Augstskolu docētāju profesionālā pilnveide: Latvijas Universitātes pieredzes izvērtējums (praksē un teorijā) Dr. habil. paed., prof. Irēna Žogla Mg. paed. Sanita Baranova LU 70.zinātniskā konference Pedagoģijas zinātnes plenārsēde Augstskolu docētāju karjera: individuālā un institucionālā sinerģija 02.02.2012.
Normatīvie akti: Prasības docētāja kvalifikācijai un profesionālajai pilnveidei (Izglītības likums, Augstskolu likums, MK Nr.347 noteikumi..) Augstskola kā mūžizglītības īstenotāja (Augstskolu mūžizglītības harta, 2007) Augstskolas docētājs kā studentiem galvenais pieejamais resurss (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, 2009) Docēšanas kvalitātes uzlabošanas nepieciešamība (Brunner, 2003)
LU programmās piesakās: No vairākām: Universitātēm Akadēmijām Augstskolām Koledžām Organizācijām ( mācību centru, projektu vadītāji, u.tml., kam nepieciešamas zināšanas pieaugušo pedagoģiskā procesa organizēšanā) Docētāji: Augstākās izglītības pakāpes pedagogi Docenti, Lektori, asistenti Retāk profesori un asociētie profesori Īpaša grupa - doktoranti No institucionālās atbildības uz individuālo atbildību?
Docētāja profesionālā pilnveide pedagoģiskās darbības jomā tālākizglītībā Profesionālās pilnveides programmas Mobilitāte LR MK 03.10.2000. noteikumi Nr.347 "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai (Grozījumi: MK 07.09.2010. noteikumiem Nr.836)
Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/augstskolu didaktika (2002) (programmas direktore prof. D.Blūma) Augstskolas didaktika: mūsdienu teorija un prakse (2002) (programmas direktore prof. I. Žogla) Latvijas Universitāte Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide/ Inovācijas augstākās izglītības sistēmā/ Izglītības darba vadība (2002) (programmas direktore prof. D.Blūma) Docētāju profesionālās kompetences inovācijām Eiropas Augstākās izglītības telpā (2009) (programmas direktors prof. A.Rauhvargers)
Programmu izvēle un apgāde: Fakultātē 4 programmas līdzīgas un atšķirīgas: piedāvā izvēli un dublējas Apgāde: Docētāju sagatavotie materiāli savu kursu docēšanai programmas ietvaros Studējošo pieredze Izdevumi docētāju tālākizglītībai
Starptautiskā pieredze kā būtisks resurss docētāju TI sistēmas izveidē jau no pirmsākumiem (runājot par laiku pēc neatkarības atgūšanas) Vairāki starptautiski projekti Promocijas pētījumi augstskolas pedagoģijā
Swennen, Anja; Klink, Marcel van der (Eds.) Becoming a Teacher Educator. Theory and Practice for Teacher Educators. Springer, 2009, 237 p.
Baranova, S., Koķe, T. Fachübergreifende hochschuldidaktische Weiterbildung für Lehrende der universitären Lehrerbildung: im Kontext Europas und aus der Perspektive Lettlands. In Jahnke, I., Wildt, J. (Hg.), Fachbezogene und fachübergreifende Hochschuldidaktik. Reihe: Blickpunkt Hochschuldidaktik, Band 121. S. 55.-68. Bielefeld: W. Bertelsmann Verlag GmbH & Co. KG, 2011. ISBN 978-3-7639-4850-5
Pretrunas programmu līmenī: Par vienu un to pašu pretēji viedokļi: programmās dažādu nozaru docētāji ar dažādu pedagoģiskā darba pieredzi ar un bez iepriekšējas pedagoģiskās izglītības ar un bez pedagoģiskā darba stāža augstskolā u.c.
Kas visvairāk patīk programmās? Nodarbību vadītāju attieksme, labvēlīga gaisotne; Humora izjūta; Vēlme veicināt sasniegumus un pārmaiņas; Zinātniski teorētiskā kompetence; Docētāja darba specifikas pārzināšana; Daudzpusīgais tēmu loks (īpaši programmā Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse), mācību vadītāju dažādība, viņu pieredzes daudzveidība Piedāvātā pieredze = pirmajā vietā nodarbību emocionalitāte, profesoru individualitāte un kompetence, iespēja mācīties no citu dalībnieku pieredzes
Ko iesaka mainīt? Vairāk praktiskas darbības (bet pretruna - izvēlas palikt pasīvā klausītāja lomā). Fleksiblāka mācību vide (būtu viens no faktoriem, kas motivētu aktīvi iesaistīties diskusijā, praktiskajā darbībā; mācību vadītājiem ļautu dažādot izmantotos mācību paņēmienus). Teorētiskā materiāla pieejamība e-studiju formā, Vairāk patstāvīgos darbus, par kuriem tiktu saņemta arī atgriezeniskā saite no mācību vadītājiem.
Docētāju viedokļi: Noslēdzot programmu docētāji raksta īsu atsauksmi: < 90% ļoti vērtīgas un vērtīgas. Turpmāki secinājumi pēc 2 jautājumiem (pēc kompetenču deskriptora): Kādas nozīmīgas docētāja kompetences Jums pietrūkst? Kuras kompetences Jums personīgi ir visnozīmīgākās?
Kontekstam Zviedrijas pētījums: Content analysis resulted in 12 qualitatively different categories (Malm, 2005): communication skills; democratic views; developing self-confidence and personality; didactic competence; intellectual capacities; leadership qualities; organisation of the learning environment; personal and social competence; subject knowledge; teaching skills; theoretical knowledge in addition to subject knowledge; reflective practitionnair.
Mūsu programmās: humānpedagoģiska radoša procesa organizēšana, didaktiskā kompetence, atbalsta materiālu izstrāde, studentu aktivizēšana patstāvīgām studijām, mūsdienīgu programmu izstrāde, interaktīvas metodes, atgriezeniskās informācijas ieguves metodes, komunikācija
Teorijā akcents uz pārdzīvojumu Teaching is, as Hargreaves (1998) writes, 'an emotional practice'. This is because emotions 'are at the heart of teaching. They comprise its most dynamic qualities, literally, for emotions are fundamentally about movement'. Essential to sustaining teachers' sense of self (that is, their senses of value and worth in their work)
Studenti vēlas dzīvu procesu: - self-awareness, empathy, leadership and collaborative skills, - not only the cognitive but also the social and - emotional aspects of human development. (Malm, 2007) - deeper understandings of themselves as well as of the contexts of teaching. (O'Connell Rust,1994,216)
Nozīmīgākās kompetences : In addition to basic subject knowledge and skills, educators and students need to develop capacities for seeking and evaluating knowledge on a scientific level, keeping up to date with subject knowledge developments and be able to exchange knowledge even with persons outside their special field of knowledge. DIALOGS!
Augstskolu docētājiem nākotnē nepieciešamās kompetences (MOES, 2006) Profesionālā identitāte Studiju programmu zinātniskā satura izvēle un tā izmantošanas plānošana praktiskajā studiju darbībā Eiropas Savienības valodu kompetence Mācīšanas/ docēšanas kompetence Studentu mācīšanās organizācijas kompetence Didaktisko līdzekļu izveide un izmantošana studentu kompetences attīstībai Studiju procesa (mācīšanās un mācīšanas procesu un rezultātu) izvērtēšana Eiropas augstākās izglītības dimensiju realizācijas novērtēšana Didaktisko inovāciju ieviešana Pētnieciski orientēto augstākās izglītības programmu izstrāde Socializācija informācijas un zināšanu sabiedrības izaicinājuma apstākļos
Dzīvs process balstās pārliecībā: Akcents uz docētāja profesionāli pedagoģisko pārliecību, kur akadēmiski kognitīvais individuāli līdzsvarojas ar attieksmi un pārdzīvojumu beliefs about teaching and learning which have accumulated over years of school and life experiences have been found to be highly resistant to change (Korthagen,1993).
Akcents uz profesesionālo pārliecību: Hoy and Murphy (2001); Richardson (1996) 'if knowledge and beliefs affect teachers' decisions and actions, their interactions with students, and their satisfaction with their profession, then beliefs should be a focus for instruction and a target for change during teacher education'.
Pedagoģiskais process, tādējādi, ir autentisks, radošs autorprocess, tādēl docētājs ir atvērts studentiem un sabiedrībai, bai, praktizē savu pedagoģisko filosofiju kas ir pamatā viņa pragmātiskajai kompetencei (zināšanas un izpratība, intelektuālās un praktiskās prasmes, attieksme) vienotībā ar profesionāli personisko brīvību. (Hansen, 2007)
Ja profesionāli pedagoģiskā pārliecība aprobežojas vienīgi ar sava priekšmeta zināšanām: Jaunie docētāji cenšas atkārtot savu docētāju darbību, bu, ko un kā to redzēja (ne vienmēr, kā tas bija) Ja tas nav iespējams, - skolā mācījušies 12 gadus atkārto savus skolotājus Teachers teach as they were taught, not as they were taught to teach. (Altmann, 1983, in Knoll, 1998)
Jaunas kvalitātes tālākizglītība: 1991.- pedagoģijas docētāji stažējās Stokholmas un vairākās Vācijas universitātēs 90-to sākums: semināri augstskolas didaktikā Latvijas docētājiem, vada 11 valstu, arī LU docētāji 2000.g. (MK lēmums) programmas docētāju pedagoģiskajai tālākizglītībai 2012.- vajadzīgas kvalitatīvas izmaiņas pieejas maiņa profesionālās pilnveides tālākizglītības institucionālajai un pedagoģiskajai organizācijai. Uzkrātā pieredze dot pamatu izstrādāt diferencētu tālākizglītības piedāvājumu atbilstīgi mērķgrupas specifikai.
Orientēt programmu saturu un organizāciju uz akadēmisko un individuāli personisko sasniegumu vienotību; saskaņot un diferencēt programmas (arī iekšēji), piedāvāt plašu izvēli, moduļus; Piedāvāt konsultatīvu, koleģiālu institucionālo atbalstu, novērst fragmentārismu, kas neveicina inovāciju ieviešanu.
Uzdevums: Pāreja uz tālākizglītību kā zinātniski pētnieciskās darbības pamatvirzienu mūžizglītības sistēmā. Izveidot Centru un atbalsta sistēmu LU mācībspēkiem, augsti vērtējot izcili organizētu, mūsdienīgu studiju procesu. sadarbība ar citu valstu universitāšu struktūrām docētāju profesionāli pedagoģiskajai pilnveidei.