Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums par visu, kas svarīgs pirmskolā 2016. gada 8. septembris, Nr. 13 (98) numura tema Kā izaudzināt krietnu cilvēku Mārupes Mārzemītē bērni jau iejutušies No tempļa līdz Disnejlendai septembris 2016
Mārupes Mārzemītē bērni jau iejutušies Smiltenes PII grupiņas Rūķi bērnu darinātie rūķīši. Smiltenes PII grupiņas Zaķēni bērnu aplikācija Ziemas gaidās. Kā izaudzināt krietnu cilvēku Smiltenes PII grupiņas Rūķi bērnu darinātais Cūkmena portrets. No tempļa līdz Disnejlendai Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums Pirmsskolas Izglītība Izdevējs: SIA AB konsultants Vienotais reģistrācijas numurs: 40103361805 LR UR masu informācijas līdzekļa reģ. apl. Nr. 000701313 Redakcijas adrese: Dzirnavu iela 21 Rīgā, LV-1010; tālr.: 67096393; e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv Redaktore: Daiga Kļanska Korektore: Zigrīda Purvlīce Maketētāja: Daiga Dzene Uz vāka: Smiltenes PII grupiņas Zaķēni bērnu zīmētais gailis. 2 septembris 2016
Mārupes Mārzemītē bērni jau iejutušies Mārupes pirmsskolas izglītības iestādes Mārzemīte rotaļu laukumā bērni ar prieku izbaudīja augusta silto dienu, rušinoties smilšu kastē, trenējot līdzsvaru uz mākslīga materiāla pakalniņiem, šūpojoties un rāpjoties. Karstā vai lietainā laikā rotaļas var turpināties nojumē. Mārzemītes vadītāja Ilze Celma (priekšplānā no labās), vadītājas vietnieks saimnieciskajos jautājumos Jānis Jaunzems un vadītājas vietniece Anda Šulca ir apņēmības pilni gādāt, lai bērniem katra diena bērnudārzā būtu izglītojoša, interesanta, radoša, aktīva un droša. DAIGA KĻANSKA Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestāde Mārzemīte ir viena no tām piecām izglītības iestādēm valstī, kas 2016./2017. mācību gadā durvis audzēkņiem ver pirmo reizi. Mārzemītē ciemojāmies pirmās darba nedēļas beigās, 26. augustā, un tās vadītāja Ilze Celma stāsta, ka pirmajās divās dienās mazuļi esot raudājuši no rīta, jo nevēlējušies šķirties no vecākiem, bet pēdējās dienās asaras birstot vakarā, jo bērni nelabprāt dodoties mājās. Tā ir zīme, ka bērni jau ir iejutušies, viņa secina. Uzbūvējusi Mārzemīti, Mārupes pašvaldība ar vietu bērnudārzā nodrošinās visus bērnus, sākot ar triju gadu vecumu. Skaisto vidi piepildīs ar radošu darbu Runājot par bērnudārza koncepciju, vadītāja uzsver, ka kopā ar novada iedzīvotājiem un deputātiem iestādei izraudzīto nosaukumu Mārzemīte vēlas piepildīt ar plašās bērnudārza apkārtnes dabas noskaņām, tādēļ grupu nosaukumiem ir izvēlēti kukaiņu, dzīvnieku un augu vārdi: Mārītes, Bitītes, Skudriņas, Ezīši, Pelēni, Zaķēni, Mārpuķītes, Āboliņi, Magonītes, Pīlādzīši, Ozoliņi, Liepiņas. Grupu noformējums patīk gan bērniem, gan vecākiem, gan darbiniekiem. Vadītāja stāsta, ka dabas tuvumu viņi bauda jau kopš pirmajām dienām, jo Mārzemīti par savu atpūtas vietu izvēlējies arī stārķu pāris, kas ir laba zīme, lai bērnudārzā vienmēr būtu bērni. I. Celma informē, ka augusta sākumā ir izdevies nokomplektēt arī pedagogu kolektīvu. Sākotnēji šķitis, ka tas būs grūts uzdevums, taču pēc atvaļinājuma pretendentu interese par vakancēm bijusi pietiekama. Pirmsskolas izglītības pedagogu sastāvs būs gan skolotāji, kuriem ir augstākā izglītība un pieredze, gan jauni kolēģi tikko pēc augstskolas, gan arī tādi, kuri vēl tikai mācās. Mēs nebaidāmies strādāt ar jaunām skolotājām, jo bieži vien viņām ir dabas dots talants un darbā viņas to pilnveido. Mums ir arī divi mūzikas un sporta skolotāji. Jau plkst. 8.00 piedāvāsim rīta vingrošanu, lai pirms brokastīm septembris 2016 3
varētu izvingroties un sagatavoties aktīvām dienas gaitām. Kolektīvs ir gados jauns, un mūsu galvenais uzdevums būs radoši un interesanti strādāt, piepildīt telpas ar savu auru. Pašvaldība ir radījusi skaistu vidi, ko atzinīgi novērtē gan darbinieki, gan bērnu vecāki, stāsta I. Celma. Katrā grupā skolotājai ir portatīvais dators, un, sākoties jaunajam mācību gadam, skolotāji apgūs E-klasi, lai varētu ērti un operatīvi sazināties ar vecākiem. Arī pārējie darbinieki ir nodrošināti ar portatīvajiem datoriem. Nākotnē tiks domāts par IT nodarbībām, taču ar to īpaši aizrauties netiekot plānots. Mēs raudzīsimies, lai bērniem būtu iespējas jau agrīnā vecumā attīstīt savus talantus, piedāvāsim arī pulciņus, būs iespējams saņemt psihologa un logopēda konsultācijas, stāsta I. Celma. Ēdienam izmanto bioloģiskus produktus Ēdināšanu Mārzemītē iepirkuma rezultātā nodrošinās SIA IRG, kas piedāvā plašu bioloģisko produktu klāstu. Bērnudārzam ir sava moderna virtuve un ēdamzāle 144 bērniem, tādēļ ēdināšanu organizē divās maiņās. Šovasar bērnudārza teritorijā tika iekopts arī dārziņš, kurā ir novākta pirmā raža, jo augsne esot patiesi auglīga. Nākampavasar te saimniekos bērni. Rotaļu laukumā ir daudz dažādu rotaļu ierīču, lai bērni varētu vispusīgi attīstīties. Grupu telpas ir plašas un gaišas, lai katrs no 24 bērniem grupiņā justos brīvi, varētu spēlēties, mācīties, pusdienlaikā atpūsties. Ēdamzālē vienlaikus var paēst 144 bērni, tādēļ ēdināšanu organizē divās maiņās. Bērnudārzam ir sava mūsdienīgi iekārtota virtuve, kurā ēdienu gatavo SIA IRG pavāri. Sanitārajās telpās ir izlietnes ar sensitīviem ūdens krāniem, lai bērni neapplaucētos, tualetes zēniem un meitenēm. 4 septembris 2016
Jau pirmajā nedēļā esam secinājuši, ka ēdienkarte ir ļoti pārdomāta un bagātīga, bet galvenais ēdiens ir garšīgs. Kopā ar medmāsu rūpīgi izvērtējam ēdienkarti, lai ēdieni būtu pilnvērtīgi un garšīgi, tiktu izmantoti sezonālie dārzeņi, augļi, kas bērniem ļoti garšo. Protams, ir ēdieni, kurus daži bērni nepazīst un neuzdrošinās ēst, jo tādus mājās negatavo. Auklītes rosina bērnus pagaršot dažādus ēdienus, un nedēļas beigās bērnu apetīte jau ir ievērojami lielāka. Bērniem tiek nodrošināta trīsreizēja ēdināšana, kas izmaksā 2,84 eiro dienā, saka I. Celma. Priecē draudzīgs un dāsns kaimiņš Vadītāja lepojas, ka Mārzemītei ir draudzīgs un dāsns kaimiņš SIA Kreiss, kas bērnudārzam ir uzdāvinājis apskaņošanas ierīces 4910 eiro vērtībā tās lieliski varēs izmantot gan sporta un mūzikas nodarbībās, gan pasākumos. Kreisā bērni būs laipni gaidīti arī ekskursijās, lai iepazītu dažādas profesijas. Mārupes novads piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas projektā par sporta inventāra un aprīkojuma iegādi vispārizglītojošajām un profesionālajām skolām, iegūstot 3409,80 eiro, no kuriem 2419,70 eiro ir atvēlēti Mārzemītei, lai tā varētu iegādāties sporta inventāru, savukārt par pārējo summu sporta inventārs sagādāts Mārupes vidusskolai, kura piedalās projektā Sporto visa klase. Pirmsskolas izglītības iestādes atklāšanā ciemiņi un bērnu ģimenes bērnudārzam dāvināja grāmatas ar savu vēlējumu. Atklāšanā ciemiņi un katra ģimene bērnudārzam dāvināja grāmatas ar veltījuma ierakstu. Mārzemītei ir plašs foajē, kurā svinēt svētkus rudenī un ziemā, bet aiz stiklotās sienas paveras skats uz plašu skatuvi un amfiteātri, kur visiem satikties pavasara un vasaras svētku pasākumos. Grupā Ozoliņi bērni gatavosies skolas gaitām. Vienotā stilā ir noformētas arī pārējās grupu telpas. Tualetes zēniem un meitenēm ir atdalītas atsevišķi. UZZIŅA Mārzemītes ēkas kopējā platība 3671,72 m 2, kopējā zemesgabala platība 2 ha. Būvdarbu kopējās izmaksas 3,491 miljons eiro (plus PVN). Bērnudārzs ir celts vienīgi par pašvaldības līdzekļiem, ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Arhitektu biroja SIA AR.4 projekts. Pamati jaunajai ēkai tika likti 2015. gada 9. oktobrī. Būvēja SIA RBSSKALS būvvadība. Mārzemītē 12 grupās var uzņemt 288 bērnus, strādā 24 pirmsskolas izglītības pedagogi, psihologs, logopēds, sporta un mūzikas skolotāji. 12 grupu telpas, sporta zāle, plašs foajē svētku pasākumiem, ēdamzāle, virtuve, mājturības kabinets, mūzikas kabineti, konferenču telpa, medmāsas kabinets, rotaļlaukumi un amfiteātris, ogulāju, augļu un dārzeņu dārziņš, veloceliņš. Darba alga pirmsskolas izglītības pedagogiem valstī noteiktie 680 eiro un pašvaldības piemaksa 75 eiro. septembris 2016 5
Kā izaudzināt krietnu cilvēku VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta. Ilze Brinkmane 24. augustā seminārā pirmsskolas izglītības speciālistiem un sākumizglītības skolotāju metodisko apvienību vadītājiem Valsts izglītības satura centra (VISC) Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta atgādināja, ka izglītojamo audzināšanas vadlīnijas attiecas uz visām izglītības iestādēm, izņemot augstskolas. Lai veicinātu skolēnā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda, Latvijas valsts, 15. jūlijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 480 Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība. Piedaloties dažādiem ekspertiem, ir nolemts, ka būtiskākie izkopjamie tikumi ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance. Visi skolotāji un ikviens, kas strādā izglītības iestādē, veic audzināšanas darbu gan mācību stundās, gan ikdienas situācijās starpbrīdī, ēdnīcā, ārpusskolas pasākumos u. tml., uzsver A. Aukšmuksta. Viņa stāsta, ka dokumentā ir atgādināts arī tas, kur un kā tiek lietoti valsts simboli, kad ir jāatskaņo valsts himna, kas tiek darīts tādos valstij svarīgos datumos kā 18. novembris un citos valsts svētkos. Audzināšanas mērķi un uzdevumi Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts izglītības process, domājot par attieksmes veidošanu, un mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam kļūt par krietnu cilvēku. Vārds krietns tika uzsvērts īpaši, atklāj A. Aukšmuksta. Viņa norāda, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir bērnos un jauniešos bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei, bet būtiskākais ir pateikts Satversmes preambulā. Runātāja izceļ vairākus atslēgas vārdus, kuriem pievērst uzmanību, kad notiek mēģinājums izprast audzināšanas uzdevumus, piemēram: veicināt spēju domāt, lai varētu brīvi, patstāvīgi un Ikvienai izglītības iestādei ir jāizstrādā audzināšanas darba virzieni trīs gadu periodam un konkrēts plāns katram mācību gadam. Vadlīnijās ir noteikts, ka pedagogiem profesionālās kompetences pilnveidošanā audzināšanas darba jautājumiem ir jāvelta sešas stundas ik pa trīs gadiem. Par visu, kas notiek izglītības iestādē, ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs. Tiek akcentēta pedagogu savstarpējā sadarbība, tādēļ vadītājam ir jāzina pedagogu stiprās puses, lai kopīgi daudz varētu paveikt. atbildīgi rīkoties, īstenojot savus centienus un respektējot pārējos; disciplīna un pienākumi, lai rastos izpratne ne tikai par tiesībām, bet arī pienākumiem; audzināt pašapziņu un gribu; mācīt latvisko dzīvesziņu, tradīcijas; identitāti un valstiskuma apziņu; attieksmi pret darbu, ģimeni u. tml. Īstenošanas principi Kā atgādina A. Aukšmuksta, iecerēto var panākt, ja izglītības iestādē ir estētiska, funkcionāla, droša un bērniem labvēlīga izglītības vide, kurā skolēni un pedagogi praktizē minētos tikumus. Bērni nāk no dažādām ģimenēm, bet tālāk ir jāievēro pēctecība lai no bērnudārza, sākumskolas, pamatskolas līdz pat vidusskolai būtu nepārtrauktība, iekļaušana, līdzdalība, vienotas prasības un konsekvence. Svarīga ir pedagoga kompetence un atbildība audzināšanas darbībā mācību stundā un ārpusstundu aktivitātēs formālajā un neformālajā izglītībā visur, kur bērns iesaistās. Tā nav neuzticēšanās pedagogiem, bet atgādinājums, ka skolotājs ir profesionālis un atbildīgs par to, kādas metodes, materiālus un informāciju izmanto. Pedagogam ir jāprot pamatot, kāpēc, piemēram, aicina lasīt vai skatīties konkrēto informāciju, skaidro VISC speciāliste un atgādina, ka par visu, kas notiek izglītības 6 septembris 2016
Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts izglītības process, domājot par attieksmes veidošanu, un mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam kļūt par krietnu cilvēku. iestādē, ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs. Tiek akcentēta pedagogu savstarpējā sadarbība, tādēļ vadītājam ir jāzina pedagogu stiprās puses, lai kopīgi daudz varētu paveikt. Tikpat būtiska ir izglītojamo līdzdalība, tādēļ, īpaši vecākajās klasēs, ir jāveicina skolēnu iesaiste, lai viņos rastos atbildības izjūta, kopīgi veidojot skolas vidi. Mazākiem bērniem ir jāizskaidro stundas mērķis, ko vēlas sasniegt, jo ne visi ir spējīgi to uzreiz uztvert, norāda speciāliste. Ikvienai izglītības iestādei ir jāizstrādā audzināšanas darba virzieni trīs gadu periodam un konkrēts plāns katram mācību gadam. Vadlīnijās ir noteikts, ka pedagogiem profesionālās kompetences pilnveidošanā audzināšanas darba jautājumiem ir jāvelta sešas stundas ik pa trim gadiem. Bieži vien skolotāji lūdz izskaidrot, ko īsti nozīmē vārds pasākums. Tā ir spēle, rotaļa, konkurss dažādas aktivitātes, atbilstīgas konkrētam bērnu vecumam, stāsta A. Aukšmuksta. Speciāliste aicina pievērst uzmanību kritērijiem, izmantojot informāciju un mācību līdzekļus, lai tie nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā un reliģiskā naida kurināšanu, radikalizāciju un propagandu. Vecākiem no pedagoga vai izglītības iestādes vadītāja ir tiesības saņemt argumentētu skaidrojumu (pamatojumu) par izmantotās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu, metožu atbilstību. Aktuāli pašvērtējums Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs iepazīstināja ar vairākiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz pirmskolu un sākumskolu. Speciālists atgādināja, ka izglītības iestādēm ir jāveic pašvērtējums, ar 2018. gadu ir plānots veikt akreditāciju, kuras laikā notiks arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana, bet par šo procesu informāciju ir iespējams uzzināt IKVD mājaslapā. IKVD ir formulējis, ka pedagogs ir profesionāli neatkarīgs; objektīvs; neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti; ir atbildīgs par informāciju, mācību līdzekļiem, materiālu un metožu izvēli un to atbilstību. M. Platonovs aicināja skolotājus izvērtēt, kādu informāciju par sevi un kādas fotogrāfijas ievietot sociālo tīklu vietnēs, kas ir publiski pieejamas. Svarīga ir pedagoga kompetence un atbildība audzināšanas darbībā mācību stundā un ārpusstundu aktivitātēs formālajā un neformālajā izglītībā visur, kur bērns iesaistās. Tā nav neuzticēšanās pedagogiem, bet atgādinājums, ka skolotājs ir profesionālis un atbildīgs par to, kādas metodes, materiālus un informāciju izmanto. Semināra dalībniekos neizpratni un jautājumus radīja M. Platonova apgalvojums, ka pirmsskolas izglītības iestādēs visu darba dienu no plkst. 7.00 līdz 19.00 ir jāatrodas ne tikai skolotāja palīgam, bet arī skolotājam. Neatbildēts palika jautājums, kā rīkoties, ja ir diennakts pirmsskolas izglītības iestāde, kur atskaite par darba stundām ir atšķirīga. FOTO: no personiskā arhīva VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente un semināra vadītāja Agrita Miesniece. Nedrīkst piespiest gulēt un iemācīties lasīt VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente un semināra vadītāja Agrita Miesniece norādīja, ka metodiskie ieteikumi pirmsskolas mācību programmu īstenošanai ir atrodami arī VISC mājaslapā, taču akcentēja, viņasprāt, būtisku dienas režīma punktu jautājumu par diendusu. Pēc pusdienām bērniem ir jānodrošina atpūta, bet tas nenozīmē, ka visiem ir jāguļ aizvērtām acīm un aizmigušiem. Ir ļoti trauksmaini bērni, kuri nevēlas gulēt, un, piespiežot to darīt, tiek pārkāptas bērna cilvēktiesības vecāki drīkst vērsties pat tiesā, uzsver A. Miesniece. Viņa atklāj alternatīvas iespējas, piemēram, bērni tikai atguļas, un viņiem lasa priekšā pasakas, vai arī ir atsevišķa telpa, kur šie bērni rotaļājas, šķirsta grāmatas u. tml. Ja nākas saskarties ar bērnu nevēlēšanos doties laukā, skolotāju atbalstam ir izstrādāta brīvdabas pedagoģijas metode, kuru, piemēram, lieliski praktizē brīvdabas pedagoģe Anita Ieriķe no Saldus. Saziņai e-pasts: anitaie888@gmail.com. Vēlos uzsvērt, ka pirmskolā nedrīkst spiest arī iemācīties lasīt, jo bērni ir atšķirīgi savā attīstībā. Mūsu kopīgs uzdevums ir iemācīt bērnam būt, dzīvot sabiedrībā un domāt. Novēlu, lai ar domāšanu veicas arī pieaugušajiem lai varētu to iemācīt bērniem, saka A. Miesniece. septembris 2016 7
muzejmācība No tempļa līdz Disnejlendai Ilze Brinkmane Pilsētu un novadu izglītības pārvalžu pirmsskolas izglītības speciālistu un sākumizglītības skolotāju metodiskās apvienības vadītāju seminārs Kultūra, izglītība, sadarbība 24. augustā iesākās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) un turpinājās mākslas muzejā Rīgas birža un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. LNMM Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, atklājot semināru, norādīja, ka ir daudz ieceru, lai ne tikai vecāki un skolotāji, bet īpaši jau bērni kopš mazotnes tuvinātos mākslas pasaulei. Skolotāji, protams, izglītības jomā iegulda visvairāk, un to īsti apzināmies, jau būdami pieauguši. Personīgi tikai tagad novērtēju savu vēstures skolotāju Marģeri Vestermani, kurš Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā mācīja vēsturi. Viņš daudzpusīgi pievērsās Eiropas kultūrai, bet par padomju Latvijas vēsturi ieteica izlasīt pašiem, skolotāja nozīmīgo lomu uzsver G. Gerharde-Upeniece. Viņa skaidro, ka muzejs, savukārt, ir vieta izglītībai un sabiedrībai no tempļa līdz Disnejlendai, jo pašiem mazākajiem ir jāpiedāvā pat zināmi spēles momenti, lai muzejs neatbaidītu, bet piesaistītu arī ar atraktivitāti. Protams, templis jeb padziļinātās zināšanas arī ir ļoti būtiskas, ir pārliecināta muzeja speciāliste. LNMM izglītības darba vadītāja Baiba Grīnberga atgādināja par jaunākajām ekspozīcijām, kā arī par jaunumiem pēc muzeja restaurācijas, piemēram, iespēju aplūkot Rīgas panorāmu no jumta terases u. tml. LNMM ir izkārtots piecās struktūrvienībās, un katrs no šiem muzejiem ir unikāls. Patlaban aktuāla ir izstāde, kas ir veltīta mākslinieka Jaņa Rozentāla 150. jubilejai. FOTO: www.lnmm.lv Ēkā Valdemāra ielā 10 var sākt iepazīt plašu latviešu mākslas kolekciju, mākslas muzejā Rīgas birža ārvalstu kultūru un mākslu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Latvijā darināto dizainu utt., Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas dzīvokļa muzejā var izjust mākslinieku radošo vidi, bet izstāžu zālē Arsenāls notiek liela mēroga izstādes. To, kas kurā no muzejiem notiek, vislabāk var uzzināt LNMM mājaslapā www.lnmm.lv, kur atradīsiet visprecīzāko informāciju. Visaktuālāko vēstām arī sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram, uzsver B. Grīnberga. Viņa stāsta, ka interneta vietnē ir izstrādāts, piemēram, ceļvedis skolotājiem tas palīdzēs orientēties mākslas muzeja Rīgas birža plašajā piedāvājumā un praktiski sagatavoties muzeja apmeklējumam. Skolotājiem tiek rīkoti arī semināri, kuros informē par gaidāmajiem pasākumiem, izstādēm u. tml., notiek sarunas, lekcijas, praktiskās nodarbības, tiek dota iespēja iesaistīties dažādās mūžizglītības programmās, par ko var uzzināt LNMM mājaslapas sadaļā pieaugušajiem. Muzejs ir vieta pārsteigumam, un, jo ātrāk bērnu atved uz šejieni, jo labāk. Tādā veidā pasniedzam viņam dāvanu, jo tā ir vieta, kas atšķiras no ikdienā redzamā. Atverot durvis uz Muzejs ir vieta izglītībai un sabiedrībai no tempļa līdz Disnejlendai, jo pašiem mazākajiem ir jāpiedāvā pat zināmi spēles momenti, lai muzejs neatbaidītu, bet piesaistītu arī ar atraktivitāti. telpām, kur valda māksla, nokļūstam citā pasaulē. Laiks rit it kā rāmāk, tiek iegūta jauna vizuāla pieredze, var paraudzīties uz sevi un citiem atkal citādāk. Esmu ievērojusi, ka bērniem patīk mākslas muzejs, jo te ir radošuma koncentrācija un radošums, kas mīt viņos pašos, var izpausties vistiešākajā veidā, stāsta B. Grīnberga un piebilst lai gan eksponātus nevar izjust ar tausti, ko varbūt bērni vēlētos darīt, aplūkojot mākslas darbus, tiek skaidrota to darināšanas tehnika, autoru mākslinieciskā ideja, lai saprastu, ko ar acīm redzam. Speciāliste aicina iesaistīt bērnus dažādās radošajās nodarbībās, piemēram, piesakot tām bērnu grupiņas. Tur viss notiek, praktiski darbojoties, un uzkrātās emocijas atklājas krāsās un mākslas tēlos. 8 septembris 2016