Indikatori iekļaujošai un drošai skolai Izstrādāja Jana Simanovska un Kristīne Dūdiņa Projekts Par cieņpilnām un iekļaujošām skolām Latvijā, izmantojot kvalitatīvu, uz datiem balstītu interešu aizstāvību un sabiedrības informēšanu, ko atbalsta Ziemeļu Ministru padome. Par ziņojuma saturu atbild tā autores. Rīga, 2013. gada decembris Indikatori iekļaujošai un drošai skolai... 1 I. Ievads... 2 II. Kāpēc nepieciešami indikatori politikas mērīšanai? Kā tos noteikt?... 2 III. Indikatori iekļaujošai izglītībai... 4 A. Kas ir iekļaujošā izglītība?... 4 B. Mērķi iekļaujošā izglītībā... 4 C. Indikatori iekļaujošā izglītībā un situācija Latvijā... 5 D. Kopsavilkums par iekļaujošas skolas indikatoriem un situāciju Latvijā... 15 IV. Indikatori drošai un cieņpilnai skolai... 16 A. Pamattiesības uz droša un cieņpilnu skolas vidi... 16 B. Nacionālie indikatori drošām un cieņpilnām skolām... 17 C. Kopsavilkums par drošas skolas indikatoriem un situāciju Latvijā... 27 V. Noslēgums... 29 Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 1
I. Ievads Pasaulē kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem lielu vērību pievērš uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei un tās iedarbīguma novērtēšanai, definējot skaidrus mērķus un izmērāmus rezultātus, kā arī novērtējot veikto pasākumu ietekmi. Arī izglītības politikas plānošanā ir nepieciešams balstīties uz pierādījumiem un noteikt izmērāmus rezultātus. Ar šo pētījumu vēlamies uzsākt diskusiju Latvijā par indikatoriem un datiem, kas nepieciešami esošās situācijas analīzē un politikas plānošanā izglītībā. Vadoties no mūsu pieredzes interešu lobēšanā, kā prioritātes mēs izvirzījām iekļaujošo izglītību un cieņpilnu skolas vidi. Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi indikatoru izveidē, mēs izstrādājām vēlamos indikatorus Latvijai esošās situācijas novērtēšanai, kā arī novērtējām to pieejamību. Jomās, kur varējām iegūt datus, salīdzinājām Latvijas, Norvēģijas un Islandes datus. Mūsu pieredze un atziņas, izstrādājot indikatorus, lieti noderēja, iesaistoties valsts Izglītības attīstības pamatnostādņu sabiedriskajā apspriešanā un sniedzot savu atzinumu. II. Kāpēc nepieciešami indikatori politikas mērīšanai? Kā tos noteikt? Pasaulē kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem liela vērība tiek pievērsta uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei un tās iedarbīguma novērtēšanai. Vadlīnijas ir izstrādājušas gan valdības (Kanāda 1, ASV 2, Austrālija u.c.), gan starptautiskas organizācijas (UNDP, OECD, ES). Latvijai ir MK noteikumi ieteikumi politikas plānu izstrādei 3, paredzot definēt mērķus, resursus un plānotās ietekmes. Ar indikatoru palīdzību var raksturot esošo situāciju (vai ir iemesls pārmaiņām?) vai arī rezultātu sasniegšanu (vai notiekošās pārmaiņas ir pozitīvas un gaidītas?). Politikas izstrādes procesā indikatori ir uz rezultātiem orientētas politikas neatraujama sastāvdaļa, jo ļauj novērtēt progresu atiecībā pret plānoto mērķu sasniegšanu (novērtējot ieguldītos resursus un sasniegto ietekmi 4 ), kā arī mācīties no pieredzes un iegūt informāciju pārdomātiem lēmumiem (informed decision making) 5. 1 Guide for the Development of Results-based Management and Accountability Frameworks, Treasury Board of Canada Secretariathttp://www.tbs-sct.gc.ca/cee/tools-outils/rmaf-cgrr/guide03-eng.asp [16.09.2013] 2 http://www.hfrp.org/publications-resources/browse-our-publications/indicators-definition-and-use-in-a-resultsbased-accountability-system 3 Ministru kabineta noteikumi Nr.1178, Rīgā 2009.gada 13.oktobrī (prot. Nr.69 1. ), Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi 4 An indicator provides evidence that a certain condition exists or certain results have or have not been achieved (Brizius & Campbell, p.a-15). 5 Handbook on Monitoring and Evaluating for Results, United Nations Development Programme, Evaluation Office, 2002 Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 2
Veidojot šo pārskatu pār indikatoriem, sākām ar mērķu uzstādīšanu, kādu vecāki vēlētos izglītības sistēmu redzēt. Tālāk katram mērķim noteikti 2 veidu indikatori un virzītājspēks: Procesa indikatori raksturo to, kas tiek (vai netiek) darīts šā mērķa sasniegšanai normatīvie akti, infrastruktūra, metodes, pieejamie speciālisti. Situācijas indikatori raksturo esošo stāvokli, to, cik tuvu vai tālu atrodamies no mērķa sasniegšanas. Virzītājspēks pastiprina prasību sasniegt noteikto mērķi, piemēram, starptautiskās konvencijas, ko Latvija ratificējusi, augstākā līmeņa normatīvie akti. Mērķis Virzītājspēks Procesa indikatori Situācijas indikatori Indikatoru izvēlē izmantojām šādus apsvērumus (līdzīgas prasības indikatoriem izvirzītas arī citos pētījumos 6,7,8 ): Vai indikators ir skaidri saprotams un raksturo pētīto parādību? Vai būs pieejami dati? Vai dati jau šobrīd tiek vākti? Vai šis indikators ir svarīgs un saprotams lielākajai sabiedrības daļai? Vai indikators ir kvantitatīvi izmērāms? Kvantitatīvi izmērāmi indikatori ir vieglāk salīdzināmi un skaidrojami, bet atsevišķos gadījumos arī kvalitatīvi indikatori ir nepieciešami. 6 Handbook on Monitoring and Evaluating for Results, United Nations Development Programme, Evaluation Office, 2002 7 Horsch K., 1997, Reaching results, Harvard Family Research Project, Harvard Graduate School Of Education, http://www.hfrp.org/publications-resources/browse-our-publications/indicators-definition-and-use-in-a-resultsbased-accountability-system [16.09.2013] 8 Kyriazopoulou, M. and Weber, H. (redakcijā ) 2009. Indikatoru izstrādāšana iekļaujošai izglītībai Eiropā, Odense, Dānija: Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūra, 45 lpp. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 3
III. Indikatori iekļaujošai izglītībai A. Kas ir iekļaujošā izglītība? Ar iekļaujošo izglītību mēs saprotam tādu izglītības vidi, kurā skolēni ar speciālām vajadzībām lielāko izglītības programmas daļu apgūst vispārizglītojošā klasē kopā ar vienaudžiem, kuriem nav speciālās izglītības vajadzības (Meijers, 2003 9 ) UNESCO Salamankas deklarācija (UNESCO, 1994.) jau pagājušā gadsimtā atzina, ka "Vispārizglītojošās skolas, kas orientētas uz iekļaujošu izglītību, ir visefektīvākais veids, kā cīnīties pret diskriminējošu attieksmi, veidot pretimnākošu un iekļaujošu sabiedrību un panākt izglītību visiem, turklāt tās nodrošina efektīvu izglītību bērnu vairākumam, kā arī uzlabo visas izglītības sistēmas efektivitāti un rentabilitāti. (8. lp.) Arī zinātniski pētījumi liecina, ka ieļaujošos apstākļos vispārizglītojošās skolās bērni ar speciālām vajadzībām uzrāda labāku akadēmisko sniegumu (Hattie, 2009 10 ). Nosakot iekļaujošās izglītības indikatorus, izmantojām Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras publikāciju Indikatoru izstrādāšana iekļaujošai izglītībai Eiropā 11 un tajā ieteiktos indikatorus. B. Mērķi iekļaujošā izglītībā Speciālās vajadzības Tek savlaicīgi atpazītas Visiem bērniem ar speciālām vajadzībām Tek piedāvāts individualizēts atbalsts atbilstoši viņa vajadzībām Maksimāls atbalsts iekļaujošajai izglīsbu, respektējot katra bērna vajadzības un Tesības uz izvēli Visiem bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja dzīvot ģimenē un apgūt izglīsbu Vienlīdzīgas Fesības visiem bērniem Vecāki (un arī bērni atbilstoši savam avssbas līmenim) Tek iesaisst bērna izglītošanas procesā 9 Meijer, C.J.W. (red.) 2003. Special education across Europe in 2003: trends in provision in 18 European countries, Middelfart: European Agency for Development in Special Needs Education 10 Hattie J., Visible learning a synthesis of over 800 meta analyses relating to achievement, 2009, p375 11 Kyriazopoulou, M. and Weber, H. (redakcijā ) 2009. Indikatoru izstrādāšana iekļaujošai izglītībai Eiropā, Odense, Dānija: Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūra, 45 lpp. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 4
Mērķis C. Indikatori iekļaujošā izglītībā un situācija Latvijā Visiem bērniem ar īpašām vajadzībām ir iespēja dzīvot ģimenē un apgūt izglītību? Virzītājspēks Vai ratificēta ANO Konvencija par bērnu tiesībām? Procesa indikatori Situācijas raksturojums Vai ikvienā pašvaldībā bērnam ar speciālām Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits internātos vajadzībām ir pieejama skola? Pašvaldības ar skolām, kas var integrēt bērnus ar Vai konvencijas prasības iestrādātas likumos? speciālām vajadzībām Vai ikvienā pašvaldībā bērnam ar speciālām vajadzībām ir pieejama skola? Vai konvencijas prasības iestrādātas likumos? Daudziem bērniem ar speciālām vajadzībām pie pašreizējiem normatīvajiem aktiem un skolu tīkla nav iespējas kvalitatīvi apgūt izglītības programmu, dzīvojot ģimeniskā vidē, jo viņu pašvaldībā nav skolas, kas šo bērnu uzņemtu 12. Lai gan Izglītības likuma 17. pants nosaka: Pašvaldību kompetence izglītībā (1) Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību... Izglītības likuma 53.pants nosaka: Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs (1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Normatīvie akti nesniedz atbildi, kā rīkoties pašvaldībai, kuras teritorijas skola nevar integrēt bērnu ar speciālām vajadzībām, jo nav licenzējusi attiecīgo programmu. Tas nozīmē, ka konvencijas prasības nav nostiprinātas tiesību aktos. Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits internātos Dati par to, cik bērnu ar speciālām vajadzībām mācās internātos, nav publicēti. Pašvaldības ar skolām, kas var integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām Tabulā redzams, ka skolu skaits, kas licenzējušas speciālās programmas, ir ievērojami mazāks, kā pašvaldību skaits, kas nozīmē, ka daudzās pašvaldībās tādu skolu, kas var integrēt bērnu ar noteikto speciālo izglītības vajadzību kategoriju, nav. Tas nozīmē, ka bērniem ar speciālām vajadzībām jāmācās citās pašvaldībās un jādzīvo internātos, un likumi nenodrošina konvencijas prasības par iespējām dzīvot ģimeniskā vidē. 12 Dr. Lindas Danielas un Jāņa Varkala raksti par problēmu, ka bērniem ar speciālām vajadzībām nav iespēja augt ģimenē un saņemt atbilstošu apmācību http://politika.lv/article/visiem-beniem-vienadas-tiesibas-vai-tiesam-visiem, http://politika.lv/article/ne-iespeja-augt-gimene Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 5
1. tabula. Lizenzēto speciālo programmu skaits Latvijā. Speciālās pamatizglītības programmas Izglītības programmu grupa/ kods Licenzēto programmu skaits Ar redzes traucējumiem 51 7 Ar dzirdes traucējumiem 52 9 Ar fiziskās attīstības traucējumiem 53 19 Ar ar somatiskām saslimšanām 54 14 Ar valodas traucējumiem 55 20 Ar mācīšanās traucējumiem 56 224 Ar garīgās veselības traucējumiem 57 15 Ar garīgās attīstības traucējumiem 58 302 Ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem Avots: Lindas Danielas un Jāņa Varkala raksti par problēmu, ka bērniem ar speciālām vajadzībām nav iespēja augt ģimenē un saņemt atbilstošu apmācību http://politika.lv/article/visiem- beniem- vienadas- tiesibas- vai- tiesam- visiem, http://politika.lv/article/ne- iespeja- augt- gimene 59 69 Mērķis Vai īpašās vajadzības tiek savlaicīgi atpazītas? Virzītājspēks Vai ratificēta ANO Konvencija par bērnu tiesībām? Procesa indikatori Situācijas raksturojums Izstrādāta kārtība pēc iespējas ātrākai speciālo izglītības vajadzību noteikšanai un novērtēšanai Informācija par gadījumiem, kad speciālā vajadzība atklāta Atbalsts skolēniem ar speciālām izglītības vajadzībām sākas no brīža, kad ir noteiktas vajadzības novēloti Pieejama metodika īpašo vajadzību atpazīšanai Izstrādāta kārtība pēc iespējas ātrākai speciālo izglītības vajadzību noteikšanai un novērtēšanai un pieejama metodika īpašo vajadzību atpazīšanai Medicīniska rakstura traucējumiem kārtība ir noteikta kārtība, kā atpazīt speciālās vajadzības. Kārtība mācīšanās traucējumu atpazīšanai un novērtēšanai nav noteikta, piemēram, disleksijas noteikšanai Latvijā testi ir izstrādes stadijā. Atbalsts skolēniem ar speciālām izglītības vajadzībām sākas no brīža, kad ir noteiktas vajadzības Atbalsta sniegšanas sākums skolēniem ar speciālām izglītības var ievērojami ieilgt, ja 1) speciālo vajadzību atpazīšana notiek mācību gada vidū un 2) skola nav licenzējusi attiecīgo programmu, jo šādā gadījumā, pat ja skola licenzēs speciālo programmu (ko likums tai nepieprasa darīt), papildus finansējums būs pieejams tikai no jaunā mācību gada. Informācija par gadījumiem, kad speciālā vajadzība atklāta novēloti Sākumskolu skolotāji ne vienmēr atpazīst mācīšanās traucējumus (skatīt piemēru), to atklāšana ir atkarīga no vecāku zināšanām un uzņēmības. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 6
2. klases skolnieka L. mamma satraucas, ka zēnam slikti padodas lasīšana un rakstīšana. Viņa tiekas ar klases audzinātāju, lai aprunātos, ko darīt. Klases audzinātāja neko nevar ieteikt: Tā gadās, ka kāds sliktāk mācās. Mamma uzzinot, ka slikta lasītprasme var būt viena no disleksijas pazīmēm, piedalās Disleksijas biedrības seminārā vecākiem un pedagogiem par lasītprasmi. Mājās pārbaudot bērna zināšanas, aizdomas par disleksiju nostiprinās. Mamma uzsāk bērna apmācību atbilstoši seminārā dzirdētajam. Zvana skolotājai, vēloties norunāt tikšanos, lai pārrunātu bērna sekmes, un prasa, vai skolā ir logopēds. Skolotājai laika nav, lai satiktos, viņa iesaka mammai pagaidīt līdz vecāku dienai un arī logopēdu skola nevar piedāvāt. Kad mamma, gatavojoties vecāku dienai, aizsūta puslapu garu sarakstu ar saviem novērojumiem par bērna lasīt- un rakstītprasmi, skolotāja piedāvā arī logopēdu. Bet individuālu sarunu ārpus vecāku dienas un individuālo mācību plānu tomēr nepiedāvā (ja skolotāja beidzot ir atzinusi logopēda nepieciešamību, ir skaidrs, ka bērnam ir nepieciešama individuāla pieeja un tāds plāns ir nepieciešams). Bez vecāku ziņas skolotāja aizved bērnu pie speciālā pedagoga, kas liek bērnam izpildīt nelielu testu un secina, ka ar bērnu viss kārtībā, lai gan, atbilstoši MK noteikumiem Nr.709 par pedagoģiski medicīniskajām komisijām, disleksijas diagnostika nav speciālā pedagoga, bet gan logopēda vai izglītības psihologa kompetence. Bērna mamma nevēlas vest bērnu uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, jo ir dzirdējusi sliktas atsauksmes, kā arī nevēlas pakļaut bērnu atkārtotiem testiem, bet izvēlas pati strādāt ar bērnu papildus, izmantojot Disleksijas biedrības ieteikto metodiku. Pēc pāris mēnešiem bērna sekmes un uzvedība ievērojami uzlabojas. Valsts izglītības un satura centra sniegtā informē, ka laikā no 2008. gada līdz 2013. gadam Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas rīcībā ir ziņas par disleksijas diagnozi 122 bērniem. Lielbritānijas disleksijas asociācija lēš, ka dažādā smaguma pakāpē disleksija var izpausties pat 10% iedzīvotāju 13. Iespējams, ka atsevišķi bērni ar disleksiju tiek ieskaitīti kā bērni ar valodas traucējumiem (399 skolēnu vispārizglītojošās skolās 2013./14.gadā) un mācīšanās traucējumiem (2801 skolēns vispārizglītojošās skolās 2013./14.gadā). Katrā valstī disleksijas skarto bērnu proporcija var variēt, jo saistīts ar valodas īpatnībām. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, acīmredzami, ka Latvijā ļoti daudzos gadījumos disleksija bērniem netiek atpazīta, un bērni nesaņem atbalstu, kas negatīvi ietekmē bērna turpmākās izglītošanās iespējas, kā arī veicina uzvedības traucējumus. 13 http://www.bdadyslexia.org.uk/about-dyslexia/further-information/dyslexia-research-information-.html Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 7
Mērķis Visiem bērniem ar speciālām vajadzībām tiek piedāvāts individualizēts atbalsts atbilstoši viņa vajadzībām Virzītājspēks Vai ratificēta ANO Konvencija par bērnu tiesībām? Procesa indikatori Situācijas raksturojums Politika ir balstīta uz nepieciešamā nodrošinājuma noteikšanu, nevis uz skolēnu grūtību kategorijām Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits % no tiem, kam ir pedagoģiski medicīniskās komisijas Skolu finansējums ļauj reaģēt uz visu skolēnu vajadzībām visos mācību posmos, nepieciešamības gadījumā saņemot papildus finansējumu specifiskām vajadzībām atzinums, ir nodrošināts pakalpojums Izmaksas uz vienu bērnu speciālā skolā, speciālā klasē, iekļaujošā skolā ar / bez speciālās programmas Valsts nodrošina finansējumu, lai visiem skolēniem būtu pieeja iekļaujošai izglītībai un tā nav atkarīga no brīvprātīgu/labdarības organizāciju palīdzības Skolēnu ar speciālām izglītības vajadzībām % dažādos izglītbas līmeņos IKT izmantošana bērniem ar speciālām Ar moderno tehnoloģiju palīdzību maksimāli tiek vajadzībām ikdienā (eksāmenos) kompensēti īpašo vajadzību radīte deficīti Skolā jāizstrādā izndividuālais mācību plāns bērniem ar speciālām vajadzībām PISA testu rezultāti (maz zemākā līmeņa, daudz augstākā līmeņa rezultātu) Politika ir balstīta uz nepieciešamā nodrošinājuma noteikšanu, nevis uz skolēnu grūtību kategorijām Pretēji Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras ieteikumiem, Latvijā speciālajā izglītībā pastāv novecojusī skolēnu dalīšana kategorijās t.i. speciālās izglītības programmas un to kodi 14, kas nosaka bērnam pienākušos atbalsta pasākumus un finansējumu. Skolu finansējums ļauj reaģēt uz visu skolēnu vajadzībām visos mācību posmos, nepieciešamības gadījumā saņemot papildus finansējumu specifiskām vajadzībām Bērniem, kas mācās speciālajās skolās, vispārējās izglītības skolās ar vai bez licenzētām programmām pienākošais finansējums nav atkarīgs no bērna vajadzībām, bet gan institūcijas, kurā tas mācās. Diemžēl ir pieaudzis to bērnu ar speciālām vajadzībām skaits, kas ir iekļauti bez jebkādas valsts finansējuma piesaistes, izņemot parasto finansējumu ikvienam bērnam (tas ir, koeficients ir 1). 2012./2013. m.g. tādi bija 328 bērni, kas nozīmē, ka skolai nav resursi šo bērnu atbalstam, piemēram, papildnodarbībām pedagoga vadībā, skatīt 1. attēlu. 14 Ministru kabineta noteikumi Nr.709 par pedagoģiski medicīniskajām komisijām, http://likumi.lv/doc.php?id=252162 Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 8
Izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits 10000 8000 6000 4000 2000 0 8906 7191 6899 6737 2308 2891 14741244 113 462 1072 1179 0 117 187 328 2009/2010 2010/2011 2011/2012 2012/2013 Mācību gads vispārizglītojošās skolās pēc vispārējās izglītības programmas vispārizglītojošās skolās pēc speciālās izglītības programmas Vispārizglītojošās skolās speciālajā klasēs Speciālajās skolās 1. attēls. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits un sadalījums Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas statistiskie dati Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits % no tiem, kam ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, ir nodrošināts pakalpojums Valstiskā līmeni netiek apkopoti dati, cik bērniem ir izsniegts Medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinums, nosakot speciālās vajadzības, un cik liels % bērnu ar šādu atzinumu nepieciešamo speciālās izglītības atbalstu arī saņem, jo atzinumus izsniedz gan valsts medicīniski pedagoģiskās komisijas, gan pašvaldību medicīniski pedagoģiskās komisijas. Izmaksas uz vienu bērnu speciālā skolā, speciālā klasē, iekļaujošā skolā ar / bez speciālās programmas Bērniem, kas mācās speciālā skolā ar internātu, seko 2970 Ls valsts finansējuma, un speciālās pirmsskolās seko 2200 Ls gad 15 mācību iestādes uzturēšanas izdevumiem. Vispāriglītojošās skolās, speciālajās mācību iestādēs bez internāta un parastās pirmsskolas iestādēs šāds valsts finansējums mācību iestādes uzturēšanai neseko, šīs izmaksas sedz pašvaldība. Pozitīvi jāvērtē pēdējā gada izmaiņas, ka pedagogu apmaksai mērķdotācijām paredzamais koeficients bērnam ar speciālām vajadzībām ir palielināts un gandrīz vienāds visās izglītības iestādēs, kas ir licenzējušas speciālo programmu (pedagogu algu samaksai likmes uz vienu skolēnu): pedagoģiskās/ sociālās korekcijas programmās koeficients 1,2, speciālās izglītības programmas speciālajās skolās 1,8, speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai integrēti vispārējās izglītības iestādēs - 1,84, ilgstoši slimojošajiem skolēniem slimnīcās- 0,81) 16. Pastāvot šādai 15 Ministru kabineta noteikumi Nr.825 (Rīgā 2010.gada 31.augustā) Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība 16 Ministru kabineta noteikumi Nr.1616 (Rīgā 2009.gada 22.decembrī, ar grozījumiem) Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 9
nevienlīdzībai, acīmredzami pašvaldībām ir izdevīgi bērnus ar speciālajām vajadzībām novirzīt uz speciālajām pirmsskolām, vai uz speciālajām mācību iestādēm ar internātiem. Ar moderno tehnoloģiju palīdzību maksimāli tiek kompensēti īpašo vajadzību radīte deficīti MK noteikumi Nr.710,,par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām neparedz datorus un atbilstošās datorprogrammas bērniem ar mācīšanās traucējumiem, kā arī neparedz tos vājredzīgiem pamatskolā. Valsts izglītības un satura centrs skaidro, ka šobrīd netiek apkopota informācija, kādi tieši atbalsta pasākumi bērniem sniegti, tāpēc nav iespējams pateikt, vai vispār kāds bērns saņem iespēju mācību procesā pastāvīgi izmantot datoru. Valsts nodrošina finansējumu, lai visiem skolēniem būtu pieeja iekļaujošai izglītībai un tā nav atkarīga no brīvprātīgu/labdarības organizāciju palīdzības Bērniem ar 1.un 2. grupas invaliditāti no 5-18 gadu vecumam ir pieejams valsts apmaksāts asistents 17, kas palīdz nokļūt līdz vispārizglītojošai skolai, kā arī fiziski atbalsta stundās (piemēram, ja ir pārvietošanās grūtības). Tomēr daudzos gadījumos palīdzību valsts neparedz, un vecāki apmaksā paši (datoru bērnam ar disleksiju), vai griežas pēc palīdzīas pie labdarbības organizācijām. Vai skolā jāizstrādā individuālais mācību plāns bērniem ar speciālām vajadzībām? Ne visiem bērniem, kam ir speciālās vajadzības, likums paredz izstrādāt individuālo mācību plānu: Vispārējās izglītības likums (50., 53 ) nosaka, ka (tikai vispārizglītojošās skolās, ja bērnam ir medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinums, un bērniem speciālās skolās ar garīgās attīstības traucējumiem), kas nozīmē, ka netiek nodrošināta individualizēta pieeja, it īpaši, ja bērnam ir identificētas vairākas speciālās vajadzības. Saskaņošana ar vecākiem, atbilstoši Valsts izglītības satura centra vadlīnijām, ir ieteicama, bet normatīvais regulējums to nenosaka kā obligātu. Atbilstoši Valsts izglītības satura centra ieteikumiem, individuālo plānu var izstrādāt arī tad, ja skolotājs uzskata, ka bērnam nepieciešama individuāla pieeja. Kāds ir skolēnu skaits ar speciālām izglītības vajadzībām % dažādos izglītības līmeņos? Vidējā izglītības posmā ir ievērojami mazāks bērnu skaits ar speciālām vajadzībām un ir mazs speciālās izglītības licenzēto programmu skaits, kas nozīmē, ka šie bērni vai nu izkrīt no vidējās izglītības posma, vai spiesti mācīties ar nevienlīdzīgiem nosacījumiem, nesaņemot tiem pienākušos vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai 17 Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi Nr.695 Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ). Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 10
atbalstu (skatīt 2. tabulu). Vispārējās izglītības likums (50. ) nosaka, ka, piemēram, bērniem ar fiziskās attīstības traucējumiem speciālās programmas ilgst tikai 9 gadus. Nav skaidrs, kādus atbalsta pasākumus bērnam ar fiziskās attīstības traucējumiem likums garantē vidusskolā? 2. tabula. Izglītojamo skaits speciālās izglītības programmās 2012./2013.m.g. Vispārizglītojošajās skolās Speciālās pamatizglītības programmas Īstenoto izglītības programmu skaits Skolēnu skaits kopā 1.- 6. klase 7-9. klase 10.- 12. klase Ar redzes traucējumiem 6 9 7 2 0 Ar dzirdes traucējumiem 6 7 4 3 0 Ar fiziskās attīstības traucējumiem 17 311 203 107 1 Ar ar somatiskām saslimšanām 5 58 42 16 0 Ar valodas traucējumiem 17 365 340 25 0 Ar mācīšanās traucējumiem 270 2172 1620 552 0 Ar garīgās veselības traucējumiem 7 15 6 9 0 Ar garīgās attīstības traucējumiem 173 843 548 295 0 Ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 29 276 207 69 0 Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas statistiskie dati 4056 2977 1078 1 3. tabula. Izglītojamo skaits speciālās izglītības programmās 2012./2013.m.g. Speciālās skolās Speciālās pamatizglītības programmas Īstenoto izglītības programmu skaits Skolēnu skaits kopā 1.-6. klase 7-9. klase 10.-12. klase Ar redzes traucējumiem 2 90 44 29 17 Ar dzirdes traucējumiem 4 188 102 65 21 Ar fiziskās attīstības traucējumiem 7 450 242 125 83 Ar ar somatiskām saslimšanām 4 237 129 108 0 Ar valodas traucējumiem 5 449 377 72 0 Ar mācīšanās traucējumiem 13 695 532 163 0 Ar garīgās veselības traucējumiem 6 477 222 255 0 Ar garīgās attīstības traucējumiem 61 2279 1292 987 0 Ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 51 1206 625 581 0 Kopā 6071 3565 2385 121 Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas statistiskie dati IKT izmantošana bērniem ar speciālām vajadzībām ikdienā (eksāmenos) Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 11
IKT (informācijas un komunikāciju tehnloģijas t.i. palīgrīki, kas bērnam palīdz apgūt vielu, piemēram, dators butrtu palielināšanai, vai dators ar balss sintezatoru). Iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums liecina, ka tikai pāris bērniem gadā ir atļauja eksāmenos izmantot datoru, kas nozīmē, ka arī ikdienā tas netiek vai ļoti reti tiek izmantots kā atbalsta pasākums. PISA testu rezultāti Starptautisko pētījumu testu rezultāti rāda, ka procentuāli maz ir bērnu, kam ir augstākā līmeņa rezultāti, kas nozīmē, ka bērni nevar pilnībā realizēt savu potenciālu. Salīdzinoši ir maz bērnu, kas PISA testos saņēmuši zemu novērtējumu, kas, iespējams, saistīts ar to, ka salīdzinoši daļa bērnu ar speciālām vajadzībām mācās speciālās izglītības iestādēs, kas nepiedalījās šajos testos. 4. tabula. Starptautisko testu rezultāti (PISA) PISA 2009 Lasīšanā Matemātikā Dabaszinātnēs Zem 1b. līmeņa 6. līmenis Zem 1b.līmeņa 6. līmenis Zem 1b. līmeņa 6. līmenis Islande 1,1 1 5,7 3,1 5,5 0,8 Norvēģija 0,5 0,8 5,5 1,8 3,8 0,5 Somija 0,2 1,6 1,7 4,9 1,1 3,3 OECD videjais 1,1 0,8 8 3,1 5 1,1 Latvija 0,4 0,1 5,8 0,6 2,3 0,1 Mērķis Maksimāli tiek iets uz iekļaujošo izglītību, respektējot katra bērna vajadzības un tiesības uz izvēli? Virzītājspēks Vai Latvija ievēro Salamankas deklarāciju? Procesa indikatori Situācijas raksturojums Likumi un plānošanas dokumenti veicina iekļaujošo izglītību Skolēnu ar speciālām izglītības vajadzībām % vispārizglītojošās klasēs ar vai bez speciāli licenzētas Atbalsta dienestu pieejamība, kuros strādā speciālisti ar atbilstošu profesionālo zināšanu programmas, vispārizglītojošas skolas speciālajās klasēs segregētās izglītības iestādes līmeni iekļaujošas izglītības jomā Bērnu % pieaugums iekļaujošā izglītībā (var būt arī uz Likums paredz vecāku / pašu audzēkņu tiesības labākas diagnostikas rēķina) uz skolas izvēli Segregēto bērnu skaits un skaita dinamika Atbalsta dienestu pieejamība, kuros strādā speciālisti ar atbilstošu profesionālo zināšanu līmeni iekļaujošas izglītības jomā Likumi un plānošanas dokumenti veicina iekļaujošo izglītību Pašreizējā sistēma pašvaldībām ir finansiāli izdevīgi bērnus iekārtot speciālajos bērnudārzos un speciālajās internātskolās, jo šajā gadījumā skolas saņem būtisku valsts dotāciju. Atbilstoši neformālām sarunām ar skolu vadītājiem, speciālo programmu akreditācija ir sarežģīta un birokrātiska procedūra, tāpēc skolas no tās atsakās, neskatoties, ka ir iespēja saņemt papildus finansējumu. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 12
Likums paredz vecāku un pašu audzēkņu tiesības uz skolas izvēli Ja gadījumā pašvaldībā nav skolas, kas licenzējusi bērnam atbilstošu speciālās izglītības programmu, audzēknis vai vecāki var izvēlēties pašvaldības teritorijā esošo skolu, bet šai skolai nav uzdevums licenzēt speciālās izglītības programmu, un attiecīgi, nodrošināt bērnam nepieciešamo atbalstu. Atbalsta dienestu pieejamība, kuros strādā speciālisti ar atbilstošu profesionālo zināšanu līmeni iekļaujošas izglītības jomā 2012. gadā ir izveidotie iekļaujošās izglītības centri konsultē pedagogus un vecākus par atbalsta pasākumiem bērniem ar speciālām vajadzībā, t.sk. bezmaksas logopēda, psihologa u.c. konsultācijas. Šie centri ir paredzēti plašāka reģiona apkalpošanai (skatīt 5. tabulu). Ir izveidojušās arī interešu aizstāvības organizācijas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, kas konsultē par tiesībām un izglītošanās iespējām (skatīt 6. tabulu). 5. tabula. Iekļaujošās izglītības centri Balvi J 64521083, 26367182 gbiiac@balvi.lv Jūrmala J 25422959 gvaldis.bogdanovs@jpd.gov.lv Valmiera J 64207860, 64207631 gvriiac@valmiera.lv Jēkabpils J 20371543, 20371529 g sarmite.safronova@jekabpils.lv Daugavpils J65420332 g diiac@inbox.lv Liepāja J 20253750, 22006088 g centrs@lip.lv Jelgava J 63012487, 26135016 Rīga J 67037322, g inese.stekele@riga.lv 6. tabula. Interešu aizstāvības organizācijas Latvijas autisma apvienība Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO Fonds nācs līdzās radošai izpausmei Es redzu Latvijas Disleksijas biedrība http://www.autisms.lv http://lbakt.zb.lv http://www.lkndz.lv http://www.sustento.lv/section/show/4 http://www.naclidzas.lv http://www.esredzu.lv http://www.disleksija.lv Skolēnu ar speciālām izglītības vajadzībām % vispārizglītojošās klasēs ar vai bez speciāli licenzētas programmas, vispārizglītojošas skolas speciālajās klasēs segregētās izglītības iestādes Latvijas izglītības sistēma var raksturot kā ļoti segregētu, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 13
ļoti liela daļa bērnu ar speciālām vajadzībām mācās speciālās skolās/ vai speciālās klasēs, skatīt 7. tabulu. 7. tabula. Izglītojamo skaits speciālās izglītības programmās 2012./2013.m.g. Vispārizglītojošajās skolās Bērni ar speciālām vajadzībām Bērni ar speciālām speciālajās skolās vispārizglītojošās skolās Valsts vajadzībām speciālajās klasēs iekļaujošās klasēs Latvija 6% 3,7% 0,6% 1,5% Islande 24% 0,3% 1,1% 22,9% Norvēģija 8% 0,3% 0,5% 7,6% Bērnu % pieaugums iekļaujošā izglītībā (var būt arī uz labākas diagnostikas rēķina) Pozitīvi jāvērtē, ka pēdējos gados samazinājies bērnu skaits speciālās skolās un palielinājies bērnu skaits vispārizglītojošās klasēs (skat. 1.tabulu). Kopumā pieaug bērnu ar speciālām vajadzībām skaits (arī proporcionāli), kas varētu nozīmēt, ka uzlabojusies diagnostika un speciālo vajadzību atpazīšana. Mērķis Vecāki (un arī bērni atbilstoši savam attīstības līmenim) tiek iesaistīti bērna izglītošanas procesā? Virzītājspēks Vai ratificēta ANO Konvencija par bērnu tiesībām? Procesa indikatori Situācijas raksturojums Likums paredz regulāru, individuālu tikšanos ar vecākiem Vecāku/audzēkņu viedoklis par sniegto pakalpojumu tiek apkopots un izmantots (monitorings) Likums paredz regulāru, individuālu tikšanos ar vecākiem Šobrīd individuālas tikšanās biežums ir katras skolas kompetencē, parasti tiek organizētas vecāku sapulces vai vecāku dienas, bet individuālas sanāksmes lielākoties problēmu gadījumos pēc vecāku vai pedagogu iniciatīvas. Islandē un Norvēģijā likums paredz skolām vismaz divreiz gadā tikties individuāli ar katra izglītojamā vecākiem, lai pārrunātu bērna mācību progresu un vajadzības. Tikai atsevišķas skolas Latvijā arī izmanto šādu pieeju. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 14
Vecāku/audzēkņu viedoklis par sniegto pakalpojumu tiek apkopots un izmantots (monitorings) Šobrīd likums to neparedz neparedz, atsevišķas skolas vecāku un izglītojamo aptauju organizē savām vajadzībām. Jauno MK noteikumu projektā par skolu akreditāciju plānots iekļaut izglītojamo un viņu vecāku viedokļa apzināšanu. Islandē ir centralizēta sistēma skolu izglītojamo vecāku aptaujām, kur skolas ar izvēlēties noteiktu jautājumu kopu. Norvēģijā ir brīvprātīga skolu vērtēšanas sistēma, izmantojot izglītojamo un viņu vecāku aptaujas, vairums skolu tajā piedalās. D. Kopsavilkums par iekļaujošas skolas indikatoriem un situāciju Latvijā Diemžēl kopējā aina rāda, ka Latvija šobrīd ļoti atpaliek no mūsu formulētajiem iekļaujošas skolas mērķiem. Pati būtiskākā atšķirība no Norvēģijas un Islandes ir tā, ka vecākiem, kam ir bērni ar speciālām vajadzībām, faktiski nav iespējas izvēlēties dzīvesvietai tuvāko skolu bērnam un tādēļ lielai bērnu daļai mācību laiks jāpavada internātos, jo viņiem ir jāmācās speciālās skolās vai skolās, kas ir akreditējušas attiecīgo speciālo programmu, citādi viņi nesaņem viņiem nepieciešamo atbalstu. Ziemeļvalstīs vecākiem ir tiesības izvēlēties mācību iestādi un tās pienākums ir nodrošināt bērnam nepieciešamo izglītību, ņemot vērā viņa vajadzības. Turklāt bērni ar speciālām vajadzībām nedzīvo internātos, jo tiek uzskatīst, ka iespēja dzīvot ģimenē ir prioritāra. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 15
IV. Indikatori drošai un cieņpilnai skolai A. Pamattiesības uz droša un cieņpilnu skolas vidi Ikvienam skolēnam ir fundamentālas cilvēktiesības skolā justies droši, būt pasargātam no apspiešanas un atkārtotiem, ar nodomu īstenotiem pazemojumiem. Nevienam skolēnam dodoties uz skolu nav jājūt bailes, ka viņu noniecinās vai pazemos. Nevienam vecākam nav jābaidās, ka tas varētu notikt. (Olweus, 2001) Skolas vidi veido kā fiziski, tā psihosociāli faktori, kas ietekmē bērnu fizisko un psihosociālo labklājību. Fiziski droša skola ir tāda, kur bērni ir pasargāti no fiziskiem draudiem, slimībām, ievainojumiem, ēkas ir drošas un piemērotas. Psihosociāli droša skola ir brīva no visu veidu vardarbības, pazemošanas un diskriminācijas. Vardarbības jēdzienu šajā kontekstā definē Bērnu tiesību aizsardzības likums, kā visu veidu fizisku vai emocionālu cietsirdību, seksuālu vardarbību, nolaidība vai cita veida izturēšanos, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. 1 Šīs analīzes objekts ir psihosociālās vides drošība skolā. Skolu fiziskā drošība netiks tieši apskatīta. Bērnu tiesības uz drošu un cieņpilnu skolas vidi paredz Universālā cilvēktiesību deklarācija un precizē Bērnu tiesību konvencija. Tās paredz, ka ikvienam ir tiesības uz cieņu un drošu vidi, 18 neatkarīgi no viņa etniskās, reliģiskās piederības, spējām un vecuma 19, un nosaka, ka vardarbība, iebiedēšana ir cilvēktiesību pārkāpumi. 20 Vienaudžu vardarbība, iebiedēšana un ņirgāšanās pārkāpj vairākas bērna pamattiesības. Tiesības uz dzīvi, izdzīvošanu un attīstību. Valstu pienākums ir radīt un veicināt vidi, kas dod labākās iespējas bērna attīstībai. Vardarbība, pazemošana būtiski ietekmē fizisko un emocionālo labklājību. Vardarbība atstāj negatīvu ietekmi uz attīstību un ir saistīta ar sociālām, emocionālām, kognitīvām un fiziskām problēmām ilgtermiņā. Piemēram, bērniem, kas saskārušies ar vardarbību, ir lielāks risks saslimt ar sirds slimībām, ciest no depresijas, domāt par pašnāvību, īstenot šīs domas, dzīvot 21 22 vardarbīgās partnerattiecībās vai iesaistīties kriminālās darbībās. 18 Universal Declaration of Human Rights (UDHR), 1948, art 5; International Covenant on Economic Civil and Political Rights (ICESCR), art 7; Convention on the Rights of the Child (CRC),1989 art 19. 19 UDHR, 1948, art 2; International Covenant on Civil and Political Rights (ICCPR), 1966, art 2; ICESCR, 1966, art 2. 20 Convention on the Rights of the Child (CRC), 1989, art 19. 21 UNGA, UN Secretary General s Study on violence against children, UN Doc A/61/299 (2006) 12.lpp. Skatīts: http://www.unicef.org/violencestudy/reports.html (2013.gada 25.augustā). 22 Salmivalli, C. (2005). Consequences of school bullying and victimization. In In E. Munthe, E. Solli, E. Ytre - Arne, & E. Roland (eds.), Taking the fear out of schools. University of Stavanger, Centre for Behavioural Research. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 16
Tiesības uz veselību. Visiem bērniem un jauniešiem ir tiesības uz augstākajiem veselības standartiem. 23 Vardarbība un apcelšana negatīvi ietekmē bērnu veselību, ir fiziski, psiholoģiski un emocionāli traumējoša un rada sociālas problēmas indivīdiem, ģimenēm, sabiedrībai. 24 Tiesības uz izglītību. Visiem bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas ir brīva no vardarbības, iebiedēšanas un jebkāda veida diskriminācijas. 25 Vardarbības un iedēšanas upuri biežāk kavē skolu, sasniedz zemākus akadēmiskos radītājus kā citi skolnieki un biežāk izkrīt no izglītības procesa. 26 Valstu valdībām, kas parakstījušas minētos starptautiskos tiesību aktus, jādara viss iespējamais, lai ikviens bērns līdz 18 gadu vecumam ir pasargāts no visam vardarbības formām, pārdarījumiem, atstāšanas novārtā. 27 Īpaši pasākumi jāīsteno, lai pasargātu tos bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, kas vairāk pakļauti vardarbībai, pazemojumiem, iebiedēšanai. 28 Bērnu tiesību konvencijas 3.3. punktā minēts: Dalībvalstis gādā par to, lai iestādes, dienesti un orgāni, kas ir atbildīgi par bērnu aprūpi vai viņu aizsardzību, atbilstu kompetentu orgānu noteiktajām normām, tai skaitā drošības un veselības aizsardzības ziņā un to personāla kvantitātes un piemērotības aspektā, kā arī kompetentas uzraudzības sfērā. Turpmāk apskatīti iespējamie nacionāla līmeņa indikatori, kas ir izmantojami izglītība vides monitoringam un pilnveidei. B. Nacionālie indikatori drošām un cieņpilnām skolām Izpētes rezultātā tika identificēti četri mērķi, kas būtu jāsasniedz, lai nodrošināt drošu un cieņpilnu izglītības vidi skolēniem un ar tiem saistītie indikatori: skolēni jūtas pasargāti no visu veidu vardarbības un diskriminācijas; visas iesaistītās puses skolas administrācija, personāls, bērni, vecāki apzinās savu atbildību par drošas vides veidošanu, atpazīst draudus un zina kā rīkoties; 23 Bērnu tiesību koncencija (1989), 24.pants. 24 World Health Organisation, World Report on Violence and Health (2002) pg 8. At http://www.who.int/violence_injury_prevention/violence/world_report/en/ (skatīts 2013.gada 1.novembrī) 25 Bērnu tiesību koncencija (1989), 28.-30.panti. 26 Committee on the Rights of the Child, General Comment no. 1 The Aims of Education (2001) Art 29 (1), para 19 27 Bērnu tiesību koncencija (1989), art 19. 28 Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 4 Adolescent health and development in the context of the Convention on the Rights of the Child, UN Doc CRC/GC/2003/4 (2003), para 34. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 17
skolām ir pietiekami resursi (finansējums un metodiskais atbalsts) drošas vides veidošanai; tiek veikts monitorings un dati izmantoti situācijas uzlabošanai. Šo mērķu kontekstā aktuāli gan nacionāli, gan skolas līmeņa indikatori. Nacionālie skolu drošības standarti nosaka un novērtē standartus, savukārt skolu līmeņa standarti parāda, cik daudzas skola atbilst nacionālajiem standartiem. Šajā analīzē padziļināti tiks apskatīti nacionāla līmeņa indikatori, iezīmējot arī skolas līmeņa indikatorus. Mērķis Virzītājspēks Procesa indikatori Skolēni jūtas pasargāti no visu veidu vardarbības un diskriminācijas Cilvēktiesību konvencija, Konvencija par bērnu tiesībām Situācijas raksturojums Vai pastāv nacionāli standarti, kas virza un Kvalitatīva tiesību aktu analīze novērtē skolas fizisko un psihosociālo vidi? Cik kvalitatīvi ir šie standarti? Virsmērķis un pirmais indikators- vai skolēni jūtas droši un pasargāti no visu veidu vardarbības un diskriminācijas skolā. Šis indikators netiek mērīts nacionālā līmenī, par situāciju var spriest pēc Pasaules Veselības organizācijas veiktā pētījuma Skolas vecuma bērnu veselības ieradumi datiem, kas tiek veikts reizi četros gados. 29 Pētījums liecina, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem starp 39 pētītajām valstīm. 2012.gadā bija 5882 iesniegumi policijā par vardarbību skolā. Arī valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (BTI) pauž bažas, ka vardarbība turpina pieaugt un kļūst par normu skolnieku attiecībās. Krīzes tālruņa zvanu statistikā emocionāla vardarbība izglītības iestādē ir galvenais iemesls, kāpēc bērni vēršas pēc palīdzības. Arī fiziskas vardarbības gadījumi izglītības iestādēs un attiecībās ir salīdzinoši biežs iemesls, kāpēc zvana uz krīzes tālruni (skat. 1.attēlu). 30 29 Currie C. et al. eds. (2012). Social determinants of health and well-being among young people. Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) study. Copennhagen: WHO Regional Office for Europe. 30 Vēja, A. Bērnu aktuālākās problēmas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 ikdienas praksē. Prezentācija konferencē "Bērnu un pusaudžu pašnāvības Latvijā: situācija, riska faktori un uz pierādījumiem balstīti risinājumi". Lasīts 28.01.2014. http://www.spkc.gov.lv/aktualitates/649/notikusi-konference-bernu-un-pusaudzupasnavibas-latvija-situacija-riska-faktori-un-uz-pieradijumiem-balstiti-risinajumi-preses-konferences-dalibniekuprezentacijas Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 18
2. attēls. VBTAI krīzes tālruņa dati. 29 Vai pastāv nacionāli standarti, kas virza un novērtē skolas fizisko un psihosociālo vidi? UNESCO vadlīnijās Skolu veselības monitoringam un novērtēšanai minēts, ka nacionālie skolas drošības standarti nodrošina vienotu izpratni par drošu skolas vidi, izvērtēšanas kritērijus, vadlīnijas, kas palīdz skolām veidot vidi drošu, cieņpilnu un brīvu no vardarbības, kā arī palīdz novērst drošības apdraudējumus, ja tādi radušies. Nacionāliem skolas drošības standartiem jābūt iekļautiem likumos, procedūrās un uzvedības kodeksos. 31 Bērnu tiesību konvencijā noteiktās tiesības uz drošu vidi ir iestrādātas Bērnu tiesību aizsardzības likumā 32 : 9.panta otrā daļa nosaka, ka pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. 72.panta 1.daļu nosaka, ka par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā un tiktu ievērotas citas viņa tiesības, izglītības iestādēs atbildīgi ir izglītības iestāžu vadītāji un darbinieki. Ja ir aizdomas par vardarbību, nekavējoties jārīkojas. Pretējā gadījumā saskaņā ar 72.panta otro daļu tie saucami pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības. Bērnu tiesības un atbildību par drošu vidi nosaka arī Izglītības likums 33 : Izglītojamo tiesības uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē noteiktas 55.7.pantā; uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem noteiktas 55.8. pantā; Izglītojamo pienākumi noteikti 54.pantā 31 Unesco. (2012). Monitoring and Evaluation guidance for School Health. 32 Bērnu tiesību aizsardzības likums: LR 1998.gada 19.jūnija likums (spēkā no 22.07.1998.)//"Latvijas Vēstnesis", 08.07.1998., Nr. 199/200 (1260/1261). 33 Izglītības likums: LR 1998.gada 29.oktobra likums (spēkā no 01.06.1999.) // Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998., Nr.343/344 (1404/1405). Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 19
ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses; nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību; Pedagogu pienākums ievērot izglītojamo tiesības veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus Latvijas patriotus; Par bērnu drošību skolā ir atbildības izglītības iestādes vadītājs, kura pienākums ir 34 organizēt izglītojamo drošības pasākumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos, kā arī gadījumos, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību (3.2. pants); plānot un organizēt izglītojošus pasākumus par izglītojamo drošību, tai skaitā vardarbības un ievainojumu profilakses jautājumos (3.4.pants). Cik kvalitatīvi ir šie standarti? Drošības standartu kvalitātes galvenie rādītāji ir tie balstīti jaunākajās atziņās par skolas vidi ietekmējošiem faktoriem un labo praksi; tie ir balstīti izpētē par skolu vajadzībām un būtiskākajām problēmām; tie atspoguļo dažādu skolēnu grupu vajadzības (zēni/meitenes, bērni ar īpašām vajadzībām, bērni no ģimenēm ar zemu sociāli ekonomisko statusu, etniskās minoritātes, emigranti u.c.); standarti ir ērti lietojami un pieejami. 35 Lai gan bērna tiesības uz drošu vidi ir iestrādātas Latvijas likumos, tajos noteiktā atbildība ir vispārīga un pieļauj plašas interpretācijas iespējas. Piemēram, noteikts, ka skolotāju atbildība ir ievērot skolēnu tiesības. Bieži vien personas nav informētas, ka arī par verbālo vardarbību, vainīgos ir iespējams saukt pie atbildības, tādēļ arī nenotiek nepieciešamā iejaukšanās un risinājuma meklējumi. Latvijas likumdošanā noteikta direktora atbildība, skolēnu atbildība un tiesības, bet nav paredzēta skolotāja rīcība, kas, kā liecina pētījumi 36, ir izšķiroša drošas vides veidošanā. Tieši skolotāji kopā ar skolēniem ikdienā, var īstenot drošas vides principus, novērtēt un 34 Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos". 35 Unesco. (2012). Monitoring and Evaluation guidance for School Health. 36 Ttofi, M. M., & Farrington, D. P. (2011). Effectiveness of school-based programs to reduce bullying: a systematic and meta-analytic review. Journal of Experimental Criminology, 7(1), 27 56. doi:10.1007/s11292-010- 9109-1 Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 20
novērst apdraudējumus. Savukārt, ja skolotāji neiesaistās, vienaudžu vardarbība ir augsta un attīstās pašpastiprinoši. 37 Norvēģijā vienaudžu vardarbības un iebiedēšanas aizliegums un skolas darbinieku rīcības plāns tā gadījumos ir iestrādāts Izglītības likumā. Tas ir specifisks un pielietojams: Skolai jāpieliek aktīvas un sistemātiskas pūles, lai veicinātu labu psiho sociālo vidi, kur katrs skolnieks var justies drošībā un sociāli piederīgs. Ja kāds no skolas darbiniekiem uzzina vai viņam ir aizdomas, ka kāds skolnieks ir pakļauts aizvainojošiem izteikumiem vai tādai rīcībai kā mobings(iebiedēšana, ņirgāšanās), diskriminācija, vardarbība vai rasisms, tam iespējami ātri jāizmeklē situācija un jāinformē skolas direktors un, ja nepieciešams un iespējams, tūlīt jāiesaistās. Norvēģijas Izglītības likuma 9a-3.pants. Salīdzinot Norvēģijas un Latvijas izglītības likumu redzam, ka Latvijas likums ietver tiesisko regulējumu, bet nav precizēti drošības standarti. Jau 2008.gadā Tiesībsarga birojs veica situācijas izpēti un secināja, ka valstī ir izstrādāts tiesību aizsardzības mehānisms, kas būtu piemērojams vienaudžu iebiedēšanas, pazemošanas gadījumos, tomēr tas darbojas neefektīvi. Galvenie iemesli- zināšanu, prasmju nepietiekamība, efektīvu rīcības plānu un sadarbības trūkums. 35 Mērķis Virzītājspēks Procesa indikatori Pieejami informatīvi izglītojoši materiāli Pieejamas apmācības Skolas administrācija, personāls, bērni, vecāki apzinās savu atbildību par drošu vidi skolā, atpazīst draudus, zina kā rīkoties Cilvēktiesību konvencija, Konvencija par bērnu tiesībām Situācijas raksturojums Cik % vecāku ir informēti par savu atbildību un risinājumiem? Cik % bērnu ir informēti par savām tiesībām un pienākumiem? Cik % pedagogu zina, kā veidot drošu vidi savā klasē un kā novērst iespējamos draudus? Skolas administrācija, personāls, bērni, vecāki apzinās savu atbildību par drošu vidi skolā, atpazīst draudus, zina kā rīkoties. Agresija, vardarbība, iebiedēšana un diskriminācija ir kompleksi sociāli fenomeni, kurus ietekmē gan bioloģiski, gan sociāli procesi ne tikai skolā, bet arī mājās un sabiedrībā kopumā. Ja sabiedrībā, medijos izteikta neiecietība, naida runa, agresija, ir liela iespēja, ka tās būs sastopamas arī skolās. Tomēr tas nav neizbēgami. Pētījumi Izraēlā liecina, ka skolas kultūrai un klimatam ir lielāka nozīme, nekā norisēm sabiedrībā. Pat etniska konflikta un kara apstākļos, skolas var būt kā drošības sala, kur dominē cieņpilnas attiecības starp skolēniem un skolotājiem. 38 Savukārt, Zviedrijā, kur kopumā ir vieni no zemākajiem vienaudžu vardarbības radītājiem, pēdējos gados uz laiku slēgtas divas skolas tajā valdošās vienaudžu pazemošanas, 37 Salmivalli, C., & Voeten, M. (2004). Connections between attitudes, group norms, and behaviour in bullying situations. International Journal of Behavioral Development, 28(3), 246 258. 38 Benbenishty, R., & Astor, R. A. (2012). Monitoring school violence in Israel, national studies and beyond: Implications for theory, practice, and policy. In Handbook of School Violence and School Safety (pp. 191 202). Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 21
vardarbības un nežēlīgu iesvētības rituālu dēļ. 39 Interesanti, ka viena no šīm skolām atradās nabadzīgā rajona, otra- elitāra internātskola. Arī citi pētījumi liecina, ka sociāli ekonomiskie faktori nav noteicošie tam, vai skolā notiks vardarbība. 40 Drošas skolas vides veidošana ir process, kura jāiesaistās visiem- skolēniem, skolotājiem, skolas administrācijai, vecākiem un plašākai sabiedrībai. Svarīgi, ka katrs apzinās sava atbildība un iespējamos risinājumus un notiek sadarbība. Formāli drošības plāni, ko izstrādājusi skolas administrācija, nebūs efektīvi. Tas kā programma tiek īstenota ir tik pat svarīgi kā tas, kas tiek darīts. 41 Visu iesaistīto pušu iesaiste ir izaicinošs mērķis, tomēr daudzās valstīs, t.sk. Norvēģija un Islandē ir pozitīvi piemēri kā to īstenot. Lielākā daļa skolas līmeņa programmu paredz darba grupas izveidi, kas ietver gan skolotājus, skolēnus, vecākus, administrāciju un atbalsta personāli. Latvijas skolās darba grupa varētu būt skolu padomes, kur pārstāvētas visas minētās grupas. Lai šādu modeli īstenotu skolu padomēm ir nepieciešams metodiskais atbalsts, lai veiktu skolas vides ikgadējo izpēti, informatīvie materiāli, ko izmantot dažādu grupu iesaistei un izglītošanai skolas līmenī. 3. attēls. Direktoru atbildes uz jautājumiem Tiesībsarga pētījumā. 41 Šobrīd Latvijā informācija un atbalsts ir fragmentāri. Kustība Draudzīga skola piedāvā idejas drošas vides veidošanai skolām, kustība Drosme draudzēties brīvprātīgie strādā ar skolēniem. Latvijas Vecāku foruma dalīborganizācijas izglīto vecākus par to tiesībām un atbildību drošas skolas veidošanā- notikušas, apmācības, konferences, izstrādāti informatīvi 39 Schools agency: kids taught 'to take a beating'. http://www.thelocal.se/20111129/37636 (Lasīts 2014.28.01.) 40 Stassen Berger, K. (2007). Update on bullying at school: Science forgotten? Developmental Review, 27(1), 90 126. 41 Astor, R. A., Guerra, N., & Acker, R. V. (2010). How Can We Improve School Safety Research? Educational Researcher, 39(1), 69 78. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 22
materiāli. Arī Tiesībsarga veiktajā pētījumā 90% no skolu direktoriem uzskata, ka skolotājiem būtu nepieciešamas papildus apmācības drošas skolas vides veidošanai (skat. 3.attēls). 42 Minēto organizāciju uzkrātā pieredze un resursi varētu tikt izmantoti skolu padomju kapacitātes stiprināšanai. Gan Norvēģijā, gan Islande īstenoti arī efektīvi nacionāla vai pašvaldību līmeņa starpinstitucionālas sadarbības projekti vienaudžu vardarbības mazināšanai. Pirmais Manifests pret vardarbību/iebiedēšanu Norvēģijas skolās tika parakstīts pēc premjerministra iniciatīvas 2002. gadā. Iemesls tam bija gandrīz lineārs upuru un pāridarītāju skaita pieaugums kopš 1995. gada. Pirmā manifesta ietvaros vienaudžu vardarbība tika samazināta par 30%, tomēr pēc manifesta beigām tā atkal pieauga, kas rosināja noslēgt jaunu vienošanos. Pētnieki norāda, ka nacionāla līmeņa uzmanība un iniciatīvas ir būtiskas, lai sasniegtu rezultātu. 43 Jāpiemin, ka arī pirms tam Norvēģijas skolās tika īstenotas programmas vienaudžu vardarbības mazināšanai, t.sk. pasaulē atzītā D.Olveusa programma. Arī Islandē efektīva iniciatīva vienaudžu vardarbības mazināšanai tika izveidotas starpinstitucionālas darba grupas katrā Reikjavikas rajonā. Darba grupā darbojās pārstāvji no skolām, ārpusskolu nodarbību vadītājiem, vecākiem, skolēniem u.c. Tika analizēti vardarbības un antisociālas uzvedības iemesli, katras iesaistītās puses iespējamā rīcība un atbildība par situācijas risināšanu. Tika sasniegti nozīmīgi rezultāti. Šo projektu efektivitātes komponents ir sadarbība un katra individuālas atbildības precizēšana, kā arī pārmaiņu motivācijas radīšana visās iesaistītajās grupās. Var secināt, ka patreizējās iniciatīvas vienaudžu vardarbības novēršanai ir nepietiekamas, nesistemātiskas un iesaistītās puses nepietiekami apzinās savu atbildību. Nepieciešams sistematizēt aktivitātes drošas vides veidošanai pilnveidojot drošības standartus un nodrošinot skolām un skolu padomēm resursus drošas vides veidošanai skolās. Nacionāla līmeņa starp institucionāla darba grupa varētu būt labs sākums, drošu skolu attīstīšanai. 42 Rūsiņa, Z. (2009). Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās. Ombutsmen of Republic of Latvia. 43 Roland, E. (2011). The broken curve: Effects of the Norwegian manifesto against bullying. International Journal of Behavioral Development, 35(5), 383 388. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 23
Mērķis Skolām ir nodrošināti resursi (finansējums un metodiskais atbalsts) drošas vides veidošanai Virzītājspēks Cilvēktiesību konvencija, Konvencija par bērnu tiesībām Procesa indikatori Situācijas raksturojums Skolām ir pietiekams finansējuma Cik skolām ir drošības plāni? drošas vides veidošanai; Cik kvalitatīvi ir drošības plāni? Skolai ir pietiekams metodiskais Cik skolas īsteno pasākumus drošas vides veidošanai? atbalsts drošas vides veidošanai. Vai tiek izglītoti visi iesaistītie? Vai pieejamais atbalsts drošas vides veidošanai ir pietiekams? Skolām ir nodrošināti resursi (finansējums un metodiskais atbalsts) drošas vides veidošanai Izglītības likums nosaka, ka drošības plāniem jābūt visās skolās. Tomēr nav datu par to kvalitāti un izmantošanu. Vairāki notikumi (vecāku sūdzības, Jaunjelgavas, Ozolnieku gadījumi) liecina, ka drošības plāni bieži ir formāli, netiek pildīti. Metodiskais atbalsts skolām pieejams caur brīvprātīgo kustība Draudzīga skola, ko īsteno Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Kustībā formāli ir 160 biedri- skolas, no tām aktīvi piedalās tikai 30. Zemā skolu līdzdalība liecina, ka skolas nepietiekami apzinās problēmas esamību un savu atbildību tās novēršanā. Arī Tiesībsarga veiktajā pētījumā 74% no skolu direktoriem norādīja, ka izstrādātā sistēma vienaudžu vardarbības mazināšanai skolās ir nepietiekama (skat. 4.attēlu). 44 Arī Drosme draudzēties programmas vadītāja atzīst, ka brīvprātīgo atbalsts nevar aizstāt sistemātisku pasākumu īstenošanu skolās. Gan Islandē, gan Norvēģijā skolas ir atbildīgas par drošas vides veidošanu un atbalsta pasākumiem. To īstenošanai visbiežāk skolas piedalās kādā programmā drošas vides veidošanai vai pieaicina ekspertus, kas palīdz izdntificēt skolas vajadzības un risinājumus. Šie eksperti var būt pašvaldības darbinieki (līdzīgi kā Skolu valde) vai neatkarīgi eksperti. Skolām ir pieejams finansējums šo aktivitāšu īstenošanai. Lai Latvijas skolas spētu īstenot savu atbildību, tām nepieciešams nodrošināt pamatpakalpojumus, t.sk. 4.attēls. Skolu direktoru atbildes uz jautājumu Tiesībsarga pētījumā. 43 44 Rūsiņa, Z. (2009). Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās. Ombutsmen of Republic of Latvia. Indikatori iekļaujošai un drošai skolai 24