visiem bezdarbniekiem, lai saražotā produkcija veicina Latvijas attīstību. Es atjaunotu Jelgavas cukura fabriku, darītu visu, lai Latvijā ir viena valsts valoda, lai maniem vecākiem un vecvecākiem ir labas vecumdienas. (Toms Eisaks 9.kl.) Saruna par Latviju ir smaga, jo tik daudzas ģimenes ir izmisumā. Kas pie tā vainīgs? Manuprāt, valdība netiek galā ar saviem pienākumiem un noveļ vainu uz citiem. Mani priecē Latvijas brīvība. Jā, Latvijā ir grūta dzīve, bet mēs esam brīvi. Lai, kas te, Latvijā, notiek, tā tik un tā būs mana vienīgā un labākā valsts. (Vladislavs Pavlovs 9.kl.) Latvijas valsts ir tikai viena, tauta tāpat un tas jau mūs padara īpašus. Man gribas teikt, ka vairāk jādara, bet mazāk jārunā. Mana pārliecība ir: ja gribi padarīt pasauli labāku, pirmais solis sāc ar sevi! Daudz laimes Latvijai! (Undīne Tepere 9.kl.) Mārtiņdienas budēlīši skandē tautasdziesmas. Skolēni gatavi 11. novembra lāpu gājienam. Atvērto durvju diena pusaudžu rehabilitācijas kolektīvā Saulrīti Jau 20 gadus Pārgaujas novadā, Straupes pagastā atrodas un aktīvi darbojas pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs Saulrīti, kas ir Latvijā pirmā terapeitiskā komūna pusaudžiem narkomāniem un alkoholiķiem. Kolektīvs dibināts 1991.gada jūlijā ar Norvēģijas Fossum kolektīva speciālistu līdzdalību un pastāvēšanas laikā saņēmis no norvēģu kolēģiem regulāru metodisku un finansiālu palīdzību. Saulrītos uzkrāta nopietna pieredze pusaudžu rehabilitācijas darbā. Rehabilitācijas kolektīvs var uzņemt 26 pusaudžus, šobrīd šeit no atkarības ārstējās 19 pusaudži vecumā līdz 18 gadiem. 22. novembrī Saulrītos tika rīkota atvērto durvju diena, kuras laikā ikviens interesents varēja iepazīties ar komūnas darbu, aplūkot telpas un uzklausīt pusaudžu pieredzi. Dienas sākumā Saulrītu direktores vietniece Līga Kārkliņa, kopīgi ar sociālo darbinieci, ar prezentācijas palīdzību, iepazīstināja apmeklētājus ar komūnas darbu, mērķiem un režīmu. Saulrītos var uzņemt 26 pusaudžus, un viņu rehabilitācijas kurss var atšķirties. Kādam pietiek ar 3 mēnešiem, bet dažiem nepieciešami 18 mēneši. Lai arī valsts nozīmē rehabilitācijas kursu dažiem tikai 3 mēnešus, pieredze rāda, ka tas ir krietni par īsu laiks, lai varētu pilnībā atteikties no atkarības, situāciju skaidroja L. Kārkliņa. Par savu dienas režīmu pusaudži izsakās atšķirīgi, dažiem tas liek domāt, ka viņi dzīvo pēc kazarmu režīma, bez brīvā laika, savukārt daži saprot, ka tieši ierobežojumi ir tas, kas viņiem trūcis ģimenē. Viss dienas režīms ir pakārtots tā, lai bērni būtu ar kaut ko aizņemti, vai nu tās ir rīta vingrošanas, mācības, vasarā dārza uzturēšana, malkas ciršana, pārgājieni, kopīgas spēles, mājas uzkopšana, galda klāšana, došanās ekskursijās. Visu pārsvarā viņi dara paši, lai iemācītos atbildības sajūtu, komentēja direktores vietniece Arī svētkus mēs svinam, bet bez alkohola, uzsvēra L. Kāposta. Sākotnēji daudzi nesaprot, kā var svinēt Jāņus bez alus, bet pēc svētkiem saprot, ka arī skaidrā galvā svētki var būt aizraujoši un interesantu tradīciju bagāti. Savas Saulrītos uzturēšanās laikā, pusaudži sasniedz vairākas fāzes 0 fāze, kad ir adaptācijas laiks, kas var ilgt līdz četriem mēnešiem, un tā līdz trešajai fāzei. Katrā fāzē bērns iegūst kādu no privilēģijām, piemēram, otrajā fāzē var klausīties mūziku, trešajā patstāvīgi iet uz veikalu. Pēc prezentācijas, Saulrītu direktore Ilze Krivašonoka apmeklētājiem izrādīja ēku - dzīvojamās istabas, mācību klases, kā arī deva iespēju piedalīties pusaudžu sasauktajā sapulcē. Straupē atklāts renovētais basketbola laukums sabiedrisko attiecību speciāliste Kā dāvanu iedzīvotājiem uz Latvijas svētkiem, biedrība Vesels pilsētā un laukos sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību nodeva ekspluatācijai basketbola laukumu Straupē. Uz laukuma atklāšanu un pieņemšanasnodošanas akta parakstīšanu ar SIA Latvijas ceļi, bija ieradušies biedrības Vesels pilsētā un laukos valdes priekšsēdētāja Astrīda Rozīte un valdes locekle Rudīte Vasile, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa, Vidzemes lauku partnerības Brasla izpilddirektore Līga Kārkliņa un būvdarbu vadītājs. Tikšanās laikā Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs ierosināja nākotnē izskatīt iespēju rast finansējumu soliņiem apkārt basketbola laukumam, kā arī Basketbola laukumu novērtē pašvaldības un citu organizāciju pārstāvji. laukuma sporta seguma ieklāšanai. Biedrības Vesels pilsētā un laukos valdes locekle lūdz nākamo divu nedēļu laikā pa laukumu nestaigāt un nebraukāt, lai nesabojātu tikko uzklāto segumu. Basketbola laukuma renovācija notikusi LEADER programmas projekta Basketbola laukuma Straupes centrā labiekārtošana ietvaros. Pašvaldības līdzfinansējums šajā projektā ir 1500 lati.

10 10 Pateicība novada labvēļiem Skrējiens apkārt Rozulai pulcē vairāk nekā simts dalībniekus Bez ļaunuma un naida Viens otram roku pasniedzat- Kas zin, kas katru gaida! (Kārlis Ieviņš) Sākoties adventes laikam, pienāk brīdis, kad gribas padomāt par to, kas gada laikā ir paveikts, un vai to būtu paveikuši, ja mums blakus neatrastos sirsnīgi, izpalīdzīgi, labestīgi un aktīvi cilvēki, kuri gatavi dāvāt mums savu darbaspēku, laiku, sirds siltumu un apņēmību, neprasot pretī neko. Bet bieži, dzīves steigā, aizmirstas izdarīt pašu galveno pateikt paldies, jo reizēm tieši no sirds pateiktais paldies šiem cilvēkiem ir lielākais atalgojums. Godinot tos, kuri palīdz Pārgaujas novadam kļūt skaistākam, cilvēku dzīvēm labvēlīgākam, Latvijā un pasaulē atpazīstamākam, vēlamies turpmāk katrā Pārgaujas Novada Vēstis izdevumā teikt paldies kādam no mūsu novada labvēļiem. Šoreiz gribētos godināt Johansonu ģimeni, kuri nesavtīgi darbojas kā neaizstājams ķēdes posms starp Pārgaujas novada trūcīgajām ģimenēm un labvēļiem no Zviedrijas Lailu Hellgren un Ludmilas Johansones brāli Valdi Lūsi. Lai teiktu paldies, es, kopā ar sociālo darbinieci Eviju Lejnieci, devos apciemot Ludmilu Johansoni, kura mūs savā pavardā uzņēma ar tikpat lielu sirsnību, kā viņa to dara, kopīgi ar Lailu Hellgren, izvadājot apģērbu un citas sadzīves lietas ģimenēm, kurām tas ir nepieciešams. Johansones kundze kopīgi ar savu vīru un brāli, kurš jau ilgus gadus dzīvo Zviedrijā, ar labdarību sāka nodarboties gadā, kad, apmeklējot tēvu slimnīcā, saprata, cik sliktā stāvoklī ir slimnīcas un cik daudz no ikdienā nepieciešamajām lietām tur trūkst. Tobrīd Ludmilas Johansones brālis strādāja par šoferi Lailai Hellgren, kura darbojās labdarības organizācijā, bet strādājot neguva apstiprinājumu tam, ka palīdzība tiek sniegta godprātīgi, tāpēc uzsāka privātu labdarību un pati personīgi sniedz palīdzību, arī Latvijā. Palīdzību no Zviedrijas jau saņēmusi Raiskuma pamatskola, vairākas Pārgaujas novada daudzbērnu ģimenes, kā arī trūcīgā statusu ieguvušie iedzīvotāji. Uz jautājumu, kāpēc palīdzība tieši ģimenēm ar bērniem, Ludmilas kundze atbildēja: Jums būtu jāredz Lailas acis, kā tās mirdz, kad viņa satiek bērniņus! Viņa ļoti mīl bērnus un ir piedāvājusi pat dažiem Pārgaujas novada bērniem pavadīt vasaru pie viņas Zviedrijā. Viņa atzina: Tā iespēja, ka tu vari palīdzēt, dod spēku. Tā sajūta, kas rodas pēc padarītā darba ir ļoti laba. Arī L. Johansones brālis redzot un apzinoties situāciju, kāda ir Latvijā, dara labos darbus ar gandarījumu un patiku. Vēlreiz izsakām milzīgu paldies Ludmilai Johansonei un viņas vīram Raimondam Johansonam no Raiskuma pagasta, Ludmilas brālim Valdim Lūsim un, protams, arī Lailai Hellgern par nesavtīgu darbu un rūpēm par mūsu novada iedzīvotājiem. Inese Kalniņa Cik ātri, cik ātri gan dienas skrien, Pa vienai vien, pa vienai tik vien Cik ātri, cik ātri gan gads skrien, Pa stundai vien, pa stundai tik vien Tā nemanot un ātri ir paskrējis pirmais darbošanās gads Raiskuma pagasta amatierteātra kuplajam dalībnieku pulkam. Gads pilns baltām cerībām, ziliem sapņiem, rozā brillēm un koši sarkanām kaislībām Nu taisni tāds, kā tas trakais puķu zirņu ziedēšanas laiks. laiks pilns prieka, Pagājušā gada grupu uzvarētāji uzvalk mastā karogu. Jaunākie skrējiena dalībnieki gatavojas startam. Jaunākais no skrējiena dalībniekiem braši iesoļo finišā. Urrā, esam vienu gadu veci! satraukuma, atklāsmes un raibu raibajiem piedzīvojumiem. Savā dzimšanas dienas pasākumā 19. novembra vakarā, mēs vēlējām daudz laimes ne tikai draugiem, radiem, paziņām, bet ikvienam ciemiņam. Ceru, ka katrs klātesošais guva pozitīvas emocijas, kuras koncerta dalībnieki vēlējās jums sniegt. Par prieku sev un skatītājiem, bijām ielūguši vairākus pašmāju un viesmāksliniekus. Visus priecēja tādas dīvas kā Laima Vaikule, Alla Pugačova, Tina Ternere, Liene Šomase, Aisha, Latgales dāmu pops un Lady Sweet. Ne mazākus aplausus izpel- Amatierteātra dalībnieki iejūtas jau slavenu mākslinieku lomās. Jau trīspadsmito gadu pēc kārtas, tieši 11. novembrī, Pārgaujas novadā notika Lāčplēša dienai veltītais skrējiens apkārt Rozulai. Šogad skrējiens pie Rozulas bijušās pamatskolas pulcēja vairāk nekā simts dalībniekus, kuri neraugoties uz vēso laiku, bija spara un apņēmības pilni. Skrējiens dalījās vairākās vecuma grupās: klases skolēni ar distanci 1.5 km, klases skolēni ar distanci 4.5 km, klases skolēni, klases skolēni, vidusskolnieki un vīrieši, sievietes līdz 29 gadu vecumam, vīrieši no gadu vecumam ar distanci 7,5 km, sievietes no gadiem, vecāki par 40 gadiem ar distanci 4 km, kā arī tautas skrējiens, kurā varēja piedalīties bez vecuma ierobežojuma, ar distanci 4 km. Šogad jaunākajam dalībniekam bija tikai 10 mēneši, kurš devās tautas skrējiena grupā tētim klēpī, bet finiša līniju šķērsojot pats ar savām kājām. Karavīri devās kaujā un pārvarēja grūtības neatkarīgi no laika apstākļiem. Tāpēc arī mēs, godinot karavīru piemiņu, pierādām, ka varam pārvarēt sevi un neskatoties uz laiku paveikt iecerēto, tā uz jautājumu, kāpēc tieši 11. novembrī organizē skrējienu, atbildēja Skrējiena apkārt Rozulai rīkotāja Aija Alksne. Dalībnieku vidū bija gan tādi, kuri skrējienā piedalās jau no pirmās reizes, kā arī tādi, kuriem šis gads bija pirmais. Mēs piedalāmies jau ceturto gadu, un ar katru gadu mūsu rezultāts paliek labāks un labāks, stāstīja Stalbes vidusskolas 4. klases skolēni Roberts un Markuss. Kā tradīcija, pirms skrējiena, iepriekšējā gada grupu uzvarētāji, pie Rozulas skolas mastā uzvilka Latvijas Republikas karogu. Skrējienu līdz galam pabeidza visi ar pacilātām sajūtām gan par iegūto godalgoto vietu, gan vienkārši par alību un izturību. Sajūta ir ļoti laba, finišējot, atzina klašu vecuma grupas pirmās vietas ieguvējs, Raiskuma internātpamatskolasrehabilitācijas centra 3. klases skolnieks Pēteris Ķūķis. Iepriekšējā gadā piedalījos pirmo reizi, nevienu vietu neieguvu, tāpēc šogad ir liels prieks par paveikto, piebilda Pēteris. Kā visgrūtāko skrējiena vietu, dalībnieki, kuri veica 7. km garo distanci, atzina pļavu, kuras šķērsošana atņēma visvairāk spēka. Pēc tās bija ļoti jāsaņemas, lai noskrietu palikušos 3 kilometrus. Skrējiens apkārt Rozulai noslēdzās Rozulas skolas zālē, kur izpilddirektore Maruta Drubiņa izteica pateicību šā gada dalībnieku plašajam pulkam, jo salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, kad skrējienā piedalījās 88 dalībnieki, skaits ir audzis. nījās Andris Freidenfelds, Žoržs Siksna, Lauris Reiniks, puiši no Tranzīta un nopietnie, dziedošie policisti no Mūžīgā unisona. Tik vērienīgam koncertam, protams, bija nepieciešama tikpat populāra vadītāja. Šo pienākumu uzticējām Helēnai no Ugunsgrēka. Kā jau noprotat, tad šo populāro cilvēku tēlos iejutās paši teātra kolektīva dalībnieki. Paldies skatītājiem par jaukajiem vēlējumiem, ziediem, vētrainiem aplausiem un ovācijām! Tās ir patiesākās dzimšanas dienas dāvanas, jo nāk no sirds Savam kolektīvam vēlu nezaudēt radošo dzirksti, dzīvesprieku un tikpat lielu darba sparu arī turpmāk! Mums viss izdosies!

11 11 Pensionāri aktīvi arī rudenī Grieta Grosberga, Pensionāru biedrības Dzīvotprieks valdes priekšsēdētāja Lapas nokrīt pa vienai un gājputni sen jau ir prom. Visapkārt ir kluss. Ir aizgājusi kārtējā vasara un aiznesusi mirkļus tik svarīgos mums. Drīz visapkārt būs sniegs un nebūs nekā no tā, kas bijis... Nūjošanā ir iesaistījušies 23 dalībnieki un pēc iespējas vairāk izmanto vēlā rudens dāvāto skaistumu. Nūjotāji no Stalbes, Rozulas, Daibes, Straupes, Raiskuma sestdienu rītos dodas pārgājienos ar devīzi: Nāc, un iepazīsti savu novadu! Ir izstaigātas Stalbes, Daibes, Lielstraupes un Mazstraupes vēsturiskās vietas. Raiskumieši atzīst, ka tagad viņiem par Daibi ir pilnīgi citāds priekšstats. Paldies Ozolkalnu mājas saimniecei Līvijai Sviķei par garšīgo ābolmaizi un tik svētīgo augļu tēju šajā dzestrajā gadalaikā. Paldies Kalna - Muižnieku saimniecei Veronikai Kokinai par interesanto stāstījumu. Daibes muižas parkā ir skatāma simtgadīgo koku sugu daudzveidība un interesanti dabas veidojumi, kas nav saskatāmi vasarā, kad kokus klāj lapu zaļā rota. Skatienu piesaista zaļo sūnu daudzveidība, kā tāds mīksts samts, kuru tīkami noglāstīt. Vērīgs dabas vērotājs ceļmalā saskata sausa zara veidojumu, pārklātu ar sūnu kažociņu, kas atgādina zebieksti. Muižas parka ielejā, kā tādā dziļā bļodā, snauž Velna dīķis, it kā ar Stalbes dāmas nūjo. Lindas Andrusas foto ( Nūjot ir prieks Velta Buša Šoruden Pārgaujas novada ļaudis kļuvuši aktīvāki, pateicoties nodibinātai nūjošanas komandai. Ik pa laikam sapulcējas grupiņas, lai ziedotu savu laiku šai jaukajai nodarbei nūjošanai. Kādā sestdienā nūjojām apkārt Lielstraupei. Pie viena tā bija kā ekskursija pa skaisto un interesanto Lielstraupes apkārtni. Rudens jau paspējis kokiem lapas nobirdināt. vienu aci uzlūkodams un solīdams, ka gan jau kādreiz es atkal būšu varens. Tad bijušais muižas krogs. Cik daudz alus tur izdzerts un ne mazums sievu asaru liets? Nostāstiem apvītais Grietas kalns, ceļa remonta laikā, stāvā cepure noplakusi. Daibes krejotavas ēka, ar savu garo skursteni, jau iztālēm pamanāma. Vējš joprojām logu rāmjos spēlē vijoli ar sērīgām notīm, ledus pagrabā ziemu pārlaiž vardītes. Kolhoza laikos celtais Daibes veikals tukšs un sadrūmis raugās caur kokiem. Muižas zirgu staļļa un kolhoza laika smēdes akmens mūri turas braši, gaidīdami savu atdzimšanu. Nūjotāja Edīte Gailīte dalījās savās bērnības atmiņās par veco Mauriņu veikalu. Bērnu dienās cauri mežam ar riteni braukusi iepirkties, baltmaizīte bijusi ļoti mīksta un smaržīga, ka pa riecienam vien kukulītis atceļā jau bijis apēsts. Kur tad muižas parks ar zaļumballēm un estrādīti otrā pusē, un brīvdabas izrādēm? Ainava Daibes centrā mainījusies. Sakoptākās lauku sētas nosaukumu un novada karogu Stalbes pagastā gada vasarā pelnīti saņēma Kalna - Muižnieku mājas saimnieki. Daibē nūjotāji atgriezīsies pavasarī, kad simtgadīgos kokos varēs dzirdēt dažādu dziedātājputnu balsis. Nūjojam ar lauku partnerības Brasla projektā iegūtā finansējuma nūjām. Ceru, ka ap Ziemassvētkiem saņemsim pārējo sporta inventāru, kas paredzēts šajā projektā. Daba kļuvusi daudz caurskatāmāka. Ejot pāri Lielstraupes augstajam pauguram tik skaists skats pavērās uz Pekša ezeru. Otrpus ceļam, Plauža ezera krastā, tam paredzētajā vietā, sakūrām ugunskuru, lai uzceptu līdzpaņemtās desiņas. Pabrīnījāmies par bebru nedarbiem. Norunājām, ka vēl nevaram ļauties ziemas miegam, bet jāpaspēj vēl panūjot. Velc zābakus kājās un ejam atkal citā reizē! Aicinām radīt Ziemassvētku prieku sev un citiem! Antra Mārtiņjēkaba Pagājušajā gadā biedrība Straupes Dzirkstelītes iedibināja jaunu tradīciju rīkot sev un citiem kādu rudenīgu pasākumu. Tādu, kurā varētu smelties iedvesmu kaut kam jaunam vai arī atcerēties labi aizmirstas, bet interesantas, senākas prasmes, lai ziemas garie vakari būtu piepildīti ar aizraujošām nodarbēm. Iepriekšējā rudenī mūs priecēja un iedvesmoja Baiba Balode ar savu vadīto kolektīvu daudzveidīgo adījumu demonstrējumiem. Šogad mums radās ideja par svētdienas pasākumu kopā ar Straupes tirdziņu. Un nu, 18.decembrī, laikā no līdz 15.00, vienlaikus ar tradicionālo tirdziņu, mēs organizējam radošu darbošanos Plācī, kultūras nama zālē. Siltumā, zem jumta dažādu rokdarbnieku, kā arī floristu un citu daudzveidīgu arodu pratēju prasmes un iemaņas varēsim vērot un līdzdarboties visu dienu. Padomā ir gatavot auduma krelles, dekupēt dažādus priekšmetus, apgleznot krūzītes, liet sveces, pērļot, veidot ziemīgas kompozīcijas un iesaiņot Ziemassvētku dāvaniņas. Cik balta sniega gaisma kalnu virsotnēs! Ausma Tērauda Atvaļinājuma laikā doties kalnos liekas vilinoši, tas prasa gan drosmi, gan uzņēmību un pāris simtu eiro. Savos iespaidos ceļā uz Rietumeiropas augstāko virsotni Monblānu (4810 m) dalījās Juris Leimanis, 24. novembrī Raiskuma pagastmājā interesentu grupai stāstot un ekrānā rādot aizraujošus fotomirkļus. Ceļotājs ilgās pēc pārbaudījumiem un jaunām atklāsmēm briedis ikdienas gaitās, soļus neskaitot, toties akmeņainajās līkloču takās katrs metrs tiek aprēķināts. Augstāk par 4000 m nedrīkst doties bez aklimatizācijas: jāpierod elpot retinātā gaisa apstākļos. Pēc iespējas vieglāks jāizvēlas ekipējums, mugursomā tiek likts cirtnis, virves, silti ādas cimdi, zābaki ar dzelkšņiem, telts un pārtika. Svars pārsniedz 40 kilogramus. Starp akmens krāvumiem nostiprina telti tā, lai vējā neaizlidotu. Temperatūra naktī nokrītas līdz 10 grādiem, tomēr aizmigt izdodas cieši. Gājienā pēdējos 900 metrus Bērnus noteikti ieinteresēs piparkūku izrotāšana un eglīšu rotājumu gatavošana. Esam padomājušas arī par stiprā dzimuma pārstāvjiem. Lai viņi negarlaikotos, ļausim tiem parādīt savu pārākumu roku cīņās un šautriņu mešanā. Padomā ir arī kaut kas jautrs un aizraujošs ārā pie ugunskura. Ceram, ka garlaicīgi nebūs. Katrs kaut ko sev vērtīgu gan iegādāsies, gan arī apgūs jaunas prasmes, vienlaicīgi padaloties pieredzē arī ar citiem. Rokdarbu meistariem līdzi būs gan pārdodamas lietiņas, gan arī materiāli, lai varētu pamācīt tos, kuri paši grib ko līdzīgu pagatavot. Domājams, ka gandarīti būs visi, un Ziemassvētkus sagaidīsim vēl radošāk, ar kādu jauku, paša gatavotu nieciņu saviem mīļajiem. Ja kādam ir laba ideja vai interesanta vēlme par šo pasākumu vai arī gribētos padalīties savā prasmē, zvaniet droši ( Antrai). Domāsim, kā to izdarīt, un par galarezultātu priecāsimies visi kopā. Jauku un mierīgu visiem Adventes laiku un uz tikšanos 18. decembrī Straupes kultūras nama zālē! četri vīri dodas agrā rīta stundā. Ar cirtni cērtoties sniegotajās klintīs soli pa solim, izmantojot apsaites un novilktās ķēdes, paiet septiņas stundas līdz virsotnei. Prieks bezgalīgs par sasniegto augstumu. Grūti nesajukt prātā. Laiks ideāls: saule, bezvējš. Skatiens mulst bezgalīgajā plašumā, baltajā mirdzumā. Kāpiens lejup šķiet pat grūtāks. Jāsajūt pamats zem kājām, dienā sērsna vairs netur, var iestigt kādā plaisā. Saule karsē tā, ka dūnu ja jānovelk. Jauks fotokadrs uzņemts Šamonī pilsētiņā šovasar 11. augustā. Te piemineklis pirmajiem Alpu iekarotājiem, kuri virsotni sasniedza gada 8.augustā. Blakus smaidošs stāv brašais raiskumietis. Divās nedēļās gūto izjūtu krāsainību bagātina veldze +20 grādos pie Garda ezera Itālijā. Sajūsmina greznās pilis un baznīcas, lieliski garšo aromātiskais saldējums. Ir patīkami atgriezties mājās, kur rītos saullēkti pie ezera vēl burvīgāki. Tik sirdī ietrīsojas ilgas, un skatiens atkal kalnus meklē. Raiskuma tautas namā Auciemmuižā 3. decembrī pl Dzintars Čīča un Kaspars Antess koncertā Atkal kopā Biļetes cena Ls 3,00. Biļetes iepriekšpārdošanā Pārgaujas novada pašvaldībā (Stalbē) - kasē. Izbraukšana uz Nacionālā teātra izrādi Kapusvētki 2.decembrī: plkst pie Auciema skolas Juris Leimanis stāsta par Monblānu. plkst Plāča pieturā plkst Straupes pamatskolas pieturā plkst Straupes pieturā 19. decembrī tiek organizēts brauciens uz Valmieras drāmas teātri 7.decembrī pl Straupes tautas namā Mazajā zālē Kultūras biedrības Harmonija literāra pēcpusdiena un gleznu izstādes noslēgums mūziklu visai ģimenei Sniega karaliene. Lomās: LNO soliste Kristīne Zadovska, Ieva Sutugova, Andris Ērglis, LNO soliste Andžela Goba, Ieva Akurātere, Ance Krauze, Uģis Roze, Amber (Aija Vītoliņa), Zigfrīds Muktupāvels, Baiba Neja, Kārlis Freimanis Biļete un transports kopā maksā Ls 12,50, pieteikties un samaksāt līdz 12.decembrim Straupes tautas namā Inārai Baltgalvei , Izbraukšana no Straupes pamatskolas pieturas, tālāko braukšanas maršrutu saskaņosim pēc jūsu vēlmēm.

12 12 Liepas Lielās egles iedegšana Guna Rukšāne Tur uzauga kupla liepa Deviņiem žuburiem. Katram kokam sava sūtība. Liepa ir mūsējais sieviešu svētais koks. Pēc liepu tējas smaržo tavi mati, saka dzejnieks, bet mēs piemetinām, - ja esi nervozs, nāc, padzīvo zem maniem zariem. Pārgaujas novada pievilcīgākais un arī noslēpumainākais parks ir Ungurmuižā un tā fascinējošākā daļa ir tieši liepu alejas. Aizbrauciet paciemoties parkā agri rītos, kad saule lec vai vēlu vakaros, kad saulrietā iezeltās ik stiebrs, ik lapiņa. Vēl labāk - ienāciet tur miglainā laikā, kad cauri dūmakas plīvuram izlokās neredzēti liepu atveidi, tad veļu laikā varbūt izdotos sastapt kādu seno iemītnieku, kura velis atnāk pasērst šaizemē. Liepa, tāpat kā sieviete, vienlaikus ir maigs un stiprs koks. Koksne gan ir mīksta, tāpēc no tās taisa karotes, pavārnīcas, šūpulīšus un arī kokles. To nevar lietot būvniecībā, arī malka nebūs derīga no šīs mīkstās koksnes, bet miza gan savulaik derēja vācelītēm un arī apavu gatavošanai. Liepu slotiņas maigi izmasēs nogurušās miesas pirtī, bet visu pārspēs ziedi, jo nav labāka sviedrējoša līdzekļa kā liepziedu tēja saaukstēšanās gadījumā. Vislabākā kombinācija gan esot kopā ar aveņu kauliem un lapām, kurus kopā ar liepziediem pavāra 5 minūtes uz lēnas uguns, tad nostādina un nokāš. Pievieno medu un pēc izdzeršanas stipri sasedzas, lai izsvīstu viss nelabums. No savas puses varu piemetināt, ka vēl efektīvāks līdzeklis būs, ja iepriekšminētajam brūvējumam tiktu pievienots šņabis, tad izsvīšana ir simtprocentīgi garantēta. Doza gan ir individuāla, bet sava trešdaļa glāzes derētu. Arī bitīšu sanestā liepu medus efektivitāti neviens neapšaubīs un to savukārt var un vajag lietot kosmētikā. Ejot pirtī tas ir visvienkāršāk, jo pēc tam, kad esi tīra, uzliec medus masku ne tikai sejai, bet visam ķermenim un vēl savas desmit minūtes pasēdi siltumā uz lāvas, lai viss labums ievelkas un tad noskalojies ar vēsu ūdeni. Āda būs kā zīds un samts vienlaikus. Ja neticiet, palūdziet, lai to novērtē kāds vīrieškārtas pārstāvis. Šis garais ievads kā slavas dziesma vai pat himna bija nepieciešams, lai jūs sagatavotu brīnišķajai vēstij, ka mūsu novadā ir Dižliepa. Jā, kāpēc man neviens vietējais iedzīvotājs to nepastāstīja, bet vajadzēja atbraukt no Rīgas Andra Grīnberga pētnieku grupai, lai es uzzinātu, ka pie Ķelderu mājām Raiskuma pagastā ir skatāms tāds brīnums. Tiesa gan, pirms tam tā nefigurēja nevienā dižkoku sarakstā. Mana līdzbiedre Antra Priedīte vislabāk zināja, kā piebraukt tuvāk pie mājvietas no Valmieras šosejas Ķelderu liepa nogriežas meža ceļš pa labi. Tas gan ir tā izdangāts ar smago tehniku, ka mašīna jāatstāj ceļa galā un tālāk jādodas 1 km ar kājām. Māju puduris no ceļa ir saskatāms un arī liepa ap 100 m pirms mājām slej savu stalto stāvu, taču, tikai pieejot tuvāk, mute paliek vaļā... jā, ir arī mums patiesi dižens koks, kam ir putnu pilni zari. Pēc vispārpieņemtās procedūras, dižkoku apkārtmērs jāmēra 1,3 metrus no zemes un mēs arī mērījām un mūsu liepa sasniedza maģisko 8 metru apkārtmēru. Protams, mūsu lepnums ir tā sauktā daudzstumbru liepa, kad nav nemaz tik viegli fiksēt apkārtmēru, taču, kā apgalvoja Andris, ja tiktu izzāģēti apkārtējie krūmiņi un nelielie kociņi, tad tas būtu ainaviski izcilākais liepas koks Vidzemē, bet pēc apkārtmēra ieņemtu godpilno otro vietu. Uh, un tas ir pie mums, taču, tad es sabažījos, ka koku vajag ievest dižkoku sarakstos, lai to varētu aizsargāt. Mani zinošie līdzbiedri mierināja, ka tikko koks sasniedz dižkoka statusu, tas automātiski ir aizsargājams. Nu, paldies dievam, bet..., kā zemes īpašnieks zinās, ka viņam ir tāds godpilns uzdevums un, vai viņš vispār gribēs, ka uz viņa zemes spers kāju dižkoku apbrīnotāji, tas vēl ir jānoskaidro. Tomēr informācijai gribu atzīmēt izmērus mūsu vietējiem kokiem, kad tie sasniedz dižkoka statusu: ozols 5 m; liepa, goba, osis un vīksna 4 m; kļava, apse 3,5 m; bērzs, egle, priede, melnalksnis 3 m; pīlādzis 1,7 m. Svešzemju koku sugām: papele 5.0 m; sudrabvītols 4,5 m; Eiropas lapegle 3,2 m; dižskābārdis, platlapu liepa 3,1 m; Sibīrijas ciedrupriede 1,9 m. Un tagad sekos ļoti nopietns aicinājums katrs varētu palūkoties, vai māju tuvumā jeb pat dārzā neaug kāds dižkoks, tad Pārgaujas novads varētu veidot savu dižkoku sarakstu un, lai par to uzzinātu visa Latvija, iesūtīt to Dabas retumu krātuvei. Gan jau Guntis Eniņš zinās, ko darīt tālāk. Jā, tiek atzīmēti ne tikai diži, bet arī interesanti koki neparastas formas, vilkaču koki, ar vējaslotām, neparastu lapu krāsojumu utt. Katrā ziņā gaidīšu jūsu ziņojumus (tel un ). Šajā pat liepas apskates ekspedīcijā, meklējām arī jaunus robežakmeņus un kāda sakritība tos visus uzgāja nevis puiši no Petroglifu centra, bet mūsu pašu Antra, un par to viņa pastāstīs nākamajā numurā, kurā es pievienošos ar skolotājas Aijas Alksnes uzrādītajiem dižakmeņiem pie Kurmiem Lielstraupes pusē. Tie mums vēl jāuzmēra. Varbūt arī kādam citam ir kāds akmens, ne jau nu kabatā, bet tikai viņam zināmā, slepenā vietā. Lūdzu, parādiet arī man, lai gatavojot Pārgaujas Dabas retumu reģistru, tas nepaliktu guļam kaut kur brikšņos vai mežā, vai purvā vientuļš un neviena neapmīļots. Uz sadarbošanos! 6. decembrī plkst Straupes pagastā 7. decembrī plkst Stalbē pie novada domes plkst Raiskuma parkā 4. decembrī pl Stalbes tautas namā Otrās adventes Ziemassvētku koncertā Kamerkoris Vidus 7. decembrī pl Raiskuma tautas namā Zvaigznes dienai veltīts koru koncerts Piedalās Ērika Deruma kori 18.decembrī - ceturtajā Adventē Straupes tautas namā Biedrību Straupes dzirkstelītes un Vesels pilsētā un laukos organizētās Ziemassvētku radošās darbnīcas visai ģimenei dāvanu gatavošana dažādās tehnikās /floristika, adīšana, pērļošana, dekupāža, tapošana, sveču liešana u.c./. Ziemassvētku gardumu baudīšana. pl Īsts Ziemassvētku koncerts Straupes kora izpildījumā 30.decembrī pl Straupes tautas namā Novada amatierkolektīvu koncerts Ar Ziemassvētku baltajām kamanām brauksim Jaungadam pretī pl Svētku ballē būsim kopā ar grupu Servus Sveicam jubilārus! Stalbes pagastā Annai Ērģelei 85 gadi Ainai Brēžai 84 gadi Raiskuma pagastā Antoņidai Leikamai 84 gadi Uldim Šmitam 80 gadi Nīnai Austrai Eihenbaumai 86 gadi Straupes pagastā Valdim Matuzelim 80 gadi Ņinai Savčenkovai 83 gadi Bruno Pīlātam 83 gadi Alfrēdam Vītolam 81 gads Novadā dzimuši Rihards Tērauds Sendija Līva Dūmiņa Mūžībā aizgājuši Velta Cīrule (Straupes pagastā) Lūcija Biruta Moroza (Raiskuma pagastā) PAŠIEM MAZĀKAJIEM 28. decembrī Straupes tautas namā plkst , aicinām Straupes un Stalbes pagasta bērnus uz svētku svinēšanu kopā ar Čučumuižu. * Raiskuma tautas namā plkst , aicinām Raiskuma pagasta bērnus svinēt svētkus ar Leļļu teātra aktieriem un Ziemassvētku vecīti. Svētki ģimenēm - paciņas pirmskolas vecuma bērniem. Kā eņģeļu asaras baltas, Sniegs pasaules acīs kad kūst, Lai ziemas saulgriežu zvaigznes, Ikvienam nes debesu gaismu, Pār nedienu rūgtuma ēnām, Lai rītausmas svētība plūst. Raiskuma pagasta pensionāri mīļi gaidīti pensionāru vakarā 27. decembrī plkst Raiskuma speciālajā internātpamatskolā rehabilitācijas centrā. Straupes un Stalbes pagasta pensionāri mīļi gaidīti 29. decembrī plkst Stalbes kultūras namā. Informācija un transporta pieteikšana līdz 23. decembrim pa tel (Ināra). 31. decembrī pl Straupes estrādē Jaunā gada sagaidīšana 1. janvārī pl.1.00 Stalbes tautas namā Jaungada diskotēka DJ Ģirts Jaunzems. Ieeja Lls 1,00 Straupes lauku labumu tirdziņš 4. un 18. decembrī no pl Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pagalmā. 18. decembrī tirdziņa laikā Straupes kultūras namā radošās darbnīcas, pl Ziemassvētku koncerts, karstvīns un piparkūkas. Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr (Rudīte). Decembra pašvaldības informatīvais izdevums Pārgaujas Novada Vēstis tiks veidots svētku noskaņās un nonāks pie Jums pirms Ziemassvētkiem. Tāpēc aicinām visus, kuri vēlas ar laikraksta starpniecību sveikt mīļos un tuvos cilvēkus vai izteikt kādam pateicību, iesūtīt informāciju uz e-pastu: pargauja.novads@inbox.lv vai atnest uz pagasta pārvaldi Raiskumā, Stalbē vai Straupē.