2018. gada 29. martā Lielajā ģildē 2018. gada 31. martā Latgales vēstniecībā GORS BAHS UN FORĒ. MIERA FORMULA Solisti Gunta GELGOTE soprāns Johanness HELDS baritons Kristīne ADAMAITE ērģeles LATVIJAS RADIO KORIS Diriģents Andris POGA Rīgas koncerts tiešraidē Latvijas Radio 3 Klasika
I DAĻA Volfgangs Amadejs MOCARTS (Mozart, 1756 1791) Adadžo un fūga dominorā KV 546 (1788) 8 minūtes Johans Sebastiāns BAHS (Bach, 1685 1750) Korāļskaņdarbs Schmücke dich, o liebe Seele BWV 654 (?) 8 minūtes Johans Sebastiāns BAHS Fantāzija un fūga dominorā BWV 537 (? pēc 1723), Edvarda Elgara pārlikums orķestrim (1921) 10 minūtes II DAĻA Gabriels FORĒ (Fauré, 1845 1924) Rekviēms (1877, 1887 1893) I. Introitus un Kyrie II. Offertorium III. Sanctus IV. Pie Jesu V. Agnus Dei VI. Libera me VII. In paradisum 35 40 minūtes
MOCARTS Skaņdarbs Adadžo un fūga dominorā stīgām izaudzis no fūgas diviem taustiņinstrumentiem, kas sacerēta 1783. gadā. 1788. gadā Mocarts piekomponē klāt nelielu adadžo, un nu tas viss kopā paredzēts divām vijolēm, altam un kontrabasam. Numeroloģijas cienītājiem patiks šī padrūmā, paskarbā skaņdarba iespējamā saistība ar brīvmūrniekiem trīs (!) bemoli pie atslēgas var simbolizēt mazo burtu b, kas tiek uzskatīta par norādi uz Bruder (vāciski brālis ). Zināms, ka Mocarts, tāpat kā daudzi ievērojami viņa laika mākslinieki un intelektuāļi, bija ložas biedrs, un viens no ložas brāļiem audumtirgotājs Mihaels fon Puhbergs vēlākos gados ar naudas aizdevumiem glāba Mocartu no finansiālām grūtībām. Ir gana liecību par Mocarta vērienīgo dzīvesstilu gan tajā laikā, kad viņš varēja to atļauties, gan arī tad, kad ģimenes apstākļu dēļ būtu bijis jāievēro zināms taupīgums. BAHS 17. gadsimta vidū tapusī Johana Krīgera melodija Schmücke dich, o liebe Seele vēlāk kļuva par pamatu vairāku citu autoru darbiem. Šo autoru skaitā ir Johans Sebastiāns Bahs, kurš no Krīgera veikuma atvasināja kantāti BWV 180 un korāļprelūdiju BWV 654, ko klausāmies šovakar. Pirmās rindas latviski skan apmēram tā: Rotājies, ak, mīļā dvēsle, laukā nāc no elles dzīlēm, gaišā gaismā Kunga priekšā nostājies. Edvards Elgars orķestrēja Baha fūgu dominorā 1921. gadā neilgi pēc tam, kad aizsaulē bija devusies viņa dzīvesbiedre, kas komponistam bija garīgais un arī zemesdzīves galvenais balsts. Vēl gadu vēlāk Elgars pievienoja fantāziju. Pēc paša Elgara teiktā, viņa nolūks bijis parādīt, cik varens un dižs, un spožs būtu varējis izklausīties Bahs, ja viņa rīcībā būtu mūslaiku izteiksmes līdzekļi. Edvards Elgars pats bija lielisks ērģelnieks, aizto viņš pilnībā spēja novērtēt Baha veikumu, bet vienlaikus arī pārcelt to romantiska sastāva orķestrim, izceļot Baha dotās līnijas un pievienojot pats savas instrumentālās krāsas. FORĒ Gabriels Forē mācījās slavenajā Luī Nīdermeijera skolā Parīzē, kur desmit gadu (1854 1865) nodarbojās ar senatnes meistaru, īpaši Johana Sebastiāna Baha partitūru pētīšanu, kā arī ar gregorisko korāli. Pēc Nīdermeijera nāves 1861. gadā par Forē skolotāju kļuva Kamils Sensānss, kura vadībā topošais skaņdaris iepazina arī Šūmani, Listu un Vāgneru. Allaž aktuāls jaunajam Forē bija arī Bēthovens. Pēc skolas gadiem Forē, pelnot iztiku, ne sekojot dižam aicinājumam, trīs gadu desmitus veltīja ērģelnieka darbam, toskait bija arī Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieks. 1896. gadā Forē kļūst par Parīzes konservatorijas kompozīcijas pasniedzēju; no 1905. līdz 1920. gadam viņš ir konservatorijas direktors. Pie Forē mācījušies tādi vīri kā Moriss Ravels, Šarls Keklēns, Florāns Šmits. Gabriela Forē veikums tika uzskatīts par nacionālu vērtību, un pēc beidzamajiem nedzirdības klusumā pavadītiem gadiem meistars vadīts mūžībā ar lielu godu. Viņa mūzikai piemīt oriģināla harmoniskā domāšana ar savdabīgu enharmonisku krāsojumu. Būdams skaniskajā (īpaši melodiskajā) izteiksmē tipisks un pārliecināts
franču komponists, Forē tomēr pamanās izmantot vācu un austriešu priekšteču daiļradei raksturīgu instrumentāriju un, jo īpaši, izvēlas kamerskaņdarbu konceptuālo risinājumu à la vīnieši. Šajā galliski ģermāniskajā savienojumā, visticamāk, slēpjas Forē mūzikas lielais valdzinājums. Gabriela Forē Rekviēms ir viena no populārākajām un visvairāk atskaņotajām piemiņas mesām Vakareiropas mūzikas vēsturē. Atšķirībā no, piemēram, Mocarta Rekviēmā saklausāmā traģisma vai Verdi Rekviēma operiskajām kaislībām Gabriels Forē gan mazliet pabaida ar augstāko tiesu, tomēr pamatsajūta pēc šīs mesas noklausīšanās ir viegla un gaiša. Varbūt tas tādēļ, ka saskaņā ar vairumu izziņas avotu Forē komponēja Rekviēmu, ja tā var teikt, prieka pēc šī mūzika nav veltīta nevienam aizgājējam, tā vienkārši ļauj mums neilgu laika sprīdi bez sāpēm padomāt par pārejošo un par mūžīgo. Tiesa, impulss Rekviēma lauvas tiesas sacerēšanai, iespējams, bija komponista vecāku aiziešana mūžībā 1886. gadā (tēvs) un 1887. gada 31. decembrī (māte) 1888. gada pirmajās dienās Forē sacer Introitus, Kyrie, Sanctus, Pie Jesu, Agnus Dei un In paradisum. Šo daļu pirmatskaņojums notiek Parīzes Madlēnas baznīcā kāda draudzes dalībnieka bēru ceremonijas laikā. Soprāna solo dzied vēlāk pazīstamais komponists Luī Obērs. Dažus gadus vēlāk Forē Rekviēmam pievieno Offertorium un Libera me, līdz ar to arī baritona solopartiju. 1892. gadā notiek otrās versijas pirmatskaņojums, un nu jau sākotnēji pieticīgajam instrumentārijam pievienojušies metāla pūšaminstrumenti. 1893. gadā partitūru bagātina fagots un trompete. Galīgo simfonisko apveidu Rekviēms iegūst 1899. gada nogalē, un šīs versijas pirmatskaņojums notiek Vispasaules izstādē Parīzes Trokadēro pilī 1900. gada jūlijā. Ir liela atšķirība starp Rekviēma kamerisko pirmveidu 80. gadu beigās Madlēnas baznīcā (korī dzied 30 zēni un padsmit vīri) un monumentālo būvi, kas skan 19. gadsimta pēdējā gada vasaras vidū (korī 250 dziedātāju). Šis rekviēms ir tikpat maigs, kā es pats, teiks Forē, kāds nosauca šo manu darbu par nāves šūpuļdziesmu. Bet tieši tā es sajūtu nāvi kā laimīgu atpestīšanu un citsaules svētlaimīguma ieelpošanu, nevis kā sāpīgu pāreju. INTROITUS ET KYRIE Requiem aeternam dona eis, Domine, et lux perpetua luceat eis. Te decet hymnus, Deus, in Sion, et tibi reddetur votum in Jerusalum. Exaudi orationem meam; ad te omnis caro veniet. Kyrie, eleison. Christe, eleison. Mūžīgu mieru dodi viņiem, Kungs, un nebeidzama gaisma lai viņiem spīd. Tev pienākas slavas dziesmas, Dievs Ciānā, un tev tiks dots svēts solījums Jeruzalemē. Uzklausi manu lūgšanu, pie tevis nonāks katra miesa. Kungs, apžēlojies. Kristu, apžēlojies. OFFERTORIUM O Domine Jesu Christe, Rex gloriae, libera animas defunctorum de poenis inferni et de profundo lacu. Libera animas defunctorum de ore leonis, ne absorbeat tartarus, ne cadant in obscurum.
Hostias et preces tibi Domine laudis offerimus: tu suscipe pro animabus illis, quarum hodie memoriam facimus. Fac eas, Domine, de morte transire ad vitam. Quam olim Abrahae promisisti et semini eius. Kungs Jēzu Kristu, godības ķēniņ, atbrīvo visu mirušo ticīgo dvēseles no elles mokām un no dziļā bezdibeņa. Atbrīvo viņas no lauvas rīkles, lai viņas neaprij elle, lai tās neiekrīt tumsā. Upurus un slavinājuma lūgšanas tev, Kungs, mēs nesam. Pieņem tos par tām dvēselēm, kuras mēs šodien pieminam. Liec, Kungs, viņām pāriet no nāves uz dzīvību, ko tu kādreiz apsolīji Ābrahāmam un viņa dzimtai. SANCTUS Sanctus Dominus, Dominus Deus, Deus Sabaoth. Pleni sunt coeli et terra gloria tua. Hosanna in excelsis. Svēts, svēts, svēts ir Kungs, debesspulku Dievs. Pilna tavas godības ir debess un zeme. Hosanna augstumos. PIE JESU Pie Jesu Domine, dona eis requiem. Dona eis Domine sempiternam requiem. Mīļais Kungs Jēzu, dodi viņiem mieru. Dodi viņiem mūžīgu mieru. AGNUS DEI Agnus Dei, qui tollis peccata mundi, dona eis requiem. Lux aeterna luceat eis, Domine, cum sanctis tuis in aeternum quia pius es. Requiem aeternum dona eis, Domine, et lux perpetua luceat eis. Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, dodi viņiem mieru. Lai spīd viņiem mūžīga gaisma, Kungs, kopā ar taviem svētajiem mūžīgi, jo tu esi žēlsirdīgs. Mūžīgu mieru dodi viņiem, Kungs, un nebeidzama gaisma lai viņiem spīd. LIBERA ME Libera me, Domine, de morte aeterna in die illa tremenda quando coeli movendi sunt et terra dum veneris judicare saeculum per ignem. Tremens factus sum ego et timeo, dum discussio venerit atque ventura ira. Dies illa, dies irae, calamitatis et miseriae. Dies illa, dies magna et amara valde. Requiem aeternam dona eis, Domine, et lux perpetua luceat eis. Pasargā mani, Kungs, no mūžīgās nāves tanī briesmīgajā dienā, kad tik satricinātas debesis un zeme, kad tu būsi nācis tiesāt cilvēci ar uguni. Es bailēs drebu un un bīstos par tiesāšanu un dusmām, kas nāks. Dusmu diena, nelaimes un posta diena. Ilgā un ļoti skarbā diena. Mūžīgu mieru dodi viņiem, Kungs, un lai viņiem spīd nebeidzama gaisma.
IN PARADISUM In paradisum deducant te angeli, in tuo adventu suscipiant te martyres, et perducant te in civitatem sanctam Jerusalem. Chorus angelorum te suscipiat, et cum Lazaro quondam paupere aeternam habeas requiem. Lai eņģeļi tevi aizved paradīzē. Kad tu atnāksi, lai tevi uzņem mocekļi un lai aizved tevi uz svēto pilsētu Jeruzalemi. Eņģeļu koris lai tevi sagaida un kopā ar kādreiz nabago Lācaru lai tev ir mūžīgs miers. Dziedātāja Gunta GELGOTE vokālo mākslu studējusi JVLMA un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Guntas tagadējā dzīvesvieta ir Viļņa, kur viņa regulāri uzstājas kā viessoliste Lietuvas Nacionālajā Operas un baleta teātrī, kā arī Gintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā. Beidzamajās sezonās Gunta debitējusi Adeles lomā ( Sikspārnis ) Lietuvā, savukārt Rīgā dziedājusi Kristapa Pētersona operā Mihails un Mihails spēlē šahu, Bruno Skultes operā Vilkaču mantiniece u. c. Kā soliste muzicējusi ar dažādiem orķestriem. Kamermūzikā sadarbojusies ar Kristīni Adamaiti un Arti Sīmani, Hertu Hansenu, Aldi Liepiņu, Ēriku Kiršfeldu, Aiju Kuzmani. Gunta bieži piedalās mūsdienu mūzikas atskaņojumos, viņai arī veltīti vairāki jaunās mūzikas opusi. 2009. gadā saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā Gada debija. Vācijā dzimušais baritons Johanness HELDS visizteiksmīgāk atklāj vokālās prasmes tieši solodziesmas žanrā. Viņa repertuārā ir spožākie Šūberta, Šūmaņa, Brāmsa, Volfa un citu meistaru darbi. Helds vadījis meistarklases Dānijā (Karaliskajā operā), Itālijā (Merano festivālā) un Vācijā. Karjeras sākumā 2013./2014. gada sezonā Helds uzstājās Oldenburgas Valsts teātrī, dziedot Guljelmo Mocarta operā Così fan tutte, Falki operetē Sikspārnis un Sidu operā Alberts Herings. Piedalījies Karla Nilsena Trešās simfonijas atskaņojumā ar Dienvidjitlandes SO, Forē Rekviēma atskaņojumā ar Bolcāno Haidna orķestri, dziedājis Berga operas Lulu iestudējumā Dānijas Karaliskajā operā un Vāgnera operas Nirnbergas meistardziedoņi iestudējumā Maincas Valsts teātrī. Kopš 2015. gada Johanness Helds apceļo Zviedrijas un Vācijas pilsētas ar Šūberta cikla Ziemas ceļojums skatuvisku iestudējumu. Jau vairākus gadus Helds ir mākslinieciskais vadītājs paša dibinātajā solodziesmu festivālā Der Zwerg Vācijā. Helds sācis muzikālās gaitas Štutgartes zēnu korī Hymnus. Vēlāk studējis Freiburgas Mūzikas augstskolā un Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā.
LATVIJAS RADIO KORIS ir unikāla muzikāla vienība kormūzikas pasaulē, kuru atpazīst kā kamerkori ar spēju izcili atskaņot visplašāko repertuāru, sākot no senās mūzikas līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija, regulāri mudinot komponistus rakstīt opusus, kas pārsniedz klasiskā vokāla arsenālu, sākot no tautiskās manieres līdz virstoņu un ceturtdaļtoņu dziedāšanai. No 1992. gada Latvijas Radio korī strādā divi diriģenti tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš. Apmēram pēdējo 20 gadu laikā Latvijas Radio koris kļuvis par kolektīvu, kas radījis jaunu izpratni par kori, kurā katram dalībniekiem ir savs uzdevums un personīgais pienesums. Koris var uzstāties gan vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos un operu izrādēs, gan multimediālos un performanču projektos, gan intīmās a cappella muzikālās sarunās, gan teatrālos uzvedumos, kur kora dziedātāji atklājas kā daudzpusīgi solisti, līdztekus dziedāšanai spēlējot arī instrumentus. Par radošo darbību koris vairākas reizes saņēmis profesionālo sasniegumu augstāko novērtējumu Latvijas mūzikā Lielo mūzikas balvu, kā arī Ministru kabineta balvu un citus apbalvojumus. LATVIJAS NACIONĀLAIS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS (LNSO) ir viena no valsts klasiskās mūzikas aprites pamatvērtībām. Orķestra uzmanības lokā ir galvenokārt 19. un 20. gadsimta pasaules simfoniskie šedevri, Latvijas komponistu radītās klasiskās vērtības un mūsdienās sacerēti jaundarbi, kā arī palaikam kādas operas vai mūzikla koncertatskaņojums. LNSO lielu uzmanību pievērš bērnu un jauniešu izglītības programmām, vairākus gadus veiksmīgi īsteno kamermūzikas programmu sēriju un kopš 2015. gada svin vasaras izskaņu jauntapušā festivālā LNSO vasarnīca. Kopš 2013. gada novembra LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Andris Poga. LNSO darbība četrkārt novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā Lielo mūzikas balvu 1993, 2009, 2012 un 2013. Orķestra iepriekšējo māksliniecisko vadītāju saraksta nozīmīgākie ir Jānis Mediņš, Leonīds Vīgners, Edgars Tons, Vasilijs Sinaiskis, Olari Eltss un Karels Marks Šišons. 2017. gadā LNSO un Andris Poga divreiz devās turnejās uz Franciju. Ziemā ar lielisko pianisti Plamenu Mangovu LNSO koncertēja Eksanprovansas Lielajā teātrī un Mecas Arsenālā, pēc tam spēlēja deviņus koncertus prominentajā festivālā Trakās dienas Nantē. Augustā LNSO un Andris Poga izpelnījās stāvovācijas Rokdanteronas starptautiskajā klaviermūzikas festivālā.
Kristīne ADAMAITE kopš 1991. gada ir Rīgas Doma koncertērģelniece. Kopš 1996. gada Anglikāņu baznīcas ērģelniece. JVLMA docente un Lutera akadēmijas ērģeļspēles pasniedzēja. Uzticama un iedvesmojoša cīņubiedre visiem daudzajiem koriem un solistiem, kas aicina Kristīni uz kopīgas muzicēšanas piedzīvojumiem. Lielās mūzikas balvas 2014 ieguvēja kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Kristīne Adamaite uzstājusies ar Latvijas Radio kori, Rīgas Doma meiteņu kori, Valsts akadēmisko kori Latvija, jauniešu koriem Kamēr... un Balsis, dziedātājiem Kristīni Gailīti, Viesturu Jansonu, Krišjāni Norveli, Ievu Paršu, čellistiem Ēriku Kiršfeldu un Allaru Kāsiku u. c. Ar Kristīni labprāt muzicē Latvijas labākie diriģenti un orķestris Kremerata Baltica. Kristīne Adamaite pirmatskaņojusi Riharda Dubras, Maijas Einfeldes, Ērika Ešenvalda, Georga Pelēča, Pētera Vaska un citu komponistu jaundarbus. Mūziķes diskogrāfijā ir vairāki CD, kas ieskaņoti ar saksofonistu Arti Sīmani. 2012. gadā klajā nāca tvarts Mūzika Rīgā 1570 1800, kurā Kristīne spēlē Ugāles baznīcas vēsturiskās ērģeles. Andris POGA ir LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2013. gada novembra. Bijis Orchestre de Paris galvenā diriģenta Pāvo Jervi asistents un Bostonas SO asistentdiriģents. No 2007. līdz 2010. gadam Andris Poga bija Orķestra Rīga mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Par vienu no pirmajiem koncertiem ar LNSO Andris Poga saņēma Lielo mūzikas balvu 2007 kategorijā Par izcilu debiju. Andris Poga strādājis ar Cīrihes Tonhalle orķestri; ar koncertiem un meistarklasēm piedalījies Valērija Gergijeva vadītajā Pacific Music Festival festivālā (Japāna). Veiksmīgi turpinās Andra Pogas sadarbība ar labākajiem Vācijas un Francijas orķestriem Andris veica Bavārijas Radio pasūtinātu Kančeli un Vaska mūzikas ierakstu ar Bambergas simfoniķiem, koncertos diriģēja Ziemeļvācijas Radio Elbas filharmonijas SO un Minhenes filharmoniķus, debitēja ar Leipcigas Gewandhaus orķestri, Frankfurtes Radio SO un Francijas Nacionālo SO. 2016. gada 30. novembrī Berlīnes filharmonijā notika Andra debija ar Berlīnes Vācu SO. Andris Poga diriģējis arī Montekarlo FO, Tokijas NHK SO, Sanktpēterburgas filharmonijas orķestri un Svetlanova Krievijas Valsts akadēmisko simfonisko orķestri. 2017. gadā Andrim Pogam bija iespēja atgriezties pie Orchestre de Paris un koncertēt Parīzes filharmonijā, kopā ar Baibu Skridi un Sidnejas SO Poga sniedza Čaikovska, Prokofjeva un Vāgnera mūzikas programmu Sidnejas operā un atgriezās Francijas Radio festivālā Monpeljē, kur atkal uzstājās ar Tulūzas Kapitolija SO. 2017. gada augustā LNSO Andra Pogas vadībā debitēja prestižajā Rokdanteronas klaviermūzikas festivālā Francijā.