EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.2.2019. COM(2019) 201 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Pastiprināta uzraudzība Grieķija, 2019. gada februāris {SWD(2019) 201 final} LV LV
Konteksts Pēc ESM stabilitātes atbalsta programmas pabeigšanas Grieķija ir integrēta Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā. Lai ņemtu vērā konkrētās vajadzības un problēmas, ar kurām Grieķija saskaras, Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013 1 no 2018. gada 21. augusta arī aktivizēja pastiprinātu uzraudzību, un ar Komisijas 2019. gada 20. februāra lēmumu 2 tā pagarināja šo uzraudzību vēl par sešiem mēnešiem. Pastiprināta uzraudzība nodrošina visaptverošu pamatu ekonomikas attīstības uzraudzībai un tādas politikas īstenošanai, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos. Minētās uzraudzības ietvaros ir paredzēts regulāri novērtēt jaunākās ekonomiskās un finanšu norises Grieķijā, kā arī uzraudzīt valsts finansēšanas nosacījumus un atjaunināt parāda atmaksājamības analīzi. Pastiprināta uzraudzība ir arī pamats tam, lai novērtētu vispārējo apņemšanos, ko Grieķija apstiprināja Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija sanāksmē, proti, turpināt un pabeigt reformas, kas pieņemtas ESM stabilitātes atbalsta programmas ietvaros, un izpildīt to reformu mērķus, kuras pieņemtas saskaņā ar minēto programmu un tās priekštecēm. Pastiprināta uzraudzība šajā sakarā ir pamats tam, lai uzraudzītu konkrēto reformu saistību (tās ir pievienotas Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojumam) īstenošanu šādās jomās: i) fiskālā un fiskāli strukturālā politika, ii) sociālā labklājība, iii) finanšu stabilitāte, iv) darba un produktu tirgi, v) privatizācija un vi) valsts pārvalde 3. Šis ir otrais pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju, un tas tiek pieņemts vienlaikus ar Eiropas pusgada ietvaros izstrādāto ziņojumu par Grieķiju. Pastiprinātas uzraudzības kontekstā Komisija saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) 4 un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) veic regulāras pārbaudes misijas, lai pārbaudītu gūto progresu; ESM piedalās gan agrīnās brīdināšanas sistēmas, gan 2018. gada 27. aprīļa saprašanās memoranda par Komisijas un ESM darba attiecībām ietvaros. Sagatavojot minēto ziņojumu, 2019. gada 21. 25. janvārī tika veikta kopīga misija uz Atēnām. Šis ziņojums varētu kalpot par pamatu, lai Eurogrupa lemtu par pirmā no politikas atkarīgu parāda pasākumu kopuma veikšanu 970 miljonu euro apmērā. Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija sanāksmē tika panākta vienošanās par to, ka Grieķijas parāda samazināšanas pasākumu kopumā būtu jāietver stimuli, lai nodrošinātu programmā apstiprināto reformu pasākumu stingru un pastāvīgu īstenošanu. Šajā nolūkā konkrēti no politikas atkarīgi parāda pasākumi tiek darīti pieejami Grieķijai reizi pusgadā līdz 2022. gada vidum, ja Grieķija pildīs savas saistības attiecībā uz reformu nepārtrauktību un pabeigšanu, pamatojoties uz pozitīviem ziņojumiem, kas izstrādāti pastiprinātas uzraudzības ietvaros. Minētie parāda pasākumi cita starpā ir šādi: i) tādu ienākumam līdzvērtīgu summu atgriešana, kuras izriet no centrālo banku turējumiem Grieķijas valdības obligācijās saskaņā ar Vērtspapīru tirgu programmu un Nolīgumu par neto finanšu aktīviem, un ii) atteikšanās no palielinātās 1 Komisija savu pirmo novērtējumu par Grieķijas pastiprināto uzraudzību publicēja 2018. gada 21. novembrī. Sk. Pastiprinātas uzraudzības ziņojumu Grieķija, 2018. gada novembris, iestāžu dokuments Nr. 90, 2018. gada novembris. 2 Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013 (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.) no 2018. gada 21. augusta aktivizēja Grieķijas pastiprinātu uzraudzību uz sešu mēnešu laikposmu (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1192 (2018. gada 11. jūlijs) par pastiprinātas uzraudzības aktivizēšanu Grieķijā, OV L 211, 22.8.2018., 1. lpp.). Pastiprināta uzraudzība 2019. gada 20. februārī tika pagarināta vēl par sešiem mēnešiem (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1481 (2019. gada 20. februāris) par pastiprinātas uzraudzības pagarināšanu Grieķijā). 3 https://www.consilium.europa.eu/media/35749/z-councils-council-configurations-ecofin-eurogroup-2018-180621-specific-commitmentsto-ensure-the-continuity-and-completion-of-reforms-adopted-under-the-esm-programme_2.pdf. 4 ECB darbinieki piedalījās pārskatīšanas misijā un saskaņā ar ECB kompetencēm nodrošināja speciālās zināšanas par finanšu sektora politiku un makroekonomiski svarīgiem jautājumiem, piemēram, par galvenajiem fiskālajiem mērķiem un ilgtspēju, un finansējuma vajadzībām. 1
procentu likmju starpības konkrētiem aizdevumiem, kurus izsniedzis Eiropas finanšu stabilitātes instruments. Ekonomikas prognozes Komisija prognozē, ka 2018. gadā reālais IKP pieauga par 2 %, savukārt 2019. un 2020. gadā izaugsme paātrināsies attiecīgi līdz aptuveni 2,2 % un 2,3 % 5. Izaugsmes iekšzemes dzinējspēkiem (privātajam patēriņam un ieguldījumiem) vajadzētu būt spēcīgākiem, savukārt stimuli no ārējā sektora, iespējams, varētu vājināties, kam par iemeslu ir prognozētā ES ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un importa pieaugums. 2018. gada otrajā pusē turpināja uzlaboties darba tirgus apstākļi. Bezdarba līmenis 2018. gada novembrī samazinājās līdz 18,5 %; salīdzinājumam bezdarba līmeņa augstākais rādītājs 2013. gada vidū sasniedza 27,9 %, savukārt 2017. gada beigās tas bija 20,8 %. Tomēr ilgstoša bezdarba (13,5% 2018. gada trešajā ceturksnī) un jauniešu bezdarba (39,1% 2018. gada novembrī) līmenis joprojām ir augsts. Algu attīstība līdz šim ir bijusi pieticīga. Kopumā risku līdzsvars ir nosvēries uz negatīvo pusi. Ja nesenais minimālās algas pieaugums izraisītu lielākus patēriņa izdevumus, tad patēriņa pieaugums 2019. gadā varētu būt straujāks, nekā prognozēts. Tomēr prognozē dominē lejupvērsti riski. Konkurētspējas krituma dēļ iespējamais spiediens uz algām rada lejupvērstus riskus gan attiecībā uz ieguldījumu līmeņa atjaunošanos, gan uz eksporta rezultātiem. Ieguldījumu riskus saasina lielais ieņēmumus nenesošo aizdevumu līmenis, kas vēl aizvien negatīvi ietekmē banku starpniecības spējas. Visbeidzot, Grieķijas atveseļošanos varētu vēl vairāk kavēt pasaules un jo īpaši ES ekonomikas attīstības tempa samazinājums. Fiskālā un fiskāli strukturālā politika Grieķija 2018. gadā, visticamāk, būs pārsniegusi primāro pārpalikuma mērķvērtību (3,5 % no IKP), kas tādējādi būtu ceturtais gads pēc kārtas, kad mērķi ir pārsniegti. Šajā prognozē ir ņemtas vērā algu kompensācijas, kas pēc tiesas nolēmuma ir izmaksātas bruņotajam personālsastāvam un citām valsts amatpersonām, kā arī no ienākumiem atkarīga pārskaitījuma ( sociālā dividende ) veikšana; šie abi pasākumi tika īstenoti 2018. gada beigās. Pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju, primārais pārpalikums varētu pārsniegt Komisijas 2018. gada rudens prognozē paredzēto 3,7 % līmeni. Izpildes dati par 2018. gadu būs pieejami 2019. gada aprīlī, un mērķvērtības pārsnieguma apmērs attiecībā pret primāro pārlikumu cita starpā būs atkarīgs no publisko ieguldījumu budžeta nepilnīga izmantojuma, kas ir nevēlama tendence, jo tas ierobežo izaugsmes potenciālu. Paredzams, ka 2018. gada decembrī pieņemtais 2019. gada budžets nodrošinās primārā pārpalikuma mērķvērtības (3,5 % no IKP) sasniegšanu, tādējādi pabeidzot 2018. gada beigās paziņoto konkrēto saistību īstenošanu. Kopš 2019. gada budžeta pieņemšanas veikto pasākumu ietekme būs jāietver vidēja termiņa fiskālajā stratēģijā (VTFS), kas tiks atjaunināta 2019. gada maijā; minētā ietekme tiks novērtēta trešā pastiprinātas uzraudzības ziņojuma ietvaros. Kaut arī likumdevēja apstiprinātais minimālās algas palielinājums no 2019. gada februāra rada zināmas bažas par šā pasākuma plašāko ietekmi uz ekonomiku, tomēr paredzams, ka 2019. gadā tam būs pozitīva neto fiskālā ietekme īstermiņā. Turpretī iestādes paplašināja PVN atlaides piemērošanu piecām Egejas jūras salām, kurās izvietoti bēgļu centri, saistot šīs atlaides atcelšanu nākotnē ar migrācijas spiediena 5 Komisijas jaunākā prognoze tika publicēta 2019. gada 7. februārī: 2019. gada ziemas Eiropas ekonomikas (starpposma) prognoze, Iestāžu dokuments Nr. 096, 2019. gada februāris. https://ec.europa.eu/info/publications/european-economic-forecast-winter-2019_lv. 2
samazināšanos. Lai gan šīs atlaides atcelšana bija viena no ESM programmā ietvertajām saistībām, tomēr atlaides paplašināšanas fiskālās izmaksas ir ierobežotas tās ir tikai nedaudz vairāk par 50 miljoniem euro. Turklāt ir pazīmes, kas liecina par pieaugošu spiedienu uz publiskā sektora algu izdevumiem, kam par iemeslu ir pārmērīga jaunu darbinieku pieņemšana darbā; šī problēma ir jārisina. Valdība ir paziņojusi Eiropas iestādēm, ka tuvākajā nākotnē tā neplāno pārskatīt nodokļu parādu un sociālā nodrošinājuma iemaksu parādu nomaksas shēmas, jo tai jāveic papildu tehniskā analīze un izvērtēšana. Ir svarīgi nepieļaut negatīvus riskus, kas apdraud publiskos ieņēmumus, un gādāt par maksāšanas kultūru, jo tie bija to reformu pamatmērķi, kuras finansiālās palīdzības programmu laikā tika veiktas publisko ieņēmumu iekasēšanas jomā. Grieķijas iestādes ir uzsākušas sagatavošanas darbu, lai novērtētu to tiesas nolēmumu fiskālo ietekmi un riskus, kuri pieņemti attiecībā uz finansiālās palīdzības programmu laikā veiktajām reformām. No iestāžu sniegtās informācijas izriet, ka Valsts padomes 2015. gada nolēmums, kas pieņemts pret svarīgiem 2012. gada pensiju reformas elementiem, rada niecīgas fiskālās izmaksas, kam par iemeslu ir ļoti nelielais tiesīgo prasītāju skaits; tomēr jautājums vēl nav galīgi atrisināts, jo dažas zemākās instances tiesas savos nolēmumos ir apstrīdējušas kompensācijas maksājumu ierobežoto attiecināmību un galīgais nolēmums par 2016. gada pensiju reformas svarīgākajiem elementiem vēl aizvien nav pieņemts. Turklāt Valsts padome joprojām nav pieņēmusi vēl vienu citu svarīgu nolēmumu, kas saistīts ar algu sezonālās piemaksas atjaunošanu civildienesta ierēdņiem. Ja Valsts padome lemtu par labu piemaksas atjaunošanai, tas varētu radīt būtiskas fiskālās izmaksas 1,3 % apmērā no IKP, no kuriem 1,1 % no IKP attiecas uz saistībām ar atpakaļejošu spēku, savukārt 0,2 % no IKP attiecas uz regulārām izmaksām. Neraugoties uz Grieķijas iestāžu nesenajiem, atzinīgi vērtējamajiem pūliņiem, ir vajadzīgi turpmāki centieni un piesardzība. Grieķijas iestādēm arī turpmāk būtu jāuzrauga fiskālie riski, tostarp tiesu nolēmumi, un tās tiek aicinātas veikt izlīdzināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu vidēja termiņa fiskālos mērķus saistībā ar vidēja termiņa fiskālo stratēģiju (VTFS) un tās ikgadējiem atjauninājumiem. Gadījumā, ja ar tiesu nolēmumiem atceļ programmas ietvaros saskaņoto reformu galvenos strukturālos elementus, šādu nolēmumu regulārās fiskālās sekas lielā mērā būtu jānovērš, īstenojot reformas/darbības tajā pašā politikas jomā. Grieķija ir turpinājusi gūt progresu attiecībā uz vienota īpašuma nodokļa (ENFIA) novērtēšanas reformu atbilstīgi savām konkrētajām saistībām, kuras tā uzņēmās izpildīt līdz 2019. gada vidum. Ir ieviests tiesiskais regulējums jaunai īpašuma novērtēšanas sistēmai, izveidota īpašuma nodokļa novērtēšanas nodaļa un ir uzsākti divi būtiski IT projekti, kuru mērķis ir elektroniski iezīmēt zonālās robežas un sistematizēt datu vākšanu nekustamā īpašuma jomā. Kaut arī nav izpildītas konkrētās saistības, ko Grieķija apņēmās izpildīt līdz 2018. gada beigām (proti, panākt, ka Valsts ieņēmumu neatkarīgajā iestādē (IAPR) ir nodarbināti 12 000 pastāvīgo darbinieku), nākamajos mēnešos ir iespējams pieņemt darbā vēl vairāk darbinieku. Kopējais IAPR darbinieku skaits 2018. gadā samazinājās no 11 682 līdz 11 492. Darbinieku skaita sarukuma iemesli cita starpā ir kavēšanās jau uzsāktajās procedūrās nodokļu/muitas amatpersonu pieņemšanai darbā un tas, ka darbu pameta vairāk darbinieku, nekā prognozēts (galvenokārt pensionēšanās dēļ), kā arī tas, ka sekmīgie kandidāti salīdzinoši bieži ir noraidījuši IAPR piedāvājumus. Turklāt nesen izveidotā mobilitātes shēma vēl nav gādājusi par to, ka darbinieki gaidāmajā apmērā tiek pārvietoti uz IAPR. Iestādes ir apliecinājušas, ka tiks veiktas specifiskas darbības, lai nodrošinātu, ka līdz 2019. gada beigām izpildāmās konkrētās saistības 12 000 pastāvīgo darbinieku nodarbināšana tiks īstenotas. Minētās darbības ietver pasākumus, kuru mērķis ir vēl vairāk atvieglot darbinieku pārvietošanu mobilitātes shēmas ietvaros uz IAPR, un procedūru cilvēkresursu reformas pabeigšanai, kas ļaus IAPR piesaistīt darbiniekus un tos paturēt. 3
Lai nodrošinātu to, ka tiek izpildītas saistības attiecībā uz darbinieku skaitu un vēl vairāk tiek stiprināta ieņēmumu iekasēšanas plašāka mēroga reforma, kā arī lai uzlabotu IAPR vispārējās operatīvās spējas un efektivitāti attiecībā uz dažādiem aspektiem, iestādes ir pieņēmušas vairākus papildpasākumus, proti: IAPR ir pieņēmusi savu reformu rīcības plānu ( konceptuālais plāns ) 2019. 2021. gada laikposmam. Konceptuālajā plānā ir izklāstīti konkrēti pasākumi un ieguldījumi, kas būs vajadzīgi, lai turpinātu IAPR pārveidi par modernu, elastīgu un efektīvu organizāciju. Iestādes apņēmās segt papildu līdzekļus, kas vajadzīgi visu darbību īstenošanai (vienreizēja summa 75 miljonu euro apmērā un 5 miljoni euro ikgadējo kārtējo izmaksu segšanai); Informāciju sistēmu ģenerālsekretariāts (Finanšu ministrijas daļa) un IAPR panāca vienošanos par ikgadējo finansējumu (5 miljoni euro 2019. gadā), kas paredzēts IT infrastruktūras/aprīkojuma iegādei IAPR vajadzībām. Tomēr IAPR stiprināšanai iestādēm ir jāpabeidz atlikušie papildpasākumi, proti: IAPR vajadzībām pielāgotu karjeras pakāpju, atalgojuma un darba rezultātu novērtējuma ieviešana tiek uzskatīta par būtisku, lai uzlabotu IAPR izredzes piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus un nodrošinātu viņiem attīstības un tālākvirzības iespējas. Pašlaik norit intensīvas diskusijas ar iestādēm. Ja tās tiks sekmīgi pabeigtas, paredzams, ka parlaments līdz 2019. gada marta sākumam pieņems grozījumu tiesību aktā, ar ko izveido IAPR. Minētais grozījums pēcāk ļaus pieņemt sekundāros tiesību aktus, lai ieviestu karjeras pakāpju jaunu shēmu, kas tieši saistīta ar amata pienākumu aprakstiem. Īpašas atalgojuma shēmas, kas pielāgota IAPR vajadzībām, ieviešanas galīgajam posmam būs nepieciešami primārie tiesību akti, kuros izklāstīti noteikumi par papildu atalgojuma sistēmu, un šie tiesību akti būtu jāpieņem līdz 2019. gada beigām. Šī reforma ir cieši saistīta ar valsts pārvaldes reformas jomu un jo īpaši ar augstākā līmeņa vadītāju iecelšanu publiskajā sektorā; ir panākta vienošanās par tiesību aktu grozījumiem attiecībā uz atbildības ierobežošanu un mobilitātes atvieglošanu, un šie grozījumi tiks pieņemti līdz 2019. gada marta sākumam; paredzams, ka līdz marta sākumam tiks pieņemts starpministriju lēmums par degvielas marķieru iegādi, kas būs svarīgs instruments cīņā pret kontrabandu. Pēc ESM stabilitātes atbalsta programmas beigām Grieķija ir turpinājusi samazināt savu neto nokavēto maksājumu uzkrājumus (nokavēto maksājumu uzkrājumu neveidošana ir pastāvīga konkrēta saistība), taču samazinājuma temps ir būtiski palēninājies un vēl aizvien tiek veidoti jauni uzkrājumi. 2018. gada decembra beigās neto nokavēto maksājumu uzkrājumi bija 1,4 miljardi euro, tādējādi par 0,3 miljardiem euro mazāk nekā nokavēto maksājumu uzkrājumi 2018. gada augusta beigās, kas ir kritērijs nokavēto maksājumu uzkrājumu neveidošanas novērtēšanai neto izteiksmē. Kavēto maksājumu segšanai ir izmantots programmas finansējums un pašu resursi. Tomēr sākotnējās ESM programmas mērķis visu kavēto maksājumu segšana līdz programmas pabeigšanai netika sasniegts, un kopš 2018. gada augusta ir turpinājusies jaunu nokavēto maksājumu uzkrāšana, tādējādi palēninot progresu uzkrājuma samazināšanā. Kaut arī turpinās reformas, kuru mērķis ir novērst strukturālos trūkumus nokavēto maksājumu pārvaldībā un šo maksājumu segšanā, tomēr ir jāturpina centieni, lai pastiprinātu nokavēto maksājumu segšanas sistēmas, vienlaikus novēršot nokavēto maksājumu rašanās cēloņus. 4
Mūsdienīga un ilgtspējīga sociālās drošības sistēma reformu saistību izpildes gaita Primārās veselības aprūpes sistēmas ieviešana virzās uz priekšu, neraugoties uz to, ka temps ir nedaudz lēnāks, nekā bija paredzēts. Saskaņā ar jaunākajos ziņojumos ietverto informāciju visā Grieķijas teritorijā bija atvērtas aptuveni 112 primārās veselības aprūpes vienības (TOMY), kas ir nedaudz mazāk par nominālo mērķi (120) vienu no konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām. Tas ir būtisks progress, kas ir panākts svarīgā, bet ļoti sarežģītā reformā; nelielais iztrūkums nav būtisks un lielā mērā saistīts ar nepieciešamību risināt problēmas un ņemt vērā ārējo ieinteresēto personu paustās bažas. Iestādes joprojām pieliek pūles, lai visā valstī turpinātu atvērt primārās veselības aprūpes vienības, tostarp risinot vajadzību pieņemt darbā vairāk ģimenes ārstu. Ir atsāktas centralizētā iepirkuma darbības, jo saskaņā ar konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām darbojas galvenā struktūra, kas atbild par centralizēto iepirkumu (EKAPY), lai gan personāls vēl nav pilnībā nokomplektēts. Saskaņā ar pieejamo informāciju iestādes ir guvušas pirmos rezultātus ietaupījumu ziņā, kaut gan tas ir panākts, pabeidzot vecos, 2014. gadā izsludinātos konkursus. Tiek veikti pasākumi ar mērķi palielināt EKAPY darbinieku skaitu un spējas, lai turpmākajos gados sasniegtu šīs iestādes mērķus iepirkuma jomā. Progress attiecībā uz citiem veselības aprūpes reformas aspektiem nav vienmērīgs, jo iestādes ir pārskatījušas dažus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar ESM stabilitātes atbalsta programmu, tādējādi izraisot neskaidru ietekmi uz sistēmas efektivitāti. Iepriekš minētais attiecas uz zāļu pārcenošanas biežumu un struktūru, kā rezultātā varētu mazināties cenu iegrožošanas regulējuma efektivitāte, kā arī uz grozījumu shēmā, ar ko atgūst summas par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā pastāv risks, ka varētu mazināties summu atgūšanas efektivitāte. Tā kā izdevumi joprojām ievērojami pārsniedz tiesību aktos noteiktās robežvērtības, novēlota pārmaksāto summu iekasēšana ieņēmumu veidā, ko veic ar atgūšanas mehānisma palīdzību, varētu pasliktināt valsts veselības apdrošināšanas EOPYY likviditāti. Sociālās drošības tīklu reforma ir turpinājusies Invaliditātes pabalstu sistēmas pārskatīšana (viena no konkrētajām saistībām, kas jāizpilda līdz 2019. gada vidum) virzās uz priekšu, kaut gan izmēģinājuma projekta īstenošana ir nedaudz aizkavējusies, kam par iemeslu ir dažas sākotnējās nepilnības, kuras bija jānovērš. Sociālās solidaritātes ienākumu (SSI) shēma sasniedz labu gatavības pakāpi, proti, progress tiek gūts, īstenojot šīs shēmas elementus sociālās iekļaušanas un (re- )integrācijas darba tirgū jomā, kas jāpanāk līdz 2019. gada beigām (konkrētās saistības). Mājokļa pabalstu sistēmas struktūra ir pārskatīta salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem, kā rezultātā tiek segtas tikai īres maksas subsīdijas. Saskaņā ar jaunu regulējumu aizsardzībai pret mājsaimniecību maksātnespēju tiek apsvērta iespēja ieviest atsevišķu subsīdiju, ar ko atbalstītu grūtībās nonākušos hipotekāro kredītu ņēmējus. Kaut gan šādas subsīdijas struktūra vēl nav precizēta, pēc sākotnējām apspriedēm šķiet, ka minētā subsīdija attiektos tikai uz ieņēmumus nenesošiem hipotekāriem kredītiem. Tā rezultātā ciestu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kuras vēl spēj apkalpot savu hipotēku, tādējādi, iespējams, mazinot motivāciju regulārai aizdevumu apkalpošanai. Finanšu sektors Neraugoties uz progresu, kas gūts finansiālās palīdzības programmu un Grieķijas banku likviditātes uzlabošanās kontekstā, Grieķijas finanšu sistēma vēl aizvien saskaras ar būtiskām problēmām, jo īpaši ar ļoti augstu ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) līmeni. Ņemot vērā inter alia atliktā nodokļa aktīvu augsto līmeni banku bilancēs, banku un valsts saikne joprojām ir spēcīga un kapitāla kontroles vēl aizvien pastāv, lai gan tās ir pakāpeniski atvieglotas (saskaņotā ceļveža īstenošana ir viena no pastāvīgajām saistībām, kas ir izpildīta). Finanšu sektora reformām tiek 5
veltīta liela uzmanība pastiprinātas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā šā sektora izšķirošo nozīmi ilgtspējīgai izaugsmei vajadzīgo apstākļu radīšanā. INA īpatsvara samazināšana ir turpinājusies, lai gan to noregulējuma veikšanai vajadzīgo instrumentu ieviešana atpaliek no gaidītā. INA apmērs pakāpeniski samazinās, taču tas vēl aizvien ir augsts un saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 2018. gada septembrī sasniedza 85 miljardus euro jeb aptuveni 47 % no visiem riska darījumiem. Bankas sasniedz savus INA samazināšanas mērķus; turpmākajos gados tas būs aizvien sarežģītāks uzdevums. Vienlaikus banku rentabilitāte ir pakļauta spiedienam un apvienojumā ar atliktā nodokļa kredītu augsto līmeni to bilancēs ierobežo INA samazināšanas tempu. 2018. gada ceturtajā ceturksnī turpināja pieaugt e-izsoļu skaits, aptverot gandrīz visu valsts teritoriju; tomēr nesekmīgu izsoļu īpatsvars joprojām ir augsts, un sekmīgu izsoļu rezultātā aktīvus joprojām iegādājas tā banka, kas bija izsludinājusi izsoli. Ir vajadzīgi turpmāki centieni šo nepilnību novēršanai, veicot pasākumus, lai INA noregulējuma nolūkā īstenotu konkrētās, līdz 2018. gada beigām izpildāmās saistības. Šajā sakarā ļoti būtiska būs turpmākā rīcība šķēršļu novēršanai, kas varētu ietvert gan leģislatīvus pasākumus, gan sistēmas darbības uzlabojumus. Turklāt nesen pieņemtā, nozīmīgā uzņēmumu maksātnespējas tiesību aktu reforma vēl nav palīdzējusi panākt to, ka ieinteresētās personas tos piemēro aizvien biežāk, kā bija gaidīts. Ņemot vērā to, cik minētie tiesību akti ir svarīgi banku centieniem paātrināt INA samazināšanu, būtu pamatoti, ka iestādes turpina izvērtēt nepieciešamību uzlabot juridisko skaidrību un noteiktību attiecībā uz katra INA apkalpošanas/pārdošanas un vērtspapīrošanas tiesību akta darbības jomu un atvieglina šo instrumentu plašāku izmantošanu. Pēc lēnā sākuma aizvien biežāk tiek izmantots ārpustiesas pārstrukturēšanas (OCW) mehānisms. Infrastruktūra tiek modernizēta, lai nodrošinātu netraucētu un aizvien lielākā mērā automatizētu darbību. 2018. gada decembrī iestādes pagarināja OCW likuma piemērošanas termiņu par vienu gadu līdz 2019. gada beigām. Lai gan šis pagarinājums ir vērtējams atzinīgi, tomēr iestādes ir arī pieņēmušas dažus grozījumus regulējumā, kas rada bažas par šo grozījumu ietekmi uz daudzpusējo pārstrukturēšanu un publiskā sektora pārstrukturēšanas procedūru ilgumu; šis jautājums būtu atkārtoti jāizvērtē. Steidzami jāpanāk uzlabojumi attiecībā uz izmantoto, ar banku aizdevumiem saistīto valsts garantiju zemo apstrādes rādītāju. Kavēšanās garantiju apstrādē rada ievērojamu slogu bankām. Iestādes ir apzinājušas šo problēmu, un tām būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai paātrinātu apstrādes un atmaksas procedūras. Iestādes ir arī pieņēmušas tiesību normu, kuras nolūks ir novērst nenoteiktību attiecībā uz garantiju izpildāmību; šī norma pašlaik tiek novērtēta. Gaidāmā galvenās dzīvesvietas aizsardzības izbeigšana saskaņā ar Mājsaimniecību maksātnespējas likumu, kā arī spekulācijas par iespējamām jaunām parādnieku aizsardzības shēmām bija iemesls tam, ka 2018. gada ceturtajā ceturksnī strauji pieauga jaunu pieteikumu skaits. Lai gan palielinājās arī lietu apstrādes temps, tomēr pieteikumu skaita straujais kāpums norādīja uz to, ka neizskatīto lietu skaits ceturtajā ceturksnī būtiski nesamazinājās. Tas negatīvi ietekmē neizskatīto lietu apstrādes ātrumu tiesās. Šajā sakarībā būtu jāturpina atjaunināt rīcības plānu neizskatīto lietu skaita samazināšanai Mājsaimniecību maksātnespējas likuma kontekstā, un šajā rīcības plānā būtu jāprecizē konkrēti elementi, kas vairotu skaidri apzinātas trajektorijas ticamību virzībā uz to, lai panāktu, ka līdz 2021. gada beigām visas lietas tiek izskatītas, kā izklāstīts Grieķijas pēcprogrammas saistībās. Vienlaikus zināms progress ir gūts lietu izskatīšanas spēju uzlabošanā tiesās, ieceļot amatā jaunus darbiniekus un nodrošinot tiesnešiem apmācību finanšu jomā (apmācības nodrošināšana ir viena no konkrētajām saistībām, kas jāizpilda līdz 2018. gada beigām). Iestādes nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jaunai galvenās dzīvesvietas aizsardzības shēmai, taču daudzi svarīgi jautājumi vēl aizvien ir neatrisināti. Vienošanās bija panākta par to, ka 6
galvenās dzīvesvietas aizsardzība saskaņā mājsaimniecību maksātnespējas regulējumu būs krīzes laika pagaidu pasākums, kas beigsies 2018. gada beigās. Tomēr 2018. decembrī aizsardzība tika vienpusēji pagarināta par diviem mēnešiem, kuru laikā iestādes nāca klajā ar jaunu aizsardzības shēmu, kurā arī paredzēts, ka aizņēmējam tiek piedāvāts ierobežots valsts subsīdijas komponents. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, jāatzīmē, ka šis priekšlikums izraisa nopietnas bažas par tā ietekmi uz maksāšanas kultūru un banku bilancēm, un tā vispārējā struktūra varētu nozīmēt stratēģisku trūkumu rašanos. Proti: i) ierosinātais attiecināmības tvērums būtu būtiski plašāks nekā saskaņā ar pašreizējo galvenās dzīvesvietas aizsardzības regulējumu, aptverot arī aizdevumus darījumdarbībai; ii) ar priekšlikumu tiktu izveidota papildu aizsardzības shēma, ko piemērotu līdztekus esošajam Mājsaimniecību maksātnespējas likumam; iii) šķiet, ka saskaņā ar aizstājošo shēmu bankām būs jāpiekrīt obligātai, iepriekš noteiktai parāda pārstrukturēšanai lielas atbalsttiesīgo aizņēmēju grupas gadījumā; iv) priekšlikums nav pietiekami mērķorientēts uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un tieši mijiedarbojas ar citām procedūrām, piemēram, bankrota procedūru/īpašu administrēšanas procedūru, OCW, noslēgtiem INA pārdošanas darījumiem un vērtspapīrošanu; v) pastāv risks, ka priekšlikums varētu radīt vēl lielāku kavēšanos tiem debitoriem, kuru neizskatītie pieteikumi ir iesniegti saskaņā ar esošo aizsardzības shēmu un kuri iesniedz pieteikumus jaunās shēmas ietvaros, jo visas vēl neizskatītās lietas tiktu apturētas tik ilgi, kamēr nav pabeigta jaunā pārstrukturēšanas procedūra; vi) nav iesniegts jaunā priekšlikuma ietekmes novērtējums, piemēram, par iespējamo ietekmi uz banku kapitāla bāzi; vii) plašais tvērums apdraud iestāžu apņemšanos panākt to, ka līdz 2021. gada beigām ir izskatīti visi mājsaimniecību maksātnespējas pieteikumi; viii) paredzams, ka ar priekšlikumu ieviestā jaunā izpildes kārtība varētu ietekmēt turpmākās izsoļu un piespiedu atsavināšanas procedūras; ix) ir vajadzīga lielāka skaidrība par shēmas fiskālajiem aspektiem. Pašlaik notiek diskusijas ar iestādēm, lai risinātu vēl atlikušos jautājumus. Iestādes ir arī sākušas oficiālu apspriešanos ar ECB par tiesību akta priekšlikumu, savukārt Komisijai būs jāapstiprina jebkāda jauna shēma attiecībā uz valsts atbalstu. Ir gūts progress attiecībā uz Grieķijas Finanšu stabilitātes fonda darbību. Proti, atbilstoši konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām HFSF ir izstrādājis izejas stratēģiju, lai pārdotu savas akcijas četrās sistēmiskajās bankās. Lai gan HFSF īstenos stratēģiju kā neatkarīga iestāde, joprojām tiek apsvērta iespējamā iestāžu iesaistīšanās akciju pārdošanas pēdējā posmā. Iestādes ir precizējušas, ka, viņuprāt, atlases komisijas pilnvaru saskaņošanai ar HFSF pilnvarām (konkrētās, līdz 2018. gada beigām izpildāmās saistības) nav vajadzīgi tiesību aktu grozījumi; tas ir atkarīgs no Valsts Juridiskās padomes apstiprinājuma. Kā paredzēts HFSF likumā, finanšu ministram būtu jāpabeidz HFSF izpilddirektora vietnieka, kā arī vakantā Ģenerālpadomes amata iecelšana, balstoties uz atlases komisijas sagatavoto gala sarakstu. Četru sistēmisko banku darbības satvara izstrāde (pēc šo banku pārstrukturēšanas plānu pieņemšanas) un izejas stratēģija ir cieši savstarpēji saistītas, un HFSF ir vienlaikus strādājis pie šiem diviem jautājumiem. Grieķijas iestādes izvērtē papildu iniciatīvas, lai atbalstītu INA samazināšanas centienus, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tostarp HFSF un Grieķijas Banku. Iestādes nesen nosūtīja Komisijas dienestiem priekšlikuma projektu, kurā ietverts priekšlikums par aktīvu aizsardzības shēmu, kuras mērķis ir paātrināt pašreizējos INA noregulējuma centienus. Priekšlikums būs jānovērtē no valsts atbalsta perspektīvas. Produktu un darba tirgus reformas Darba tirgus iestāžu reformas un darba samaksas noteikšanas sistēma pēdējos gados ir palīdzējušas Grieķijai atgūt izmaksu konkurētspēju un veicina nodarbinātības līmeņa pieaugumu un bezdarba līmeņa kritumu. Minēto reformu īstenošana ilgtermiņā ir ļoti svarīga 7
Grieķijai, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Darba tirgus darbība tiek atbalstīta, īstenojot rīcības plānu nedeklarēta darba novēršanai un pateicoties pašreizējiem centieniem stiprināt aktīvu darba tirgus politiku. No 2019. gada 1. februāra valdība ir palielinājusi ar likumu noteikto minimālo darba algu par 10,9 % un atcēlusi par minimālo algu mazāku algu, ko saņem personas, kuras ir jaunākas par 25 gadiem (šai personu grupai tas nozīmē palielinājumu par 27 %). Veicot pārskatīšanu, iestādes formāli ievēroja Likuma Nr. 4172/2013 103. pantā noteikto procedūru (viena no konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām), saskaņā ar kuru paredzēts saņemt dažādu iestāžu sagatavoto analīzi, apspriesties ar sociālajiem partneriem un publicēt ziņojumu ar ieteikumiem, kurus izteikusi neatkarīgu ekspertu komiteja, kas iecelta īpaši šim nolūkam. Tomēr Komisija uzskata, ka būtu jāizdara svarīgi secinājumi attiecībā uz nākamo minimālās algas pārskatīšanu, kas plānota 2020. gada jūnijā. Varētu uzlabot ar sociālajiem partneriem risināmā dialoga kvalitāti, un ekspertu komitejai būtu jāņem vērā iestāžu bažas par būtiskiem analītiskiem trūkumiem saistībā ar aplēsēm par to darba ņēmēju īpatsvaru, kuri saņem minimālo algu. Turklāt procesa pārredzamība un ticamība uzlabotos vēl vairāk, ja paskaidrojumi tiktu sniegti tajā gadījumā, kad valdības nolemtais galīgais minimālās algas paaugstinājums atšķiras no ekspertu komitejas izteiktā ieteikuma. Ar divciparu skaitli izsakāmais procentuālais pieaugums rada bažas par vidējā termiņa ietekmi uz izaugsmi un konkurētspēju. Neliels ar likumu noteiktās minimālās darba algas palielinājums bija gaidāms un ir vērtējams pozitīvi, jo minimālās algas līmenis bija iesaldēts kopš 2012. gada. Tuvākajā laikā palielinājumam var būt pozitīva ietekme uz lielāku izmantojamo ienākumu un patēriņu. Tomēr konkrētu grupu nodarbinātības izredzes varētu būt negatīvi ietekmētas, un vidējā termiņa ietekme ir ļoti rūpīgi jāapspriež vairāku iemeslu dēļ, proti: pat pirms lielā, tiesību aktos paredzētā palielinājuma minimālās algas līmenis Grieķijā jau bija sasniedzis līmeni, kāds gan absolūtā izteiksmē, gan kā īpatsvars no medianālās algas ir konstatējams daudzās eurozonas valstīs. Palielinājums par gandrīz 11 % krietni pārsniedz Grieķijai prognozēto ražīguma pieaugumu turpmākajos gados un tādējādi nozīmēs relatīvo izmaksu konkurētspējas būtisku zudumu salīdzinājumā ar eurozonu un citām līdzīgām valstīm; lai gan aplēses dažādos ekonomiskajos pētījumos atšķiras, tomēr palielinājuma mērogs apvienojumā ar faktu, ka salīdzinoši liela daļa darba ņēmēju Grieķijā saņem minimālo algu, palielina risku negatīvi ietekmēt nodarbinātību, jo īpaši mazkvalificēto un gados jaunu darba ņēmēju gadījumā. Ir vērts atgādināt, ka Grieķijā ir zemāks nodarbinātības līmenis un daudz augstāks (jauniešu) bezdarba līmenis nekā citās eurozonas valstīs un ka citas bijušās programmas valstis ir īstenojušas daudz piesardzīgāku un pakāpeniskāku pieeju, lai īsi pēc programmas pabeigšanas pārskatītu minimālās algas līmeni savās valstīs. Minimālās algas pieaugumam ir potenciāls sekmēt nedeklarēta un nepilnīgi deklarēta darba rašanos, kas joprojām tiek uzskatīts par plaši izplatītu parādību Grieķijā; ļoti svarīgs jautājums ir tas, cik lielā mērā minimālās algas kāpumam ir netieša ietekme uz algu sadalījumu plašākā mērogā, jo īpaši risinot kolektīvas sarunas par algām un pagarinot nozaru koplīgumus. Būtu svarīgi, lai valdība novērtētu minimālās algas palielinājuma tiešās sekas darba tirgū, vienlaikus arī novērojot koplīgumos paredzēto darba algu izmaiņas plašākā mērogā. Minētā novērošana attiecas gan uz tādu jaunu nozaru nolīgumu parakstīšanu, kurus pēc tam varētu paplašināt, gan arī uz šķīrējtiesas lēmumu sekām. Produktu tirgus reformas ir pavirzījušās uz priekšu. Ieguldījumu licencēšanas reformas ietvaros ar starpministriju lēmuma palīdzību ir pieņemti tiesību akti par vides infrastruktūras licencēšanas 8
procedūru ieviešanu un īstenošanu, tādējādi izpildot konkrētās, līdz 2018. gada beigām izpildāmās saistības. Iestādes ir uzsākušas sagatavošanas darbu attiecībā uz saistībām, kuru izpildes termiņi ir turpmākajos gados. Darbs pie kadastra un mežu kartēm rit raiti. Tomēr Grieķijas jaunās Kadastru aģentūras izveide ir aizkavējusies, kas attiecas uz vadītāju iecelšanu amatā un hipotēku biroju integrāciju. Būtu jāpieliek lielākas pūles šīm darbībām (kas ir konkrētās saistības turpmākajiem gadiem). Runājot vispārīgāk, būtu vajadzīgi arī tālejošāki mērķi attiecībā plašāka mēroga reformām produktu tirgos, lai uzlabotu Grieķijas iespējas veikt uzņēmējdarbību un piesaistīt ieguldījumus. Enerģijas tirgus reforma ir virzījusies uz priekšu, lai gan lēnā tempā, un daži jautājumi vēl aizvien ir neatrisināti. Grieķijas valsts elektroapgādes uzņēmuma pārdošana (konkrētās, līdz 2018. gada beigām izpildāmās saistības) ir aizkavējusies, jo konkursa procedūra beidzās bez neviena veiksmīga piedāvājuma. Par pasākumiem šīs situācijas atrisināšanai ir jāvienojas ar Komisiju, un iestādes ir norādījušas uz savu nodomu līdz 2019. gada marta sākumam iesniegt jaunu priekšlikumu. Komisija aicina iestādes nodrošināt, ka jaunais priekšlikums ir pietiekami detalizēts, lai tādējādi varētu veikt uz informāciju balstītu novērtējumu par to, vai ir gūts pienācīgs progress tiesiskās aizsardzības līdzekļu ievērošanā pretmonopola jomā un konkrēto, līdz 2018. gada beigām izpildāmo saistību īstenošanā. Valdība ir veikusi pirmos nozīmīgos pasākumus virzībā uz mērķa modeļa elektroenerģijas jomā īstenošanu (konkrētās, līdz 2019. gada vidum izpildāmās saistības), publicējot tūlītēju (nākamās dienas un tekošās dienas) darījumu tirgus un balansēšanas tirgus noteikumus. Lai gan projekts ir aizkavējies salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem, par kuriem vienošanās tika panākta 2018. gada jūnijā, tomēr šķiet, ka mērķa modelis tiks ieviests līdz 2019. gada oktobrim, pilnībā uzsākot darbību tekošās dienas, nākamās dienas un balansēšanas tirgū. Būtu jāizvairās no turpmākas kavēšanās. Elektroenerģijas (NOME) izsoles notiek saskaņā ar pieņemto mehānismu izsolāmo daudzumu korekcijai. Ņemot vērā ciešo saikni starp izsolīto daudzumu korekciju un lignīta darījumdarbības jomas pārdošanu, plānotais kopīgais novērtējums tiks sākts vēlāk, nekā paredzēts, un šajā kontekstā tiks ņemta vērā iespējamā vajadzība pēc alternatīviem politikas vai strukturāliem pasākumiem. HCAP un privatizācija Grieķijas Aktīvu un līdzdalības sabiedrības (HCAP) stratēģiskā plāna īstenošana ir noritējusi, kā plānots (pastāvīgas konkrētas saistības). 2018. gada decembrī HCAP sāka sagatavot savu uzņēmējdarbības plānu 2019. 2021. gadam, īstenojot stratēģisko plānu un nosakot svarīgākos kvantitatīvos un kvalitatīvos darbības rezultātu rādītājus, kas piemērojami tās tiešajiem meitasuzņēmumiem un citiem, biržā nekotētiem meitasuzņēmumiem. HCAP turpināja arī gūt progresu attiecībā uz saviem aktīvu portfeļiem un meitasuzņēmumu pārstrukturēšanu. Nekustamā īpašuma jomā strādājošā meitasuzņēmuma ETAD pārstrukturēšana (kas bija viena no konkrētajām saistībām, kuras jāizpilda līdz 2018. gada beigām) ir pabeigta saskaņā ar plānu. HCAP turpina darbu pie valstij piederošo uzņēmumu (VPU) pārvaldības, jo īpaši attiecībā uz VPU valžu pārskatīšanu (un vajadzības gadījumā to aizstāšanu) un iekšējās un ārējās revīzijas spēju uzlabošanu. Ir sākts īstenot koordinācijas mehānismu, ar ko nosaka procedūras un sasniedzamos rezultātus, lai nodrošinātu mijiedarbību starp valsti, HCAP un valstij piederošajiem uzņēmumiem. Iestādes ir vienojušās risināt jautājumu par tiesību aktos noteikto ierobežojumu, ko piemēro VPU valdes locekļu atalgojumam un kas rada šķēršļus kandidātu piesaistīšanai; šajā nolūkā ir plānots laikā līdz trešajam pastiprinātas uzraudzības ziņojumam pieņemt atbilstošu grozījumu tiesību aktos. Taču Olimpiskā centra (OAKA) nodošana (viena no konkrētajām saistībām, kas jāizpilda līdz 2018. gada beigām) prasīs ievērojami ilgāku laiku, nekā sākotnēji plānots: daļēji tas izskaidrojams ar projekta sarežģītību un daļēji ar kavēšanos valdības kontroles īstenošanā. Iestādes ir izstrādājušas 9
ceļvedi konkrētām darbībām, kas jāveic 2019. gadā, lai pievērstos neatrisinātajiem tehniskajiem jautājumiem; tas šķiet lietderīgi, ņemot vērā projekta sarežģītību. Iestādes turpināja īstenot Aktīvu attīstības plānu (ADP), un labs progress ir gūts saistībā ar darījumiem, kas plānoti kā konkrētās, līdz 2018. gada beigām izpildāmās saistības. Kā paredzēts, ADP tika atjaunināts 2018. gada decembrī. Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora (DESFA) pārdošanas darījums un Atēnu starptautiskās lidostas koncesijas darījums ir sekmīgi pabeigti, kā rezultātā kopējie privatizācijas ieņēmumi sasniedz aptuveni 1,4 miljardus euro. Iestādes ir turpinājušas savus centienus izpildīt nosacījumus, lai attīstītājam varētu nodot Hellinikon akcijas. Tomēr projekts ir saskāries ar zināmu kavēšanos, kam par iemeslu ir faktori, kurus valdība nevar ietekmēt, piemēram, kazino licencēšanas procesa, kā arī dažu pilsētplānošanas un vides pētījumu apstiprināšanas aizkavēšanās. Kā svarīgi starpposma pasākumi ir minams tas, ka ir izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par kazino licenci, kā arī tas, ka ieguldītājs ir iesniedzis pilsētplānošanas un vides pētījumus. Progress, kas gūts saistībā ar dažiem privatizācijas darījumiem, kuri jāpabeidz līdz 2019. gada beigām, ir atzinīgi vērtējams, taču vispārējo ainu aptumšo atkārtotā kavēšanās pārējo darījumu īstenošanā. Apmierinošs progress ir panākts konkursā par Alimas jahtu piestātnes ilgtermiņa koncesiju, un turpmāki pasākumi ir veikti, lai sagatavotu uzņēmuma Hellenic Petroleum vairākuma daļas kopīgo pārdošanu (kopā ar otru stratēģisko akcionāru PanEuropean Oil and Industrial Holdings S.A.) Turklāt ir likvidēti šķēršļi reģionālo ostu privatizācijai, par kuriem tika ziņots pirmajā pastiprinātas uzraudzības ziņojumā. Turpretī darbs saistībā ar Egnatia automaģistrāles koncesiju vēl aizvien saskaras ar atkārtotiem šķēršļiem. 2019. gada janvārī iestādes vienojās par vairākām darbībām, kas iestādēm un uzņēmumam Egnatia S.A. ātri jāveic, lai novērstu šos šķēršļus. Tomēr līdz šim ir veiktas tikai dažas no šīm darbībām, savukārt joprojām jāpabeidz virkne būtisku pasākumu šķēršļu novēršanai, jo īpaši ar mērķi nodrošināt uzņēmumam Egnatia S.A. pienācīgus finanšu un personāla resursus. Valsts pārvalde un tiesu sistēma Progress valsts pārvaldes reformu īstenošanā ir bijis nevienmērīgs. Attiecībā uz konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām pieņemt darbā valsts pārvaldē augstākā līmeņa vadītājus ir jāatzīmē, ka 90 ģenerāldirektoru iecelšanas cikls ir pabeigts. Tomēr līdz šim nav iecelts neviens no 69 administratīvajiem sekretāriem, kā bija paredzēts. Ņemot vērā šo ļoti būtisko novirzi no mērķa, iestādes ir pieņēmušas vairākus papildpasākumus, kuru nolūks ir nodrošināt, ka reformas pamatmērķi tiek sasniegti saskaņā ar plānu. Šie pasākumi cita starpā ir šādi: tāda kritiski nepieciešamā likuma pieņemšana, ar ko ievieš ilgāka termiņa darbā pieņemšanas plānošanu, un šādas plānošanas cieša sasaiste ar vidēja termiņa finanšu stratēģiju (MTFS). Turklāt iestādes ir konkretizējušas kārtību atlases procesa neatkarīgajam, līdz 2019. gada vidum pabeidzamajam novērtējumam, izstrādājot ieteikumus, kas jāīsteno līdz 2019. gada septembrim. 2018. gada augustā tika sākts mobilitātes shēmas trešais cikls ar nolūku pabeigt to līdz 2019. gada vidum, tādējādi izpildot konkrētās saistības, savukārt līdz 2019. gada februāra beigām ir plānots uzsākt mobilitātes shēmas ceturto ciklu. Kaut arī mobilitātes shēmas izmantošana pastāvīgi pieaug, tomēr vēl nav pabeigtas ar iepriekšējiem diviem cikliem saistītās pārvietošanas. Iestādes ir turpinājušas gūt stabilu progresu integrētas cilvēkresursu pārvaldības sistēmas izveidē, kas ir viena no konkrētajām, līdz 2019. gada beigām izpildāmajām saistībām. Visbeidzot, iestādes gūst progresu arī attiecībā uz svarīgu reformu cilvēkresursu jomā, kas ir saistīta ar valsts ieņēmumu pārvaldi, kura ir sākusi sasaistīt karjeras pakāpes ar amata pienākumu aprakstiem. Tas būs pirmais īstenošanas posms izmēģinājuma projektā plašākai valsts pārvaldes reformai, kuras ietvaros prasmes un uzdevumus sasaista ar papildu atalgojuma sistēmu. 10
Nesenie iestāžu paziņojumi par pieņemšanu darbā rada bažas, vai iestādēs tiks sasniegti darbinieku skaita un algu mērķi. 2018. gadā tika nedaudz par aptuveni 1000 darbiniekiem pārsniegta pastāvīgo darbinieku darbā pieņemšanas robežvērtība, kuras pamatā ir atbiruma noteikums 1:3. Lai gan nelielā novirze atspoguļoja neparedzētus notikumus (galvenokārt mazāks pensionēšanās gadījumu skaits, nekā prognozēts), un laika gaitā to varētu izlīdzināt, tomēr, ja tiktu pilnībā īstenoti iestāžu paziņojumi par pastāvīgo darbinieku pieņemšanu darbā 2019. gadā, tas vēl vairāk par gandrīz 1800 darbiniekiem pārkāptu atbiruma noteikumu. Pagaidu darbinieku skaita pieaugums ir bijis būtiskāks, proti, 2018. gadam noteiktā robežvērtība tika pārsniegta par 1500 amata vietām, savukārt citās kategorijās, uz kurām robežvērtība neattiecas (jo īpaši privāttiesību valsts iestādēs), darbinieku skaits kopš 2016. gada ir ievērojami palielinājies. Tāpēc iestādēm būs svarīgi arī turpmāk veltīt īpašu uzmanību darbinieku skaita izmaiņām publiskajā sektorā un, pieņemot darbiniekus pastāvīgā darbā, ievērot aizvietošanas noteikumu (1:1, sākot ar 2019. gadu), kā arī iegrožot pagaidu darbinieku skaita palielināšanas tendenci, lai nepieļautu to, ka atjaunojas pārmērīgi lielais pirmskrīzes valsts ierēdņu skaits un ar to saistītais spiediens uz fiskālajiem mērķiem. Ir gūts nevienmērīgs progress centienos uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti. Integrētās tiesu lietu pārvaldības sistēmas (OSDDY/PP) pirmais posms (viena no konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām) tika pabeigts laikā, un otrais posms sekos pēc tam. Tomēr pēc iespējas ātrāk jānovērš problēmas jaunā ārpustiesas mediācijas regulējuma darbībā; šis regulējums ir svarīga reforma, kas pieņemta ESM stabilitātes atbalsta programmas ietvaros. Svarīgi arī nodrošināt to, ka tiek pielikti pūliņi ātrai un rūpīgai visu projekta darbību veikšanai un plašākā kontekstā tam, lai īstenotu pašreizējo trīs gadu stratēģisko plānu tiesiskuma jomā. Iestādes ir turpinājušas savus centienus apkarot korupciju vairākās jomās, kas ietvertas Valsts 2018. 2021. gada rīcības plānā korupcijas apkarošanai. Iestādes pabeidz izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, kas nākamo trīs mēnešu laikā jāiesniedz parlamentam un skar šādas jomas: i) tāda tiesiskā regulējuma izveide, ar kuru aizsargā trauksmes cēlējus valsts un privātajā sektorā; ii) iekšējā revīzija valsts pārvaldē un iii) Korupcijas apkarošanas ģenerālsekretariāta pilnvaru atjaunošana. Turpmākajos mēnešos īpaša uzmanība būs jāvelta korupcijas lietu koordinācijas mehānisma izveidei. Saskaņā ar Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija pieprasījumu Komisija ir turpinājusi uzraudzīt norises saistībā ar tiesvedību pret TAIPED ekspertu komitejas (CoEx) locekļiem un Grieķijas Statistikas iestādes (ELSTAT) bijušo priekšsēdētāju un vadošajiem darbiniekiem. Attiecībā uz CoEx lietu jāatzīmē, ka Augstākās Tiesas padome pieņēma apelācijas sūdzību pret nolēmumu, saskaņā ar kuru lieta jāizskata atklātā tiesas procesā, un nodeva to atpakaļ Apelācijas tiesas padomei. Apelācijas tiesas padomes prokurors 2019. gada janvārī iesniedza padomei savu priekšlikumu, kurā tika izteikts secinājums par labu apsūdzības atcelšanai pret atbildētājiem. Lieta patlaban tiek izskatīta Apelācijas tiesā. Lietā pret bijušo ELSTAT priekšsēdētāju Georgiou, kas saistīta ar fiskālās statistikas publicēšanu, nav nekādu jaunu norišu salīdzinājumā ar tām, kuras aprakstītas iepriekšējā pastiprinātas uzraudzības ziņojumā. Lieta joprojām rada nopietnas bažas, un saistībā ar šo lietu ir acīmredzams, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību par statistikas pārskatiem atbildīgajām amatpersonām, lai tādējādi veicinātu uzticēšanos statistikas datu integritātei. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt norises abās procedūrās un ziņos par tām pastiprinātas uzraudzības kontekstā. Reformu saistību īstenošanā gūtā progresa vispārējs novērtējums Grieķija ir guvusi būtisku progresu to konkrēto reformu saistību īstenošanas pabeigšanā, kuras pievienotas Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojumam un bija jāpabeidz līdz 2018. gada beigām. Jo īpaši ir konstatējams: 11
par izpildītām var uzskatīt šādas konkrētās saistības, kas bija jāīsteno līdz 2018. gada beigām: i) pieņemt 2019. gada budžetu, ar kuru būtu jāsasniedz primārā pārpalikuma mērķis 3,5 % apmērā no IKP; ii) neuzkrāt neto nokavētos maksājumus, kaut arī joprojām vajadzīgi papildu centieni, lai samazinātu uzkrājumus un nepieļautu jaunu nokavēto maksājumu uzkrāšanu; iii) sasniegt kritisko masu primārās veselības aprūpes centru (TOMY) atklāšanā; iv) pabeigt būtiskus pasākumus, lai nodrošinātu centralizētu iepirkumu veselības aprūpes jomā; v) atvieglot kapitāla kontroles saskaņā ar apstiprināto ceļvedi; vi) noteikt un pieņemt HFSF pārdošanas stratēģiju, joprojām apsverot iestāžu iespējamo iesaisti pārdošanas pēdējā posmā; vii) pieņemt tiesību aktus par ieguldījumu licencēšanu; viii) pārskatīt minimālo algu, formāli ievērojot tiesību aktos paredzēto procedūru, kaut arī minimālās algas paaugstinājuma apmērs palielina nodarbinātību un konkurētspēju apdraudošos riskus; ix) pabeigt e-tiesiskuma projekta I posmu; x) īstenot HCAP stratēģiskā plānu; xi) pārstrukturēt ETAD un sākt īstenot koordinācijas mehānismu attiecībā uz valstij piederošiem, HCAP darbības jomā esošiem uzņēmumiem, ņemot vērā aizkavēto Olimpiskā centra (OAKA) nodošanu; xii) atjaunināt privatizācijas aģentūras (TAIPED) aktīvu attīstības plānu, pabeigt svarīgākos privatizācijas konkursus, tostarp attiecībā uz gāzes pārvades tīklu (DESFA) un koncesijas pagarināšanu Atēnu starptautiskās lidostai, kā arī pabeigt svarīgākos pasākumus saistībā ar Hellinikon projektu; xiii) turklāt iestādes ir vienojušās ar Komisiju par kārtību, kādā līdz 2019. gada vidum tiks veikts neatkarīgs novērtējums par administratīvo sekretāru un ģenerāldirektoru iecelšanu, un ir pieņēmušas svarīgus tiesību aktus, kuru mērķis ir uzlabot plānošanu pieņemšanai darbā publiskajā sektorā un sasaistīt daudzgadu plānu pieņemšanai darbā ar vidēja termiņa finanšu stratēģiju (MTFS). Pastāv plaša izpratne par darbībām, kas vajadzīgas, lai pabeigtu šādas konkrētās, līdz 2018. gada beigām izpildāmās saistības (tomēr šīs reformas tiks uzskatītas par pilnībā pabeigtām tikai pēc visu saskaņoto pasākumu īstenošanas): i) pieņemt tiesību aktus, kas saistīti ar uzņēmuma DEPA pārstrukturēšanu; ii) pabeigt visus saskaņotos pasākumus, lai panāktu, ka Egnatia darījums tiek pabeigts 2019. gadā saskaņā ar atjaunināto TAIPED aktīvu attīstības plānu, un iii) iecelt HFSF izpilddirektora vietnieku un aizpildīt vakanto Ģenerālpadomes amatu, kā arī panākt, ka Valsts Juridiskā padome apstiprina atlases komisijas pilnvaras. Joprojām notiek intensīvas diskusijas starp Grieķijas iestādēm un Eiropas iestādēm par šādām konkrētām, līdz 2018. gada beigām izpildāmām reformu saistībām, un tuvākajā nākotnē steidzami jāpanāk vienošanās. Konkrētāk: Saistības, saskaņā ar kurām jāīsteno reformas banku sistēmas atveseļošanai, patlaban nav izpildītas. Joprojām notiek diskusijas par Grieķijas priekšlikumu ieviest jaunu galvenās dzīvesvietas aizsardzības sistēmu, ar kuru aizstātu pašreizējo aizsardzības regulējumu atbilstīgi Mājsaimniecību maksātnespējas likumam (Katseli likums, kura termiņš beidzas 2019. gada februāra beigās). Eiropas iestādes ir izteikušas savus novērojumus un bažas. Ir daudz koncepcionālu un tehnisku detaļu, kas jānoskaidro, lai nodrošinātu to, ka shēmai patiešām ir pagaidu raksturs un ka tā ir pienācīgi vērsta uz visneaizsargātāko mājsaimniecību aizsardzību un nesekmē stratēģisku iztrūkumu izveidošanos. Ir vajadzīga turpmāka analīze, lai pilnībā izprastu iespējamo ietekmi uz banku bilancēm un kvantitatīvi novērtētu fiskālās sekas. Iestādes 2019. gada 19. februārī pieprasīja ECB juridisko atzinumu, savukārt Komisijai būs jāapstiprina jebkāda jauna shēma attiecībā uz valsts atbalstu. Eiropas iestādes ir apņēmušās sadarboties ar Grieķijas iestādēm, lai panāktu vienošanos par shēmu, kas nerada nopietnas bažas; tas nozīmē to, ka ir vajadzīgas būtiskas vairāku svarīgu parametru izmaiņas. Būtu arī 12
jānovērš trūkumi tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz INA noregulējumu. Rīcības plānā, ar ko plānots samazināt neizskatīto lietu skaitu saskaņā ar Mājsaimniecību maksātnespējas likumu, būtu pietiekami jāprecizē, kā varētu panākt to, ka līdz 2021. gadam visas lietas ir izskatītas, un kā nesen ierosinātā shēma galvenās dzīvesvietas aizsardzībai ietekmēs panākto progresu. Būtu jānovērš šķēršļi e-izsoļu sekmīgai norisei. Pašreizējais rīcības plāns par valsts garantētajiem aizdevumiem ir arī jāatjaunina un jāpadara pietiekami vērienīgs. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai pabeigtu papildpasākumus, kuru mērķis ir novērst darbinieku trūkumu Valsts ieņēmumu neatkarīgajā aģentūrā (IAPR). Konkrēti, iestādēm jāpieņem grozījumi tiesību aktos par IAPR izveidi. Tas arī sekmētu valsts pārvaldes reformu programmas īstenošanu plašākā mērogā, kuras ietvaros ir būtiski aizkavējusies administratīvo sekretāru iecelšana. Saistības, saskaņā ar kurām jāpārdod lignīta ražotnes, nav izpildītas, kam par iemeslu ir neveiksmīgs izsoles process. Joprojām notiek diskusijas starp Grieķijas iestādēm, PPC un Komisiju, lai saskaņā ar ES tiesību aktu prasībām rastu pieņemamu risinājumu pretmonopola lietā. Tā ir būtiska neveiksme virzībā uz tādas svarīgas strukturālas reformas pabeigšanu, kuras mērķis ir ieviest konkurenci, piesaistīt ieguldījumus, vairot konkurētspēju un tādējādi atbalstīt potenciālo izaugsmi. Papildus konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām, kā arī ņemot vērā vispārējo apņemšanos turpināt un pabeigt reformas, ir jāatzīmē, ka norises dažās jomās rada bažas par reformu īstenošanu un to nepārtrauktību, tostarp saistībā ar riskiem vidēja termiņa prognozēm. Tas attiecas uz vairākām konkrētajām, līdz 2018. gada beigām izpildāmajām saistībām, kā arī vispārējo apņemšanos saglabāt svarīgākās reformas, kas sāktas programmas ietvaros. Īpašas bažas pastāv šādās jomās. Vērienīguma līmenis atlikušo strukturālo fiskālo problēmu risināšanā un jaunu fiskālo risku rašanās nepieļaušanā, tostarp attiecībā uz pieņemšanu darbā publiskajā sektorā kaut arī neto izteiksmē nav uzkrāti jauni nokavētie maksājumi, tomēr ir palēninājies progress nokavēto maksājumu izskaušanā, un strukturālie šķēršļi, kas kavē šādu maksājumu rašanās nepieļaušanu, arī turpmāk jānovērš vērienīgāk. Lai izvairītos no fiskāliem riskiem, iespējamie priekšlikumi par pakāpeniskās nomaksas shēmām ir jāapsver ar lielu piesardzību; ja šādas shēmas ir slikti izstrādātas, tās varētu apdraudēt publisko ieņēmumu iekasēšanu un maksāšanas kultūru. Publiskajā sektorā nodarbināto pastāvīgo darbinieku skaits 2018. gada beigās bija nedaudz lielāks par iestāžu ieviesto aizvietošanas noteikumu viens pret trim, un pieaug arī dažu kategoriju pagaidu darbinieku skaits. Kaut gan iestādes ir vispārīgi paziņojušas savu nodomu 2019. gadā veikt vajadzīgos pielāgojumus attiecībā uz pastāvīgo darbinieku pieņemšanu darbā, lai tādējādi darbinieku skaitu publiskajā sektorā saglabātu stabilu, tomēr tas, šķiet, neatbilst citiem paziņojumiem par plānoto pieņemšanu darbā gan no fiskālās, gan strukturālās perspektīvas raugoties, būtu svarīgi ievērot esošās saistības attiecībā uz publiskā sektora lielumu. Visbeidzot, iestādes ir paudušas pretrunīgus signālus par saviem plāniem 2020. gadā uzsākt būtiskas, izaugsmei labvēlīgas nodokļu reformas, kas ietvertu nodokļu bāzes paplašināšanu un uzņēmumiem un darbaspēkam piemērojamās nodokļu likmes pazemināšanu. Progresa temps un prioritāte, kāda piešķirama pasākumiem, kas vajadzīgi stabila banku sektora atjaunošanai. Iestādes ir norādījušas, ka tās atzīst to, cik svarīgi ir novērst problēmas tādās jomās kā e-izsoles, ārpustiesas pārstrukturēšana, neizskatīto pieteikumu par mājsaimniecību maksātnespēju uzkrājumi un valsts garantijas. Atzinīgi ir vērtējams darbs pie 13