Atbalsta shēma Latvijas filmām

EIROPAS KOMISIJA Briselē, 16.VII.2008 C(2008)3542 galīgā redakcija Priekšmets : Valsts atbalstu Nr. 233/2008 Latvija Atbalsta shēma Latvijas filmām Ministra kungs, 1. KOPSAVILKUMS (1) Priecājos jūs informēt, ka Eiropas Komisija ir izvērtējusi Latvijas iestāžu paziņoto atbalsta shēmu Latvijas filmām un nolēma atzīt, ka atbalsts ir saderīgs ar EK līgumu. Atbalsta shēma ir apstiprināta līdz 2013. gada 31. decembrim, ja Latvijas iestādes īstenos izmaiņas, kas var būt vajadzīgas pēc Komisijas paziņojuma par kino darbības termiņa beigām 1. 2. PROCEDŪRA (2) Latvijas iestādes paziņoja Komisijai par šo shēmu 2008. gada 13. maijā un sniedza papildu paskaidrojumus 2008. gada 18. jūnijā un 2008. gada 20. jūnijā. 3. APRAKSTS 3.1. Mērķis, juridiskais pamats, budžets un darbības ilgums (3) Shēmas uzdevums ir veicināt nacionālo filmu un starptautisko kopražojumu attīstību, ražošanu un izplatīšanu. (4) Valsts juridiskais pamats šim atbalstam ir: 1 Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par atsevišķiem juridiskajiem aspektiem attiecībā uz kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (COM(2001)534 galīgā redakcija 26.09.2001., OV C 43.,16.2.2002., 6. 17. lpp); pagarināts 2004. gadā (OV C 123, 30.4.04., 1.- 7. lpp.) un 2007. gadā (OV C 134, 16.6.07., 5. lpp.) Viņa ekselence Artis PABRIKA kungs Ārlietu Ministrs Brīvības bulvāris 36 LV-1395 Rīga Commission européenne, B-1049 Bruxelles Europese Commissie, B-1049 Brussel Belgium Telephone: 00 32 (0) 2 299.11.11

Noteikumu projekts Kārtība, kāda piešķir finansējumu filmu nozares projektiem ; Likums par 2008. gada valsts budžetu; kā arī Nacionālā Kino centra filmu projektu konkursa nolikums. (5) Shēma stāsies spēkā 2008. gada 1.augustā, lai gan Latvijas iestādes ir uzņēmušās neveikt maksājumus saskaņā ar shēmu, izņemot de minimis noteikumus, kamēr tās nav saņēmušas apstiprinājumu no Komisijas, kas ietverts šajā vēstulē. Shēma darbosies līdz 2013. gada 31. decembrim. (6) Latvijas iestādes ir arī uzņēmušās īstenot izmaiņas, kas var būt vajadzīgas pēc Komisijas paziņojuma par kinematogrāfiju darbības termiņa beigām, kā arī paziņot Komisijai par jebkādām šādām izmaiņām. (7) Shēmas kopējais budžets laikposmam, kas ilgāks par nedaudz vairāk kā pieciem gadiem, ir LVL 30,43 miljoni (EUR 43, 23 miljoni 2 ). Gada budžets šajā laikposmā pieaug šādi, galvenokārt atspoguļojot 15% Latvijas vispārējās inflācijas rādītāju: Gads LVL miljoni EUR miljoni Erro r! Bookmark not defined. 2008 3,00 4,26 2009 3,45 4,9 2010 4,80 6,82 2011 5,53 7,86 2012 6,35 9,02 2013 7,30 10,37 Kopā 30,43 43,23 (8) Dažādiem atbalsta shēmas elementiem piešķirtās proporcijas ir paredzētas nemainīgas visā laikposmā, lai gan piešķirtie apjomi gadā pieaug. 3.2. Finansētāja organizācija (9) Galvenais finansētājs, kas atbildīgs par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar shēmu, ir Nacionālais Kino centrs (NKC). NKC ir valsts aģentūra, kas pakļauta Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, un ir atbildīga par valsts kultūras politikas īstenošanu filmu nozarē. Saskaņā ar NKC nolikumu galvenās NKC funkcijas ir veicināt Latvijas filmu nozares attīstību, popularizēt Latvijas filmas ārzemēs un piedalīties starptautiskos kino pasākumos. NKC tiek finansēts no valsts budžeta. NKF par darba rezultātiem atskaitās Kultūras ministrijam. 2 Konvertācija pēc kursa EUR 1 : LVL 0,7040, 2008. gada 19. jūnijā. 2

3.3. Atbalsta veidi (10) Shēmas galvenais uzdevums ir atbalstīt un veicināt Latvijas filmu nozares attīstību. Tādēļ atbalsts ir piešķirts: tādu scenāriju sagatavošanai, mākslas, dokumentālo un animācijas filmu veidošanai un ražošanai, kurām ir kultūras, vēstures un inovatīva vērtība Latvijā; starptautisku kopražojumu filmu un starptautiskas sadarbības filmu veidošanai un ražošanai; Latvijas un Eiropas filmu izplatīšanai, Latvijas filmu nozares reklāmai Latvijā un ārzemēs; izglītības un informācijas pasākumiem par Latvijas filmu nozari, Latvijas kino profesionāļu kvalifikācijas celšanai un izglītošanai; citām darbībām, kas veido Latvijas kino vidi. (11) Paziņojums attiecas uz šāda veida atbalstu: atbalsts scenārijiem, atbalsts filmu veidošanai un ražošanai, atbalsts izplatīšanai, atbalsts kopražojumu filmām, līdzfinansējums filmu projektiem, kurus atbalsta Eiropas Savienības fondi un Eurimages, un dažāda veida atbalsts, kas minēts 18. punktā. (12) Atbalstu scenārijiem piešķir pilnmetrāžas mākslas filmu un pilnmetrāžas animācijas filmu veidošanai. (13) Attīstības atbalstu piešķir mākslas filmām, animācijas filmām, dokumentālo filmu projektiem, un ir balstīts uz iesniegtu attīstības plānu, kā arī budžetu. (14) Producēšanas atbalstu piešķir neatkarīgām producentu kompānijām pilnmetrāžas mākslas filmu ražošanai (65 minūtes vai vairāk), īsfilmām, animācijas filmām un dokumentālajām filmām. (15) Atbalsts filmu kopražojumiem tiek piešķirts neatkarīgām producentu kompānijām to mākslas, animācijas un dokumentālo filmu ražošanai, kas ir starptautiski kopražojumi. (16) Līdzfinansējuma atbalsts kino projektiem, kas saņēmuši finansējumu no Eiropas publiskā finansējuma, kā MEDIA un Eurimages, tiek piešķirts neatkarīgām producentu kompānijām mākslas, animācijas un dokumentālo filmu veidošanai, kas saņēmušas finansējumu no minētajiem Eiropas fondiem. (17) Latvijas un Eiropas filmu izplatīšana Latvijā un filmu reklāmas ražošana. (18) Dažāda veida atbalsts, ko piešķir NKC: filmu festivāli un forumi Latvijā; semināri, kursi un citi izglītības un mācību pasākumi Latvijā; kino profesionāļu dalība kino festivālos un gadatirgos ārzemēs; Latvijas kino profesionāļu tālākizglītība un mācības ārzemēs. 3

(19) Atbalsts tiek sniegts tiešu dotāciju veidā. Katru projektu izvērtē eksperti un priekšroka tiek dota projektiem, kuri ir mākslinieciski un inovatīvi augstvērtīgi. 3.4. Atbalsta saņēmēji (20) Visa veida atbalstam atbalsta saņēmēji var būt juridiskas personas, kas ir filmu producenti vai izplatītāji. Saņemot maksājumu, atbalsta saņēmējiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Uzņēmumu reģistrā Latvijas uzņēmuma vai ārzemju uzņēmuma filiāles vai aģentūras statusā. Atbalsta saņēmēji nevar būt apraides uzņēmumi, vairāk kā 25% no atbalsta saņēmēju uzņēmuma pamatkapitāla vai balsstiesībām nevar piederēt valstij, vietējai pašvaldībai, apraides uzņēmumam vai pašvaldībām piederošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. (21) Latvijas iestādes lēš, ka saskaņā ar šo shēmu būs 11 līdz 50 atbalsta saņēmēji. 3.5. Atbilstības kritēriji (22) Šādi projekti nevar saņemt atbalstu saskaņā ar shēmu: Jau pabeigti projekti; amatierfilmu projekti; televīzijas šovu projekti un programmu projekti; reklāmas, rūpnieciski filmu projekti un filmu projekti, kas nav daļa no cita ar kinematogrāfisku nesaistīta darba; Pornogrāfiskas filmas, vai filmas, kas sludina vardarbību un aizskar cilvēka cieņu. 3.6. Kultūras kritēriji (23) NKC izvērtē visu projektu kultūras saturu. Lai atbilstu nosacījumiem un saņemtu NKC atbalstu filmu ražošanai, filmai jāatbilst vismaz trim no šādiem kritērijiem: scenārijam, uz kura filma balstīta, galvenokārt jārisinās Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas līguma valstī, vai Šveicē; vismaz vienam no galvenajiem varoņiem jābūt saistītam ar Latvijas kultūru vai latviešu valodas areālu; scenārija, uz kura filma balstīta, galvenajam autoram ir jābūt latviski runājošam cilvēkam, vai tadam, kas pastāvīgi Latvijā dzīvo; scenārijs, uz kura filma balstīta, ir latviešu literārā darba adaptācija; filmas galvenā tēma ir par kultūras, sabiedrības, politiskajiem un/vai vēstures jautājumiem, kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem; 4

viena no filmas oriģinālversijām ir latviešu valodā 3 ; 3.7. Teritoriālie nosacījumi (24) Vismaz 65% no valsts līdzekļiem, kas paredzēti scenārija veidošanai, mākslas, dokumentālās un animācijas filmas veidošanai un ražošanai, ir jātērē Latvijas Republikā. (25) Cita veida atbalstam, ko sedz shēma, nav kvantitatīvu prasību, kas uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam tērēt atbalsta līdzekļus Latvijā. 3.8. Atbalsta intensitāte (26) Kopumā maksimālā apvienotā atbalsta intensitāte saskaņā ar shēmu ir 50%. Tomēr Latvijas iestādes atļauj lielāku atbalsta intensitāti sarežģītām un mazbudžeta mākslas, dokumentālajām un animācijas filmām. (27) Maksimālā apvienotā atbalsta intensitāte no dažādiem valsts finansējuma avotiem ir: 90% mazbudžeta filmām un mazbudžeta kopražojuma filmām, kas atbilst Eiropas Konvencijai par kinematogrāfiskiem kopražojumiem 4, kuru mērķis ir popularizēt Eiropas kultūras dažādību, 80% sarežģītām filmām. (28) Latvijas iestādes uzskata, ka mazbudžeta filma 5 ir tāda filma, kuras ražošanas budžets ir mazāks vai vienāds ar: LVL 600 000 (aptuveni EUR 852 000) pilnmetrāžas mākslas filmām; LVL 1 000 000 (aptuveni EUR 1 420 000) pilnmetrāžas animācijas filmām; LVL 700 000 (aptuveni EUR 994 000) pilnmetrāžas kopražojuma mākslas filmām; LVL 100 000 (aptuveni EUR 142 000) īsmetrāžas mākslas filmām vai īsmetrāžas animācijas filmām; LVL 80,000 (aptuveni EUR 114 000) dokumentālajām filmām. (29) Latvijas iestādes arī uzskata, ka sarežģītas filmas ir tādas, kurām ir maz izredžu gūt komerciālus panākumus un kurām ir divas vai vairākas no šādām iezīmēm: dialogi ir galvenokārt latviski; 3 Tikai kopražojuma gadījumā, kad viens no līdzautoriem ir Latvijas producents. 4 Eiropas Padome, Eiropas Līgumu Sērija Nr. 147, 2.10.1992. (stājas spekā 1.4.1994) -.4.1994. http://conventions.coe.int/treaty/en/treaties/html/147.htm ) 5 Slieksni, pēc kura definē mazbudžeta filmas, var pacelt, ņemot vērā inflāciju. Ja inflācija palielinās, piemērotos mazbudžeta filmu sliekšņus apstiprinās ar grozījumiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanu Latvijas filmu nozares projektiem 5

filmas stāsts ir par Latvijas tēmu 6 ; filmas stāsts ir par Latvijas vēsturi un/vai kultūru; tā ir augstas mākslinieciskas kvalitātes filma un/vai tajā ir izmantota eksperimentāla vai inovatīva filmas valoda; tā ir filma bērniem un/vai jauniešiem, kuras pamatā ir oriģināls latviešu autoru (vai Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju) scenārijs. 4. NOVĒRTĒŠANA 4.1. Atbalsta esība (30) Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu, ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. (31) Visi saskaņā ar šo shēmu piešķirtajam atbalstam paredzētie līdzekļi ir no valsts budžeta vai nodokļu ieņēmumiem. Finansējuma piešķīrējas iestādes ir valsts iestādes vai finansējums pilnība tiek piešķirts no valsts budžeta. Attiecīgi valsts līdzekļi šajā shēmā ir iesaistīti. (32) Shēma pēc būtības ir selektīva, jo vienīgie atbalsta saņēmēji ir filmu ražotāji vai izplatītāji. Attiecīgi valsts dod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem un noteiktu preču ražošanai un tādēļ shēma var kropļot konkurenci ES. (33) Tā kā filmas tiek pārdotas starptautiskā līmenī, atbalsta saņēmējiem piešķirtās finanšu priekšrocības ar dažāda veida atbalstu saskaņā ar shēmu var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. (34) Attiecīgi dažāda veida atbalsts saskaņā ar šo shēmu veido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ atbalsta saderība ir jāizvērtē. (35) Lai gan dažāda veida atbalsts, kas aprakstīts 18. punktā ir zem de minimis sliekšņa, Latvijas iestādes dod priekšroku nepildot de minimis noteikumu saistības. Atbalstīto darbību veidi (kinofestivāli, kino izglītība/ pētniecība un kino mantojuma saglabāšana) visticamāk nebūs ekonomiskas darbības Latvijas kontekstā 7. Attiecīgi piešķirtie līdzekļi dažāda veida atbalstam saskaņā ar šo shēmu, iespējams neveido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr pat tad, ja kādu no tiem uzskatītu par ekonomisku darbību, Latvijas iestādes tos uzskata par būtisku Latvijas filmu nozares atbalstam, un tas ir izvērtēts 4.2.5. sadaļā. 6 Latvijas filmu tirgus ir aprakstīts sadaļā Saskaņā ar Latvijas iestāžu nostāju maz ticams, ka filmas par Latviju tēmu tiks veidotas, jo tās būtu interesantas tikai pašu valstī un piesaistītu ierobežotu skaitu skatītāju pat Latvijā. 7 Latvijas iestāžu nacionālās kino kultūras apraksts pieejams šādās nodaļās 6

4.2. Saderība (36) Komisijas paziņojums par kinematogrāfiju 8 sniedz īpašus noteikumus par valsts atbalsta novertēšanu kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu. Paziņojuma par kinematogrāfiju darbības jomā ir iekļauti visa veida audiovizuālie darbi, kurus izplata pa dažādiem izplatīšanas kanāliem. Attiecīgi Paziņojums par kinematogrāfiju ir piemērojams audiovizuāliem darbiem, kurus atbalstīs shēmā un kurus var piemērot pēc analoģijas šo filmu ražojumu attīstībai. (37) Paziņojuma kritēriji var kalpot kā atsauce, novērtējot atbalsta shēmas filmu popularizēšanai un izplatīšanai saderību ar EK līguma valsts atbalsta noteikumiem. Tomēr, zinot, ka popularizēšanas un izplatīšanas darbības nav daļa no filmas ražošanas, Komisijai ir jāveic atsevišķs šā aspekta nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējums tieši saskaņā ar 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu. (38) Paziņojuma kritēriji ir noteikti 39. un 40. punktā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tie ir būtiski scenārija, veidošanas, ražošanas, izplatīšanas un veicināšanas atbalsta novērtēšanai saskaņā ar shēmu. (39) Vispārēja likumība: Saskaņā ar Paziņojuma par kinematogrāfiju 2.3. punktu a) atbalsta shēmā ir jāievēro vispārējās likumības" princips, tas ir, Komisijai jāpārbauda, lai shēmā nebūtu punkti, kas būtu pretrunā ar EK līguma noteikumiem jomās, kas nav saistītas ar valsts atbalstu. Konkrēti, Komisijai jānodrošina, ka ir ievēroti EK līguma principi, kas aizliedz diskrimināciju pēc tautības un garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību. (40) Paziņojuma par kinematogrāfiju 2.3. punkta b) apakšpunkts nosaka vēl četrus saderības kritērijus: Kultūras produkts: Atbalstam jābūt vērstam uz kultūras produktu. Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka atbalstītais produkts ir kultūras produkts saskaņā ar pārbaudāmiem valsts noteiktiem kritērijiem (saskaņā ar subsidiaritātes principa piemērošanu). Teritoriālie nosacījumi: Producentam jābūt iespējai tērēt vismaz 20% no filmas budžeta citās dalībvalstīs, nesaskaroties ar atbalsta shēmā paredzētās summas samazinājumu. Citiem vārdiem sakot, Komisija pieņēma teritoriālos nosacījumus kā atbilstības kritēriju attiecībā uz līdz pat 80% no atbalstu saņemošas filmas vai TV produkcijas ražošanas budžeta, bet kritērijs ir ierobežots līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai veicinātu kultūras mērķus. 8 Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par atsevišķiem juridiskajiem aspektiem attiecībā uz kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (COM(2001)534 galīgā redakcija 26.09.2001., OV C 43.,16.2.2002., 6. 17. lpp); pagarināts 2004. gadā (OV C 123, 30.4.04., 1.- 7. lpp.) un 2007. gadā (OV C 134, 16.6.07., 5. lpp.) vismaz līdz 2009. gada 31. decembrim. 7

Atbalsta intensitāte: Atbalsta intensitātei principā ir jābūt ierobežotai līdz 50% no filmas ražošanas budžeta, ņemot vērā normālu tirgus ekonomikas komercdarbību veicināšanu un izvairoties no cenu piedāvājuma konkursa dalībvalstu vidū. Šis ierobežojums neattiecas uz sarežģītām un mazbudžeta filmām. Komisija uzskata, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu katras dalībvalsts ziņā ir noteikt sarežģītu un mazbudžeta filmu definīcijas. Atbalsta papildinājumi specifiskām filmu veidošanas darbībām: Atbalsta papildinājumi specifiskām filmu veidošanas darbībām (piemēram, pēcproducēšana) nav atļauti, lai nodrošinātu, ka atbalstam ir neitrālas veicināšanas ietekme un attiecīgi var izvairīties no šo specifisko darbību aizsardzības/piesaistes dalībvalstīm vai pašās dalībvalstīs, kas piešķir atbalstu. 4.2.1. Vispārējas likumības princips (41) Nav pazīmju, kas liecinātu, ka vispārējās likumības princips nav ievērots. Attiecīgi, ņemot vērā Latvijas iestāžu sniegto informāciju, shēma nerada šaubas par tās vispārēju likumību saskaņā ar EK līgumu. 4.2.2. Kultūras produkts (42) Visu kino projektu kultūras saturs tiek novērtēts saskaņā ar 3.6 iedaļā minētiem kritērijiem. Tā kā visi šie kritēriji attiecas uz gatavas filmas kultūras satura pārbaudāmiem aspektiem, Latvijas iestādes ir noteikušas pārbaudāmus valsts kritērijus Paziņojuma par kinematogrāfiju 2.3. punkta b) 1. apakšpunkta 1. daļas nozīmē. Attiecīgi atbalsts ir paredzēts kultūras produktam. 4.2.3. Teritoriālie nosacījumi (43) Vismaz 65% no finansējuma saskaņā ar shēmu, kas paredzēti scenārija veidošanai, mākslas, dokumentālās un animācijas filmas veidošanai un ražošanai, ir jātērē Latvijas Republikā. Maksimālais finansējums saskaņā ar shēmu ir 50% no filmas produkcijas budžeta, lai gan tas var sasniegt 80% vai 90% mazbudžeta vai sarežģītu filmu gadījumā. Attiecīgi producents var tērēt vismaz 40% [100% - (90%*65%)] no filmas producēšanas budžeta ārpus Latvijas. Turklāt teorētiski ir iespējams, ka filmas atbilst kultūras kritērijiem, neradot Latvijā papildu izdevumus. (44) Cita veida atbalstam, ko sedz shēma, nav kvantitatīvu prasību, kas uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam tērēt atbalsta līdzekļus Latvijā. (45) Rezultātā shēmā ir ievērots Paziņojuma par kinematogrāfiju teritoriālais kritērijs. 4.2.4. Atbalsta intensitāte (46) Latvijas iestādes uz sarežģītām un mazbudžeta filmām attiecina 3.8.iedaļas definīciju. Piemērojot subsidiaritātes principu, Komisija uzskata, ka Latvijas iestādes ir pieņēmušas sarežģītu filmu definīciju, kas atbilst Paziņojumam par kinematogrāfiju. 8

(47) Maksimālā atbalsta kopējā intensitāte kopumā ir 50% no filmas budžeta, izņemot sarežģītu un mazbudžeta filmu gadījumā. (48) Tabulā salīdzināti mazbudžeta slieksņi ar vidējiem filmu budžetiem laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam dažāda veida filmām, balstoties uz Latvijas iestāžu sniegtajiem datiem 9. Filmu veids Vidējais budžets 2006. 2008. gads (LVL) Mazbudžeta slieksnis (LVL) Mazbudžeta slieksnis (EUR)² Pilnmetrāžas mākslas filmas 646 500 600.000 852 000 Animācijas filmas 1 000 000 1 000 000 1 420 000 Kopražojuma pilnmetrāžas filmas 865 883 700 000 994 000 (49) Kā redzams no tabulas, Latvijas iestāžu noteiktie mazbudžeta sliekšņi ir vidējā filmu budžeta līmenī vai zem tās pašas kategorijas filmām. Mazbudžeta sliekšņi īsām un pilnmetrāžas dokumentālajām filmām ir zem pilnmetrāžas mākslas filmu budžeta sliekšņiem. (50) Attiecīgi, ņemot vērā Latvijas kino tirgus īpašības, kas atbilst sarežģītu un mazbudžeta filmu kritērijiem (skatīt arī 4.2.5. iedaļu), Komisija uzskata, ka shēma atbilst Paziņojuma par kinematogrāfiju atbalsta intensitātes noteikumiem. 4.2.5. Nepieciešamība un proporcionalitāte Reklāma un izplatīšana (51) Kā izskaidrots 37. punktā, reklāmas un izplatīšanas atbalstu saskaņā ar shēmu nevar novērtēt, tikai pamatojoties uz Paziņojuma par kinematogrāfiju kritērijiem. Izplatīšanas un reklāmas atbalsta vajadzību un proporcionalitāti jānovērtē EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Gadījumā, kad projekti, kas saņem dažāda veida atbalstu, tika uzskatīti par ekonomiskām darbībām, atbalsts arī jānovērtē tieši saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu. (52) Shēmas uzdevums ir atbalstīt un veicināt Latvijas filmu nozares attīstību. Konkrēts shēmas uzdevums ir veicināt Latvijas, kā arī Eiropas filmu izplatīšanu Latvijā. (53) Šis mērķis atbilst EK līguma 151. panta 4. punktam, kurā ir teikts: rīkojoties saskaņā ar citiem šā Līguma noteikumiem, Kopiena ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību. (54) Latvijas iestādes ir sniegušas dažādus Latvijas filmu tirgus raksturojumus. 9 Dati par pilnmetrāžas mākslas filmām uz kuram balstās vidējie aprēķini, neiekļauj datus par animācijas filmām un kopražojuma pilnmetrāžas mākslas filmām. 9

(55) Tirgus ir ierobežots līdz 2,3 miljoniem skatītāju, un parasti Latvijas filmas netiek izplatītas kinoteātros ārpus Latvijas, izņemot starptautiskus kopražojumus. Un pat tad saskaņā ar Latvijas iestāžu pausto informāciju kopražojumu filmas, ko izrāda kopražojuma partneru valstī, nepiesaista lielu auditoriju un tādējādi nerada nopietnu konkurenci vietējām vai citām (Eiropas) filmām. (56) Kopumā Latvijas filma kinoteātros piesaista aptuveni 5 000 līdz 7 000 skatītāju. Pēdējos gados bijuši reti tirgus veiksmes gadījumi, kad skatītāju skaits pārsniedzis 100 000 skatītājus. Arī šajos gadījumos filmas ne tuvu neatguva filmas ražošanas izmaksas. (57) Rezultātā saskaņā ar Latvijas iestāžu teikto vairums Latvijas filmu pieder sarežģītu un/vai mazbudžeta filmu kategorijai. Latvijas filmu tirgus dēļ ierobežota valodas areāla ir ļoti ierobežots un tādēļ tas ir sarežģīts un komerciāli nelabvēlīgs. Tādēļ Latvijas filmas ir sarežģīti producēt un izplatīt. Līdz 2006. gadam vidēji gadā tika laistas klajā divas Latvijas pilnmetrāžas mākslas filmas. (58) Vietējie TV kanāli neiegulda Latvijas kino. Ņemot vērā ierobežotus komerciālos panākumus, nav naudas Latvijas filmu ražošanai, izplatīšanai un reklāmai. (59) Saskaņā ar Latvijas iestāžu teikto Latvijas un Eiropas filmu izplatīšanas perspektīvas Latvijā ir samērā drūmas. Gan Latvijas, gan Eiropas filmas Latvijā galvenokārt tiek izplatītas galvaspilsētā Rīgā īpašu notikumu, kino dienu vai kinofestivālu laikā. Kinoteātru skaits Latvijā (1990.-2007.gads) 1200 1000 800 600 Filmu izrādīšanas vietas Pilna laika kinoteātri Kinoekrāni kopā 400 200 0 1990 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 (60) Nepārtrauktā kinoteātru/ filmu izradīšanas vietu skaita samazināšanās Latvijas laukos (skatīt diagrammu) faktiski nozīmē, ka Latvijas/ Eiropas filmas nav pieejamas cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Rīgas. Mazs iedzīvotāju skaits un zemāki 10

ienākumi šajos reģionos nozīmē, ka ar retiem izņēmumiem Latvijas un Eiropas filmas kinoteātru īpašniekiem rada zaudējumus. Filmu kopiju/ reklāmas/ tehniskās izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no pārdotajām biļetēm. (61) Rezultātā kinoteātru/ filmu izradīšanas vietu īpašnieki neņem Latvijas/Eiropas filmas, jo vairumā gadījumu tās nedod pietiekamus ienākumus, kas segtu ekspluatācijas un mārketinga izdevumus. Tādēļ pēc Latvijas iestāžu ieskatiem vienīgais veids kā saglabāt minimālu Latvijas filmu popularitāti un nodrošināt Latvijas filmu nozares pastāvēšanu un pieejamību, ir izmantot valsts atbalstu, lai atbalstītu Latvijas kino attīstību, filmu ražošanu, popularizēšanu, izplatīšanu, kā arī profesionālismu un vispārēju kino kultūru. (62) Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalsts popularizēšanai un izplatīšanai ar shēmas palīdzību ir vajadzīgs un proporcionāls noteiktajam mērķim, tas nekropļo konkurenci tādā mērā, kas būtu pretrunā ar kopējām interesēm saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu. Dažāda veida atbalsts (63) Kā paskaidrots 35. punktā, maz ticams, ka pasākumu veidi (kinofestivāli, kino izglītība/ pētniecība un kino mantojuma saglabāšana), kas saskaņā ar shēmu tiek atbalstīti dažādos veidos, ir iepriekš minētas ekonomiskas darbības Latvijas kontekstā. Tomēr, pat ja tās uzskata par ekonomiskām darbībām, nospraustais mērķis atbilst EK līguma 151. pantam. Turklāt iesaistītās summas ir nelielas. (64) Attiecīgi, ņemot vērā minēto Latvijas kontekstu un 59. punktā minēto, Latvijas iestādes uzskata, ka valsts atbalsts kinofestivāliem, kino izglītībai/ pētniecībai un kino mantojuma saglabāšanai ir būtiska shēmas mērķa - atbalstīt un popularizēt Latvijas audiovizuālo kultūru - sastāvdaļa, šis atbalsts ir vajadzīgs un proporcionāls EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta piemērošanas mērķiem. (65) Tādēļ Komisija uzskata, ka, ja ikviens finansējums saskaņā ar dažāda veida atbalstu ir valsts atbalsts, tas ir saderīgs ar EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu. 5. SECINĀJUMI Komisija ir nolēmusi uzskatīt atbalstu par saderīgu ar EK līgumu līdz 2013. gada 31.decembrim, ņemot vēra, ka Latvijas iestādes ieviesīs izmaiņas, kas var būt vajadzīgas pēc Komisijas paziņojuma par kinematogrāfiju darbības termiņa beigām. Ja šajā vēstulā ir konfidenciāla informācija, kuru nedrīkst izpaust trešai personai, lūdzam par to informēt Komisiju piecpadsmit darbdienu laikā, no šīs vēstules saņemšanas dienas. Ja Komisija norādītajā termiņā nesaņems šādu pamatotu lūgumu, tā uzskatīs, ka Jūs piekrītat vēstules pilna teksta paziņošanai trešai personai un tās publicēšanai autentiskā valodā internetā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm. Šis pieteikums jāsūta ierakstītā vēstulē vai pa faksu uz šādu adresi: 11

European Commission Directorate-General for Competition Directorate for State Aid State Aid Registry B-1049 Brussels Fakss Nr: +32 2 296 12 42 Ministra kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākos cieņas apliecinājumus, Komisijas vārdā Neelie KROES Komisijas locekle 12