3.04.2014. Nr. 30 (65) SAGAIDĀM LIELO DIENU! Šajā numurā: Klāt Spodrības mēnesis 2. lpp. 12. lpp. Vēstures laiku Mūsu cilvēki. Atbalstīti lokus pieminot Intervija ar bibliotekāri 26 kultūras Ingunu Radziņu projekti 3. lpp. 5. lpp. 7. lpp. Topošās mākslas skolas ēkas apdarē tiks izmantots divu krāsu dekoratīvs apmetums un vienkrāsains koks, risinājumā paredzēts daudz stiklojuma. Jūrmalniekiem būs jauna mākslas skola, mūzikas skola un bibliotēka Dubultos, Strēlnieku prospekta, Poruka prospekta un Friča Brīvzemnieka ielas rajonā, top mūsdienīgs kultūras un izglītības centrs. Vienā ēku kompleksā būs apvienota mūzikas skola, bibliotēka un mākslas skola, kuras būvniecība jau ir uzsākta. Rekonstruējot sporta ģimnāzijas agrākās ēkas jau šogad, šeit tiks izbūvēta mākslas skola, nākamgad plānots sākt bibliotēkas izbūvi un starp šīm ēkām izbūvēt jaunu, kur atradīsies mūzikas skola. Patlaban tiek izstrādāts mūzikas skolas un bibliotēkas projekts, bet mākslas skolas būvniecība Strēlnieku prospektā jau uzsākta. Keramikas darbnīca, ceplis, liela izstāžu zāle un aktu zāle, mācību telpas zīmēšanai un gleznošanai, izstāžu zāle un āra terase jau šogad rudenī piepildīsies Jūrmalas mākslas skolas direktores Taigas Vaišļas, skolotāju, audzēkņu un vecāku vairākus gadus lolotais sapnis par mūsdienīgām nodarbību telpām un izstāžu zāli. Līdz šim strādājot lielā šaurībā, jauno skolu esam gaidījuši vairākus gadus, saka T. Vaišļa. Nākotnē raugāmies ar lielām cerībām saglabāsim visas esošās mācību programmas, veidosim arī jaunas. Domājam par papildu izglītību arī pieaugušajiem, kuri izteikuši vēlēšanos mācīties zīmēt un gleznot. Iegūsim arī jaunu izstāžu zāli, kur varēs rīkot skates. Jauno apbūvi paredzēts veidot, maksimāli saglabājot pirmatnējo mežu, kā arī gruntsgabala vidū augošo ozolu rindu. Apbūve plānota tajās teritorijās, kas jau vēsturiski bijušas apbūvētas, vai arī vietās, kur vismazāk jāzaudē Jūrmalas priedes un kur aug ainaviski mazvērtīgāki koki. Ēku ārējā apdarē tiks izmantots divu krāsu dekoratīvs apmetums un vienkrāsains koks, kura tonalitāte būs pieskaņota blakus esošās ēkas apdarei. Mākslas skolas risinājumā paredzēts daudz stiklojuma, piemēram, stiklots erkers divos stāvos, kas paplašinās gleznošanas un tēlotājmākslas studijas, tāpat ieejas vestibilam ar kafejnīcu, izstāžu un aktu zālēm paredzēts plaši izmantot stiklojumu. Rekonstrukcijas izmaksas mākslas skolai plānotas 2 miljonu eiro apjomā. Būvdarbus pēc SIA Skonto būve izstrādātā projekta veic būvuzņēmējs SIA Balsts-R, būvuzraugs SIA Forma2. Elita Cepurīte, Sabiedrisko attiecību nodaļa Strēlnieku prospektā rit ēkas rekonstrukcijas darbi. Plānots, ka jau šoruden mākslas skola pārcelsies uz rekonstruētajām un pārbūvētajām telpām.
2 3.04.2014. Nr. 30 (65) pašvaldībā Informācijas centra pakalpojumus izmanto arvien vairāk ārvalstu un vietējo tūristu Tūristu skaits Jūrmalā pērn būtiski pieaudzis kūrortpilsētā viesojušies vairāk nekā 147 tūkstoši tūristu, un tas ir par 20,5% vairāk nekā 2012. gadā. Pieaugot tūristu skaitam, aug arī interese par pilsētas piedāvātajiem pakalpojumiem un atpūtas iespējām. Pagājušajā gadā Jūrmalas pašvaldības Tūrisma informācijas centra (TIC) pakalpojumus izmantoja gandrīz 16 tūkstoši mūsu kūrortpilsētas viesu tas ir par 11,6 procentiem vairāk nekā 2012. gadā. Spodrības mēnesī lielgabarīta atkritumus izvedīs bez maksas No 7. aprīļa līdz 9. maijam Jūrmalā izsludināts Spodrības mēnesis, kura laikā ikviens pilsētas iedzīvotājs un nekustamā īpašuma īpašnieks tiek aicināts sakopt savu apkārtni. Jūrmalas pilsētas dome Spodrības mēneša laikā iedzīvotājiem nodrošinās lielgabarīta sadzīves atkritumu izvešanu bez maksas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus sakārtot savus īpašumus un apsaimniekojamās platības, kā arī tiem piegulošās teritorijas, savācot sadzīves atkritumus, sagrābjot vecās lapas, kā arī gādājot par krūmu un sauso zaru izzāģēšanu un aizvešanu. Spodrības mēneša laikā sava īpašuma teritorijā atļauts dedzināt arī krūmu un koku zarus. Pēc iepriekš saskaņota grafika jūrmalnieki varēs nodot izvešanai savu laiku nokalpojušas mēbeles, sadzīves tehniku un citas nevajadzīgas lietas. Lielgabarīta atkritumu izvešanu var pieteikt pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļai no 7. līdz 17. aprīlim, zvanot pa tālruni 67093877, 67093855, 67093985, 67093814 vai nosūtot pieteikumu uz nodaļas darbinieku e-pastu. Par cita veida atkritumu būvgružu, sadzīves atkritumu un pērno lapu izvešanu no savas teritorijas īpašniekiem gan jārūpējas pašiem! Jūrmalas teritorijā jau tagad tiek veikti pilsētas sakopšanas darbi. Eiropas Sociālā fonda projektā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās iesaistītie bezdarbnieki vāc atkritumus, kritušos zarus un kokus pilsētas mežos, zaļajā zonā, kāpu joslā un Lielupes tauvas joslā. Aprīlī pašvaldība sāks pludmales tīrīšanas un sakopšanas darbus pēc ziemas sezonas. Visā pludmales garumā no Lielupes ietekas Rīgas līcī līdz Jaunķemeriem tiks savākti jūras izmeši, izskalotie zari, koki un sadzīves atkritumi. Izejas uz pludmali tiks attīrītas no ziemā sanestajām smiltīm, uzstādītas un salabotas koka laipas. Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, visā pludmales garumā papildus tiks izvietoti vēl 200 soliņi un aptuveni 200 sadzīves atkritumu konteineri. Aicinām iedzīvotājus piedalīties arī Lielajā talkā, kas šogad plānota 26. aprīlī. Pērn aptuveni 2500 jūrmalnieku Lielās talkas laikā strādāja vairāk nekā 100 vietās, sakopjot un labiekārtojot pilsētas vidi, lai Jūrmalā būtu patīkami dzīvot un atpūsties gan pašiem, gan uzturēties viesiem. Zanda Sapronova, Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa Tūrisma speciāliste Sintija Helviga pilsētas viesus Svetlanu un Viktoru no Baltkrievijas iepazīstina ar kūrortpilsētā piedāvātajiem tūrisma pakalpojumiem. Tūrisma informācijas centra pakalpojumus pagājušajā gadā visvairāk izmantojuši viesi no Krievijas, Vācijas un arī Latvijas tas liecina par to, ka ne tikai ārvalstu viesiem, bet arī vietējiem tūristiem ir interese par Jūrmalu. Skaita ziņā attiecīgi ceturtajā, piektajā un sestajā vietā ir viesi no Lietuvas, Somijas un Igaunijas, pēc tam seko tūristi no Francijas, Zviedrijas, Anglijas un Polijas. Jūrmalas TIC vērsušies arī viesi no Kanādas, ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes, Singapūras, Korejas, Japānas, Libānas, Azerbaidžānas, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas valstīm Meksikas, Venecuēlas, Argentīnas un Brazīlijas. Jūrmalas TIC sniedz informāciju par pilsētā piedāvātajiem tūrisma pakalpojumiem, naktsmītnēm, tūrisma objektiem, maršrutiem un pasākumiem. Pilsētas viesi šeit var saņemt kartes, kā arī tūrisma informācija par Rīgu, Rīgas reģionu, Latviju un kaimiņvalstu kūrortpilsētām Igaunijā un Lietuvā. Tūrisms ir būtiskākā kūrortpilsētas nozare, tādēļ, lai visiem viesiem nodrošinātu nepieciešamo tūrisma informāciju, TIC strādā bez brīvdienām. Visbiežāk apmeklētāji taujā pēc Jūrmalas jaunākajiem tūrisma informācijas materiāliem, interesējas par tūristu iecienītākajiem apskates objektiem, par spa un veselības atjaunošanas piedāvājumu, izklaides iespējām bērniem, tāpat jautā par velo un kultūras tūrisma maršrutiem, kā arī par pilsētā notiekošajiem pasākumiem. Ziemas sezonā ir interese par distanču slēpošanas iespējām, rudenī vairāk interesējas par spa pakalpojumiem, savukārt pavasarī aktualizējas dabas tūrisms, interese par velosipēdu iznomāšanas iespējām un velotūrisma kartēm; ļoti daudz apmeklētāju jautā, kā nokļūt līdz Ķemeru nacionālajam parkam. Vasaras sezonā liela interese ir par aktīvās atpūtas iespējām uz ūdeņiem, izbraucieniem ar upes kuģīti, elektromobili, kā arī par pasākumiem Jūrmalā. TIC statistika apkopota tikai par apmeklētājiem, kuriem sniegta informāciju un konsultācijas klātienē. Statistikā nav iekļauti dati par klientiem, kuriem sniegta informācija elektroniski vai pa tālruni, kā arī par tiem, kuri nav vērsušies pie TIC speciālista, bet tikai paņēmuši tūrisma informācijas materiālus. Gunta Ušpele, Tūrisma nodaļa Pieredzes apmaiņā Jūrmalā viesojas Ukrainas bibliotekāri Piedaloties starptautiskā projektā Bibliomist, piecas dienas marta nogalē Latvijā viesojās 19 bibliotekāri no Ukrainas, lai apgūtu un apzinātu Latvijas pieredzi bibliotēku jomā. Projektā paredzēta Ukrainas bibliotēku sistēmas modernizēšana, darbinieku apmācība un Ukrainas Nacionālās bibliotēku apvienības kapacitātes stiprināšana. 24. martā viesi tika uzņemti Jūrmalas pilsētas domē, kur pilsētas bibliotēku apvienības vadītāja Sarmīte Brence iepazīstināja Ukrainas kolēģus ar Jūrmalas bibliotēku sistēmu un darbību, savukārt pilsētas domes Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa klātesošajiem sniedza ieskatu Jūrmalas kultūras dzīves norisēs. Ķemeru bibliotēkas vadītājas Vijas Pīkas vadībā Ukrainas kolēģiem bija iespēja klātienē iepazīties ar bibliotēkas darbu, tās kolekciju un darbinieku apmācību. Jūrmalas apmeklējums viesiem bija gan profesionālās pieredzes uzkrāšana, gan arī iespēja iepazīt Jūrmalu un tās vēsturi, apmeklējot Jūrmalas pilsētas muzeju un viesojoties Ķemeru nacionālā parka Meža mājā, kur tika demonstrēta filma par Ķemeru nacionālā parka dabas bagātībām. Ukrainas bibliotekāri guva pieredzi arī Ventspils un Kuldīgas bibliotēkā un, protams, Rīgas Nacionālajā bibliotēkā. Tūrisma nodaļa Jūrmalas Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome, reģ. Nr. 90000056357 Tālrunis: 67093928, 67093872 E-pasts: prese@jpd.gov.lv Atbildīgais par izdevumu: Sabiedrisko attiecību nodaļa Adrese: Jomas ielā 1/5, Jūrmalā, LV-2015 Foto: Ojārs Martinsons, domes arhīvs Ukrainas kolēģes iepazinās arī ar Ķemeru bibliotēkas darbu.
3.04.2014. Nr. 30 (65) notikumi 3 Lai piemiņa būtu dzīva Pieminot komunistiskā genocīda upurus, 25. martā Slokā, pie pieminekļa represētajiem, notika piemiņas brīdis, uz kuru pulcējās vairāki simti cilvēku. Latvijai baisajā dienā 1949. gada 25. martā tika salauztas dzīves, likteņi un zaudēti tuvinieki tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku, to skaitā vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu vecumā līdz 16 gadiem. Cilvēki, kuru vienīgais noziegums bija viņu latvietība un savas zemes mīlestība... Represijas skāra spējīgāko, darbīgāko, izglītotāko, inteliģentāko tautas daļu, un daudzi no viņiem tā arī neatgriezās dzimtenē. Katru gadu 25. martā mēs pulcējamies, lai ar klusuma brīdi, noliektu galvu un pieminekļa pakājē noliktiem ziediem godinātu represēto piemiņu. Ziedus nolika Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Latvijas Represēto apvienības Jūrmalas nodaļas biedri un daudzi, daudzi citi jūrmalnieki gan jaunā paaudze, gan gados vecāki cilvēki, kuri pieredzējuši deportācijas. Lai iepazītu vēl vienu Latvijas vēstures traģisko lappusi un apliecinātu cieņu nacionālajiem partizāniem, Pumpuru vidusskolas 8. 11. klašu skolēni kopā ar skolotājām Dinu Ratnieci un Daci Lagzdiņu devās uz Dobeles novadu, kur 17. martā notika Īles atjaunotā bunkura iesvētīšana. To būvējuši apvienotās latviešu lietuviešu grupas partizāni. 25. martā jūrmalnieki pulcējās pie pieminekļa represētajiem Slokā, lai ar klusuma brīdi godinātu represētos un pieminekļa pakājē noliktu ziedus. Katru gadu šajā piemiņas dienā piedalās Latvijas Represēto apvienības Jūrmalas nodaļas priekšsēdētāja Helēna Koziorova. Vēstures laiku lokus pieminot Atjaunotā nacionālo partizānu bunkura iesvētīšanā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, Lietuvas Sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Almants Leika, 1. Zemessardzes novada komandieris pulkvedis Jānis Gailis un Zemessardzes 51. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Kniploks, Latvijas un Lietuvas Nacionālo partizānu apvienības, Daugavas Vanagu centrālās valdes, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un akciju sabiedrības Latvijas valsts meži pārstāvji. Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. Divdesmit septiņu cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju. 1992. gadā zemessargi kopā ar Daugavas Vanagiem un patriotisko organizāciju pārstāvjiem atraka saspridzināto bunkuru, savāca kritušo kaujinieku kaulus un apbedīja Dobeles Virkus kapos. Pie bunkura tika novietots Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla. Kaujas 60. gadadienā bunkurs tika atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas. Īles nacionālo partizānu bunkurs ar Latvijas Valsts mežu gādību pilnībā tika atjaunots 2013. gada rudenī. Bunkura iekšpusē ir krāsniņa, galds un šauras lāviņas, uz kādām gulējuši partizāni. Savādi bija aptvert ko tādu partizānu cīņas un dzīvi bunkurā gandrīz piecus gadus, liela karaspēka uzvarēšanu tik nelielam cilvēku skaitam un tik nesamērīgu spēku cīņas. Paldies Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājam Ojāram Stefanam par uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā! Mums bija ļoti interesanti uzzināt par šiem traģiskajiem notikumiem Latvijas vēsturē, pasākuma beigās sildīties pie ugunskura, dzert siltu tēju un ēst karavīru sarūpētās pusdienas. Vanda Jēkabsone, Pumpuru vidusskolas skolniece Majoru vidusskolas skolotāja Sandra Bruzgule, direktore Ilze Bērziņa un skolotāja Elita Laukalēja kopā ar Šalvu Amonašvili starptautiskajā pedagogu konferencē Tbilisi. Starptautiskie pedagoģiskie lasījumi Skolotājs. Gruzijas pieredze Majoru vidusskolas direktore Ilze Bērziņa, skolotājas Sandra Bruzgule un Elita Laukalēja no 21. līdz 23. martam Tbilisi Valsts universitātē apmeklēja Starptautiskās Humānās pedagoģijas centra organizēto konferenci, uz kuru bija ieradušies delegāti no 18 valstīm. Konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Latviju kopumā pārstāvēja 100 delegātu no dažādām skolām. Konferenci organizēja pasaules mēroga autoritāte pedagoģijas jomā psiholoģijas doktors, profesors, Krievijas Izglītības akadēmijas goda loceklis, Tjumeņas Valsts universitātes, Samāras Valsts pedagoģiskās universitātes un Čeļabinskas Valsts pedagoģiskās universitātes goda profesors, Humānās pedagoģijas laboratorijas vadītājs Maskavas pilsētas pedagoģiskajā universitātē Šalva Amonašvili. Š. Amonašvili uzstājās ar referātiem par skolotāja lomu bērna dzīvē, atgādinot piemirstas patiesības: Skolotājam vispirms ir jābūt skolniekam, jāmeklē ceļš uz skaisto, palaidnī jāsaskata arī pozitīvais, jālepojas arī ar palīdzību vājākam. Ja pedagogs būs atvērts, sirdsgudrs, audzināšana būs realizēta. Lai skaista ir ne tikai metodika, bet arī savstarpējās attiecības! Ar priekšlasījumiem uzstājās vairāku augstskolu mācībspēki, konferences dalībnieki varēja piedalīties kolēģu vadītajās meistarklasēs. Skolotājiem bija iespēja apmeklēt profesora Š. Amonašvili vasaras rezidenci, kurā top viņa nozīmīgākie darbi, apskatīt Gruzijas nacionālos muzejus un sniegotos Kaukāza kalnus. Šīs trīs dienas iedvesmoja pedagogus turpmākajam darbam, ļaujot paskatīties uz pasauli no cita skatupunkta. Vasarā Latvijas Humānās pedagoģijas asociācija organizē skolotāju vasaras nometnes gan Gruzijā, gan Latvijā. Elita Laukalēja, Majoru vidusskola Skolā rosina interesi par latviešu valodu un literatūru Foto no personīgā arhīva Latviešu valodas un literatūras nedēļā tika rādītas arī pašu iestudētās izrādes. Skolēni atzina, ka tik aizraujošus, interesantus un izzinošus pasākumus vēlētos vēl! Jūrmalas sākumskolā Atvase marta sākumā notika latviešu valodas un literatūras nedēļa 3. 6. klasēm. Tās mērķis bija veicināt skolēnus vairāk interesēties par latviešu valodu un literatūru. Pumpuru vidusskolas audzēkņi kopā ar Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāju Ojāru Stefanu Virkus kapos. Katra nedēļas diena bija piepildīta ar dažādiem pasākumiem, kuru laikā skolēni kopā ar latviešu valodas skolotājām Mārīti Ošiņu un Sandru Baumani skandēja latviešu tautasdziesmas, gāja rotaļdejās, minēja mīklas, rādīja pašu iestudētās izrādes, kā arī rosījās radošajās darbnīcās, kur, piemēram, sacerēja dzejoļus. Klase bija pilna, cik daudz dzejot gribētāju! Visu nedēļu skolēni reklamēja arī savu mīļāko grāmatu, un skolā tika sarīkota izstāde Mana mīļākā grāmata. Sandra Baumane, skolotāja
4 3.04.2014. Nr. 30 (65) jūrmala veselīga pilsēta Jūrmalas sociālā darba pieredzi popularizē starptautiskā konferencē Jūrmalas pilsētas domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dace Riņķe Baltijas valstu konferencē Sociālā darba speciālistu profesionālās aktualitātes un tendences, kas 28. martā notika Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, konferences dalībniekus iepazīstināja ar sociālā darba pieredzi Jūrmalā un Jūrmalas pašvaldībā izveidoto sociālā atbalsta sistēmu iedzīvotājiem. Konferences dalībnieku vidū bija Labklājības ministrijas, dažādu veselības un sociālās aprūpes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, sociālā darba speciālisti un koledžas studenti, kā arī docētāji no Lietuvas no Šauļu Valsts koledžas un Utenas koledžas. Domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja konferencē uzstājās ar referātu Sociālo pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums Jūrmalas pilsētā. Kā pastāstīja D. Riņķe, ņemot vērā to, ka Jūrmalā ir izveidota viena no mūsdienīgākajām un efektīvākajām sociālā atbalsta sistēmām valstī, interese par Jūrmalas pašvaldības pieredzi bija liela. D. Riņķe iepazīstināja ar iedzīvotājiem pieejamajiem daudzveidīgajiem sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalā, ko nodrošina četras pašvaldības iestādes Labklājības pārvalde, pašvaldības SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka, pašvaldības aģentūra Jūrmalas sociālās aprūpes centrs un Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde Sprīdītis, tādēļ pašvaldībai nav jāpērk sociālie pakalpojumi no citām institūcijām. Jūrmalas iedzīvotājiem pašvaldība nodrošina ne tikai likumos noteiktos pabalstus un pakalpojumus, bet arī virkni sociālo un veselību veicinošu pakalpojumu, ko apmaksā pašvaldība, līdz ar to iedzīvotājiem tie ir pieejami bez maksas, konferences dalībniekiem pastāstīja D. Riņķe. Jūrmalniekiem ir nodrošināti 15 sociālo pabalstu veidi un 25 sociālās palīdzības veidi, pašvaldībā tiek piešķirti vieni no Latvijā lielākajiem pabalstiem: represētajiem katru mēnesi 72 eiro, jaundzimušo pabalsts ir 285 eiro, tāpat pabalsts aizbildņiem, aizgādņiem un tiem jūrmalniekiem, kuri sasnieguši simt gadu vecumu, pieredzē dalījās D. Riņķe. Jūrmala ir ģimenei draudzīga pilsēta. Mēs piedāvājam aptuveni 500 kultūras un 350 sporta pasākumu gadā, ko cilvēki var apmeklēt bez maksas. Tāpat pašvaldības pārziņā esošos muzejus var apmeklēt bez maksas. Jūrmalā iekārtotas arī visiem pieejamas pludmales, kas ir ļoti nozīmīgi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzsvēra D. Riņķe. Šogad pašvaldības budžetā veselību veicinošiem un sociālās Domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dace Riņķe konferences dalībniekus iepazīstināja ar Jūrmalas pašvaldības sociālā darba pieredzi un izveidoto sociālā atbalsta sistēmu iedzīvotājiem. integrācijas projektiem kopumā plānots izlietot 124 tūkstošus eiro. Pašvaldība bezmaksas ēdināšanu nodrošina visiem skolēniem, bet no 1. septembra to plānots nodrošināt arī bērnudārzu audzēkņiem. Ja budžeta ieņēmumu daļa pildīsies, kā plānots, tiks ieviesti arī jauni bezmaksas pakalpojumi un pabalsti, piemēram, pabalsts transporta izdevumiem personām ar funkcionāliem traucējumiem personīgā transporta izmantošanai. Konferences laikā bija iespēja apskatīt Ķemeru Dienas aprūpes centra klientu veidoto darbu izstādi. Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja to, ka Dienas aprūpes centrā ir nodrošināti kompleksi pakalpojumi grupu dzīvokļi, dienas centrs un specializētās darbnīcas, līdz ar to vienuviet ir pieejama gan nodarbinātības, gan sociālo prasmju un iemaņu apguve, gan brīvā laika pavadīšanas iespēja un mājvieta. P. Stradiņa medicīnas koledžas Sociālās aprūpes katedras lektore Kristīne Vītoliņa atzinīgi novērtēja to, ka koledžas studentiem Jūrmalā ir ļoti laba iespēja apgūt sociālā aprūpētāja un sociālā rehabilitētāja profesiju, apvienojot teorētiskās zināšanas ar praksi un pieredzi vietējā pašvaldībā. Koledžas attīstības stratēģijā būtiska nozīme ir sadarbībai ar pašvaldību, jo izglītības iestāde nevar pastāvēt bez valsts, sociālo partneru, pašvaldības atbalsta, uzsvēra K. Vītoliņa. Uzņemoties rūpes par saviem iedzīvotājiem, garantējot viņu drošību, sociālo aizsardzību un labklājību, pašvaldībā strādā sociālās institūcijas un sociālā darba speciālisti. Attīstoties zinātnei, mainoties tehnoloģijām un izpratnei par cilvēka pamatvajadzībām un to apmierināšanu, sociālā darba speciālistiem ir nepieciešams iegūt jaunas un papildināt esošās zināšanas, un šādu iespēju sniedz gan konferences, gan praktiska pieredze pašvaldībā, kuras darbs sociālajā nozarē ir viens no labākajiem valstī, stāsta K. Vītoliņa. Koledžai ir cieša sadarbība ar valsts un pašvaldības sociālajām iestādēm, ar Labklājības ministriju, nevalstiskajām organizācijām, Jūrmalas domi un domes Sociālās un veselības komisijas priekšsēdētāju Daci Riņķi. Ar viņu sadarbojamies kopš studiju virziena Sociālā aprūpe izveidošanas, tas ir, jau vairāk nekā 20 gadu. Viņa ir atbalstījusi studentu iesaistīšanos praktiskajā apmācībā, kā arī veicinājusi studentu brīvprātīgo darbu Jūrmalas pilsētas sociālās aprūpes iestādēs. Sadarbību starp koledžu un Jūrmalas domi veicina arī tas, ka koledžas izglītību apgūst ļoti daudz Jūrmalas vidusskolu absolventu un iedzīvotāju, kas turpmāk strādās pašvaldības sociālās aprūpes iestādēs un sniegs pakalpojumus Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem. Elita Cepurīte, Sabiedrisko attiecību nodaļa Aicina pieteikt vides izglītības projektus pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai Jūrmalas pilsētas dome izsludina vides izglītības projektu konkursu Vide tev apkārt 2014 pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai. Konkursa mērķis ir atbalstīt projektus, kas palielina iedzīvotāju un pilsētas viesu izpratni par piekrastes, tostarp ūdens, vides vērtībām un to aizsardzību, kā arī projektus, kas veicina Zilā karoga programmas īstenošanu pilsētā, sekmē pilsētas dabas resursu aizsardzību ilgtspējīgas attīstības kontekstā, informē un izglīto sabiedrību par atbildīgu uzvedību, sniedz praktiskās zināšanas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par vides jautājumiem un to labākajiem risinājumiem. Vides projektu konkursu Jūrmalas pilsētas dome rīko jau otro gadu. Pagājušajā gadā ar pašvaldības līdzfinansējumu Jūrmalā tika īstenoti pieci projekti: sākumskolas Atvase pagalmā ierīkotas puķu un ārstniecības augu dobes, izveidotas informācijas zīmes augiem un koku pasītes, ar dažādiem dabas materiāliem iekārtots labirinta celiņš pastaigām, izgatavoti informatīvi vides stendi un izveidotas interaktīvas un digitālas izstādes, rīkots konkurss vides pētniekiem un informatīvi semināri, rīkota siena talka Ķemeru nacionālajā parkā, izmantojot roku darbarīkus, nopļautas pļavas Slokas ezera apkārtnē, rīkotas radošas darbnīcas skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem, Slokas pamatskolā izveidots saules pulkstenis, ko bērni var izmantot mācību procesā, kā arī īstenotas citas aktivitātes. Šā gada projektu konkursā Jūrmalas pilsētas dome viena projekta īstenošanai nodrošinās līdzfinansējumu līdz 569 eiro apmērā; kopējais projektu īstenošanai paredzētais finansējums ir 2845 eiro. Projekta pieteicējam jāparedz pašu finansējums ne mazāk kā 10% apjomā no projekta kopējām izmaksām. Pieteikumus projektu īstenošanai var iesniegt valsts un pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas un citas juridiskās personas. Konkursa uzdevums ir izstrādāt vides izglītības projekta radošo ideju un īstenot projektu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz šā gada 30. novembrim. Projekta saturam jābūt vērstam uz izglītošanu, informēšanu un aktīvu rīcību. Tiks atbalstīta izstāžu, diskusiju, konkursu, semināru rīkošana, sabiedriskais monitorings un citas aktivitātes; pašvaldības līdzfinansējums šajā projektu konkursā nav paredzēts nometņu rīkošanai. Atbilstīgi konkursa nolikumam sagatavots pieteikums jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā Jomas ielā 1/5 vai elektroniski, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi pasts@jpd.gov.lv līdz šā gada 17. aprīlim. Jūrmalas pilsētas domes vides izglītības radošo projektu konkursu Vide tev apkārt 2014 nolikums publicēts Jūrmalas pilsētas mājaslapā www.jurmala.lv sadaļā Notikumu kalendārs Konkursi. Papildu informācija Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļā pa tālruni 67093943, 67093955 vai 22012050. Ilze Černovska, Vides nodaļa Viens no pagājušajā gadā īstenotajiem vides projektiem Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma priekšmetu izstāde Koka otrais mūžs. Piesakiet projektus līdzfinansējuma saņemšanai sabiedrības integrācijas projektu konkursam! Jūrmalas pilsētas dome izsludina sabiedrības integrācijas projektu konkursu. Projektu mērķis ir veicināt sabiedrības integrācijas procesus, sabiedrības vienotību un labvēlīgas daudzkulturālas vides veidošanos Jūrmalas pilsētā. Pagājušajā gadā Jūrmalas pilsētas domes piešķirtais līdzfinansējums sabiedrības integrācijas projektiem bija 56 030,72 latu, un kopumā tika atbalstīti 32 projekti. Kā veiksmīgākos var minēt biedrības Tenisa skola TS īstenoto projektu, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem deva iespēju rīkot tenisa spēles, tādējādi palīdzot integrēties sabiedrībā un uzlabojot fizisko veselību, Jaunatnes atturības federācijas rīkoto vasaras skolu Avotā guni kūru, kurā cittautiešu bērniem tika mācītas latviskās tradīcijas. Tāpat Latvijas Poļu savienības rīkotās kultūras dienas Polijā veicināja kultūras sakaru stiprināšanu starp Polijas un Latvijas Poļu savienības Jūrmalas nodaļas biedriem. Šogad projektu īstenošanai pilsētas dome budžetā paredzējusi 78 259 eiro. Projektu konkursam noteiktas šādas prioritātes: latviskās kultūrtelpas kā sabiedrību saliedējoša pamata stiprināšana un piederības veicināšana latviskajai kultūrtelpai Jūrmalas pilsētā; dažādu Jūrmalas pilsētas etnisko grupu integrācija sabiedrībā; sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iekļaušanās sabiedrībā un diskriminācijas novēršana; ģimenes brīvā laika pavadīšana (sports, kultūra utt.); preventīvā darba organizēšana bērniem un jauniešiem; integratīvie pasākumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem. Prioritāri tiks atbalstīti nevalstisko organizāciju iesniegtie projekti. Projekta pieteikumi jāiesniedz līdz 30. aprīlim Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā vai jānosūta pa pastu Jūrmalas pilsētas domei Jomas ielā 1/5, Jūrmalā, LV-2015, vai elektroniski pasts@jpd.gov.lv. Konkursa nolikums un projekta pieteikuma veidlapa pieejama tīmekļa vietnē www.jurmala.lv sadaļā Konkursi : 2014. gada 13. marta Jūrmalas pilsētas domes nolikumā Nr. 9 Jūrmalas pilsētas domes sabiedrības integrācijas projektu līdzfinansēšanas konkursa nolikums. Sīkāka informācija par projektu iesniegšanu Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldē pa tālruni 67767316. Labklājības pārvalde
3.04.2014. Nr. 30 (65) mūsu cilvēki 5 Kad grāmatas atdzīvojas Var tikai novēlēt, lai katrai kultūras iestādei pasaulē būtu tāda dvēsele, kāda Dubultu bērnu bibliotēkai ir Inguna Radziņa. Viņa ieguvusi arī Jūrmalas Gada balvu kultūrā 2013. Personība ar savu sirds siltumu, profesionālu erudīciju un milzīgām darba spējām, ko apliecina viņas dalība gan lokālos, gan valsts mēroga pasākumos: pērn Ingūna piedalījusies, vadījusi vai organizējusi 47 bērnu lasīšanas veicināšanas pasākumus gan Jūrmalas, gan citu Latvijas pilsētu un novadu bērniem, darbojas UNESCO projektā Stāstu bibliotēkas un jau daudzus gadus iesaistās Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajā lasīšanas veicināšanas projektā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, kura vainagojumā Lielajos lasīšanas svētkos Ķīpsalas izstāžu hallē Ingūnai uzticēts pienākums veidot scenāriju un režiju. Cik liels ir pašapziņas potenciāls, ko jums dod Jūrmalas Gada balva kultūrā? Tā iedeva nevis pašapziņu, bet ļoti lielu prieku! Nebiju šo balvu gaidījusi, tādēļ izjutu pārsteigumu un gandarījumu, kas ikvienam savā darbā nepieciešams. No otras puses, šī balva deva tādu kā spērienu strādāt vēl vairāk. Kad pats esi savu latiņu uzcēlis, negribas to laika gaitā nolaist zemāk. Par pašapziņu runājot, atceros kādu gadījumu: ekskursijā uz bibliotēku bija atnākuši bērnudārza audzēkņi, mēs kopā lasījām, skatījāmies ilustrācijas. Kad visi jau bija saģērbušies, lai ietu prom, un teica man atā, pēkšņi viena meitenīte man jautāja: Vai buča nebūs? Šāda situācija manā darbā dod pašapziņu. Jums darbs Dubultu bērnu bibliotēkā, šķiet, ir tāds profesionālais centrs, no kura stari ved dažādos virzienos. Kādi ir jūsu aktivitāšu dzenuļi un motivācija? Man vienkārši patīk citiem sagādāt prieku, parādīt, ka ir pamats justies lepnam par to, ka esi jūrmalnieks. Kad aizbraucu uz citām Latvijas pilsētām, kurās zināmu laiku ticis kultivēts priekšstats par Jūrmalu kā biezo pilsētu, es spēju parādīt, ka šeit ir daudz laba. Man patīk nest savas pilsētas labo vēsti. Kad aizbraucu uz citām bibliotēkām, ieraugu, cik bērni ir dažādi, un man viņi visi patīk! Šādās reizēs ieraugu arī to, kā citur strādā, un tas mani bagātina. Kāda tieši ir jūsu labā vēsts? Atklāt un parādīt, ka mums Jūrmalā ir ļoti labas bibliotēkas, jauki bibliotekāri, labi cilvēki. Tādu man apkārt ir ļoti daudz, līdz ar to viegli strādāt. Kad aizbraucu un ieraugu citus bibliotekārus, izbaudu ar viņiem profesionālas kopības sajūtu. Ko vispār šodien nozīmē bibliotekāra profesija? Tas jau sen nav tas cilvēks, kādu rāda amerikāņu komēdijās. It sevišķi lauku rajonos, kur bibliotēkām tagad ir kultūras centru funkcijas. Man pašai daudz šajā kontekstā devis teātris, proti, spēju izteikties, uzstāties publikas priekšā. Šīs prasmes labi noder. Lai gan pēc izglītības esmu bibliotekāre, jau trīsdesmit piecus gadus spēlēju Jūrmalas teātrī un esmu tā leļļu teātra studijas mākslinieciskā vadītāja. Leļļu iestudējumi Jūrmalas teātrī ir mani! Tādējādi varu sacīt, ka caur mani teātris ienāk arī bibliotēkā. Kad lasu jaunu grāmatu, domāju, kā to Inguna Radziņa (attēlā vidū) kopā ar Jūrmalas teātra aktrisēm Ravitu (no kreisās) un Lindu Rozītēm. pasniegt bērniem, kā kopā ar viņiem izspēlēt sižeta situācijas. Mūsdienās jaunāko paaudzi var uzskatīt par lielāko interneta patērētāju. Kā jums šķiet vai vajadzētu internetu pretnostatīt grāmatām? Nekur no interneta neizbēgsim. Ja iedomājamies tieši spēlītes, kaut kādi ierobežojumi droši vien būtu vajadzīgi, lai neļautu tām sevī iesūkt visu bērna apziņu un emocionālo pasauli. No otras puses, vajadzētu kultivēt internetā dažādas uzziņu spēles, kuras situāciju tikai uzlabotu. Informācijas meklēšana internetā tagad kļuvusi pašsaprotama. Bez tā jau mēs vairs nekur nevaram iztikt. Lai gan pati skatos, kas notiek ar e-grāmatām, vienlaikus apzinos, ka tās nekad neaizvietos iespiestus izdevumus. Bērns var gultiņā aizmigt ar grāmatu par Vinniju Pūku rokās, bet vai tas pats iespējams ar planšetdatoru? Grāmatai ir savs siltums, dzīvība, kamēr planšetīte līdzinās plastmasas gabalam, kas miedziņu neatnes. Esmu pilnīgi par to, lai mammītes bērnus vakarā midzinātu ar priekšā lasīšanu. Tad bērnam arī vēlāk dzīvē patiks aizmigt lasot. Vismaz man tā patīk. Kāda ir bibliotēkas loma jūrmalnieku dzīvē šodien? Kādas sabiedriskās funkcijas tā pilda? Vadu bērnu bibliotēku, tāpēc zinu par šā vecuma jūrmalniekiem, kuri nereti ierodas, sadevušies rokās ar saviem vecākiem. Tiem, kuri neapmeklē bērnudārzu, bibliotēka ir pirmā vieta, kur viņi saskaras ar kādu iestādi. Tādējādi bērni pamazām sāk integrēties kultūrvidē kā personības. Šeit jaunais lasītājs tiek piereģistrēts, viņam pastāsta, ka grāmatiņas jāsaudzē. Ja jūs redzētu tos skatus, kā mazais, sagrābis grāmatu, kas teju lielāka par viņu pašu, nāk pie manis! Projām ejot, viņš to nekādā gadījumā negrib atdot mammai. Bezgala mīļi un jauki. Te varam runāt arī par Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu Bērnu žūrija, kura ietvaros bērni izlasa noteiktu grāmatu kopumu, kas sadalīts pa klašu grupām. Katrs bērns pēc tam var aizpildīt īpašu anketu un izteikt savas domas. Tā tiešām ir lasīšanas kultūras veicināšana. Un man jāprot bērnos izraisīt vajadzību pēc tās, maksimāli dodot provokāciju, grūdienu, lai viņi vēlētos lasīšanu turpināt, no tā atkarīga ikvienas personības attīstība. Jo bērnībā vairāk attīstīta lasītprasme, jo vieglāk vēlāk studēt un veidot savu dzīvi. Otrs projekts, ko šeit gribētu pieminēt, ir UNESCO organizētā Stāstu bibliotēka, kurā iesaistīta arī Dubultu bērnu bibliotēka. Mēs cenšamies bērnos radīt vēlmi stāstīt par savu dzīvi vai fantāzijām, attīstot viņos vajadzīgās prasmes. Bērnu bibliotēkas darba specifika ļauj secināt, kā strādā Jūrmalas skolas un skolotāji. Kādi ir jūsu novērojumi šādā kontekstā? Mana interesantākā pieredze saistīta ar sākumskolu Taurenītis, jo tā mums atrodas vistuvāk. Tur strādā ģeniāla bibliotekāre Indra Celmiņa, kura ir ļoti ieinteresēta darbā ar bērniem. Taurenīša skolotāji labprāt pie mums ved savus audzināmos dažādos pasākumos. Varu atklāti teikt, ka labāka saikne man ir ar tiem Jūrmalas skolotājiem, kuri grib ar bibliotēku sadarboties. Runājot nevis Jūrmalas, bet visas Latvijas kontekstā, neatbalstu tos pedagogus, kuri obligātajā vasarā izlasāmo grāmatu sarakstā ietver darbus, kas bērnus var novērst no vēlēšanās lasīt. Esam par šo jautājumu daudz strīdējušies. Jūs pati savās izpausmēs esat meklējusi dažādus ceļus, kas bērnus ved tuvāk literatūrai, dzīvei tekstos, piemēram, Dziesmu svētku programmas ietvaros Rīgā, Berga bazārā, stāstījāt stāstus, izmantojot pašas gatavotās lelles. Cik šādas metodes ir iedarbīgas? Domāju, ka ļoti, jo bērns uzticas lellei. Pirmkārt, tā ir krāsaina, otrkārt, vizuāli interesanta. Lelle bērnam patīk vairāk nekā bibliotēkas tante, kura sēž un pļāpā. Viņš šiem spēles noteikumiem padodas vieglāk. Kad lelle kaut ko bērnam stāsta, viņš tai emocionāli atklājas vairāk nekā bibliotekārei. Vismaz man ar bērniem ir vieglāk runāt caur lellēm. Kā cilvēkiem vispār vajadzētu attiekties pret grāmatām kā brīvā laika atrakciju vai pīlāriem, kas dod laimes un piepildījuma sajūtu? Teātros tā dēvētie kases gabali ir izklaides iestudējumi. Kā ar grāmatu pieprasījumu? Bērnu literatūras pieprasījumā vērojams tas pats, kas pieaugušo bibliotēkā. Ir grāmatas, ar kurām man jāstrādā, jo tās ir literāri augstvērtīgas, lai gan bērns pats tās neizvēlēsies. Man par tām jārunā, jāiesaka lūk, šīm grāmatām savas lelles veidoju. Reizēm pieprasītas ir tās grāmatas, kuru izdevēji var atļauties veltīt naudu televīzijas reklāmām. Neesmu pret šādu izvēli, jo reizēm tā nemaz nav slikta. Piemēram, kāds puika, kurš uzskata, ka lasīt principā ir stulbi, atnāk uz bibliotēku, jo viņš reklāmā redzējis, ka jāizlasa Grega dienasgrāmata. Šādā situācijā esmu pateicīga Grega dienasgrāmatai, jo tā atvedusi bērnu līdz bibliotēkai. Pirmkārt, šī grāmata attīstīs viņā lasītprasmi, otrkārt, rodas cerība, ka šis puika ar laiku grāmatu plauktā meklēs kaut ko līdzīgu. Tā sākas nākamā lasītāja ceļš, kas viņu vedīs augšupejošā virzienā. Jau vairākus gadus veidojat Lielos lasīšanas svētkus Ķīpsalas izstāžu hallē. Kādas tendences redzat grāmatu un lasītāju attiecībās Latvijā? Es varētu runāt par atdzimšanas sajūtu, jo lasītāju un literatūras attiecības neizbāl, drīzāk stiprinās. Arī bērnu literatūra attīstās līdzi laikam, tāpēc jaunākajai paaudzei ar katru gadu pieaug izvēles iespējas. Cik jums svarīgi, lai tuvie cilvēki un draugi būtu lieli lasītāji? Vai cilvēks, kurš nelasa, vispār var kļūt par jūsu draugu? Man ir sajūta, ka visi labi cilvēki apkārt lasa. Katrā ziņā, man nav pieredzes, kad draudzēties aicinātu cilvēks, kurš pavisam neko nelasa. Tagad gan manu draugu lokā ir cilvēki, kuriem aizņemtības dēļ nav laika grāmatām. Tāds brīdis. Vai apzināties situāciju, kurā kādam konkrētam bērnam esat iemācījusi dibināt uzticības pilnu attieksmi pret latviešu valodā izdotām grāmatām? Jā! Un ne vienam vien. Piemēram, pie manis bija atnākuši no krievu valodā strādājošā bērnudārza Galaktika. Nācās runāt krieviski, kas man pašai likās sarežģīti, taču audzinātājas un bērni smaidīja. Viņi pēc tam šķirstīja latviešu valodā izdotas grāmatas, un audzinātājas vajadzības gadījumā krieviski tulkoja tur rakstīto. Kā jums ar pašas bērnu? Viņš ir nelasītājs. Kad lasīju priekšā pasakas, viņam nepatika. Kad lasīju Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, tās šķita interesantākas, jo ir reālistiskākas. Lai cik dīvaini tas šķistu, mana bērna mīļākā grāmata ir Mazais princis. Zinu, ka ļoti labi, ja bērnu bibliotekāram pašam ir bērni, jo tikai viņi ļauj uz attiecīgām grāmatām paskatīties adekvāti. Piemēram, mums, pieaugušajiem, Mazais princis ir teju filozofisks darbs, taču mans otrklasnieks apliecināja ko citu. Kad jautāju, kāpēc viņam šī grāmata patīk, saņēmu atbildi: Mammu, bet tā taču ir superfantastika, kurā ceļo pa citām planētām! Tad sapratu: pareizi, šo grāmatu taču var aplūkot no dažādiem aspektiem. Katrā vecumā savs. Kādi resursi jums kā bibliotekārei būtu jānovēl, lai jūsu darbu atvieglotu un darītu ikdienu laimīgāku? Jaunu bibliotēku, un mums tā tūlīt būs tikai vienu kvartālu tālāk! Zigurds Skujiņš
6 pašvaldības sports 3.04.2014. Nr. 30 (65) informācijas biļetens Publicitātes foto Winter Classic Cup Jūrmala 2014 jūrmalnieki ceturtie Trīs dienas, no 21. līdz 23. martam, Jūrmalā jau trešo gadu pēc kārtas notika starptautisks bērnu hokeja turnīrs Winter Classic Cup Jūrmala 2014 U-15 vecuma grupā. Turnīru organizēja Jūrmalas Sporta skola un biedrība Hokeja skola Jūrmala sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi un tās finansiālu atbalstu. Jūrmalas Sporta skolas U-15 komanda ļoti spēcīgā konkurencē ierindojās 4. vietā. Turnīrā piedalījās septiņas komandas no četrām valstīm. Šoreiz uz Jūrmalu bija atbraukušas trīs komandas no Krievijas Tveras izlase, Sanktpēterburgas Buldogi un Belije Medvedi no Maskavas un pa vienai no Baltkrievijas Novopolockas Himik un Igaunijas Kohtla-Jerves Viru Sputnik, kā arī Jelgavas komanda un Jūrmalas Sporta skolas U-15 komanda. Kopumā komandas trīs dienās izspēlēja 21 spēli, kurās vislabāk veicās viesiem no Baltkrievijas Novopolockas Himik, kas, tāpat kā Tveras izlase, sešās spēlēs piedzīvoja tikai vienu zaudējumu, taču ieguva 1. vietu, pateicoties savstarpēji uzvarētai spēlei pret Turnīra tabula Komanda Spēles Pirms diviem gadiem pasaules čempionāts ziemas peldēšanā notika Jūrmalā un pulcēja sportistus un līdzjutējus no daudzām pasaules valstīm. Šogad 1250 dalībnieku vidū, kas pārstāvēja 28 valstis, bija arī divi sportisti no Jūrmalas Sergejs Ļebedjakovs un Gustavs Zālītis. G. Zālītis kļuva Tveras izlasi, kuri turnīrā palika otrie. Ne mazāk liela intriga turnīrā bija cīņa par 3. 4. vietu. Arī šeit divām komandām bija vienāds punktu, zaudēto un uzvarēto spēļu skaits, taču Maskavas Belije Medvedi apsteidza jūrmalniekus, pateicoties labākai gūto un ielaisto vārtu starpībai, jo turnīra pēdējā kārtā abas komandas nospēlēja neizšķirti. Turnīra organizētāji izsaka pateicību par atbalstu Jūrmalas pilsētas uzņēmumiem Baltic Beach Hotel, Frontier Hockey OY, SIA G-Vilks, SIA West Trading Group, SIA Liktenis un Majoru pamatskolai. Jānis Rāfelds, Sporta nodaļa Iemestās ripas Uzvaras Zaudējumi Ielaistās ripas +/- Punkti 1. Himik (Novopolocka) 6 5 1 29 9 20 15 2. Tveras izlase 6 5 1 33 14 19 15 3. Belije Medvedi (Maskava) 6 4 2 44 20 24 12 4. Jūrmala 6 4 2 31 20 11 12 5. Jelgavas LSS 6 2 4 19 42 23 6 6. Buldogi (Sanktpēterburga) 6 1 5 16 24 8 3 7. Viru Sputnik (Kohtla-Jerve) 6 0 6 7 50 43 0 Mūsu ziemas peldētāji startē un gūst uzvaru Somijā 20. 24. martā Somijas ziemeļos, Rovaniemi, notika pasaules čempionāts ziemas peldēšanā. Pilsētā, kas atrodas aiz polārā loka, sacensību laikā termometra stabiņš rādīja 13 C. par pasaules čempionu visgarākajā distancē 450 m brīvajā stilā. Savukārt S. Ļebedjakovs peldējumā 25 m brasā ieguva 7. vietu. Jūrmalas ziemas peldētāju klubs Tīrā ūdens atdzimšana pateicas Jūrmalas pilsētas domei par atbalstu. Igors Dreija Basketbola čempionātā uzvar Klondaika Svētdien, 30. martā, sporta namā Taurenītis, norisinājās Jūrmalas pilsētas atklātā basketbola čempionāta izšķirošās cīņas. Spēlē par 3. vietu sacentās BK Sloka un Fēnikss 2 komandas. Lai gan spēle bija visai līdzīga, rezultāts bija pārliecinoši Fēnikss 2 labā 89:72. Fēnikss 2 komandas sastāvā spēlēja Jānis Ķirsis, Kārlis Zīlītis, Hedijs Šliters, Artūrs Jēkabsons, Reinis Uzraugs, Artūrs Kramiņš, Ralfs Vēveris, Jurģis Līviņš, Toms Neilands, Artūrs Suhanovs un Edgars Gribs. Krietni sīvāka spēkošanās sanāca fināla cīņā par 1. vietu Klondaika ar rezultātu 86:78 uzvarēja Fēnikss komandu. Izšķirīgo pārsvaru Klondaika panāca tikai ceturtajā ceturtdaļā, kuru spēja uzvarēt ar piecu punktu pārsvaru. Līdz tam spēle ritēja punkts punktā, un iespēja uzvarēt līdz pat spēles beigām bija abām komandām. Fēnikss komandā spēlēja un 2. vietu čempionātā ieguva Roberts Paožolis, Kaspars Graudiņš, Kristaps Saulītis, Einārs Bučs, Toms Japiņš, Lai noskaidrotu uzvarētājus, komandām bija jāuzvar pretinieku komanda divas reizes. Finālā jūrmalnieki no MSL komandas ar Skydas.lv tika galā divās spēlēs un ļoti pārliecinoši, bet par 3. vietu komandām bija nepieciešamas visas trīs spēles. Arī spēļu rezultāti cīņā par 3. vietu bija ļoti līdzīgi. Pirmajā spēlē pamatlaiks noslēdzās bez vārtu guvuma, un tikai pēcspēles metienos uzvaru izcīnīja HK Kauguri hokejisti. Otrā spēle komandām Regbija kluba Jūrmala jauniešiem bija iespēja darboties Saimona Džounsa vadītā paraugtreniņā, kur Jūrmalas čempionu godā Klondaikas basketbolisti. Mārtiņš Kripševics, Ronalds Brants, Jānis Drulle, Nauris Metnieks, Edgars Indāns, Kaspars Magurs, Jānis Japiņš, Juris Markelovs un Elvis Muste. Jūrmalas čempionu godā Klondaikas komanda: Gints Konstantinovs, Mārtiņš Liepa, Valts Dambergs, Oskars Strupovičs, Uldis Feldmanis, Gundars Siliņš, Gints Vītols, Rihards Celmiņš, Tomijs Jēkabsons, Haralds Lapiņš, Mārtiņš Drieka un Alvis Pētersons. padevās krietni rezultatīvāka, taču atkal neizšķirts 2:2, un atkal pēcspēles metieni. Šoreiz veiksmīgāki bija jūrmalnieki, un tas nozīmēja trešo spēli sērijā par 3. vietu. Trešajā spēlē, labāk nospēlējot tieši spēles sākumu, ar 2:0 uzvarēja Jūrmala, kaugurniekus atstājot 4. vietā. Bronzas komandā spēlēja Jānis Millers, Renārs Laugals, Silards Kamergrauzis, Ainis Āriņš, Jānis Dreimanis, Henrijs Pavilons, Jānis Zīle, Jānis Zariņš, Jānis Jurkevics, tika gūts ieskats programmas pamatvērtībās un angļu regbija specifikā. Dažiem no jauniešiem tā bija pirmā Turnīrā tika noteikti arī labākie spēlētāji par labāko centra spēlētāju atzina Eināru Buču ( Fēnikss ), par labāko saspēles vadītāju Kristapu Saulīti ( Fēnikss ), par labāko uzbrucēju Jāni Leimani (JVĢ). J. Leimanis kļuva arī par rezultatīvāko spēlētāju, bet par labāko trīspunktu metienu izpildītāju Gints Konstantinovs no Klondaikas. Jānis Rāfelds, Sporta nodaļa Noslēdzies Jūrmalas atklātais hokeja čempionāts Jūrmalas atklātā čempionāta hokejā uzvarētāji sporta kluba MSL komanda. Ar spraigām spēlēm par 1. un 3. vietu marta pēdējā nedēļā noslēdzās Jūrmalas atklātais hokeja čempionāts 2013./2014. Šogad finālā spēlēja Jūrmalas komanda MSL un viesi no Mārupes Skydas.lv. Par 3. vietu sacentās divas Jūrmalas komandas HK Kauguri un HK Jūrmala. Jūrmalā viesojas programmas Get Into Rugby izveidotājs Saimons Džouns Marta nogalē Latvijā viesojās Starptautiskās regbija federācijas pārstāvis un programmas Get Into Rugby (Nokļūsti regbijā) izveidotājs Saimons Džouns (Simon Jones). S. Džouns Jūrmalā vadīja gan lekciju, gan kopā ar kluba treneri Kristianu Avotiņu paraugtreniņu regbija kluba Jūrmala U-15 vecuma grupas komandai. Oļegs Saļimovs, Renārs Kazanos, Henrijs Ančs, Kristiāns Masjans, Miks Dzindulis, Edgars Ķuze, Toms Dreimanis, Mārtiņš Priede, Rihards Putniņš, Ritvars Rimicāns, Armands Bergmanis, Māris Atars, Ingus Staltmanis, Jānis Liepa, Edgars Samedovs, Uldis Vītols, Lauris Rubulis un Kristaps Rozītis. Cīņā par 1. vietu jūrmalnieki no MSL komandas, nodemonstrējot pārliecinošu sniegumu, pārspēja Skydas.lv. Pirmā spēle beidzās ar 3:1, bet otrā ar 2:0 un 2:0 sērijā. Zelta medaļas komandas sastāvā ieguva un par Jūrmalas čempioniem kļuva Ansis Siliņš, Andris Strazdiņš, Renārs Bušs, Ģirts Lazdiņš, Jānis Kļava, Reinis Ikaunieks, Eduards Mitrovs, Rolands Rozenbergs, Vladislavs Kurbatovs, Andris Kuginieks, Pāvels Dembickis, Toms Nulle, Raimonds Ermics, Imants Legzda, Tālis Tjarve, Ivars Augstkalns, Kristaps Osis un Jevgēņijs Vauļins. Turnīrā tika noteikti arī labākie spēlētāji. Par labāko uzbrucēju atzīts Jānis Kļava ( MSL ), par labāko aizsargu Edgars Ķuze ( Jūrmala ), par labāko vārtu sargu Raimonds Ermičs ( MSL ), savukārt par rezultatīvāko spēlētāju kļuva Ronalds Rozenbergs ( MSL ). Jānis Rāfelds, Sporta nodaļa tikšanās ar regbija pārstāvi no šā sporta veida lielvalsts Anglijas. Kā atzina jaunie regbisti no Jūrmalas, šādas tikšanās ir lieliska iespēja iepazīt regbija kultūru pasaulē un atklāt mazos noslēpumus, kas turpmākajā karjerā palīdzēs regbija laukumos. Starp citu, Jūrmalas vīriešu komanda olimpiskajā regbijā 2011. gadā kļuva par pirmajiem Latvijas olimpiskajiem čempioniem. Jūrmalas Sporta centrā regbijā var trenēties no deviņu gadu vecuma (gan zēni, gan meitenes); informācija pa tālr. 29932566. Kristians Avotiņš
3.04.2014. Nr. 30 (65) notikumi pašvaldībā 7 Sastingusī saules gaisma veltījums dzintaram Jūrmalas pilsētas muzejs 9. aprīlī plkst. 18.00 aicina uz dzintara izstādes Sastingusī saules gaisma atklāšanu. Dzintars ir viens no Latvijas dārgumiem, un starptautiskās akcijas Muzeju nakts trīs gadu ciklu veido trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars. Tas iezīmē dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni dzintaru. 2012. gads zilā jūra; 2013. gads zaļais mežs un 2014. gads kā dzintara veidošanās noslēdzošais posms dzintara gabals. Šajās divās fotoizstādēs savus darbus plašākai sabiedrībai rādīs Leonīds Tugaļevs un fotogrāfu apvienības Fotomobilizācija fotogrāfi: Diāna Jakubone, Dainis Lisovskis, Vitālijs Merkls, Iveta Pērkone, Aivars Slišāns, Kaspars Upītis un Harijs Zemītis. Izstādē varēs apskatīt pavisam nesen uzņemtus un vēl nevienā izstādē nerādītus darbus. Gan Leonīdam Tugaļevam, gan Fotomobilizācijas fotogrāfiem ļoti nozīmīgi šķiet fotogrāfijās rādīt cilvēkus. Šoreiz gandrīz visi Leonīda Tugaļeva izstādītie darbi ir portreti. Katrs no izstādes autoriem ir ļoti atšķirīgs, līdz ar to arī skatītājiem būs iespēja skatīt dažādas kolekcijas. Katrs autors rāda sev tuvāko žanru, un tieši šī atšķirīguma vērtība tiek kopta fotomobilizācijā. Šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kā Latvijas kultūras simbols tiek godināts dzintars. Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma nodaļas darbinieki, pievienojoties ar dzintaru saistītajām kultūras aktivitātēm, nolēma veidot izstādi par dzintaru Sastingusī saules gaisma. Domājot par šo izstādi, tika sagatavots projekts Droša eksponēšana un iesniegts Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izsludinātajam konkursam Par valsts finansējumu Nacionālā muzeju krājuma uzturēšanai un izmantošanai pašvaldību, autonomajos un privātajos muzejos un privātajās kolekcijās. Projekta nepieciešamība radās tāpēc, ka Nacionālā muzeju krājuma kolekciju izstādīšanai bija vajadzīgas stabilas un drošas, apskatei viegli pieejamas un apkalpošanai ērtas, telpai ekonomiskas un dizainiski augstvērtīgas stikla vitrīnas, kā arī izstāžu palīgaprīkojums. Projekts Droša eksponēšana tika atbalstīts, un tas muzejam deva iespēju iegādāties astoņas stikla vitrīnas un to palīgaprīkojumu, lai muzeja priekšmeti izstādē spētu atklāt dzintaram raksturīgo saules mirdzumu. Izstāde Sastingusī saules gaisma ir pilnībā veltīta miljoniem gadu senajai un neatkārtojamai dabas dāvanai dzintaram tā daudzveidīgajās izpausmēs un veidolos. Izstādē būs apskatāmi gan neapstrādāti, gan apstrādāti dzintara gabali, dažādi priekšmeti no dzintara un ar dzintara inkrustācijām, rotas, juvelieru izstrādājumi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma un privātkolekcijām. Izstādi papildinās Jūrmalas fotogrāfijas ar dzintara klātbūtni un izstādes autores Ineses Helvigas sagatavotais informatīvais materiāls par dzintara izcelsmi un lietojumu. Pirmo FotoGrāfs un Fotomobilizācija pilsētas muzejā 4. aprīlī plkst. 18 Jūrmalas pilsētas muzejā tiks atklāta fotogrāfiju izstāde FotoGrāfs & Fotomobilizācija, kuras autori ir fotomākslinieks Leonīds Tugaļevs un fotogrāfu apvienība Fotomobilizācija. Leonīds Tugaļevs. Foto no Jūrmalas pilsētas muzeja arhīva Šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kā Latvijas kultūras simbols tiek godināts dzintars. Fotomobilizācija aizsākās 2008. gada 16. februārī, kad Jūrmalas pilsētas muzeja telpās notika šās apvienības pirmais pasākums. Šo gadu laikā organizētas gan tikšanās ar ievērojamiem māksliniekiem un fotogrāfiem, gan izglītojoši pasākumi fotogrāfiem, diskusijas par dažādām vizuālās mākslas tēmām. Fotomobilizācijas pastāvēšanas laikā noorganizētas 18 izstādes, un šī būs deviņpadsmitā. Iepriekšējā izstāde Zelts & Drudzis Jūrmalas pilsētas muzejā notika 2009. gada reizi tiks eksponēts Priedaines neolīta apmetnes arheoloģiskajos izrakumos iegūtais arheoloģiskais dzintars no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma. Daļu no savas kolekcijas demonstrēs kolekcionārs Jurijs Jefremenko. Dalību izstādē pieteikusi arī pasaulē pazīstamā tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne, kura ir pirmā māksliniece pasaulē, kas saviem gobelēniem un instalācijām sāka izmantot Latvijas zinātnieces Ingas Ļašenko radīto dzintara diegu, parādot senā materiāla mūsdienu iespējas, tā savienojot pagātni ar nākotni. Ivetas Vecenānes veidotie dzintara pavediena mākslas darbi jau pabijuši Romā izstādē Baltijas nedēļa dzintara zīmē. Ceļojoša izstāde ar mākslinieces tekstilijām un informāciju par dzintara diegu apceļo arī Latvijas vēstniecības visā pasaulē. Tagad pasauli apceļo Latvijā ražotais dzintara pavediens un mākslas darbi, kas no tā darināti, bet tālās sendienās Baltijas jūras apkaimē iegūtais dzintars bija galvenais maiņas līdzeklis janvārī, un tajā savus darbus eksponēja 41 autors no septiņām valstīm. Vienošanās par kopīgu izstādi ar Leonīdu Tugaļevu notika jau 2011. gadā, kad mākslinieks kārtējo reizi tikās ar fotogrāfiem Fotomobilizācijas pasākumos. Viņš jau iepriekš piedalījies apvienības organizētajās izstādēs gan jau pieminētajā Zelts & Drudzis Jūrmalā, gan izstādē Sapnis 2010. gadā Rīgā. 2002. gadā L. Tugaļevs izdeva grāmatu FotoGrāfs, 2009. gadā ar nosaukumu FotoGrāfs tika sarīkota viņa personālizstāde Sv. Pētera baznīcā Rīgā, un arī izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā ieguva nosaukumu FotoGrāfs. Mākslinieks uzsver, ka turpmāk viņa izstādēm būs viens nosaukums FotoGrāfs. Tā tas ir arī šoreiz, kad izstāde tapusi un mākslinieks uz savu darbu kolekciju var palūkoties no malas, lai pats novērtētu savus darbus šābrīža situācijā, jo nu jau viņu urda citas ieceres, idejas un top pilnīgi citāda kolekcija. tirdznieciskajos sakaros ar tālākām zemēm. Uzziņas par slaveno dzintara ceļu norāda uz dzintara izplatību senajā Grieķijā, Romā, Ēģiptē, Asīrijā un tā nozīmi kultūras kontaktos. Skaistie dzintara darinājumi mūsdienās ir tikpat pieprasīti kā pirms tūkstoš gadiem. Dzintara izstāde Sastingusī saules gaisma Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma līdz 27. aprīlim. Inese Helviga, izstādes autore L. Tugaļevs dzimis 1945. gada 8. augustā Rīgā. 1961. gadā beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu. Fotografēt sācis 1971. gadā. 1979. gada Starptautiskās Fotomākslas federācijas (FIAP) jubilejas izstādē Spānijā 30 šīs organizācijas pastāvēšanas gados apbalvoto autoru vidū L. Tugaļevs atzīts par labāko. 1987. gadā radošo darbību pārtrauca un fotografēt atsāka tikai 2005. gadā. Piedalījies vairāk nekā 100 starptautiskās izstādēs, kurās saņēmis aptuveni 100 balvu, tajā skaitā 16 FIAP zelta medaļas. 2002. gadā izdota grāmata FotoGrāfs. 2007. gadā nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio un Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā Gada balva fotogrāfijā izcīnījis 1. vietu nominācijā Gada dokumentālā fotogrāfija. Fotogrāfiju izstāde Foto- Grāfs & Fotomobilizācija apskatāma līdz 27. aprīlim. Harijs Zemītis, izstādes kurators Kultūras projektu konkursā atbalstīti 26 projekti Noslēdzies kultūras projektu konkurss pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai. Kopumā tika saņemti 64 projektu pieteikumi, kuru kopējais finansējuma pieprasījums bija 203 620,59 eiro. Pilsētas dome projektu atbalstam šā gada budžetā piešķīrusi 35 572 eiro, bet, izvērtējot pieteikumus, finansējums tika palielināts par 2402,09 eiro un konkursā atbalstīti 26 projekti par kopējo summu 37 974,09 eiro. Septiņi no atbalstītajiem projektiem ir Jūrmalas pilsētas domes budžeta iestāžu projekti, 11 ir biedrību iesniegtie projekti, viens individuālā komersanta projekts, seši uzņēmumu iesniegti projekti, viens Jūrmalas baznīcas draudzes pieteiktais projekts. Pilnībā tika atbalstīti seši projekti: Ķemeru bibliotēkas projekts Izglītojošā numismātikas izstāde Jūrmalas bibliotēkās Pasaule maciņā, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas projekts Labāka pasaule sākas ar mani un manu pilsētu, Jūrmalas Kultūras centra Mākslinieku nama projekts Dzintara istaba, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles Aspazijas māja projekts Jauna māja, jaunas kleitas, SIA Vide E projekts Aspazijas lakati un fonda AKA Jūrmalā projekts Jūrmala kājāmgājējiem. Visu atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts mājaslapā www.jurmala.lv sadaļā Kultūra Projektu konkurss. Kultūras projektu iesniedzēji saņems elektronisku vēstuli par kultūras projektu konkursa rezultātiem. Saskaņā ar kultūras projektu finansēšanas konkursa nolikumu projektu pieteikumus, kuri netika atbalstīti, pretendenti var saņemt atpakaļ Kultūras nodaļā Dubultu prospektā 1, 8. kabinetā, mēneša laikā pēc konkursa rezultātu paziņošanas. Dace Liepiņa, Kultūras nodaļa Pagājušajā gadā kultūras projektu konkursā pašvaldības līdzfinansējumu saņēma arī Dantes Aligjēri biedrība izstādes rīkošanai. Izstādes atklāšanu O Sole Mio /Ar Itālijas mīlestību sirdī/ Jūrmalas pilsētas muzejā apmeklēja Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici (Giovanni Polizzi) ar kundzi (no labās).
8 pašvaldības atpūta 3.04.2014. Nr. 30 (65) informācijas biļetens Aicinām apmeklēt! Jokojam tautiski. Piedalās latviešu tradīciju kopa Skance, Mare, senioru deju kolektīvs Kultūras, izglītojošie, izklaides un sporta pasākumi Jūrmalā Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5 Jūrmalas fotostudijas Aspazija izstāde Veltījums sievietēm ; apskatāma līdz 7. aprīlim darba dienās. Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29; tālr. 67764746 4. aprīlī plkst. 18.00 izstādes Fotomobilizācija (Diāna Jakubone, Dainis Lisovskis, Vitālijs Merkls, Iveta Pērkone, Aivars Slišāns, Kaspars Upītis, Harijs Zemītis) atklāšana; apskatāma līdz 27. aprīlim. 4. aprīlī plkst. 18.00 Leonīda Tugaļeva fotoizstādes Foto- Grāfs atklāšana ; apskatāma līdz 27. aprīlim. 4. aprīlī plkst. 18.00 Dziedam tautas dziesmas. Aicināti visi dziedāt gribošie ļaudis dziedāt tautas dziesmas savam un citu priekam. 9. aprīlī plkst. 18.00 Dzintara izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma Sastingusī saules gaisma atklāšana; apskatāma līdz 27. aprīlim. Izstāde Harijam Bobinskim 105 ; apskatāma līdz 6. aprīlim. Pastāvīgā vēstures ekspozīcija Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture 18. 20. gadsimtā. Izstāde Mode kūrortā apģērbu un aksesuāru mode kūrortos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gs. 90. gadiem. Pirmdienās plkst. 15.00 16.30 Pasaku darbnīca, Smilšu spēļu darbnīca, Radošā darbnīca nodarbības 5 12 gadus veciem bērniem. Tālr. informācijai 29331883 Inese Ābola; 26312474 Aleksandra Zommere. Trešdienās plkst. 9.00 11.45 un plkst. 12.00 16.30 Zīmēšanas un gleznošanas studija Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Profesionālas mākslinieces Baibas Māzeres vadībā iespēja apgūt zīmēšanas un gleznošanas prasmes. Sestdienās plkst. 10.00 11.45 un plkst. 12.00 16.30 Zīmēšanas un gleznošanas studija Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Profesionālas mākslinieces Baibas Māzeres vadībā iespēja apgūt zīmēšanas un gleznošanas prasmes. Muzejs atvērts no plkst.10.00 līdz 17.00, pirmdien, otrdien slēgts. Ieeja muzejā bez maksas. Jūrmalas Brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a; tālr. 67754909 Pastāvīgā ekspozīcija Jūrmalas zvejnieku sēta 19. 20. gadsimtā. Enkuru un zvejas laivu kolekcija, virvju vīšanas darbnīca. Muzejs atvērts no plkst. 10.00 līdz 17.00, pirmdien slēgts. Ieeja muzejā bez maksas. Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Aspazijas māja Z. Meierovica prospektā 20; tālr. 67769445 Slēgta uz restaurācijas laiku. Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7; tālr. 67751089 6. aprīlī plkst. 16.00 Hermanis Paukšs Kā Sarkangalvīte ar vilku spēlējās. Jautra spēle bērniem. Režisors Aigars Balulis. Biļetes cena 2,80 eiro. 13. aprīlī plkst. 16.00 Jūrmalas leļļu teātra studijas izrāde Ruksīšu piedzīvojumi. Ingunas Radziņas lelles un režija. Biļetes cena 2,50 eiro. Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110; tālr. 67740700 5. aprīlī plkst. 13.00 Pasākums Ābelīte, vokālais ansamblis Kaija, Jumpravas senioru vokālais ansamblis, Ciemupes vokālais ansamblis. 6. aprīlī plkst. 15.00 Deju koncerts Pavasara koncerts. Piedalās bērnu deju kolektīvi Vizmiņa un Zītariņš, vidējās paaudzes deju kolektīvs Tapa. Ojāra Martinsona fotoizstāde Gada balva kultūrā 2013 ; apskatāma līdz 31. martam. Ieeja uz visiem pasākumiem bez maksas. Mākslinieku namā Muižas ielā 6; tālr. 67752472 12. aprīlī plkst. 11.00 Jūrmalas Mākslas skolas izstādes Kukaiņu pasaule atklāšana; apskatāma līdz 10. maijam. Antas Rugātes, Viktora Vaņukova izstāde Strande ; apskatāma līdz 5. aprīlim. Mākslinieku nams atvērts: otrdien piektdien no plkst. 12.00 līdz 19.00, sestdien no plkst. 12.00 līdz 16.00, svētdien, pirmdien slēgts. Ieeja bez maksas. Raiņa un Aspazijas vasarnīca J. Pliekšāna ielā 5/7; tālr. 67764295 Slēgta restaurācijai. Jūrmalas mūzikas vidusskolā Smilšu ielā 7, tālr. 67764498, 67764416 7. aprīlī plkst. 17.00 Belvederas operas solistu 10. Baltijas atlases konkurss. Ieeja bez maksas. Bulduru bibliotēkas bērnu nodaļā Edinburgas prospektā 89; tālr. 67753349 15. aprīlī plkst. 16.00 Lieldienu radošā darbnīca bērniem Kukainīšu parāde. Konkursa galvenā balva uzstāšanās kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Dzintaru koncertzāles 2014. gada sezonas atklāšanas koncertā un 1000 eiro muzikālajai izaugsmei. Uzstāties Dzintaru koncertzālē ir katra mūziķa sapnis, kuram ne vienmēr ir lemts piepildīties. Ja uzvarēsiet, šī skatuve būs jūsu atspēriena punkts ceļā uz pasakainu ceļojumu mūzikas pasaulē! jaunos talantus aicina pieteikties Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Dubultu bērnu bibliotēkā Strēlnieku prospektā 38a/2; tālr. 67760653 15. aprīlī plkst. 14.00 Radošā darbnīca Olu fabrika. 16. aprīlī plkst. 14.00 UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīkla Stāstu bibliotēkas pasākums Manas omītes un opīša Jūrmala. Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē Kāpu ielā 143/3; tālr.: 67766447 (vakaros), 29401393, 28391308 (iepriekš piesakoties) 7. aprīlī Fotomākslinieka Marģera Martinsona izstāde Ūdens zīmējumi atklāšana; apskatāma līdz 22. aprīlim. 21. aprīlī plkst. 17.00 Tikšanās ar fotomākslinieku Marģeru Martinsonu. Mākslinieka Imanta Ozoliņa darbistabas apskate, iepazīšanās ar grafikas darbiem. Mākslas galerijas gleznu teātra ART rezidencē Inner Light Omnibusa ielā 19; tālr. 67871937 Fraktālā grafika Inner Light. Romāna Hodirjeva un Aleksandra Jermolajeva eksperimentālās grafikas gleznu izstāde. Vitālija Jermolajeva gaismas gleznu izstāde Gaismas ceļojums. Gaismas glezniecība Inner Light arhitektūrā un glezniecībā. Liānas Ņikoļinas lietišķās mākslas darbu izstāde Jūrmala Milāna Rīga. Galerija atvērta katru dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00. Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Dubultu prospektā 71; tālr. 67769890 Mākslinieka Benno Tālivalda gleznu izstāde Studijas ; apskatāma līdz 28. aprīlim. Ieeja bez maksas. Sporta namā Pīlādzītis Spuņciemā 5. aprīlī plkst. 13.00 Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem 1. līga: Jūrmalas Sports-2 SK Latgols juniori. Sporta namā Taurenītis Kļavu ielā 29/31 5. aprīlī plkst. 12.30 Skolēnu olimpiādes sacensības florbolā (Pumpuru zona) 5. 6. klasēm. 6. aprīlī plkst. 11.00 Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Latvijas Republikas 2. divīzijas čempionāts basketbolā zēniem U-16: Jūrmala Talsi. 6. aprīlī plkst. 12.30 Latvijas Guntars Ķirsis. Mēs ticam, ka līdzās jau pasaulē plaši zināmiem Jūrmalas mūziķiem šajā konkursā spoži uzmirdzēs arī jaunas zvaigznes. Šī ir vislabākā iespēja ļaut visai Latvijai iepazīt jūsu talantu. Izmantojiet to! Tas var mainīt jūsu dzīvi, un mazākais, ko iegūsiet, būs nenovērtējama pieredze! Konkursa Radīti mūzikai gaitu varēs vērot LTV ēterā tiešraidē no 20. aprīļa līdz 25. maijam katru svētdienu pulksten 18.50. Jaunatnes basketbola līgas Latvijas Republikas 2. divīzijas čempionāts basketbolā zēniem U-19: Jūrmala Talsi. 10. aprīlī plkst. 12.00 Skolēnu olimpiādes sacensības florbolā, fināls 5. 6. klasēm. 13. aprīlī plkst. 12.30 Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Latvijas Republikas 2. divīzijas čempionāts basketbolā zēniem U-16: Jūrmala Jūrmala/Sloka. Mežmalas vidusskolā Rūpniecības ielā 13 9. aprīlī plkst. 12.30 Skolēnu olimpiādes sacensības florbolā (Mežmalas zona) 5. 6. klasēm. 17. aprīlī plkst. 13.00 Skolēnu olimpiādes sacensības florbolā (Mežmalas zona) 7. 9. klasēm. Pumpuru vidusskolā Kronvalda ielā 8 4. aprīlī plkst. 14.00 Skolēnu olimpiādes sacensības florbolā, fināls 3. 4. klasēm. 5. aprīlī plkst. 12.00 Latvijas maksibasketbola čempionāts (k- 60+) Jūrmala sports I.O.S. Kauguru vidusskolā Raiņa ielā 118 5. aprīlī Draudzības kausa sacensības galda tenisā Jūrmalas posms. Kauguru vidusskolas sporta laukumā Raiņa ielā 118 13. aprīlī plkst. 12.00 Latvijas jaunatnes čempionāts futbolā U-16: JSC Ilūkste. Dzintaros Miera ielas rajonā 9. aprīlī plkst. 18.00 Orientēšanās sacensību seriāls Dzintara apļi, 1. kārta. Majoru sporta laukumā Rīgas ielā 1 13. aprīlī Jūrmalas atklātais čempionāts daiļslidošanā bērniem. Majoru vidusskolā Rīgas ielā 3 16. aprīlī plkst. 13.00 Skolēnu olimpiādes sacensības florbolā (Pumpuru zona) 7. 9. klasēm. Kalendārā iespējamas izmaiņas! Sekojiet līdzi informācijai mājaslapā www.jurmala.lv! Piepildiet savus sapņus! Aicina jaunos klasiskās mūzikas talantus Valsts SIA Latvijas Televīzija sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti izsludina pieteikšanos klasiskās mūzikas izpildītāju konkursam Radīti mūzikai. Pieteikties aicināti klasiskās mūzikas talanti solisti (instrumentālisti vai vokālisti) vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Lai pieteiktos, jāaizpilda pieteikuma anketa, jānofilmē video vai jāieraksta audiofails ar savu uzstāšanos un jānosūta elektroniski uz e-pastu info@raditimuzikai.lv līdz 31. martam pulksten 16.00. Pirmās atlases kārtas rezultāti tiks paziņoti dalībniekiem personīgi līdz 2. aprīļa pulksten 18.00. Uz otro atlases kārtu, kas norisināsies Spīķeru koncertzālē 6. aprīlī, tiks aicināti 30 talantīgākie mūziķi, no kuriem žūrija izvēlēsies astoņus mūziķus, kas tālāk sacentīsies par galveno balvu. Konkursa nolikums un pieteikšanās anketa www.latvijaskoncerti.lv. Tālrunis uzziņām 67205485.