4. VIENSTĀVA RAŽOŠANAS ĒKAS KARKASS Projeka ūvkonsrukcju daļa ek zsrādāa pēc ēkas karkasa prncpālā rsnājuma (horzonālā, verkālā plānojuma) zsrādāšanas, celņu raksurojumu peņemšanas u. Tērauda konsrukcju ehnskos projekus paras zsrādā dvās sadjās: vsprms MK sadjā, snedzo prncpālus plānojuma un mezglu rsnājumus, evero arī galveno maerālu paērņu, ad dealzē - MKD sadjā, snedzo plnu nformācju sasīā ar elemenu zgaavošanu, savenojumem, monāžas specfku u.c. Nesošo karkasa elemenu aprēķn jāvec saskaņā ar spēkā esošo Erokodeksu [,, 3, 4, 5, 6, ] prasīām. Papldus nformācja, galvenokār par konsruēšanas jauājumem, nepecešams zmano arī specālo ehnsko leraūru, nernea espējas [7, 8, 9,, ]. 4.. Karkasa vspārējs aprakss Ražošanas ēkās nere zmano celņus ehnoloģskā procesa nodrošnāšana. Še celņ ūsk eekmē ēkas konsrukīvo rsnājumu, āpēc vsas ēkas mēdz edalī sekojošos pos: ezcelņa ēkas; ēkas ar la celņem; ēkas ar pekarcelņem. Ēkas konsrukīvajā rsnājumā vsežāk ek zmanos karkasa prncps,.., nesošās konsrukcjas r šķērsrāmj, kurus zveo paralēl, ar noeku sol un savsarpēj sasa venā elpsk nourīgā ssēmā ar garenkonsrukcjām saēm, sprašļem u.c. (6. a.). Noroežojošās konsrukcjas ek sprnāas pe karkasa elemenem un uzņem pārsvarā veējās slodzes. Šķērsrāmjus konsrukīv vedo kā ezlocīklu va dvlocīklu rāmjus, akarīā no ēkas pa, augsuma un slodzes. Salīdznoš nelela augsuma ezcelņa ēkās šķērsrāmja kolonnas projekē, zmanojo velmēus plnsenņas duul-t va cauruļveda ērauda proflus, e rīģeļus - kā kopnes, va no plnsenņas duul-t proflem. Šādās ēkās kopnes un kolonnas mēdz saveno ar šarnīrveda sajūgumu, e kolonnu alsmezglus vedo sngus. Plnsenņas rīģeļus un kolonnas paras sajūdz sng,.., pēc porālrāmja shēmas, e alsmezglus projekē šarnīrveda [9]. Ēkās ar la celņem rīģeļus vsežāk projekē kā kopnes, e kolonnas akarīā no celņu celspējas: ja celspēja nepārsnedz, kolonnas vedo no pasāvīga šķērsgrezuma duul-t proflem velmēem va menāem, urklā celņu alskonsrukcjas (ceļa sju, sled) alsa uz specālas konsoles. Ja la celņu celspēja pārsnedz, kolonnas projekē režģoas ar pakāpjvedā manīgu šķērsgrezumu. Ēkās ar pekarcelņem celņu alskonsrukcjas (ceļa sjas) paras sprna eš pe rāmju rīģeļem. Ražošanas ēku ladumus (kolonnu soļus) nere saskaņo ar noeku modul, pemēram 3 m. Kolonnas plānā zveo pa.s. koordnācjas asīm. Garās ēkās paredz deformācju šķērsšuves, la eroežou emperaūras maņas erosnāo deformācju eekm.
4.. Šķērsrāmja konsrukīvās shēmas vedošana un aprēķns Kā zre no karkasa vedošanas prncpa, vsas verkālās un ēkas asj šķērsvrzenā pelkās slodzes jāuzņem šķērsrāmjem, e garenvrzenā pelkās slodzes garenkonsrukcjām. Ja kolonnu sols plānā r peņems pasāvīgs, no aprēķna vedokļa peek aplūko ka venu no paralēl zveoajem šķērsrāmjem vs pārēje šķērsrāmj (zņemo malējos rāmjus) uzņems ādu pašu slodz. Tā kā vsas jumam un senām pelkās slodzes ek reducēas uz zkledēām, karam šķērsrāmm jāuzņem slodze, kas pelka.s. aprēķna loka plaumā (kolonnu soļa plaumā). Peņemo kolonnas un rīģeļa (kopnes) sajūgumu šarnīrvedā, kolonnām jāū espīlēām alsos. Šs noekums r olgās slodžu uzņemšana rāmja plaknē, e perpendkulārā vrzenā (garenvrzenā) as nav olgās, jo vēja slodz uz gala senām un celņu slodz (remzēšanas slodz) jāuzņem sašu-sprašļu ssēma. Rezulāā plakanā šķērsrāmja aprēķna shēma r sask nenoecama dvlocīklu rāmja shēma. Še jāpezīmē, ka kolonnu-kopņu shēmā rīģelm var peņem ezgalīg lelu sngumu, jo kopnes zlece r salīdznoš maza. Porālrāmju karkasa vedošanu un aprēķnu skaī [9]. 4... Slodžu aprēķns Pasāvīgo slodz G j, kpa rada nesošo un noroežojošo konsrukcju masa. Šo slodz paras peņem venmērīg zkledēu un nosaka aulas formā (3.a.). Pe am juma konsrukcju jāvedo alsoš apkurnāmas va neapkurnāmas ēkas nosacījumem. Pasāvīgo slodz uz rīģel zsauc arī pekarcelņu un aprīkojuma masa. Slodze no juma pārseguma masas, kpa 3.aula Slodzes raksurvērīa Slodzes nosaukums G j, kpa (juma konsrukcjas elemen saskaņā ar uzdevumu)... Kopur. Kopnes, saes.-,3 Vēja slodz uz ēku vspārējā gadījumā nosaka kā ārējā un ekšējā spedena summu (sk..a.). Venkāršoā uzdevumā zskaa ka ārējā spedena w e edar. Ja juma slīpums nepārsnedz 5 8, slodze uz rīģel r augšup vērsa (7.a.) un pamaslodžu komnācjā ever ka spedenus w un w 4. Tuvāk par vēja slodzes aprēķnu skaī...p. Norādījum par snega slodzes S j noekšanu do..3.p. Lēzenem jumem paras peņem venmērīgu slodzes sadalījumu, omēr eecamas r arī kopņu pāraudes pe nevenmērīgas (venpusējas) snega slodzes (sk. 4..3.p.).
7. a. Vēja ārējas spedens uz ēkas vrsmām Šķērsrāms uzņem mnēās slodzes G j, w e, S j aprēķna loka plaumā B (kolonnu soļa plaumā), āad slodze uz rāmja ekošo meru, kn/m ūs: G G j B; (54) w w e B; (55) S S j B. (56) Celņu edares uz alskonsrukcjām nosaka saskaņā ar LVS EN 99-3 []. Tla pa celņ slodz pārnes uz ceļa sjām, kuras savukār alsās uz kolonnām, e pekarcelņ slodz pārnes uz ceļa sjām, kas sprnāas eš pe rīģeļem (kopņu apakšjoslas mezglem). Mnēo celņu darīas prncpālās shēmas doas 8.aēlā. 8.a. Shēma maksmālās celņu slodzes noekšana uz ceļa sjām: a la pa celņem; - pekarcelņem
Mūsdenās celņu ekāru ražoāj zgaavo celņu konsrukcjas alsoš pasūīaja vajadzīām un nosacījumem,.., pēc ndvduāla projeka. Slodze no pekarcelņem Slodzes aprēķnāšana no pekarcelņem nepecešame zejas da: L c aālums sarp ceļa sju asīm, m; Q c un Q c spēk no celņa un celņa raņu masas. Šo nformācju snedz ražoājs. Tad ar kravu Q h slogos pekarcelns (urklā krava malējā sāvoklī - sk. 8.a. ) zsauc maksmālu verkālo slodz uz ceļa sjām, pārseguma kopn un kolonnām (9.a.) kur Q c L c e mn Lc e mn Σ Q r max φ [ + Q c ( )] +φ Q h( ) (57) L L c max Qc e mn e mn Σ Q r φ ( + Qc ) + φ Q h (58) L L e mn,3 m - drošīas aālums; φ, un φ,5 - slodzes dnamskuma fakor. c c c 9.a. Shēma maksmālās pekarcelņu slodzes noekšana uz kolonnām La noeku maksmālo celņa/celņu slodz uz kopn un kolonnām, kusīgā slodze jānoveo nezdevīgākajā sāvoklī; aprēķnem var zmano ceļa sjas alsreakcjas V eekmes līnjas. Tā kā pekarcelņu ceļa sjas paras r nepārraukas (sask nenoecamas), alsreakcju eekmes līnjas r līknes (.a.)..a. Celņu maksmālās slodzes noekšana uz pārseguma kopnes mezglem
Tāad maksmālo verkālo celņu slodz uz kopnes varāk slogoo mezglu var aprēķnā pēc formulas: Σ Q r max Q k,max Σ y+ G s (59) kur Σ y celņa reņem alsošo eekmes līnjas ordnāu summa; G s slodze no celņu ceļa sjas masas. Prmajā uvnājumā var peņem slodz ~ (,4,8) kn/m pe sjas garuma B. Venlacīg slodze uz oru kopnes mezglu jāaprēķna pēc formulas: max r max Σ Q Q k Σ y+ G s (6) Kopne slodz no celņem pārnes uz kolonnām (šķērsrām) (sk. 9.a.): Q Q max max L c max Lc.5[Q k.max (+ ) + Q k ( ) ] (6) L L Lc max Lc.5[Q k.max ( ) + Q k (+ ) ] (6) L L Aprēķna shēma un kopējā slodze uz šķērsrām varanā ar pekarcelņem doa.aēlā.. a. Dvlocīklu rāmja shēma varanā ar pekarcelņem Slodze no la celņem Ar kravu Q h slogos la celns (sk. 8.a. a) zsauc maksmālu verkālo slodz uz ceļa sjām - pēc formulām (57) un (58),..,: ΣQ r max Σ Q Q c L c e mn Lc e φ [ + Q c ( )] +φ Q h( Lc L c Qc e mn e mn φ ( + Qc ) + φ Q h L L max r c c mn ) kur Q c un Q c spēk no celņa un celņa raņu masas (skaī ražoāja nformācju); e mn,3 m - drošīas aālums; φ, un φ,5 - slodzes dnamskuma fakor
La noeku maksmālo celņa/celņu slodz uz kolonnām, kusīgā slodze jānoveo nezdevīgākajā sāvoklī; aprēķnem var zmano ceļa sju alsreakcju V eekmes līnjas. Tā kā la celņu ceļa sjas paras r pārraukas (sask noecamas), alsreakcju eekmes līnjas r lneāras (.a.)..a. Celņu maksmālās slodzes noekšana uz kolonnu Tāad maksmālo verkālo celņu slodz uz varāk slogoo kolonnu jāaprēķna pēc formulas (59),..: ΣQ r max Q k,max Σ y+ G s kur Σ y celņa reņem alsošo eekmes līnjas ordnāu summa; G s slodze no celņu ceļa sjas masas. To var peņem ~ (,4,8) kn/m pe sjas garuma B. Venlacīg slodze uz oru kolonnu jāaprēķna pēc formulas (6),..: max r max Σ Q Q k Σ y+ G Tla celņu slodz eš uzņem konsoles, kas erosna koncenrēus leces momenus kolonnās (3.a.): s M Q λ ; M Q λ (63) kol.max k, max kur λ aālums no celņa ceļa sjas ass līdz kolonnas asj. kol.mn Aprēķna shēma un kopējā slodze uz šķērsrām varanā ar la celņem doa 3.aēlā. Celņu darīa erosna ne ka verkālas edares uz nesošām konsrukcjām, e arī dažāda veda horzonālas dnamskas edares - masas spēku edares paārnājumu max k
un remzēšanas lakā (ēka garenvrzenā un šķērsvrzenā), edares sakarā ar celņa sašķeumu aecīā pre ceļa sju asīm, ko zrasa celņa nesmersks noslogojums. 3.a. Dvlocīklu rāmja shēma varanā ar la celņem Plnu nformācju par horzonālās slodzes noekšanu uz ceļa sjām skaī [],.7.p. Paras o snedz arī celņu pegādāāj. Venkāršoā uzdevumā var peņem, ka, remzējo kravas kusīu šķērsrāmja plaknē, ek zrasīs horzonāls spēks H T, kura lelums r % no verkālā spēka. Aprēķno šķērsrām, horzonālo spēku H T pelek ka vena kolonna (sk.. un 3.a.) un ā vērīu nosaka pēc formulas: H T H Σ y (64) T,n kur H T,n,5 (Q h + Q c ) šķērsremzēšanas slodze uz venu reņu pār, kn; Σ y - celņa reņem alsošo ordnāu summa eekmes līnjā. Aprēķno konsrukcjas nesspējas roežsāvoklī, slodzes komnē, evero pasāvīgo edar, domnējošo manīgo edar un pārējās manīgās edares, kuru vērīas reznāas ar komnācjas koefcenu. Juma konsrukcju aprēķnos manīgās r ka klmaskās slodzes (sk...4.p.). Ja komnācjās jāever arī celņu slodzes, jāevēro sekojošas: - parcāle fakor nelavēlīgā suācjā γ Q,35; lavēlīgā suācjā γ Q,, - komnācjas koefcen ψ oq,. Aprēķno šķērsrām leojamīas roežsāvoklī, peņem γ G γ Q. 4... Iekšēje spēk kolonnās Ja peņem dvlocīklu rāmja shēmu, kā parādīs. va 3.aēlā, uzdevums r sask nenoecams. Neskaoes uz o, maksmālo ass spēku kolonnas lejasgalā var noek ešā ceļā,.., komnējo rāmja pasāvīgo slodz ar snega slodz un celņa slodz Q max : N,5(,35 G+,5 S) L +,35, (65) Ed Q max Mnmālo ass spēka vērīu kolonnā aprēķna, pemēram, projekējo kolonnām enkurskrūves. Tādā gadījumā slodžu komnācjā kā verkālo slodz paur venīg
pašsvaru un arī celņa slodz. Celņa slodz komnācjā ever paredzo, ka horzonālas remzēšanas spēks H T zsauks papldus leces momenu kolonnas lejasgalā: N,5, GL+ Q (66) Ed,mn max Leces momenus un šķērsspēkus kolonnās erosna vēja sānskā slodze un celņu remzēšanas spēks. Vēja slodz pārnes uz aām rāmja kolonnām, e celņu remzēšanas spēku,35, H T ka uz venas kolonnas augšgalu. Uzdevuma arsnāšana un rezulāu analīze jāzmano kāda no alsošām daorprogrammām. Kopsavlkumā, fksē egūās pepūļu aprēķna vērīas kolonnas pāraudēm: 4..3. Iekšēje spēk rīģelī ; Q Ed ; M Ed Rīģeļa (kopnes) aprēķnāšana jāpeņem: - ģeomerskā aprēķna shēma. Ražošanas ēkām pe nelelem juma slīpumem aasnojas Vorena pa agāžņu kopne ar alsmezglem augšjoslā. Nere kopnes projekē ar paralēlām joslām, e juma slīpumu nodrošna ar uzēru vegla rsoša maerāla kāru, va manīga ezuma slumzolācjas kāru; - slogošanas shēma. Slodz no juma klāja var pārnes uz kopurem; ja kopur noveo eš vrs kopnes mezglem, seņos darojas ka ass spēk. Ja klāja slodz pārnes uz kopnes joslu, zmanojo proflēās nesošās ērauda loksnes, jāņem vērā arī leces momens augšjoslas seņos,.., seņ jādmensonē kā spes lek; - seņu šķērsgrezuma ps. Ja kopnes seņ ka aksāl slogo, zdevīg r kvadrāveda va apaļ cauruļprofl; ja seņ r spes lek, zdevīgāk r asnsūra cauruļprofl. Ar alsošu ehnsk ekonomsku pamaojumu kopne var zmano arī pāru leņķproflus, U-proflus, duul-t proflus; - aprēķna daorprogramma. Ja āda nav peejama, var, proams, vek aprēķnus ar rokas meodēm. Jāaceras ka, ka summāras slogojums jādala komponenēs (pēc spēku darīas neakarīas prncpa), jo galīgās seņu pepūles jānosaka slodžu komnācju rezulāā (33.a.). Peņemo. slodžu komnācjas varanu, kopnes mezglos ūs spēk: F G,35 G d - no pasāvīgās slodzes; F S,5 S d - no snega slodzes, kur d kopnes paneļa garums. Varanā ar pekarcelņem kopnes apakšjoslas mezglos jāpelek spēk Q max un Q max. Varanā ar la celņem 33. aula venkāršojas. Komnācju rezulāā jārod ādu pasāvīgās slodzes un manīgo slodžu kopdarīu, kas dod maksmālo pepūl konkrēā senī. Īpaša vērīa jāvelī agāžņem, kuros manīgā slodze var zsauk pepūles zīmes maņu,.., sepas kopnes sens manīgās slodzes eekmē var ū arī spess.
Pepūles kopnes seņos varanā ar pekarcelņem 33.aula No pasāvīgās slodzes F G No snega slodzes F S kresajā pusladumā Ass spēk kopnes seņos, kn No snega slodzes F S laajā pusladumā No snega slodzes F S vsā ladumā No celņa slodzes Q kmax un Q k max kresajā pusē No celņa slodzes Q kmax un Q k max laajā pusē No slodzēm o komnācjās, kn Peņems seņu dmensonēšana 3 4 5 6 7 8 Vsedzo, pēdējā - 8.alē apkopo rezulāus, evērojo, ka smersk zveoo kopnes seņu pepūlēm jāū skalsk venādām. 4..4. Rāmja gloālā analīze Plakana rāmja aprēķns jāvec, vsprms novērējo srukūru ar.s. gloālo analīz, kā apraksīs..p. Par krērju analīzē defnēs fakors α cr, kas nosaka, ar kāda veda analīz jāzplda aprēķns, sk. [5], 5...p. - - ar prmās kāras analīz, kurā zmano konsrukcju sākonējo ģeomerju; - ar orās kāras analīz, kurā ņem vērā arī konsrukcju deformācju eekm. Vensāva porālrāmjem un varāksāvu rāmjem var peleo prmās kāras analīz, ja krērj (6) zpldās karā rāmja sāvā. Peņemo, ka asspēks rāmja rīģeļos r neevērojams (sk.formulu (8)), fakoru α cr var aprēķnā pēc uvnāas formulas (7). Venlacīg ar horzonālo slodžu edarēm, fakoru α cr eekmē arī.s. sākonējās neplnīas novrzes no verkalāes, lekum, neparedzēas ekscenrāes mezglos u.c. Mnēās sākonējās neplnīas jāevēro, ja horzonālo reakcju summa H Ed <.5 V Ed Tā kā pe domnējošām verkālām slodzēm (. slodžu komnācjā) rāmjem horzonālo reakcju summa H Ed r nulle, znāk, ka rīģeļa horzonālu pārveojumu δ hed formulā (7) var zsauk venīg sākonējās neplnīas rāmja shēmā. Šo pārveojumu erosna ar fkīvem ekvvalenem horzonālem spēkem H eq (sk.4.a.) : kur φ - skaī sakarīu (9). H eq φ V Ed Pārveojuma δ hed aprēķnāšana ekvvalenas horzonālas spēks H eq / jāpelek rāmja mezglos (au kolonnu augšgalā). Aprēķnam nepecešams noeks kolonnas šķērsgrezums, ko zvēlās, pemēram, Eropas plaplauku HEA sju sormenā. Tā kā jārsna sask nenoecams uzdevums, rīģeļa horzonālā pārveojuma noekšana jāzmano kāda no daorprogrammām. Prmajam uvnājumam var zmano grafkus (4.a.), kas konsruē pe šādem zejas nosacījumem:
- slodze aos dzegas mezglos peņema F eq ; - kolonnām zmano HEA profl; - kolonnu garums r no 5 līdz m. Pēc δ vērīas noekšanas no alsošā grafka (no slodzes F eq ), ā jārezna ar fakskā spēka H eq vērīu,.., δ hed δ H eq, Ja znāk, ka 3 < α cr <, eprekšējā aprēķna rezulā jākorģē,.., šķērsspēk un momen jārezna ar deformācjas fakoru α def ([5], 5...p.): α def ( ) / α cr (67) un rāmja analīze jāurpna ar korģēajem daem. Ja znāk, ka fakors α cr > - aprēķnus var vek pēc nedeformēās shēmas. 4. a. Grafk rāmja rīģeļa horzonālā pārveojuma noekšana no mezglu slodzes F eq
4.3. Kolonnas pāraude Kolonnu-kopņu šķērsrāmī vspārējā gadījumā kolonnas r spes-lek elemen. Tādēļ ražošanas ēkās ar nelelas celspējas celņem un salīdznoš garām kolonnām paras zvēlas plaplauku duul-t profla va cauruļveda šķērsgrezumu. Prmas uzdevums r noskadro peņemā šķērsgrezuma klas (sk..3.p.). Ja šķērsgrezumam var pešķr. va. klas, elemena pāraud jāzplda, evērojo šķērsgrezuma plassko preesīu. Vspārēju pārskau par spes-lekas kolonnas aprēķnu snedz lokshēma (5.a.). Aprēķnu sāk ar sprīas pāraud un noedz ar nourīas (zkļaušanās) pāraud. 4.3.. Kolonnas sprīas pāraude Spes-lekam elemenam r jāvec sekojošas sprīas pāraudes: Q Ed < Q plrd, < N plrd, M Ed < M plrd, (68) kur Q Ed šķērsspēka aprēķna vērīa; Q plrd šķērsgrezuma plasskā preesīa īdē; N ced spedes spēka aprēķna vērīa; N plrd šķērsgrezuma plasskā preesīa spedē; M Ed leces momena aprēķna vērīa; šķērsgrezuma plasskā preesīa lecē. M plrd Kolonnas sprīas pāraudēs jāņem vērā arī ekšējo spēku mjedarīa, pemēram, nosako šķērsgrezuma momenpreesīu, jāpārlecnās, va nav jāņem vērā arī īdes spēku un spedes spēku eekme (.3.p.). 4.3.. Kolonnas nourīas pāraude Pāraudē derīg zdalī galvenos eapus: a) reducēo fakoru χ y, χ z, χ LT, noekšana; ) fakoru k yy, un k zy noekšana; c) pāraude pēc vspārējā krērja: N Ed χ N y Rk + k yy χ LT M yed M yrk (69) N Ed χ N z Rk + k zy χ LT M yed M yrk kur N Rk A f y / γ M ; M Rk W ply f y / γ M Pāraudes realzācja lusrēa skalskā pemērā (sk. ālāk).
Pemērs. Šķērsrāmja un kolonnas aprēķns ēkā ar pekarcelņem / la celņem Pemērā aplūkos rāms, kura konsruēšana zmanoas velmēa duul-t profla kolonnas un režģos rīģels (kopne); kolonnu un kopnes sajūgums - šarnīrveda. Rāmja aprēķnam zmanoa daorprogramma Izejas da: ēkas garums, m Gar : 6 rāmju sols, m B : 6 rāmja ladums, m L : *pekarcelņa ladums, m L pc : 7.5 *la celņa ladums, m L c : 9.5 kolonnas garums, m H : 8 celņa celspēja, kn Q h : 4 juma slīpums α : 5 celņu skas n : Ēkas konsrukīvas plāns, grezum - sk. 6.a. Slodzes un pepūles Pasāvīgās slodzes: Sk. LVS EN 99-- - rīģeļa pašsvars, juma klājs, kopur, kpa G j :. - slodze uz karu no rāmjem (zņemo malējos), kn/m G : G j B 6.6 Snega slodze: s μ c e c s k Sk. LVS EN 99--3 kur μ :.8 - juma formas koefcens, ja α... 3 o ; c e c - ekspozīcjas un ermālās edares koefcen; s k :.5 - snega slodzes raksurvērīa... rajonā, kpa - slodze uz laukuma venīu, kpa S j : μ s k. - slodze uz karu no rāmjem, kn/m S : S j B 7. Vēja slodze: w e q ref c ez c pe Sk. LVS EN 99--4 kur q ref.5ρ v ref - spedens pe vēja vdējā āruma, kpa Pemēram, pe vēja āruma, m/s v : un ρ :.5 q ref :..5ρ v.8 c ez :. - vēja edares koefcens (sk..a.) - vēja spedena koefcens: uz senu vēja pusē c pe :.8 uz senu azvēja pusē c pe4 :.3 uz juma vrsmu vēja pusē c pe :.6 uz juma vrsmu azvēja pusē c pe3 :.3 Tāad vēja slodze uz rām, kn/m w e : q ref c ez c pe B.9 w e : q ref c ez c pe B w e3 : q ref c ez c pe3 B w e4 : q ref c ez c pe4 B.9
Pekarcelņu slodze: (4...p., 9.a.) Sk. LVS EN 99-3 Ja ϕ :. ϕ :.5 Q c : 3 Q c : 6 e mn :.3 - slodze uz ceļa sjām, kn Q c L pc e mn L pc e mn ΣQ rmax : ϕ + Q c + ϕ Q h 68. L pc L pc Q c e mn e mn ΣQ' rmax : ϕ + Q c + ϕ Q h 7.4 L pc L pc - pēc alsreakcjas eekmes līnjas (sk..a.), ordnāu summa Σy : 3.6 - slodze no celņu ceļa sjas masas un celņa raņu masas, kn G s :.6 B Q c : n Q c - slodze uz varāk slogoo kopnes mezglu, kn - slodze uz oru - mazāk slogoo kopnes mezglu, kn Q kmax : Q' kmax : ΣQ rmax Σy ΣQ' rmax Σy + G s 7.4 + G s 35. - slodze uz kolonnām, kn L pc L pc Q max :.5 Q kmax + + Q' kmax 9.38 L L L pc L pc Q' max :.5 Q kmax + Q' kmax + 4.76 L L Horzonālo edarju noekšana vsprms aprēķna šķērsremzēšanas slodz uz venu reņu pār, kn: ( ) H Tn :.5 Q h + Q c ad horzonālas spēks, kas pelks varākslogoās kolonnas augšgalam: Slodžu komnācjas H T : H Tn Σy 4.7 Drošuma fakor: pasāvīgām slodzēm γ Gmax :.35 γ Gmn : manīgām slodzēm γ Q :.5 (snegs, vējš) γ Q :.35 (celņ) komnācju koefcen ψ os :.5 (snegs) ψ ow :.6 (vējš) ψ oc : (celņ) maerālem γ M : γ M : [5], 6..p. Galvenās slodžu komnācjas rāmja aprēķnam nesspējas roežsāvoklī:.slodžu komnācjā.35 G +.5 S +..35 Q kmax.slodžu komnācjā. G +.5 w +. Q kmax 3.slodžu komnācjā.35 G +.5 S +. Q kmax +.5.6 w
Ass spēks kolonnas lejasgalā (sk..a.) N A :.5 (.35 G +.5 S) L +.35. Q max 368. kn N B :.5 (.35 G +.5 S) L +.35. Q' max 64.68 kn urklā mnmālā vērīa N A.mn :.5 G L +. Q max Leces momens un šķērsspēks kolonnas lejasgalā. Rāmja uzdevums r sask nenoecams. Izmanojo daorprogrammu, egū zejas da kolonnas pāraudēm: N A : 368. kn M A : 3 knm Q A : 34 kn Varans - --------------------------------------------------- Tla celņu slodze: (4...p., 8.a. a) Sk. LVS EN 99-3 Ja ϕ :. ϕ :.5 Q c : 34 Q c : 6.5 e mn :.3 λ :.75 - slodze uz ceļa sjām, kn : Q c L c e mn L c e mn ΣQ rmax : ϕ + Q c + ϕ Q h 7.3 L c L c Q c e mn e mn ΣQ' rmax : ϕ + Q c + ϕ Q h 9.5 L c L c - pēc alsreakcjas eekmes līnjas (sk..a.), ordnāu summa Σy : 3.45 - slodze no celņu ceļa sjas masas un celņa raņu masas, kn G s :.6 B Q c : n Q c - slodze uz varāk slogoo kolonnas mezglu, kn - slodze uz oru - mazāk slogoo kolonnas mezglu, kn Q kmax : Q' kmax : ΣQ rmax Σy ΣQ' rmax Σy + G s 6.3 + G s 37.7 Horzonālo edarju noekšana vsprms aprēķna šķērsremzēšanas slodz uz venu reņu pār, kn: ( ) H Tn :.5 Q h + Q c.33 ad horzonālas spēks, kas pelks varākslogoās kolonnas konsole: Slodžu komnācjas H T : H Tn Σy 4.57 kn Drošuma fakor: pasāvīgām slodzēm γ Gmax :.35 γ Gmn : manīgām slodzēm γ Q :.5 (snegs, vējš) γ Q :.35 (celņ)
komnācju koefcen ψ os :.5 (snegs) ψ ow :.6 (vējš) ψ oc : (celņ) maerālem γ M : γ M : [5], 6..p. Galvenās slodžu komnācjas rāmja aprēķnam nesspējas roežsāvoklī:.slodžu komnācjā.35 G +.5 S +..35 Q kmax.slodžu komnācjā. G +.5 w +. Q kmax 3.slodžu komnācjā.35 G +.5 S +. Q kmax +.5.6 w ------------------------------------ Ass spēks kolonnas lejasgalā (sk. 3.a.) N A :.5 (.35 G +.5 S) L +.35. Q kmax 377.3 N B :.5 (.35 G +.5 S) L +.35. Q' kmax 57.7 urklā mnmālā vērīa N A.mn :.5 G L +. Q max Leces momens un šķērsspēks kolonnas lejasgalā. Uzdevums r sask nenoecams. Izmanojo daorprogrammu, egū zejas da kolonnas pāraudēm: Rāmja gloālā analīze N A 377.3 kn M A : 3.6 knm Q A : 5. kn Peņemo, ka rāmju rīģeļos spedes spēks r salīdznoš nelels, krskā koefcena α cr noekšana peļaujams zmano venkāršou zeksm (sk. [5], 5..p. un..4.p.): α cr H Ed V Ed H δ hed kur H Ed - rāmja horzonālo reakcju summa; V Ed - rāmja verkālo reakcju summa,.., verkālo slodžu summa; δ hed - horzonālas pārveojums, ko zsauc horzonālās slodzes. Tā kā horzonālo reakcju summa (alsoš. slodžu komnācju varanam) r salīdznoš maza, znāk, ka H Ed <,5 V Ed,.., jāņem vērā sākonējās neplnīas, kas arī var erosnā horzonālo pārveojumu δ hed. Šo sākonējo neplnīu varūējo eekm (sašķeumu) azsāj ar fkīvu ekvvaleno spēku H eq un o aprēķna sekojoš : H eq ϕ V Ed kur ϕ ϕ o α m α h - koefcens neplnīu evērēšana; ϕ o : - āzes koefcena vērīa; α h : - redukcjas fakors kolonnas garuma evērēšana; H
α m.5 + - redukcjas fakors kolonnu skaa evērēšana; m m - kolonnu skas venā rndā, ņemo vērā ka ās kolonnas, kas uzņem vsmaz 5% no vdējās slodzes. Šajā pemērā m : āad α m :.5 +.87 ϕ : ϕ o α m α h.3 m (rāmja plaknē) Jāpaur prāā, ka V Ed - verkālo slodžu summa. Uzdodo spēkus H eq karas kolonnas augšgalā, V Ed jāazveo ar šo kolonnu verkālām reakcjām R Ed. Rāmja aprēķnam peņems: - alsījums uz pamaem - sngs; kolonnu sajūgums ar kopn - šarnīrveda; - konsrukīvas rsnājums - kolonnas no velmēem plnsenas duul-t proflem, kopne no cauruļveda proflem; - monāžas savenojumu ps - ar ulskrūvēm; - elasīas un īdes moduls, kn/cm E : G mod : 877 Tērauds: f y : 7.5 Kā azīmēs, verkālā slodze r vslelākā. komnācju varanā. Balsreakcjas, kn: R Ed : N A R' Ed : N B ( ) Tāad ekvvalenas horzonālas spēks: H eq : ϕ R Ed + R' Ed.94 Kolonnas šķērsgrezumu peņem ar uvnājumem. Ja zvēlēs profls HEA 3 Pēc grafkem (sk. 4.a.) var noek, ka slodze F eq zsauc horzonālu rīģeļa (kolonnu augšgalu) pārveojumu, cm δ :.48. Tad ekvvalene horzonāle spēk H eq kolonnu augšgalā zsauks pārveojumu, cm: δ hed : δ H eq.93 Ja V Ed : R Ed + R' Ed H Ed : H eq H Ed H krskas zkļaušanās koefcens α cr : 5.5 V Ed δ hed Tā kā α cr < - aprēķns jāvec pēc rāmja deformēās shēmas. Praksk šo aprēķnu var realzē (sk. [5], 5...p.), rezno vsus horzonālos spēkus (alsreakcjas, alsmomenus) ar koefcenu: α def :.4 α cr --------------------------------- Da kolonnas aprēķnam, evērojo rāmja deformēo shēmu (varanā ar la celņem): : N A 377.3 Q Ed : Q A α def 6.8 M yed : M A α def 6.3
Kolonnas pāraude Izvēloes rndu: : HEA sormena aulā: Kolonna "HEA3" h 9 3 h w : h f r d : h w r w.85 f.4 A.5 r.7 m 88.3 un pārēje svarīgāke šķērsgrezuma raksurojum: I y 86 I z 63 I 85.7 I w y.74 z 7.49 W y 6 W ply 383 W z 4.6 W plz 64. a) šķērsgrezuma klasfkācja Kolonnas šķērsgrezums r spes leks Senņa: d u : 8. d N : 6.4 Ja α - spesās zonas plauma w w f y aecīa pre vsu plaumu - h w + d N α :.89 α >.5 ψ :.76 ψ > h w A f y Ja 3.5 ε :.9 klase w : f u f y 396ε 3α f 396ε 3α < u 456ε 3α 3 f 456ε 3α < u 4ε.67 +.33ψ 4 oherwse w Plauks: c f : r.88 ja v : c f 8.48 f klase f : f v ε f ε < v ε 3 f ε < v 5ε 4 f v > 5ε Vsam šķērsgrezumam jāpeņem. klase. Elemena pāraude jāzplda, evērojo šķērsgrezuma plassko preesīu. ) šķērsgrezuma preesīa Sprīas pāraude īdē Ja ērauds f y 7.5 ( ) f īdes laukums A v : A f + w + r 37.5 η : f y šķērsgrezuma plasskā preesīa Q plrd : A v 59.4 kn 3γ M Papldus jānoskadro, va jāņem vērā īdes eekme uz šķērsgrezuma momenpreesīu. Ja zpldās noekums:
Q Ed. <.5 - nav jāņem vērā! Q plrd Sprīas pāraude uz aksālspēku: A f y šķērsgrezuma plasskā preesīa spedē, kn: N plrd : 393.75 > 377.3 γ M Papldus jānoskadro, va jāņem vērā asspēka eekme uz šķērsgrezuma momenpreesīu. Vsprms nosaka zemāko preesīu pēc krērja: N Rd.mn : mn.5 N plrd,.5 h w γ M w f y 43. ( ) "jāņem vērā" sekojoš: ner MN : f N Rd.mn <, "jāņem vērā", "nav jāņem vērā" Sprīas pāraude uz lec: Plasskā momenpreesīa lecē W ply f y M plyrd : 383.5 Efekvāe: γ M M yed.4 M plyrd Tā kā jāņem vērā asspēka eekme, papldus nosaka: A f n n : a : ad M NyRd : M plyrd N plrd A.5 a 3838.63 āad ar asspēku 377.3 kn slogoas šķērsgrezums var uzņem leces momenu M NyRd 3838.63 kn cm. Efekvāe: M yed.4 M NyRd c) kolonnas zkļaušanās preesīa Vspārējs krērjs pāraude ( M zed, γ M ): A f y χ y γ M M yed + k yy < W ply f y χ LT γ M A f y χ z γ M M yed + k zy < W ply f y χ LT γ M Kolonnas aprēķna garums y-y un z-z asīs L cry :.5 H L crz : H Kolonnas aprēķna garums vērpē L crlt : H Reducēe fakor χ y, χ z, χ LT Izkļaušanās pre as y-y: zkļaušanās līkne (sk. 8.a. un 6.a.): α y :.34 N cry π E I y A f y : 68.9 λ y :.8 N L cry cry ϕ y.5 + α y ( λ y.) + λ y :.4 χ y : ϕ y + ϕ y λ y.54
Izkļaušanās pre as z-z: zkļaušanās līkne c (sk. 8.a., 6.a.): α z :.49 N crz π E I z A f y : 43.47 λ z :.3 N L crz crz ϕ z.5 + α z ( λ z.) + λ z :.5 χ z : ϕ z + ϕ z λ z Izkļaušanās preesīa vērpē..4 Peņemo, ka kolonnā leces momens manās lneār (paecoes noroežojošām konsrukcjām), saskaņā ar (sk. 8.a.): ψ : ad fakors C :.77 π E I z I w L crlt G I krskas momens: M cr : C + I L z crlt π 4995.5 E I z W ply f y nosacīas lokanums: λ LT :.87 Ja λ LT :.4 β :.75 M cr (rekomendēās vērīas) kā arī λ LT > λ LT - r jāpārauda vērpes zkļaušanās preesīa Ja zkļaušanās līkne (sk. 6.a., 4.a.), ad neplnīu fakors: α LT :.34 ( ) ϕ LT :.5 + α LT λ LT λ LT + βλ LT.87 χ LT : ϕ LT + ϕ LT βλ LT.78 Redukcjas fakoru χ LT var korģē alsoš leces momena sadalījumam sarp nosprnājuma punkem ([5], 6.3..3.p.),.., χ LTmod χ LT Ja peņem koefcenu (sk. [5], 6.6.a.) k c : f.33.33ψ.75 ( ) ( ) lelums f : f' :.5 k c λ LT.8 f : f( f' >,, f' ).88 χ LT āad χ LTmod :.88 un χ LT : f χ LT < χ LTmod, χ LT, χ LTmod f ( ).78 Fakor k yy un k zy (sk. [5], Pelkumu A): μ y k yy C my C mlt k zy C my C mlt C yy N cry μ z N cry.6 C zy w y w z
Formulās : koefcen µ y un µ z : N cry N crz μ y :.93 μ z : χ y χ z N cry N crz.88 fakor C m : vsprms nosaka C my ([5], A..a.), evērojo M epīras apvedu: ja ψ y : C my :.79 +.ψ y +.36 ( ψ y.33).77 N cry Lelumus C my, C mlt nosaka saskaņā ar [5], A.. aulu akarīā no nosacīā lokanuma. Peņemo, ka krskas momens r nemanīgs pa kolonnas garumu: π E I z I w L crlt G I C : M cr : C + I L z crlt π 8.59 E I z 4 W ply f y lokanums λ λ lm kur λ lm. C M cr Smerskam šķērsgrezumam: N crz N crt A I : I y + I z āad π E I w N crt : G I I + ( H ) 78.95 4 W ply f y Tā kā λ :.6 > λ lm :. C.8 M cr N crz N crt jāzmano formulas: ε y a LT a LT C my C my + ( C my ) C mlt C my + ε y a LT N crz N crt M yed A I kur ε y : 3.8 a LT :.995 W y I y ( ) rezulās C my : C my + C my ε y a LT + ε y a LT.9 a LT C mlt : C my.6 (jāū > ) N crz N crt
( ).6 pāraude: C mlt : f C mlt, C mlt, fakor C yy un C zy : ( ). W ply Palīglelum w y :. w y : f w y.5, w y,.5 W y W plz w z :.5 w z : f w z.5, w z,.5 W z ( ).5 n pl :. M zed : Af y γ M LT : d LT : λ max : λ z.6 ad C yy : + ( w y ) C my λ max w y n pl LT. W y pāraude: C yy : fc yy, C yy W ply W y, W ply. 4 C zy : + ( w y ) C my λ max d LT.889 5 w y pāraude: C zy : f C zy.6 Fakor k yy un k zy : n pl w y W y, C zy,.6 w z W ply w y W y w z W ply.889 k yy : C my C mlt μ y N cry.6 C yy k zy : C my C mlt Galīgās kolonnas pāraudes: μ z N cry w y.6.58 C zy w z A f y χ y γ M M yed + k yy.8 W ply f y χ LT γ M A f y χ z γ M M yed + k zy.69 W ply f y χ LT γ M Tāad kolonnas zkļaušanās preesīa (y-y, z-z asīs un vērpē) r peekoša.
4.4. Kopņu konsrukcjas un aprēķns Ja salīdzna ērauda proflus ar dažādu šķērsgrezumu, slēge cauruļveda profl (urpmāk cauruļprofl) r efekīvāk spedē un vērpē, nekā ca (vaļēja) veda profl. Īpaš efekīv r apaļa šķērsgrezuma cauruļprofl (AC profl), kuros nevar zdalī vājās un sprās ass. Tasnsūra šķērsgrezuma cauruļprofl (TC profl), la gan r mazāk efekīv, salīdznājumā ar AC proflem, omēr praksk r evērojam ērāk. Savsarpējos TC proflu savenojumus zplda uz plakanām konakvrsmām, āpēc šos proflus ļo plaš peleo kopņu konsruēšana. Iespējame mezglu rsnājum do 5.aēlā. Laka paērņš slēgo proflu konsrukcju zgaavošana paras r mazāks, urklā ransporēšanas un monāžas zmaksas cauruļproflu kopnēm r zemākas. To nosaka lelāks asevšķo elemenu sngums, lelāka preesīa ļodzē un, vsedzo, mazāka masa. Ievērojamas prekšrocīas cauruļproflu konsrukcjām r arī no vrsmu prekorozjas apsrādes vedokļa. Pemēram, kvadrāveda šķērsgrezuma caurules ārējās vrsmas laukums r ka /3 no āda paša zmēra duul-t profla vrsmas laukuma. Palīglīdzeklī aplūkoajos konsrukcju rsnājumos zmano cauruļprofl ar ērauda nomnālo plūdes preesīu līdz 355 MPa un plūdes preesīas aecīu pre roežpreesīu f y / f u,8 (sk. [5], 3..a.). 4.4.. Cauruļveda kopņu aprēķna pama Izplaīākās kopņu konsrukīvās formas parādīas 6. aēlā. Vorena kopnes ek uzskaīas par vsekonomskākajām, jo še zpaužas cauruļproflu prekšrocīas garajem spesās joslas un režģa seņem. Salīdznājumā ar Praa kopnēm, Vorena kopnēs r apmēram dvas rezes mazāks režģa seņu skas (āad arī savenojumu skas). Vajadzīas gadījumā režģ var papldnā ar verkālem saņem, la samaznāu garo joslas seņu aprēķna garumu un zslēgu leces momenus no sarpmezglu slodzes. Kopņu konsrukīvo augsumu nosaka sasīā ar ladumu, slodzēm, zlec u.c. fakorem. Ir znāms, ka palelno kopnes augsumu, samaznās ekšēje spēk kopnes joslās, e palelnās režģa seņu garums un ekšēje spēk. Par raconālu aecīu ladums/augsums ek uzskaīs skals nervālā sarp un 5. Ja vērē vsas konsrukcjas kopējās zmaksas, eecams peņem šo aecīu uvāk lelumam 5. Aprēķnā paras peņem, ka vsos mezglu punkos kopnes shēmā eveoas plnas locīklas. Ekscenrāe mezglos r peļaujama, ja ā ekļaujas nervālā (sk. 5.a.): -,55 (e / h ),5 (7) līdz ar ko, mezglu savenojumus var projekē, gnorējo leces momenus seņos. Ja ekscenrāe pārsnedz šo nervālu, palelnās momenu eekme, kas jāņem vērā gan joslu šķērsgrezuma zvēlē, gan joslu un režģa seņu savenojumu pāraudēs. Daorzēā aprēķnā ekscenrāšu eekm var modelē, kā parādīs 6. a. d.
5. a. Mezglu vedošanas pamagadījum: a mezgls ar asarp un asu cenrējumu; mezgls ar asarp un pozīvu ekscenrā; c mezgls ar daļēju pārladumu un negaīvu ekscenrā; d mezgls ar plnu pārladumu un negaīvu ekscenrā 6. a. Izplaīāke cauļproflu kopņu apved: a Vorena kopne; Praa kopne (arī ar paralēlām joslām); c Fnka kopne; d kopnes modelēšana aprēķnu preczēšana ( asu kruspunk, ja mezglus rsna ar pārladumu; asu kruspunk, ja mezglus rsna ar asarp) Speso seņu aprēķna garums Peņemo spesajem kopnes elemenem aprēķna (efekīvo, krsko) garumu L cr kl, nepecešams uzdo efekīvā garuma fakoru k. Daudz pēījum rāda, ka TC kopņu mezglu savenojumem pemī evērojams sngums, āpēc fakoru k var peņem mazāku par. Pēc venkāršoem noekumem, seņu aprēķna garumus nosaka sekojoš: a) TC proflu kopņu joslu seņem - - kopnes plaknē kl,9 L (L aālums sarp joslas mezglu cenrem); - perpendkulār kopnes plakne kl,9 L (L aālums sarp joslas sānskā
alsījuma punkem); ) TC va AC proflu režģa seņem - - aās plaknēs kl,75 L (L aālums sarp mezglu punkem). Doās k vērīas r derīgas ka TC kopņu elemenem, kur savenojumos pemenā pa vsu šķērsgrezuma permeru, urklā seņu gal neek placnā. Pēc empīrskas meodes režģa seņem aprēķna garumu nosaka sekojoš (joslās jāū zmanoem venāda plauma TC proflem): - AC proflu režģa elemen, kas pemenā pe TC joslām d,5 k,35( ), urklā,5 k,75 (7) L - TC proflu režģa elemen, kas pemenā pe TC joslām k,5,3 ( ), urklā,5 k,75 (7) L kur L aālums sarp mezglu punkem (seņa garums aprēķna shēmā); TC profl ever arī kvadrāveda (KvC) proflus. Pezīmes: formulā (7) un (7) joslu TC proflem jāazveo ar h, ja h < ; režģa TC proflem jāazveo ar h, ja h >. Kopnes projekēšanas kārīa Vspārējā gadījumā TC proflu kopn projekē sekojošā kārīā: a) peņem kopnes shēmu (ladumu, augsumu, paneļa garumu), cenšoes pešķr režģa elemenem apuven 45 grādu leņķ ar joslām; ) nosaka slodz, kas darojas uz kopn; venkāršoā aprēķnā slodz pārnes uz joslas mezglem; c) aprēķna ass spēkus kopnes seņos peņemo, ka mezglos eveoas plnas locīklas un seņu ass mezglā krusojas venā punkā; d) nosaka nepecešamo šķērsgrezumu joslas seņem (pēc N max ), evērojo rekomendēo aecīu senņas plaums / ezums nervālā 5 līdz 5. Spesās joslas seņem efekīvo garumu peņem,9 L; e) nosaka nepecešamo šķērsgrezumu režģa seņem, peņemo senņas ezumu mazāku, kā joslu seņem (e ne mazāku, par,5 mm). Spesajem seņem efekīvo garumu peņem,75 L. Unfcē režģa seņu šķērsgrezumus, samazno zmanojamo šķērsgrezumu skau (līdz dvem, rjem); f) plāno savenojumus, dodo prekšroku savenojumem ar asarp (sk. 5.a.); g) ja mezgla preesīa savenojumā r nepeekoša, zskaa varanus ar ekscenrāes vērīām, va paredz lokālus mezgla pasprnājumus (4.4.3.p.); h) novērē leces momenu eekm uz joslu darīu, pemēram, sakarā ar sarpmezglu slodzes edarīu, sakarā ar joslas nepārraukīu mezglos va uzdoo ekscenrā mezglos; pārauda spes lekās joslas nesspēju; ) nosaka kopnes zlec, novērējo o pēc snguma nosacījumem; j) peņem menāo savenojumu raksurojumus saskaņā ar [3] 4. un 7. p. norādījumem.
4.4.. Kopnes seņu šķērsgrezumu noekšana (dmensonēšana) Sepo seņu šķērsgrezumus pārauda pēc sprīas noekuma (sk. arī..p. un...p.). Ja šķērsgrezumam. va. klase: Af y N xed N plrd (73) γ kur γ M ; N xed aprēķnāas ass spēks; N plrd šķērsgrezuma plasskā preesīa. Šķērsgrezumu uzdod, zejo no roežsāvokļa noekuma,.., pe M N xed N pl.rd Sepem seņem paras peņem KvC proflus. Josla peņem nemanīgu šķērsgrezumu pēc lelākās asspēka vērīas, e režģa seņem alsoš aprēķnam. Peņemo galīgo rsnājumu, jāevēro konsrukīve nosacījum mazākas KvC profls, ko var zmano nesošās konsrukcjās r 4,5 un seņa lokanums nedrīks pārsneg 4. Uzskaāmīa novērē arī kara zvēlēā profla šķērsgrezuma efekvā: N xed < N plrd Speso seņu šķērsgrezumus pārauda pēc nourīas noekuma (zkļaušanās preesīas): χ Af y N xed N Rd (74) γ Uzdevums jārsna ar uvnājumem, jo formulā (74) r dv neznāme. Ieecams aprēķnu apkopo aulas formā (34.a.). Darīu secīa: - uzdod zejas daus: N xed, L cr, f y, E, peņemā KvC profla A, I ; π E I - aprēķna krsko spēku Ncr ; L - aprēķna nosacīo lokanumu cr A f y λ ; N cr - pēc zkļaušanās līknes a nosaka neplnīu fakoru α, (sk. [5], 6.. un 6.. a.); - aprēķna parameru φ,5 + α ( λ,) + λ ; - aprēķna redukcjas fakoru M χ f ( λ), urklā χ < ; φ + φ λ - pārauda noekuma (9) zpld un novērē šķērsgrezuma efekvā N N xed Rd <.
Speso seņu dmensonēšanas aula 34.aula Seņa apzīm. N xed, kn Aprēķna garums L cr, cm Šķērsgr. apzīm. A, cm I, cm 4 N cr, kn λ φ χ N N xed Rd Peņems Spesem seņem pārsvarā peņem KvC proflus. TC proflus mēdz zmano spesaja josla, ja slodz kopne pelek eš, pemēram, leko nesošās proflēās loksnes eš uz joslas (ez kopuru sarpnecīas). Arī spesaja josla peņem nemanīgu šķērsgrezumu pēc lelākās asspēka vērīas, e režģa seņem (kopnes agāžņem) alsoš aprēķnam. Paras ek zmano.,., 3. klases šķērsgrezum. 4.4.3. Kopnes menāo mezglu preesīa Menāe savenojum jāzplda, meno režģa elemenus pe joslām pa plnu konakpermeru ar saduršuv, sūra šuv va ar komnēo šuv. Kā zņēmum r daž noek K un N savenojum, kur režģa seņus pemena ar daļēju pārladumu. Sūra šuvju preesīa jāū nedaudz augsāka par režģa elemenu preesīu. No ā zre, ka nepecešamo sūra šuves augsumu režģa elemenu pemenāšana var aprēķnā no zeksmes: f β γ Ja γ M un γ M,5, ad a,95 ēraudam S35; a,7 ēraudam S355. a y Paesas menāās šuves garums dažādos mezglu rsnājumos var ū neefekīvs; TC proflu kopņu K un N savenojumos pe saskām slodzēm eeks peņem: ja Θ 6 h, efek.garums + (75) snθ f u w γ M M ja Θ < 5, efek.garums h + (76) snθ ja 5 < Θ ι < 6, efekīvo garumu nosaka nerpolējo. Ekspermenāl r perādīs, ka K un N savenojumos ar pārladumu vss šuves garums pa pārladuma permeru r efekīvs. Balsoes uz šem K un N savenojumu šuvju efekīvem garumem, zsrādā eekum arī TC proflu T, Y un X savenojumu šuvju efekīvajam garumam: efek.garums h snθ (77)
Īpaša vērīa nepecešama savenojumam, kurā elemens ek pemenās pe joslas K un N veda mezglos ar % pārladumu. Vspārējā gadījumā vājāko režģa elemenu (defnējo ar f y ), jāpeveno sprākajam režģa elemenam, neakarīg no seņa pepūles veda (sepe va spede). Sūra šuvju peleošana r ekonomskāka par saduršuvju peleošanu, jo ās ek vedoas uz plakanas elemenu vrsmas. Menāšanas nsrukcjās sūra šuves paras aļaus peleo, ja savenojuma leņķs Θ 6. Sakarā ar ehnoloģskām grūīām, meno elemenus šaurā leņķī, doe noekum aecnām uz savenojumem ar leņķ 3. Dažas menāo savenojumu deaļas parādīas 7. aēlā. 7. a. Menāo savenojumu elemen Mezglu konsruēšana un preesīas pāraude Aprēķna pamaā r noekums: slodžu erosnāe efek (ekšēje spēk) kopnes seņos nedrīks pārsneg menāā savenojuma preesīu. 8. aēlā do vspārēj K veda savenojuma paramer, o defnējum: - ekscenrāe e r pozīva, kad o mēra vrzenā uz āru no kopnes, e negaīva ja mēra preējā vrzenā. - asarp g va pārladumu q, kā arī ekscenrā e var aprēķnā pēc formulām: g (e h sn( θ +θ ) ) snθ snθ +, (78) h snθ h snθ kur negaīva rezulāa gadījumā smolu g azveo ar q ;
kur h h sn sn h e θ θ ( + + g) snθ snθ sn( θ +θ ), (79) h h azveo ar +, ja josla mezgla savenojumā r pasprnāa ar snguma p plāksn, kuras ezums r p (sk. 3.6.p.). 8. a. Tpsks cauruļproflu kopnes K veda mezgla savenojums Varumā gadījumu TC kopņu mezglos r vens spesas un vens sepas režģa elemens, kur pemenā pe joslas (sk. 8. a.). Gan Vorena ssēmas kopnēm, gan Praa ssēmas kopnēm savenojumus var vedo ar asarp mezglos, va ar pārladumu. Izplaīāke mezglu sarukšanas ved (roežsāvokļos) parādī 9. aēlā. Rekomendācjas mezglu preesīas aprēķnāšana kopnēm ar kvadrāveda cauruļproflu (KvC) joslām apkopoas 35. un 35a. aulā, e kopnēm ar TC joslām 36. un 36a. aulā (sk. [7], 7.5.p.). 9. a. Izplaīāke K, N veda mezglu roežsāvokļ TC proflu kopnēs:
Mezglu preesīa kopnēs ar KvC va AC proflu režģ un KvC profla joslām Savenojuma veds Savenojuma preesīa (,) 35. aula T, Y un X savenojum β,85 Krērjs: joslas senņas plūdes sprīa f y β.5 N [ + 4 ( β) ] f (n) ( β) snθ snθ β h ; h f n f y N A f y M + W f y K un N savenojum ar asarp g β, Krērjs: joslas senņas plasskums N, γ f y 8,9 snθ + [ ] γ.5 f (n) K un N savenojum ar pārladumu Krērjs: efekīvas plaums ja 5% O v < 5% O v N f y [ ( h 4 ) + e + e(ov) ] 5 ja 5% O v < 8% N f y [ h 4 + e+ e(ov) ] ja O v 8% N f y [ h 4 + + e(ov) ] Savenojum mezglos ar AC proflu režģa seņem Sepes gadījumā (n ) peņem: f (n), augsāk doās formulas papldnā ar reznāāju π / 4 un azveo, ar d, Spedes gadījumā (n < ) peņem:,4 f (n),3+ n, β urklā f (n), y yj j e, urklā e e(ov) f y j f y f f, urklā e(ov) j j elemens, kuram pevenos -as elem. ar pārladumu
Peļaujamas nervāls sakarīām mezglu preesīas aprēķnam pēc.aulas 35a. aula Savenojuma paramer ( va ; j režģa elemens, kuram pevenos ors (-as) elemens ar pārladumu Savenojuma veds spede sepe + j j asarpe / pārladums ekscenrāe T, Y, X,5 β,85* K, N, ar asarp K, N, ar pārladumu AC proflu režģm,+, β,35,5 E f y 35 5* 35 35 E,,5 f 4 y d.4,8 d E d 5,5 f y * 35 - - - * +,77 j j,,75 g,5( β),5( β) g j + 5% O v % augsāk doe nosacījum pe d **,55 e h,5 Pezīmes: f y un f yj 355 Mpa; f y (va f yj ) / f u,8 * ārpus šī nosacījuma noecoše var kļū c krērj, pem., joslas sānu senņas zkļaušanās, deformēšanās īdē u.c. ** ja g / > [,5 ( - β) va ( + )], ad savenojumu uzlūko kā T va Y veda savenojumu
Mezglu preesīa kopnēs ar TC, KvC va AC proflu režģ un TC profla joslām Savenojuma veds Savenojuma preesīa (,) 36. aula T, Y un X savenojum β,85 Krērjs: joslas senņas plūdes sprīa f y η.5 N [ + 4( β) ] f (n) ( β) snθ snθ β. joslas sānu senas zkļaušanās ja.85<β., fk h N [ ] zmano nerpolācju + snθ snθ β >,85 - efekīvā plauma krērjs N f y [ h 4 + e ],85 β /γ - araušana īdē f y h N [ + ep ] 3snθ snθ γ K un N savenojum ar asarp g K un N veda savenojum ar pārladumu Savenojum mezglos ar AC proflu režģa seņem Krērjs: joslas senņas plūdes sprīa f y + + h+ h.5 N 8,9 [ ] γ f (n),, snθ 4 Krērjs: joslas īdes preesīa f y Av N ; un asarpes posmā joslas īdes preesīa: 3snθ N.5 (A Av ) f y+ Avfy [ ( ) ] Vp Krērjs: efekīvas plaums N f y [ h 4 + + e ] β /γ Krērjs: araušana īdē f y h N [ + + ep ] 3snθ snθ V nosacījum ād paš, kā.aulā augsāk doās formulas papldnā ar reznāāju π / 4 un azveo, ar d, Preesīas: sepē f k f ; spedē f k f kn (T, Y veda savenojumos), f k,8 snθ f kn (X veda savenojumos); f kn zkļaušanās preesīa alsoš kolonnas lokanumam k L/r 3,46 (h / -) ( / snq ),5 (r nerces rāduss) f (n), - sepē (n ),4 f (n),3+ n - spedē (n < ) β urklā f (n), f y A v Vp 3 α 4 g + 3 A v ( h + a ) KvC un TC proflu režģm A v h AC režģa elemenem f y e, f y ep, f yj j e(ov) j f y j urklā e urklā ep urklā e(ov) j elemens, kuram pevenos -as elem. ar pārladumu
Peļaujamas nervāls sakarīām savenojumu preesīas aprēķnam pēc.aulas 36a. aula Savenojuma paramer ( va ; j režģa elemens, kuram pevenos ors (-as) elemens ar pārladumu Savenojuma veds spede sepe + j j asarpe / pārladums ekscenrāe T, Y, X,5 β,85* K, N, ar asarp K, N, ar pārladumu AC proflu režģm,+, β,35,5 E f y 35 5* 35 35 E,,5 f 4 y d.4,8 d E d 5,5 f y * 35 - - - * +,77 j j,,75 g,5( β),5( β) g j + 5% O v % augsāk doe nosacījum pe d **,55 e h,5 Pezīmes: f y un f yj 355 Mpa; f y (va f yj ) / f u,8 * ārpus šī nosacījuma noecoše var kļū c krērj, pem., joslas sānu senņas zkļaušanās, deformēšanās īdē u.c. ** ja g / > [,5 ( - β) va ( + )], ad savenojumu uzlūko kā T va Y veda savenojumu
Pārladuma O v defnēšana (sk. 35a.a., 36a.a.) nepecešams noek lelumus q un p (3.a.). Pārladuma pakāp raksuro ar O v (q / p) %. Tuvāk skaī ālāk - aprēķna pemēros. 3. a. Lelumu q un p noekšana mezglos ar pārladumu Kopnes mezglu pasprnāšana Pasprnājumus mezglos peleo, ja spēk režģa seņos pārsnedz savenojumu aprēķna preesīas, e šo seņu šķērsgrezum neek korģē. Vsežāk pasprnāšana zmano snguma plāksnes ([3], 7.8.a.). Šādas pemenāas pe joslas plāksnes novērš lokālās deformācjas, līdz ar o arī samazna vsas kopnes deformācjas un nodrošna venmērīgāku spregumu sadalījumu režģa seņos. Pasprnājumu var realzē, pemeno horzonālu plāksn zonā, kur jāpeveno režģa seņ (3.a. a) joslas plasskās deformēšanās novēršana, va arī pemeno šajā zonā dvas verkālas sānu plāksnes (5.a. ) joslas deformācju novēršana īdē. Snguma plāksnēm nepecešamo garumu nosaka pēc formulas: L p h h,5 ( + g+ ) (8) snθ snθ Snguma plāksnes, kā lkums, jāpemena pe joslas ar nepārrauku šuv pa vsu permeru, la zslēgu korozjas espējamīu pa konakvrsmām. Cs pasprnāšanas veds K veda mezglos parādīs 3.aēlā. Kā redzams, ar verkālu pasprnājuma plāksn var zvarīes no mezgla rsnājuma ar pārladumu.
a) ) 3.a. Pasprnājum cauruļkopnes (Praa kopnes) mezglos ar snguma plāksnēm: a ar horzonālu plāksn; ar verkālām sānu plāksnēm a) ) c) 3. a. Pasprnājum K veda mezglos ar verkālu plāksn: a, peļaujame rsnājum; c nav peļaujams rsnājums
Pemēr kopnes menāo mezglu preesīas pāraude. pemērs: K un N - veda savenojum ar asarp (sk. 35. un 35a.a.) Dos: spedes/sepes spēks joslā, kn N o : 75 ekscenrāe, cm e : spēk agāžņos, kn N c : N : 75 agāžņu leņķ θ c : 46 deg θ : 44 deg urklā 3 o θ 9 o ērauda raksurojum, kn/cm (sk. [5], 3.. a.) f y : 35.5 E : Josla: ja rnda : 46 KvC "4x6" h o 4 o 4 o.6 A o 3. Spesas agāzns: Sepas agāzns: ja rnda : 5 KvC "9x3" h c 9 c 9 c.3 A c. ja rnda : KvC "6x3" h 6 6.3 A 6.6 Šķērsgrezumu nosacīā efekvāe: N o A o f y.68 N c A c f y.55 N A f y.75 g : h o e + c + β : o Pāraudes (sk. 35a.a.) ( ) ( ) sn( θ ) sn θ c + θ sn θ c.54 p : f p : f p3 : f p4 : f 5 mn( c, ) h c sn θ c h 3.43 ( ) sn( θ ) ( + < g,"ok", "Falce" ) "Ok" f c f (.35 β <, "Ok","Falce" ) "Ok" o. +.,"Ok", "Falce" o o c 35,"Ok", "Falce" c 35,"Ok", "Falce" o < 35, "Ok","Falce" o "Ok" "Ok" "Ok" "Ok"
p5 : ( ).77 f mn c, c +, "Ok","Falce" "Ok" p6 : f β p7 : f.55 g < 3 β, "Ok","Falce" o e.5, "Ok","falce" h o "Ok" "Ok" Aprēķns N o - joslas šķērsgrezuma efekvāe n :.68 paramers: γ A o f y - joslas spregumsāvokļa eekmes fakors f(n): : o o sepajam savenojumam f n : spesajam.4 savenojumam f cn f.3 + β n >,.3.4 :, + β n.79 - savenojumu preesīa, zejo no joslas senņas plasskās preesīas krērja: ad sepā savenojuma preesīa spesā savenojuma preesīa Savenojuma nesspēja: f y o N' : 8.9 sn θ ( ) f y o N' c : 8.9 sn θ c ( ) βγ.5 f n 99.6 βγ.5 f cn 9.84 f N' >, "Ok","Falce" N "Ok" f (ja nepecešams, mezgls jāpasprna) N' c >, "Ok","Falce" N c "Ok" Informācja: efekīvas šuves garums, ja θ < 5 o : h c l efc : sn θ c ( ) h l ef : sn θ ( ) + c 43. + 9.7
. pemērs: K un N - veda savenojum ar pārladumu 5% < Ov < 8% (sk. 35. un 35a.a.) Dos: spedes spēks joslā, kn N o : 6 ekscenrāe, cm e : spēk agāžņos, kn N c : 6 N : 75 agāžņu leņķs θ c : 55 deg θ : 55 deg urklā 3 o θ ērauda raksurojum, kn/cm f y : 35.5 E 9 o Josla: ja : 3 KvC "x5" h o o o.5 A o 8.4 Spesas agāzns ja : KvC "8x4" h c 8 c 8 c.4 A c.7 Sepas agāzns ja : KvC "6x4" h 6 6.4 A 8.55 asarpe g : e + h o ( ) ( ) sn( θ ) sn θ c + θ sn θ c h c ( ) sn θ c h 4.34 sn θ ( ) je q : g Pāraudes (sk. 35a.a.) c + β : β.7 urklā jāū.35 β. o mn( c, ).6 >.5 o agāžņem josla c <. c o < 4 o E 6.75 f y 5 < 35 agāžņem < c.75 >.75 c Pe joslas eš pemena ''sprāko'' (paras speso) agāzn. Ar pārladumu pemena "vājāko'' (paras sepo) agāzn.
Sepā agāžņa efekīvas plaums: c e : o max, 5 < o 6 c o Spesā agāžņa efekīvas plaums: c ec : c max, 4 < c c 8 c c Ja p : mn( c, ) ( ) f mn( c ) sn θ c 7.3 ( ) oherwse sn θ ad pārladums, % O v : q 59.3 p āad savenojumu preesīu jānosaka pēc efekīvā plauma krērja: N' : f y ( h 4 + e + ) ec 75.48 urklā nosacīā efekvāe: N' A f y.9 N' c : f y c ( h c 4 c + e + ) ec 33.8 urklā nosacīā efekvāe: N' c A c f y.8 Savenojuma nesspēja N'.57 > N N' c.8 > N c
4.4.4. Kopnes monāžas mezgla konsruēšana un pāraude Varans: Savenojums sepajā apakšjoslā (lower chord) Savenojums ar gala plānēm (sk. aēlu) Izejas da: drošuma fakor γ M :. γ M :. γ M :.5 γ M :.5 kopnes apakšjosla x x 8 ērauds S355JH : 8 f y.ch : f ( 6, 355, 345) 355 f u : 49 : 9 kn ulskrūves, klase.9 d : f u : A s : 45 n : 6 k :.5 uruma damers d : ( d + ) f d 4 ( d + ) f d 4 ( d + 3) oherwse menāās šuves garums, mm (pa permeru) L w : 48 paramers β w :.9 γ Mw :.5 gala plāne ērauds S355J aālum, zmēr, mm p : 9 : 4 ad δ : d.76 p red :.5 d + 38 ja a : 4 a red : a +.5 d 5 K 4 red γ M : 5.8 mm /kn.9 f y.ch p asspēks venā ulskrūvē, kn N.Ed : n 5.67 skrūves preesīa asspēkam, kn N.Rd :.9 f u A s γ M 76.4 Gala plānes preesīa gala plāksnes ezumu uzdod nervālā je K N.Ed + δ K N.Ed + δ p K N.Ed.4 < p < K N.Ed 9.7 Peņ. p : 8
K N.Rd Ja paramers α h : p a +.5 d.3 δ ( a + + ) p ad savenojuma preesīu nosaka sekojoš: N Rd : ( + δ α h ) n K 95.7 Bulskrūves preesīa K N.Ed Ja paramers α p : p.96 OK! N Rd.7 δ ad sepes spēks ulskrūvē, evērojo "pryng" efeku ūs red δα p N p.ed : N.Ed + 64.46 a red + δα p N p.ed.93 OK! N.Rd f u a w L w Menāo šuvju preesīa F w.rd 3β w γ Mw no kurenes, - peņemo F w.rd vajadzīgas menāās šuves augsums, mm a w : 3β w γ Mw f u L w 7.54 Tā kā plānākas savenojamas elemens 8 un a w 7.54 >.85 6.8 mezgls jāpasprna, pemēram, ar snguma rām garenvrzenā (sk. aēlu): Līdz ar mezgla pasprnājumu: a) ek egūs lelāks šuves garums L w un samaznās a w ; ) var samaznā gala plānes ezumu p ; c) konsrukīv peņemo lelāku skrūvju skau n, var zmano 8.8 klases ulskrūves M
Varans: Savenojums ar gala rām un lokšņu uzlkņem (sk. aēlu) Izejas da (mērvenīas - mm, N): drošuma fakor γ M :. γ M :. γ M :.5 γ M :.5 kopnes apakšjosla 5 x 5 x 8 A ch : 434 ch : 8 ( ) 355 ērauds S355JH f y.ch : f ch 6, 355, 345 f u : 49 ras un uzlkņ : : h p : 6 ( ) 345 (, 355, ) 355 ērauds S355J f y. : f 6, 355, 345 f y. : f 6 ulskrūve klase 8.8 d : 4 A : 45 k :.5 f u : 8 uruma damers d : ( d + ) f d 4 ( d + ) f d 4 ( d + 3) oherwse 6 aālum: a : 4 e : 4 e : 4 a : 8 p : 8 p : 8 L v : 8 menāās šuves a : 5 β w :.9 γ Mw :.5 Ras preesīa sepē, kn Šķērsgrezuma laukum: A v : h p 3 - plns šķērsgrezums ( ) A n : h p d 6 - evērojo urumus A v f y..9 A n f u ad F.Rd : 3.64 F γ n.rd : M γ M 76.5
Ras preesīa vrsmas spedē, kn α : mn e 3 d, p 3 d f u, 4 f u.5.5α f u d F.Rd : 4.3 je 4 skrūvēm F γ Rd : 4 F.Rd 964.9 M Ru preesīa īdē, kn Efekīvas laukums īdē A v.eff L v.eff f u kur L v.eff : ( L v + a ) + ( a k d ) 6.3 f y. f u urklā L v.eff 6.3 < ( L v + 5 d) + ( a k d ) 4.3 f y. f y. A v.eff rezulāā A v.eff : L v.eff 56.9 V eff.rd : 3γ M 946.33 Skrūvju preesīa īdē Peņemo, ka crpes plakne nešķērso vīņoo daļu, F' v.rd :.6 f u A γ M 73.57 Ja 4 skrūves un crpes plaknes kara skrūve, F v.rd : Menāo šuvju preesīa 8 F' v.rd 388.54 Ja pelīdzna šuvju preesīu - joslas sepes preesīa : N w.rd N.Rd A ch f y.ch kur N.Rd : γ M 395.47 ad pe N w.rd : N.Rd a 5 var noek vajadzīgo šuves garumu, mm: 3β w γ Mw N w.rd L w.mn : 77 Peņem L 4 f u a w : 8 mm Kopsavlkums ( ) 76.5 mn F.Rd, F n.rd, F Rd, V eff.rd, F v.rd, N w.rd Kā redzams, peņemajā mezgla rsnājumā sepes spēks joslā - N.Ed < 76 kn
4.4.5. Spes lekas kopnes joslas preesīas pāraude Lec kopnes joslā zsauc sarpmezglu slodze - skaī 33. aēlu. Dos: spedes spēks joslā, kn N AB : 5 : N AB leces momens joslā, knm M A : M B :. M C : īdes spēks, kn V Ed :. Kopne - no kvadrāveda cauruļproflem (KvC)Aālum : L AB : 3.6 L AC :.8 Joslas raksurojum: ja rnda Ruukk sormenā - : 47 KvC "5x5" h 5 5.5 A 8.36 W pl 53 r 5.89 ērauda raksurojum, kn/cm f y : 35.5 E : 33.a. Shēmas kopnes joslas pāraude, ja leces momenus erosna slodze F no kopura (a), va slodze q no proflēo lokšņu klāja () Šķērsgrezuma klasfcēšana nosaka: šķērsgrezuma spesā elemena (senņas) plaums ā kā c ε : 35 f y.8 c : h 3 3.5 7 > 33ε 6.85 - šķērsgrezumam. klase
Drošuma koefcen: γ M : γ M : Šķērsgrezuma preesīa: ja īdes spēks V Ed nepārsnedz 5% no šķērsgrezuma plasskās preesīas V pl.rd, seņa momenpreesīa nav jāreducē (jāsamazna),.., A h A v f y ja A v : 4.8 cm V pl.rd : 9.63 kn + h 3γ M ā kā V Ed. <.5 V pl.rd 45.3 - krērjs r zpldīs šķērsgrezuma īdes preesīa ļodzē r peekoša, ja h w w < 7ε kur h w : h 4 η : w :.5 η ad h w 8 < w 7ε η 58.58 - āad efeks no īdes spēka nav jāņem vērā spes lekā seņa preesīas novērēšanā pe komnēas momena un ass spēka edarīas, pārauda nosacījuma zpld: M Ed M N.Rd peņemo M Ed : M C n kur M N.y.Rd M pl.y.rd.5 a w W pl f y ja W pl 53 M ply.rd : 543.5 γ M A f y ja N ply.rd : 6.78 n : γ M.5 N ply.rd A ja a w :.47 urklā jāū a w <.5 A n ad M N.y.Rd : M ply.rd 3435.3 kn cm.5 a w rezulās M Ed.35 M N.y.Rd Pezīme : jāpārlecnās, ka momenpreesīa r peekoša arī punkos A un B Seņa preesīa ļodzē. Spes leka seņa pāraude zmanojams krērjs, alsoš [5], 6.3.3 (4) p.
Ja sens leks venā plaknē (M z.ed ) un as nav ar 4.klases šķērsgrezumu, krērjs r sekojošs: χ y N Rk γ M k yy χ LT M y.ed + M y.rk γ M χ z N Rk γ M k zy χ LT M y.ed + M y.rk γ M kur N Rk : A f y 6.78 kn -. un. klases šķērsgrezumem M Rk : W pl f y 543.5 kn cm -. un. klases šķērsgrezumem χ y, χ z un χ LT - redukcjas fakor ja peņem, ka ļodze kopnes plaknē espējama vsā garumā A-B, ad χ y Φ y + Φ y λ red.y L cr.y : L AB A f y kur λ red.y N cr L cr.y λ - reducēas lokanums seņem ar.,. un 3. klases šķērsgrezumu λ : 93.9ε 76.4 L cr.y āad λ red.y :.8 r λ cauruļproflem no S355 jāzmano zkļaušanās līkne ''a", ad neplnīu fakors ( ) āad Φ y :.5 + α λ red.y. + λ red.y.88 rezulāā χ y : Φ y + Φ y λ red.y.8 α :. ļodze perpendkulār kopnes plakne espējama posmā A-C, ad L cr.z : L AC L cr.z analog - λ red.z :.4 r λ ( ) Φ z :.5 + α λ red.z. + λ red.z.6 χ z : Φ z + Φ z λ red.z.95 preesīa vērpē cauruļproflem r salīdznoš augsa, āpēc var peņem χ LT :