26.09.2019. AS Pasažieru vilciens KLUBS - ĒDNĪCA KANDAVAS IELA 42A, RĪGA 3-STĀVU ĒKA TEHNISKĀ APSEKOŠANA SIA Steelandglass, reģ. Nr. 40103413079, Ernesta Birznieka-Upīša iela 18, tālr. 67 356 377, info@steelandglass.lv, www.steelandglass.lv (apsekotājs un tā rekvizīti - licences vai sertifikāta numurs, adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese) 1
Tehniskās apsekošanas atzinums Klubs Ēdnīca, Rīga, Kandavas iela 42a 01000760567026 (būves nosaukums, kadastra numurs un adrese) Akciju sabiedrība Pasažieru Vilciens, līgums Nr. PV222-19 no 22.07.2019. (pasūtītājs, līguma datums un numurs) Veikt Akciju sabiedrības Pasažieru Vilciens pārvaldīšanā esošo būvju tehnisko apsekošanu, kā arī izstrādāt tehniskās apsekošanas atzinumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, tai skaitā Būvniecības likumam, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr.500 Vispārīgie būvnoteikumi, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumiem Nr.529 Ēku būvnoteikumi, Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr.337 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 Būvju tehniskā apsekošana. Tehniskās apsekošanas laika novērtēt būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti, būves lietošanas drošību, esošos ugunsdrošības risinājumus. (apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums) Atzinums izsniegts 2019 gada. 23. Septembrī. SIA Steelandglass, reģ. Nr. 40103413079, Markus H. Moll sertif. Nr. 5-03092 (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums) 2
1. Vispārīgas ziņas par būvi 1.1. būves veids Ēka 1.2. apbūves laukums (m 2 ) 580.4 1.3. būvtilpums (m 3 ) 5514 1.4. kopējā platība (m 2 ) 1090.20 1.5. stāvu skaits 3 1.6. zemesgabala kadastra numurs 0100 760567 1.7. zemesgabala platība (m 2 - pilsētās, ha - lauku teritorijās) 0.2185 ha 1.8. būves iepriekšējais īpašnieks - 1.9. būves pašreizējais īpašnieks AS Pasažieru Vilciens 1.10. būvprojekta autors - 1.11. 1.12. būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums būves nodošana ekspluatācijā (gads un datums) 1.13. būves konservācijas gads un datums - 1.14. 1.15. būves renovācijas (kapitālā remonta), rekonstrukcijas, restaurācijas gads būves inventarizācijas plāns: numurs, izsniegšanas gads un datums - 1988. - 01000760567026-02, 2005. gada 5. maijs 3
2. Situācija 2.1. zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas plānojumam Atļautā izmantošana, faktiskā izmantošana un tās atbilstība teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām Saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu, ēka Kandavas iela 42a atrodas tehniskās apbūves teritorijā, kuras specifiskais pielietojums ir dzelzceļa vajadzībām izmantojama teritorija. Attīstības plānā nav norādītas detalizētas prasības šai konkrētajai zonai. Līdz ar to var secināt, ka pašreiz esošās ēkas un apbūves intensitāte atbilst attīstības plāna vīzijām. Ēkas ekspluatācija tika sākta 1989 gadā. Attēls 2.1.1: teritorijas plānojums 2.2. būves izvietojums zemesgabalā Sarkanā līnija, apbūves līnija, apgrūtinājumi, būves novietnes raksturojums Ēka ir atsevišķi stāvoša, garena, taisnstūrveida forma ēka, kas atrodas AS Pasažieru vilciens teritorijā kā viena no aptuveni 23 dažādām citām ēkām. Visas ēkas ir atsevišķi stāvošas un nav savā starpā savienotas. Teritorija ir pilnībā nožogota, un piekļuve ir iespējama tikai caur apsargātiem ieejas vārtiem no Zārdu ielas. Kluba ēdnīcas ēka atrodas pie teritorijas ziemeļu robežas, aptuveni 8 m no zemes gabala robežas. Ap ēku ir sastādīti koki un krūmi, uz rietumu pusi ir izveidota neliela atpūtas zona ar soliem un lielformāta attēliem. Attēls 2.2.1: Atpūtas zona rietumu pusē Attēls 2.2.2: Apzaļošana ap ēku 4
2.3. būves plānojums Līdzšinējais būves izmantošanas veids, būves plānojuma atbilstība būves izmantošanas veidam Ēka ir trīs virszemes stāvi. Pagraba nav. Saskaņā ar iesniegto un no Pasūtītāja saņemto informāciju - pēdējo būves kadastrālas uzmērīšanas lietu, kas tika veikta 2005. gada 18. martā, ēka atbilst kodam nr. 1261, kas ir Pašizklaides pasākumu ēkas, un tajā ir iekļautas divas telpu apakšgrupas: - 1261-001 Pašizklaides pasākumu telpu grupa un 1230-002 Tirdzniecības telpu grupa. Telpu grupa 002 Tirdzniecības telpu grupa atrodas tikai pirmajā stāvā, un piekļuve tām ir nodrošināta no ēkas galvenās fasādes puses. Telpās ir izvietota virtuve un ēdināšanas telpas, kā arī liela ēdamzāle. Telpu grupa 001 Pašizklaides pasākumu telpas pamatā atrodas otrajā un trešajā stāvā. 2. stāvā ir izvietota multifunkcionāla aktu zāle ar skatuvi dažādu pasākumu rīkošanai. Trešajā stāvā atrodas filmu projektora telpa un kādreizējā bibliotēka. Ēka nav bijusi lietošanā vismaz četrpadsmit gadus. Pasūtītājs neiesniedza ēkas konservācijas projektu. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi no 2014. gada 19. augusta 1. pielikumu, ēka ir klasificēta kā III grupas ēka. 5
3. Teritorijas labiekārtojums Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām Tehniskais nolietojums (%) 3.1. brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi 40 Segums, materiāls, apdare Apkārt ēkai atrodas 2-4 m plata apzaļumota josla, ar zālāju, krūmiem un kokiem. Galvenā ieeja ir no galvenā teritorijas ceļa, kas ir asfaltēts. Augstuma atšķirību aptuveni 0,60m apmērā starp pirmo stāvu un zemes līmeni kompensē divi pakāpieni, kas noved pie divām galvenajām durvīm, kas nodrošina piekļuvi Lit. 002 un 001. Ceļa seguma ir tehniski labā stāvoklī, pakāpieni ir stabili uzstādīti, bet tajos ir redzamas plaisas un izlūzuši gabali. Nav uzstādīta piekļuves rampa cilvēkiem ratiņkrēslos. Tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Attēls 3.1.1: Galvenās ieejas kāpnes uz ēdnīcu Pie rietumu puses fasādes ir izveidota atpūtas zona ar soliem un attēliem. Šī zona ir bruģēta. Virsma ir līdzena, bez nosēdumiem. Šī zona ir paaugstināta un ir izveidots viens pakāpiens. Nav rampas. Seguma tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls 3.1.3.: Atpūtas zona rietumu pusē Attēls 3.1.4.: Atpūtas zonas seguma bruģakmens Ēkas austrumu pusē teritorijas segums ir pilnībā iznīcināts, atliekas norāda, ka savulaik tur ir bijis asfalts. Nepieciešama pilnīga tā nomaiņa. Attēls 3.1.3: Seguma atliekas pie ieejas austrumu pusē Attēls 3.1.4 : Apzaļumota zona ap ēku 3.2. Bērnu rotaļlaukumi, atpūtas laukumi un sporta laukumi Nav uzstādīti. 6
3.3. Apstādījumi un mazās arhitektūras formas Mazās arhitektūra formas ir uzstādītas atpūtas zonā soli un attēlu siena, kas izveidota no betona/koka. Tās ir tehniski labā stāvoklī. Apstādījumi: nav izveidoti speciāli apstādījumi. Pamatā ap ēku aug zāle, ēkas rietumu un austrumu stūrī ir lieli koki, bet paralēli galvenajai fasādei aug krūmi. Apstādījumi ir kopti. 3.4. Nožogojums un atbalsta sienas 40 Veids, materiāls, apdare Teritorija ir norobežota ar betona tipa žogu tipisks risinājums padomju laika rūpnieciskajām zonām. Betona plātnes ir piemetinātas pie vertikālām tērauda caurulēm, kas ir iebetonētas zemē. Žoga plātņu un tās stiprinājuma tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 4. Būves daļas (Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam) Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām Tehniskais nolietojums 4.1. pamati un pamatne 30 Pamatu veids, to iedziļinājums, izmantotie materiāli, to stiprība, hidroizolācija, drenāža, būves aizsargapmales, ārsienu aizsardzība pret mitrumu. Gruntsgabala ģeomorfoloģiskais raksturojums; ģeodēziskais atskaites punkts (sienas vai grunts repers, marka, poligonometrijas punkts) absolūto augstuma atzīmju noteikšanai. Zemes virsas absolūto atzīmju robežas izpēte teritorijā. Veiktie lauka un kamerālie ģeotehniskās izpētes darbi un palīgdarbi: izstrādnes, līmetņošana, laboratorijas analīze, to apjomi. Nogulumu veidi grunšu izpētes areālā, gruntis, kas veido ēkas pamatni, to aplēses pretestība Ēkas pamati netika atrakti. Ēkai nav pagrabstāva, vienīgā redzama pamatu konstrukcijas daļa ir šaura, neapstrādāta cokola daļa virs zemes līnijas. Šī daļa norāda, ka pamati ir veidoti kā lentveida pamati no betona blokiem, kuriem virs ir uzstādīta 10cm līdz 15cm bieza betona josla. Plaisas starp blokiem netika konstatētas, pamatu konstrukcija ir tehniski labā stāvoklī. Betona bloku virsma ir atsegta vides ietekmei, un virsma ir ļoti raupja, vietām ir redzamas betona korozijas pazīmes. Virsmu būtu jānosedz, lai pasargātu no vides ietekmes. Melnās pēdas uz cokola liecina, ka uz lentveida pamatiem ir izveidota horizontālā hidroizolācija. Padomju laika standarta būvniecības prakse bija izmantot šķidro bitumena mastiku, kas ar otu tika uzklāta uz lentveida pamatiem. Redzamās pamatu konstrukcijas ir stabilas, plaisas nav konstatētas. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. (%) Attēls 4.1.1: Daļa no lentveida pamatiem. Attēls 4.1.2: Daļa no lentveida pamatiem, redzamas šuves 7
4.2. Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes 40 Pagraba un virszemes nesošo sienu konstrukcija un materiāls. Konstruktīvās shēmas. Galveno konstruktīvo elementu biezums un šķērsgriezums. Mūra vājinājumi. Plaisu atvērumu mērījumu un plaisu attīstības novērojumu dati. Atdalošā un tvaika izolācija. Koksnes bioloģiskie bojājumi. Sienu būvmateriālu stiprība, konstrukciju elementu pārbaudes un mūra stiprības aplēšu rezultāti. Kontrolzondēšanas rezultāti. Ailu siju un pārsedžu raksturojums, to balstvietas, citi raksturojošie rādītāji Nesošās sienas ir visās četras norobežojušās sienas un divas iekšsienas viena ēkas garenvirzienā un viena ēkas šķērsvirzienā. Norobežojušas sienas ir veidotas no mūra sienām, kurās izmantoti baltie silikāta ķieģeļi un sarkanie silikāta/māla ķieģeļi. Iekšējās nesošās sienas ir veidotas no silikāta ķieģeļiem. Attēls 4.2.1: Sānu norobežojušā siena. Attēls 4.2.2: Baltie un sarkanie ķieģeļi, pārsedzes no betona; 1 stāva: Ēkas nesošo konstrukciju veido norobežojošas sienas un divas kolonnu rindas, uz kurām ir novietoti rīģeļi 2. stāva pārseguma balstīšanai. Attālums starp nesošajām sienām un kolonnu rindu ir aptuveni 6 m, kas ir piemērots standarta dobajām plāksnēm, kas veido 2. stāva pārsegumu. 2./3.stāvs: Ēkas konstrukcijas vertikālo stabilitāti nodrošina konstrukcijas norobežojošās sienas un konstrukcijas iekšējas garenvirziena un šķērsvirziena sienas. Horizontālo stabilitāti nodrošina 2. un 3. stāva dobo plātņu pārsegums, kā arī 12 m garas, ribotā betona pārseguma plātnes, kas uzstādītas virs aktu zāles telpas. Pelēkā krāsā nesošās sienas Punktētie - rīģeļi Shēma Nr. 1: 1. stāva konstrukcija Pelēkā krāsā nesošās sienas Shēma Nr. 2: 2. un 3. stāvā konstrukcija Ēkas nesošajā konstrukcijā nav konstatētas būtiskas plaisas par spīti tam, ka ēka nav vairākus gadus izmantota. Konstrukcija ir stipra un stabila. Vienīgās plaisas, kas apsekošanas laikā tika konstatētas nesošajās sienās, atrodas virs cokoliem ēkas austrumu/dienvidu stūrī. Šīs plaisas ir nelielas, aptuveni <0.50mm. Pirms ēkas renovācijas ir jāveic šo plaisu monitorings, lai saprastu, vai tās progresē vai nē. 8
Attēls 4.2.3: Norobežojušā siena ir parādījušās plaisas. Kāpņu telpas: Kāpņu telpas atrodas ēkas rietumu un austrumu stūros. Ārsienas ir norobežojošās sienas, un divas uz iekšpusi vērstās konstrukcijas sienas ir veidotas no ķieģeļiem. Sienu biezums ir 0,30m. Trešajā stāvā telpā Nr. 29 (Lit. Nr. 001) no kāpņu telpas ārsienas lobās nost apmetums. Uz iemeslu norāda ūdens pēdas, kas varētu būt iesūcies sienā. Netipiski ir tas, ka apmetums lobās nost, kas varētu būt saistīts ar sienas sasalšanu ziemas laikā vai sienas apmetuma ķīmisko reakciju. Tā kā iemesls nav zināms, tas ir jāizpēta sīkāk, pirms veikt ēkas renovāciju. Attēls 4.2.4.: Virsapmetums ir bojāts. Attēls 4.2.5: Tas pats, kā A9 detalizēts skats 4.3. karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas 35 Kolonnu, stabu, rīģeļu un siju konstrukcija un materiāls Pirmajā stāvā ir uzstādītas kolonnas un sijas. Kolonnu režģa izmērs ir aptuveni 6x6m, kolonnu izmērs ar konsoli ir 0,44m x 0,44m. Sijas ir novietotas uz konsolēm un ir tāda paša izmēra kā kolonnas. Tehniskās apsekošanas laikā kolonnām / rīģeļiem un/vai šuvēm netika konstatētas plaisas vai deformāciju pazīmes. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 4.4. pašnesošās sienas 35 Pašnesošo sienu konstrukcija un materiāls Pašnesošās sienas ir starpsienas starp telpām. Pirmā stāva savienojumu stūros starp pašnesošajām sienām un nesošajām sienām ir konstatētas plaisas. Plaisu izmēri < 0,50mm. 9
4.5. šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija 100 Hidroizolācija: Tika konstatētas pāris sienas pirmajā stāvā, kur lobās nost krāsa, norādot uz mitruma ietekmi uz sienu. Tā kā ēka nav ekspluatēta vairāk nekā 14 gadus, to varētu izraisīt tikai neesoša vai nefunkcionējoša lentveida pamatu horizontālā hidroizolācija. Pirms ēkas renovācijas tas ir jāizpēta sīkāk. Iespējams, ir nepieciešams izveidot jaunu horizontālo izolāciju. Attēls 4.5.1: Mitruma pēdas uz iekšsienas. Siltumizolācija: Fasādēm nav siltumizolācijas. Šobrīd ēkas ārējo norobežojušo konstrukciju tehniskais stāvoklis nenodrošina būves atbilstību LBN 002-15 minimālajām prasībām. Tas pats attiecas uz jumtu. 4.6. pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi 45 Pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu aplēses shēmas, konstrukcija un materiāls. Nesošo elementu biezums vai šķērsgriezums. Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi. Plaisu atvērumu mērījumu dati. Pagaidu pastiprinājumi, atslogojošās konstrukcijas. Betona stiprība. Metāla konstrukciju un stiegrojuma korozija. Koka ēdes (mājas piepes) un koksngraužu bojājumi. Kontrolzondēšanas un atsegšanas rezultāti. Nestspējas pārbaudes aplēšu rezultāti. Skaņas izolācija Pagraba nav. Starpstāvu un jumta pārsegumi galvenokārt ir veidoti no divu veidu pārsegumiem dobie pārsegumi un ribotie dzelzsbetona paneļi. 2. stāva pārsegums ir pilnībā izbūvēts no dobajām plātnēm, kas novietotas šķērseniski uz norobežojošām sienām un rīģeļiem. Otrajā un trešajā stāvā paneļi ir izvietoti garenvirzienā uz nesošajām sienām apkārt aktu zālei. 3. stāva pārsegums ir arī jumta pārsegums un sastāv no 12m platiem ribotiem paneļiem, kas ir izvietoti šķērseniski uz norobežojošām sienām, nodrošinot maksimālu aktu zāles laidumu. Trešajā stāvā telpā Nr. 27 tika konstatētas minimālas deformāciju pazīmes pārsegumos. Lai gan tās nav kritiskas, tomēr ieteicams veikt to monitoringu pirms ēkas renovācijas, lai saprastu, vai ēkā notiek aktīva sēšanās. Attēls 4.6.1: Dzelzsbetona dobtie panēli ar ūdens pēdām Attēls 4.6.2: Plātņu pārsegums ar sēšanās pazīmes. 10
4.7. būves telpiskās noturības elementi / Stinguma disku ēkā veido kāpņu telpas sienas, kas izpildītas no ķieģeļu mūra un lifta šahtas (izpildītas no ķieģeļu mūra). Ēkas telpiskajai noturībai ir jānodrošina šīs ēkas stabilitāte vertikālā, horizontālā un diagonālā virzienos. Ēkas izvēlētā konstrukcija, ko veido mūra sienas un betona pārsegumi, ir pietiekami stipra, pateicoties tās svaram un stingrumam, lai nebūtu nepieciešami papildu stabilizējošie elementi. Apsekošanas laikā netika konstatētas nekādas pazīmes, ka ēkas telpiskā noturība ir nepietiekama vai novājināta ēkas ekspluatācijas pārtraukuma rezultātā. 4.8. jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietus ūdens novadsistēma Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem Nesošā jumta konstrukcija ir veidota no dzelzsbetona plātnēm, kas veido plakano jumtu ar ļoti mazu slīpumu uz sāniem. Jumta segums ir veidots no ruberoīda. Saskaņā ar mutiski saņemtu informāciju no tehniskā personāla, jumts tika remontēts aptuveni pirms 5 gadiem. Ruberoīds tika uzklāts tieši uz jumta paneļa, neizlīdzinot jumtu, lai panāktu lielāku slīpumu lietus ūdens noteku virzienā. Uz jumta netika uzstādīta siltumizolācija. Darbs tika veikts kvalitatīvi, pieslēgumi pie jumta kores tika veikti kārtīgi un droši. Pieslēgumi pie mūra skursteņiem būtu papildus jānostiprina ar metāla līstēm, lai izvairītos no ūdens iekļūšanas starp ķieģeļiem un ruberoīdu. 40 Attēls 4.8.1: Jumts ir jānotīra no zāles; pārkārušies zari jānozāģē. Attēls 4.8.2: Vispārīgs skats uz jumta segumu. Attēls 4.8.3: Jumta segums nav izlīdzināts, līdz ar to ūdens krājas un veido peļķes. Šīs vietas var izraisīt noplūdes. Attēls 4.8.4: Nav pabeigts pieslēgums pie skursteņa mitrums var iekļūt aiz bitumena un tas var sākt lobīties nost. Jumta pa perimetru ir apšūts ar skārdu, un gar ēkas garenvirziena fasādēm ir uzstādītas notekas. Lietus ūdens noteksistēma darbojas pilnīgi. Vertikālās notekcaurules ir atjaunotas un ir tehniski apmierinošā stāvoklī. 11
Attēla 4.8.5: Detalizēts skats uz notekas pieslēgumu pie jumta. Attēls 4.8.6: Lietus ūdens notekcaurule 4.9. balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi 45 Balkonu, lodžiju, erkeru, jumtiņu un dzegu konstrukcija un materiāls Lieveņi ir uzstādīti pie galvenās ieejas un ieejām no austrumu puses. Abi lieveņu jumtiņi ir veidoti kā betona konstrukcijas pārkare. Jumtiņš virs galvenās ieejas ir tehniski apmierinošā stāvoklī, plaisas vai mitruma pēdas netika konstatētas. Apsekojot telpu aiz lieveņa, tika konstatētas ūdens pēdas. Tās varētu izraisīt nefunkcionējoša jumta hidroizolācija vai kondensāts, kas veidojas uz sienas vai sienā, tā kā lievenis nav izolēts, līdz ar to veido aukstuma tiltu. Tas ir jāapseko sīkāk pirms ēkas renovācijas. Sānu ieeju lievenim ir vērojamas korozijas pēdas, un tas ir jāatjauno. Šī lieveņa tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Attēls 4.9.1: Lievenītis pie galvenās ieejas Attēls 4.9.2: Mitruma pazīmes telpas iekšpusē. Attēls 4.9.3: Iekšpagalma fasādes lievenis 12
4.10. kāpnes un pandusi 35 Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; kāpņu laukumi (podesti), margas. Kāpņu telpas sienu stāvoklis kāpņu elementu iebūves vietās. Lieveņi un pandusi. Avārijas, pagraba, ugunsdzēsēju kāpnes un palīgkāpnes Ēkai ir divas galvenās kāpņutelpas, kas atrodas ēkas rietumu un austrumu stūros. Rietumu stūrī esošā kāpņutelpa ēkas ekspluatācijas laikā tika izmantota kā galvenā kāpņutelpa. Abas kāpņutelpas ir veidotas kā U-veida kāpņutelpas ar vienu vidējo kāpņu laukumiņu un taisniem kāpņu laidiem, kas pagriežas par 180degree. Pakāpieni ir veidoti no dzelzsbetona elementiem, kas novietoti uz betona sijām un balstīti uz nesošajām kāpņutelpas sienām abos galos. Pakāpienu plātnes ir noslīpētas, atsedzot betona konstrukciju. Pakāpieniem ir neliels malas noapaļojums, bet rievojumi vai citi pretslīdēšanas pasākumi nav izmantoti. Vairākās vietās pakāpieni ir bojāti. Gan pakāpieni, gan kāpņu laidi ir krāsoti. Margas ir izveidotas no metāla un piestiprinātas pie pakāpienu plātnes. Vienā kāpņu telpā roku margas ir izveidotas no koka, bet otrā ar PVC pārsegumu uz metāla margu konstrukcijas. Balustrādes vienā kāpņu telpā ir atvērtas, bet otrā aiztaisītas ar koka plāksnēm. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls 4.10.1: Centrālās kāpņu telpas pakāpieni Attēls 4.10.2: Margas un piekļuve jumta stāvam Kāpņu marķējumi nav uzstādīti, tāpat kā pandusi personām ar kustību traucējumiem. 4.11. starpsienas 40 Starpsienu veidi un konstrukcijas, skaņas izolācija Starpsienas galvenokārt ir veidotas no ķieģeļiem, no abām pusēm apmestas ar cementa apmetumu. Atkarībā no telpu lietojuma sienas ir krāsotas vai aplīmētas ar tapetēm, vai apšūtas ar koka elementiem. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Dažās starpsienās pirmajā stāvā tika konstatētas plaisas telpā Nr. 2 (lit.002), 3 (lit. 002) un 4 (lit. 002). Attēls 4.11.1: Plaisa virtuves sienā Attēls 4.11.2: Neliela plaisa ēdnīcas sienā Plaisu izcelsmi apsekošanas laikā neizdevās noteikt. Telpā Nr. 3 (lit.002) grīdas flīzes ir ļoti vaļīgas, kas varētu norādīt uz to, ka grīdas plātne ir ielūzusi / plātnes deformācijas kustības varētu izraisīt flīžu bojājumu un plaisas starpsienās. Pirms ēkas renovācijas šīs vietas ir jāapseko sīkāk, lai saprastu plaisu iemeslu. 13
4.12. grīdas 80 Grīdu konstrukcijas, seguma un virsseguma veidi. Skaņas un siltuma izolācija Pirmā stāva grīdas pārsegums ir veidots no betona, kas uzklāts uz zemes. Vai pietiekama hidroizolācija un siltumizolācija ir uzstādīta zem grīdas plātnes, var noteikt tikai, atverot grīdas plātni, kas neietilpa šīs apsekošanas ietvaros. Ņemot vērā būvniecības praksi 1988. gadā, drīzāk ir ticams, ka šāda izolācija netika uzstādīta. Pirms ēkas renovācijas tas ir jāizpēta sīkāk. Grīdas segums 1. stāvā pamatā sastāv no flīzēm visās tehniskajās telpās, bet ēdnīcas telpā ir lamināta segums. 2. un 3. stāvā grīdas segums ir veidots no betona kārtas, publiskajās zonās ir raksturīgais terazzo tipa grīdas segums. Palīgtelpās ir uzstādīts linolejs vai koka grīdas segums. Lielās aktu zāles grīdas segums ir veidots no parketa, kas ir bojāts, tā kā ēka ilgstoši netika apsildīta. Attēls 4.12.1: 1. stāva virtuves telpu grīdas flīzes Attēls 4.12.2: Parketa grīda aktu zālē Attēls 4.12.3: 2. stāva grīda - terrazzo 4.13. ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas 80 Logu un balkona durvju, skatlogu (vitrīnu), slēģu, ārdurvju, iekšdurvju un vārtu materiāls, veidi un konstrukcijas, jumtiņi un markīzes Logi: Koka karkasa divvērtņu logi, verami uz iekšpusi ar sānisku vēdināšanas atvērumu. Koks ir deformējies un vairākās vietās bojāts. Tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Logu stiklojums viena stikla loksne, 6 mm bieza, kas nenodrošina siltuma saglabāšanas prasības. Tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Logu palodzes: Iekšējās logu palodzes ir veidotas no koka, daļēji deformētas mitruma ietekmē. Ārējās logu palodzes ir veidotas no cinkota skārda. Iekšējās palodzes ir jāmaina. Ārējās palodzes ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Vitrīnas: Vitrīnas ir uzstādītas aktu zālē. Vitrīnu rāmis ir veidots no metāla profila kā pašnesoša konstrukcija. Karkass ir dubultais, iekšējais attālums ir vidēji 20 cm. Rāmji balstās uz 2. stāva pārsegumu. 14
Metāla elementos ir ievietota viena stikla loksne, kas nofiksēta pie tērauda rāmja ar metāla skavām. Stikli ir ievietoti gumijas blīvējumā. Stikls nav saplīsis un ir stingri nofiksēts metāla rāmī. Lai gan tehniski tas ir pieņemamā stāvoklī, konstrukcija nenodrošina siltumizolācijas prasības un renovācijas gadījumā ir pilnībā jānomaina. Attēls 4.13.1: Logi Attēls 4.13.2: Logu vitrīnas Durvis: Trīsvērtņu durvis, kas veramas uz vienu pusi. Ieejas durvis ir no koka, masīvā rāmī. Durvju virsmu no iekšpuses veido krāsots finieris, no ārpuses dekoratīvs metāla apšuvums. Ieejas durvis ir deformētas un nav kārtīgi aizveramas. Gumijas blīvējums nav uzstādīts. 4.13.3: Galvenās ieejas durvis 4.13.4: Galveno ieejas durvju blīvējuma trūkums Iekšējās durvis ir no koka masīvā rāmī. Vairums durvju ir deformētas un ir jānomaina. 4.14. Apkures krāsnis, virtuves pavadi, dūmeņi / Krāšņu, kamīnu, virtuves pavardu un dūmeņu veidi, konstrukcija, materiāls un apdare. Atbilstība ugunsdrošības prasībām Nav. 4.15. konstrukciju un materiālu ugunsizturība 100 Betona, metāla, koka, plastmasas, auduma un pretuguns aizsargapstrādes materiāli, šo materiālu atbilstība standartiem, pretuguns aizsardzības veidu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konstrukciju un materiālu tehniskā stāvokļa novērtējums ugunsizturības robežu un pretdūmu aizsardzības aspektā Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 333 no 30.06.2015, Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 Būvju ugunsdrošība, ēkai ir noteikts IV lietošanas veids publiskas būves un telpas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, [...]. Ēkas ugunsdrošības nodalījuma maksimālā plātība ir 1600 m 2, būves augstāka grīdas līmeņa atzīme ir līdz 8. stāvam, un ēkai ir U3 uguns noturības pakāpe ( LBN201-15 pielikuma 3. tab.). U3 ugunsdrošības pakāpes būvēs ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukciju ugunsizturība un uguns reakcijas klase netiek normēta. Ēkas norobežojošo konstrukciju un nesošās konstrukcijas veido galvenokārt ķieģeļu mūra konstrukcija un dzelzsbetona griesti. Papildus pasākumi ugunsizturības palielināšana konstrukcijām nav veikti. 15
4.16. ventilācijas šahtas un kanāli 40 Ēkai ir vairākas ventilācijas šahtas. To funkcionēšanas stāvoklis nav zināms. Šahtas ir veidotas no silikāta ķieģeļiem, nosegtas ar metāla jumtiņiem uz jumta. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls 4.16.1: Ventilācijas šahta Attēls 4.6.2: Skats vienas šahtas iekšpusē. 4.17. Liftu šahtas / Nav. 4.18. iekšējā apdare un arhitektūras detaļas 70 Iekšējo virsmu apdares veidi Iekštelpu virsma apdare ir veikta no cementu kaļķu javas, sienas ir krāsotas vai ar tapešu segumu. Vairākās vietās apmetumā ir ūdens, kas iekļuvis ēkā, izraisīti bojājumi. Tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Nepieciešams remonts. Attēls 4.18.1: Iekštelpu sienu un griestu apdare krāsotas sienas un griesti Attēls 4.18.2: Dažās telpās sienu apšuvumam izmantotas tapetes Attēls 4.18.3: Pārsvarā sienas un griesti ir krāsoti. Attēls 34.18.4: 2. stāva aktu zāle koka paneļu sienu apšuvums 16
4.19. ārējā apdare un arhitektūras detaļas 45 Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls Viens no dekoratīvajiem fasādes elementiem ir metāla rūtis, kas uzstādītas virs galvenās ieejas kā atsevišķs fasādes elements. Vairākām no metāla rūtīm ir vērojamas korozijas pēdas. Fasādes elementu stiprināšanas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Citi arhitektūras elementi nav uzstādīti kā atsevišķas fasādes detaļas. Attēls 4.19.1: Galvenās fasādes dekoratīvais metāla plāksnes apšuvums. Attēls 4.19.2: Sānu fasāde - sarkano ķieģeļu elementi 5. Iekšējie inženiertīkli un iekārtas (Ietver tikai tos iekšējos inženiertīklus un iekārtas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam) Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām 5.1. aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji Tehniskais nolietojums (%) Iekšējā aukstā ūdensvada ievadi, ūdens mērītājs, tīkla shēma, cauruļvadi un ietaises; spiediens tīklā un citi rādītāji. Hidrauliskā pārbaude un atbilstība normatīvo aktu prasībām. Notekūdeņu novadīšanas veids un attīrīšanas iespējas Ēka ir atslēgta no ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vismaz pirms desmit gadiem. Sistēmas ir iztukšotas. Sala bojājumu tām nav. Nav pieļaujama sistēmu darbības atjaunošana. Ēkas rekonstrukcijai jānosaka tās pielietojuma funkcija ar sekojošu projekta dokumentācijas izstrādi. Aukstā ūdens apgādes sistēma izbūvēta no tērauda caurulēm, un ūdens apgāde visam objektam netiek nodrošināta. Sistēmas ir ar atbilstošu trasējumu ēdināšanas uzņēmumam ar savu virtuvi, trauku mazgāšanu, pārtikas apstrādi ar PSRS laikā ražotām iekārtām. Daļa no iekārtām ir izjauktas. Izlietnes ar ūdens sadali un kanalizācijas sistēmām demontētas. Ūdensvada un ūdensapgādes sistēmu noslēgarmatūra nepilda savas funkcijas vai tā daļēji ir demontēta. Ēkā nav ugunsdzēsības hidrantu sistēmas. Kanalizācijas ūdeni varētu novadīt kanalizācijas pieslēguma akā pie ēkas fasādes. Kanalizācijas sistēmas posmi veidoti no čuguna ķeta caurulēm, remontdarbu veikšanas vietās pielietotas rūpnieciski ražotas PVC kanalizācijas sistēmu cauruļvadi. Sistēma nav lietojama. Ēkā nav izmantojamas tualetes un sanitārās / dušu telpas. 100 17
5.2. karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ar cieto kurināmo apkurināmie ūdens sildītāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi Iekšējā karstā ūdens ūdensvada sistēma, tīkla shēma, cauruļvadi un sūkņi. Siltuma patēriņš karstā ūdens sagatavošanai. Ūdens sildītāja novietojums Karstā ūdens sistēma analoga aukstā ūdens apgādes sistēmai. Tā nav lietojama, ir demontējama un jauna karstā ūdens apgādes sistēma ir izbūvējama atbilstoši ēkas pielietošanas nosacījumiem. 100 5.3. ugunsdzēsības ūdensvads, automātiskās sistēmas un pretdūmu aizsardzības sistēmas Iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas veids, tīkla shēma, cauruļvadi, sūkņu iekārtas, ugunsdzēsības krāni, šļūtenes un stobri. Hidrauliskā pārbaude. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas veids. Uguns dzēšanai lietojamās vielas. Ūdensvada ievadi, tīkla shēma, cauruļvadi, ietaises un sūkņu iekārtas. Automātiskās vadības nodrošinājums. Automātiskās ugunsdrošības sistēmas nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi. Iekārtu un ietaišu atbilstība standartiem. Bloķējums ar citām sistēmām. Sistēmu kalpošanas ilgums. Pretdūmu aizsardzības veidi, gaisa vadi, ietaises un iekārtas. Rezerves elektroapgāde, automātiskā vadība, bloķējums ar citām sistēmām. Sistēmas kalpošanas ilgums Ēkā nav ugunsdzēsības hidrantu sistēmas. Pie ēkas brauktuves daļā ir uzņēmuma ugunsdzēsības sistēmas ūdens ņemšanas vietas aka ar iespēju pieslēgties ar ugunsdzēsības aprīkojumu. Teritorijā ir kopumā septiņas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības nodrošināšanai. Teritorijā ir ūdens rezervuārs, kas ar sistēmu savienots ar sūkņu staciju un pa teritoriju pazemē izbūvētu ugunsdzēsības sistēmu. Evakuācijas ceļi un kāpņu telpas ir ar atveramiem logiem, kurus var izmantot dūmu novadīšanai ugunsgrēka gadījumos evakuācijas ceļos un ēkā kopumā. 5.4. apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi elementi Siltummezgla iekārta. Apkures sistēmas veids, cauruļvadi, izplešanās tvertne. Sistēmas kalpošanas ilgums, galvenie defekti, atbilstība normatīvo aktu prasībām. Būves siltuma zudumi. Vietējās katlumājas iekārta, aptuvenā maksimālā jauda Ēkas siltumapgādes sistēma ir daļēji demontēta un nav darba kārtībā. Sistēma ir no tērauda cauruļvadiem ar metinātiem / vītņu savienojumiem. Sistēma ir iztukšota un daļēji demontēta. Nav pieļaujama sistēmu darbības atjaunošana. Ēkas rekonstrukcijai jānosaka tās pielietojuma funkcija ar sekojošu projekta dokumentācijas izstrādi. 100 5.5. centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma regulatori 100 Centrālapkures sildķermeņi, kalpošanas ilgums Ēkas apkures sistēmā ir daudzsekciju čuguna radiatori un konvektori. Sildķermeņiem nav savi gaisa temperatūras regulatori. Daļa no sildķermeņiem demontēti. Sakarā ar to, ka ēka un tās konstrukcijas ir noslēgtas un sausas nav nepieciešams apkures periodā nodrošināt ēkas apkuri, lai saglabātu ēku kopumā. 18
5.6. ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta 100 Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, iekārtas un citi elementi Ēkas ēdināšanas un zāles telpām ir bijušas mehāniskās vēdināšanas sistēmas, kuras daļēji demontētas. Sistēmu darbības atjaunošanai nav ekonomiska pamatojuma. Visas ventilācijas sistēmas demontējamas. Fasādē esošās ventilācijas atveres jāaizbūvē. Ēkas telpas ir vēdināmas atverot fasādē esošos logus. Dabīgās velkmes nosūces kanāli izbūvēti ēkas starpsienu konstrukcijās un ventilācijas cuku darbība nodrošina telpu gaisa apmaiņu. Ēkas skursteņiem nav veiktas tīrības un tehniskā stāvokļa pārbaudes un nav skursteņu pārbaužu uzskaites žurnāls. Skursteņu stāvoklis virs jumta seguma labs, nav kondensāta veidošanās, svīdumu pēdas. Skursteņu gali nosegti ar skārda cepurēm- aizsargāti no nokrišņiem. Ēkā un pie fasādes esošajiem Ventspils ventilatoru rūpnīcas ventilatoriem ir atslēgta elektroapgāde. Sistēmas nav darba kārtībā un ventilatoru elektroapgāde ir atslēgta. Esošās ventilācijas sistēmas nav lietojamas, tās jādemontē un atvērumi sienās un pārsegumos ir blīvi jāaizdara, jānovērš iespējamā nekontrolējama gaisa kustība pa sistēmām un to atvērumiem. Ēkas koka logi ir ar speciālu vēdināšanas vērtni, vasarā tās ir atvērtas un nodrošina gaisa apmaiņu ēkā. 5.7. atkritumu vadi un kameras / Sauso atkritumu vadu skaits ēkā, materiāls; savākšanas kameras, atkritumu lūkas, vēdināšana un citi elementi Nav. 5.8. gāzesvadi un iekārtas, gāzes ūdenssildītāji, gāzes apkures katli, gāzes patēriņa skaitītāji Gāzesvada ievads, cauruļvadi, uzstādītā gāzes aparatūra / Nav. 5.9. elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaises 100 Elektroapgādes avots, tīkla spriegums, ievada un sadalošās elektroietaises, barošanas pievadi liftam, siltummezglam, dežūrapgaismojumam, pretdūmu aizsardzībai, citām iekārtām un ietaisēm. Spēka patērētāji, to jauda. Kabeļu un vadu izolācijas pretestības mērījumu rezultāti, avārijas un evakuācijas apgaismojums un tā rezerves elektroapgādes veids, iezemējums un zibensaizsardzības ietaises. Pretestības mērījumu rezultāti. Siltummezgla nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi Ēka ir atslēgta no elektrības padeves un pieslēgumu NEDRĪKST atjaunot bez kapitālas elektroinstalācijas atjaunošanas. 5.10. apsardzes, signalizācijas, saziņas un citas iekārtas 100 Iekārtas veids, nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi Tiek izstrādāta ēkas iekštelpu aprīkošanas projekta dokumentācija par ugunsgrēka atklāšanas signalizāciju. 5.11. vājstrāvas tīkli un ietaises / Vājstrāvas ietaišu uzskaitījums, centralizētās paziņošanas sistēmas, to veidi, nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi Nav. 19
5.12. lifta iekārta / Liftu skaits un izmantošanas veids, celtspēja, atrašanās vieta; kabīne, šahtas priekšlaukums. Montāžas gads, raksturojumi, elektroinstalācijas tehniskais stāvoklis Nav. 5.13. citas ietaises un iekārtas / NAV 6. Ārējie inženiertīkli (Ietver tikai tos ārējos inženiertīklus, kas apsekoti atbilstoši apsekošanas uzdevumam) Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām Tehniskais nolietojums (%) 6.1. ūdensapgāde 100 Ūdensapgādes avots, ūdens kvalitāte, ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes veids, tīkla shēma, cauruļvadi. Hidranti Ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīklu pievadi ēkai noslēgti un netiek lietoti. Pie ēkas galvenās fasādes brauktuves daļā ir uzņēmuma ugunsdzēsības sistēmas ūdens ņemšanas vietas aka ar iespēju pieslēgties ar ugunsdzēsības aprīkojumu. Teritorijā ir kopumā septiņas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības nodrošināšanai. Teritorijā ir ūdens rezervuārs, kas ar sistēmu savienots ar sūkņu staciju un pa teritoriju pazemē izbūvētu ugunsdzēsības sistēmu. 6.2. kanalizācija 100 Ārējās kanalizācijas sistēma. Pagalma kanalizācijas tīkls, pievienojuma vieta vai izvade, vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises. Lietus ūdens kanalizācija un lietus ūdens noteku sistēmas izvadi, cauruļvadi, vietējās ietaises. Uzstādītās sanitārtehniskās ierīces Ēkas kanalizācijas izvads no ēkas ir noslēgts pirmajā kanalizācijas akā pie ēkas gala fasādes no ārējā kanalizācijas tīkla. Lietus noteku gali no jumta ir izvietoti pie ēkas fasādes esošajos zālienos un ir ar dabīgu lietus ūdens infiltrāciju augsnē. Ēkas jumta lietus notekas ir nesen atjaunotas un ir labā tehniskā stāvoklī. Pirms ziemas iestāšanās jāveic noteku tīrīšana no koku lapām. 6.3. drenāžas sistēmas / Nav izbūvēta. 6.4. siltumapgāde 100 Siltumapgādes avots, siltumtīkli, pievienojuma vieta Siltumapgādes avots uzņēmuma teritorijā ir esoša katlu māja ar saviem siltumapgādes ārējiem tīkliem virs un zem zemes. Siltumtīkla pievienojums objektam ir atslēgts tīklu akā pie ēkas fasādes. 20
6.5. gāzes apgāde / Gāzes apgādes avots, pagalmā gāzesvada trasējums, pievienojuma vieta. Nav. 6.6. zibensaizsardzība / Nav uzstādīta. 6.7. citas sistēmas / NAV 7.1. būves tehniskais nolietojums 7. Kopsavilkums Būves tehnisko rādītāju un ar tiem saistīto citu ekspluatācijas rādītāju stāvokļa pasliktināšanās pakāpe noteiktā laika momentā attiecībā pret jaunu būvi dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī cilvēku darbības dēļ. Noteiktā lieluma (procentos) pamatojums. Konstrukcijas vai to elementi, kas ir avārijas un pirmsavārijas stāvoklī. Izpētes materiālu analīzē konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā, piemērotība vai nepieciešamie priekšnoteikumi to turpmākajai ekspluatācijai. Būves plānojuma un iekārtojuma, kā arī izmantošanas apstākļu atbilstība mūsdienu labiekārtojuma prasībām Lai veiktu ēkas tehniskā stāvokļa izvērtēšanu un nolietojuma aprēķināšanu, par pamatu tiek ņemti vērā Ministru Kabineta noteikumi Nr. 90 no 2010. gada 28. septembra, kas attiecas uz dzīvojamām ēkām, jo nav atsevišķu noteikumu, kas būtu piemērojami tieši šīm ēkām. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 90 ir jāpiemēro arī standarts LVS 412-2005. Neskatoties uz to, ka ēka nav bijusi izmantota vairākus gadus, ēkas nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Ēkas konstrukciju vidējais tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 30-45%. Vairākus gadus neapkurinot ēku un jumta tecēšana, kas notikusi nezināmi ilgu laika periodu, ir izsaukusi bojājumus atsevišķās vietās iekšējā apdarē, kur tās stāvoklis nav apmierinošs. Ēkas iekšējās apdares tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 80%. Ēkas ārējā apdare ēkas lielākai daļai nav apdarināta, ēkas fasāde ir veidota kā dekoratīvo ķieģeļu siena. Bojājumi ķieģeļiem netika konstatēti, tādejādi tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs. Vienīgie dekoratīvie elementi izliekti metāla kvadrāti, uzrāda kosmētisku koroziju, stiprinājumi ir bez korozijas pazīmēm. Tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 30%. Ēku inženiertehnisko sistēmu tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 100%. 21
7.2. secinājumi un ieteikumi Apstākļi, kuriem pievēršama īpaša vērība būvprojektēšanā vai renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi Ja ēkas īpašnieks nevēlas turpmāk izmantot ēku, ir nepieciešams izstrādāt ēkas konservācijas projektu un atbrīvot ēkas telpas no viesām vecām iekārtam un atlikām, kas uz doto brīdi atrodas ēkā. Jā ēkas īpašnieks vēlas izmantot ēku, atjaunot tās esošās funkcijas vai veikt funkciju maiņu, ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu pilnā apjomā. Jebkurā gadījumā, lai ēka netiktu pakļauta tālākiem bojājumiem, ir nepieciešams veikt vairākus pasākumus: - veikt monitoringu ēkas fasādes sienās atrastajām plaisām; - veikt monitoringu ēkas 3. stāva jumtu pārsegumā konstatētajām plaisām; - ēkas iekšsienās tika konstatēts paaugstināts mitrums un ir jāveic detalizēta apsekošana, lai konstatētu tās cēloņus un atrastu risinājums tās novēršanu. MK noteikumos Nr 337, no 2015 gada. 30.jūnija, Noteikumos par būvnormatīvu LBN 405-15 Būvju tehniskā apsekošana, 2.punktā ir definēts apsekošanas galvenais uzdevums: Apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību Būvniecības likumam 9.pantā minētām būves būtiskajām prasībām. Būvniecības likumā, kas pieņemts 09.07.2013 un stājās spēkā 01.10.2014, 9.pantā Būtiskas būvei izvirzāmās prasības, ir rakstīts: Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām : 1 mehāniskā stiprība un stabilitāte Atbilst, bet ir konstatēti nelieli defekti, kas dota brīdi neietekmē ēkas stabilitāti 2 ugunsdrošība neatbilst 3 vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā neatbilst nekaitīgums 4 lietošanas drošība un vides pieejamība neatbilst 5 akustika (aizsardzība pret trokšņiem) nav vērtēts 6 energoefektivitāte neatbilst 7 ilgtspējīga dabas resursu izmantošana nav vērtēts Sekojošajā tabulā dots kopsavilkums par ēkas tehnisko stāvoklis apsekošanas brīdī: Novērtējums 1 (viszemākā) 2 3 4 5 (visaugstākā) Prasības Mehāniskā stiprība 1 X Ugunsdrošība X Vides aizsardzība un higiēna X Lietošanas drošība X Akustika n.v Energoefektivitāte X Ilgtspējīgi dabas resursi n.v Piezīme: 1 4 = mehāniska stiprība ir nodrošināta; konstatētas nelielas plaisas ēkas nesošo konstrukciju elementos, ko nepieciešams padziļināt izpētīt. 22
Tehniskā apsekošana veikta 23.08.2019. Apsekošanu veica: Markus Helmut Moll (sert. Nr. 5-03092), Ēkas būvkonstrukciju daļas un teritorijas daļas apsekošana Aivars Brīnums (sert. Nr. 39-50-00474) Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana SIA Steelandglass, reģ. Nr. 40103413079 Markus Helmut Moll (juridiskās personas vadītāja vārds, uzvārds un paraksts) 23