LAIKRAKSTA IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA PIELIKUMS Nr. 13 Elektroniskais izdevums AUGUSTS 2012 pirmsskolas izglītība Pielikuma autore Iveta Liepiņa NUMURĀ LASIET: Pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskā darba pārskats un bērnu sasniegumu vērtēšanas aktualitātes pasaulē Rīgas 275. s iestādes Austriņa metodiskā darba SVID analīze Gaišas domas, prieks un labestība dažādu paaudžu saliedēšanai Par visu, kas svarīgs pirmsskolā
Pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskā darba pārskats un bērnu sasniegumu vērtēšanas aktualitātes pasaulē IK Agrita Tauriņa PII Austriņa vadītājas vietniece RPIVA profesore FOTO: no personīgā arhīva Izglītības iestādēs augusts ir aktīva darba laiks, kad tiek veikti ne tikai dažādi saimnieciski organizatoriskie pasākumi, kuri redzami plašākai sabiedrībai, bet arī atbildīga pedagoģiskās darbības plānošana. Patiesi kvalitatīvi to veikt var tikai tad, ja ir daudzpusīgi un objektīvi izvērtēta iestādes iepriekšējā darbība un rezultāti. Pedagoģiskā darba pašvērtējums ir veikts Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Austriņa. Pārskats par pirmsskolas darbu ataino gan pedagoģiskā darba plānošanas un rezultātu apkopošanas iespējas, gan rosina un motivē ikvienu iestādes darbinieku izvirzīt jaunus, augstākus, reāli sasniedzamus mērķus. Iestādē ir apkopoti arī visu aktivitāšu plānojumi un apraksti, kas ilustrē pārskatā minētās aktivitātes. Šajā mācību gadā ir veikta iestādes SVID analīze, ir apzinātas stiprās puses, iespējas un draudi, raksturoti iekšējie un ārējie faktori. Iestāde, kas dibināta 1990. gadā, 2009. gadā tika paplašināta ar filiāles atvēršanu. Pašlaik iestādi apmeklē 466 bērni, kas darbojas 21 grupā. Bērniem ir iespēja apmeklēt sporta rotaļnodarbības peldbaseinā profesionāla pedagoga vadībā. Iestādes darbiniekiem ir izveidojušās draudzīgas un radošas sadarbības attiecības ar Ziepniekkalna sākumskolu, Rīgas 94. un 47. vidusskolu, vairākām Zemgales priekšpilsētas pirmsskolām, sociālās aprūpes centru Pārdaugava un bibliotēku Zemgale. Tas daudzējādā ziņā nosaka un ietekmē arī pirmsskolas iestādes darbību. Pārskats par Rīgas 275. s iestādes Austriņa 2011./2012. mācību gada darbu 2011./2012. mācību gada pedagoģiskā darba virzība: 1) izziņas procesu darbības veicināšana, rosinot bērnus domāt, spriest, meklēt situāciju sekmīgus risinājumus, nodrošinot iespēju pārdzīvot gandarījumu par intelektuālo darbību. 2011./2012. mācību gada galvenie uzdevumi: 1) rosināt bērnus domāt, spriest, meklēt situāciju sekmīgus risinājumus, pedagoģiskajā darbā plašāk izmantojot apakšgrupu un pāra sadarbības iespējas; 2) veicināt bērnos izziņas intereses, vēlmi gūt gandarījumu par intelektuālo darbību; 3) aktivizēt ģimenes līdzatbildību bērna sagatavotībā pamatizglītības apguvei, nodrošināt iespēju iepazīties ar sasniegumiem s iestādē, veiksmēm vai nepietiekami sekmīgi īstenoto pieredzi. 2011./2012. mācību gadā plānotie rezultāti: 1. uzdevumam: pedagoģiskā procesa mērķtiecība bērna intelektuālās attīstības veicināšanai, izmantojot pāra un apakšgrupu sadarbības iespējas; pedagoģiskā darba meistarības pilnveide, īstenojot dažādu darbību integrācijas pieeju; 2. uzdevumam: grupas vides pilnveide bērna izziņas darbības aktivizēšanai, pedagoģiskā meistarība izziņas interešu, intelektuālo jūtu attīstības sekmēšanai; 3. uzdevumam: vecāku atsaucība un līdzatbildība bērna sasniegumu sekmēšanai un novērtēšanai. Pirmsskolas vecuma bērna sasniegumu sekmēšana un izvērtēšana pamatizglītības apguves skatījumā pedagoģiskā darba pašvērtējums Rīgas 275. s iestādē Austriņa 2011./2012. mācību gadā atbilstoši pedagoģiskā darba virzībai īpaša uzmanība tika veltīta bērna sasniegumu sekmēšanai, intelektuālajai, sociālemocionālajai, fiziskajai attīstībai un diagnostikas darbam, izmantojot pirmsskolas pedagoģiskā procesa, sadarbības ar vecākiem un skolu pedagogiem iespējas. Tika izmantotas vairākas pētīšanas metodes: 1. Teorētiskās pētīšanas metodes zinātniskās literatūras analīze. 2. Empīriskās metodes: individuālās sarunas metode, ar kuru tika konstatētas bērnu izjūtas, pašapziņas un attieksmes veidi. Sarunas notika regulāri vienreiz nedēļā; bērnu darbības novērošana, kuras mērķis bija konstatēt bērnu emocionālo attieksmi, prasmes un zināšanas par tuvāko apkārtni un sabiedrības notikumiem; modelēšana aprobēts segmentētais bērnu sasniegumu vērtēšanas duālais modelis. Tika noskaidroti faktori, kas ietekmē bērnu prasmes, attieksmes, zināšanas un praktiski pētīta to attīstības sekmēšana. 2011./2012. mācību gadā īstenojām Centrālās Baltijas jūras reģiona INTER- REG IV programmas 2007. 2013. gadam projekta Uzņēmējprasmes veicināšana izglītībā Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā un Somijā pēcaktivitāšu posmu un vienlaicīgi tika sākts jauns projekta darbs Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) finansētais Sabiedrības integrācijas programmas 1
ietvaros plānotais projekts Gaišas domas, prieks un labestība dažādu paaudžu saliedēšanai. RD IKSD atbalstītā projekta 1. posms noritēja no 2012. gada 15. marta līdz 2. jūlijam, kad veiksmīgi tika organizēti vairāki pasākumi, kas sekmē Rīgas Pārdaugavā dzīvojošo ģimeņu saliedētību, dažādu paaudžu sadarbības prasmes, ģimenes pienākumu veikšanas un sabiedrības sociālās līdzatbildības prasmes, īstenojot rūpes par Sociālās aprūpes centra Pārdaugava iemītniekiem. Atzinīgi ir vērtējama sadarbība ar SIA Papīrfabrika Līgatne darbiniekiem projektos Otro elpu papīram un sulu, piena paku vākšanas kampaņā Šķiro pakas!. Noskaidrojām, ka bērni praktiskā, reālā situācijā ir motivēti izzināt ekoloģiskās audzināšanas un dabas aizsardzības tēmas. Šajā mācību gadā iestādes darbinieki ir iepazinuši informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas pedagoģiskajā procesā, mērķtiecīgi tika organizēta īsfilmu Papīra ceļš un Bateriju ceļš skatīšanās un diskusiju veidošana. Pedagoģiskajā darbā daudz plašāk tika lietotas interaktīvās tāfeles programmu un didaktisko materiālu pieredze, kuru popularizējām arī citu Rīgas s iestāžu pedagogiem. Pirmsskolas vecuma bērni tika iekļauti arī bateriju vākšanas konkursā Būsim atbildīgi!. Izvērtējuši savu rīcību un attieksmi pret Latvijas dabas aizsardzību, bērni aktīvāk cenšas pārņemt labas idejas, līdz ar to ir plašāks redzesloks dažādu problēmjautājumu risināšanā, tiek aktivizēta izziņas darbība. Jāuzsver, ka pašapziņas sekmēšanas ziņā par profesionālās darbības meistarību nozīmīgi bija pasākumi, kurus organizējām, iepazīstinot Rīgas un Zviedrijas s iestāžu pedagogus ar savu pieredzi pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī aktīvi piedaloties semināru un konferenču darbā citās iestādēs. Šajā mācību gadā esam veikuši Integrētās mācību programmas sešgadīgiem bērniem popularizēšanas darbu, gan īstenojot tālākizglītības kursu aktivitātes, gan nodrošinot telpas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra darbiniekiem, lai organizētu seminārus Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Padziļināti esam studējuši vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sasniegumu izvērtēšanas pamatizglītības skatījumā jautājumus. Uzskatām, ka tie pirmsskolā galvenokārt ir jāveic mutvārdos, līdz ar to vērtējums tiek izteikts nekavējoties un var pozitīvi virzīt bērna izaugsmi. Arī saskarsmē ar vecākiem vai bērna aizbildņiem komunikācija ir tieša, regulāra, un bērnu sasniegumu rakstveida informācijas izmantošanas nepieciešamība nav tik nozīmīga kā skolas pedagoģiskajā darbā. Tomēr atsaucīgi uztverot arī sabiedrības vēlmi, kuru aktualizē vecāku apvienības, saņemt bērna sasniegumu rakstveida vērtējumu, esam vienojušies, ka šis darbs ir jāveic, precīzi ievērojot konfidencialitātes principu, kā arī jebkurai vērtēšanā iesaistītai pusei ir jābūt precīzai izpratnei par vērtēšanas mērķi un lietoto metodiku. Rīgas 275. s iestādē Austriņa 2011./2012. mācību gadā tika īstenota duāla vērtēšanas forma, kurā tika iesaistīti arī bērnu vecāki, kas ir nozīmīgs jauninājums. Tika pamatots, ka par vērtēšanas kritērijiem ir jāizmanto vadlīnijās minētie plānotie rezultāti, kurus uzskatāmi cikliski sastrukturē vizuāli proporcionālās attīstības jomās. Līdz ar to vērtēšanas procesa modelis funkcionāli un viegli uztverami attēlo būtiskākās attīstības tendences vecāka un pedagoga skatījumā. Varam apliecināt, ka Rīgas 275. s iestādes Austriņa pieredze ir pozitīvi novērtēta starptautiski zinātniskā konferencē Sabiedrība, integrācija, izglītība 2012. gada 25. maijā Rēzeknē un jau šogad ir publicēts zinātnisks raksts par vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sasniegumu izvērtēšanu pamatizglītības apguves skatījumā. 2012. gada 24. aprīlī RD IKSD organizētajā praktiskajā konferencē no Rīgas četrām s iestādēm piedalījās arī mūsu pedagogi I. Šīmane un A. Meiere. Pirmsskolas izglītības skolotājas iepazīstināja kolēģus ar rotaļlietu izmantošanu bērnu uzmanības un uztveres spēju pilnveidei. Pedagogi ieinteresēti izzināja fotogrāfiju kolekciju par attīstošās s vides veidošanu, kas ir sagatavota Power Point versijā, tika analizēti aptaujas rezultāti. Svarīgi ir vēl plašākā apmērā popularizēt I. Šīmanes un A. Meieres pieredzi, jo šo materiālu varētu publicēt, par to lielu interesi ir izrādījuši izdevniecību redaktori. Analizējot pirmsskolas vecuma bērnu, kuri 2012./2013. mācību gadā sāks skolas gaitas, intelektuālo, sociālemocionālo, fizisko attīstību un diagnostikas darba rezultātus, varam pamatot, ka tas ir atbildīgs un sarežģīts pienākums, kas ir saistīts ar pirmsskolas izglītības skolotāja sistemātisku un mērķtiecīgu pedagoģisko darbību. Ārkārtīgi nozīmīgi ir optimizēt šo pieredzi un aktivizēt vecāku līdzatbildību, kā arī lielāku uzmanību veltīt ieteikumu, rekomendāciju veidošanai, pedagoģiskā procesa pilnveidei. Tā, lai diagnostika netiktu veikta formāli, bet motivētu pedagogus ciešāk sadarboties ar ģimeni un sekmētu profesionālo meistarību. Iegūtie rezultāti ir apkopoti šajā attēlā. Apzīmējumi: 1 teicami rezultāti; 2 labi rezultāti; 3 apmierinoši. Kopumā pedagoģiskais darbs tiek veikts apzinīgi un radoši, ir īstenoti izglītības programmas uzdevumi. Īpaši veiksmīgs pedagoģiskais darbs tika konstatēts 9., 2., 10. un 14. grupā, savukārt 6., 4. un 15. grupas pieredze liecina par sarežģītāku, daudz atšķirīgāku bērnu sekmju līmeni. Problēmas rada situācija, ka liela daļa bērnu mājās runā krievu valodā un līdz ar to grupā rotaļu situācijās bērniem ir tendence runāt krieviski, kas nemotivē latviešu valodas apguvi un saziņu latviešu valodā, kā arī bērna iespēju pilnveidot intelektuālās un sociālās spējas. Savukārt skolotāja logopēde A. Strazde uzsver, ka pozitīvi vērtējams interešu centru materiālu papildināšanas darbs, kas ir paveikts iepriekš minētajās grupās un tālākā laika posmā var motivēt bērnu sociālajai izaugsmei, kā arī pedagogu vēlme apgūt jaunākās atziņas apvienoto grupu pedagoģiskā procesa organizēšanā. 2
Rīgas 275. s iestādes Austriņa metodiskā darba SVID analīze Iekšējie faktori Stiprās puses Vājās puses Pedagoģiskā procesa nodrošināšana No 2009. gada rudens ir samazināts s sporta skolotāja, kā arī skolotāja logopēda (pirmsskolā) darba slodzes apmērs, vienlaicīgi šajā posmā palielinot bērnu grupu skaitu par desmit grupām, nenodrošinot pilnā apmērā pedagoģiskajā procesā nepieciešamo minēto speciālistu darbu. Diemžēl arī skolotāju palīga amata vienības uz 21 grupu ir nodrošinātas 19 vienību apmērā. Sadarbība ar iestādes vadītāju, vadītājas aizvietošana prombūtnes laikā Iestāde ir nodrošināta ar darbiniekiem visās amata vienībās atbilstoši tarifikācijai. Īpaši veiksmīga attīstošā vide ir fiziskās attīstības sekmēšanai, kā arī māksliniecisko spēju pilnveidei. Ir apzinātas jaunākās pedagoģiskās domas atziņas starptautisko un Latvijas mēroga projektu darbā. Mērķtiecīgi tiek organizēti semināri, pieredzes pasākumi. Iestādes administrācijas komandas darbs un iespēja diskusiju veidā spriest un pieņemt lēmumus ir nosacījums, lai vadītājas prombūtnes laikā varētu turpināt iestādes darbu. Iestādes administrācijas komandas darbā ir veiksmīgi iekļāvušies darbinieki ar saimnieka, līdzatbildīgā attieksmi, turot rūpi par katru sarežģītu situāciju, tomēr vēl jāsekmē dažu darbinieku profesionālā pieredze un ieinteresētas attieksmes veidošanās. Metodiskā darba plānošana, pedagoģiskajam procesam nepieciešamo obligāto dokumentu aizpildīšana un pārbaude P l ā n o š a n a s darba pilnveidei tiek izdoti rīkojumi pamatdarbības jomā, semināros praktikumos tiek izzinātas plānošanas darba aktualitātes un pedagoģiskās sēdes lēmumi tiek izvirzīti atbilstoši pedagoģiskā darba virzībai. Lielais bērnu grupu skaits (21 grupa ar 466 bērniem kopskaitā), kā arī no 2009. gada rudens palielinātais darba daudzums pedagoģiskā darba plānošanas un uzraudzības ziņā ir saistīts ar šādiem daļēji pārvarētiem riska faktoriem: informācijas sniegšanas sistēmas veidošana un lietošana; administrācijas darba pienākumu konkretizēšana un dublēšanas samazināšana. Darbs ar pirmsskolas izglītības iestādes pedagogiem, skolotāju palīgiem Iestādē ir izveidota tradīcija sekmēt darbinieku komandas darba izveidi, aktualizēt līdzatbildību un darba pieredzes situāciju vērtēšanu mijsakarībās ar bērna, ģimenes un pedagoģijas zinātnes jaunākajām atziņām. D a r b i n i e k u komandas darba izveidei ir arī kavējošie faktori dažās atsevišķās situācijās: neliela darba pieredze ieņemamajā amatā; raksturu nesaskaņas, komunikācijas problēmas; nepietiekama izpratne par kopdarba un līdzatbildības īstenošanu. Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana M ē r ķ t i e c ī g i tiek organizēti semināri, pieredzes apmaiņas aktivitātes, pedagogi regulāri tiek iepazīstināti ar iespējām apmeklēt IZM, RIIMC, LU, JAL kursus, piedalīties projektos un konferencēs. Tiek atbalstīti pedagogi studenti zinātnisko darbu izstrādē un studiju procesa apvienošanā ar tiešo darba pienākumu veikšanu. P e d a g o g u p r o f e s i o n ā l ā s kvalifikācijas ieguve ir cieši saistīta ar studiju un kursu pro-grammu saturu un pedagoģiskās pieredzes izvērtēšanas kritērijiem, kuri ne vienmēr tiek īstenoti mērķtiecīgi un pamatoti. ESF projektā iesaistīto pirmsskolas izglītības pedagogu atbalstīšana, pedagogu profesionālās darbības izvērtēšana Pedagogi aktīvi tiek aicināti izmantot ESF projekta iespējas pedagogu profesionālās darbības izvērtēšanai. Esam piedalījušies projekta visos sešos posmos, un pedagogu profesionālās darbības izvērtēšanā ir izzinātas 17 pedagoģiskā darba pieredzes. Līdz šim pedagogi ir pieteikušies profesionālās darbības izvērtēšanai atbilstoši 2. un 3. kvalitātes pakāpei, turpmāk jāaktivizē pedagogu pieredzes izvērtēšana arī nākamajos kvalitātes pakāpes līmeņos. 3
Ārējie faktori Iespējas Draudi Nepietiekams iestādes budžets. Pensionēšanās vecuma palielināšana un pedagoģisko darbinieku neveiksmīga atalgojuma politika. Nepamatoti lēmumi par pedagoģiskā procesa plānošanu, organizēšanas veidiem, tā izraisot sarežģītu bērnības pieredzi vecumā līdz pamatizglītības apguves posmam. Pedagoģiskā procesa nodrošināšanai ir liels ģimeņu pieprasījums pēc bērna vietas pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī pedagoģiskajam procesam atbilstošu ēku un iestādes teritoriju iespējas. Pedagogiem tiek nodrošināta iespēja iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību un iestāties arodbiedrībā. Atbilstoši nepieciešamībai RD IKSD deleģē iestādes vadītājas aizvietošanas darbu. Tiek nodrošināta iespēja iestādei strādāt ar bērniem kalendārā gada pilnā apmērā, pārliecinoties par administratīvā darba īstenošanas izturību arī sarežģītajā vasaras darbinieku atvaļinājumu posmā. Nepietiekami novērtēts darbs sarežģītos apstākļos vai ilgstošā laika vienībā īstenots izglītības iestādes vadītāja aizvietošanas darbs var izraisīt darbinieku izdegšanas sindromu. Ir nodrošināta iespēja pedagoģiskā darba plānošanas un dokumentācijas uzraudzības darbu veikt iestādē ar 21 grupu, pārliecināties par prasmi saliedēt neviendabīgu darbinieku klāstu, kuru pienākumu veikšanas uzraudzību sarežģī atrašanās nesavienotās divās ēkās. Tiek nodrošināta iespēja izmantot IZM noteiktu plānošanas formu vai piedāvāt patstāvīgi izveidotu plānošanas veidu, to saskaņojot IZM. Pedagoģiskajam procesam nepieciešamās obligātās dokumentācijas formāla īstenošana, to nesaistot ar pedagoģiskā darba mērķa konkretizēšanu, izvirzot uzdevumus, kā arī pārspīlēti plašas informācijas apkopošanas tendence. Līdz ar to tas samazina pedagoga ieinteresētību radīt pedagoģiskajam procesam nepieciešamos pašgatavotos materiālus, pilnveidot attīstošo vidi. Tiek nodrošināta iespēja pedagogiem piedalīties IZM un RD IKSD projektos, izglītojošos pasākumos, kā arī saņemt informāciju interneta mājaslapas elektroniskajā formātā vai izmantojot citus informācijas nesējus. Skolotāju palīgi izmanto informāciju, ko sniedz administrācija vai masu saziņas līdzekļi. I nformācijas novēlota, neprecīza ieguve. Nepietiekami izskaidrotas un diskusijās, zinātniskajos pētījumos nepilnīgi risinātas būtiskas izglītības politikas izmaiņas, ko darbinieki neizprot, nav gatavi īstenot. Pedagogiem tiek nodrošināta iespēja studēt un piedalīties kursu un projektu aktivitātēs. Samazinot budžeta vietu skaitu studiju programmām pedagoģijā un palielinot studiju maksu, varētu rasties draudi profesionālās kvalifikācijas pilnveidei. Līdzīgi maksas kursu apmaksas un pedagoga atalgojuma neatbilstība var ieviest nopietnus draudus tālākizglītībā. P e d a g o g i e m ir nodrošināta iespēja saņemt informāciju un konsultācijas par ESF projekta pedagogu profesionālās darbības izvērtēšanai darbu, kā arī iesniegt pieteikumu un piedalīties ESF projektā. Pe dagogiem, nesaņemot stipendiju ESF projekta darbā, kā arī esot neziņā par diferencēta atalgojuma ieviešanu, var iestāties kūtrums izvērtēt profesionālo darbību. Pašlaik esošā vērtēšanas sistēma maģistra vai doktora zinātniskā darba aizstāvēšanas nozīmīgumu vērtē vienādā punktu skaitā kā iestāšanos profesionālajā asociācijā, tātad jāpilnveido vērtēšanas sistēma un ne tikai šajā aspektā. 4
Gaišas domas, prieks un labestība dažādu paaudžu saliedēšanai Pirmsskolas izglītības iestādēs organizētās aktivitātes ģimenēm, vecākiem un vecvecākiem ir vieni no sirsnīgākajiem un emocionālākajiem pasākumiem. Tiem ir īpaša loma ģimenisko attiecību stiprināšanā, kā arī empātijas un cieņas pret veciem cilvēkiem, paaudžu savstarpējās sapratnes veidošanā. Šīs sabiedrībai tik aktuālās vērtības īpaši tiek aktualizētas šogad, jo 2012. gads ir pasludināts par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei. Iespēja piedalīties un darboties dažādos projektos rosina arī pirmsskolas izglītības iestādes meklēt un organizēt dažādas un jaunas darba formas. Rīgas s iestāde Austriņa ar projektu Gaišas domas, prieks un labestība dažādu paaudžu saliedēšanai ir guvusi atbalstu un finansējumu Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Projekta aktivitātes plānotas laika posmam no 15. marta līdz 30. novembrim. Tā kā 1. posms ir veiksmīgi beidzies, varam jau sniegt ieskatu par veikto darbu, kas nu jau kā laba pieredze var noderēt kolēģiem, plānojot iestādes darbību šajā jomā. Triju mēnešu laikā tika organizēti vairāki semināri diskusijas gan iestādes vecākiem un vecvecākiem, gan arī sociālā aprūpes centra Pārdaugava iemītniekiem. Semināra vadītāji projekta brīvprātīgie dalībnieki A. Tauriņa, O. Mazūra, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas psihologs konsultants A. Ābele iepazīstināja klausītājus ar Sabiedrības integrācijas programmas aktualitāti, mērķi un plānotajām aktivitātēm; projekta nozīmīgumu dažādu paaudžu saliedēšanai, bērna sociālo prasmju attīstīšanai ne tikai ar vienaudžiem, bet arī ar vecāka gadagājuma cilvēkiem līdzcietīgākas nākamās paaudzes veidošanai. Tika sniegtas konsultācijas par sociālās psiholoģijas un ģimenes, sabiedrības aktuālajiem jautājumiem. Lai sekmētu Rīgas Pārdaugavā dzīvojošo ģimeņu saliedētību, dažādu paaudžu sadarbības prasmes, ģimenes pienākumu veikšanas un sabiedrības sociālās līdzatbildības prasmes, īstenojot rūpes par Sociālās aprūpes centra Pārdaugava iemītniekiem, tika organizēti vairāki svētku un radošo aktivitāšu pasākumi. Martā PII Austriņa audzēkņi sociālās aprūpes centrā viesojās ar muzikālu priekšnesumu Pavasara saulgrieži Lielā diena un kopā ar vecajiem ļaudīm darbojās pedagoģu E. Borskas- Ivanovskas un O. Kalējas vadītajā radošajā darbnīcā Marmorizētas izpūstas olas. 5
Aprīlī bērni sniedza muzikālu priekšnesumu Pavasaris (mūzikas skolotājas M. Blāķe un I. Malnača); kopā ar centra iemītniekiem jautrās un sirsnīgās noskaņas spēlēja galda spēles (pedagoģe O. Mazūra) un piedalījās radošajās rokdarbu darbnīcās Foto rāmīša dekorēšana, (izmantojot akmentiņus, gliemežvākus u. c.) un Ziedu piespraudes (darinātas no dažādu krāsu gammas organzas materiāla un rotātas ar pērlītēm). Aktivitātes vadīja pedagoģes E. Borska-Ivanovska, O. Kalēja, un tajās aktīvi iesaistījās arī bērnu vecāki. 6
Maijā Austriņas audzēkņi sniedza muzikālu priekšnesumu Ģimenes svētki un radošajā rokdarbu darbnīcā gatavoja Dabas materiālu glezniņas, izmantojot pupas, zirņus, akmentiņus, gliemežvākus u. c. materiālus. 7
Jūnijā gan bērni, ģimenes, iestādes darbinieki, gan sociālās aprūpes centra Pārdaugava iemītnieki ar dziesmām, dejām un kopīgām rotaļām ielīgoja Jāņus. Jūnijā rokdarbu darbnīcas tēma bija Ziedu vainagi, kad sirsnīgās sarunās un kopīgi darbojoties tika darināti jāņuzāļu un citu pļavas ziedu vainagi. 8