PĀRSKATS PAR LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS DARBĪBU GADĀ LKA darbības pamatprincipu raksturojums Latvijas Kultu ras akade mija (saīsinājumā LKA) i

Transkripts

1 PĀRSKATS PAR LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS DARBĪBU GADĀ LKA darbības pamatprincipu raksturojums Latvijas Kultu ras akade mija (saīsinājumā LKA) ir Latvijas valsts dibina ta augsta ka s izgli ti bas un zina tnes institu cija, kura i steno akade miskas un profesiona las programmas, ka ari nodarbojas ar zina tni, pe tnieci bu un ma ksliniecisko jaunradi. LKA ir atvasina ta publiska persona, kas likuma noteikta ka rti ba ar Nr ir reg istre ta Izgli ti bas iesta z u reg istra. LKA darbības orientieri gadā: - nodrošināt akadēmiskās, mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības sinerģisku izaugsmi - nodrošināt izglītības pēctecību visos studiju līmeņos attīstīt tālākizglītības studiju piedāvājumu - veidot jaunu programmu un apakšprogrammu piedāvājumus - nostiprināt studiju un prakses saikni visās studiju apakšprogrammās 1

2 Latvijas Kultūras akadēmija īsteno akreditēto studiju virzienu Mākslas, kas ietver akadēmisko bakalaura studiju programmu Mākslas (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju 43212), akadēmisko bakalaura studiju programmu Laikmetīgās dejas māksla (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju 43212), akadēmisko bakalaura studiju programmu Audiovizuālā māksla (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju 43213), LKA un RTU (Rīgas Tehniskā universitāte) kopīgo akadēmisko bakalaura studiju programmu Radošās industrijas (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju ), akadēmisko maģistra studiju programmu Mākslas (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju 45212), un akadēmisko doktora studiju programmu Mākslas (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju 51212) gadā, saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotā studiju virziena Mākslas 4. stratēģisko mērķi "Sagatavot kultūras, audiovizuālās un skatuves mākslas, un radošo industriju nozares darba tirgū pieprasītus konkurētspējīgus speciālistus, ar zināšanām un prasmēm attīstīt kultūras nozari kopumā, specifiski skatuves un audiovizuālās mākslas nozari, kā arī radošo industriju nozari" ir izveidota Akadēmiskā maģistra studiju programma Audiovizuālā un skatuves māksla (kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju 45213). Tā ir licencēta un iekļauta LKA studiju virzienā Mākslas ar Studiju programmu licencēšanas komisijas 2018.gada 8. augusta sēdes lēmumu Nr. 78-L (licences Nr ). Programmas īstenošanas ilgums un apjoms ir 2 gadi, kas ir 4 semestri, kuru laikā iegūstami 80 kredītpunkti. Programmas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitāro zinātņu kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no Programmas tematiskajām jomām (audiovizuālā māksla, teātra māksla, laikmetīgās dejas māksla) un tajā padziļināti apgūt kādu no pētniecības un mākslinieciskās jaunrades specializācijām (teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla, producēšana). Programma ir izveidota uz līdzšinējo LKA maģistra studiju apakšprogrammu "Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un "Teātra māksla" (ar specializācijām teātra režijā, laikmetīgās dejas mākslā un laikmetīgās dramaturģijas tekstos) bāzes, papildinot ar jaunām specializācijām, kādas līdz šim maģistra līmenī LKA nebija iespējams apgūt filmu operatora māksla, aktiermāksla, audiovizuālās un skatuves mākslas teorija. Tādējādi no gada 1. septembra Latvijas Kultūras akadēmijā tiek īstenotas 7 studiju programmas. Latvijas Kultūras akademija turpina attīstīt tālākizglītības studiju piedāvājumu muzeju darbībā un režijas un aktiera meistarības skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem un turpināja 2 profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu, proti, Muzeju darbības pamati (kods 30P ) un Režija un aktiera meistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem (kods 30P ) gadā Latvijas Kultūras akadēmijai izdevās piesaistīt ES fondu finansējumu un martā uzsākta ES pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" Eiropas Sociālā fonda projekta Nr /16/I/001) realizācija, organizējot audzēkņu apmācības divās profesionālās pilnveides programmās Režija un aktiermeistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem un Muzeju darbības pamati. Mācībām projektā pieteicās 2019 interesenti. Mācības gada jūnijā uzsāka 45 audzēkņi programmā Muzeju darbības pamati, 62 audzēkņi programmā Režija un aktiermeistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem. Līdz gada februārim apmācības turpina 29 audzēkņi programmā Muzeju darbības pamati, 76 audzēkņi apmācības sekmīgi beiguši, iegūstot apliecību par profesionālās pilnveides izglītību gadā aktīvi tika realizēta arī klausītāju piesaiste atsevišķu LKA studiju kursu apmeklējumam kopumā noslēgti 97 klausītāju līgumi. Gandrīz puse jeb 42 līgumi noslēgti ar klausītājiem no Latvijas Mākslas akadēmijas, savukārt 2 līgumi ar klausītājiem no LKA Latvijas Kultūras koledžas.

3 2018. gadā akadēmisko studiju programmu īstenošanas procesā tika veicināta studējošo pētnieciskā darbība un mākslinieciskā jaunrade, studējošo un docētāju starptautiskā mobilitāte, kā arī, ciešā sadarbībā ar LKA partnerorganizācijām, turpinājās studiju un prakses saiknes pilnveidošana. LKA gada finanšu situācijas raksturojums LKA budžetu gadā veidoja: - bāzes finansējums; - IZM piešķirtais snieguma finanse jums zinātniskās darbības nodrošināšanai; - mērķfinansējums radošiem un zinātniskās pētniecības projektiem; - pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no mācību maksas un pakalpojumiem gada bāzes finansējums LKA bija ,00 EUR. Saskaņā ar IZM rīkojumu Nr no Par zinātniskajai darbībai paredzētā finansējuma piešķiršanu augstskolām un koledžām LKA Zinātniskās darbības nodrošināšanai tika piešķirti ,00 EUR. Programmas ERASMUS īstenošanai Valsts Izglītības attīstības aģentūra piešķīra ,25 EUR. Atbalstot ES pētniecības projektu izstrādi, 3000,00 EUR piešķīra Baltic Bonus VIAA. Valsts Izglītības attīstības aģentūra gadā finansēja LKA īstenoto kopīgu Francijas Latvijas projektu OSMOZE, piešķīrot 2075,00 EUR. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" aktivitātes arī finansēja VIAA un gadā tas sastādīja 53570,16 EUR gadā LKA Zinātniskās pētniecības centra zinātnieku grupa Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa kārtībā saņēma IZM finansējumu, lai īstenotu pētījumu "Kopienu li dzdali ba kultu ras mantojuma pa rvaldi ba : prakses, atti sti ba un izaicina jumi" gadā tika piešķirti līdzekļi 74816,00 EUR apmērā gadā LKA tika piešķirts ES fondu finansējums (CFLA uzraudzībā), lai īstenotu vairākus specifiskā atbalsta mērķa projektus, tādus kā Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas STEM studiju programmu modernizēšana (Nr ) ,23 EUR; Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās ( ) 44594,03 EUR; Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās (Nr ) 26440, 00 EUR; Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās (Nr ) 33925,00 EUR; LKA gadā saņēma publisku finansējumu dažādu projektu īstenošanai, tajā skaitā Latvijas Simtgdaes pasākumu īstenošanai 45335,00 EUR apmērā. LKA pētniecības un lietišķo, kā arī radošo projektu īstenošānai piesaistīja šādu finansējumu: Latvijas Nacionālā Kultūras centrs 36242,00 EUR; KM 11790,00 EUR, KM pasūtījuma pētījums "Pētījums par Latvijas muzeju nozīmi dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība" 18114,21 EUR; KM pasūtījuma pētījums KM "Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums" 16215,65 EUR; KM "Kultūras joma nevalstisko organizāciju sociāli ekonomiskā ietekmē" 12079,43 EUR, kā arī citi KM finansētie projekti 66285,00 apmērā. Sadarbībā ar kultūras pētījumu 3

4 organizāciju Cuturelab kultūrpolitikas pētniecībai tika piesaistīts finansējums 11990, 00 EUR apmērā gadā dažādu radošo rojektu īstenošanai LKA piesaistīja Valsts Kultūras kapitāla fonda finansējumu par kopējo summu ,00 EUR. Tika finansēti tādi projekti kā Dalība starptautiskajā mākslas augstskolu festivālā "SHARE Festival" (Skopja), Benno Vorhama video un dejas meistardarbnīca Rīgā, radoša darbnīca ar lekcijas elementiem"kādā valodā runā kino?", Laikmetīgās dejas starpkultūru Latvija-Francija meistarības apmaiņa Rīgā, LKA Audiovizuālās mākslas Maģistrantūras programmas 2.kursa diplomdarba filmu izveide, LKA jauno skatuves mākslinieku festivāls "Patriarha rudens 2018", tradicionālās ziedāšanas grupas "Saucējas" dziedāšanas dabas akustiskajā telpā ieraksti, LKA audiovizuālās un skatuves mākslas maģistratūras studentu dalība festivāla "Cameraimage" meistardarbnīcās, LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas studentu pieredzes apmaiņas brauciens uz Sanktpēterburgu u.c. LKA radošo projektu īstenošānu gadā atbalstīja Rīgas Dome 34437,90 EUR gadā LKA piesaistīja ārzemju finansējumu no dažādiem avotiem, tādiem kā Gētes institūts 2000,00 EUR apmērā, Nordplus Svebinar 2500,24 EUR, ES finanšu instrumenta līdzekļi Radošā Eiropa 12000,00 EUR, ASV tā saukto "Mazo grantu programma" starptautiskas konferences rīkošanai 1305,00 EUR, Svensk institut 9704,50 EUR; Nordplus Turku (Lietuvas mākslas un mūzikas akadēmijas rīkotajā vasaras skolā Lietuvā 2350,00 EUR; Eiropas teātra akadēmiju platforma PLETA Vasaras skolas rīkošanai 3000,00 EUR; LKA pašu ieņēmumi gadā sastādīja ,27 EUR, tajā skaitā mācību maksa ,58 EUR gadā LKA Latvijas Kultūras koledža (LKA LKK) saņēma ,00 EUR bāzes finansējumu, un pašieņēmumos ieguva , 00 EUR, tajā skaitā izglītības pakalpojumu maksa sastādīja ,00 EUR. LKA LKK gadā nodokļu nomaksas parāda dzēšanai VID no KM ir saņēmusi 60923,00 EUR. Šīs LKA struktūrvienība infrastruktūras uzlabošanai un labākas pārvaldības nodrošināšanai no ES fondiem (CFLA uzraudzībā) ir saņemusi finansējumu ,72 EUR (S.A.M ) un 10500,00 EUR (S.A.M ) apmērā. LKA struktūrvienība E. Smiļģa Teātra muzejs gadā ir saņēmis bāzes finansējumu ,00 EUR apmērā, ieņēmumi par biļetēm sastādīja 2012,00 EUR, pārējie ieņēmumi 15646,81 EUR. LKA Rīgas Kino muzejs gadā saņēma 91576,00 EUR, ieņēmumi par biļetēm 6623,40 EUR, pārējie ieņēmumi 8507,39 EUR. LKA Studējošo skaits Studējošo skaits akadēmiskajā bakalaura studiju programmā gadā bija 491, no tiem par valsts budžetu 255; Maģistra studiju programmā 88 studējošie, no tiem 69 par valsts budžetu; Doktora studiju programmā 21 studējošie no tiem 16 par valsts budžetu. LKA Latvijas Kultūras Koledžas studējošo skaits LKA LKK studējošo skaits 354, no tiem par valsts budžetu

5 LKA akadēmiskais un zinātniskais personāls LKA akadēmisko darbību nodrošina akadēmiskais personāls, ko veido gan akadēmiskajos amatos ievēlētie, gan pieaicinātie docētāji (viesdocētāji). Ievērojot LKA akadēmiskās darbības specifiku un izmaiņas akadēmisko amatu sastāvā sakarā ar vēlēšanām/pārvēlēšanām, kā arī nepieciešamību nozares speciālistus iesaistīt akadēmiskajā darbā uz laiku, studiju virziena Mākslas īstenošanā iesaistīto LKA akadēmiskā personāla sastāvu gadā veidoja šādas pozīcijas: - akadēmiskajos amatos ievēlētie docētāji: 15 profesori, 8 asociētie profesori, 22 docenti un 16 lektori, - viesdocētāji: 20 pieaicinātais personāls uz štata vietām un 68 pieaicinātais personāls ar stundas tarifa likmēm - LKA personāla sastāvā iekļaujas arī ZPC darbinieki 6 vadošie pētnieki, 6 pētnieki, 10 zinātniskie asistenti. - LKA administratīvais un funkcijas atbalstošais personāls 59 darbinieki - LKA LKK 76 štata darbinieki un stundu pasniedzēji, - LKA LKK akadēmiskais personāls 38, - LKA administratīvais un funkcijas atbalstošais personāls 38 darbinieki. LKA Rīgas Kino muzeja darbinieki 6 LKA E. Smiļģa Teātra muzeja darbinieki 13 LKA infrastruktūra Pārskata periodā studiju process tika organizēts LKA ēkās Ludzas ielā 24. (kopējā platība ir 2200 m 2 ), Dzirnavu ielā 46., LKA Teātra māja Zirgu pasts (kopējā platība 1500 m 2 ). Audiovizuālās mākslas studiju programmu studējošo nodarbības notiek atsevišķās telpās Elijas ielā 17. (kopējā platība 1010,7 m 2 ), ko LKA īrē speciāli šo programmu vajadzībām. LKA 4. kursa Dramatiskā teātra aktiera mākslas specialitātes studējošiem daļa nodarbību 2018 gadā notika Leļļu teātrī, savukāt LKA 1. kursa Dramatiskā teātra aktiera mākslas specialitātes studējošiem daļa no studiju procesa notiek Jaunā Rīgas teātra telpās, Miera ielā 58a gadā īstenotie projekti gadā tika pabeigta Valsts pētījumu programma Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē Habitus", kā arī tika turpināts ES pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 finansētais projekts Critical Heritages: performing and representing identities in Europe, saīsinājumā CoHERE. Vadošais šī projekta partneris ir University of Newcastle upon Tyne, Lielbritānija. Citi sadarbības partneri: Orhūsas Universitāte, Dānija, Amsterdamas universitāte, Nīderlande, Nacionālā un Kapodistrianas universitāte Atēnās, Grieķija, Stambulas Bilgi universitāte, Turcija, Boloņas universitāte, Itālija, Kopenhāgenas interaktīvā dizaina institūts, Dānija, Heriota Vata Universitāte, Lielbritānija, Eiropas Kultūras centru sadarbības tīkls, Nīderlande, Polijas Ebreju vēstures muzejs (POLIN), Polija, Nacionālais pasaules kultūru muzejs, Nīderlande gadā turpinājās darbība tīklojumu projektos ENO: The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education un PLETA: Eiropas Teātra augstskolu platforma gadā Latvijas Kultūras 5

6 akadēmija vinnēja Latvijas Zinātnes padomes izsludināto Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu un uzsāka projekta "Kopienu li dzdali ba kultu ras mantojuma pa rvaldi ba : prakses, atti sti ba un izaicina jumi" īstenošanu gadā LKA īstenoja vairākus Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas pašvaldību u.c. organizāciju pasūtītos projektus (sk. piesaistītos fin. līdzekļu aprakstu). Rakstu krājumi un konferences un festivāli LKA gadā tika izdoti rakstu krājumi: Culture crossroads anonīmi recenzēts zinātnisko rakstu krājums (indexing in EBSCO (Humanities Source Ultimate), ULRICH'S, Central and Eastern European Online Library (CEEOL)). un Krustpunkti. Kultūras un mākslas pētījumi anonīmi recenzēts zinātnisko rakstu krājums, kur iekļautas publikācijas par Latvijas kultūrvidei nozīmīgiem problēmjautājumiem gadā LKA turpināja izdot zinātnisko rakstu krājumu "Te-Ki-La: Teātra un kino lasījumi". LKA gadā sarīkoja LKA Skatuves mākslas festivālu "Patriarha rudens, LKA Starptautisko zinātnisko konferenci Kultūras Krustpunkti un LKA Studējošo zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades konferenci ZinātMāksla. LKA rīkoja arī Latvijas Kultūras kanona konkursu vidusskolēniem, kā arī sadarbībā ar VISC iesaistījās Latvijas skolēnu 42. zinātniskās konferences Kulturoloģijas sekcijas organizēšānā. LKA akadēmiskā personāla zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades sasniegumi gadā Publikācijas web of science un scopus datubāzēs iekļautajos izdevumos: Keviša, Ingrīda, Jurgena, I., Cedere, D. (2018). The Prospects of Transdisciplinary Approach to Promote Learners Cognitive Interest in Natural Science for Sustainable Development. Journal of Teacher Education for Sustainablity, vol. 20, No 1, pp p-issn e-issn Pe rkone, Inga. [raksts rakstu krājumā] Seeing Differently: The Film Language of the Latvian Director Laila Pakalnin a. The Canadian Review of Comparative Literature/ Revue Canadienne de Littérature Comparée, March, 2018 (45.1), p , ISSN: , indeksēts SCOPUS datu bāzē. Tjarve, Baiba, Zemīte, Ieva, Freiberga, Kristīne. The Significance of Individual Contributions in Amateur Art Process in Latvia. Proceedings of the 2018 International Conference Economic Science for Rural Development. 2018, No 49. Pp (indeksēts Web of Science datubāzē) Pieejams: Ulberte, Līga. Anna Lācis and Bernhard Reich: Life and Love in the Theatre. Canadian Review of Comparative Literature/Revue Canadienne de Littérature Comparée. Volume 45.1, March 2018, Vinogradova, Līga, Laķe, Anda. The Role of Emotions in the Sustaining of Tradition: The Case of the Latvian Song and Dance Celebration. The International Journal of Interdisciplinary Cultural Studies

7 Publikācijas citās starptautiski citējamās datubāzēs iekļautajos izdevumos: Balodis, Andrejs. The Art as Research: the Case of Historical Fantasy Mechanical Veidenbaums (with Hiršs, Andris, Kamolinš, Ainārs.). Culture Crossroads, vol. 12 (EBSCO) (recenzēts, pieņemts publicēšanai) Hiršs, Andris. The Immediate Self-consciousness as the Basis of Personality in Metaphysics by Leibniz and Dorpat Personalist. Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy. Volume 71 (2018). p (datubāze - Philosophy Documentation Center). Keviša, Ingrīda, Jurgena, I., Līduma, A. (2018). The Integration of Third-Country Nationals in the Latvian Education Environment: The Current Situation and Key Issues. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume I, May 25th-26th, Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia. The conference proceedings are indexed in ISI Web of Science by Thomson and Reuters, CrossRef, SciLit, Google Scholar, OpenAire, WordCat. Muktupāvela, Rūta. University Students' Humour in Digital Environment: Internet Memes as a Folklore Genre. // Laķe, Anda (ed.) Culture Crossroads. Volume 12. (2018)., Pp Cultural Crossroads. Rīga: Latvian Academy of Culture. Accessible at Indexing and Abstracting in: EBSCO, ULRICH'S, CEEOL. Muktupāvela, Rūta. Kultūrinio kraštovaizdžio skaitymo metodo taikymas Vidžemės Svetupės pakrantės teritorijoj: teorija ir praktika, privalumai ir rizikos. (Method of Cultural Landscape Reading of the Svetupe River in Vidzeme: Theory and Practice, Opportunities and Risks. // Maskoliūnas, Bronius et al. (eds.). Acta Humanitarica Universitatius Saulensis. Regionas: istorija, kultūra, kalba. The Region: History, Culture, Language. Šiauliai, Pp Indexing and Abstracting in: MLA International Bibliography, Index Copernicus, EBSCO. Načiščione, Anita. (Nodaļa kolektīvā monogrāfijā) Metaphorical Conceptualization of Economic and Political Austerity: A Study in Multimodal Discourse. In W. Kudszus and R. Trim (Eds.) Métaphores de l austérité et austérité des métaphores/ Metaphors of Austerity & The Austerity of Metaphors, in the series: Histoire, Textes, Sociétés, ed. Laure Lévêque. Paris: L Harmattan. (Indexed in: Library of Congress-Cataloging-in-Publication Data, Bibliothèque nationale de France, The MLA International Bibliography, Načiščione, Anita. (Nodaļa kolektīvā monogrāfijā) Multimodal Creativity in Figurative Use. In L. Hidalgo-Downing and B. Kraljevic Mujic (Eds.) Performing Metaphor and Creativity across Modes and Cultures. Amsterdam and Philadelphia: John Benjamins Publishing Company, 39 lpp. (iespiešanā, publicēs gada martā/aprīlī). (To be indexed in the following international data bases: The MLA International Bibliography, Linguist List, The National Library of the Netherlands, Veinberga, Elīna. Metonymy and other animals in Latvian political cartoons (Metonīmija un citi zvēri Latvijas politiskajās karikatūrās). Polkovņikova, Svetlana, (atb. red.). Valoda Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXVIII Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, Iekļauts EBSCO Publishing starptautiskajā humanitāro zinātņu resursu datubāzē (Humanities Source International Database). 7

8 Zemīte, Ieva, Jēgere, Sarmīte. The Role of Stakeholders in Cultural Enterprise Management. Management Studies, July-Aug. 2018, Vol. 6, No. 4, pp DOI: / / Pieejams: Zinātniski recenzētas monogrāfijas: Bāliņa, Gunta. Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Rīga: Ulma, 2018, 800 lpp. Galkina, Ramona, Kaupuža, Regīna. Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Rīga: Ulma, 2018, 800 lpp. Dribins, Leo, Goldmanis, Juris. Nacionālo minoritāšu kultūra Latvijā. No: Latvija un latvieši : akadēmiskie raksti. I sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, [2018], lpp. ISBN Dribins, Leo, Goldmanis, Juris. National Minority Cultures in Latvia. In: Latvia and Latvians : collection of scholarly articles. Vol. I. Riga: Latvian Academy of Sciences, [2018], pp Muktupāvela, Rūta, Laķe, Anda (zin. red.). Autori: Bronner, S.J., Treimane, A., Vinogradova, L., Laķe, A., Muktupāvels, V., Daugavietis, J., Muktupāvela, R., Hermane, A., Vaivade, A., Ābele, L., Tjarve, B., Zemīte, I., Freiberga, K., Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, Jāņa Rozes apgāds, Laķe, Anda. Treimane, Agnese, Vinogradova, Līga. Education as a Precondition for Sustaining the Tradition of Song and Dance Celebration. In E-book Geographical literacy and European Heritage: a challenging convention in the field of Education. Solva-Tech LTD, Šiliņa, Zane. Development of the National Hero in Latvian Literature: From Andrejs Pumpurs s Epic Vision to Rainis s Dramatic Image. Imagology Profiles: The Dynamics of National Imagery in Literature. Edited by Laura Laurušaitė. Cambridge Scholars Publishing, 2018, Urtāns, Juris. Dzīve Dzirkaļu pilskalnā. - NT Klasika, lpp. (ISBN ) Urtāns, Juris. Arheologu pētījumi Latvijā gadā. Sastādītāji un redaktori J. Urtāns un I. L. Virse. - NT Klasika, lp. (ISBN ) Vaivade, Anita. Intangible Heritage as Source of Identity: International Law and Deontology. In: Waelde, Charlotte et al. (Eds). Research Handbook on Contemporary Intangible Cultural Heritage: Law and Heritage. Cheltenham, Northampton, Edward Elgar Publishing, Pp ( Monogrāfijas un grāmatas (nav zinātniski recenzētas): Briedis, Raimonds, Gailīte, Zane, Goldmanis, Juris, Grigoroviča, Zane, Ulberte, Līga, Grudule, Māra. Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij: hronika. Koncepcija, sast. un red. Kopā ar Zane Gailīte, Juris Goldmanis, Zane Grigoroviča, Māra Grudule, Līga Ulberte ; sastādītājs un redaktors Raimonds Briedis. Rīga: Neputns, [2018], 1067 lpp lpp. ISBN Rogule, Astrīda. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Portrets Latvijā.20.gadsimts. Sejas izteiksme. Rīga: Neputns, Autorziņas 8

9 Urtāns, Juris. Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi. Sastādītājs J. Urtāns. Jumava, lp. (ISBN ). Urtāns, Juris. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijas valsts izveidošana un attīstība. Tekstu autori: J. Asaris, A. Āboltiņš, D. Cebule, J. Dambis, S. Dundure, R. Liepiņš, E. Lūsēna, J. Meinerts, J. Urtāns, S. Zirne. Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde, Zinātniskie raksti (drukātajos izdevumos, kas nav iekļauti starptautiski citējamās datu bāzēs): Balodis, Andrejs. Body Without Extension: Bergson s Conception Revisited, Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, vol. 65, Philosophy of the Body, Daudziņa, Zane. Vienkārši draudzēsimies! Saruna ar teātra skaņu operatoriem par aktieru runas rīkiem 21. gadsimtā. Teātra Vēstnesis 2018/III (131), p Kreicberga, Zane. Kreicberga, Zane. Latvijas teātra nesenā vēsture. Dekonstruktīvs lasījums. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Rakstu krājums nr. 23. Liepāja: Liepājas universitāte, lpp. Kreicberga, Zane. Kreicberga, Zane. Neprognozētais konservatīvisms. TeKiLa. Teātra un kino lasījumi. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. Rīga: LKA Zinātniskās pētniecības centrs, lpp. Laķe, Anda, Treimane, Agnese, Vinogradova, Līga. Education as a Precondition for Sustaining the Tradition of Song and Dance Celebration. In E-book Geographical literacy and European Heritage: a challenging convention in the field of Education. Lia Galiani, Evangelina Mavrikaki, Kostas Skordoulis (eds). Limassol: Solva-Tech LTD, P Available: Leon-Manzanero, Ana. Con ELE de Letonia: historia, logros y nuevos retos para la enseñanza de español en el país báltico. [=Spanish as a Foreign Language in Latvia: History, Achivements and New Challenges]. Boletín de la Asociación para la Enseñanza de Español como Lengua Extranjera (ASELE). 2018, vol. 59, pp ISSN: Muktupāvela, Rūta. Dziesmu un deju svētku simboliskie aspekti nāciju zīmološanas kontekstā. (The symbolic aspects of Song and Dance celebration in the context of nation branding). // Muktupāvela, Rūta, Anda, Laķe (eds.). Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, Jāņa Rozes apgāds, Pp Ošeniece, Gunta. Latviešu valodas lietojums Baltijas vācu ģimenēs 20.gs. 30. gados. Iesniegts LKA ZPC zinātnisko rakstu krājumam Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Pērkone, Inga. [raksts akadēmisko rakstu krājumā] Latvia and Latvians in World Cinema. Collection of scolarly articles in 2 volumes Latvia and Latvians, I vol., Riga: Latvian Academy of Sciences, 2018, p , ISBN ; the collection of papers was elaborated and published within the State Research Programme Lettonics: Latvian History, Language, Culture, and Values. Pērkone, Inga. [raksts akadēmisko rakstu krājumā] Latvija un latvieši pasaules kinomākslā. Akadēmiskie raksti 2 sējumos Latvija un latvieši, I sējums, Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018, lpp., ISBN ; rakstu 9

10 krājums sagatavots un publicēts Valsts pētījumu programmas Letonika: Latvijas vēsture, valoda, kultūra un vērtības ietvaros. Treimane, Agnese. Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārs: viedokļu sadursme par inovāciju tradīcijā. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, lpp. Treimane, Agnese, Vinogradova, Līga. Tradīcijas koncepts un tā teorētiskā izpratne. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, lpp. Treimane, Agnese, Vinogradova, Līga. Bērnu un jauniešu iesaiste kā priekšnosacījums Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, lpp. Hermane, Agnese, Treimane, Agnese, Vinogradova, Līga. Kolektīvu vadītāju loma Dziesmu un deju svētku procesā. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, lpp. Urtāns, Juris. Urtāne, M. Latvijas kultūrainava. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, [2018] lpp. Urtāns, Juris. Urtāne, M. The cultural landscape of Latvia. Latvia and Latvians. Collection of scholarly articles. - Riga: Latvian Academy of sciences, [2018]. - P Urtāns, Juris. Akmeņi Augšzemes augšgala senajās kapsētās. Daugavpils novads. Vietas vērtība. Monogrāfisks rakstu krājums. Sastādītāja J. Kursīte. Letonikas fonds: Zinātne, lpp. Urtāns, Juris. Zirne, S. Arheoloģijas pieminekļi. Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi. Sastādītājs J. Urtāns. Jumava, lpp. Urtāns, Juris. Kārsavas novada arheoloģiskās vietas. Kārsavas stāsti. Sastādītāja un projekta koordinātore I. Zelča Sīmansone. Rīga: Creative Museum, Kārsavas novada pašvaldība, lpp. Urtāns, Juris. Pētījumi Sāvienas ezerā. Arheologu pētījumi Latvijā gadā. Sastādītāji un redaktori J. Urtāns un I. L. Virse. - NT Klasika, lpp. Urtāns, Juris. Zirne, S. Arheoloģiskie pārbaudes izrakumi Kurzemē. Arheologu pētījumi Latvijā gadā. Sastādītāji un redaktori J. Urtāns un I. L. Virse. - NT Klasika, lpp. Urtāns, Juris. Āboltiņš, A. Lūsēna, E. Meinerts, J. Arheoloģisko vietu jaunatklājumi Latvijā. Arheologu pētījumi Latvijā gadā. Sastādītāji un redaktori J. Urtāns un I. L. Virse. - NT Klasika, lpp. Publicētās konferenču tēzes un referātu kopsavilkumi: Balodis, Andrejs. Enikova, Anete. Hiršs, Andris, Kamoliņš, Ainārs. Kultūras degpunkti: Dagdas ceļojuma žurnāls. Konference "Kultūras Krustpunkti XII". Programma/tēžu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, lpp. Balodis, Andrejs. Moral Status of Food: the Case of Ethical Gourmandism, The XXIV World Congress of Philosophy. Durandin, Jonathan. Avec la création collective théâtrale, un nouveau statut pour l apprenant de français langue étrangère en milieu universitaire, in Eid, C., Englebert, A. & Géron, G., Français langue ardente, actes du XIVème Congrès mondial de la FIPF, Volume VI : le français pour et par le plaisir, l esthétique et l épanouissement personnel, Fédération Internationale des Professeurs de Français, Durandin, Jonathan. La créativité pour renouveler l enseignement/apprentissage des langues étrangères, in Language in different contexts (Kalba ir kontekstai), 2018 Volume VIII (I), Vilnius : Lietuvos edukologijos universitetas,

11 Grigoroviča, Zane un 2016.gads. Svētki lasīšanas grāmatās sākumskolai. Saturs un vizuālie risinājumi. Kultūras Krustpunkti XII, Rīga, LKA. Keviša, Ingrīda. The CiCe Association Conference 2018: Citizenship & Identity in a "Post-Truth" world programme and abstract book: Keviša, Ingrīda. The proceedings of the 17th Annual CiCea Conference on Identity in Times of Crisis, Globalization and Diversity. Chehlova, Z., Keviša, I., Chehlov, M. (2018). Cultural Identity in the Globalization Context as a Topical Issue of Pedagogical Theory in Latvia Ķimele, Māra. Starptautiska konference Laikmetīgās teātra režijas un teātra režijas apmācības tendences (Tendencies in Contemporary Theatre Directing and Theatre Directing Education) referāta tēma How to Teach a Director? Janāčeka mūzikas un skatuves mākslas akadēmija (JAMU) Brno Kreicberga, Zane. Starpposms. Jaunais Rīgas teātris Jura Rijnieka vadībā. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Liepājas universitāte Kreicberga, Zane. Theatre Landscapes in the Baltic Countries after the Transition Period. The 2018 AABS Conference at Stanford University. The 100th Anniversary of Baltic Independence. June P. 50. Kreicberga, Zane. Vēstures ignorēšana kā stratēģija: Latvijas teātra estētiskais avangards 20. gs. 90. gados. Starptautiska zinātniska konference Vēstures poētika un politika teātrī un kino. Rīga, LKA ZPC lpp. Laķe, Anda, Vinogradova, Līga. Baltijas valstu iedzi vota ju li dzdali bas veidi Dziesmu un deju sve tku tradi cija : li dzi gais un atšk iri gais. RSU zinātniskās konferences tēzes. Rīga, lpp. Pieejams: ferences/2018/baltijas_iedzivotaju_lidzdaliba_dziesmu_deju_svetku_tradicija.pdf Laķe, Anda, Vinogradova, Līga. The role of emotions in preserving and sustaining the Latvian cultural tradition the Song and Dance Celebration. 13th Conference of the European Sociological Association. (Un)Making Europe: Capitalism, Solidarities, Subjectivities. Athens, Abstract Book. P.228. Available: Book_final.pdf (tēžu krājums publicēts 2018.gadā) Muktupāvela, Rūta. Tracking cultural expressions in the contemporary world: from university students' jokes to internet memes. //SIEF th Congress. Accessible: 20&DisplayType=Tree Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis. Reflections on European identity through musical heritage: Folk-oratorio Rivers of our being. //International research conference "Who is Europe?". POLIN Museum of the History of Polish Jews, Warsaw, November Accessible: Muktupāvela, Rūta. University Students Humour in the Digital Environment: Internet Memes as a Folklore Genre.// 30th ISHS Conference Humour: Positively (?) Transforming. Tallinn: Tallinn University, Estonian Literary Museum; Centre of Excellence in Estonian Studies, P. 89. Načiščione, Anita. Multimodal Creativity in Figurative Use, lpp. RaAM Starptautiskās metaforas izpētes un pielietojuma asociācijas (The Association for Researching and Applying Metaphor) un Honkongas Politehniskās Universitātes (The Hong Kong Polytechnic University) rīkotās starptautiskās zinātniskās konferences 11

12 RaAM 12. Metafora dažādos kontekstos un domēnos. No apraksta līdz pielietojumam (RaAM 12: Metaphor across contexts and domains: from description to application), kas notika Honkongā, Ķīnā, gada 25. jūnijā 2. jūlijā, tēžu krājums, pieejams arī internetā: Načiščione, Anita.. Starptautiskā zinātniskā konference EUROPHRAS 2018 no gada 10. līdz 12. septembrim Bialystok Universitātē Polijā. Konferences tēzes: Reproducibility from a phraseological perspective: Structural, functional and cultural aspects. Načiščione, Anita. LKA Starptautiskā zinātniskā konference Krustpunkti XII. Riga: LKA nov., Proverbs in the System of Language and Their Creative Use: A Cross-Cultural View. ISSN Niedre, Laila. Ošeniece, Gunta. Speķa pīrādziņi, kliņģeris, Jāņi atšķirības zīme vai vienojošais elements? Konference Kultūras Krustpunkti XII. Programma/ tēžu krājums. Rīga: LKA, lpp. Pērkone, Inga. [tēžu krājuma sastādītāja] Starptautiska zinātniska konference Vēstures poētika un politika teātrī un kino/ International Research Conference Poetics and Politics of History in Film and Theatre. Bilingvāls (latviešu un angļu val.) konferences tēžu krājums. Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, Rīga, 2018, 40 lpp. Treimane, Agnese. Konferences tēzes. Kultūras krustpunkti XII tēžu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, lpp. Vaivade, Anita, Ābele, Līga. Legal issues regarding tradition archives: the Latvian case study. Digital Humanities in the Nordic Countries 3rd Conference, DHN 2018, Helsinki, Finland, 7 9 March Pp ( Vaivade, Anita. Sensitivities and Consents in Researching Intangible Cultural Heritage. Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics. 8 th International Conference of Young Folklorists. Keynote Speakers. Riga, Latvia, September Pp ( Volkinšteine, Daina. Izstrādātas tēzes starpdisciplināra pētījuma prezentēšanai (stenda referāts angļu val.): Janis Donis, Daina Volkinsteine, Zane Libiete, Arta Bardule. What lies at the core? - Understanding the cultural patterns defining the extraction and use habits of non-wood forest products in Latvia for better planning of multi-purpose forestry. Stenda referāts prezentēts starptautiskā konferencē ESP EUROPE 2018 REGIONAL CONFERENCE ( Ulberte, Līga. Jāņa Baloža Baltijas dramaturģija. // Liepājas 24. starptautiskā zinātniskā konference Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā, Liepājas Universitāte, Ulberte, Līga. Ļeņins latviešu teātrī. // LKA starptautiskā zinātniskā konference Vēstures politika un poētika teātrī un kino, LKA, Urtāns, Juris. Jaunatklāto pilskalnu birums. Latvijas austrumu daļa gads. Konference KULTŪRAS KRUSTPUNKTI XII Programma/tēžu krājums. - Latvijas Kultūras akadēmija, [2018] lpp. Urtāns, Juris. Vai senos laikos dzēra ar? Konference KULTŪRAS RUSTPUNKTI XII Programma/tēžu krājums. - Latvijas Kultūras akadēmija, [2018]. 91.lpp. Veinberga, Elīna. Stylistic Techniques in the Representation of Latvian Character: A Study of Gatis Šļūka s Cartoons, lpp. Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotās 12

13 starptautiskās zinātniskās konferences Kultūras krustpunkti XII, kas notika Rīgā, gada novembrī, tēžu krājums, ISSN Veinberga, Elīna. Metonymies we work by, lpp. RaAM Starptautiskās metaforas izpētes un pielietojuma asociācijas (The Association for Researching and Applying Metaphor) un Honkongas Politehniskās Universitātes (The Hong Kong Polytechnic University 香港理工大學 ) rīkotās starptautiskās zinātniskās konferences RaAM 12. Metafora dažādos kontekstos un domēnos. No apraksta līdz pielietojumam (RaAM 12: Metaphor across contexts and domains: from description to application), kas notika Honkongā, Ķīnā, gada 25. jūnijā 2. jūlijā, tēžu krājums, pieejams arī internetā: Hermane, Agnese, Freiberga, Kristīne, Podniece, Paula, Šteinbergs, Kaspars. Pasākumu nozares privātā sektora darbība. Rīgas uzņēmumu analīze. Starptautiskā zinātniskā konference Kultūras krustpunkti XII. LKA, 2018., lpp. Zemīte, Ieva, Freiberga, Kristīne. Entrepreneurial mindset in creative industries as a resource in addressing societal challenges, (pp ) Zemīte, Ieva, Tjarve, Baiba, Freiberga, Kristīne. Assessing the Economic Impact of Amateur Arts: Methodological Challenges. (pp.70 71) Abstracts of the 20th International Conference on Cultural Economics Melbourne, Australia June se2.wpmucdn.com/sites.rmit.edu.au/dist/1/19/files/2018/06/acei-2018-abstract- Booklet-12x99q4.pdf Zemīte, Ieva. Uzņēmējdarbības kompetences radošajās industrijās. Latvijas Kultūras akadēmijas studentu pieredzes anatomija. Zinātniskās konferences Kultūras krustpunkti XII, Latvijas Kultūras akadēmija, tēzes. 32.lpp. Kunda, Ilona, Zemīte, Ieva. Radošo industriju profesionāļu īstenotās karjeras virzīšanas stratēģijas Latvijā: pilotpētījums. Zinātniskās konferences Kultūras krustpunkti XII, Latvijas Kultūras akadēmija, tēzes. 35.lpp. Populārzinātniskas publikācijas internetā un drukātajos izdevumos: Balodis, Andrejs. Body Without Extension: Bergson s Conception Revisited, Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, vol. 65, Philosophy of the Body, 2018 ( Bāliņa, Gunta. Čeže, M., Ancāne, A., Vanaga, A., No skices līdz izrādei ( 2018) Rīga: VSIA Latvijas nacionālā opera un balets, 376 lpp. ( konsultante baleta jautājumos) Bokestael, Mathieu. Wat Giorgio Agamben ons kan leren over de dood van Mawda Shawri. MO*. 28/05/2018. N.p. Bokestael, Mathieu. Hoe ons denken over succes onze mentale gezondheid schaadt. MO*. 8/10/18. N.p. Grigoroviča, Zane. Ansis Cīrulis. 100 notikumi Latvijas vēsturē. Cilvēki un procesi Rīga: Latvijas mediji, lpp. ( lpp.) Ķimele, Māra. Laikraksts Diena Māra Ķimele, eseja Bezdibenī ar lampiņu, sadaļā Kas man ir/nav māksla, Ķimele, Māra. Laikraksts Diena, Paziņoti Dienas gada balva kultūrā 2017.gada laureāti,

14 Ķimele, Māra. Dalība, raidījums Vienotībā ir spēks, vada D.Eņģelis, Radio Klasika :02/ Ķimele, Māra. Intervija,"Lielās mūzikas balvas 2018" nominanti kategorijā Gada uzvedums, intervē Sandra Ņedzvedska, Radio Klasika, Ķimele, Māra. Intervija, Skolotāja Māra (intervē Z.Muktupāvels, I.Strautmane) Pērkone, Inga. Mīts par Lilitu. [raksts rakstu krājumā] TE-KI-LA. Teātra un kino lasījumi. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās pētniecības centrs, 2018, ISSN ; lpp. Pērkone, Inga. Cinema/ History. Centenary. Magazine. ¼, Satori, 2018., p Pērkone, Inga. Kino/ vēsture. Simtgade. Žurnāls. ¼, Satori, 2018., lpp. Pērkone, Inga. Aivars Freimanis. Kuldīgas freskas. publicēts gada 25. Janvārī Pērkone, Inga. Latvijas kino dzimti meklējot. publicēts gada 14. Janvārī. Siliņš, Jānis. Rūdolfs Blaumanis. Pazudušais dēls. Viena luga gadsimta garumā, Teātra Vēstnesis. 2018, Nr.1. Lpp Siliņš, Jānis. Aspazijas Vaidelote cauri gadsimtam, Teātra vēstnesis Nr.2. Lpp Siliņš, Jānis. Rainis. Uguns un nakts. Viena luga gadsimtā garumā. Teātra vēstnesis Nr.3. Lpp Siliņš, Jānis. Andreja Upīša vēsturiskās traģēdijas. Luga gadsimta garumā. Teātra vēstnesis Nr.3. Lpp Ulberte, Līga. Tev jāpietiek ar manu atzīšanos Bernharda Raiha vēstules Annai Lācis. Teātra Vēstnesis, Nr.1, 2018, lpp. Ulberte, Līga. Uzmanīgi ar vilkiem. Piezīmes par amatierteātri šajā sezonā. Teātra Vēstnesis, Nr.2, 2018, lpp. Ulberte, Līga. Veiksmīgo lūzeru četras sejas. Par teātra trupu KVADRIFRONS. Teātra Vēstnesis, Nr.4, 2018, lpp. Ulberte, Līga. Ja tevi nesaprot, tu neesi ģēnijs. Intervija ar Liepājas teātra aktieri Gati Maliku. Teātris Vēstnesis, Nr.4, 2018, lpp. Urtāns, Juris. Dzirkaļu pilskalns. Krustpils Novadnieks g. 2.februāris. Nr.1 (91) lpp. Urtāns, Juris. Pilskalnes pagastā jaunatklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni. Ilūkstes Novada Vēstis g. 13.jūnijs. Nr lpp. Pieejams: Skatīts Urtāns, Juris. Jaunu pilskalnu atklājumi Latvijas austrumu daļā. Pieejams: Skatīts: Urtāns, Juris. Atašienes pilskalna atgriešanās g. 22.oktobris. Pieejams: Skatīts: Urtāns, Juris. Atašienes pilskalna atgriešanās. Brīvā Daugava [Jēkabpils] g. 26.oktobris. Nr.122(11307).-5.lpp. 14

15 Urtāns, Juris. Atašienes pilskalna atgriešanās. Jaunais Vēstnesis [Jēkabpils] g. 2.novembris. Nr.83(1682).-7.lpp. [Pārpublicēts no: krustpils.lv] Urtāns, Juris. Dzirkaļu piļskolnā. Izraksti nu dīnosgrōmotas 2017.gods. Tāvu zemes kalendars. Kulturvēsturiska un literara godagrōmota (80.) goda gōjums. Sastōdeitōji un redaktori J. Eļksnis, V. Unda. - Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, lpp. Urtāns, Juris. Ievads. Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi. Sastādītājs J. Urtāns. Jumava, lpp. Urtāns, Juris. Priekšvārds. Arheologu pētījumi Latvijā gadā. Sastādītāji un redaktori J. Urtāns un I. L. Virse. - NT Klasika, lpp. Urtāns, Juris. Dzirkaļu pilskalns [Buklets] Vaivade, Anita. Safeguarding intangible cultural heritage Participation rights and partnerships. In: Halme, Anna-Maija et al. Heritage is Ours. Citizens Participating in Decision Making. Helsinki: Europa Nostra Finland, Pp ( Vaivade, Anita, Kuutma, Kristin,. UNESCO Reaccredited SIEF as NGO. SIEF Newsletter. International Society for Ethnology and Folklore, Vol. 16, No. 2. Autumn P. 14. ( Raksti enciklopēdijās: Bāliņa, Gunta. Enciklopēdija Latvija Rīga: LNB, ( 2018) raksti sadaļā Kultūra - Bāliņa, G. Deja lpp., Bāliņa, G. Balets lpp. Bāliņa, Gunta. Digitālā Latvijas enciklopēdija Rīga: ( 2018) LNB, raksti Bāliņa, G. Deja, Bāliņa, G. Balets Bāliņa, Gunta. Latvijas baleta un dejas enciklopēdijas ( 2018) Rīga: Ulma, 800.lpp. (projekta vadītāja un autore) Pērkone, Inga. [raksts enciklopēdijā] Kultūra./Kino. Nacionālā enciklopēdija. Latvija. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018, ISBN , lpp. Urtāns, Juris. Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns kulta vieta lpp.; Ančiņu Velna akmens kulta vieta lpp.; Dobumakmens kulta vieta lpp.; Plāteres pilskalns lpp.; Uženu pilskalns lpp.; Ogres pilskalns lpp.; Ģērķu Dievu (Upuru) kalns - kulta vieta lpp.; Zilais kalns pilskalns lpp.; Kastrānes pilskalns lpp.; Ķoderu pilskalns (Lielā vīra gulta) lpp.; Aderkašu pilskalns lpp. Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi. Sastādītājs J. Urtāns. Jumava, Urtāns, Juris. Sagatavoti un iesniegti vairāki desmiti raksti enciklopēdiskajam izdevumam Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata Publicētie mācību metodiskie līdzekļi Goldmanis, Juris, Klints, Vilnis, Klišāns, Valdis. Latvijas vēstures ilustrētā hronoloģija : no viduslaikiem līdz mūsdienām. Rīga: Zvaigzne ABC, [2018]. 46 nenum. saloc. lpp. ISBN Recenzijas: 15

16 Balodis, Andrejs. Pokemoni Ēdenes dārzā. Par Ginta Gabrāna izstādi Transrealitāte Zirgu ielā (kopā ar A. Enikovu), LSM 100 grami kultūras Čakare, Valda. Brīvība, drošība un viltīgie mazie zaķi satori.lv Čakare, Valda. Atklātības intriģējošā maska satori.lv Čakare, Valda. Ar baseinu un bez tumšām alejām kroders.lv Čakare, Valda. Upuris uz degradētu ideālu altāra kroders.lv Čakare, Valda. Lulū marionešu teātris kroders.lv Čakare, Valda. Būt lūzerim ir tīri jautri kroders.lv Dorofejevs, Eduards. Vai bija dzīve pirms interneta? Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 9.janv., lpp. Dorofejevs, Eduards. Pārbaudījums ar plenēru. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 13.marts, lpp. Dorofejevs, Eduards. Nākotne jau ir šeit. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 20.marts, lpp. Dorofejevs, Eduards. Latvijas pēdas jūgenda laukā. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes".15.maijs, lpp. Dorofejevs, Eduards. Atmiņu mirāža. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 12.jūn., lpp. Dorofejevs, Eduards. Latviešu "itālis" Struņķis. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 31.jūl., lpp. Dorofejevs, Eduards. Gribu būt tekstilmākslinieks. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 14.aug., lpp. Dorofejevs, Eduards. Pie ozolu saknēm. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 28.aug., lpp. Dorofejevs, Eduards. Latvijas māksla sejās un vārdos. Latvijas Avīze Piel. "Kultūrzīmes". 7.nov., lpp. Dorofejevs, Eduards. Oda dzīvei pirms interneta. Dorofejevs, Eduards. Recenzija par kebabiem. Dorofejevs, Eduards. Urbānie apustuļi. Načiščione, Anita. Let s put it in a nutshell: A contrastive study of vegitalizations in English and Polish idioms, 11 lpp. Raksts publicēts Horvātijā: JEZIKOSLOVLJE, lingvistiskā Osijek Universitātes žurnālā. Pērkone, Inga. Teorētiķa traģikomēdija. (par filmu Homo novus ). publicēts gada 1. oktobrī Ulberte, Līga. Procesa process. Recenzija par JRT izrādi Process Pieejams: Ulberte, Līga. Nogurušas Īstvikas raganas. Recenzija par DT izrādi Sirds noziegumi. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 20.lpp. Ulberte, Līga. Kazas traģēdija. Recenzija par JRT izrādi Kas ir Silvija?. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 8.lpp. Ulberte, Līga. Mākslīgas asinis, īstas asaras. Recenzija par LT izrādi Mizantrops Pieejams: Ulberte, Līga. Pārāk monumentāla. Recenzija par RKT izrādi Fufa. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 6.lpp. Ulberte, Līga. Traki skaisti un tomēr skumji. Recenzija par DT izrādi Ivanovs!, Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 14.lpp. 16

17 Ulberte, Līga. Dvēseles sakustināšana. Recenzija par NT izrādi Tas pasaules gals. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 10.lpp. Ulberte, Līga. Mūžam jauni. Forever young. Recenzija par JRT izrādi Linda Vista. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 10.lpp. Ulberte, Līga. Latviešu Vāgners. Recenzija par NT izrādi Pūt, vējiņi!. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , lpp. Ulberte, Līga. Vēstures zootropa karuselis. Recenzija par Liepājas teātra izrādi Liepāja-Latvijas galvaspilsēta. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , , lpp. Ulberte, Līga. Noķeriet divpadsmit trušu. Recenzija par izrādi Brīnuma skartie. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , lpp. Ulberte, Līga. Sfinksiņa. Alternatīvie fakti. Recenzija par LT izrādi Kleo-Kleo- Kleo-Patra. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 8.lpp. Ulberte, Līga. Šarmants aicinājums. Recenzija par NT izrādi visas manas vājības ir tavas lūpas. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 6.lpp. Ulberte, Līga. Skatītājiem klēpī. Recenzija par RKT izrādi Patiesība. Diena piel. Kultūras Diena un Izklaide, , 8.lpp. Zemīte, Ieva. recenzija Wroclaw University 2018/2 žurnālam. Zemīte, Ieva. Divu rakstu recenzijas LKA ZPC izdotajam krājumam "Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi 2018". Uzstāšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs: Balodis, Andrejs. Hiršs, Andrejs. Enikova, Anete. Kamoliņš, Ainārs. Kultūras degpunkti. Dagdas ceļojuma žurnāls. Starptautiska zinātniska konference Kultūras krustpunkti, 2018.g. novembris Briedis, Raimonds. Edvarta Virzas atskaņu īpatnības. Starptautiska zinātniska konference Edvartam Virzam 135. Rīga. LU, gada 18. oktobris. Briedis, Raimonds. Uguns vs. ūdens: mazliet par dzērējiem latviešu literatūrā. Zinātniskā konference Kultūras krustpunkti XII. Simpozijs Pats par savu naudu dzēru... Apreibināšanās fenomens Latvijas kultūrā. Rīga, gada 3. novembris. Daudziņa, Zane. Dalība ETC (European Theatre LAB) Internacionālajā teātra konferencē Oslo (Norvēģijā) no gada 7. līdz 10. jūnijam. Daudziņa, Zane. Uzstāšanās ar referātu Aktiera runas rīki 21. gadsimtā Starptautiskajā konferencē Kultūras krustpunkti gada 2. novembrī, Rīgā. Durandin, Jonathan. Quel rôle pour le théâtre universitaire en langue étrangère? Un atelier théâtre en français en Lettonie, starptautiska zinātniskā konference 35. Ljēžas Universitātes starptautiskā teātra festivāla ietvaros, Ljēžā, gada 2-3 marts. Durandin, Jonathan. La créativité pour renouveler l enseignement/apprentissage des langues étrangères, 8.. starptautiskā zinātniskā konference Linguistic, Didactic and Sociocultural Aspects of Language Functioning, Lietuvas Izglītības Zinātņu universitātes, Vilņā, 2018 gada 3-4 maijs. Freiberga, Kristīne, Zemīte, Ieva, Tjarve, Baiba. Referāts: The Significance of Individual Contributions in Amateur Art Process in Latvia. Latvijas Lauksaimniecības universitātes starptautiskā zinātniskā konference Economic Science for Rural Development 2018, Freiberga, Kristīne. Referāts: Assessing the economic impact of amateur arts: methodological challenges. 20. Starptautiskā kultūras ekonomikas conference (20th International Conference on Cultural Economics) Melburnā, Austrālijā,