MAKETS.indd

Transkripts

1 Saturs Priekšvārds... 7 Aīda Rancāne ZIEMASSVĒTKU GRĀMATA VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM I DAĻA LAIKS Gads. Saulgrieži Ziema vasara. Saules ceļš Svētku laiks. Svētie vakari Kalendārs. Saules kalendārs. Mēness kalendārs TELPA Lauku sēta Vidus. Iekšiene āriene. Mūsmājas kaimiņi Šīsaule viņsaule Pasaules koks DALĪBNIEKI Saime Dzimta. Dzīvie mirušie Garu pasaule. Maskas Ziemassvētku mītiskie tēli. Pasaules radīšana RITUĀLI Mīklas Rotaļas Dziesmas Kustība, dejas Apģērbs Rituālais atribūts bluķis. Bluķa vilkšana Uguns Rituālais ēdiens Zīlēšana, pareģošana Vilku dzīšana, vilkačos skriešana, miežvilkos lekšana Masku gājieni REZULTĀTS Līdzsvars Saskaņa Auglība... 86

2 Svētība Ārpusklases pasākuma Mēs svinam Ziemassvētkus norises plāns Izmantotie un ieteicamie avoti un literatūra Izmantotie literatūras un avotu saīsinājumi Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Ilze Briška, Aīda Rancāne ZIEMASSVĒTKU GRĀMATA bērniem un skolotājiem II DAĻA Laiks klase klase klase klase Telpa klase klase klase klase Dalībnieki klase klase klase klase Rituāls klase klase klase klase Pielikums (atsevišķā brošūrā) Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Ilze Briška METODISKIE IETEIKUMI SĀKUMSKOLAS SKOLOTĀJIEM UN VECĀKIEM ZIEMASSVĒTKU TRADĪCIJU APGUVEI Ievads... 3 Didaktiskā koncepcija... 4 Mācību programma... 7 Stundu plāni Laiks Telpa Dalībnieki Rituāls Izmantotie un ieteicamie avoti un literatūra... 40

3 LAIKS Gads. Saulgrieži Dabā viss ir pakļauts noteiktam ritmam. Ritms ir dzīves pulss. Tas ir nepieciešamais noteikums visam dzīvajam. Ieelpa izelpa, muskuļu saspringums atslābums, sirdspuksti, nomods miegs. Mūsu Zeme, apkārtējā daba arī ir pakļautas savam ritmam: diena nakts, ziema vasara, paisums bēgums. Visbeidzot, savs ritms ir arī Saulei, Mēnesim, citiem debess spīdekļiem un visai mūsu galaktikai, jo tie visi atrodas stingri noteiktā kustībā attiecībā cits pret citu. Jo lielāks objekts vai parādība, jo lielāka ir tā ietekme uz mazākiem objektiem. Tātad mums ir pašiem savi ritmi, taču tos, gribam mēs vai nē, ietekmē Zemes un kosmosa ritmi. Dzīvojot tie visi ir gudri jāsaskaņo. Cilvēka dzīve ir cieši saistīta ar dabas norisēm, pat atkarīga no tām. Lai izaudzētu labību, ir jāzina, kad to iesēt un kad vākt nost. Ir jāzina, kurā laikā drīkst doties medīt vai zvejot, lai nenogalinātu dzīvniekus tad, kad tiem dzimst mazuļi. Cilvēki savu darbību pakārto dabas ritmiem (diennakts un gadalaiku maiņai, Mēness fāzēm utt.). Dabas ritmus, kas periodiski atkārtojas, tautas dažādās pasaules malās ir kārtojušas laika skaitīšanas sistēmā kalendārā. Tas palīdzēja organizēt dzīvi darbus, ikdienu, svētkus, rituālus. Kalendāri ietvēra gan nelielas laika mērīšanas vienības diena, nakts, vakars, rīts, pusdiena, gan lielākas laiki, pusgads, gan pavisam lielas laikmets, gadusimtenis (gadsimts). Senā zemnieka dzīves veidu pirmkārt noteica gadalaiku (ziema, pavasaris, vasara, rudens) maiņa, ko iezīmēja Saules un Zemes attiecības. Saules ceļš debesīs dažādos gadalaikos ir atšķirīgs, un mēs to pamanām kā pārmaiņas dienas un nakts garumā. Dienas un nakts garums jeb laika sprīdis, kādā saule dod savu gaismu un siltumu vietai, kurā mēs dzīvojam, nosaka, vai pie mums ir ziema, vasara, pavasaris vai rudens. Regulārā gadalaiku atkārtošanās, kas ir pamatā cikliskajai laika izpratnei, ir visērtākā laika mērīšanai. Apvienojot visus četrus gadalaikus vienā laika posmā, veidojas cikls (aplis) gads. 10

4 Mūsdienās teiktu, ka gada laikā Zeme apriņķo ap Sauli vienu reizi. Taču tad, kad veidojās laika skaitīšanas sistēma, svarīgas bija acīm redzamās parādības, un tas ir Saules ceļš pie debesīm. Gada laikā šis ceļš atgādina ieelpu un izelpu. Vasarā Saule dienas vidū paceļas visaugstāk virs horizonta un veido vislielāko loku pa debess jumu, ziemā nolaižas zemu un veic pavisam nelielu loku. Dienas un nakts garuma attiecības, ko nosaka Saules gaita, iezīmē četrus svarīgus punktus gada laikā: vasaras un ziemas saulgriežus un pavasara un rudens saulstāvjus jeb vienādības. Visgarākajā dienā, 21. jūnijā, Saules loks pie debesīm ir visaugstākais, tātad tās ceļš ir visgarākais. Garākā diena un īsākā nakts iezīmē vasaras saulgriežus. Visīsākajā dienā, 21. decembrī, saule paceļas pavisam nedaudz virs horizonta, un tās noietais loks pie debesīm ir pavisam neliels. Īsākā diena un garākā nakts iezīmē ziemas saulgriežus. Divas reizes gadā starp saulgriežiem dienas un nakts garumi ir vienādi, un tie ir pavasara un rudens saulstāvji jeb vienādības. Šajās dienās 20. martā un 22. septembrī Saule lec tieši austrumos un riet tieši rietumos. 11

5 Laiks Kad svin Ziemassvētkus? Kāpēc svētku laiku pieņemts saskaņot ar dabas ritmu? Kā Saules un Mēness vērošana palīdz noteikt svētku laiku? Kā novērot Sauli un Mēnesi? Kas ir Saules un Mēness kalendārs? Kā pašam izveidot svētku kalendāru? Ko darīt laikā līdz Ziemassvētkiem, un ko darīt svētkos? 100

6 1. KLASE Gads. Gadalaiki. Saulgrieži. Ziemassvētki Padomā un pastāsti! 1. Kas notiek katru dienu? 2. Kas nenotiek katru dienu? 3. Ko tu dari tikai dažās, īpašās dienās? 4. Kas notiek vienu reizi gadā? 5. Kas atkārtojas katru gadu? Mini mīklas! Pieraksti mīklu atminējumus! Viena māsa noģērbjas, otra apģērbjas. Viena māsiņa zaļa, otra balta. Kas tas par koku, kam divējādas lapas: viena puse balta, otra melna? Balts aiziet, melns atnāk. Brīžiem tumšs, brīžiem gaišs, vienādi cits un tīri tas pats. (Vasara un ziema) (Vasara un ziema) Divas meitiņas, viena balta, otra melna: kad tā baltā nāk, tad tā melnā mūk, kad tā melnā nāk, tad tā baltā mūk. Aizskrien putniņš, atskrien putniņš, sasit spārnus: plikš, plikš, plikš. (Rīts un vakars) Ja nevari mīklu uzminēt, dod ķīlu! Ķīla var būt kāds apģērba gabals vai tev piederošs priekšmets. Ķīlu izpirksi, ja: atnesīsi ziemu un vasaru! Atnes sniegu un smiltis. (Kolka, Kurzeme) pacelsi asti bullim! Paspied un pacel durvju rokturi. (Kalēti, Kurzeme) nobučosi pliku vīru! Nobučo loga rūti vai spoguli. (Jaunpiebalga, Vidzeme) atnesīsi to, kas ziemu nesasalst un vasaru neizkūst! Atnes akmeni. (Kuldīga, Kurzeme) sagrūdīsi piparus! Sit ar dibenu pret zemi tik reižu, cik pateikts. (Varakļāni, Latgale) 101