Microsoft Word - konf kopsav_LVfinal.doc
|
|
- Matīss Kundziņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 BALTIJAS FORUMS BALTIC FORUM БАЛТИЙСКИЙ ФОРУМ Baltijas foruma konference gs. Eiropa: kopēji izaicinājumi? Kopējas vērtības? Konferences kopsavilkums maijs, Rīga Konferences pirmā daļa bija veltīta demokrātijas transformācijai Latvijā un Krievijā pēdējo 15 gadu laikā, kā arī abu valstu attiecībām šajā laika periodā demokrātisko reformu kontekstā. Latvijas Universitātes politisko zinātņu profesors Juris Rozenvalds iepazīstināja ar pētījumu par demokrātiju Latvijā, kā arī sniedza tā īsu kopsavilkumu. Pētījumā tika mēģināts novērtēt demokrātijas pilnvaras valsts institūcijās; identificēt, ko nepieciešams paveikt demokrātijas kvalitātes uzlabošanā dažādos publiskās dzīves aspektos, kā arī sniegt priekšlikumus Latvijas politikas veidotājiem par to, kā uzlabot demokrātiskās institūcijas. Pētījums parādīja gan pozitīvos, gan negatīvos Latvijas demokrātijas aspektus. Kā pozitīvu aspektu var minēt to, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļu Atlantijas Līguma organizācijā (NATO), kas rada labvēlīgus ārējus apstākļus demokrātijas attīstībai. Vēlētāju aktivitāte ir augstāka nekā vidēji ES, tādejādi norādot, ka Latvijas sabiedrība ir politiski aktīva. Turklāt, cilvēki Latvijā ir apmierināti ar dzīves apstākļiem un nevēlas krasas pārmaiņas. Negatīvie Latvijas demokrātijas aspekti ietver sevī lielo nepilsoņu skaitu, lielo ienākumu nevienlīdzību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, kā arī neapmierinošu veselības aprūpes sistēmas kvalitāti. Latvijas politiskās partijas ir strukturāli vājas un funkcionē kā mazi un nedemokrātiski elites klubi, ko finansē daži ekonomiskie 1
2 grupējumi, tādejādi nodrošinot savu interešu pārstāvniecību. Vēl viena problēma ir augstais politiskās korupcijas līmenis. Brigita Zepa, Latvijas Universitātes profesore un Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore, Latvijas demokrātiju analizēja plašākā Eiropas kontekstā. Saskaņā ar profesori B.Zepu, Demokrātija tiek uztverta par labāko politisko sistēmu nekā citas iespējamās alternatīvas. Šāds viedoklis ir lielākajā daļā Eiropas un Latvijas. Šādu viedokli pauž 89% latviešu, un 85% līdz 96% eiropiešu no 32 valstīm. Tādējādi augsts cieņas līmenis attiecībā uz demokrātiju vieno visus eiropiešus. Taču, kā novēroja profesore B. Zepa, tad pastāv būtiska atšķirība starp Eiropu, kur 50% līdz 75% ir apmierināti ar pastāvošo politisko sistēmu, un Latvijas iedzīvotājiem, kur tikai 30% atbalsta valstī eksistējošo demokrātijas modeli. Saskaņā ar profesores B. Zepas citātiem no pētījuma, 58% latviešu tic, ka stingrs līderis var būt daudz efektīvāks valsts vadīšanā nekā likumi un pārrunas. Pārējā Eiropā tikai 30% līdz 35% iedzīvotāju atbalsta šo viedokli. Kādēļ latviešiem ir tieksme ticēt stingra līdera varai? Profesore B. Zepa izdalīja pilsoniskās sabiedrības vājumu, kā arī to, ka samērā neliels skaits Latvijas iedzīvotāju ir iesaistīts nevalstisko organizāciju (NVO) darbā. Valstīs, kur pilsoniskā sabiedrība ir labāk attīstījusies, iedzīvotāji dod priekšroku demokrātiskām institūcijām nevis stingram, autoritatīvam līderim. Šāda nosliece uz stingru līderi ir bīstama, jo sabiedrība atsakās no sava likteņa par labu vadonim un palielina iespēju politiskai elitei manipulēt ar to. Šis viedoklis dominē arī pārējās Baltijas valstīs un bijušajās Padomju Savienības valstīs. Ilze Brands Kehris, Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore, iztirzāja demokrātijas pilsonības aspektu. Lai demokrātiska valsts būtu leģitīma, pilsoniskai sabiedrībai nepieciešams aktīvi un efektīvi iesaistīties tās pārvaldē. Jautājums ir, līdz kādai pakāpei politiskā sfēra un pilsoniskums iekļauj cilvēkus, kas dzīvo valsts teritorijā? Analizējot Latvijas gadījumu, Brands Kehris norādīja uz lielo nepilsoņu skaitu Latvijā aptuveni 20% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pēdējos gados naturalizācijas process tiek paātrināts. Taču valdība deva ļoti negatīvu signālu, kas saistījās ar pilsonības atteikšanu politiskās kampaņas dalībniekam par viņa ne lojalitāti pret valsti, lai gan viņš izpildīja visus pilsonības nosacījumus. Šāda veida darbība rada negatīvu valsts tēlu un mazina motivāciju naturalizēties. Abrams Kleckins, Latvijas Universitātes profesors un Baltijas foruma valdes loceklis runājot par demokrātiju postpadomju valstīs, bija ļoti kritisks, izdalot augošo pesimisma vilni un neapmierinātību sabiedrībā, kā arī nostaļģiju pēc pagātnes un pieaugošo sajūtu par nepiepildītām cerībām. Profesora Kleckina novērojumi liecina, ka cilvēki jūtas atsvešināti no valsts un pilnīgi bezspēcīgi to jebkādā veidā ietekmēt. Šī iemesla dēļ savstarpējā atsvešināšanās rodas starp valdību, valsti un varu no vienas puses, un indivīdu kā pilsoni, no otras. Lai to visu mainītu, mums ir nepieciešama patiesa demokrātija, piebilst profesors Kleckins. Tādējādi, Mums nepieciešams pašiem sev izskaidrot, ka mēs nevaram pastāvēt bez demokrātijas. Ja mēs nevaram par to vienoties, tad pastāv risks, ka Ābrams Kļeckins: Sabiedrībā pieaug pesimisms un neapmierinātība. 2
3 nākotnē var atkārtoties pagātnes notikumi, ar to domājot 30. gadu autoritatīvo periodu. Profesors Kleckins uzskata, ka Latvijas demokrātija vēl nav patiesa, bet drīzāk mākslīga. Ir ļoti nepieciešami mehānismi, kas nodrošinātu demokrātijas attīstību. Sabiedrībai ir jāliek saprast, ka tā var būt aktīva politikas veidotāja, ne tikai tās ņēmēja, ka tā var aktīvi iesaistīties demokrātijā un būt ieinteresēta tās izdzīvošanā un attīstībā. Aleksejs Salmins, Krievijas sabiedriski politiskā centra fonda prezidents, izteica domu, ka mūsdienās demokrātija pārstāja būt par vērtību un ir pārvērtusies par banalitāti. Saskaņā ar A. Salminu, tomēr nepastāv stipra antidemokrātiska kustība un ideoloģija, kas būtu pietiekoši atraktīva, lai izaicinātu sarežģītās demokrātiskās vērtības, principus un idejas. Neviena šāda ideoloģija nevarētu stimulēt cilvēku atbalstu vērstu pret nodibināto demokrātijas kārtību. Pat Islama valstīs, saskaņā ar A. Salminu, demokrātija lēnām iesakņojas. Uz doto brīdi pasaulē nav tādas totalitāras ideoloģijas, kas spētu piesaistīt lielu cilvēku daudzumu. Aleksejs Salmins: Mūsdienās demokrātija pārstāja būt par vērtību un ir pārvērtusies par banalitāti. Taču, Viktors Makarovs, Baltijas foruma pētnieks negrib piekrist viedoklim, ka demokrātijas ideja nav apdraudēta, uzsverot, ka patiesībā ir daudz tās oponentu. Kopumā visi piekrīt tam, ka demokrātija ir labākais pārvaldes veids, taču bieži vien mūsu rīcība ir pretrunā ar tās vērtībām un tādējādi to iedragā. Saskaņā ar V. Makarova teikto, pastāv dažādu veidu demokrātijas: efektīvas un neefektīvas, stabilas un nestabilas. Kopš Latvija iestājās ES un NATO, Latvijā nav īstenojama neviena cita valdības forma kā tikai demokrātija, tomēr galvenā demokrātijas problēma ir tās kvalitāte. Tāpēc demokrātijas demokratizēšanas process ir galvenais mūsdienu izaicinājums. Citējot Amerikas Savienoto Valstu politikas zinātnieku Adamu Przevorski (Adam Przeworski), V. Makarovs atzīmē, ka demokrātijas kvalitāte jautājums ir tās dzīvotspējas jautājums. Sergejs Karaganovs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta direktora vietnieks un Ārpolitikas un aizsardzības politikas padomes prezidija priekšsēdētājs, analizēja Latvijas un Krievijas sabiedrības savstarpējo mijiedarbību demokrātiskās transformācijas un modernizācijas procesā abās valstīs. S. Karaganovs uzskata, ka iestāšanās ES un NATO ir veicinājusi Baltijas valstu drošību, kā arī varētu palīdzēt pārvarēt vēsturiskās problēmas attiecībā uz Krieviju, nodrošinot iespēju veidot konstruktīvākas attiecības. S. Karaganovs izteica domu, ka pašreizējā krīze Latvijas Krievijas attiecībās, kas ir viena no daudzām šādām epizodēm, drīz būs pagātnē. Baltijas valstis ir ES dalībvalstis, tāpēc to attiecības ar Krieviju vairs nav divpusējas. Tas nozīmē, ka ES tiks iesaistīta problēmu risināšanā, īpaši Latvijas un Igaunijas teritoriālajās pretenzijās pret Krieviju. Pagātnes problēmas ir jāatstāj pagātnei, secinot nobeidza S. Karaganovs. Sergejs Karaganovs: Iestāšanās ES un NATO ir veicinājusi Baltijas valstu drošību, kā arī varētu palīdzēt pārvarēt vēsturiskās problēmas attiecībā uz Krieviju. 3
4 Nadežda Arbatova, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas Integrācijas centra nodaļas vadītāja, bija mazāk optimistiska attiecībā uz Baltijas valstu pirmo gadu ES. Viņa uzskata, ka ir piepildījušās Krievijas valdības bailes par to, ka baltieši izmantos izdevību ES ietvaros vērsties pret Krieviju. Uzstājoties viņa izanalizēja visu trīs Baltijas valstu attiecības ar Krieviju. N. Arbatova secina, ka tikai Lietuva, neraugoties uz tās sarežģītajām praktiskajām problēmām ar Krieviju, ir spējusi kļūt par vispragmatiskāko Krievijas partneri starp trim Baltijas valstīm. Igaunija pēdējā laikā cenšas par tādu kļūt. Savukārt Latvija aizvien paliek problemātiskākā valsts savstarpējās attiecībās ar Krieviju. Apzinoties augošo demokrātijas deficītu Krievijā, pēdējos pāris gados, gan S. Karaganovs, gan N. Arbatova atzina, ka Eiropas integrācijas turpinājums nepieciešams, lai piespiestu Krieviju nodrošināt un konsolidēt demokrātiskās reformas un modernizācijas procesu. S. Karaganovs atzīmēja, ka Krievija ir daudz sarežģītākā situācijā nekā Baltijas valstis, jo tā nav kandidātvalsts statusā tādos elitāros demokrātijas klubos kā ES un NATO, tādējādi tai nav arī ārēju pamatnoteikumu un stimulu demokratizācijai. Viss tiek vēl vairāk sarežģīts tāpēc, ka ES un ASV vēlreiz mēģina apgūt tā saucamo mierīgu līdzāspastāvēšanas politiku ar Krieviju. Pastāv cieša sadarbība tādos pragmatiskos jautājumos kā enerģija un Nadežda Arbatova: Ir piepildījušās Krievijas valdības bailes par to, ka baltieši izmantos izdevību ES ietvaros vērsties pret Krieviju. tirdzniecība, kā arī Krievijas politisko resursu izmantošana terorisma un masu iznīcināšanas ieroču apkarošanā, kā arī Tuvo Austrumu konflikta noregulēšanā, kas ir visiem kopīgas problēmas. Taču tajā pašā laikā ES un ASV necenšas Krieviju integrēt starptautiskajās demokrātijas institūcijās. N. Arbatova ir pārliecināta, ka jauno ES dalībvalstu, īpaši Baltijas valstu un Polijas, nostāja ir vērsta pret Krieviju, kas padara sadarbību starp Krieviju un ES daudz sarežģītāku. Līdz šim N. Arbatova bija pārliecināta, ka Baltijas valstīm nebija skaidras stratēģijas attiecībā pret Krieviju, tikai taktika, taču tagad viņa pārliecināta, ka viņu stratēģija ir tuva tai, kas pastāvēja dibinot NATO distancēt Krieviju no aktuālākajiem notikumiem. N. Arbatova šādu valstu nostāju uzskata par pārsteidzošu, jo pavisam nesen šīs valstis veica pāreju no postkomunistiskā režīma uz demokrātiju, saņemot būtisku starptautisku atbalstu. Viņa novēroja arī to, kad Baltijas valstis vēl tikai uzsāka savu postpadomju ceļu, jaunā demokrātiskā Krievija bija ļoti augstsirdīga un atbalstīja šo valstu centienus pēc neatkarības. Tādēļ nevienam vēsturiskajam notikumam nevajadzētu aptumšot Baltijas valstu un Krievijas savstarpējās attiecības nākotnē. Krievijas izslēgšanas politikai ir īstermiņa raksturs, jo tiek ignorēta nozīmīgā Eiropas integrācijas loma, kas attīsta Krieviju demokrātijas virzienā. N. Arbatova secina, ka demokrātijas transformācijas nodrošināšana ar Eiropas integrācijas palīdzību darbojas Turcijas gadījumā, taču tā nedarbojas Krievijas gadījumā. Pilara Bonet, Spānijas laikraksta El Pais Maskavas korespondente izteica savu viedokli par N. Arbatovas teikto un ieteica Krievijai efektīvāk izmantot savus resursus demokratizācijas procesam, kas radās perestroikas laikā un sākotnējās demokrātiskās Krievijas laikā. P.Bonet uzskata par nepieciešamu Eiropas Savienībai harmonizēt dažādos 4
5 uzskatus, kas valda dalībvalstu vidū un radīt vispārēju un saskaņotu attiecību stratēģiju ar šo valsti. Sergejs Oznobisčevs, Stratēģiskās Vērtēšanas Institūta direktors un Krievijas Amerikas Asociācijas viceprezidents, analizēja demokrātijas un drošības mijiedarbību. Oznobisčevs piezīmēja, ka lēmumu pieņemšanas process kā globālā tā arī reģionālā līmenī, gluži pamatoti izraisa bažas sakarā ar tā nepietiekami demokrātisko raksturu. Kā piemēru viņš minēja ASV valdības darbību Irākā, kas ir viens no izaicinošākajiem Apvienoto Nāciju un Starptautisko tiesību normu neievērošanas piemēriem. Bez šaubām, Sadama Huseina režīms bija nepieļaujams, taču jāpastāv universāliem un objektīviem kritērijiem un normām, kas nodrošinātu tiesisku pamatu šādām darbībām, teica Oznobisčevs. Pieņemt izšķirošus ārpolitiskus lēmumus, kas nav balstīti uz demokrātiskiem pamatiem ir ārkārtēji riskanti. Oznobisčevs noslēgumā sacīja, ka mērena demokrātijas deklarēšana starptautiskajās attiecībās nav pietiekama. Tai jābūt balstītai uz reālām darbībām, sākot ar cieņas izrādīšanu starptautiskajām demokrātijas normām, pieņemot svarīgākos ārpolitikas lēmumus. Pretējā gadījumā starptautiskā drošība cietīs. Vladimirs Averčevs: Pēc ekonomiskajām reformām 90. gadu sākumā viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija tā sauktās padomju laika vidusšķiras tehniskās un humanitārās inteliģences noriets, kas izraisīja demokrātijas sociāli politiskā pamata noārdīšanos. Vladimirs Averčevs, British Petroleum izpētes direktors Krievijā, norādīja uz paradoksu diskusijās par demokrātiju tiek runāts gandrīz tikai par varas dalīšanas principiem, politisko plurālismu un reprezentatīvo vai tiešo demokrātiju, tai pašā laikā gandrīz ignorējot biznesa lomu. Averčevs piezīmēja, ka biznesa kopiena atšķiras no pārējās sabiedrības, jo šeit parādās materiālie resursi, kas var tikt izmantoti, lai ietekmētu politiskos procesus. Tas tā notiek valstīs ar ilglaicīgu demokrātijas vēsturi, tomēr tas ir arī vērojams valstīs, kā mūsdienu Krievija vai Latvija. Atsaucot atmiņā 1990to gadu ekonomisko reformu pieredzi, Averčevs norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija tā sauktās padomju laika vidusšķiras tehniskās un humanitārās inteliģences noriets. Tā bija pati lielākā sabiedrības daļa, kas aizrautīgi atbalstīja demokrātiskās reformas. Līdz ar to demokrātijas sociāli politiskais pamats izgaisa, un politiskās partijas un mediji kļuva atkarīgi no oligarhu interesēm. Vai ir izeja no šī strupceļa? Vai Krievijai ir lemts kļūt par valsts kapitāla un autoritāras varas sajaukumu? Pēc Averčeva domām, iespējams labākais risinājums būtu sekot Rietumu valstu piemēram, tas ir, vienlaicīgi attīstīt kapitālismu un sabiedrībā veidot jaunu vadošo šķiru. Krievijai vajadzētu paļauties uz Eiropas un Savienoto Valstu modeli, kur lielā biznesa ietekme uz politiku tika stingri ierobežota vai vispār aizliegta. Atgriežoties pie Krievijas Latvijas attiecībām, Nils Ušakovs, Baltijas Foruma valdes loceklis, norādīja, ka visi politiķi Latvijā, neskatoties uz politisko piederību, tomēr apzinās, ka ilglaicīgas un labas attiecības ar Krieviju būtu ļoti izdevīgas Latvijai. Taču vai labas attiecības ir izdevīgas konkrētai politiskajai partijai, ir cits jautājums. Īslaicīgā laika periodā veidot labas attiecības ar Krieviju nebūtu izdevīgi. Tomēr, ilglaicīgā laika periodā labas attiecības ar Krieviju varētu sniegt ekonomiskas 5
6 priekšrocības, kuras sabiedrība pamanītu un līdz ar to balsotu par partiju, kas rūpējās par to, lai attiecības ar Krieviju uzlabotos. Viktors Makarovs ierosināja, ka būtu piemērotāk runāt nevis par demokrātijas veidošanu, bet gan par paralēlajiem nacionālās identitātes virzīšanas procesiem jaunajās Latvijas un Krievijas nācijvalstīs. Šie procesi ir abpusējo problēmu avoti: abas puses ir aizņemtas veidojot savas nacionālās identitātes cīnoties vienai ar otru, tādējādi paceļot nacionālo garu pret ārējo ienaidnieku. Līdz ar to, varbūt nemaz nav iemesla uztraukties? Atsaucoties uz šo piezīmi, Vladimirs Ovčinskis, Krievijas Federācijas Konstitucionālās Tiesas Priekšsēdētāja padomnieks, atbildēja, ka demokrātija līdz šim ir cietusi neveiksmi post-padomju valstīs, kur patiešām nav demokrātijas, bet drīzāk jau, kā teica Abrams Kleckins, demokrātijas imitācija. Šajā imitācijas kontekstā, starp valsti un sabiedrību pieaug atsvešināšanās, kas varētu novest līdz nemieriem. Šai situācijā, teica Ovčinskis, Krievijas sabiedrība, tāpat kā visas citas bijušās PSRS valstu sabiedrības ir pārkarsētas ar sociālo naidu. Kas sekos demokrātijai? vēlējās zināt Ovčinskis. Viņa atbilde: naida ideoloģija, kas jau nāk, kā tas nesen bija novērojams Ukrainā, Gruzijā, Kirgizstānā un Uzbekistānā. Viena no spraigākajām diskusijas tēmām konferences laikā bija par kopīgajām Eiropas vērtībām un kopīgo identitāti. Bija mēģinājumi radīt kopīgu Eiropas identitāti, kas mums atļautu sevi definēt nevis tikai un vienīgi kā latviešus, krievus vai angļus, bet gan kā eiropiešus. Tomēr līdz šim šis process nav bijis īpaši veiksmīgs. Par spīti daudzām pieļautajām kļūdām tomēr šis process turpinās un tas mums atļauj definēt mūsu identitāti ne tikai robežu ietvaros, bet arī pozitīvo vērtību ietvaros. Papildus, nosakot mūsu mērķus un vērtības, mums vajag arī pieņemt arī grūtus izaicinājumus. Viena no Eiropas galvenajām vērtībām ir ekonomikas ilgtspēja. Šīs ekonomiskās globalizācijas laikmetā ir svarīgi veicināt ekonomisko augšupeju, gan visā Eiropā, gan Latvijā, paralēli saglabājot fundamentālās Eiropas vērtības solidaritāti un vienotību. Dr. Edvīns Karnītis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis, runāja par izaugsmes modeli, kas ir balstīts, saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, uz ieguldījumiem cilvēku kapitālā un ilgtspējas attīstībā. Šāds izaugsmes modelis ir raksturīgs pasaules nāciju kopienā. Latvijai, kā mazai valstij, ir ierobežotas iespējas ietekmēt globālos procesus. Lai darbotos globālā kontekstā, Latvijai ātri un elastīgi jāizmanto jaunās iespējas un jākoordinē tās darbības ar citiem partneriem. Karnītis paredzēja sekojošas Latvijas prioritātes: - noteikt kopīgas prioritātes ekonomikai, izpētei, izglītībai un inovāciju politikai, atbalstot to attīstību izmantojot finansiālos, institucionālos, normatīvos un citus līdzekļus; - uzlabot izglītības sistēmu garantējot vidējo un kvalitatīvu augstāko izglītību ikvienam, uzlabojot visaugstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu un paaugstinot tehnisko un inženieru programmu līmeni; - veikt steidzamus pasākumus, lai uzlabotu un palielinātu Latvijas cilvēku kapitālu, veicinot dzimstību, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu, pielāgojot daudz elastīgāku migrācijas politiku un samazinot spriedzi sabiedrībā; - lielāku uzsvaru likt uz ekonomiskajiem, izglītības, zinātnes un kultūras aspektiem ārpolitikā, paralēli tradicionālajiem politikas un drošības aspektiem. 6
7 Baltijas Forums ir uzsācis jaunu iniciatīvu veicināt debates par sociālekonomiskās attīstības modeļiem, kas balstīti uz Eiropas vērtībām. Pirmie šī projekta rezultāti tika prezentēti konferencē. Referāts, Uz zināšanām balstīta labklājības sabiedrība: alternatīva sociāli ekonomiskajai attīstības stratēģijai Latvijā (autori Tatjana Boguševiča, Viktors Makarovs un Marita Timofejeva), piedāvā vērtības, principus un idejas Latvijas nākotnes attīstībai. Saskaņā ar autoru teikto, ekonomika un informācija ir galvenie transportlīdzekļi izaugsmei un attīstībai. Uz zināšanām un uz informāciju balstīta ekonomika ir veiksmes atslēga ekonomiskās globalizācijas laikmetā. Latvija, kā maza valsts, ir atkarīga no ārējiem procesiem, un tās valdība spēlēs nozīmīgu lomu, ja tā palielinās darbības efektivitāti un veidos dinamisku sabiedrību. Latvijas nākotnes centrā ir brīvs indivīds, kas nosaka pats savas vajadzības, vērtības un prioritātes. Sabiedrībā ir nepieciešama savstarpējā sadarbība un uzticība, kas varētu nodrošināt tās attīstību. Bez šīs uzticības nav iespējams veidot efektīvu ekonomiku, solidaritāti un attīstīt sociāli ekonomisko modeli tā, lai sasniegtu ko vairāk, nekā tikai IKP pieaugumu. Autori tic, ka jebkāda veida sociāli ekonomiskie modeļi, kas tiktu piemēroti Latvijai, iekļautu arī labklājības valsts modeļus. Jautājums nav, vai mums vispār nepieciešama labklājības valsts; tas ir jautājums par pašu piemērotāko labklājības sistēmu Latvijai. Paši pievilcīgākie ir Ziemeļvalstu labklājības modeļi, kas tiek uzskatīti par visveiksmīgākajiem labklājības valstu piemēriem. Paši svarīgākie labklājības valsts elementi ir universālās garantijas, kas balstītas uz brīvības, solidaritātes un sociālā taisnīguma principiem. PHOTO V. SURITZ TELEGRAF DAILY 2005 Karlos Klosa: mēs runājam par universālām vērtībām, ne tikai Eiropas. Kas padara vērtības eiropeiskas ir veids, kā mēs tās interpretējam savā kultūrā. Bet Mortens Hansens, Latvijas Universitātes Eirofakultātes un Rīgas Ekonomikas Augstskolas lektors, netic, ka labklājības sabiedrība ir tas nepieciešamākais modelis, kam sekot. Viņš domā, ka jaunajām Eiropa Savienības dalībvalstīm ir jākoncentrē savi spēki, lai nodrošinātu augstu ekonomiskās izaugsmes līmeni. Tas var būt izdarāms gan samazinot un izlīdzinot nodokļu likmes, gan saglabājot darbaspēka mobilitāti un palielinot imigrāciju, kaut arī tas varētu tikt vērtēts kā politiska pretruna. Hansens piekrita, ka ir nepieciešams palielināt investīcijas cilvēku kapitālā, it īpaši izglītībā, taču viņš pauda bažas par sniegto argumentāciju. Hansens piezīmēja, ka Latvijas ekonomika attīstības tempi ļoti strauji tās IKP pieaugums gadā bija 7,5%, viens no augstākajiem rādītājiem ES dalībvalstu vidū. Šādi ekonomiskās izaugsmes tempi palielina nodokļu iekasēšanu, radot iespēju finansēt sociālās programmas. Palūkojieties, ko dara Francija un Vācija, un rīkojieties pretēji, ieteica Hansens. Karloss Klosa Montero, izpētes direktors Politisko un Konstitucionālo Studiju Centrā Madridē, atbildēja pozitīvi uz jautājumu, vai eiropiešiem ir kopīgas vērtības. Tas ir jautājums par paša identitāti, viņš domā, kopš mēs runājam par universālām vērtībām, ne tikai Eiropas. Kas padara vērtības Eiropeiskas vai Amerikāniskas ir veids, kā mēs tās interpretējam savā kultūrā. Klosa norādīja, ka Eiropas Konstitūcija paredz struktūru, kas veicinās eiropiešu vērtību attīstību. 7
8 Konstitūcijas 2. sadaļa piemin galvenās Eiropas vērtības brīvību, cieņu, likuma spēku un cilvēktiesību aizsardzību. Šīs vērtības ir kopējas visām ES dalībvalstīm, tāpat kā citas, piemēram, iecietības un vērtības, kas vērstas pret diskrimināciju. Klosa akcentēja ekonomisko vērtību nozīmīgumu, kas ir iekļautas Eiropas Konstitūcijā. Viens no konstitūcijas pamatelementiem ir sociālas valsts jeb labklājības valsts koncepcija. Par spīti ekonomikas sociālajam raksturam, tomēr, ir acīmredzams, ka galvenais dzinējspēks ir tirgus. Taču Klosa piezīmēja dažus izaicinājumus, veicinot šo vērtību ieviešanu gan ES, gan atsevišķās dalībvalstīs. Viņš norādīja uz nepietiekamiem budžeta izdevumiem un ES sociālās politikas ierobežoto būtību. Haris Ksirukakis, Eiropas Savienības Padomes pārstāvis, norādīja uz tādu vērtību definēšanu, kas ļautu runāt par eiropiešiem kā vienotu saskaņotu subjektu kopumu. Galvenais akcents tiek likts tradicionālajām indivīdu vērtībām kā ģimene un darbs. Reliģija, tomēr, neiekļaujas šajās eiropiešu galvenajās vērtībās. Tad ir politiskās un ekonomiskās vērtības. Tirgus ekonomika Eiropā tiek atbalstīta, taču šis atbalsts ir līdzsvarots ar uzskatu, ka valstij jāgarantē sociālā drošība. Liela daļa eiropiešu uzskata, ka sociālais taisnīgums ir viena no galvenajām vērtībām; vienlīdzība un labklājība arī tiek augstu vērtētas. Pastāv kopīga izpratne par brīvību, mieru un kultūras atšķirību respektēšanu. Ksirukakis norādīja uz pēdējā nozīmīgumu, jo lielākas ir Eiropas sabiedrības kultūru atšķirības, jo lielāka cieņa un tiesības eksistēt tiek izrādītas tām. Haris Ksirukakis: Liela daļa eiropiešu uzskata, ka sociālais taisnīgums ir viena no galvenajām vērtībām. Runājot par Eiropas Konstitūciju, Ksirukakis piezīmēja, ka tajā ir iekļauti jauni principi, kas atspoguļo pieaugošas rūpes par izaugsmi, ieskaitot, piemēram, ekoloģiju un personas privātās dzīves neaizskaramību. Eldars Mamedovs, Baltijas Foruma zinātniskās izpētes biedrības loceklis, analizēja kopīgo un atšķirīgo Eiropas un Amerikas vērtību sistēmā. Mamedovs norādīja uz pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka dažos jautājumos Eiropa virzās uz liberālām, postmodernām vērtībām, piemēram jautājumos, kas saistīti ar vardarbību (tādi kā nāves sods, ieroču kontrole) un reliģiju (aborti, homoseksualitāte), kamēr Amerika ir vairāk postmoderna un Eiropa vairāk tradicionāla jautājumos par imigrāciju un multikulturālismu. Kopumā, pētot pasaules vērtības, parādās tas, ka patiesā vērtību plaisa ir nevis starp Eiropu un Ameriku, bet gan starp bagātām un nabadzīgām valstīm. Bagātām valstīm ir tendence lielākā vai mazākā mērā ietvert postmodernas vērtības, lai varētu izpausties, kamēr nabadzīgās valstis pieturas pie tradicionālajām vērtībām. Amerika ir vistradicionālāk domājošā valsts starp bagātajām, taču Amerikas sabiedrībā lielu lomu spēlē reliģija. Taču patiesībā, pat skatoties uz tādiem jautājumiem kā nāvessods un homoseksuālistu tiesības, Amerika lēnām kļūst liberālāka. Mamedovs noslēdza savu runu ar to, ka, jautājumos par demokrātiju, cilvēktiesībām, tirgus ekonomiku, dzimumu vienlīdzību, abortiem, šķiršanos un homoseksualitāti, patiesībā nepastāv vērtību plaisa starp Ameriku un Eiropu. Amerika un 8
9 Eiropa virzās vienā un tajā pašā virzienā pretī postmodernajām vērtībām bet Eiropas virzība ir ātrāka, turpretim Amerika virzība kļūst lēnāka. Jautājumos, kas saistīti ar ārpolitiku, abas puses saskata līdzīgus draudus, un terorisms, Islāma fundamentālisms un globālās ekonomiskās krīzes ierindojās kā pašas svarīgākās. Kaut arī pastāv dažāda vēsturiskā pieredze, amerikāņi tomēr vairāk nosliecas uz spēka pielietošanu starptautisku krīžu situāciju risināšanā, kamēr Eiropa dod priekšroku diplomātijai un sarunu vešanai. Helmuts Sonnenfeldts: Herberts Šuijs, Biznesa un politikas profesors Hamburgas Universitātē, analizēja atšķirīgās sociālās tirgus ekonomikas un labklājības valsts koncepcijas. Eiropas konstitūcijā sociālā tirgus ekonomika tiek minēta 3. nodaļā, un tiek definēta kā mērķis, kas jāsasniedz. Šī sistēma paredz brīvu tirgu un konkurenci un nodrošina optimālāko resursu NATO loma vēl joprojām ir ļoti svarīga, bet drošības riski un draudi ir mainījušies. izmantošanas kārtību. Tā ir atšķirīga no labklājības valsts un daudzas sociāldemokrātiskas parijas Eiropā šo koncepciju ir pieņēmušas par savējo. Kamēr labklājības valsts nodrošina pozitīvus izdevumus tās pilsoņiem, sociālā tirgus ekonomika sasniedz šos izdevumus, atbrīvojot brīvā tirgus spēkus. Labklājības valsts uzņemas atbildību par indivīdu, savukārt sociālā tirgus ekonomika uzsver indivīda atbildību un nozīmi. Leonīds Grigorjevs, Enerģētikas un Finansu Institūta fonda prezidents un Neatkarīgās Ekonomiskās Analīzes Centra Asociācijas prezidents Krievijā, fokusējies uz Austrumu Baltijas ekonomisko izaugsmi. Pēc reģionu valstu makroekonomisko datu salīdzināšanas, Grigorjevs secina, ka Krievija ir beidzot pabeigusi pāreju no valsts vadītas ekonomikas uz brīvo tirgus ekonomiku. Krievijas ekonomiskā attīstība rada optimismu, tomēr pēc Grigorjeva vārdiem, Krievijā ir notikusi izaugsme, bet nav laimes. Šo paradoksu būtu iespējams izskaidrot ar Krievijas zemajām ietaupījumu likmēm: Krievija turpina eksportēt neiedomājami daudz naudas un neizmanto savus finansiālos resursus. Krievija ir bagāta valsts ar ļoti sliktu pārvaldību kompāniju līmenī, un tā neizmanto pati savus resursus, lai veiktu modernizāciju, sprieda Grigorjevs. Pati lielākā problēma ir tāda, ka pietrūkst skaidras ilglaicīgās attīstības stratēģijas. Alfs Vanags, Baltijas Ekonomiskās Politikas Starptautiskā Centra direktors, analizēja pašus būtiskākos faktorus, kas ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību. Viņš norādīja uz izaugsmi ne tirdzniecības sektorā, kas balstīta uz informācijas tehnoloģiju lietošanu. Attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, Latvijai vajadzēs nopietni apdomāt imigrācijas veicināšanu, kas varētu būt pretrunā ar pastāvošo politisko viedokli. Helmuts Sonnenfeldts, zinātniskās izpētes biedrības loceklis Brūkingsa Institūtā un bijušais Prezidenta Niksona nacionālās drošības padomnieks, atzīmēja veiksmīgu Latvijas integrāciju vairākās svarīgās starptautiskās organizācijās, arī ES un NATO. Kā NATO dalībvalstij, Latvijai jābūt gatavai dot ieguldījumu starptautiskās drošības veicināšanā. Sonnenfeldts ir pārliecināts, ka NATO loma vēl joprojām ir ļoti svarīga, bet 9
10 drošības riski un draudi ir mainījušies. Mūsdienās šie draudi rodas galvenokārt ārpus NATO dalībvalstīm, bet daži nāk no iekšienes, kā Balkānu gadījums. Starptautiskā terorisma draudi, pēc Sonnenfeldta vārdiem, ir daudz sarežģītāka un pretrunīgāka problēma kā konvencionāls un tradicionāls karš. Viņš uzteica Latviju un pārējās reģiona valstis par aktīvu dalību NATO operācijās un cīņā ar terorismu. Kari Hiepko-Odermane, zinātniskās izpētes biedrības locekle Vācijas Starptautisko attiecību Padomē, piezīmēja, ka Latvijas ārpolitika tiek vadīta pēc iekšējiem politiskiem apsvērumiem, kas lielākoties ir balstīti uz neuzticēšanos Krievijai. Viņa norādīja, ka Latvijas ārpolitikai pietrūkst pašpārliecinātības, kas liek Latvijai uzgriezt muguru Krievijai un orientēties tikai un vienīgi uz Rietumiem. 90. gadu sākumā Latvija nostādīja savas prioritātes iestāties NATO un ES. Tagad, kad šie mērķi ir sasniegti un Latvijas neatkarība ir stingri nostiprināta, ir laiks dziedēt brūces un aizpildīt plaisas Latvijas sabiedrībā, Hiepko-Odermane teica. Marina Ļebedeva, Krievijas Starptautisko Attiecību Institūta Pasaules Politikas Procesu direktore, aprakstīja vairākas sadarbības iniciatīvas starp Krieviju un Latviju augstākās izglītības jomā. Šī sadarbība tika pastiprināta pēc tam, kad Krievija un ES parakstīja turpmākās attīstības plānu par kopējo sasniegumu radīšanu zinātnes un izglītības jomā, iekļaujot arī kultūras aspektu. Veiksmīgās sadarbības pamatā bija daudzās kopējās pazīmes Krievijas un Latvijas augstākās izglītības sistēmās, kā arī ļoti augsta krievu valodas prasme starp latviešiem. Tomēr, par spīti šiem izdevīgajiem nosacījumiem, sadarbība starp Latviju un Krieviju augstākās izglītības jomā ir ļoti ierobežota. Valstis kā Zviedrija vai Somija aktīvi sadarbojas ar Krieviju, ar mērķi izveidot kopīgas aspirantūras programmas, kā arī studentu un profesoru apmaiņas programmas. Arī šīs valstis ir īstenojušas Boloņas deklarāciju par Eiropas augstākās izglītības sistēmu integrāciju divpusējā līmenī, kuru ir parakstījušas gan Latvija, gan Krievija. Kā norādīja Lebedeva, šī sadarbība ir uzplaukusi, par spīti daudz lielākai kultūras un valodas atšķirībai starp šīm valstīm un Krieviju. Eiropas meklējumos: Dialogs. Konferencē tika prezentēta Zalmana Katza grāmata, kuru publicēja Baltijas Forums. Trīsdesmit eksperti no Baltijas valstīm, Krievijas, ASV, Vācijas, Polijas un Somijas deva ieguldījumu šajā pētījumā, veicinot gan savsterpējo dialogu, gan dialogu ar lasītājiem. 10
11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākLatvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik
Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.
SīkākSeptītā Pamatprogramma
Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākKORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA
KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākLatvijas Pilsoniska alianse
Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākPR_INI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas
SīkākPowerPoint Presentation
Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
SīkākAM_Ple_NonLegReport
21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
SīkākPowerPoint Presentation
No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākVALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina
VALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina Par spīti organizācijas darbības iekšējiem izaicinājumiem pārskata periodā, LSA aktualizējusi un risinājusi virkni problēmjautājumu,
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 3.2.2015 B8-0000/2015 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākMicrosoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]
Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana
SīkākPowerPoint Presentation
Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma
Sīkāk21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja
21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Mums jāizglīto bērni viņu nākotnei, nevis mūsu pagātnei Kas skolu padara par vidi, kura sekmē katras
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākPirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l
KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma
SīkākLATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace
LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU
SīkākAK_PD_Rezekne_0206
Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākSaturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.
Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību
SīkākKā rakstīt projektu un piesaistīt finansējumu?
NVO pieejamie finansējuma avoti 2019.gadā 13.02.2019. Saturs Sabiedrības integrācijas politikas prioritātes 2019.-2020.gadā Valsts budžeta programmas (NVO fonds, reģionu programma) Patvēruma, migrācijas
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN
SīkākLETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1
LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
SīkākBaltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā
Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība
SīkākTransatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis
Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām
SīkākKONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākPowerPoint Presentation
Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete
SīkākSlide 1
Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies
SīkākStudiju programmas raksturojums
Studiju programmas raksturojums Doktora studiju programma Politikas zinātne studiju programmas nosaukums 2015./2016. akadēmiskais gads 1. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija
SīkākEs esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs
BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
Sīkāk2016. gada pārskats
Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada
SīkākMicrosoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA 2009. gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji:
SīkākIevads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas
Ievads (1) 2011. g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas liecina par to? Kāda ir kopienu struktūra Rīgā? Etniskā
SīkākRSU SKMK Stratēģija
RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
Sīkākuntitled
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no
SīkākMicrosoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx
JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
SīkākB_Briede
LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu
SīkākIzglitiba musdienigai lietpratibai ZO
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā
Sīkākuntitled
EUMC pārskata būtiskākie fakti Musulmaņi Eiropas Savienībā: Diskriminācija un islamofobija Šī kopsavilkuma tulkojums visās ES valodās ir sniegts informācijas nolūkā. Angļu valodas versija ir dominējošā.
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā
SīkākSlide 1
BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija
SīkākPowerPoint Presentation
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās
SīkākApstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,
Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti
SīkākZiņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm
15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)
SīkākRecent economic developments in Latvia
Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt
SīkākBiedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība
Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013. gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013.gadu ir izstrādāts ar Eiropas Ekonomikas
SīkākPowerPoint Presentation
Eiropas Savienības programma Eiropa Pilsoņiem (2014-2020) Vispārēja informācija ES programma Eiropa pilsoņiem (2014-2020) Programmas finansējums 185 468 000 EUR (2014-2020) Programmas dalībvalstis Tiešie
SīkākSIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016
SīkākPowerPoint Presentation
VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes
SīkākPārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna – 2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu 20___. gadā
2. pielikums Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra rīkojumam Nr. 769 Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017. 2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
SīkākDPP
IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības
SīkākPowerPoint Presentation
Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija
SīkākKo mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām?
Problēmizraisoša uzvedība. Cēloņsakarību meklējumos 2018.gada 13.novembrī Līga Bērziņa Latvijas Autisma apvienība Stāsts nr 1 Ir bērni, kuri nonāk izglītības iestādēs, nezinot: kas ir droša distance, kas
SīkākIevads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju
Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju viņi nepubliskotu, kā arī aplūkos situācijas, kad
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākDiapositiva 1
KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs
SīkākPowerPoint Presentation
K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākTemplate
ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo
SīkākPowerPoint Presentation
Jelgavas Zinātniskā bibliotēka reģiona galvenā bibliotēka Pārskats par darbu 2015.gadā 2 2015. gada galvenās atziņas un secinājumi Arvien populārāks pakalpojums - grāmatu un citu iespieddarbu rezervēšana
SīkākMK noteikumi Nr.407 "Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata u
05.05.2010. MK noteikumi Nr.407 "Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu" ("LV",
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākEiropas Savienības Pamattiesību harta
7.6.2016. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202/389 EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA (2016/C 202/02) C 202/390 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 7.6.2016. Satura rādītājs Lappuse PREAMBULA......................................................
SīkākBALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:
BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā
SīkākEiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202 Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 59. sējums gada 7. jūnijs Saturs 2016/C 202/01
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202 Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 59. sējums 2016. gada 7. jūnijs Saturs 2016/C 202/01 Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
SīkākPowerPoint Presentation
Bērnu un ģimeņu politika Latvijā: prioritātes, aktualitātes un izaicinājumi Līga Āboliņa (Dr.demogr.) Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece 2017.gada 29.maijs BĒRNU UN ĢIMENES POLITIKA: starpdisciplināra
SīkākPR_Dec_Agencies
Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))
SīkākIEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija
D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentvalsts Pastāvīgo pārstāvju komiteja Gatavošanās Konkurētspējas
SīkākSeminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.
Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»
SīkākMobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts
Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien
SīkākLieta Nr
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese
SīkākName/Position
Latvijas Republika Saeimas vē l ē šanas 2002. gada 5. oktobris Starptautiskā vē l ē šanu novē rošanas misija Ziņojums par provizoriskiem novērojumiem un secinājumiem Rīga, 2002. gada 6. oktobris 2002.
Sīkāk