Uzdevumi/vingrinājumi Praktiskais darbs/pētījums Dzelzceļš Latvijā un Eiropā 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā Sasniedzamais rezultāts: Saprotu, kādi zinātnes atklājumi un tehnoloģijas bija nepieciešamas, lai izveidotu dzelzceļu. Nostiprinu un attīstu prasmi analizēt vēstures avotus: fotomateriālus un vēsturiskās kartes. Nostiprinu prasmi iejusties cita laikmeta cilvēku ikdienā un veikt domās kādu darbību (ceļojumu) pagātnē, ņemot vērā attiecīgā laikmeta specifiku. Protu izskaidrot, kādi zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi bija pamatā dzelzceļa transporta izveidē, kā dzelzceļš mainīja saimniecību un sabiedrību, ietekmēja politiku. Vēstures process un izmaiņas aptver un ietekmē visdažādākos politikas, saimniecības, ideoloģijas, garīgās kultūras un sadzīves sfēras un to aspektus. Starp šīm sabiedriskās dzīves sfērām pastāv dažāda veida daudzpusēja mijiedarbība. Veicot izpēti vienā sabiedriskās dzīves sfērā, piemēram, transporta līdzekļu un sistēmas attīstībā, iespējams noteikt, kā tas ietekmēja izmaiņas citā sabiedriskās dzīves jomā, piemēram, tirdzniecībā un politikā. Veicot viena elementa un tā mijiedarbības (ietekmes uz citiem elementiem) izpēti, iespējams dziļāk izprast gan sabiedrības (civilizācijas) funkcionēšanas, gan pārmaiņu mehānismu. Lai runātu par dzelzceļa nozīmi vēsturē, nepieciešams saprast, kādi zinātnes atklājumi un jaunās tehnoloģijas 19. gadsimtā ļāva izveidot šo jauno transporta līdzekli. Lai to veiktu, dzelzceļš un tā kustīgais sastāvs (lokomotīve) tiek nosacīti sadalīti pa detaļām, un tiek analizēta katras detaļas izgatavošanas iespēja. Dzelzceļa lomas un nozīmes izpēte tiek sākta ar ģeogrāfiski tuvāko, proti, ar Latvijas teritoriju. Analizējot vecās kartes un vilcienu kustību grafikus, tiek apgūti arī citi vēstures un ģeogrāfijas satura elementi: Latvijas pilsētu vecie nosaukumi, Latvijas transporta sistēmas un dzelzceļa tīkla vēsture, kā arī ģeogrāfiskais novietojums. Izpēti pievienotos avotu materiālus un veic uzdevunus! 1. uzdevums Izpēti tvaika lokomotīves uzbūvi (Avots B). Saviem vārdiem izskaidro, kā tu saproti tās darbības pamatprincipus. 2. uzdevums Izmantojot pieejamos informācijas avotus (Avoti A G), mācību grāmatas vēsturē un dabas zinībās, izskaidro: Kādi zinātnes un tehnikas atklājumi un sasniegumi, kā arī izmaiņas sabiedriskajā uzbūvē (struktūrā) bija nepieciešamas, lai uzbūvētu dzelzceļu? Kādas vietas un kāpēc savienoja ar dzelzceļa līnijām? Kādas preces veda pa dzelzceļu? Kāpēc? Kādi objekti ietilpa dzelzceļa infrastruktūrā? Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 2
3. uzdevums Noskaidrojiet vilciena vidējo ātrumu 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā! Lai to izdarītu, veiciet šādus uzdevuma soļus: 1. solis Izpētiet dzelzceļa tīklu Krievijas impērijas Baltijas guberņās, tostarp Latvijas teritorijā. (Avots G) 2. solis Izmantojot karšu aplikācijas (piemēram Google maps), noskaidrojiet attālumus starp dažādām pilsētām Baltijas guberņās un pārējā Krievijas Impērijā. 3. solis Izpētiet pasažieru vilcienu kustības sarakstus (Avoti H K), lai aprēķinātu pasažieru vilciena vidējo ātrumu km/h! Izvēlaties vienu no maršrutiem un izrēķiniet vilciena kustības vidējo ātrumu! Izrēķiniet vilciena kustības vidējo ātrumu km/h, ja tas brauktu, neapstājoties stacijās! Izrēķiniet vilciena kustības vidējo ātrumu km/h, ja tas brauc, apstājoties stacijās! 4. solis Apspriediet klasē iegūtos rezultātus. Gadījumā, ja jūsu rezultāti atšķiras vairāk nekā par 20 km/h, meklējiet un analizējiet nesakritību iemeslus! 4. uzdevums Iedomājies, ka esi 20. gadsimta sākuma Daugavpils, Valkas vai Ventspils iedzīvotājs, kuram kārtojamas vienas dienas darīšanas Rīgā! Izmantojot 3. uzdevumā iegūtos datus par vilciena pārvietošanās ātrumu un savas zināšanas, aizpildi tabulu! Kas nepieciešams, lai izmantotu vilcienu Nakšņošanas iespējas Iespējamie apgrūtinājumi ceļā Visā ceļojumā pavadītais laiks (min. maks.) 5. uzdevums 5.1. Atkārto nodarbībā Hercogistu un lielvalstu varas laiks Latvijas teritorijā iegūtos datus, par zirgu transporta pārvietošanās ātrumu 17. un 18. gadsimtā Baltijā! 5.2. Izlasi tekstu (Avots F) un izmantojot karšu aplikācijas (piemēram Google maps), izrēķini zirgu transporta ātrumu 18. gadsimta Francijā un Spānijā! 5.3. Izrēķini vidējo zirga transporta ātrumu Eiropā 18. gadsimtā! 5.4. Izrēķini, cik reizes ātrāks bija vilciens salīdzinājumā ar zirgu transportu! Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 3
6. uzdevums Sarīko kopā ar klasesbiedriem prāta vētru par šādiem jautājumiem: Kādas mantas būtu jāņem līdzi ceļojumā? Kādas preces un pārtiku būtu grūti paņemt līdzi? Kāpēc? Kādus cilvēkus ceļojuma laikā varētu sastapt vilcienā, ko no viņiem varētu uzzināt? Kādas celtnes un citus objektus pa ceļam varētu redzēt? Kuru sociālo grupu cilvēkiem bija iespēja biežāk ceļot, kam retāk? Kā ceļošana ar vilcienu varēja mainīt cilvēku pasaules redzējumu? 7. uzdevums Veiciet iedomātu ceļojumu pa Vācijas teritoriju 19. gadsimta vidū. 7.1. Iedomājies, ka tu un tavs solabiedrs esat ostas pilsētas Lībekas iedzīvotāji, Holšteinas valsts pilsoņi, kuriem 1861. gadā ar vilcienu jāved pārtikas preču (gaļa, dienvidzemju augļi) krava uz Cīrihi Šveicē! 7.2. Izpētiet vācu valstu dzelzceļa tīklu 1861. gadā! Izmantojiet karti (Avots ), kā arī karšu aplikācijas un iepriekš iegūtos datus (3.uzdevums), izrēķiniet, cik ilgi jums būtu jāpavada ceļā, braucot ar zirgu pajūgu un cik ilgi braucot ar vilcienu! 7.3. Izveidojiet iespējamā vilciena maršruta Lībeka Cīrihe digitālu shēmu pēc šāda principa! Pilsēta Lībeka Hannovere Cīrihe Valsts Holšteina Hannovere Šveice 7.4. Izmantojot mācību grāmatu, noskaidrojiet, kāds bija Vācijas zemju politiskais dalījums 19. gadsimta vidū! Cik valstis veidoja Vācijas zemes? 7.5. Izmantojiet karti Vācijas dzelzceļi 1861, kā arī internetā atrodamās Vācijas 19. gadsimta vidus politiskās kartes! Cik valstu robežas bija jāšķērso? Izmantojot aplikāciju WhatsApp, salīdziniet sava pāra maršrutu ar citu klasesbiedru izvēlētajiem maršrutiem! 7.6. Kopā ar solabiedru, izdomājiet, cik ilga (rēķinot stundās) varētu būt bijusi preču vilciena vienas robežas šķērsošana, ja tā sevī ietver šādas darbības: personu pasu kontrole izbraucot no valsts, preču muitošana, izvedmuitas noteikšana un nomaksa, personu pasu kontrole iebraucot valstī. ievedmuitas noteikšana un nomaksa. 7.7. Veiciet maršrutā Lībeka-Cīrihe pavadītā laika jaunu aprēķinu pēc šādas formulas: Attālums Lībeka-Cīrihe: vilciena ātrums km/h, braucot neapstājoties (uzdevumā 3.3.1. iegūtie dati) + vietas robežas šķērsošana (uzdevumā 7.6. iegūtie dati) x robežu skaits = ceļā Lībeka- Cīrihe pavadītais laiks. Salīdziniet klases pāru iegūtos rezultātus! 7.8. Izmantojot internetā pieejamo informāciju par Vāciju un tās vēsturi, apspriediet, kādās valodās runājošus ceļabiedrus jūs varētu sastapt vilcienā, braucot pa maršrutu Lībeka-Cīrihe! Kādā valodā, jūsuprāt, tiktu kārtotas robežas šķērsošanas formalitātes! Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 4
8. uzdevums Izmantojot iepriekšējos uzdevumos iegūtās zināšanas un pieredzi, sarīkojiet klasē diskusiju par šādiem jautājumiem: Kādas jaunas iespējas tirdzniecībā un ražošanā Vācijas iedzīvotājiem pavēra dzelzceļa transporta ieviešana? Kā brauciens ar vilcienu cauri Vācijai varēja mainīt cilvēku redzējumu par to, kas ir Vācija, kādai būtu jābūt Vācijai? Ja jūs būtu kādas vācu valodā runājošas valsts (Holšteinas, Prūsijas, Bavārijas u.c.) pilsoņi 19. gadsimta 60. gados, kas atgriezušies no gara brauciena pa citām Vācijas valstīm, ko jūs ierosinātu mainīt Vācijas politiskajā iekārtā! Izteiktos priekšlikumus fiksējiet un izveidojiet klasei kopīgu Vācijas pilsoņu prasību sarakstu! Avots A Apgaismības un industriālās revolūcijas laikmeta nozīmīgākie atklājumi un novitātes 1709 Abrahams Dārbijs atklāj akmeņogļu koksa izmantošanas metodi čuguna ieguvē. 1714 Franču ķirurgs Dominiks Anels izgudro adatas šļirci ķirurģiskām vajadzībām. 1714 Daniels Gabriels Fārenheits izgatavo dzīvsudraba termometru ar temperatūras skalu. 1715 Liverpūlē (Lielbritānijā) tiek uzbūvēts pirmais doks. 1717 Prūsijā tiek ieviesta obligāta skolas apmeklēšana. 1730 Anglijā pirmo reizi tiek pagatavots cinka sakausējums. 1733 Džons Kejs patentē aužamo steļļu vārpstiņu. 1735 Linneja darbs Systema Naturae liek pamatus augu klasifikācijai. 1742 Anderss Celsijs izgudro simtgrādu termometru. 1754 Pirmās dzelzs velmētava Fēremā (Lielbritānijā) 1758 Tiek izgudrota adāmā mašīna, ar kuru tiek adītas zeķes. 1769 Džeimss Vats patentē tvaika mašīnu. Ričards Ārkraits patentē vērpjamo mašīnu Water frame, kas tiek darbināta ar ūdens spēku. 1770 Džeimss Hargreivs patentē vērpšanas mašīnu. 1775 Pjērs Simons Žirārs izgudro ūdens turbīnu. 1778 Semjuels Kromptons izgudro vērpjamo mašīnu. 1778 Džeimss Vats izgudro rotējošo tvaika dzinēju. 1783 Tvaikonis ar rata dzenskrūvi sāk kursēt pa Sēnas upi Francijā. 1784 Angļu dzelzs apstrādes meistars Henrijs Korts ievieš pudlingošanas un velmēšanas procesus kaļamās dzelzs izgatavošanā. 1784 Skotu meistars Endrjū Mīkls izgudro kuļmašīnu. Edmunds Kārtraits izgudro mehāniskās stelles. 1786 Pirmās gāzes lampas iekštelpu apgaismojumam Vācijā un Anglijā. 1795 Džozefs Brama izgudro hidraulisko spiedi. 1796 Edvards Dženners atklāj vakcīnu pret bakām. 1800 Alesandro Volta pirmo reizi iegūst elektrību, pirmā baterijas forma. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 5
1810 Attīstās pārtikas konservēšanas paņēmieni. 1812 Filipe Žerārs izgudro linu vērpšanas mašīnu. 1814 Džordžs Stefensons konstruē pirmo tvaika lokomotīvi. 1825 Tiek atklāts Stoktonas-Darlingtonas dzelzceļš, pirmie pasaulē pasažieru pārvadājumi. 1826 Žozefs Nisefors izgatavo fotogrāfijas uz metāla plates. 1830 Franču drēbnieks Bartelemī Timonjē izgudro šujmašīnu. 1834 Sairuss Hols Makkormiks (ASV) patentē zāles pļaujamo mašīnu. 1834 Luijs Brails izgudro lasīšanas sistēmu neredzīgajiem. 1835 Anglijā Semjuels Kolts patentē pistoli un šauteni, kas tiek lādēta ar patronām. 1837 Tiek patentēts elektriskais telegrāfs. 1839 Čārlzs Gudjērs sāk izmantot vulkanizētu gumiju. 1856 Angļu izgudrotājs Henrijs Bessemers demonstrē, kā no čuguna iespējams iegūt tēraudu. 1874 Džordžs Vestinghauss izgudro hidrauliskās bremzes. 1879 Tomass Edisons reģistrē patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Džeimss Ritijs izgudro kases aparātu. 1884 Hairems Maksims izgudro ložmetēju. Viņa izgudrojumi ir arī inhalators, peļu slazds un ugunsdzēsības signalizācija. 1886 Serbu izcelsmes izgudrotājs Nikola Tesla uzkonstruē maiņstrāvas ģeneratoru, bet pēc diviem gadiem atklāj magnētiskā lauka indukcijas fenomenu. 1897 Itāļu fiziķis Guljelmo Markoni patentē radio. Vācu ķīmiķis Felikss Hofmans sintezē aspirīnu. 1903 Amerikāņu konstruktori brāļi Orvils un Vilburs Raiti uzkonstruē un izmēģina pirmo ar motoru darbināmo lidmašīnu. Avots B Tvaika komotīves uzbūve Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 6
Avots C Dzelzceļa tilta atklāšana pāri Daugavai Rīgā, 1914. gads Avots D Daugavpils dzelzceļa depo 20. gs. sākumā Avots E Liepājas dzelzceļa stacija 20. gs. sākumā Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 7
Avots F Franču vēsturnieks Fernans Brodēls par transportu Eiropā 18. gadsimtā Dažādas sadzīviskas epizodes ļauj ielūkoties pagājušo laikmetu ikdienas dzīvē. Piemēram, par ko bija norūpējies Francijas karaļa Luija XIV sūtnis, kurš 1708. gadā steidzīgi devās uz Madridi? Es ierados Bajonā (Bayonne) [..] pēc deviņu dienu ceļojuma (no Versaļas), viņš raksta. Mana kavēšanās izskaidrojama ar sliktajiem ceļiem un nekārtībām vairākās pasta stacijās (nakšņošanas vietās). Es nekavējoties došos uz Madridi, ceru tur ierasties ne vēlāk kā pēc divpadsmit dienām, jo nespēšu nomainīt mūļus vienu vai divas reizes dienā. Bet kāds (Francijas) ceļu inspektors 1800. gadā, (ar karieti) apbraukājot savu teritoriju 500 kilometru garumā, sešas reizes apgāžas un katra reize prasa ilgstošu remontu, vienpadsmit reizes viņš iestieg dubļos un karietes izvilkšanai nepieciešami vērši. (F. Braudel, L identité de la France, t. I, Espace et Histoire) Avots G Krievijas impērijas dzelzceļu karte, 1870 Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 8
Avots H Vilciena maršruts Viļņa Pēterburga, 1905 Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 9
Avots I Vilciena maršruts Maskava Ventspils, 1905 Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 10
Avots J Vilciena maršruts Pleskava Valka, 1905 Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 11
Avots K Latvijas pilsētu nosaukumi krieviski ar tulkojumiem latviski Daugavpils Jelgava Kārsava Krustpils Liepāja Ludza Rīga Tukums Ventspils Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 12
Avots L Vācijas zemju dzelzceļu karte, 1861 Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 13