SlokasPamatskolasAvīze Šodien mums nemaz nav vaļas. Skaties, kā te rūc un maļas. (Alberts Kronenbergs.) Oktobrī skolēni un skolotāji aktīvi gatavojās dzejas stundai un Alberta Kronenberga dzimšanas dienai. 10. oktobrī skolā notika dzejas stunda ar igauņu bērniem no Paikuses pamatskolas, izmantojot telesakaru lietojumprogrammu Skype. Pašsacerētos dzejoļus runāja mūsu skolas 3.-9. klases skolēni. Saziņas valoda bija angļu valoda. Ievadā Dana Gradkovska pastāstīja par Dzejas dienu tradīciju Latvijā. Pirmie savus jaunrades darbus runāja skolēni no 3.a klases. Rudens tēma izskanēja Samantas Marotes, Katrīnas Skuteles un Montas Kalējas dzejoļos. Centušies bija arī 8.a un 9.a klases skolēni. Dana pastāstīja par tulkotāju Guntaru Godiņu. Tad latviešu valodā klausījāmies igauņu dzejnieces Lēlo Tungalas dzejoļus no krājuma Daudzpusīgais ronis (atdzejojis G. Godiņš), bet Paikuses pamatskolas jaunieši šos dzejoļus lasīja igauņu valodā. Noslēgumā skanēja atzinīgi aplausi. Katrīna Skutele, Monta Kalēja, 7.b Novadnieka, mākslinieka, rakstnieka Alberta Kronenberga 130. dzimšanas dienai skolā bija veltīti vairāki pasākumi. Vispirms 18. oktobrī jubileju svinēja Mākslas skolas saime, konferenču zālē atklājot izstādi, kurā bija apskatāmi akvareļi, grafika, ikata un autortehnikā veidoti darbi, kuru iedvesmas avots A. Kronenberga daiļrade. Pasākumā visus priecēja Ievas Greiziņas no galvas deklamētā A. Kronenberga Jērādiņa. Svinības turpinājās 20. oktobrī, kad skatījāmies skolotājas Renātes Urštes vadītā pulciņa Pasaku laboratorija iestudējumu Mazais ganiņš, bet koris un ansamblis dziedāja dziesmas no Raimonda Paula dziesmu cikla Mazais ganiņš. Mūsuprāt, svētki izdevās! Anastasija Liekmane, Elīza Vulāne, 5.a Slokas pamatskola Oktobris 2017 Šajā izdevumā: Lasām dzeju un svinam Alberta Kronenberga dzimšanas dienu Mācāmies spēļu laukumā Gatavojam ēst Dodamies uz Tallinu Piedalāmies sacensībās Klausāmies lekcijas Svinam Skolotāju dienu Iepazīstam Latviju Apmeklējam koncertlekcijas Grāmatu izstāde A. Kronenbergam 130.
Skolas ārtelpas spēļu laukums Mūsu skola, pateicoties NORDPLUS Junior starptautiskā projekta Kinestētiskās mācīšanas un mācīšanās ietekme uz skolēnu izglītības apguves kvalitātes attīstību finansējumam, ir ieguvusi ārtelpas spēļu laukumu, kurā, izmantojot kinestētiskās mācību metodes, iespējama efektīvāka mācību vielas apgūšana dažādos mācību priekšmetos. Gardēžu klase Laukums jau tika izmantots 7. klasē sociālo zinību apguvē. Mācību stundas mērķis bija veidot izpratni par pārtikas izcelsmes vietas nozīmību. Šī nodarbība, kuras tēma bija Pasaule manā šķīvī, piedalījās UNESCO starptautiskās izglītības akcijā Pasaules lielākā mācību stunda. Stundas gaitā skolēni iepazinās ar ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, noskatījās videomateriālu Pārtika un globālie mērķi, darba burtnīcā izpildīja uzdevumu par brokastīm: skolēni uzrakstīja, ko ēduši brokastīs un no kuras valsts bijis ēdiens vai tā sastāvdaļas. Jaunieši saskaitīja, cik skolēniem ēdienkartē bija produkti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Eiropas Savienības un pārējās pasaules. Skolas pagalmā jaunieši veidoja klases kopējo brokastu šķīvi no pārtikas izcelsmes valstīm vai reģioniem, kā arī pārrunāja Latvijas uztura lietošanas priekšrocības un iespēju ārzemju pārtiku aizvietot ar vietējiem produktiem. Iveta Kravinska Apgūstot jaunas zināšanas jautājumos, kas saistīti ar veselīgu uzturu, konkursa Gardēžu klase pusfinālā šoruden savas prasmes pavārmākslā pārbaudīja 725 skolēni no 38 Latvijas skolām 5.-9. klases grupā. No Jūrmalas skolām konkursam pieteicās mūsu skolas 9.a klase. Tikām nākamajā kārtā, taču neiekļuvām finālā. Finālā piedalīsies 20 prasmīgākās klases. Piedaloties konkursā, kopā ar Loretas mammu, kas ir pavāre un uztura speciāliste, mācījāmies gardu un sabalansētu maltīšu pagatavošanas noslēpumus. Grubotto, ķirbju krēmzupa, pildīts vistas cepetis un ķirbju deserts šīs ir dažas no receptēm, kuras konkursa pusfinālā no Rimi Gardēži sarūpētā piecu veselīgu produktu groza saviem spēkiem kopīgi centās pagatavot 9.a klases skolēni. Lai gan dalībniekiem tika dots uzdevums no žūrijas izvēlētajiem produktiem ķirbja, grūbām, vistas, grieķu jogurta un ziedkāposta pagatavot vienu veselīgu ēdienu, mēs bijām ļoti saimnieciski un pagatavojām vairākus ēdienus, izmantojot visus produktus. Papildus maltītes gatavošanai un tās iemūžināšanai foto dažādos resursos meklējām informāciju par produktu uzturvērtību un lomu cilvēka organismam būtiskos procesos, kā arī noskaidrojām, kā veidot oriģinālu recepti un noformēt maltīti. Centāmies būt precīzi un ievērot higiēnas prasības darba izpildē. Mēs arī pamatojām konkrētās receptes izvēli. Foto un aprakstus nosūtījām konkursa Gardēžu klase žūrijai. Mums pašu gatavotais ēdiens ļoti garšoja! Emīlija Lubgāne, 9.a Izmantotais avots: https://www.rimi.lv/berniem/ gardezu-klase/klasesjaunumi/skolu-konkursagardezu-klase-finalamkvalificejas-20-klases.html 2 SlokasPamatskolasAvīze
Sadarbība cilvēktiesību un pilsoniskās izglītības jomā "Baltic Partnerships for Human Rights Education (HRE) and Education for Democratic Citizenship (EDC)". mīmikā, " apliecināja Dana. Konferences 2. daļā notika darbs grupās. Mēs apspriedām dažādus jautājumus un attīstījām prasmes, lai novērtētu informāciju plašsaziņas līdzekļos, pastāstīja Dana. Pavasarī skola noslēdza sadarbības līgumu ar biedrību Jaunatnes līderu koalīcija par sadarbību projektā Baltijas valstu partnerība cilvēktiesību un pilsoniskās izglītības jomā. Projektu skolā realizēja 8.a klase un skolotājas Guna Višņevska, Inese Muldere. Projekta ietvaros tika sagatavota, pieteikta un novadīta nodarbība par izvēli politikā: cik viegli vai grūti ir izdarīt pareizu, pārdomātu izvēli vēlēšanās. Nodarbība visiem patika, kaut sākumā jaunieši izturējās garlaikoti un skeptiski. Galvenie atzinumi pēc nodarbības: valstī notiekošie procesi ir atkarīgi no ikviena iedzīvotāja; izvēlēties, par ko balsot, nemaz nav tik viegli. Jauniešiem bija interesanti uzzināt citu domas un No Latvijas konferencē piedalījās 20 cilvēku grupa, kuras sastāvā bija 6 mūsu skolas pārstāvji: skolotājas Guna, Inese un četri 9. a klases skolēni: Dana Gradkovska, Emīlija Lubgāne, Roberts Vidrins, Markuss Zariņš. Katra dalībvalsts uzstājās ar prezentāciju, uzsverot, cik svarīgi runāt ar jauniešiem par dažādām tēmām. Par dalību projektā un konferencē saņēmām sertifikātus. iesaistīties nopietnās diskusijās. Daži izteica vēlmi nākotnē pievērsties politikai. Šī gada 17. oktobrī Tallinā projekta dalībvalstis Latvija, Lietuva, Igaunija ar savu veikumu tikās noslēguma konferencē Mūsu skolēni sagatavoja improvizētu priekšnesumu. Priekšnesumam gatavojāmies 2-3 nedēļas. Izdomājām 20 jautājumus, piemēram: kāpēc teroristi savu uzmanību pievērš blīvi apdzīvotām vietām? Uzdodot strīdīgos jautājumus, attēlojām emocijas kustībā, Jaunieši jutās gandarīti un iedvesmoti jauniem projektiem. Foto: Guna Višņevska https://www.flickr.com/ photos/136478360@n05/ 3
Velodrošība 14. oktobrī mūsu skolas velopulciņa dalībnieki piedalījās sacensībās Baložu Velodrošība. Sacensībās pārbaudīja gan dalībnieku teorētiskās zināšanas par ceļu satiksmes drošību, gan braukšanas iemaņas. Sacensības notika meiteņu un zēnu sporta disciplīnās dažādās vecuma grupās. Mūsu skolas komanda ieguva labus rezultātus: 3.a klases skolniece Jana Pūre ieguva 3. vietu, bet 3.b klases skolnieks Niks Isjomins un 5.a klases skolnieks Emīls Puķjānis izcīnīja 6. vietu. Dalībnieki iepazinās ar čempioniem bērniem, kas Eiropas jauno satiksmes dalībnieku sacensībās Albānijā ieguva 1. vietu. 25. novembrī velopulciņa dalībnieki piedalīsies nākamajās sacensībās Baložu velodrošība 2017. Turēsim īkšķus! Terēze Sāra Šmite, 7.a Lekcijas par atkarību un vardarbību Oktobrī mūsu skolā pašvaldības policijas vecākā inspektore Jeļena Lazda vadīja vairākas nodarbības. 7.-8. klases skolēniem inspektore stāstīja par atkarību, atkarību izraisošām vielām, to kaitīgajām blaknēm, kā arī par administratīvo atbildību kaitīgo vielu lietošanas gadījumā. 5. klases skolēniem inspektore vadīja nodarbību par emocionālo un fizisko vardarbību skolā. Skolēni pārrunāja, kas ir vardarbība, kā tā izpaužas, kādi ir vardarbības cēloņi un sekas. Inspektore atgādināja, ka par vardarbību ir paredzēts sods, kas atkarīgs no varmākas vecuma. Uz pārrunām par vardarbību skolā rosināja arī filmas Joka pēc noskatīšanās. Būsim atbildīgi un iecietīgi! Džastina Dženifera Kaļiņina, 7.a Skolotāju dienas fotomirkļi Cepumu kūka. Basketbols: spēlē skolēni un skolotāji. Skolēnu izgatavotas piespraudes skolotājiem. Radošā darbnīca. 4 SlokasPamatskolasAvīze
Iepazīstam Latviju Mēs, 1. klase, brīvlaika nedēļā braucām ekskursijā uz Laumu atpūtas parku. Vispirms izgājām Sporta taku, kur pārvarējām dažādus šķēršļus, pēc tam apmeklējām Putnu taku. Pēc taku apmeklējuma devāmies liet vaska svecītes. Tad gida pavadībā izstaigājām Bišu taku, kur mums pastāstīja visu par bitēm. Kad deguni jau bija Koncertlekcijas nosaluši, gājām gardās pusdienās, kur mums pasniedza pankūkas ar medu un ievārījumu. Ekskursija mums patika, un ar nepacietību gaidām nākamo! 1.a klase un audzinātāja Samanta Balode Oktobrī 1.-4. klases bērni devās uz koncertlekciju Princese un pazudušais pērtiķis. Izrādē piedalījās mākslinieks Janis Rozentāls, Rozentāla sieva un princese, kas atradās gleznā. Pērtiķis mani uzjautrināja ar savu dīvaino balsi, kad lika mums dziedāt. Rozentālam galvenais uzdevums bija gleznot. Rozentāla sievai un princesei bija viens kopīgs uzdevums pozēt, lai Rozentāls varētu pabeigt gleznu. Bet pērtiķis tikai skraidīja. Izrādē uzstājās Latvijas Nacionālās operas solisti, ansamblis Brokastis četratā un perkusionists Nils Īle. Man šī izrāde patika, jo tā iepazīstināja ar Jaņa Rozentāla laiku, viņa populāro gleznu Princese ar pērtiķi (1913) un es uzzināju, ka būt māksliniekam ir grūts un pacietīgs darbs. Elizabete Laura Laugale, 3.a 5.-8. klases bērni oktobrī devās uz koncertlekciju Latvijas simtgadi gaidot. Mana tautasdziesma. Koncertā Annija Putniņa un Miks Dukurs dziedāja latviešu tautasdziesmu apdares, bet koklētāja Laima Jansone atskaņoja tautas mūziku un improvizācijas. Apzināt tautas tradīcijas palīdzēja dejotāji. Nākamā koncertlekcija paredzēta 14. novembrī. Vecāku diena 12. oktobrī Slokas pamatskolā psihologs, publicists, grāmatu autors, Latvijas un Dānijas augstskolu pasniedzējs Kaspara Bikše lasīja lekciju skolotājiem un vecākiem. Atraktīvi un interesanti lektors skaidroja, kā iedvesmot un motivēt bērnus mācīties. Par to, ka lektors ir uztaustījis auditorijai būtisku tēmu, liecināja pulkstenis, jo nodarbības laiks pagāja nemanot, bet vecāki ieinteresēti turpināja uzdot jautājumus. Par pārsteigumu autoram pašam, Kaspara Bikšes grāmatas Lūdzu, skolotāj visi eksemplāri tika pārdoti zibenīgi. Nākamā vecāku diena Slokas pamatskolā paredzēta pavasarī. Zanda Ošiņa 5
Dabas aizsardzība manā dzīvē Dzīvnieki drošībā Mēs dzīvojam meža malā. Tuvākajā apkārtnē nav daudz māju. Savā mežā un pļavās mēs neļaujam medīt, un tāpēc dzīvnieki grib patverties pie mums. Bieži redzam stirnas, briežus, aļņus, lapsas, zaķus. Vienreiz pie mums sētā bija ienācis mazs lapsēns, un viņš gribēja ienākt istabā. Viņš nebaidījās un negāja prom. Nodomājām, ka viņam ir trakumsērga. Mamma teica, lai es piezvanu uz Slokas dzīvnieku patversmi un pajautāju, ko darīt. Patversmes speciālists ieteica lapsu nebarot, un tad tā pati aiziešot. Tā arī notika. Lapsēns pats aizgāja uz mežu. Man ļoti patīk, ka ir vieta, kur dzīvnieciņi jūtas droši. Artis Peimanis, 3.a Eseja par kaķiem Man ļoti patīk kaķi. Man mājās ir divi kaķi: viens balts ar melniem plankumiem, un viņu sauc Murziks. Otrs ir pelēks - Katja. Man ļoti žēl kaķus, kas dzīvo ārā un kuriem nav saimnieku. Kad eju pastaigāties, paņemu līdzi kaķu barību, lai pabarotu āra kaķus. Ai, cik žēl! Kāpēc cilvēki pamet dzīvniekus? Kāpēc viņi nemīl tos, tāpat kā es? Ja man būtu iespēja, tad es visus kaķus paņemtu mājās. Mans sapnis ir uzcelt lielu kaķu patversmi. Jana Pūre, 3.a Dabas aizsardzība manā dzīvē un apkārtnē Man ļoti patīk daba. Kad esmu dabā, jūtos patīkami. Es rūpējos par augiem: sagrābju lapas, apgriežu zarus, aplaistu dārzu un stādu augus. Dzīvniekiem arī jāpalīdz. Piemēram, mēs ar mammu izglābām sarkankrūtīti un vienu dienu paturējām mājās. Savam kaķim es ieberu paēst un ieleju padzerties, bet mamma iztīra kaķa kastīti. Tā nu es rūpējos par dabu. Man ļoti patīk to darīt! Laura Pētersone, 3.a Rūpes par dabu Mums visiem ir jārūpējas par dabu. Nedrīkst mest zemē atkritumus, jo tā piesārņojam dabu. Arī putni un citi dzīvnieki, apēdot izmestos atkritumus, var saindēties un aizrīties. Viņi var nomirt. Es nemetu zemē atkritumus un rūpējos par putniem, ieliekot ēdienu barotavā. Nedrīkst kurināt ugunskurus, jo var aizdegties zāle un tuvākie koki, kā arī sadegt zālē dzīvojošie kukaiņi un dzīvnieki. Uguni drīkst kurināt tikai speciālās vietās. Lai daba būtu tīra, tiek rīkotas talkas. Mēs pie mājas arī sakopjam visu. Atkritumus metam atkritumu tvertnēs. Rūpēsimies par dabu! Sandijs Peipiņš, 3.a Dabas aizsardzība manā dzīvē un apkārtnē Dabā problēma ir atkritumi un pamesti dzīvnieki. Mēs ar ģimeni katru gadu pie mājas mežā talkojam, taču atkritumu nepaliek mazāk, jo slikti cilvēki tos atkal sanes un izmet. Mūsu pagalmā un arī citur var redzēt kaķus, kas izlien no pagraba caurumiem. Viņi tur dzīvo, un viņiem nav cilvēku, kas rūpētos par tiem. Šiem kaķiem dzimst bērniņi, kas turpat dzīvo gan ziemu, gan vasaru. Ielas kaķus nav, kas aizved pie ārsta, tāpēc mamma man neļauj tos glaudīt. Ja apkārtējie cilvēki un mēs paši būtu kārtīgāki, nebūtu atkritumu vietās, kur tie nav paredzēti. Būtu labi, ja katram kaķītim būtu cilvēks, kas par viņu rūpētos. Bruno Brauhbārs, 3.a Dabas aizsardzība manā dzīvē un apkārtnē Es rūpējos par savu suni Azuru un kaķenīti Kitiju. Azura ir ļoti dzīvespriecīga un dažreiz arī palaidnīga. Kitija ir ļoti veikla un liela medniece putniem un pelēm no viņas ir jāuzmanās. Mēs ar omi barojam savus mājas sargus. Man kaimiņos dzīvo draudzene Baiba, kas mīl savu suni Bellu un runci Rūdi un par tiem rūpējas. Es esmu redzējusi dažus bērnus un pat pieaugušos, kas apkārtni piesārņo ar papīriem un pudelēm. Es tā nekad nedaru, jo zinu, ka tas kaitē dabai. Annika Dūmiņa, 3.a 6 SlokasPamatskolasAvīze
Mans rudais rudens zirgs Mans rudais rudens zirgs Pie manis atjāja rudais rudens zirgs. Tas atjāj uz trim mēnešiem un pēc tam dodas tālāk. Viņš ierodas ļoti krāšņs. Kad bēris parādās, viņš ir zaļš. Pēc dažām dienām zirgs sāk krāsoties dzeltens. Un beigās kļūst sarkanoranžs. Man ir interesanti vērot viņa pārvērtības. Mums ļoti patīk spēlēties ar lapām. Arī kad līst, mēs skraidām pa peļķēm un priecājamies. Katru reizi, kad esmu ar viņu, uz dzīvi raugos caur rozā brillēm. Man negribas atvadīties no viņa, jo saprotu, ka būs grūti. Rudais rudens zirgs katru reizi mēģina mani mierināt ar varavīksni. Un es sāku saprast, ka nekas viņš atgriezīsies pēc gada, bet tagad atstās mani ar sniega karalieni. Anastasija Liekmane, 5.a Mans rudais rudens zirgs Viss sākās pie Rīgas jūras līča, kad es ieraudzīju skaistu, ar lapām noklātu rudens zirgu. Viņš man jautāja: - Vai Rīga jau gatava? Es atbildēju: - Nē! Bet kāpēc tu tā jautā? To parasti jautā ragana. Zirgs stāstīja, ka ir lasījis par to grāmatā, bet viņš gribējis uzzināt, vai Rīga ir gatava rudenim. Beigu beigās noskaidrojās, ka zirgs nevarējis sagaidīt, kad ķerties pie darba un izgreznot pilsētu. Kad kumeļš visu bija paskaidrojis, es teicu: - Rīga ir gatava rudenim. Zirgs ātri jo ātri Rīgu noklāja ar daudzkrāsainām lapām, un visur valdīja rudens prieki. Luīze Ansone, 5.a Mans rudais rudens zirgs Izgāju pastaigāties pa mežu, un man bija tāda sajūta, ka mani kāds vēro. Pie tam es sadzirdēju krūmos čabēšanu. Paskatījos krūmos un ieraudzīju zirgu! Viņš bija tik skaists! Tas bija ābolaini pelēks kā rudens migla, aste zirgam bija gara un balta. Nodomāju, ka viņam jādod vārds, un nosaucu to par Rudens Zirgu. Es kumeļam teicu: - Nāc ar mani! - un viņš mani klausīja. Bet tad notika brīnums: zirgs mainīja krāsu, viņam izauga spārni un... tas pacēlās spārnos un aizlidoja. Es nepaguvu atvadīties. Kliedzu, bet zirgs neatsaucās. Tad pamanīju, ka viņš atvadoties atstājis man krāsainu rudens lapu. Paņēmu un aiznesu to mājās. Es to paturēšu līdz nākamgadam. Katrīna Vonda, 5.a Mans rudais rudens zirgs Tas notika pļavā, ļoti skaistā pļavā. Bija vasaras pēdējā diena, un es sēdēju zālē un vēroju, kā lapas iekrāsojās oranžas, sarkanas un dzeltenas. Es sapratu, ka ieradies rudens zirgs. Zirgs izskatījās liels un krāsains. Viņa saros bija ieķērušās lapas. Sari bija sapīti. Tad sāka līt lietus. Rudais rudens zirgs teica: - Labdien! Vai tev patīk tas, ko es izdarīju? Viņš izskatījās priecīgs. Es teicu: - Kāpēc pēkšņi sāka līt lietus? Zirgs atbildēja: - Tas ir rudens. Tā notiks. Es kļuvu bēdīga, jo man nepatika lietus, un teicu, ka man jādodas mājās. Zirgs piedāvāja: - Es varu tevi aizvest! Uzrausos zirga mugurā, un mēs devāmies mājās. Zirgs pa ceļam kā burvju mākslinieks apgleznoja kokus, krūmus un puķes. - Esam klāt! - teica rudens zirgs pie manas mājas sliekšņa. Es, vēl nespēdama atgūties no pārsteiguma, atbildēju: - Paldies! Tiekamies rīt? Zirgs paklanīja galvu. Agnese Zaula, 5.a Letīcija Grunte, 3.a 7
Slokas pamatskola Skolas 3 Jūrmala LV-2011 tel. 67811509 e-pasts: slokaspsk@edu.jurmala.lv Ievērībai! Skolēnu fotogrāfijas šajā izdevumā ievietotas ar vecāku atļauju. Kas notiek novembrī 3. nov. Lekcija par emocionālo un fizisko vardarbību (lektore Jeļena Lazda) 10. nov. Lāčplēša dienas pasākums 10. nov. Gaiļu, ieroču, gaismas ķermeņu izstāde 11. nov. Lāpu gājiens 14. nov. Koncertlekcija 5.-8. kl. 16. nov. Radošo darbu konkurss Kas manu tautu dara stipru 17. nov. Valsts svētku koncerts. Sveču karogs pie skolas 18. nov. Gaismas ceļš 25. nov. Sacensības Baložu velodrošība 2017 Radošie darbi 2.a klases skolēnu darbi Koki rudenī. 4.-9. klases skolēnu izstāde Van Gogs un dzeltenais. Iedvesmojoties no lietuviešu rakstnieka Ķēstuta Kasparaviča grāmatas Īsi stāstiņi par lietām, tapusi 3.a klases skolēnu apavu izstāde. Dodies uz bibliotēku un izlasi arī tu šo Bērnu žūrijas grāmatu!