APSTIPRINĀTS Burtnieku novada pašvaldības domes 27.01.2010. sēdē Nr.1. 7. Burtnieku novada sporta attīstības koncepcija 2010. gada janvāris 1
Eiropas sporta hartā ir noteikts, ka sports tās ir visu veidu fiziskās aktivitātes, kas caur nejaušu vai organizētu piedalīšanos vērstas uz fiziskās un garīgās labsajūtas izteikšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu jebkura līmeħa sacensībās. Harta uzsver pašvaldības nozīmi sporta attīstības veicināšanā sakot, ka... pašvaldībām ir jāveic pasākumi, kas ikvienam dotu iespēju Ħemt dalību sportā, kā arī plānot sporta būvju dažādību un pieejamību. Sporta nodarbības ir veicināmas visos iedzīvotāju slāħos, savukārt iespēja Ħemt dalību sporta nodarbē darba vietā uzskatāma par neatħemamu līdzsvarotas sporta politikas sastāvdaĝu. Burtnieku novads veidojas un attīstās gan iedzīvotāju skaita, gan arī uzħēmējdarbības aktivitātes ziħā. Pēc administratīvā reformas, jau šobrīd var apgalvot, ka Valmieras pilsēta un tai saimnieciskajā, izglītības un sporta jomā saistītie novadi kĝuvuši par Vidzemes novada centru. Vidzemes augstskola, kura dibināta 14 gadus atpakaĝ, joprojām turpina piesaistīt pilsētai un reăionam spējīgus jauniešus no visas Latvijas. Sākot ar 2002. un vēlākajos gados ir izveidots Vidzemes Olimpiskais centrs, daudzfunkcionāla sporta halle un futbola stadions. Līdz ar pilsētas un novada ekonomisko izaugsmi, attīstās arī sports un dažādi aktīvās atpūtas veidi. Burtnieku novads ar savu ăeogrāfisko izvietojumu tikai ielas platuma attālumā no pilsētas robežas un vienu no lielākajiem Latvijas ezeriem, Burtnieku ezeru novada vidū, var kĝūt par vienu no ekonomiski, saimnieciski, ekoloăiski attīstītāko novadu Latvijā. Sporta attīstības koncepcijas izstrādes laikā tika apzinātas Burtnieku novada sporta aktivitātes, apsekotas sporta bāzes, iepazītas citu reăionu sporta organizācijas, lai attīstības koncepciju varētu balstīt uz patiesas informācijas analīzi, jo Latvijas sporta politikas pamatnostādnēs (dokumentā, kas runā par sporta attīstību) ir teikts, ka sporta politika spēj labvēlīgi ietekmēt sporta procesu tikai tad, ja tā tiek balstīta uz informācijas analīzi. Objektīvi pārzinot situāciju, iespējams veidot efektīvu sporta politiku, mērėtiecīgi un racionāli sadalīt finansējumu, sakārtot sporta vadības struktūru un arī pašu sporta infrastruktūru. Vadoties no iegūtās informācijas, kā arī apkopojot citu pilsētu un novadu pieredzi, piedāvājam Burtnieku novada sporta attīstību veicinošu modeli. 1. Valsts radītie nosacījumi sporta attīstībai. Sporta attīstību valstī nodrošina likumdošanas dokumenti kā Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums, Likums par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm, Eiropas sporta harta, Sporta likums, un Latvijas sporta politikas pamatnostādnes. Pamatojoties uz Latvijas Nacionālajā sporta padomē apstiprinātās Latvijas sporta politikas pamatnostādnes, Latvijas valsts sporta politikas svarīgākais mērėis ir: Veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, kas, vienotas valstiskā apziħā, spēj pildīt dzīves un darba pienākumus ăimenē, sabiedrībā un valstī. Latvijas sporta politikas pamatnostādnes uzsver valsts atbildību ikvienam dot iespēju nodarboties ar sportu, nodrošinot nepieciešamos ekonomiskos un sociālos apstākĝus, nodrošināt bērnu un jauniešu obligāto fizisko audzināšanu visās mācību iestādēs, kā arī atbalstīt talantīgu sportistu un komandu sagatavošanu un startu olimpiskajās, paralimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos. Arī sporta likums uzsver, ka būtisks ir vienlīdzības princips, kas ikvienam paredz tiesības nodarboties ar sportu. 2
Lai arī valsts normatīvie akti runā par vairākām organizācijām, kas ir atbildīgas par sporta attīstību un sporta politikas realizēšanu (valsts ministrijas, Nacionālā sporta padome, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Paralimpiskā komiteja), liela nozīme sporta attīstības veicināšanā tiek piešėirta reăionālajām pašvaldībām, kurām ir deleăēta atbildība pieħemt lēmumus par vietējām sporta infrastruktūrām un lokālu sporta programmu īstenošanu pašvaldības teritorijā. Latvijas sporta politikas pamatnostādnēs ir noteikts, ka pašvaldība efektīvāka darba veikšanai var izveidot sporta administrāciju, kas uzturētu un koordinētu saikni starp valsti un pašvaldību, kā arī sekmētu pašvaldību mācību iestāžu, sporta skolu, klubu, mācību treniħgrupu un sporta bāzu darbību. Savukārt Sporta likums paredz, ka pašvaldība, lai veicinātu veselīgu dzīves veidu un sporta attīstību, ir tiesīga noteikt par sportu atbildīgo institūciju. Šī institūcija sekmētu sporta organizāciju veidošanos un darbību, kā arī varētu pildīt citas pašvaldības funkcijas sporta attīstības jomā, piemēram, būvēt un uzturēt sporta bāzes, finansēt sporta izglītības programmas, u.tml. 2. Sporta attīstību veicinošie faktori. Šobrīd Valmierā un Burtnieku novadā ir vairākas valsts un reăionālas nozīmes sporta bāzes, kurās notiek treniħu darbs, rīkotas reăionāla, valsts un Eiropas mēroga sacensības. Daudzfunkcionālā Vidzemes Olimpiskā centra halle, JāĦa DaliĦa stadions, futbola stadions, biedrības BMX sporta klubs Tālava velotrase, jātnieku sporta klubs Burtnieku Rotors, ZiemeĜvidzemes Orientēšanās centrs, Valmieras skrējēju klubs Tonuss, Matīšu, Rencēnu sporta halles u.c. dod neatsveramu ieguldījumu novada sporta attīstībā. Novadā ir 10 sporta organizācijas vairāk kā 20 sporta veidos. Pēc mūsu veiktās aptaujas, visiecienītākie sporta veidi ir basketbols, futbols, volejbols, florbols, riteħbraukšana, vieglatlētika, orientēšanās jātnieku sports, galda spēles, kuros kopumā trenējas vairāk kā 500 novada iedzīvotāju - gan bērni, jaunieši un pieaugušie. 3. Sporta attīstību kavējošie faktori. Apkopojot novada sporta organizāciju sniegto informāciju, varam secināt, ka šobrīd sporta attīstību novadā kavē sekojošas problēmas: - daudzos sporta klubos trūkst kvalificētu treneru, līdz ar to ar jaunajiem sportistiem tiek strādāts amatieru līmenī vai vispār mācību treniħu darbi pārtraukti; - liela daĝa sporta laukumi un trases ir novecojušas, neaprīkotas un mūsdienu prasībām neatbilstošas; - finansējuma trūkums neĝauj veikt pārbūves darbus sporta bāzēs, iegādāties jaunu inventāru, organizēt un apmeklēt sporta sacensības un rīkot mācību treniħnometnes; - Novadā trūkst sporta vadības, kas varētu patstāvīgi analizēt sporta attīstību novadā visās jomās, koordinēt sporta organizāciju darbību un veikt sportam paredzēto pašvaldības līdzekĝu sadali sporta organizācijām. 4. Tradicionālie sporta pasākumi novadā. Ik gadu novadā notiek sporta pasākumi, kas piesaista daudz skatītājus un sportot gribētājus gan novada iedzīvotājus, gan tā viesus. - LR čempionātu spēles (volejbols, florbols, makšėerēšana, BMX, jātnieku sports); 3
- Novada mēroga sporta sacensības (Burtnieku kauss volejbolā, Burtnieku kauss florbolā, Novada sporta svētki); - Starptautiska mēroga sporta sacensības. 5. Patreizējās situācijas analīze. Stiprās puses - sporta veidu tradīcijas novadā; - novada sportistu sasniegumi; - sporta bāžu pastāvīgā attīstība; - vietējo uzħēmēju atbalsts sporta attīstībai; - iedzīvotāju aktivitāte sporta pasākumu apmeklēšanā un dalībā tajos. Vājās puses - daudzos sporta klubos vai bāzēs trūkst kvalificētu treneru, apsaimniekotāju; - finanšu trūkums; - vājš darbs pie potenciālo sponsoru piesaistīšanas; - sporta zāĝu un bāzu trūkums, esošo sporta laukumu nolietošanās, nekopšana; - nav sporta darba vadības; - liela daĝa iedzīvotāju, kas nenodarbojas ar sportu; - iedzīvotāju nespēja finansēt savu bērnu sportiskās nodarbības. 6. Vīzija sporta attīstībai. Perspektīvā novadā regulāri notiks dažāda mēroga sporta pasākumi tai skaitā arī starptautiskas sacensības. Reăiona sporta dzīves centrs būs Vidzemes Olimpiskā halle, BMX sporta bāze Avoti, Jātnieku sporta klubs Burtnieki, Matīšu un Rencēnu sporta zāles, kas dod iespēju nodarboties ar dažādām sporta spēlēm un individuālajiem sporta veidiem. Ikvienai novada sporta organizācijai ir iespēja trenēties modernās, mūsdienu prasībām atbilstošās sporta bāzēs. Sporta klubu treneru uzdevums ir saskatīt sava sporta veidu vietu sporta bāzēs un aktīvi darboties. Tiks sakārtoti brīvdabas sporta laukumi un trases, kas ikvienam dos iespēju nodarboties ar dažādām sportiskām aktivitātēm. Cerams, ka sports kĝūs par jauniešu iecienītāko brīvā laika pavadīšanas veidu novadā. 7. Novada sporta attīstības padome. Lai efektīvāk organizētu un koordinētu sporta attīstības procesus novadā, nepieciešams izveidot atsevišėu sabiedrisku institūciju, kas nodarbotos ar sporta attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanu novada sporta attīstības padomi. Sporta attīstības padomes ieteicamais sastāvs: - novada sporta darba organizators; - izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs; - novada izglītības darba organizators; - novada sporta klubu pārstāvis; - sporta atbalstītāju pārstāvis 4
Sporta attīstības padome izskatītu iesniegumus par līdzekĝu piešėiršanu esošo sporta bāzu, sporta klubu uzturēšanai, jaunu sporta objektu izveidošanai, kā arī sporta pasākumu rīkošanai un iesniegtu tos Izglītības, sporta un kultūras komitejai. 8.Veicamie uzdevumi Visi veicamie uzdevumi iedalāmi piecās sadaĝās: 1.Bērnu un jauniešu sports. 2.Augstu sasniegumu sports. 3.Sports visiem. 4.Sports cilvēkiem ar invaliditāti. 5.Sporta bāzes. Ar bērnu un jauniešu sportu tiek saprasts sports izglītības iestādēs, t.sk. bērnudārzos un skolās, sports kā mācību priekšmets; sporta sacensības klašu, skolu un pašvaldību starpā, kā arī darbs ar jauniešiem sporta izglītības iestādēs un sporta klubos, līdz viħi sasniedz Latvijas jauniešu/junioru izlases komandu kandidātu līmeni gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Ar augstu sasniegumu sportā šajā koncepcijā tiek saprasts Latvijas jauniešu (sākot no 15 gadu vecuma), junioru/kadetu un pieaugušo/elites izlases komandu kandidātu un dalībnieku gatavošanās un piedalīšanās sacensībās, un viss, kas saistīts ar mācību treniħu procesa un sacensību procesa organizatorisko, metodisko, finansiālo, zinātnisko, medicīnisko, tehnisko u.c. nodrošinājumu. Sports visiem sadaĝā šajā koncepcijā, saprotam, par sportu kā veselīgu dzīvesveidu un saturīgu brīvā laika pavadīšanas veidu ārpus iepriekš minētā bērnu un jauniešu sporta un ārpus augstu sasniegumu sportu, kā, piemēram, strādājošo sports, masu skrējieni, veterānu sports, institūciju sporta spēles, sporta un fitnesa centru apmeklēšana, pludmales futbols vai volejbols pludmalē, strītbola turnīri u.tml., kur sacensībās tiek izmantotas kā instruments un līdzeklis, ieinteresējot un dažādojot šo sportošanu. Novada sporta pasākumu plānu sastāda pašvaldības kultūras un sporta koordinators, konsultējoties ar sporta organizāciju pārstāvjiem un individuālajiem sportistiem. Novada prioritārā mērėgrupa - bērni, jaunieši. Sports cilvēkiem ar invaliditāti. 9. Aktivitātes, kurām saskaħā ar apstiprinātām izdevumu tāmēm pašvaldība piešėir finansējumu. - Sporta pasākumu organizēšanai saskaħā ar pašvaldības apstiprināto kultūras un sporta pasākumu plānu. - Novada sporta klubu, komandu un individuālo sportistu dalībai novada, Latvijas un starptautiskā mēroga sacensības. - Sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai. - Sporta organizāciju biedru treniħu darba organizēšanai. Finansiālā atbalsta saħēmējam ir jāstartē sacensībās kā novada pārstāvim, ja novads attiecīgajās sacensībās ir dalībnieks, vai jānodrošina novada publicitāte un atpazīstamība sacensībās. Ja novada sportists startē no sporta organizācijas, kura juridiskā adrese nav novadā, attiecīgo 5
sacensību nolikumā pieĝaujamās robežās un kārtībā jānodrošina informācija par to, ka sportista/komandas/organizācijas dalību sacensībās ir atbalstījusi novada pašvaldība. 10. Atbalsta veidi, kādus pašvaldība paredz nolikumā izvirzīto mērėu sasniegšanai - Finansiāls atbalsts sporta organizācijām. - Atviegloti noteikumi sporta organizācijām sporta bāzes izmantošanā. - NodokĜu atlaides sporta bāzu un laukumu īpašniekiem. Atzinumu par novada sporta organizāciju finansiālu atbalstu dod Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja, izvērtējot sportistu iepriekšējos sasniegumus. Pamatojoties uz Pašvaldības kultūras un sporta nodaĝas atzinumu. Lēmumu par līdzekĝu piešėiršanu pieħem Pašvaldības domes deputāti, ievērojot iepriekš apstiprināto budžetu, par kura ievērošanu atbildīga Finanšu komiteja. Lēmumu par atbalstu sportistam ar īpašām vajadzībām pieħem Pašvaldības dome. Par īpašiem panākumiem sportā, var tikt piešėirts cits finansiālais atbalsts, pieħemot atsevišėu Pašvaldības domes lēmumu. 11. Kritēriji, kuri tiek Ħemti vērā, nosakot pašvaldības atbalstu - Sporta organizācijas darbības apliecinājums savu mērėu sasniegšanas jomā (piedalīšanās sacensībās, dalība sporta federācijās, treniħu darba metodika). - Panākumi starptautiska mēroga sacensībās iegūta vieta pirmajā divdesmitniekā olimpiskajos sporta veidos un vieta pirmajā desmitniekā neolimpiskajos sporta veidos. - Panākumi Latvijas valsts mēroga sacensībās iegūtas vietas pirmajā desmitniekā; - Panākumi Burtnieku novada mēroga sacensībās iegūtas vietas pirmajā pieciniekā; 12. Finansiālā atbalsta piešėiršanas kārtība Finansiālo atbalstu var saħemt reăistrētas sporta organizācijas atbilstoši kritērijiem un pieħemtajam Burtnieku novada pašvaldības budžetam. Sporta organizācija iesniedz: - sporta organizācijas reăistrācijas apliecību; - sporta organizācijas biedru un darbinieku sarakstu, norādot personas kodu un deklarēto dzīvesvietu; - pārskatu par sporta organizācijas panākumiem Burtnieku novadā, Latvijas valsts un starptautiska mēroga sacensībās par iepriekšējo gadu, iesniedzot panākumu apliecinošas dokumentu kopijas; - plānoto sacensību sarakstu; - plānoto sacensību izmaksas; - sporta organizācijas budžeta pārskatu par iepriekšējo gadu, uzrādot sporta organizācijas biedru pašfinansējumu un sponsoru finansējuma apjomu iepriekšējā gadā; - sportistiem ar īpašām vajadzībām jāpievieno dokumenta kopija, kas apstiprina invaliditāti, Darba ekspertīzes ārstu komisijas izziħu par invaliditātes piešėiršanu. 6
- iesniegumu, kuru paraksta persona, kurai ir reăistrētas paraksta tiesības. Finansiālā atbalsta saħēmējs atskaitās par izlietotajiem līdzekĝiem Burtnieku novada pašvaldības finanšu nodaĝai līdz finansētā gada 30.decembrim. 13. Labāko sportistu godināšana. Novada pašvaldība reizi gadā godina labākos sportistus individuālajos sporta veidos un komandu sporta veidos, kā arī sporta organizatorus. Balvu fondu šajā punktā minēto sportistu piešėir pašvaldība ar atsevišėu pašvaldības domes lēmumu. Pretendentus labāko sportistu godināšanai var ieteikt domes deputāti, novada sporta vadība, sporta organizācijas un novada iedzīvotāji. 14. Koncepcijā lietotie termini Sporta organizācija Latvijas Republikas UzĦēmumu reăistrā reăistrēta biedrība. Individuālais sportists sportists, kurš tiek finansēts ar pašvaldības atbalstāmās biedrības starpniecību. Bērns sportists, kurš ir vecumā līdz 15 gadiem. Jaunietis sportists, kurš ir vecumā no 15 gadiem līdz 25 gadiem. Novada komanda novadu pārstāvoša sporta veida komanda. Novada pārstāvis novadu pārstāvošs sportists. Komanda sporta veida komanda, kurā iesaistītie dalībnieki ir pašvaldības atbalstītie biedrības biedri. Sportists ar īpašām vajadzībām - sportists, kurš ir novada iedzīvotājs (deklarētā dzīves vieta), kuram invaliditāti noteikusi Labklājības ministrijas Darba ekspertīzes ārstu komisija. Finansiāls atbalsts piešėirtie naudas līdzekĝi, saskaħā ar apstiprinātu izdevuma tāmi. Sporta bāze novada pašvaldības teritorijā esošās sporta zāles, sporta laukumi un citi sporta objekti, kas nav pašvaldības īpašums. Starptautiska mēroga sacensības sporta sacensības, kuras ir atzītas kādā no starptautiskajām sporta federācijām. Veiksmīgi organizēti sporta pasākumi ceĝ novada prestižu un veicina tā atpazīstamību Latvijā un pasaulē. Jāstrādā tā, lai ik gadus notiktu tradicionālie sporta un masu pasākumi. Jāsadarbojas ar sporta veida federācijām, lai tās sacensību plānā kā norises vietu iekĝautu arī Burtnieku novada sporta bāzes. Darba grupa: Ingrīda Kraukle Jānis Matisons Igors KorĦējevs Kārlis Greiškalns 7