SATURS 1.VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA... 16 2.DARBU APRAKSTS... 16 3.ŪDENSAPGĀDES UN KANALIZĀCIJAS TĪKLI... 17 3.1. Ūdensapgādes tīklu izbūve... 17 3.2. Pašteces kanalizācijas tīklu un kanalizācijas spiedvada izbūve... 18 3.3. Kanalizācijas sūkņu stacijas (KSS)... 19 3.4. Kanalizācijas sūkņu hidrauliskie aprēķini... 20 3.5. Kanalizācijas sūkņi... 22 4. DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR DARBU IZPILDES VIETU... 24 4.1. Darbu izpildes vieta, piekļuve tai... 24 4.2. Trešo personu piekļuve darbu izpildes vietai... 24 4.3. Esošās inženiertehniskās komunikācijas... 24 5. TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA... 24 5.1. Ūdensvada izbūve... 25 5.2. Pašteces kanalizācijas tīkls... 28 5.3. Kanalizācijas spiedvads... 30 6. BŪVDARBU ORGANIZĀCIJA... 31 6.1. Ievads... 31 6.2. Būvdarbu kalendārais plāns... 31 6.3. Būvdarbu organizācija... 31 6.4. Vides aizsardzības pasākumi... 35 6.5. Pasākumi kvalitātes nodrošināšanai būvlaukumā... 35 6.6. Kanalizācijas vada izbūve pa esošo trasi... 35 6.7. Tīklu izbūve ar beztranšejas metodi... 35 7. PASŪTĪTĀJA PRASĪBAS EKSPLUATĀCIJAI... 36 8. PĀRBAUDES PIRMS DARBU PIEŅEMŠANAS... 36 15
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Objekts: Mārupes novads, Mārupe (Mēmeles, Kabiles, Meistaru, Avotu, Kokles, Pilskalnu, Krones, Trenču, Liepkalnu, Līgotnes, Ledaiņu un Tīraines ielas). Projekts Centralizētās ūdens un kanalizācijas infrastruktūras paplašināšana Mārupē II kārta, I. rajons izstrādāts pamatojoties uz Mārupes novada būvvaldes izdotā plānošanas un arhitektūras uzdevuma, izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un topogrāfiskās un ģeotehniskās izpētes materiāliem. Projekts izstrādāts saskaņā ar LR spēkā esošajiem būvnormatīviem LBN 222-99 Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves, LBN 223-99 Kanalizācijas ārējie tīkli un būves, Vispārīgie Būvnoteikumi, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem un standartiem. Projekta izstrādē ņemta vērā un izmantota pieejamā informācijas no iepriekš izstrādātiem ūdenssaimniecības projektiem Mārupē. 2. DARBU APRAKSTS Būvuzņēmēja darbu apjomā ir jāietver (bet ne ierobežojoši) strādnieku nodrošināšana ar aprīkojumu, aparatūru un materiāliem, kas nepieciešami, lai veiktu nojaukšanas un vietas attīrīšanas darbus, rakšanas, gruntsūdens atsūknēšanas, aizbēršanas darbus, uzbērumu ierīkošanu, liekās grunts izņemšanu un transportēšanas darbus, ievietotas un uzstādītas nepieciešamajā augstumā visas pazemes cauruļvadu sistēmas kopā ar veidgabaliem (ieskaitot aizīdņus utt.) un papildierīcēm, pieslēgumiem kanalizācijas akām un kamerām, pieslēgumiem esošajiem pazemes cauruļvadiem, izmantojot cauruļu apvalkus ar visām konstrukcijām un atbalstiem, cauruļvadu pārbaudi un dezinfekciju, līdzināšanas darbus, ceļu un ietvju seguma atjaunošanu (vai rekonstrukciju), liekās grunts aizvešanu, vietas sakopšanu, teritorijas labiekārtošanu, un visus ar to saistītos darbus, personāla apmācību, u.c., kā norādīts specifikācijās un rasējumos, vai saskaņā ar būvuzrauga norādījumiem darbu pabeigšanai. Būvuzņēmējam jānodrošina iekārtu un aprīkojuma apkalpojošā personāla apmācība. Pirms rakšanas darbu sākuma noskaidrot pie pazemes komunikāciju turētājiem to atrašanās vieta dabā. Kabeļu, kā arī citu apakšzemes komunikāciju aizsargjoslas, kur projektējamās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas šķērso vai pietuvinās esošām komunikācijām, rakšanas darbus veikt bez zemes rakšanas mašīnām. Specifikācijas un rasējumi, kas attiecas uz būvdarbiem, pamatā ir attiecīgās vietas izpēte. Pirms darbu veikšanas projekta iesniegšanas, Būvuzņēmējam ir jāiepazīstas ar vietējām pazemes komunikācijām: esošo ūdens un kanalizācijas vadu, gāzes vadu, elektrības, telefonu kabeļiem, drenāžas sistēmām, kā arī jebkurām citām komunikācijām, kas tur varētu atrasties. 16
3. ŪDENSAPGĀDES UN KANALIZĀCIJAS TĪKLI 3.1. Ūdensapgādes tīklu izbūve Ūdensapgādes tīklus paredzēts izbūvēt Ledaiņu ielā. Maģistrālie ūdensapgādes tīkli projektēti no polietilēna (PE) caurules ar diametru OD110 un OD63, spiediena klase PN10. Māju pievadi PE OD32. Jāparedz jaunu pieslēgumu izveide līdz sarkanajai līnijai vai zemes gabala robežai. Ūdensvada cauruļvadiem un veidgabaliem jāatbilst LVS EN 12201 prasībām, spiediena klase PN10. Uz maģistrāles jāparedz elektrometināmie veidgabali. Noslēgarmatūrai jābūt ar kaļamā ķeta korpusu, pārklātai ar speciālu epoksīda pulvera pārklājumu un jāatbilst ISO prasībām. Noslēgarmatūras spiediena klase PN16. Veidgabalu atlokiem jābūt rotējoša tipa, veidgabaliem jābūt savā starpā saderīgiem un nerūsējoša tērauda stiprinājuma elementiem. Aizbīdņiem jābūt ķīļveida ar elastīgu blīvējumu. Veidgabalu ārējai pretkorozijas izolācijai jābūt ne mazākai kā 400g/m 2. Uz maģistrālajiem ūdensvadiem paredzēts izbūvēt virszemes tipa hidrantus. Hidranta paskaidrojošām plāksnītes jāatbilst standarta LVS 446 prasībām. Paredzamie darbi: trases nospraušana koordinātēs un tās fiksācija dabā; esošo komunikāciju atrakšana; ielas seguma uzlaušana un pēc būvdarbu pabeigšanas seguma atjaunošana; būvgrāvja atrakšana un pēc cauruļvadu ieguldīšanas tā aizbēršana, pa kārtām veicot blīvēšanu; ja nepieciešams, gruntsūdens līmeņa pazemināšana (skatīt ģeotehniskās izpētes atskaiti); esošās grunts nomaiņa; PE OD110 un OD63 PN10 izbūve būvgrāvī ar 15cm biezu smilšu pabērumu; hidroizolētu dzelzsbetona grodu aku DN1000 1500 izbūve, kas aprīkojamas ar kaļamā ķeta lūku un rūpnieciski izgatavotiem pakāpieniem. Saliekamajiem dzelzsbetona grodiem ar iestrādātu gumijas blīvi jāatbilst LVS EN 1917. Blīvējums atbilstoši standartam LVS EN 682.; aizbīdņu, veidgabalu un hidrantu uzstādīšana; jaunu mājas pievadu izbūve - pazemes aizbīdņu ar kāta pagarinātāju un kapi uzstādīšana pie īpašuma robežas. 17
Izbūvējot pievadus, ņemt vērā pievadu izvietojumu, kas norādīts projektam pievienotajos skaņošanas protokolos ar privāto zemju īpašniekiem. Protokolus skatīt I sējumā, Pielikums skaņošanas protokoli ar privāto zemju īpašniekiem. pievienošanās esošajam ūdensvadam d100, nodrošinot izturīgu savienojumu, kas nepieļauj ūdens noplūdes; ūdensvada tukšošana akā izbūve; jaunizbūvētās ūdensvada trases uzmērīšana digitālā formā; zālienu atjaunošana. 3.2. Pašteces kanalizācijas tīklu un kanalizācijas spiedvada izbūve Kanalziācijas tīklus paredzēts izbūvēt Mēmeles, Kabiles, Meistaru, Avotu, Kokles, Pilskalnu, Krones, Trenču, Liepkalnu, Līgotnes, Ledaiņu un Tīraines ielas. Maģistrālo kanalizācijas cauruļvadu materiāls monolītsienu PP SN8 polipropilēna kanalizācijas caurule ar uzmavu un konstrukcijas ribām, diametrs OD250 un OD200 vai analogs. Māju pievadu diametrs OD160. Pievads līdz zemes gabala robežai, kur noslēdzams ar tapu, vai savienojams ar esošo kanalizācijas māju pievadu. Cauruļvadu ieguldes klase SN8, jāatbilst EN 13476 prasībām. Projektā paredzētas polipropilēna skatakas DN630 un dzelzsbetona skatakas DN1000, ja trases dziļums ir lielākas par 3,0m, tad skataku diametrs DN1500. Kanalizācijas spiedvads PE OD63, PN10 izbūvējams Mēmeles, Avotu un Liepkalnu ielās. Paredzamie darbi: trases nospraušana koordinātēs un tās fiksācija dabā; esošo komunikāciju atrakšana; ielas seguma uzlaušana un pēc būvdarbu pabeigšanas seguma atjaunošana; būvgrāvja atrakšana un pēc cauruļvadu ieguldīšanas tā aizbēršana, pa kārtām veicot blīvēšanu; ja nepieciešams, gruntsūdens līmeņa pazemināšana (skatīt ģeotehniskās izpētēs atskaiti); esošās grunts nomaiņa; kanalizācijas tīkla izbūve no PP caurulēm OD250, OD200 un OD160 iebūves klase SN8, izbūve būvgrāvī ar 15cm biezu smilšu pabērumu; kanalizācijas spiedvada izbūve no PE OD63, PN10 caurulēm būvgrāvī ar 15cm biezu smilšu pabērumu; māju pievadu izbūve līdz zemes gabala robežai. 18
Izbūvējot pievadus, ņemt vērā pievadu izvietojumu, kas norādīts projektam pievienotajos skaņošanas protokolos ar privāto zemju īpašniekiem. Protokolus skatīt I sējumā, Pielikums skaņošanas protokoli ar privāto zemju īpašniekiem. plastmasas skataku DN630 izbūve; dzelzsbetona grodu skataku DN1000 un DN1500 izbūve, kas aprīkojamas ar kaļamā ķeta lūku un rūpnieciski izgatavotiem pakāpieniem. Saliekamajiem dzelzsbetona grodiem ar iestrādātu gumijas blīvi jāatbilst LVS EN 1917. Blīvējums atbilstoši standartam LVS EN 682.; pārkritumu aku izbūve (tikai dzelzsbetona grodu akām); pievienošanās esošajām kanalizācijas skatakām, nodrošinot izturīgu savienojumu, kas nepieļauj gruntsūdens infiltrāciju tīklos; spiediena dzēšanas aku izbūve; esošo kanalizācijas tīklu un aku demontāža vai tamponēšana pēc jauno tīklu izbūves; būvniecības laikā paredzēt kanalizācijas pārsūknēšanas darbus vietās, kur jaunais pašteces kanalizācijas trasējums paredzēts esošās trases vietā; esošo žogu demontāža un pēc būvdarbu pabeigšanas to atjaunošana; koku izciršana pa trasi; jaunizbūvētās trases uzmērīšana digitālā formā; zālienu atjaunošana. 3.3. Kanalizācijas sūkņu stacijas (KSS) Projekta ietvaros paredzēta 4 jaunu KSS izbūve: Mēmeles ielā Mē-KSS1, Avotu ielā Av-KSS2, AV-KSS4 un Liepkalnu ielā Lie-KSS3. Sūknētavu parametri: Mē-KSS1: diametrs DN1200 mm, H=4,65 m; Av-KSS2: diametrs DN1500 mm, H=5,25 m; Lie-KSS3: diametrs DN1200 mm, H=4,90 m; Av-KSS4: diametrs DN1200 mm, H=5,00m. Sūkņu stacijas katra jāaprīko ar nažveida pazemes aizbīdni uz ienākoša vada ar kāta pagarinātāju un kapi, izceļamu grozu, 2 iegremdējamajiem sūkņiem, pretvārstu, aizbīdni un 3 līmeņa (ieslēgšanās, izslēgšanās un avārijas līmeņa) devējiem. Sūkņu stacijas korpusam jābūt atbilstoši LVS EN 12050-1:2003, izgatavotam no armētas stikla šķiedras (GRP) ar konusveida apakšējo daļu. Kanalizācijas sūkņu stacijas korpusam jābūt grafīta pelēkā krāsā. 19
Sūkņu staciju izbūve paredzēta zaļajā zonā. Mēmeles un Avotu ielās jāparedz grantēta apkalpes laukuma izveidi ap sūknētavu. Liepkalnu ielā sūknētava atrodas pašvaldībai piederošā teritorijā, kura ir ar piebraucamo ceļu un apgriešanās laukumu. Sūknētava jāaprīko ar slēdzamu lūku un tās izmēram jābūt tādam, lai no tās ērti varētu izcelt un apkalpot sūkņu un rupjo frakciju grozu. Izbūvējot sūknētavu, jāparedz tvertnes nodrošināšana pret uzpeldēšanu augstos gruntsūdens apstākļos, enkurojot to ar dzelzsbetona plātni (skatīt tehnisko projektu Būvkonstrukcijas). Sūkņu stacija jāaprīko ar izceļamu rupjo frakciju grozu, kam spraugu izmērs ir ne lielāks kā 50mm. Grozam un tā izcelšanas vadulām jābūt no nerūsējoša tērauda AISI 304. Sūknētava jāaprīko ar 2 iegremdējamā tipa sūkņiem, aizbīdņiem un pretvārstiem (kaļamā ķeta korpusā ar epoksīda pārklājumu). Iekšējā cauruļvadu apsaiste no nerūsējošā tērauda AISI 304. Visas savienojuma bultskrūves un palāksnes jāparedz no nerūsējoša tērauda AISI 316, uzgriežņi misiņa. Sūkņu stacija jāaprīko ar nerūsējoša tērauda AISI 316 kāpnēm, kas ir ar pretslīdes virsmu un gropēm un sniedzas līdz sūknētavas dibenam. Sūknētavā jāuzstāda servisa platforma ar teleskopisku rokturi. Pie katras sūkņu stacijas paredzēta dzelzsbetona grodu aka DN100 ar cinkota tērauda stāvcauruli DN50, kas aprīkota ar nažveida aizbīdni un ugunsdzēsības šļūtenes pievienojumu. Aka paredzētu notekūdeņu novadīšanai gadījumos, kad nedarbojas sūkņu stacija (avārijas situācija). 3.4. Kanalizācijas sūkņu hidrauliskie aprēķini Plūsmas aprēķins atbilstoši LBN 223-99 Kanalizācijas ārējie tīkli un būves. KSS-1 aprēķins Mēmeles ielā N - iedzīvotāju skaits 240 (60 privātīpašumi, vidējais ģimenes locekļu skaits 4 cilvēki;) q - diennakts ūdens patēriņš 125 l/dnn - Diennakts vidējais patēriņš Q dn.v = ΣqN/1000=125 240/1000 = 30,0 m³/dnn; - Diennakts maksimālais patēriņš Q dn.max = K dn.max Q dn.v.= 1,2 30,0 = 36,0 m³/dnn, kur K dn.max. patēriņa nevienmērības koeficents; -Maksimālais patēriņš stundā 20
K h.max = α max β max = 1,4 4,3 = 6,02 kur K h max stundas patēriņa nevienmērības koeficents, α max labiekārtotības koeficents, β max koeficents, kas atkarīgs no pieņemtā iedzīvotāju skaita; q h.max = K dn.max Q dn.max /24 = 6,02 36,0/24 = 9,03 m³/h -Aprēķina plūsma izvērsta litros sekundē q (KSS-1) =Qhmax/3,6 = 2,51 l/s ~ 2,60 l/s Spiedvads PE De63; v = 1,10 m/s; i = 0,0202 m/m; L = 55,1 m. KSS-2 aprēķins Avotu ielā N - iedzīvotāju skaits 248 (62 privātīpašumi, vidējais ģimenes locekļu skaits 4 cilvēki;) q - diennakts ūdens patēriņš 125 l/dnn - Diennakts vidējais patēriņš Q dn.v = ΣqN/1000=125 248/1000 = 31,0 m³/dnn; - Diennakts maksimālais patēriņš Q dn.max = K dn.max Q dn.v.= 1,2 31,0 = 37,2 m³/dnn, kur K dn.max. patēriņa nevienmērības koeficents; -Maksimālais patēriņš stundā K h.max = α max β max = 1,4 4,3 = 6,02, kur K h max stundas patēriņa nevienmērības koeficents, α max labiekārtotības koeficents, β max koeficents, kas atkarīgs no pieņemtā iedzīvotāju skaita; q h.max = K dn.max Q dn.max /24 = 6,02 37,2/24 = 9,33 m³/h -Aprēķina plūsma izvērsta litros sekundē q (KSS-1) =Qhmax/3,6 = 2,59 l/s ~ 2, 6 l/s Qkop. = q (KSS-2)+ q (KSS-4) = 2,6 +3,0 = 5,6 l/s (ieskaitot Avotu ielu KSS-4 Q=3,0 l/s) Spiedvads PE De90; v = 1,10 m/s; i = 0,015 m/m; L = 65,3 m. KSS-3 aprēķins Liepkalnu ielā N - iedzīvotāju skaits 136 (34 privātīpašumi, vidējais ģimenes locekļu skaits 4 cilvēki;) q - diennakts ūdens patēriņš 125 l/dnn - Diennakts vidējais patēriņš Q dn.v = ΣqN/1000=125 136/1000 = 17,0 m³/dnn; - Diennakts maksimālais patēriņš Q dn.max = K dn.max Q dn.v.= 1,2 17,0 = 20,4 m³/dnn, kur K dn.max. patēriņa nevienmērības koeficents; 21
-Maksimālais patēriņš stundā K h.max = α max β max = 1,4 4,5 = 6,30, kur K h max stundas patēriņa nevienmērības koeficents, α max labiekārtotības koeficents, β max koeficents, kas atkarīgs no pieņemtā iedzīvotāju skaita; q h.max = K dn.max Q dn.max /24 = 6,30 20,4/24 = 5,36 m³/h -Aprēķina plūsma izvērsta litros sekundē q (KSS-1) =Qhmax/3,6 = 1,49 l/s ~ 2 l/s Spiedvads PE De63; v = 0,83m/s; i = 0,0146 m/m; L = 247,0 m. KSS-4 aprēķins Meistaru-Avotu ielas krustojums N - iedzīvotāju skaits 300 (75 privātīpašumi, vidējais ģimenes locekļu skaits 4 cilvēki;) q - diennakts ūdens patēriņš 125 l/dnn - Diennakts vidējais patēriņš Q dn.v = ΣqN/1000=125 300/1000 = 37,5 m³/dnn; - Diennakts maksimālais patēriņš Q dn.max = K dn.max Q dn.v.= 1,2 15,5 = 45,0 m³/dnn, kur K dn.max. patēriņa nevienmērības koeficents; -Maksimālais patēriņš stundā K h.max = α max β max = 1,4 4,0 = 5,60, kur K h max stundas patēriņa nevienmērības koeficents, α max labiekārtotības koeficents, β max koeficents, kas atkarīgs no pieņemtā iedzīvotāju skaita; q h.max = K dn.max Q dn.max /24 = 5,60 45,0/24 = 10,5 m³/h -Aprēķina plūsma izvērsta litros sekundē q (KSS-1) =Qhmax/3,6 = 2,92 l/s ~ 3 l/s Spiedvads PE De75; v = 0,88m/s; i = 0,0131 m/m; L = 40,7 m. 3.5. Kanalizācijas sūkņi Katrā sūknētavā jāuzstāda divi iegremdējamie kanalizācijas sūkņi: viens darba sūknis, viens rezerves. Sūkņa korpusam jābūt no ķeta. Projektā paredzēti sūkņi, kuru darba rats ir ar griezējmehānismu. Sūknis jāparedz ar uzduļķotāju. 1) Sūkņu parametri: Mē-KSS1 sūkņa ražība un celšanas augstums: Q = 2,6 l/s, H = 6,6 m; Av-KSS2 sūkņa ražība un celšanas augstums: Q = 5,6 l/s, H = 7,8 m; Lie-KSS3 sūkņa ražība un celšanas augstums: Q = 2,0 l/s, H = 13,3 m; 22
Av-KSS4 sūkņa ražība un celšanas augstums: Q = 3,0 l/s, H = 5,0 m; 2) Ieplūdes caurule: Mē-KSS1: materiāls/diametrs PP /OD200; Av-KSS2: materiāls/diametrs PP /OD200; Lie-KSS3: materiāls/diametrs PP /OD200; Av-KSS4: materiāls/diametrs PP /OD200. 3) Spiedvads: Mē-KSS1: materiāls/diametrs: PE/OD63; Av-KSS2: materiāls/diametrs: PE/OD90; Lie-KSS2: materiāls/diametrs: PE/OD63; Av-KSS4: materiāls/diametrs: PE/OD75. 5) Elektrības padeve: Sūkņu vadības skapis. Vadības skapis paredzēts sūkņu darbības, vadības, kontroles un aizsardzības automatizācijai; Pieslēdzamo sūkņu skaits: 2.gab.; Darba spriegumi: 3x400-415 V; Pieslēdzamo sūkņu jauda: - Mē-KSS1: P1=1,4 kw; P2=0,9 kw (precizēt pēc sūkņu izvēles); - Av-KSS2: P1=1,9 kw; P2=1,5 kw (precizēt pēc sūkņu izvēles); - Lie-KSS3: P1=1,8 kw; P2=1,2 kw (precizēt pēc sūkņu izvēles); - Av-KSS4: P1=1,4 kw; P2=0,9 kw (precizēt pēc sūkņu izvēles); Elektroapgādes padevi skatīt ELT projektā. Sūkņu stacijas pilnībā jāiekļauj kopējā vadības un kontroles sistēmā SCADA. Jāparedz iespēja sūkņu staciju vadīt attālināti no SCADA datora. KSS jāaprīko SCADA ar automātikas vadības sistēmu un datu pārraidi. Sūkņu stacijas SCADA sistēmas vadības centru ar visu nepieciešamo aprīkojumu uzstādīt Kantora ielā UAS ēkā. Vadības sistēma ir jāsavieno ar vadības sistēmu. SCADA sistēmai jānodrošina: - Esošo un jauno kanalizācijas sūkņu staciju kontroli, monitoringu un attālinātu vadību; - Datu un trauksmju reāla laika apkopošanu un uzglabāšanu; - Datu un trauksmju apstrādi; Visu sistēmai pievienoto komponenšu darbības piespiedu apturēšanu un uzsākšanu no operatora darba stacijas. 23
Vadība un kontrole Kanalizācijas sūkņu staciju darba efektivitātes paaugstināšanai tās tiek iekļautas kopējā objektu automatizētās vadības sistēmā. jānodrošināt infrastruktūras objektu vadību. Nodrošināt apkalpojamās iekārtas visu parametra nolasīšanu un monitoringu. Sistēmai jābūt elastīgai, drošai ar vieglu un vienkāršu ekspluatāciju. Sistēmai jābūt integrētai ar datu pāraides protokoliem kā piemēram: (BACNet, LonWorks, KNX/EIB, Modbus, M-bus, GSM/GPRS, TCP/IP utt.) Apvienot viena kompleksa visas sistēmas un inženierkomunikācijas iekārtas neatkarīgi no datu pāraides protokola un ražotāja. Izmantot sekojošus datu pāraides protokolus Ethernet, RS -485, PS-232, Wi-Fi. Nodrošināt vieglu sistēmas paplašināšanu rekonstrukcijas vai modernizācijas gadījumā. Izmantot WEB interfeisu lietotāju attālinātai piekļuvei izmantojot brauzeru (browser) Izmantot vienu platformu ar vadības un kontroles iespējām reāla laika režimā ar esošo interneta tīkla palīdzību tai skaitā bezvada vai standarta brauzeru. Balstīties uz brīvo programmējamo kontrolēju WEB bāzes, vizualizācijai un vadībai. Grafiskais interfeis. Dažādas informācijas savākšana un ierakstīšana vienā centrā ar arhivēšanas iespējām. Nodrošināt avārijas sms īsziņas nosūtīšanu ar parametru iestatījumiem. Iespējas papildināt (papildus iekārtas un sistēmas integrācija) jebkurā vadības sistēmas daļā. 4. DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR DARBU IZPILDES VIETU 4.1. Darbu izpildes vieta, piekļuve tai Darbu izpildes vieta Mārupe. Piekļuve pa autoceļiem. Piekļuve konkrētai vietai saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādāto Darbu veikšanas projektu. 4.2. Trešo personu piekļuve darbu izpildes vietai Trešo personu piekļuve darbu izpildes vietai saskaņā ar Darbuzņēmēja līgumu un Darbu veikšanas projektu. 4.3. Esošās inženiertehniskās komunikācijas Esošās inženiertehniskās komunikācijas ir uznestas inženiertopogrāfiskajā plānā, kā arī šī būvprojekta ģenerālplānos. Inženierkomunikāciju īpašnieku adreses skatīt Plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Būvuzņēmējam veicot būvdarbus jānodrošina visu esošo komunikāciju aizsargāšana pret bojājumiem. Avāriju gadījumā jānodrošina atjaunošana un darbu nodošana komunikāciju īpašniekam. 5. TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA 24
Pirms materiālu iegādes, kas paredzēti savienošanai ar esošajām caurulēm, jāveic attiecīgo komunikāciju pārbaude uz vietas. Lai noteiktu esošo cauruļu un atloku precīzu diametru un materiālu, jāveic atsevišķi pārbaudes rakumi. Jāizstrādā precīza dokumentācija un jāatrāda būvuzraugam, kurā kā minimums tiks norādīta pārbaudes rakuma vieta, izmērītais perimetrs, noteiktais cauruļu diametrs, kā arī cauruļu materiāls un cita informācija. Pirms attiecīgā posma iebūves ir jāatrok (jāatšurfē) visi komunikāciju šķērsojumi, jākonstatē to iebūves dziļumi un jāpārliecinās vai iespējams ieguldīt jaunos tīklus attiecīgi projekta dokumentācijai. Ja komunikāciju iebūves dziļumi neatbilst projekta dokumentācijai un nav iespējams iebūvēt cauruļvadus kā norādīts projekta dokumentācijā, jāpieaicina autoruzraugs, jāatrod risinājums un jāizdara attiecīgās izmaiņas projekta dokumentācijā. 5.1. Ūdensvada izbūve Caurules Ūdensvadu cauruļvadiem DN/OD 20mm līdz DN/OD 160mm materiālam jābūt izgatavotam no polietilēna - PE100 SDR 17, PN10 saskaņā ar standartu LVS EN 12201. Piemēram, EVO SCGR ULTRASTRESS VISIO vai analogs. Ūdensvada iebūves dziļums min 1.80 m. PE cauruļu metināšanu veikt ar elektrometināmām uzmavām, un saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Pie PE cauruļu izbūves uzstādīt marķēšanas lentas. Ūdensvada tīkliem paredzētas polietilēna PE caurules, spiediena klase PN10. Maģistrālo cauruļvadu diametrs OD110 un OD63. Ūdensvada pievadus līdz zemes gabalu robežai paredzēts izbūvēt no polietilēna (PE) caurulēm ar diametru OD32. Caurulēm, kuras šķērso dzelzsbetona sienas, jābūt ievietotām rūpnieciski ražotās aizsargčaulās. Ūdensvada izbūve veicama saskaņā ar tipveida rasējumu un cauruļu ražotāja instrukcijām. PE cauruļu metināšanu veikt saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Pirms nodošanas ekspluatācijā jāveic cauruļvada dezinficēšana un hidrauliska pārbaude atbilstoši LVS EN 805:2001 prasībām. Ūdensvada cauruļvadam ir jābūt citā krāsojumā nekā kanalizācijas spiedvadam. Cauruļu un fasondaļu transportēšana, uzglabāšana un montāža atbilstoši izgatavotājfirmas prasībām un atbilstoši Latvijas normām. Jaunbūvētā ūdensvada pieslēgumu esošajam ūdensvadam ir jāveic tikai tad, kad veikta jaunizbūvētā cauruļvada hidrauliskā pārbaude. Kabeļu šķērsošanas vietās uz esošajiem kabeļiem ir jāliek aizsargčaula 2 metru garumā, izņemot, ja komunikācijas atrodas kabeļu kanalizācijā. Tranšejas jāaizber ar zemi, kas nesatur organiskas vielas, tāpat arī aizberamā zeme nedrīkst būt slapja. 25
Akas Maģistrālā ūdensvada akas izbūvējamas no rūpnieciski izgatavotiem dzelzsbetona elementiem. Saliekamo dzelzsbetona elementu skatakām, kas paredzētas aizbīdņu uzstādīšanai jāatbilst LVS EN 1917 un LVS EN 1916 prasībām, betonam LVS EN 206-1 prasībām. Ūdensvada tīklu izbūvei paredzētas saliekamo dzelzsbetona elementu akas DN1000, DN1500. Akas grodiem, pamatnēm un pārsegumiem ir jābūt no rūpnieciski ražotiem dzelzsbetona elementiem (betona marka C25/30, ūdenscaurlaidības marka W-10, salizsturība F200 un ķīmiskā noturība pret hlorīda iedarbību). Dzelzsbetona aku elementi jāsavieno ar speciālu blīvgumiju. Aku grodu, to elementu un cauruļvadu savienojuma vietās lietojamiem blīvējuma materiāliem jāatbilst EN 681-1 prasībām. Gumija blīvējošajām starplikām jābūt piemērotām uzglabāšanai, izmantošanai, uzstādīšanai un ekspluatācijai temperatūras amplitūdā no 0ºC līdz + 40ºC. Akām jābūt hidroizolētām, jānodrošina akas hermētiskums. Akās jāizbūvē kāpšļi EN - 13101. Aku vākiem jāatbilst LVS EN 124 prasībām. Aku vākiem jābūt no kaļamā ķeta, veramiem ar eņģi, ar pašfiksējošu mehānismu un ar A/S Mārupes komunālie pakalpojumi logo. Aku vākiem uz braucamās daļas slodze > 400 kn (asfaltētās un grants ielās peldoša tipa), bet zaļajā zonā >250 kn. Grantētās ielās ķeta aku vāka pamatnei jābūt iebetonētai (R=70cm), pazemes aizbīdņa kapēm (R=60cm). Augstuma starpība (H=10cm) pie akas vāka pamatnes izbūvējama ar vienmērīgu slīpumu riņķa līnijas virzienā, lai novērstu to aizstumšanu ielas uzkopšanas laikā. Uz dzelzsbetona grodu aka vāka paredzēt vismaz divas atvēršanas instrumenta ievietošanas ligzdas, kuras atrodas lūkas rāmī. Aku vāki no čuguna uz braucamās daļas slodze > 400 kn (asfaltētās ielās peldoša tipa, grantētās ielās peldoša tipa), bet zaļajā zonā >250 kn. Uz dzelzsbetona grodu aku vāki paredzēti ar uzrakstu Mārupes komunālie pakalpojumi un logotipa izvietošanu. Aku lūkas paredzētas noslēgtas. Pazemes aizbīdņa kapēm vāks ar ne mazāk kā vienu atvēršanas ligzdu. Aku vākiem jātbilst LVS EN 124 prasībām.. Aku grodiem, pamatnēm un pārsegumam ir jābūt no rūpnieciski ražotiem betona elementiem. Rūpnieciski ražotie aku betona grodi ir jābalsta uz 150mm biezas betona pamatnes. Precīzs apkalpes akas dziļums ir jānosaka balstoties pēc caurules iebūves dziļumu. Attālumam starp akas pamatni un caurules apakšu jābūt 250mm. Armatūra Ūdensvada aizbīdņi iebūvējami akās. Noslēgarmatūrai jābūt ar kaļamā ķeta korpusu, ķīļveida ar elastīgu blīvējumu un pārklātai ar pulverkrāsojumu. Paredzēts uzstādīt tikai rūpnieciski izgatavotus, augstas kvalitātes aizbīdņus, kuru ražošanas prasības un prasības attiecībā uz pielietojamajiem materiāliem atbilst LVS vai atbilstošiem ES, BS, DIN vai ISO normatīviem. Noslēgarmatūras spiediena klase PN 16. 26
Ūdensvada veidgabaliem jāatbilst LVS EN 545 prasībām, spiediena klase PN16. Savienojumu blīvējuma materiāliem jāatbilst EN 681-1. Noslēgarmatūrai jābūt ar kaļamā ķeta korpusu, pārklātai ar speciālu epoksīda pulvera pārklājumu un jāatbilst ISO prasībām. Noslēgarmatūras spiediena klase PN16. Akās izmantotajiem noslēgaizbīdņiem jāatbilst EN 1074-1 un EN 1074-2, EN 1171 standartiem. Atloku pieslēgumu standartam jābūt EN 1092-2, PN 10. Aizbīdņiem jābūt izgatavotiem no kaļamā ķeta EN GJS-400, atbilstoši EN1563. Aizbīdņa pārklājumam jāizmanto epoksīda pūdera krāsojums, atbilstoši EN14901 un DIN 30677-T2 standartiem par pārklājuma biezumu. Aizbīdņa vārpstas materiāls duplex tērauds 1.4162. Veidgabalu atlokiem jābūt rotējoša tipa, veidgabaliem jābūt savā starpā saderīgiem un nerūsējoša tērauda stiprinājuma elementiem. Visai ūdensvada armatūrai jāatbilst spiediena klasei PN16. Veidgabalu ārējai pretkorozijas izolācijai jābūt ne mazākai kā 400g/m2. Visi maģistrālie ūdensvada aizbīdņi iebūvējami pieejamās pazemes skatakās ar iekšējo diametru DN1000 un DN1500. Vietas starp cauruli un aku grodiem ir jāhermetizē, un uz cauruļvada jāuzliek rūpnieciski izgatavota aizsargčaula. Zem projektētiem veidgabaliem (aizbīdņiem, trejgabaliem, krustgabaliem utt.) nepieciešams uzstādīt betona balstus (betona klase ne mazāka kā B20). Betona atbalstu nepieciešams uzstādīt arī trases pagrieziena vietās, kā arī gala noslēgtiem, lai nodrošinātos pret cauruļvadu horizontālo nobīdi. Betona apjoms materiālu specifikācijās un darbu apjomu tabulās ir norādīts ietverot tā izvietošanu zem visiem iepriekš minētajiem objektiem. Pazemes tipa aizbīdnis pievienojams ar sedliem, kura skavas, skrūves un uzgriežņi ir no nerūsējošā tērauda. Teleskopiskā kāta savienojuma ar aizbīdni jābūt četrkantīgam, fiksētam ar nerūsējošo fiksācijas šķelttapu. Aizbīdņa savienojumam ar PE cauruli jābūt skrūvējamam. Pazemes ventiļa kapes minimālais diametrs D160. Hidranti Projektā paredzēti virszemes tipa hidranti. Hidrantu uzstādīšana projekta teritorijā atbilstoši LBN 222-99. Hidrantiem jāatbilst LVS 187 Ugunsdzēsības hidranti un Latvijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām. Būvniekam izbūvējot hidrantus to atrašanās vieta jāapzīmē ar hidrantu plāksnēm zīmēm, atbilstoši standarta LVS 446 prasībām. Hidranti izbūvējami saskaņā ar standartrasējumu. Patērētāju pieslēgumi 27
Projektā paredzēti māju ūdensvada pieslēgumi. Katram nekustamajam īpašumam projektēts atsevišķs ūdensvada pievads no ielas līdz sarkanai līnijai vai gruntsgabala (privātīpašuma) robežai. Ēku pievadi ar diametru OD 32 mm. Pievienojumi maģistrālei ar sedlu uzlikām. Pievads pie gruntsgabala robežas noslēdzams ar pazemes servisa ventili un kompresijas tipa noslēgtapu. Ūdensvada māju pieslēgumu tipi: UP1 jauns mājas pieslēgums asfaltētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; UP2 - jauns mājas pieslēgums grantētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; UP3 esošā ievada pārvienošana asfaltētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; UP4 esošā ievada pārvienošana grantētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; UP5 jauns mājas pieslēgums zaļajā zonā, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; UP6 - jauns mājas pieslēgums bruģētā segumā, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m. 5.2. Pašteces kanalizācijas tīkls Caurules Maģistrālā pašteces kanalizācija paredzēta no monolītsienu PP (polipropilēna) OD250 un OD200 kanalizācijas caurulēm ar uzmavām un konstrukcijas ribām, ieguldes klase SN8 (Ultra Rib 2 vai līdzvērtīgām). Cauruļvadiem jāatbilst LVS EN 13476 prasībām. Kanalizācijas māju pievadi paredzēti no monolītsienu PVC (polivinilhlorīda) vai PP (polipropilēna) OD160 caurulēm ar uzmavu, ieguldes klase SN8. Cauruļvadam jāatbilst LVS EN 1401, LVSEN 13476 prasībām. Pašteces cauruļvadu šķērsojumu vietās ar dzelzsbetona grodu akām, paredzēts izmantot rūpnieciski ražotās ultra aizsarguzmavas ar smilšu klājumu. Tranšejas jāaizber ar zemi, kas nesatur organiskas vielas, tāpat arī aizberamā zeme nedrīkst būt slapja. 28
Skatakas Kanalizācijas skatakas uz ielām paredzētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem DN1500, DN1000 mm un no PP (polipropilēna) materiāla DN630 vai DN560 mm ar teleskopu. Kanalizācijas kolektora iebūves dziļumā no 1,0 līdz 1,50 m skatakas paredzētas no PP (polipropilēna) materiāla DN 400, no 1,5 līdz 3,0 m skatakas paredzētas no PP (polipropilēna) materiāla DN630 mm vai DN560 mm skatakas ar teleskopu un rūpnieciski izgatavotu akas pamatni. Skatakas pamatnei un stāvcaurulei jāatbilst standartam EN 13598-2. Aku elementu un cauruļvadu savienojumu vietās lietojamiem blīvējuma materiāliem jāatbilst EN 681. Akām jābūt hermētiskām. Plastmasas skatakas pamatnei un stāvcaurulei jāatbilst standartam LVS EN 13598-2 un LVS EN 476. Akas stāvcaurules aploces stingums SN 2 kn/m 2. Aku elementu un cauruļvadu savienojumu vietās lietojamiem blīvējuma materiāliem jāatbilst LVS EN 681. Akām jābūt hermētiskām. Akām jābūt noturīgām pret agresīvu vidi ķīmiskā pretestība atbilstoši ISO/TR 10358 un blīvju ķīmiskā izturība atbilstoši ISO/TR 7620. Akas gumijas blīvējumam jānodrošina savienojuma vietā hermētiskums pie ūdens spiediena 0,5 bar. Kanalizācijas skatakas uz maģistrālā kanalizācijas kolektora ar iebūves dziļumu no 3,0 m un dziļākas paredzētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem DN1500 mm ar rūpnieciski izgatavotu akas pamatni ar teknēm. Dzelzsbetona skatakas paredzētas ar akas lūkas diametru, kas lielāks par 600 mm. Aku grodu, to elementu un cauruļvadu savienojumu vietās lietojamiem blīvējumiem materiāliem jāatbilst EN 681-1 prasībām. Akām jābūt hidroizolētām, jānodrošina akas hermētiskums. Dzelzsbetona grodu skatakās, kur pienākošais vads veido lielāku pārkritumu par 0,5 m, paredzēts izbūvēt krītcauruli skatakai ar diametru DN1000 mm ārpusē, bet skatakai ar diametru DN1500 mm iekšpusē. Saskaņā ar pasūtītāja prasībām, plastmasas skatakās DN630 pievadu, kurš veido lielāku pārkritumu par 0,5 m, paredzēt bez pārkrituma stāvcaurules. Dzelzsbetona skataku elementu konstrukcija atbilstoši LVS EN 1917, LVS EN1916 prasībām, betons LVS EN 206-1 prasībām. Darbu izpildei lietojamā betona klase C25/30, ūdenscaurlaidības marka W10, salizturība F200 un ķīmiskā noturība pret hlorīdu iedarbību. Aku grodu, to elementu un cauruļvadu savienojumu vietās lietojamiem blīvējumiem materiāliem jāatbilst EN 681-1 prasībām. Skatakas jāaprīko ar kāpšļiem. Akās jāizbūvē kāpšļi EN - 13101. Aku vākiem jāatbilst LVS EN 124 prasībām. Vākiem jābūt no kaļamā ķeta, veramiem ar eņģi, ar pašfiksējošu mehānismu un ar A/S Mārupes komunālie pakalpojumi logo. Plastmasas skatakām un pazemes aizbīdņu kapēm vāks ar ne mazāk kā vienu atvēršanas ligzdu un ar A/S Mārupes komunālie pakalpojumi logo logotipu. Gan asfaltētās, gan grantētās ielās jāparedz 29
peldošā tipa skataku vāki. Aku vāku nestspējas slodze braucamā daļā - 40tn, bet zaļajā zonā 25tn. Grantētās ielās ķeta aku vāku pamatnei jābūt iebetonētai (R=70cm), H=10cm pie akas vāka pamatnes ar vienmērīgu slīpumu riņķa līnijas virzienā, lai novērstu to aizstumšanu ielas uzkopšanas laikā. Patērētāju pieslēgumi Katram nekustamajam īpašumam paredzēts kanalizācijas pievads no ielas līdz ielas sarkanai līnijai vai gruntsgabala (privātīpašuma) robežai. Kanalizācijas māju pievadi paredzēti no monolītsienu PVC (polivinilhlorīda) vai PP (polipropilēna) OD160 caurulēm ar uzmavu, ieguldes klase SN8. Cauruļvadam jāatbilst LVS EN 1401 vai 13476 prasībām. Materiāls saskaņā ar pasūtītāja prasībām, precizēt pirms būvniecības uzsākšanas. Pievadus pie zemes īpašuma robežas noslēgt ar gala noslēgu. Kanalizācijas māju pieslēgumu tipi: KP1 jauns mājas pieslēgums asfaltētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; KP2 - jauns mājas pieslēgums grantētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; KP3 esošā ievada pārvienošana asfaltētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; KP4 esošā ievada pārvienošana grantētās brauktuvēs, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; KP5 jauns mājas pieslēgums zaļajā zonā, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m; KP6 - jauns mājas pieslēgums bruģētā segumā, attālums līdz maģistrālajam vadam vidēji 10 m. 5.3. Kanalizācijas spiedvads Caurules Kanalizācijas spiedvads materiālam jābūt izgatavotam no polietilēna - PE100 SDR 17, PN10 saskaņā ar standartu LVS EN 12201. PE cauruļu metināšanu veikt saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Spiedvada izbūve veicama saskaņā ar tipveida rasējumu un cauruļu ražotāja instrukcijām. Piemēram, EVO SCGR ULTRASTRESS VISIO vai analogs. Spiedvada kanalizācijas tīkla iebūves dziļums min 1.80 m. PE cauruļu metināšanu veikt ar elektrometināmām uzmavām, un saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Pie PE cauruļu izbūves uzstādīt marķēšanas lentas. 30
6. BŪVDARBU ORGANIZĀCIJA 6.1. Ievads Detalizēta būvdarbu veikšanas shēma un satiksmes organizācija jāizstrādā konkrētajam darbu veicējam Darbu veikšanas projektā. 6.2. Būvdarbu kalendārais plāns Būvdarbu veikšanas kalendārais plāns jāizstrādā konkrētajam darbu veicējam Darbu veikšanas projektā. Konkrētajam darbuzņēmējam ir zināms ar kādiem mehānismiem un mašīnām tiks veikti darbi, kā arī cik darbaspēka paredzēts iesaistīt katrā etapā. Būvuzņēmējam izstrādājot darbu izpildes grafiku, detāli jāizstrādā shēma par konkrēto ielu vai ielas posma slēgšanu vai daļēju slēgšanu, šo shēmu saskaņojot ar pašvaldību. Būvdarbu veikšanas kalendārais plāns pievienojams pie būvuzņēmēja būvdarbu līguma. 6.3. Būvdarbu organizācija Būvdarbu sagatavošanas periods Lai uzsāktu būvdarbus ir jāsaņem visas nepieciešamās atļaujas. Informācija par esošo komunikāciju īpašniekiem dota Plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams saskaņot ar Pasūtītāju (rakstiski apstiprinot) projekta realizācijai izmantojamos materiālus. Pirms būvdarbu uzsākšanas ir jāiekārto būvlaukums. Jāuzstāda vagoniņi un tualetes celtnieku vajadzībām, jāiekārto materiālu nokraušanas laukumi. Pirms rakšanas darbu uzsākšanas ir jānosprauž izbūvējamo komunikāciju asis, jāiezīmē būvgrāvja robežas un bīstamās zonas. Jāatzīmē vietas, kur tiks šķērsotas esošās komunikācijas. Transporta līdzekļu kustības organizācijai uzstādīt ceļa un brīdinājuma zīmes. Jānodrošina gājējiem un transportlīdzekļiem droši pārvietošanās apstākļi. Demontāžas darbus veikt pa posmiem, būvniecības laikā nepārtraucot esošās kanalizācijas vai ūdensvada darbību. Vispirms izbūvē ūdensvada maģistrālos tīklus un pēc tam pārslēdz esošos ūdensvada pieslēgumus. Trases uzmērīšana un nospraušana Uzmērīšanai un nospraušanai jānodrošina būves atbilstība projektētajiem ģeometriskajiem parametriem un telpiskajām koordinātām un jāietver nepieciešamie uzmērīšanas un nospraušanas darbi pirms darba izpildes, darba izpildes laikā un pēc tā. Izpildot nospraušanu, jāveic ģeodēziskie darbi būvprojekta ģeometrisko lielumu, arī autoceļa piketāžas, pārnešanai dabā un kontrolmērījumi. Izpildot uzmērīšanas un nospraušanas darbus, jāievēro LBN 305-01 Ģeodēziskie darbi būvniecībā tik, cik tas attiecas uz konkrēto būvi. 31
Ģeodēzisko punktu izveidošanai jāizmanto tādi videi nekaitīgi materiāli, kas nodrošina atbalsta sistēmas saglabāšanos būves vietā visā būvniecības laikā. Uzmērīšanai un nospraušanai jāizmanto izpildāmo darbu raksturam atbilstoši ģeodēziskie instrumenti un mērīšanas līdzekļi, kas nodrošina būvei nepieciešamās precizitātes prasības, un to pārbaudes, verificēšanas un kalibrēšanas datiem jābūt pieejamiem pasūtītājam, būvdarbu uzraugiem un būvniecības kontroles institūcijām. Ģeodēziskie punkti jāizveido tā, lai tie kalpotu līdz būves nodošanai un pēc iespējas saglabātu ģeodēzisko stabilitāti. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam līdz būves nodošanai jāsaglabā informācija par ģeodēziskajiem mērījumiem un aprēķiniem, to skaitā shēmas un nospraušanas protokoli. Ja nav prasīta citādi, tad būvniecības nospraušanas ģeodēziskā tīkla punktu precizitātei jāatbilst 3. precizitātes klasei saskaņā ar LBN 305-01 Ģeodēziskie darbi būvniecībā. Būvniecības periods Jāveic pasākumi krūmu, košumkrūmu, koku un zālāju aizsardzībai pret iespējamajiem bojājumiem. Pēc koku nozāģēšanas celmu bedres ir jānolīdzina. Uzsākot rakšanas darbus vispirms pa būvgrāvja robežu ir jāizgriež un jānoņem asfalts. Rokot būvgrāvi, virsējo grunts kārtu ir jānoņem un jānober atsevišķi, lai nesajauktu grunts slāņus. Tālāk var veikt būvgrāvja rakšanu un izrakto grunti atbērt grunts atbērtuvē, ja tas ir nepieciešams. Veicot būvdarbus ir jānodrošina iedzīvotāju piekļūšana savai dzīvesvietai, kā arī neatliekamās palīdzības un ugunsdzēsēju piekļūšana, kur tas nepieciešams. Rakšana katrā posmā jāveic pēc to māju īpašnieku informēšanas, kuru iebrauktuves atrodas šajā posmā. A/S Sadales tīkls, SIA Lattelekom tīklus pie ūdensapgādes un kanalizācijas izbūves, krustojumu vietās kabeļus iečaulot. Pirms projektējamo ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves citu inženierkomunikāciju tiešā tuvumā, jāveic to atšurfēšana un novietnes precizēšana. Vietās kur esošie 20 kv un 0,4 kv kabeļi šķērso projektējamos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, ievilkt tos aizsargcaurulēs. Kabeļu aizsargcauruļu materiālu un diametru saskaņot ar A/S Sadales tīkls. Veicot būvniecību paralēli maģistrālajam ielas gāzes vadam, jāparedz tranšejas nostiprināšana ar vairogiem, kā arī gāzes vada nostiprināšana, nodrošinot tā darbību būvniecības laikā. Šķērsojot gāzes vada māju pievadus, veikt tranšejas nostiprināšanu, pievada nostiprināšanu to iekarot darbu veikšanas laikā, kā norādīts rasējumā ŪKT-39. Informāciju par tuvumā esošām grants karjerām, nomaināmajai gruntij tranšejām būvuzņēmējam jāizvēlas saskaņā ar atbilstošajiem būvnormatīviem, projektu un saskaņojot ar Pasūtītāju. 32
Informāciju par tuvumā esošām būvgružu izgāztuvēm būvuzņēmējam jāizvēlas pēc konsultācijas ar Pasūtītāju. Tranšejas rakšanas darbus jāveic, ievērojot, visus nepieciešamos esošo komunikāciju aizsardzības pasākumus. Tur kur tas nepieciešams, tranšejas rakšana jāveic pielietojot vairogus, rievsienas vai citu tranšejas sienu stiprināšanas paņēmienu, atbilstoši būvnieka piedāvātai darbu veikšanas kvalifikācijai. Būvlaukumu nepieciešams norobežot ar atstarojošu lentu, papildus uzstādot nepieciešamās brīdinājuma zīmes. Būvdarbu veicējam jānodrošina, lai būvdarbu veikšanas zonā neiekļūtu nepiederošas personas. Grunts slāni zem cauruļvadiem nepieciešams norakt un aizstāt ar piemērotas kvalitātes pievesto grunti, piemēram, mālsmilti. Ūdensvada un kanalizācijas kolektorus ir jāizbūvē pa posmiem no akas līdz akai. Aku novietojuma vietas būvniecības procesa laikā ir jāprecizē. Sākumā jāizbūvē akas, tad ir jāiegulda cauruļvadi un jāveic pārbaude. Ūdensvada mājas pievadus izbūvēt pēc maģistrālā tīkla hidrauliskās pārbaudes un dezinfekcijas. Kanalizācijas māju pieslēgumus jāizbūvē reizē ar maģistrāla tīkla izbūvi. Ja nepieciešams, ir jāveic gruntsūdens līmeņa pazemināšana, bet ūdens novadīšanas vieta ir jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām. Būvgrāvis ir jānostiprina tā, lai būvniecības gaitā nepieļautu nobrukumus, kas var izjaukt dabīgo grunts sablīvējumu ap gāzes maģistrāli un elektrokabeļiem. Būvgrāvis ir jānostiprina ne tuvāk kā 0,5 m attālumā no gāzes vada, izņemot aku vietas. Būvgrāvja nostiprināšanai izmantot hidrauliskās atbalstsienas vai rievsienas. Vietās, kur būvgrāvja dziļums ir mazāks par 2 m var izmantot dēļu atbalstsienas. Vietās, kur būvgrāvis šķērso komunikācijas, cauruļvadu un kabeļu nostiprināšanu ir jāveic saskaņā ar atbildīgo tīklu dienestu speciālistu norādījumiem. Ja nepieciešams rakšanas darbi šajās vietās ir jāveic ar rokām. Veiktie ģeoloģiskie urbumi atspoguļo informāciju, par objektā sastopamo grunts sastāvu (skatīt ģeotehniskās izpētes pārskatu). Vietās, kur grunts slāņi nav droši cauruļvadu guldīšanai zemē, vājas nestspējas grunts slāņus nepieciešams norakt un aizstāt ar piemērotas kvalitātes pievesto grunti, piemēram, mālsmilti. Ceļa segums pēc izbūves nedrīkst būt sliktāk par esošā seguma kvalitāti. Vietās, kur cauruļvada izbūve paredzēta zem gruntsūdens līmeņa, veicama pieplūstošo gruntsūdeņu atsūknēšana, būvniecības darbi veicami sausā tranšejā un cauruļvada apbēršana jāveic uzreiz pēc tā uzrādīšanas būvuzraugam, lai novērstu cauruļvada uzpeldēšanu gruntsūdens pazemināšanas iekārtu bojājuma vai strāvas atslēguma gadījumā. Būvdarbu izpilde veicama piemērotos laika apstākļos - laika apstākļos, pie kuriem tehnoloģiski iespējams veikt būvdarbus. Ja gaisa temperatūra ir -15 grādiem, tad darbus veikt ir aizliegts. 33
Būvdarbi veicami secīgi pa posmiem (~līdz 50m) un pēc tīklu izbūves tranšeja aizberam un izbūvējams pagaidu segums. Nav pieļaujams atstāt vaļēju tranšeju garāku pa 10m, ja tehnoloģiski tas ir iespējams Pēc ielas posma izbūves (viena iela visā garumā, vai ar būvuzraudzību saskaņots cits garums) vienas nedēļas laikā veicama CCTV un citas pārbaudes. Ceļa segums jāatjauno 1 nedēļas laikā no visu pārbaužu rezultātu akcepta brīža. Ielu un ceļu uzturēšana Izpildītājs veic būvlaukumā esošo ceļu, ielu un apvedceļu ikdienas uzturēšanas darbus, līdz brīdim, kamēr būvlaukums ar būvdarbu izpildes pabeigšanas aktu ir nodots Pasūtītājam. Ziemā būvlaukumā esošie ceļi un ar būvdarbiem saistītie apvedceļi jāuztur atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Ja Izpildītājs neveic būvlaukumā esošā ceļa un apvedceļu ikdienas uzturēšanu, kas rada bīstamību ceļu satiksmei, tad Pasūtītājs šo darbu drīkst uzdot citam izpildītājam. Darba izmaksas un radītos zaudējumus Izpildītājs atlīdzina Pasūtītājam vai Pasūtītājs ietur no maksājumiem Izpildītājam. Izpildītājs drīkst būvlaukumā esošo ceļu vai tā daļu un pienākumu veikt ziemas uzturēšanu uz ziemas uzturēšanas termiņu nodot atpakaļ autoceļa īpašniekam, ja Izpildītājs nodrošina uz minēto termiņu vismaz divas satiksmes joslas ar līdzenu segumu bez satiksmes apgrūtinājumiem būvdarbu dēļ. Tādā gadījumā ziemas uzturēšanas darbi veicami uz ceļa īpašnieka rēķina. Lai uz ziemas uzturēšanas periodu nodotu ceļu vai tā posmu Pasūtītājam, Izpildītājam jāievēro šādi nosacījumi: Izpildītājs ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas iepriekš rakstiski informē Pasūtītāju par nododamo ceļu posmu, norādot tā adresi, Izpildītājs nodrošina satiksmes organizācijas līdzekļu uzturēšanu. Izpildītājs uz sava rēķina nodrošina būvmateriālu masveida pārvadāšanā (kravu skaits pārsniedz 10 (desmit) vienā diennaktī) izmantoto ceļu (izņemot valsts galvenos un reģionālos (1.šķiras) autoceļus) remontu un uzturēšanu, nepasliktinot seguma stāvokli: ceļiem ar grants segumu planē, atputekļo segumu dzīvojamo māju tuvumā un labo bedrītes ar jaunu materiālu, ceļiem ar melno segumu remontē bedrītes. Pārtraucot būvdarbus ziemas periodā iestājoties tehnoloģiskajam pārtraukumam, ielas posmos kurās veikti rakšanas darbi, visas tranšejas aizberamas (nedrīkst atstāt vaļējas tranšejas) ar aizpildīšanas materiālu (atbilstoši projektā norādītajam aizpildīšanas materiālam) un 20cm biezumā virskārtā izbūvējams šķembu pagaidu segums (piemēram, minerālmateriāla maisījums 0/45) vienā līmenī ar esošo segumu. Regulāri reizi nedēļā apsekojami ielas 34
posmi, ja tranšeja ir nosēdusies, vai izveidojušās bedres, tad veicama šķembu piebēršana tranšejas segums jānodrošina vienā līmenī ar esošo segumu bez bedrēm un iesēdumiem. Ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu izbūves secību un virzienu jāplāno būvuzņēmējam, saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādāto laika grafiku un darbu veikšanas grafiku. Būvuzņēmējam veicot darbus, regulāri jānoformē segto darbu akti ar visu nepieciešamo dokumentāciju, kas tiem jāpievieno. Būvdarbu beigu stadijā būvuzņēmējam pilnībā jānodrošina likumdošanā noteiktā visa izpilddokumentācijas sagatavošana un nodošana. Pēc būvdarbu pabeigšanas, būvuzņēmējs nodrošina būvlaukuma pagaidu aprīkojuma demontāžu, demobilizāciju un vietas atjaunošanu, kā minimums iepriekšējā izskatā. 6.4. Vides aizsardzības pasākumi Būvniecības laikā būvuzņēmējam jāparedz un jānodrošina visi likumdošanā noteiktie vides aizsardzības pasākumi attiecībā uz būvmateriāliem, to uzglabāšanu, būvdarbiem, atkritumiem. Vides aizsardzības pasākumu plāns pievienojams būvuzņēmēja būvdarbu līgumam. 6.5. Pasākumi kvalitātes nodrošināšanai būvlaukumā Būvniecības laikā būvuzņēmējam ir jābūt izstrādātam pasākumu plānam par būvdarbu kvalitātes nodrošināšanu būvlaukumā. Kvalitātes nodrošināšanas pasākumu plāns pievienojams būvuzņēmēja būvdarbu līgumam. 6.6. Kanalizācijas vada izbūve pa esošo trasi Posmos, kur projektētā kanalizācijas trase iet pa esošās kanalizācijas trasi, būvniecību veikts pa posmiem no akas līdz akai, nodrošinot notekūdeņu pārsūknēšanu. 6.7. Tīklu izbūve ar beztranšejas metodi Būvniecības darbi ar beztranšeju metode pazemes komunikāciju izbūvei sastāv no trīs posmiem: 1) Piloturbuma izveidošana Tas ir darba posms, no kura ir atkarīgs darba rezultāts. Tas tiek teikts ar iežu sagrūšanas instrumentu urbšanas galvas palīdzību ar slīpumu priekšējā daļā un ar iemontēto starojumu. Urbšanas galvas atrašanās vietas kontrole tiek veikta ar uztveršanas ierīces lokatora palīdzību, kas pieņem un apstrādā urbšanas galvā iemontētā devēja signālus. Uz lokatora monitora tiek atspoguļota vizuālā informācija par urbšanas galvas atrašanās vietu, dziļumu, slīpumu un azimutu. Šī informācija arī tiek atspoguļota uz urbšanas iekārtas operatora displeja. 35
Urbšanas galvas novirzīšanos no projekta trajektorijas gadījumā operators apstādina stieņa griešanu un uzstāda urbšanas galvas noslīpinājumu vajadzīgajā stāvoklī. 2) Urbuma paplašināšana Tiek veikta pēc piloturbuma pabeigšanas. Ar vilkšanas spēku un vienlaicīgu griešanu rimers tiek ievilkts caur urbuma vērumu urbšanas iekārtas virzienā, paplašinot piloturbumu līdz nepieciešamajam caurules ievilkšanas diametram. 2) Cauruļu ievilkšana Cauruļvada ievilkšana paplašinātajā urbumā ir pēdējais darba procesa etaps. Lai ievilktu cauruļvadu urbumā, caurvelkamais instruments kopā ar cauruļvadu tiek vilkts pie urbšanas iekārtas. Pirms būvniecības uzsākšanas ar beztranšejas metodi veicami sagatavošanās darbi: - pirms būvbedres rakšanas atšurfē komunikācijas vietās kur jādzen rievsienas; - atkarībā no tuneļa iebūves dziļuma un caurules diametra būvbedres sienas stiprina ar rievsienām un vairogiem; - no būvbedres (pēc vajadzības) atsūknē gruntsūdeni. 7. PASŪTĪTĀJA PRASĪBAS EKSPLUATĀCIJAI Būvuzņēmējam jānodrošina informatīvā bāze par izbūvēto ūdensvada, pašteces kanalizācijas un kanalizācijas spiedvada sistēmu pēc ekspluatācijas noteikumiem. Pēc projektētā ūdensvada trases ieguldīšanas tranšejā un montāžas darbiem veikt hidraulisko pārbaudi, dezinfekciju un skalošanu. Izbūvēto ūdensvada trasi nodot atklātā tranšejā esot klāt A/S Mārupes komunālie pakalpojumi pārstāvim. Savukārt pēc projektētā pašteces kanalizācijas vada izbūves pārbaudīt tekņu un trasējuma atbilstību pēc LBN ar cauruļvada video inspekcijas CCTV palīdzību. Veiktās video inspekcijas CCTV izpilduzmērījumus CD (elektroniskā formātā) iesniegt A/S Mārupes komunālie pakalpojumi. 8. PĀRBAUDES PIRMS DARBU PIEŅEMŠANAS Būvuzņēmējam jāveic visas likumdošanā paredzētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pārbaudes. Būvuzņēmējam jānoformē segto darbu akti, kā arī visa nepieciešamā izpilddokumentācija. Būvdarbu beigu stadijā būvuzņēmējam pilnībā jānodrošina likumdošanā noteiktā visa izpilddokumentācijas sagatavošana un nodošana papīra un digitālā formātā (Autocad un Microstation failos) Pasūtītājam. 36
Sastādīja: M. Ozoliņa Datums: 04.2013. 37