VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI II DAĻA 1.SĒJUMS APBŪVES NOTEIKUMI Saistošie noteikumi Ventspils novada dome Ventspilī, 2010.gada oktobrī
Ventspils novada domes saistošie noteikumi Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi SATURS 1.nodaļa. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI... 5 2.nodaļa. NOTEIKUMI VISIEM ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDIEM... 16 1. Visās būves teritorijās atļautās izmantošanas... 16 2. Visās izbūves teritorijās aizliegtās izmantošanas... 16 3. Būvniecība piesārņotās teritorijās... 17 4. Speciāli pasākumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem... 17 5. Zemesvienību dalīšana vai apvienošana... 17 6. Prasības detālplānojumiem... 18 7. Izņēmumi... 19 8. Zemesvienības neatbilstoša izmantojuma statuss... 19 9. Esošās būves un uzsāktā projektēšana un būvniecība... 20 10. Piekļūšanas noteikumi... 20 11. Apbūves intensitātes, blīvuma un brīvās teritorijas rādītāji... 21 12. Augstuma ierobežojumi... 22 13. Pagalma noteikumi... 22 14. Iedibināta būvlaide... 23 15. Būvju atbilstība zemesvienības robežām... 23 16. Prasības redzamības nodrošinājumam... 23 17. Attālumi starp ēkām... 24 18. Insolācijas (izsauļojuma) prasības... 24 19. Apgaismojuma prasības... 24 20. Ugunsdrošības prasības... 24 21. Aizsardzība pret trokšņiem... 24 22. Fasādes, jumti, ūdens notekcaurules... 25 23. Žogi un prettrokšņa sienas... 25 24. Skatlogi. Reklāmas un citi informatīvi materiāli... 26 25. Markīzes... 26 26. Prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai... 26 27. Pagasta ārtelpas elementi. Kioski, paviljoni, apgaismes ķermeņi... 27 2.lpp.
28. Degvielas uzpildes stacijas... 28 29. Saimniecības ēkas. Mājlopiem paredzētas ēkas... 29 30. Sanitārie noteikumi fermām un mājlopu būvēm... 30 31. Stihiju postījumu atjaunošana... 30 32. Inženiertehniskās apgādes infrastruktūras nodrošinājums... 31 33. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana... 32 34. Attālumi no inženierkomunikācijām līdz citām būvēm... 33 35. Grāvju saglabāšana... 34 36. Tauvas joslas... 34 37. Vispārīgie noteikumi aizsargjoslu izmantošanā... 35 38. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas... 37 Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas... 37 Aizsargjoslas ap purviem... 38 Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem... 38 Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām... 39 Ūdens apgādes urbumi, kuriem ir noteiktas un aprēķinātas aizsargjoslas *VĢD+:... 40 39. Ekspluatācijas aizsargjoslas... 40 Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem... 40 Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem... 41 Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem... 43 Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem... 43 Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm... 45 Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem... 46 Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem... 46 Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm *AL, 23.p.+... 47 40. Sanitārās aizsargjoslas... 47 Sanitārās aizsargjoslas ap lauksaimnieciskās ražošanas objektiem... 47 Aizsargjoslas ap kapsētām... 48 Aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm *AL, 28.p.+... 49 41. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās... 49 42. Augsnes virskārtas un koku saglabāšana... 49 43. Derīgie izrakteņi... 50 44. Prasības ēku un būvju rekonstrukcijai, remontam un funkcionalitātes maiņai... 50 45. Prasības, ko nosaka Ventas apgabala apsaimniekošanas plāna 2010-2015.gadam projekts... 50 46. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai... 51 3.nodaļa. ATSEVIŠĶU IZBŪVES TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI... 53 47. Detālplānojumu teritorijas... 53 Prasības apbūvei Usmas ezeram piegulošās teritorijās... 53 48. Mazstāvu dzīvojamā apbūve... 54 49. Sabiedriskā apbūves zona... 55 3.lpp.
50. Tūrisma un rekreācijas apbūve... 56 51. Ražošanas objektu apbūve... 57 52. Līnijbūvju izbūves teritorijas... 59 Ceļu klasifikācija. Ielas... 60 Ceļu un ielu šķērsprofils... 61 Strupceļš... 61 Veloceliņi... 61 Brauktuvju noapaļojumu rādiusi... 62 Inženierkomunikācijas zem ielu brauktuvēm... 62 Prasības ielu, ietvju un grāvju ierīkošanai un uzturēšanai... 62 Ielu tirdzniecība... 63 53. Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas... 63 Īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas... 64 Prasības apbūvei Usmas ezeram piegulošās teritorijās... 64 54. Lauku apbūves zona... 64 Īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas... 65 Prasības apbūvei Usmas ezeram piegulošās teritorijās... 65 55. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorija... 66 56. Kapsētas... 67 57. Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes... 68 58. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas... 69 59. Kultūras pieminekļu aizsardzība... 69 Vispārīgie noteikumi... 70 60. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas... 72 Aizsardzības prasības... 73 Moricsalas dabas rezervāts... 73 Dabas liegums Stiklu purvi... 73 Dabas liegums,,viskūžu sala... 74 Dabas liegumi:,,pluču tīrelis,,,druviņu tīrelis,,,pelcīšu purvs... 74 Dabas parks,,abavas senleja... 74 Dabas liegumos atļautās un aizliegtās darbības... 74 61. Dabas pieminekļi... 76 4.nodaļa. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA... 78 62. Vispārīgie noteikumi... 78 63. Būvniecības kārtība... 78 64. Patvaļīga būvniecība... 80 PIELIKUMI... 81 1.Pielikums. Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas esošās izmantošanas karte 2.Pielikums. Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas karte M 1:10000 3.Pielikums. Ventspils novada Usmas pagasta aizsargjoslu karte M 1:10000 4.Pielikums. Ventspils novada Usmas pagasta topogrāfiskā pamatne M 1:10000 4.lpp.
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ventspilī Ventspils novada domes 2010.gada 14.oktobra saistošie noteikumi Nr. 35 Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Izdoti saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 2.punktu, likuma Par pašvaldībām 43.panta pirmās daļas 1.punktu un Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu Pieņemt Ventspils novada domes saistošos noteikumus Nr. 35 Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi šādā redakcijā: 1.nodaļa. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI (1) Saistošie noteikumi nosaka prasības zemesgabalu un būvju izmantošanai un ir daļa no Ventspils novada Teritorijas Plānojuma. (2) Šajos saistošajos noteikumos ir lietoti šādi termini: 2.1. Apbūve- tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu virszemes būvju, arī inţenierkomunikāciju, kā arī labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir galvenais elements. 2.2. Apbūves gabals- Zemesgrāmatā reģistrēta zemes vienība, uz kuras atļauta apbūve. 2.3. Apbūves blīvums - procentos izteikta zemes vienības apbūves laukuma attiecība pret tā platību. 2.4. Apbūves intensitāte - procentos izteikta būves stāvu platības attiecība pret zemes vienības platību. 2.5. Apbūves laukums zemes vienības ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu. 2.6. Aizmugures pagalms zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robeţas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures fasādes sienai. 5.lpp.
2.7. Aizmugures pagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības aizmugures robeţu un tuvāko galvenās būves sienu. 2.8. Ārējais sānpagalms - sānpagalms, kas tieši robeţojas ar ielu. 2.9. Ārstniecības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver veselības aizsardzības un medicīnas prakses nolūkiem domātu iestādi, arī poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, sanatoriju un citu iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem. 2.10. Atklāta autostāvvieta - autostāvvieta, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī noţogota) automašīnu novietošanai uz laiku. 2.11. Atklāta uzglabāšana palīgizmantošanas veids, kas ietver preču uzglabāšanu brīvā dabā un atklātās, ēkā vai tās daļā neiekļautās platībās, bet kas nav autostāvvieta. 2.12. Automašīnu novietošana - visi automašīnu novietošanas veidi tās lietošanas laikā, neatkarīgi no novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam. 2.13. Autobusu pieturvieta - izmantošana, kas ietver būves autobusu satiksmes apkalpes dienesta un pasaţieru vajadzībām, kā arī pastāvīgu pieturas vietu autobusiem un to īslaicīgu novietošanu. 2.14. Autostāvvieta - automašīnu novietošanas veids, kas ietver vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku, arī stāvvietas, piebraucamos ceļus un vertikālās komunikācijas. 2.15. Auto tirdzniecības iestāde -izmantošana, kas ietver automašīnu rezerves daļu pārdošanu un automašīnu izīrēšanu vai uzglabāšanu izīrēšanas nolūkos, kā arī mazgāšanu, tīrīšanu un tādu nelielu remontdarbu veikšanu, kas ir svarīgi automašīnas darbībai. 2.16. Blīvi apdzīvota vieta (ciems) apdzīvota vieta,kurai ir pašvaldības noteikts ciema statuss un robeţas, kurā dominē atļautā izmantošana ar apbūves raksturu. 2.17. Brīvā teritorija - zemesvienības neapbūvētā platība, no kuras atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. To raksturo brīvās teritorijas platība procentos no stāvu platības. 2.18. Būtisks piesārņojums - valsts kompetentu iestāţu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaņas līmenis, ko nav atļauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā. 6.lpp.
2.19. Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs veidojums, arī ēkas vai ēku kopums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas (BL, 1.3.p.). 2.20. Būve mājlopiem - saimniecības ēka mājlopu izmitināšanai (kūts), kā arī citas būves mājlopiem, arī kūtsmēslu glabātuve un vircas bedre. 2.21. Būvlaide minimālais attālums starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robeţu un jebkuru būvi zemes vienības iekšpusē. Plānojumā būvlaidi iezīmē ar līniju zemesgabala iekšpusē, kas parasti noteikta paralēli ielas sarkanajai līnijai vai ceļa zemes nodalījuma joslas robeţai. 2.22. Būvtiesības - ar Apbūves noteikumiem, nodrošinātas un aizsargātas fizisko un juridisko personu tiesības veikt izbūvi. 2.23. Dabas piemineklis - atsevišķs, savrups dabas veidojums: koks, ala, avots, grava, klints, ūdenskritums, akmens un cits dabas retums, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. 2.24. Darījumu iestāde - banka, apdrošināšanas sabiedrība, viesnīca, motelis, birojs, kantoris, gadatirgus, izstādes, kongresu un konferenču centrs, kā arī citas komerciāla rakstura iestādes, izņemot rūpniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumus. 2.25. Dārza māja (vasarnīcas, zvejas māja) - zeme un brīvstāvoša būve, kas plānota, izmantota rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei. 2.26. Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams - četru vai piecu stāvu ēku vai tās daļu ar dzīvokļiem, kuriem ir kopīga ieeja no zemes līmeņa, un kuru iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus uz zemesvienības. 2.27. Degvielas uzpildes stacija - degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu pārdošana, kā arī mazumtirdzniecība un pakalpojumu objektu, automašīnu mazgāšanu kā palīgizmantošanas. Degvielas uzpildes stacijas izvietošanas iespēju ielas sarkanajās līnijās pamato ar detālplānojumu. 2.28. Drošības aizsargjosla- josla ap paaugstināta riska objektu. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt šī objekta un tā tuvumā esošo objektu drošību gan tā ekspluatācijā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. 2.29. Dvīņu māja - divas bloķētas vienas ģimenes dzīvojamās mājas, kuras izvietotas katra uz savas zemesvienības. 7.lpp.
2.30. Dzīvoklis kā palīgizmantošana - palīgizmantošana, kas ietver atsevišķu dzīvokli un kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām, un ko izmanto kā īpašnieka, īpašuma pārvaldnieka, dārznieka vai cita, īpašnieka nolīgta, darbinieka mājokli. 2.31. Ēka (nams, māja) - atsevišķa arhitektoniska, tehniska un konstruktīva virszemes, arī daļēji pazemes būve. 2.32. Ēkas augstums ēkas jumta kores (savietotajiem jumtiem-jumta dzegas)augstākais punkts. 2.33. Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. 2.34. Ferma - atsevišķa specializēta, lauksaimnieciskās raţošanas rakstura lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecība, kas ietver arī pastaigu laukumus, bet neietver ganības. 2.35. Galvenā būve - būve, parasti ēka, kas plānota vai izmantota galvenajai izmantošanai vai izmantošanām uz zemesvienības. 2.36. Garāţa - būve vai tās daļa mehānisko transporta līdzekļu novietošanai.ar šo jēdzienu neapzīmē privātu garāţu,kas atrodas dzīvojamā vai saimniecības ēkā. 2.37. Hidrotehniska būve inţeniertehniska būve krastmalu nostiprināšanai, jahtu un laivu piestātņu izvietošanai un aizsargāšanai un līdzīgām būvēm, izņemot meliorācijas būves. 2.38. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robeţās vismaz piecās zemesvienībās galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas. 2.39. Iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobeţojas ar ielu. 2.40. Individuālais darbs - palīgizmantošana, kas ietver vienu vai vairākus individuālā darba veidus un var ietvert arī darbību dzīves vietā radošajās profesijās, kā arī darbību dzīvoklī, savrupmājā vai viensētā izvietotā uzņēmumā, kura īpašnieks ir šī dzīvokļa vai savrupmājas iemītnieks. 2.41. Insolācija (izsauļojums) - rādītājs, kas norāda iekštelpu nepieciešamo izsauļojuma ilgumu. To nosaka attiecīgi būvnormatīvi. 2.42. Inţenierkomunikāciju objekts - valsts vai pašvaldības inţeniertehniskās apgādes (infrastruktūras) objektus, arī 8.lpp.
elektroapakšstacijas, termoelektrocentrāles un katlumājas, gāzes sadales stacijas un balonu noliktavas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens krātuves un atdzelţošanas stacijas. 2.43. Inţeniertehniskās apgādes tīkli un objekti - virszemes, pazemes un zemūdens inţeniertehniskās apgādes tīkli un objekti (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, telekomunikācijas u.c.), lai pieslēgtu izbūves teritorijas vietējo inţeniertehnisko sistēmu maģistrālajām inţenierkomunikācijām un to objektiem. 2.44. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotiem, notiekošiem vai nodomātiem visu veidu teritorijas izmantošanas un attīstības pasākumiem, arī apbūvei un ainavu veidošanai. 2.45. Izbūves teritorija - teritorija, arī apbūves zona, kas plānota vai izmantota izbūvei. 2.46. Izglītības iestāde - iestāde pamata, vidējās un augstākās izglītības iegūšanai, arī speciālās, profesionālās un pieaugušo izglītības iestāde, kā arī iestāde bērnu un jaunatnes brīvā laika nodarbībām. 2.47. Izmantošana - tādu plānotu, esošu vai nodomātu zemes un būvju vai to daļas izmantošanu, kas atbilst Apbūves noteikumu plānam (atļautā izmantošana) vai neatbilst Apbūves noteikumu plānam (aizliegtā izmantošana). 2.48. Kapsēta teritorija, kas ietver mirušo apbedīšanu un ar to saistītās būves un pasākumus. 2.49. Karjers - pagaidu izmantošana, kas ietver derīgo izrakteņu (kūdra, būvmateriāli) iegūšanu ar atklāto paņēmienu. 2.50. Kultūras iestāde - kultūras centrs (tautas nams), teātris, cirks, kinoteātris, koncertzāle, universālas izmantošanas zāle, klubs, muzejs, bibliotēka, mēdiju centrs un līdzīgas iestādes. 2.51. Lauksaimnieciska izmantošana - izmantošana, kas ietver augkopību, dārzeņkopību, dārzkopību, lopkopību un ar to saistītos pakalpojumus, izņemot veterināro darbību, kā arī medniecību, un var ietvert arī dzīvnieku kopšanu, kaţokzvēru audzēšanu, ogu krūmu un augļu koku audzēšanu un raţas novākšanu, velēnu audzēšanu un sēņu audzēšanu, bet neietver fermu. 2.52. Laukums - izmantošana līnijbūvju izbūves teritorijā ielai līdzīgiem nolūkiem, ko iezīmē sarkanās līnijas. 9.lpp.
2.53. Maģistrālā inţenierkomunikācija - izmantošana, kas ietver valsts vai pagasta inţeniertehniskās apgādes (infrastruktūras) maģistrālos tīklus, arī maģistrālo transportvadu un līdzīgu būvi, kas nepieciešama apgādei ar izejvielām, sakariem, enerģētiskajiem un citiem resursiem, kā arī slēgtu notekūdeņu novadīšanu. 2.54. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams - ēka vai tās daļa līdz trīs stāviem ar dzīvokļiem, kam ir kopīga ieeja no zemes līmeņa. Nama iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus uz zemesvienības. 2.55. Meţsaimnieciska izmantošana - izmantošana, kas ietver meţsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu un ar to saistītos pakalpojumus, un var ietvert arī malkas meţa, celulozes meţa, lietaskoku, Ziemassvētku eglīšu un citu meţa produktu audzēšanu un ciršanu. 2.56. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts -uzņēmums preču pirkšanai un pārdošanai tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, arī tirdzniecības centrs, universālveikals, tirgus, veikals, salons, aptieka, restorāns, bārs, kafejnīca, pakalpojumu darbnīca un citi uzņēmumi,kas neveic rūpniecisku raţošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību. 2.57. Meliorācijas būves -būves, kas ietver pasākumu sistēmu augsnes radikālai uzlabošanai, galvenokārt tās ūdens reţīma regulēšanai (nosusinot, apūdeņojot, stādot kokus) un augsnes erozijas novēršanai. 2.58. Navigācijas būves - būves kuģošanas drošības nodrošināšanai. 2.59. Nevalstiskas organizācijas iestāde - telpas darba devēju un profesionālo organizāciju, arodbiedrību, politisko un citu nevalstisko organizāciju, kustību, speciālo interešu grupu vai klubu darbībai, bet neietver reliģisku iestādi. 2.60. Noliktava - ēka materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, uzglabāšanai un saglabāšanai (saldēšanai). 2.61. Paaugstināta riska objekts - nozīmē objektu ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam. 2.62. Pagasta ceļš - ceļš, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pagasta teritorijas daļām, arī starp blīvi apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina izeju uz valsts autoceļiem. Pagasta ceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem. 10.lpp.
2.63. Pagasta grāvis - būve, kas nodrošina atklātu virszemes ūdeņu noteci, iekļaujoties vienotā pagasta noteču sistēmā, un ir pagasta pārziņā. 2.64. Palīgizmantošana plānota vai esoša zemes un būvju vai to daļas izmantošana, pie šādiem nosacījumiem: a) tā ir pakārtota galvenajai izmantošanai un papildina to; b) tā ir izvietota tajā pašā zemesvienībā, kur galvenā izmantošana. 2.65. Pansija - vienas ģimenes dzīvojamā māja, kur ne vairāk kā divas istabas ir pieejamas personai vai personām, kas kā tūrists īslaicīgi apdzīvo minēto dzīvojamo māju, un, kas var ietvert arī ēdināšanu. 2.66. Parcele zemes vienības projekts zemesvienības robeţu maiņai, tās sadalīšanai. 2.67. Pārvaldes iestāde nekomerciāla iestāde valsts un pašvaldību funkciju veikšanai. 2.68. Jahtu piestātne- ietver būves jahtu un laivu turēšanai un to apkopes un servisa vajadzībām. 2.69. Pirmsskolas bērnu iestāde - bērnudārzs un cita specializēta iestāde pirmsskolas vecuma bērniem, bet neietver privātu mājas bērnudārzu. 2.70. Priekšpagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemesvienības fronti (sarkano līniju) un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu. 2.71. Priekšpagalms - zemesvienības daļa visā tā platumā no zemesvienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai galvenās būves galvenās fasādes sienai. 2.72. Privāts mājas bērnudārzs nozīmē palīgizmantošanu, ko atļāvusi pašvaldība, un kas ietver īslaicīgas (dienas) aprūpes un uzraudzības nodrošināšanu (par atalgojumu vai atlīdzību) dzīvoklī vai dzīvojamā mājā uz laika periodu, ne ilgāku par 24 stundām, ne vairāk par pieciem bērniem (neieskaitot aprūpētāja bērnus) vecumā līdz 10 gadiem. 2.73. Rekonstrukcija - būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas. 2.74. Reliģiska iestāde - kas ietver jebkādas reģistrētas reliģiskas kopienas darbību, arī kulta ēku. 2.75. Renovācija - būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai 11.lpp.
konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešanu būvē, neizmainot tās apjomu. 2.76. Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti. 2.77. Rindu māja - vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalīta ēka ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalmu un aizmugures pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai un aizmugures sienai. 2.78. Sabiedriskā garāţa - kooperatīvu vai privāta būve vai tās daļa pastāvīgai automašīnu novietošanai, kā arī automašīnu apkopei. 2.79. Sabiedriskie apstādījumi - apzaļumotu un labiekārtotu teritoriju ierīkošana un uzturēšana, kas ir brīvi pieejama sabiedrībai, un ietver parku, dārzu, meţaparku, skvēru, bulvāru, aleju, ielu un ceļu stādījumus. 2.80. Saimniecības ēka ēka palīgizmantošanai, un var ietvert privātu garāţu, nojumi automašīnas novietošanai, darbnīcu, siltumnīcu, kā arī dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku. 2.81. Sanitārā aizsargjosla - aizsargjosla, kas noteikta ap objektu ar paaugstinātām sanitārajām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. 2.82. Sānpagalma platums - mazākais horizontālais attālums starp zemesvienības sānu robeţu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu. 2.83. Sānpagalms - zemesvienības daļa no priekšpagalma līdz aizmugures robeţai un no zemesgabala sānu robeţas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai. 2.84. Sarkanā līnija - juridiski noteikta, plānota vai esoša, detālplānojumā vai zemesvienības plānā atzīmēta ielas, laukuma, atklātas autostāvvietas vai inţenierkomunikāciju koridora robeţa. 2.85. Savrupmāja (ģimenes māja) - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja: a) Vienas ģimenes dzīvojamā māja - kas ietver vienas ģimenes dzīvošanu (vienu mājsaimniecību). b) Divu ģimeņu dzīvojamā māja - kas ietver divu ģimeņu dzīvošanu (divas mājsaimniecības). 2.86. Sēņu audzētava - lauksaimniecisku izmantošanu, kas ietver sēņu audzēšanu, meţa sēņu un trifeļu vākšanu un ar to saistītos pakalpojumus. 12.lpp.
2.87. Sociālās aprūpes iestāde iestāde, kas ietver iedzīvotāju sociālo aprūpi, arī sociālās aprūpes centrs, internāts, pansionāts, invalīdu nams un citu iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem. 2.88. Sporta un atpūtas objekts - izmantošana primāri sporta, spēļu, fizisku nodarbību vai izklaidēšanās nolūkā un var ietvert ar to saistītas būves, skatītāju sēdvietas, sporta klubu, sacīkšu zirgu un suņu audzētavu, suņu, kaķu un citu dzīvnieku dresēšanu, jāšanas sporta bāzi, jahtklubu un citu rekreatīvu darbību, kā arī tādas sporta būves, kas kalpo kā palīgizmantošana. 2.89. Stāvu platība - zemesvienības kapitālās apbūves visu stāvu, izņemot pagrabstāvus, platību summa. Stāva platība ir platība, ko ierobeţo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas. 2.90. Stāvu skaits - ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs pieguļošās teritorijas virsmas (pagalma ēkai virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas vai ceļa pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma. 2.91. Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar makšķerēšanu, zveju un to kontroli,kā arī kuģošanu saistītām darbībām. 2.92. Tehniskās apkopes stacija teritorija vai būve, kurā tiek veikta automašīnu apkope, labošana un rezerves daļu pārdošana. 2.93. Vairumtirdzniecība - materiālu, vielu, lietu un citu preču pirkšana, komplektēšana, iesaiņošana, uzkrāšana, uzglabāšana un pārdošana vairumā, bet neietver nekādu preču raţošanu, montēšanu vai pārstrādi. 2.94. Valsts autoceļš autoceļi, kas veido LR ceļu tīklu un ietver galvenos, reģionālos un vietējos valsts autoceļus. Valsts autoceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā un krustojumus ar citiem ceļiem un ielām. 2.95. Veterinārā iestāde - veterinārās prakses nolūkiem domāta iestāde lauksaimniecībai, rekreācijai vai hobijam audzētu vai turētu mājlopu, suņu, kaķu, putnu un citu dzīvnieku aprūpei un pārbaudei un var ietvert veterināro slimnīcu, konsultāciju un ķirurģisko kabinetu un citu stacionāru iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem. 2.96. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla - josla ap objektu vai teritoriju, kas ir nozīmīga no vides un dabas resursu 13.lpp.
aizsardzības un racionālas izmatošanas viedokļa. Šīs aizsargjoslas galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvās antropogēnās iedarbības ietekmi uz objektu vai teritoriju tās saglabāšanas nolūkā. 2.97. Viensēta (zemnieka sēta) - dzīvojamā māja (mājas) ar saimniecības ēkām un citām būvēm zemnieka saimniecībā. 2.98. Viesu māja - viesu (tūristu) īslaicīgas izmitināšanas un apkalpošanas mītne un ar to saistītās būves un labiekārtojums. 2.99. Vietējās nozīmes iela - iela, kas nodrošina transporta izvadīšanu uz ceļiem. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar ceļiem. 2.100. Zemesvienības dziļums - horizontālais attālums starp zemesvienības fronti un aizmugures robeţu. Tur, kur šīs robeţas nav paralēlas, zemesvienības dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas savieno zemesvienības frontes un zemesvienības aizmugures robeţas viduspunktus. Ja nav zemesvienības aizmugures robeţas, zemesvienības dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas savieno zemesvienības frontes viduspunktu ar trīsstūra virsotni, ko veido zemesvienības sānu robeţas. 2.101. Zemesvienības fronte - horizontālais attālums pa ielas sarkano līniju starp zemesvienības sānu robeţām. 2.102. Zemesvienība - juridiski noteikta, t.i., Zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība. (3) Šo saistošo noteikumu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu novada attīstību, sabalansējot īpašuma tiesību aprobeţojumus un privātpersonu un sabiedrības intereses ar ekonomiskās attīstības interesēm, veicinot iedzīvotāju veselību, drošību, kārtību, ērtības, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu, vispārēju labklājību un labvēlīgu vidi, kā arī racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. (4) Šie saistošie noteikumi attiecas uz Usmas pagasta administratīvo teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām. (5) Šo saistošo noteikumu interpretācijā, visos gadījumos, ko neregulē šie saistošie noteikumi, kā arī izvērtējot šo saistošo noteikumu grozīšanas nepieciešamību un šim mērķim iesniegtos priekšlikumus, jautājums izšķirams, vadoties no teritorijas plānošanas principiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē teritorijas plānošanu. (6) Ja kādai teritorijai ir izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums, kas detalizētāk nosaka zemesgabalu izmantošanu un to apbūves prasības, tad papildus šiem saistošajiem noteikumiem ievēro arī detālplānojuma noteikumus. 14.lpp.
(7) Aizliegta zemesgabalu izmantošana un apbūve, un detālplānojumu izstrāde, kas ir pretrunā ar Plānojumu. (8) Šie saistošie noteikumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar to individuālajiem aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem. (9) Ventspils novada dome regulāri papildina šos saistošos noteikumus ar informāciju par jauniem apstiprinātiem detālplānojumiem un to grozījumiem. (10) Ventspils novada dome nodrošina ikvienai personai iespēju iepazīties ar Plānojumu, tajā skaitā elektroniski mājas lapā www.ventspilsnd.lv, kā arī iegādāties Plānojuma kopijas. (11) Ja rodas neskaidrības par plānā attēlotajām izbūves teritoriju robeţām, tad jāievēro, ka izbūves teritoriju robeţas ir ielu sarkanās līnijas, ceļu zemes nodalījuma joslu robeţas vai kadastra vienību robeţas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi. 15.lpp.
2.nodaļa. NOTEIKUMI VISIEM ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDIEM 1. Visās būves teritorijās atļautās izmantošanas (12) Jebkuru izbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī: 1. sabiedrisko apstādījumu ierīkošanai; 2. inţeniertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai, ja to paredz vai nu teritorijas plānojums, vai detālplānojums vai būvprojekts; 3. vietējās nozīmes ielai, uzņēmuma ceļam, māju ceļam vai piebraucamajam ceļam, ja to pamato ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu; 4. plānotajai (atļautajai) palīgizmantošanai. 2. Visās izbūves teritorijās aizliegtās izmantošanas (13) Ja vien Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, nevienu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot šādiem nolūkiem: 1. izvietot būves aizsargjoslās un applūstošās teritorijās, izņemot Aizsargjoslu likumā noteiktus gadījumos; 2. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai; 3. novietot, savākt un glabāt, neizmantojamas automašīnas un lauksaimniecības tehniku, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota šim mērķim; 4. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos sadzīves atkritumus, un būvgruţus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota šim mērķim. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs; 5. izmantot Apbūves noteikumos atļautajām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kuģu, kravas automašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas; 6. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesvienībai ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma 16.lpp.
treileru novietošana pamatota ar detālplānojumu tūristu vajadzībām 7. Aizliegts izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo vides piesārņojumu; 8. Aizliegts veikt būvniecību piesārņotā teritorijā. 3. Būvniecība piesārņotās teritorijās (14) Būvniecība piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā un kas rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, bet nav pietiekamas informācijas šo draudu novērtēšanai, pieļaujama tikai pēc piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas izpētes. Izpēti veic likumā Par piesārņojumu noteiktajā kārtībā. Šis ierobeţojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas sanācijai un rekultivācijai. Būvniecība piesārņotā teritorijā iespējama tikai pēc attiecīgās teritorijas sanācijas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī izbūvējot centralizētas inţenierkomunikācijas. 4. Speciāli pasākumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem (15) Projektējot pagasta teritorijā jebkuru publisko būvi, jāparedz speciāli pasākumi, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša. 5. Zemesvienību dalīšana vai apvienošana (16) Zemesvienības sadala un jaunas izveido saskaņā ar zemes ierīcības projektu un detālplānojumu, ja tāds ir, ievērojot šos Apbūves noteikumus. Lai sadalītu vai veidotu jaunas zemesvienības, pašvaldībā jāsaņem darba uzdevums. (17) Zemesvienību drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesvienību, tikai izstrādājot detālplānojumu, (18) Zemes ierīcības projekts tiek izstrādāts gadījumos, kad zemes vienību atsavināšana notiek: 1. ārpus ciemu teritorijām, nemainot esošo nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas veidu; 2. ciemos mazstāvu apbūves vajadzībām, ja nenotiek jaunu ielu projektēšana un ja tas nav pretrunā ar LR tiesību aktu prasībām vai šo noteikumu prasībām. 17.lpp.
(19) Nav pieļaujama zemesvienības sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem. (20) Nav pieļaujama zemesvienības sadalīšana, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās ēkas reālās daļās. (21) Nav pieļaujama zemesvienības sadalīšana, ja tās rezultātā veidojas zemesvienības, kas neatbilst teritorijas plānojumā noteiktā izmantošanas mērķa platības vai intensitātes prasībām. 6. Prasības detālplānojumiem (22) Jebkurām apbūves teritorijām jāizstrādā detālplānojums, kurā tiek noteikts: 1. zemesvienību proporcijas, izmēri un robeţas; 2. ielu sarkanās līnijas un ceļu zemes nodalījuma joslu robeţas; 3. zemesvienību apbūves blīvuma vai apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītāji; 4. būvlaides un nepieciešamie pagalmi (minimālie attālumi no zemesvienības robeţām līdz būvēm); 5. ēku stāvu skaits un būvju augstums; 6. inţeniertehniskās apgādes, līnijbūvju teritorijas un objekti; 7. automašīnu novietošana, vietējās ielas un piebraucamie ceļi, kā arī pagasta ceļi, uzņēmumu ceļi un māju ceļi; 8. aizsargjoslas. (23) Izstrādājot konkrētai pagasta teritorijai detālplānojumu, pašvaldība darba uzdevumā var noteikt vai precizēt arī citas prasības, kas nav pretrunā ar 06.10.2009. MK noteikumiem Nr. 1148. (24) Apbūves noteikumi regulāri jāpapildina līdz ar izstrādātā detālplānojuma stāšanos spēkā. Šie papildinājumi nav Apbūves noteikumu grozījumi. (25) Spēkā esošo detālplānojumu saraksts. Datums, 1. Tabula. Spēkā esošo detālplānojumu saraksts. Kadastra Nr. Nosaukums Izbūves teritorijas Saistošo noteikumu nr. 18.lpp.
Datums, Saistošo noteikumu nr. Kadastra Nr. Nosaukums Izbūves teritorijas 7. Izņēmumi (26) Jebkurā izbūves teritorijā pieļaujami izņēmumi, ja tie noteikti Apbūves noteikumos. (27) Izbūves teritorijas daļā, kas noteikta kā izņēmums, turpina darboties Apbūves noteikumi, kas attiecas uz to izbūves teritoriju, kurā izņēmums atrodas, ar šādiem nosacījumiem: 1. ja izņēmuma noteikums ir pretrunā ar kādu Apbūves noteikumu, tad tā vietā stājas Apbūves noteikums 8. Zemesvienības neatbilstoša izmantojuma statuss (28) Ja zemesvienības (nekustamā īpašuma) izmantošana likumīgi iesākta, pirms Ventspils novada pašvaldība pieņēmusi Apbūves noteikumus, kas nosaka zemesvienībai citu zemes izmantošanas veidu, attiecīgajai zemesvienībai (nekustamajam īpašumam) ir neatbilstoša izmantojuma statuss. (29) Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesvienības (nekustamā īpašuma) īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši šo Apbūves noteikumu prasībām. (30) Ja zemesvienības (nekustamā īpašuma) īpašniekam līdz Apbūves noteikumu pieņemšanai, kas nosaka zemesvienībai citu zemes izmantošanas veidu, ir saskaņots (akceptēts) būvprojekts vai izsniegta būves projektēšanas atļauja vai būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad zemesvienībai ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto būvniecību (izņemot gadījumus, kad pašvaldība kompensē attiecīgā īpašnieka zaudējumus). (31) Gadījumā, kad zemesvienība (nekustamais īpašums) tiek pārdots, mantots vai atdāvināts, zemesvienība zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu, un jaunajam īpašniekam jāievēro šo Apbūves noteikumu prasības. 19.lpp.
(32) Ja, saskaņā ar šiem Apbūves noteikumiem ir jāgroza nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, to veic ar brīdi, kad tiek uzsākta jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība, kā arī ar brīdi, kad nekustamais īpašums tiek pārdots, mantots vai atdāvināts. (33) Esošās zemes vienības ar platību, fronti vai dziļumu, kas mazāks par Apbūves noteikumos noteikto, vai esošās zemes vienības, ja to platība pārsniedz maksimālo zemes vienības platību, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves atbilstoši attiecīgās izbūves teritorijas (apbūves zonas) noteikumiem ar šādiem nosacījumiem: 1. šādas zemesvienības jānodrošina ar būvnormatīvos noteikto inţeniertehnisko apgādi; 2. jāievēro visi citi Apbūves noteikumi. 9. Esošās būves un uzsāktā projektēšana un būvniecība (34) Ja esošās būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi (ar atļauju) projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas Apbūves noteikumu spēka stāšanās brīdī, kā rezultātā daţi būvju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst Apbūves noteikumiem, tad: 1. esošās būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ar nosacījumu, ka: a) pārbūvētas vai atjaunotas šīs būves atbildīs visiem tiem Apbūves noteikumiem, kam atbilda esošās būves; b) nekādas pārbūves, ievērojot visas pārējās būves uz zemesvienības, nepalielinās neatbilstību noteikumiem. 2. esošās būves drīkst paplašināt ar nosacījumu, ka: a) jebkura būves paplašināšana atbilst Apbūves noteikumiem; b) paplašināšana, ievērojot visas citas būves un zemesvienības izmantošanu, nepalielina neatbilstību noteikumiem. 3. ja pašvaldība nekompensē zaudējumus, iesāktos projektēšanas, būvēšanas, pārbūvēšanas vai ierīkošanas darbus drīkst turpināt. 10. Piekļūšanas noteikumi (35) Drīkst izmantot tikai tādu zemesvienību, kuram ir nodrošināta piebraukšana, t.i., zemesvienība robeţojas ar ceļu, ielu vai laukumu vai piekļūšanu tam nodrošina ceļa servitūts. 20.lpp.
(36) Apbūves zonās būvēm jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem. (37) Piebrauktuves apbūves teritorijas iekšienē un caurbrauktuves ēkās viena no otras jāizvieto ne tālāk par 300 m, bet perimetrālās apbūves gadījumā ne tālāk par 180 m. (38) Jebkuram dzīvoklim, arī dzīvoklim kā palīgizmantošanai, jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citām izmantošanām. 11. Apbūves intensitātes, blīvuma un brīvās teritorijas rādītāji (39) Apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītāji ir noteikti katrai zonai atsevišķi un ir atkarīgi no zemes izmantošanas veida. 1. Apbūves intensitāti (I) aprēķina ar šādu formulu: S x 100 platība I = ------------- %, kur S stāvu platība, Z zemes gabala Z 2. Brīvās teritorijas rādītāju (B) aprēķina ar šādu formulu: (Z L 1 L 2 L 3 ) x 100 B = ------------------------------ %, S kur: Z zemes vienības platība; L 1 apbūves laukums zemes vienībā (neieskaitot ar apstādījumiem labiekārtotu un apzaļumotu pazemes apjomu izmantojamu jumtu); L 2 piebraucamo ceļu laukums zemes vienībā; L 3 autostāvvietu laukums zemes vienībā; S stāvu platība. 3. Apbūves blīvuma rādītāju (A) aprēķina ar šādu formulu: L x 100 A= ------------ %, Z 21.lpp.
kur L - visu apbūvēto laukumu summa, Z - zemesvienības platība. 12. Augstuma ierobeţojumi (40) Ēku un citu būvju augstumu pamato ar atsevišķā izbūves teritorijā atļauto normu un precizē ar detālplānojumu. (41) Apbūves noteikumos noteiktie būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio, jebkādu sakaru pārraidi nodrošinošām iekārtām, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu. 13. Pagalma noteikumi (42) Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesvienības atkarībā no apbūves veida blīvas apbūves teritorijās var būt viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms). (43) Vienas zemesvienības pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otras zemesvienības pagalma daļu. (44) Zemesvienības īpašniekam pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi. Pagalmiem jābūt līdzeniem, lai tur nevarētu sakrāties ūdens. (45) Zemesvienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, nekādas būves virszemes daļas nedrīkst uz tās atrasties, izņemot 4.9.punktā noteiktos gadījumus. (46) Ielu vai ceļu paplašināšanai paredzētās zemes joslas pašvaldība var nodot pieguļošo zemesvienību īpašniekiem bezmaksas pagaidu lietošanā priekšdārziņu ierīkošanai. Apbūves zonās, kur atļauti ţogi, šādus priekšdārziņus atļauts ieţogot. (47) Priekšdārziņos jāierīko apstādījumi vai zālāji ar celiņiem. Priekšdārziņi, atbilstoši novada domes noteikumiem, zemesvienības īpašniekam jāuztur kārtībā. Priekšdārziņus nav atļauts izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai. (48) Ja novada dome nolemj ielu vai ceļu paplašināšanai paredzēto zemes joslu pilnīgi vai daļēji piedalīt pie ielas vai ceļa platuma, zemesvienības īpašniekam pēc novada domes pieprasījuma 3 mēnešu laikā ţogs bez atlīdzības jānojauc, zemes josla jāatbrīvo un jānodod domes rīcībā. (49) Komposta vietu izvietojums: 1. Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 22.lpp.
2. Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1,5 m no kaimiņu zemesvienības robeţas. 3. Ar sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu zemesvienību īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesvienības plānojuma lapas, šo attālumu drīkst samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesvienības robeţas. 14. Iedibināta būvlaide (50) Galvenās būves novietnei zemesvienībā, iedibinātas būvlaides gadījumā, ja tā nav spēkā esošajās sarkanajās līnijās, neskatoties uz jebkādiem citiem Apbūves noteikumiem, jāievēro šī iedibinātā būvlaide. 15. Būvju atbilstība zemesvienības robeţām (51) Nevienas būves neviena daļa nedrīkst projecēties ārpus tās zemesvienības robeţas, uz kura tā atrodas, izņemot: 1. Apbūves noteikumos paredzēto gadījumu, ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju. Šādā gadījumā būves daļa nedrīkst projecēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; 2. ja būve ir ţogs starp zemesvienībām; 3. ja blakus esošas zemesvienības īpašnieks piekrīt grozīt zemesvienības robeţu pa vertikāli, tad to jāieraksta Zemesgrāmatā. 16. Prasības redzamības nodrošinājumam (52) Prasības redzamības nodrošinājumam, lai nodrošinātu satiksmes kustības drošību tiek noteiktas attiecībā uz apbūvi visos stūra apbūves gabalos vai zemes vienībās pie ielu krustojumiem: 1) apbūvējot zemes vienību, kas tieši robeţojas ar ielām, jāievēro pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt. Pārredzamības trīsstūra malu garumus atkarībā no ielas nozīmes nosaka pēc saskaņošanas ar LR Satiksmes ministrijas institūcijām; 2) ja būves nepieciešams izvietot būvi tuvāk ielu krustojumam un risinājums atbilst Apbūves noteikumu prasībām, būves pasūtītājs nodrošina gājēju un transporta kustības drošību ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 23.lpp.
17. Attālumi starp ēkām (53) Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī raţošanas ēkām jāpieņem saskaņā ar LR normatīvajos aktos noteiktajām insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām. 18. Insolācijas (izsauļojuma) prasības (54) Dzīvojamo un sabiedrisko ēku izvietojumam un orientācijai (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes un izglītības iestādes) jānodrošina dzīvojamo telpu un teritoriju nepārtraukta insolācija ne īsāka par 2,5 st. dienā, laika posmā no 22.marta līdz 22.septembrim. (55) Izvietojot pirmsskolas bērnu iestādes, izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādes, jānodrošina nepārtraukta 3 stundu ilga to telpu insolācija, kas noteiktas sanitāros un būvnormatīvos. 19. Apgaismojuma prasības (56) Apgaismojuma prasības jāpieņem saskaņā ar LR normatīvajos aktos noteikto. 20. Ugunsdrošības prasības (57) Ugunsdrošības attālumi starp dzīvojamām ēkām, publiskām ēkām, kā arī rūpniecības uzņēmumu saimniecības ēkām jāparedz atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.. Nosakot ugunsdrošības attālumus, jāievēro Valsts ugunsdrošības noteikumu, kā arī 11.12.2007 MK noteikumu Nr. 866 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" prasības. 21. Aizsardzība pret trokšņiem (58) Pieļaujamo trokšņa līmeni dzīvojamām mājām un sabiedriskiem objektiem un to teritorijām, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem, sagaidāmā trokšņa līmeņa noteikšanas kārtību un tā nepieciešamo samazināšanu aprēķinam izraudzītajos punktos, arhitektūras, plānojuma un būvniecības akustikas trokšņa samazināšanas līdzekļu efektivitātes aprēķina metodiku, kā arī galvenās prasības projektēšanai jāpieņem atbilstoši LR normatīvajos aktos noteiktajam. (13.07.2004. MK noteikumi Nr. 597 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība). 24.lpp.
22. Fasādes, jumti, ūdens notekcaurules (59) Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvprojektā akceptēto krāsojumu. (60) Katras zemesvienības īpašniekam atbilstoši novada domes izdotajiem noteikumiem jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un renes. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesvienībām. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesvienībās. (61) Atļauta esošo ēku jumta stāva izbūve, ja tā atbilst Apbūves noteikumu noteikumiem un ja jumta gabarīti, ēkas novietojums un tehniskais stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām saskaņā ar 11.12.2007 MK noteikumu Nr. 866 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība". (62) Ugunsdrošajām sienām jābūt augstākām par jumta segumu vismaz par 60 cm, ja kaut viens no savietotā jumta vai jumta elementiem (izņemot jumta segumu) būvēts no degošiem materiāliem, un vismaz par 30 cm, ja jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no grūti degošiem materiāliem. Ugunsdrošās sienas var nebūt augstākas par jumta segumu, ja visi jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no nedegošiem materiāliem. 23. Ţogi un prettrokšņa sienas (63) Tās pagasta teritorijas, kurās apbūvētas vai neapbūvētas zemesvienības ir jāieţogo, nosaka novada dome. Ţogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesvienību ţogu arhitektūru. (64) Ţogus drīkst ierīkot: 1. ielas vai ceļa pusē pa ielas vai ceļa sarkano līniju; 2. stūra zemesvienībās pa redzamības trīsstūra līniju 3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm pa tauvas joslas robeţu; 4. pārējos gadījumos pa zemesvienības robeţām. (65) Ţogus ierīkot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un Moricsalas dabas rezervātam pieguļošajās zemesvienībās un teritorijās, drīkst tikai pēc saskanošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. (66) Ţogus nedrīkst ierīkot upju un ezeru tauvas joslās. (67) Ventspils novada domes atļauja jāsaņem gadījumos, kad: 1. tiek noţogotas platības, kas lielākas par 1 ha; 2. tiek ierīkoti ţogi Usmas ezera aizsargjoslas 50 m zonā; 25.lpp.
3. tiek ierīkoti ţogi gar upju un ezeru tauvas joslu robeţām. (68) Robeţţogi abiem kaimiņiem jāizbūvē un jāuztur kārtībā kopīgi, bet ja viņi nevar vienoties, tad katram jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā ţoga puse, kas, skatoties no zemesvienības uz robeţu, atrodas pa labi, turklāt ţogam gar visu robeţu jābūt pēc iespējas vienā veidā. Gadījumos, ja uz robeţas ir būves, kaimiņiem uz pusēm jāizbūvē un jāuztur atlikušās robeţţoga daļas. (69) Fasādes ţogi jāizbūvē līdz 1,6m augsti, caurredzami, ja detālā plānojumā nav noteikts savādāk. Ja kaimiņu zemesvienību īpašnieki savā starpā vienojušies, robeţţogus drīkst izbūvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 2,0 m. Ja kaimiņi par ţogu veidu un augstumu nevar vienoties, novada dome apsprieţ abu priekšlikumus un izlemj kādu ţogu būvēt. Šis novada domes lēmums ir saistošs abiem kaimiņiem. (70) Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu(izņemot ārpus ciematu apbūves) izmantošana ţogos. Nav atļauts ţogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā. (71) Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar detālplānojumu vai atsevišķu būvprojektu. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot ţogu. 24. Skatlogi. Reklāmas un citi informatīvi materiāli (72) Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās. (73) Izkārtnes, reklāmas, sludinājumi un citi vizuālās informācijas materiāli izvietojami atbilstoši novada domes pieņemtajiem noteikumiem. 25. Markīzes (74) Virs logiem atļauts izbūvēt markīzes, ja to projekcija uz zemes nav tuvāk kā 1,0 m jebkurai brauktuvei un to apakšējā mala ir vismaz 2,50 m virs ietves. 26. Prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai (75) 5.27.1 Ja LR tiesību akti nenosaka citādi, par teritoriju uzturēšanu kārtībā ir atbildīgs zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. (76) 5.272. Ja LR tiesību akti nenosaka citādi, par ēku un būvju uzturēšanu kārtībā ir atbildīgs ēkas vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. (77) 5.27.3. Par namīpašumu, zemes īpašumu un citiem īpašumiem pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz 26.lpp.
brauktuves malai) uzturēšanu kārtībā un tīrību ir atbildīgi juridiskās un fiziskās personas par to īpašumam (valdījumam, lietojumam, ar apsaimniekošanas līgumu nodotam uzturēšanā) piegulošajām ietvēm un apstādījumiem līdz ielas braucamajai daļai sekojoši: (78) (1) vietās, kur nav ielas vai ceļa, īpašumam piegulošās teritorijas sakopšana un zāles nopļaušana (ieskaitot arī grāvjus) - ap fizisko personu īpašumiem līdz 5 m, juridisko personu īpašumiem līdz 25 m platā joslā, vismaz 2 reizes sezonā; (79) (2) neapbūvētajās teritorijās zālāju nopļaušana līdz 10 m platā joslā no ietves vai brauktuves, neuzkrājot būvgruţus un atkritumus minētajās vietās;. (80) 5.7.4. Maksas autostāvvietu (ielu sarkano līniju robeţās) valdītājiem jānodrošina stāvvietas projektā noteiktās platības, tai piegulošās teritorijas, piegulošo ietvju un ielas braucamo daļu sakopšana. (81) 5.27.5.Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašniekiem, lietotājiem -nomniekiem jānodrošina teritorijas sakopšana. 27. Pagasta ārtelpas elementi. Kioski, paviljoni, apgaismes ķermeņi (82) Stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus), neatkarīgi no to piederības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar novada domes būvvaldes akceptu. Ja minētie objekti robeţojas ar ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslu vai atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams arī VAS Latvijas valsts ceļi Kurzemes reģiona Ventspils nodaļas akcepts. (83) Ielu, laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. (84) Brīdinot būves īpašnieku, atbildīgajiem pagasta dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites. (85) Likumiskajiem valdītājiem jānodrošina, lai pie katras galvenās būves galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta pēc novada domes noteiktas formas izgatavota mājas numura zīme vai nosaukums. (86) Teritorijās, kur nav māju numerācijas, zemesvienības īpašniekam jānodrošina, lai uz ceļa pie iebrauktuves zemesvienībā būtu uzstādīts mājas nosaukums. (87) Teritorijās, kur ielām ir nosaukumi, stūra zemesvienības īpašniekam jānodrošina, lai uz ţoga vai būves stūra būtu piestiprināta plāksnīte ar 27.lpp.