Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc
|
|
- Visvaldis Krastiņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji: ES 15+ Apsekotā materiāla daļa: ES 27 ( Eiropas pilsoņu) Periods statistisko datu vākšanai uz vietas: 2009.gada janvāra vidus februāra vidus Analītisks kopsavilkums Eiropas vēlēšanu priekšvakarā ir svarīgi novērtēt, kā eiropieši uztver ES darbību ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Šis apsekojums, ko veica, klātienē aptaujājot ES iedzīvotāju, parāda kopīgās bažas par krīzi, prasību, lai ES līmenī pasākumi būti saskaņotāki, kā arī to, ka eiro valūtas nozīme tiek uztverta ļoti atšķirīgi dažādās dalībvalstīs. Tas arī parāda ļoti skaidras atšķirības sociodemogrāfiskā līmenī: attiecībā uz eiro uztrauktākas un kritiskākas ir sievietes, kā arī iedzīvotāji, kuri izglītošanos pārtraukuši 15 gadu vecumā vai agrāk. Jāatzīmē vairāki svarīgi punkti: Eiropieši ir ļoti noraizējušies par krīzes sekām. Šī trauksme, kuru ļoti spēcīgi jūt visās valstīs (80 90 %), attiecas uz visiem līmeņiem ekonomikā: pasaules, Eiropas un valstu līmeni. Tas attiecas gan uz pašreizējo stāvokli, gan uz nākotni. Šī trauksme nav tik noteicoša individuālajā līmenī (58 % patlaban, 56 % nākotnē). Eiropiešiem ir labvēlīga attieksme pret saskaņotu rīcību krīzes seku mazināšanā. Viņu vērtējums ir skaidrs: 44 % aptaujāto personu uzskata, ka dalībvalstis reaģējušas individuāli, savukārt 39 % personu uzskata, ka valstis darbojušās saskaņoti. No otras puses, 61 % personu uzskata, ka eiropieši būtu labāk pasargāti, ja dalībvalstis veiktu pasākumus, saskaņojot tos ar citām ES valstīm. Šādu pieeju ir neatlaidīgi prasījis EP, kurš šo nostāju paudis vairākos gadījumos.
2 Kurā līmenī visefektīvāk spētu tikt galā ar krīzes sekām? Atbildes uz šo jautājumus izceļas, pat vairāk nekā uz citiem jautājumiem, jo ir acīmredzamas atšķirības dalībvalstu vidū. Atšķirības ir atkarīgas no tā, vai dalībvalsts ir vai nav G8 valsts, un no tā, cik smagi ekonomiskā krīze skārusi konkrētās dalībvalsts teritoriju. Vidēji 25 % aptaujāto izvēlējās G8 un 17 % ES, 15 % personu atbild, ka to spētu ASV, un 14 % personu atbild, ka valsts valdība. Kādi pasākumi būtu jāveic ES līmenī? Eiropas Parlaments pats ir atkārtoti uzsvēris, ka atbalsta dažādus pasākumus Eiropas Savienības līmenī. Kā parādās atbildēs, procentu punktiem sasniedzot %, eiropieši plaši atbalstījuši šādus pasākumus: ekonomikas un finanšu politikas saskaņošanu; uzraudzību no ES puses vienmēr, kad valsts nauda tiek izmantota finanšu iestādes glābšanai; nozīmīgāko starptautisko finanšu grupu darbības uzraudzību un kontroli; nozīmīgāku lomu ES starptautiskā mērogā, regulējot finanšu pakalpojumus. Eiro valūta vai aizsargātu? Jautājums par eiro valūtas nozīmi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā tika uzdots visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropas līmenī uz jautājumu vidēji atbildēts noliedzoši. Faktiski 44 % eiropiešu domā, ka eiro valūta nav mazinājusi krīzi, savukārt 39 % personu uzskata, ka tā krīzi ir efektīvi mazinājusi, 17 % personu atbildējuši, ka nezina ( nav atbildes ). Rezultāti patiešām parāda, ka izpratne par eiro ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Sīkāk izstrādātajā tabulā (sk. 15. lpp.) parādīts, ka 17 valstīs saņemta pozitīva atbilde uz šo jautājumu, no kurām 13 ir eiro zonas valstis un pārējās 3 valstis ir tās, kurās jāievieš eiro valūta, kā arī viena valsts, kura atteicās to ieviest. No otras puses, 8 dalībvalstīs, no kurām 2 ir eiro dibinātājas valstis, vairāk sliecās sniegt negatīvas atbildes un vienā valstī abi atbilžu varianti bija līdzvērtīgi. Turklāt rezultāti parāda, ka divās valstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās gadā, ievērojams skaits personu izvēlējās nav atbildes, proti, 51 % Bulgārijā un 41 % Rumānijā. Mēs atzīmējam, ka krīzes apstākļos eiro valūtas kā bufera nozīmes uztvere ir niansētu perspektīvu objekts 27 valstīs, pat tajās 13 dalībvalstīs, kuras pašas veido eiro zonu. Un tāpēc vai eiro zonas valstīs iedzīvotāji domā, ka bijusī valsts valūta būtu aizsargājusi vairāk nekā eiro valūta? Bijusī valsts valūta vai labāk aizsargātu par eiro valūtu? Kopīgie rezultāti vēlreiz būtu jāanalizē saistībā ar rezultātiem valstīs. Eiro zonas valstīs 45 % eiropiešu uz šo jautājumu atbildējuši pozitīvi, bet 45 % negatīvi. Vienlaikus saistībā ar šo jautājumu attiecīgajā tabulā (sk. 17. lpp.) skaidri parādīts, ka 12 valstu iedzīvotāji no kopumā 16 eiro zonas valstīm uzskata, ka valsts bijusī valūta šajā krīzē nebūtu viņus aizsargājusi labāk nekā eiro valūta. To vidū tabulā attēlotas iepriekš minētās divas dalībvalstis, kuras bijušas vienotās valūtas dibinātājas. 2/24
3 Četru valstu pilsoņi sešpadsmit valstu vidū no kurām divas ir dibinātājas dalībvalstis tieši pretēji uzskata, ka valsts valūta būtu aizsargājusi viņus labāk nekā eiro valūta. Eiro valūta vai labāks aizsardzības līdzeklis nekā valsts valūta? Šo jautājumu uzdeva vienpadsmit valstīs, kuras vēl nav ieviesušas vienoto valūtu. Vidēji ES saņemtas 46 % pozitīvu un 36 % negatīvu atbilžu. Trijās valstīs, kuras atteikušās ieviest eiro, ļoti skaidri izteikts vairākums respondentu (54 61 %) uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši. Astoņu valstu vidū, kurās tiek prasīts ieviest eiro valūtu saskaņā ar pievienošanās līgumu, uz šo jautājumu četrās valstīs atbildēts pozitīvi (no 39 % līdz 61 %) un četrās negatīvi (no 43 % līdz 58 %). Eiro valūtas pieņemšana vai process būtu jāpaātrina, jāpalēnina, jāturpina, kā plānots, vai jāaptur? Uz jautājumu, kuru uzdeva astoņās valstīs, kurās jāpieņem eiro, atbildes bija šādas: 29 % iedzīvotāju domā, ka vajadzētu procesu paātrināt, 29 % vajadzētu palēnināt, 19 % jāturpina, kā plānots, un 6 % būtu jāaptur. Pārskatā turpmāk tekstā sīkāk apskatīti aptaujas rezultāti kopumā. Tas iedalīts trijās daļās: I Krīzes ietekme patlaban un nākotnē. II Atbilstīgākais līmenis, kādā risināt ar krīzi saistītos jautājumus, un līdzekļi to risināšanai. III Eiro valūtas nozīme saistībā ar finanšu krīzi. 3/24
4 I. Krīzes ietekme patlaban un nākotnē a) Patlaban: QD1 Cik lielā mērā, Jūsuprāt, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze iespaido vai neiespaido katru no minētajiem? b) Nākotnē: QD2 Domājot par nākotni, vai, Jūsuprāt, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nākamo piecu gadu laikā iespaidos vai neiespaidos katru no minētajiem? A. Ietekme uz pasaules ekonomiku a) Patlaban 90 % respondentu paziņo, ka pašreizējā krīze stipri (ļoti stipri iespaido un diezgan stipri iespaido) iespaido pasaules ekonomiku: puse no visiem eiropiešiem (50 %) uzskata, ka pašreizējā finanšu krīze ļoti stipri iespaido pasaules ekonomiku. 4/24
5 40 % aptaujāto tās ietekmi vērtē kā diezgan stipru. Tikai 5 % eiropiešu domā, ka krīze īpaši neiespaido vai nemaz neiespaido. Relatīvi zems ir izvēles nav atbildes īpatsvars (5 %). Attiecībā uz šo jautājumu atšķirības atbildēs ir īpaši niecīgas. To atbilžu vislielākais īpatsvars, kurās norāda, ka krīze ļoti stipri iespaido minēto jomu, ir Grieķijā un Slovākijā (98 %), Kiprā un Nīderlandē (97 %). Vismazākais īpatsvars ir Portugālē (80 %), Latvijā un Itālijā (85 %). b) Nākotnē Liels respondentu vairākums (81 %) prognozē, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nākamo piecu gadu laikā stipri iespaidos pasaules ekonomiku (35 % personu domā, ka ļoti stipri iespaidos, 46 % diezgan stipri iespaidos). Pesimistisks noskaņojums par krīzes sekām nākotnē visvairāk izplatīts Grieķijā un Slovākijā (93 %), kā arī Luksemburgā (90 %). To iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā šādi, ir vismazākais Dānijā (53 %), Bulgārijā (70 %), Somijā un Latvijā (74 %). B. Ietekme uz Eiropas ekonomiku a) Patlaban 90 % respondentu uzskata, ka finanšu krīze stipri iespaido Eiropas ekonomiku. Atbildes ļoti stipri iespaido veido 48 %, līdzīgs īpatsvars 42 % respondentu uzskata, ka pašreizējā krīze diezgan stipri iespaido Eiropas ekonomiku. Tikai 5 % personu izvēlas nav atbildes. Vēlreiz konstatētas nelielas (13 %) atšķirības un augsts trauksmes līmenis: Visaugstākais līmenis ir Grieķijā (99 %), Beļģijā un Slovākijā (96 %). Viszemākais Portugālē (81 %), Rumānijā, Polijā, Itālijā un Bulgārijā (86 ). b) Nākotnē 5/24
6 Vidēji 81 % respondentu uzskata, ka krīze nākamo piecu gadu laikā stipri iespaidos Eiropas ekonomiku (33 % respondentu domā, ka krīze to ļoti stipri iespaidos, 48 % ka diezgan stipri iespaidos). 8 % ir atbilžu daļa, kurās atzīmēts nav atbildes. Attiecībā uz šo jautājumu trīs vispesimistiskākās dalībvalstis ir Grieķija (92 % respondentu vērtē ietekmi kā stipru), Slovākija (91 %) un Ungārija (90 %). Respondentu pesimistiska noskaņojuma viszemākie rādītāji ir Dānijā (50 %), Bulgārijā (71 %) un Somijā (72 %). C. Ietekme uz valsts ekonomiku a) Patlaban Atkal 90 % respondentu ES domā, ka finanšu krīze stipri iespaido viņu valsts ekonomiku (51 % iedzīvotāju domā, ka ļoti stipri iespaido, un 39 % diezgan stipri iespaido ). Igaunija, Grieķija un Ungārija ir dalībvalstis, kurās rādītājs attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri krīzes ietekmi uz valsts ekonomiku vērtē kā stipru, ir visaugstākais (97 % respondentu visās trijās valstīs). Respondentu, kuri snieguši šādas atbildes, daļa ir vismazākā Dānijā (77 %), Polijā (82 %), Portugālē un Austrijā (83 %). b) Nākotnē 81 % eiropiešu uzskata, ka krīze nākamo piecu gadu laikā stipri iespaidos valsts ekonomiku (36 % sniedz atbildi ļoti stipri iespaidos un 45 % diezgan stipri iespaidos ). Šādu atbilžu vislielākā daļa ir Grieķijā (93 %), Ungārijā (93 %) un Slovākijā (91 %). Un atkārtoti atbilžu vismazākās daļas sniedzēji ir Dānijā (45 %), kam seko Somija (70 %) un Vācija (73 %). D. Ietekme uz personīgo situāciju 6/24
7 Rezultāti rāda, ka, lai gan daudzi eiropieši ir nobažījušies par krīzes ietekmi uz personīgo situāciju, tomēr, šķiet, ka viņi ir vairāk uztraukti par tās ietekmi citos līmeņos. a) Patlaban Vairāk nekā puse respondentu (58 %) jau personīgi izjūt krīzes ietekmi savā dzīvē, un no tiem: 20 % atbild, ka viņus tā personīgi ļoti stipri iespaido, 38 % atbild, ka viņus diezgan stipri iespaido. Atšķirības starp dalībvalstīm ir lielākas par tām, kuras saskatāmas, novērtējot krīzes ietekmi dažādos ekonomikas līmeņos. Atšķirības varētu būt aptuveni 61 %. Iedzīvotāju, kuri atbild, ka krīze viņus personīgi stipri iespaido, daļa lielākā ir Grieķijā un Ungārijā (88 %) un Igaunijā (82 %). Vismazākā daļa ir trijās Skandināvijas valstīs: Dānijā (22 %), Zviedrijā (24 %) un Somijā (27 %). b) Nākotnē 56 % eiropiešu prognozē, ka ekonomikas un finanšu krīze nākamo piecu gadu laikā viņus personīgi stipri iespaidos (no kopskaita vidēji 18 % atbild, ka ļoti stipri iespaidos, un 38 % diezgan stipri iespaidos ). Dalībvalstu vidū ir ievērojamas atšķirības, sasniedzot 51 % līmeni. Pesimistisks noskaņojums attiecībā uz krīzes ietekmi personīgajā dzīvē visvairāk vērojams Grieķijā (89 %), Ungārijā (86 %) un Lietuvā (77 %). Viszemākais tas ir Dānijā (15 %), Somijā (27 %) un Nīderlandē (28 %). II Dalībnieki, kuri visefektīvāk spētu tikt galā ar finanšu krīzes sekām, un pasākumi, kuri tiem būtu jāveic A. Dalībnieki 7/24
8 QD3 Kurš no minētajiem, Jūsuprāt, visefektīvāk spētu tikt galā ar finanšu un ekonomikas krīzes sekām? 25 % respondentu domā, ka šo uzdevumu visefektīvāk varētu veikt G8, 17 % Eiropas Savienība, 15 % Amerikas Savienotās Valstis, 14 % attiecīgās valsts valdība, 10 % Starptautiskais Valūtas fonds. 8/24
9 9/24
10 Priekšstats par to, kurš visefektīvāk spētu tikt galā ar krīzes sekām, ievērojami atšķiras ES dalībvalstu vidū. Lielā astoņnieka (G8) valstis (8 bagātākās valstis pasaulē): - kā visspējīgākās krīzes seku risinātājas izvēlas vislielākais respondentu skaits Nīderlandē (36 %), Vācijā (35 %) un Zviedrijā (34 %). - Kā vismazāk spējīgas tās uzlūko Maltā (10 %), Rumānijā (11 %) un Īrijā (12 %). Eiropas Savienība: - tiek uzlūkota kā dalībnieks, kurš visefektīvāk tiktu galā ar finanšu un ekonomikas krīzes sekām, atbildēs, kuru lielākā respondentu daļa ir Grieķijā (28 %), Kiprā (27 %) un Polijā (26 %). - To uzskata par vismazāk spējīgo dalībnieku Apvienotajā Karalistē (6 %), Zviedrijā (8 %) un Dānijā (9 %). Amerikas Savienotās Valstis: - tiek uzskatītas par visefektīvāko dalībnieku atbildēs, kuras sniegusi lielākā pilsoņu daļa Zviedrijā (31 %), Dānijā (29 %), Francijā un Beļģijā (22 %). - Šo atbilžu kopumā vismazākā daļa ir Grieķijā (6 %), Bulgārijā un Lietuvā (8 %). Attiecīgās valsts valdība: - tiek uzskatīta par visefektīvāko dalībnieku vislielākajā respondentu daļā Rumānijā (32 %), Apvienotajā Karalistē (20 %) un Īrijā (20 %). - Šo atbildi izvēlējusies vismazākā pilsoņu daļa Čehijā (6 %), Nīderlandē un Bulgārijā (7 %). Starptautiskais Valūtas fonds: - tiek visbiežāk minēts atbildēs Somijā (22 %), Nīderlandē (17 %), Latvijā un Grieķijā (14 %). - Ieguvis vismazāko respondentu atsaucību Bulgārijā (5 %), Zviedrijā (6 %), Polijā, Portugālē un Īrijā (7 %). Sociodemogrāfiskās atšķirības: Gados jaunākie respondenti un tie, kuru izglītības līmenis ir augstāks, kopumā vairāk par vidējo rādītāju uzticas G8. Iedzīvotāji (mājsaimnieces(-ki)), kuri nav nodarbināti ārpus mājām, drīzāk nesaskata Eiropas Savienību kā efektīvāko dalībnieku. B. Vai veikt individuālus pasākumus vai pasākumus saskaņot ar citām valstīm? 10/24
11 a) Priekšstats: QD4 Vai Jūs teiktu, ka līdz šim, lai stātos pretī finanšu un ekonomikas krīzei, dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis ir rīkojušās aktīvi vai rīkojušās saskaņoti ar citām Eiropas Savienības valstīm? Vispirms respondentiem jautāja par viņu priekšstatu saistībā ar to, kā dažādas dalībvalstis rīkojušās līdz šim, lai stātos pretī finanšu un ekonomikas krīzei. 44 % eiropiešu uzskata, ka dalībvalstis individuāli rīkojušās aktīvi. 39 % respondentu atbildējuši, ka dalībvalstis rīkojušās saskaņoti ar citām ES valstīm. Uz šo jautājumu lielā atbilžu daļā (17 %) izvēle bijusi nav atbildes. Viedoklis, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, ir visvairāk izplatīts Dānijā (71 %), Nīderlandē (66 %) un Beļģijā (58 %). Viedoklis, ka dalībvalstis rīkojušās saskaņoti, visvairāk atspoguļots atbildēs Somijā (55 %), Čehijā (53 %) un Latvijā (50 %). Dažās dalībvalstīs respondentu vairākums izvēlējās nav atbildes, sevišķi divās jaunākajās dalībvalstīs Rumānijā (43 %) un Bulgārijā (41 %). b) Izvēle 11/24
12 QD5 Vai kā pilsonis Jūs teiktu, ka Jūs būtu labāk aizsargāts(-a) (ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi), ja (MŪSU VALSTS) veiktu individuālus pasākumus vai veiktu pasākumus, saskaņojot tos ar citām Eiropas Savienības valstīm? 61 % eiropiešu atbild, ka viņi justos labāk aizsargāti, ja viņu valsts veiktu pasākumus, saskaņojot tos ar citām ES valstīm. 26 % aptaujāto justos labāk aizsargāti, ja viņu valsts veiktu individuālus pasākumus. 13 % respondentu uz šo jautājumu izvēlējās nav atbildes. 12/24
13 13/24
14 Vislielāko atbalstu saskaņotiem pasākumiem ar citām ES dalībvalstīm snieguši respondenti Igaunijā (83 %), Grieķijā (78 %) un Ungārijā (76 %). Visvairāk atbalstīta individuālu pasākumu veikšana aptaujāto vidū bija Apvienotajā Karalistē (41 %), Rumānijā (36 %), Dānijā un Austrijā (33 %). Tomēr ir jāatzīmē, ka šajās valstīs to respondentu īpatsvars, kuri atbalsta kolektīvu rīcību, joprojām ir lielāks nekā to respondentu skaits, kuri atbalsta individuālus pasākumus. To atbilžu skaits, kurās respondenti izvēlējušies nav atbildes, ir samērā liels trijās valstīs: Īrijā (30 %), Portugālē (28 %) un Rumānijā (25 %). Sociodemogrāfiskās atšķirības: Iedzīvotāji, kuri beiguši izglītošanos pēc 20 gadu vecuma, un respondenti, kuri ieņem vadošus amatus, justos aizsargātāki, ja pasākumus veiktu saskaņoti. Mājsaimnieces(-ki) justos labāk aizsargātas(-ti), ja valsts veiktu individuālus pasākumus. C. Efektīvākie pasākumi, kas būtu jāveic ES QD9 Šobrīd Eiropas institūcijas apspriež konkrētus pasākumus, lai cīnītos ar ekonomikas un finanšu krīzi. Par katru no šiem pasākumiem sakiet, lūdzu, vai, Jūsuprāt, tas būtu vai nebūtu efektīvs cīņā ar krīzi? 14/24
15 Rezultāti parāda, ka respondentu vairākums atbalsta visas četras pasākumu jomas, par kurām apspriežas Eiropas Parlamentā. a) 71 % eiropiešu atbildēs ekonomikas un finanšu politikas stingrāka saskaņošana visu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir atzīmēta kā ļoti efektīva vai diezgan efektīva. To uzskata par efektīvu lielākā respondentu daļa Grieķijā (89 %), Kiprā (87 %) un Beļģijā (85 %). Vismazākā respondentu daļa, kas to atzīmē savās atbildēs, ir Apvienotajā Karalistē un Latvijā (57 %), kā arī Portugālē (58 %). b) Nozīmīgāko starptautisko finanšu grupu darbības uzraudzību un kontroli no Eiropas Savienības puses kā efektīvu pasākumu, lai cīnītos ar ekonomikas un finanšu krīzi, izvēlējušies 67 % ES respondentu. Visvairāk respondentu, kuri novērtē šo pasākumu kā efektīvu, ir Grieķijā un Kiprā (83 %), un Slovākijā (82 %). Vismazākais respondentu īpatsvars, kuriem ir šāds viedoklis, ir Apvienotajā Karalistē, Igaunijā (52 %) un Latvijā (54 %). c) Uzraudzību no Eiropas Savienības puses vienmēr, kad valsts nauda tiek izmantota finanšu iestādes glābšanai, arī 67 % respondentu visā ES vērtē kā efektīvu pasākumu. Par efektīvu pasākumu to uzskata vislielākā pilsoņu daļa Grieķijā (85 %), Slovākijā (83 %) un Kiprā (82 %). Savukārt vismazākā daļa respondentu Apvienotajā Karalistē un Dānijā (49 %), un Igaunijā (52 %). d) 66 % eiropiešu par efektīvu pasākumu (17 % par ļoti efektīvu un 49 % par diezgan efektīvu) uzskata nozīmīgāku lomu Eiropas Savienībai starptautiskā mērogā, regulējot finanšu pakalpojumus. Šim pasākumam atbalstu visvairāk pauduši respondenti Grieķijā (86 %), Kiprā (85 %) un Slovākijā (81 %). To vismazāk atbalstījušo ir Latvijā (46 %), Apvienotajā Karalistē (51 %) un Igaunijā (54 %). 15/24
16 III Eiro valūtas nozīme saistībā ar finanšu krīzi A. Eiro valūtas aizsargājošā nozīme 27 dalībvalstīs QD8 Kopumā eiro ir atvieglojis pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas. 44 % pilsoņu nepiekrīt (18 % pilnībā nepiekrīt, 26 % drīzāk nepiekrīt), ka eiro ir atvieglojis pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas. 39 % respondentu piekrīt, ka kopumā eiro ir atvieglojis negatīvās sekas (10 % pilnībā piekrīt, 29 % drīzāk piekrīt). Salīdzinoši liela respondentu daļa (17 %) uz šo jautājumu atbildi nesniedza. 16/24
17 17/24
18 Tabulā atspoguļoti šādi rezultāti: Respondentu daļa, kuri piekrīt, ka eiro ir bijusi pozitīva nozīme, lielākā ir Slovākijā (66 %), Somijā (61 %) un Beļģijā (54 %). Viedokli, ka eiro nav palīdzējis negatīvo krīzes seku mazināšanā, pauduši vismazāk respondentu Čehijā (tā domā 56 %), Vācijā un Apvienotajā Karalistē (54 %). 17 valstīs respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka eiro bijusi pozitīva nozīme krīzes seku mazināšanā, ir lielāks nekā respondentu īpatsvars, kuri bijuši pretējās domās (SK, FI, BE, SI, IT, EL, NL, LU, CY, MT, AT, HU, IE, PT, EE, PL, RO). 9 valstīs salīdzinošs respondentu vairākums uzskata, ka eiro nav atvieglojis krīzes negatīvās sekas (BG, UK, LV, LT, CZ, DE, SE, DK, FR). Spānijā abi viedokļi ir pārstāvēti pilnīgi vienādi (41 % pret 41 %). Abās valstīs, kuras nesen pievienojās ES (Bulgārijā un Rumānijā), ļoti augstu īpatsvaru veido izvēle nav atbildes : Bulgārijā 51 % un Rumānijā 41 %. 18/24
19 B. Vai jūtas aizsargāti: eiro zonas valstīs Eiro zonas valstu iedzīvotājiem jautāja, vai viņi piekrīt šādam apgalvojumam: QD6a (MŪSU VALSTS) būtu labāk aizsargāta, ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, ja mēs būtu saglabājuši (BIJUSĪ VALSTS VALŪTA). Uz šo jautājumu sniegtās atbildes bija līdzvērtīgas ES līmenī, bet tās bija ievērojami atšķirīgas dalībvalstu vidū. 45 % respondentu piekrīt apgalvojumam (22 % pilnībā piekrīt, 23 % drīzāk piekrīt). 45 % respondentu apgalvojumam nepiekrīt (24 % pilnībā nepiekrīt, 21 % drīzāk nepiekrīt). 10 % respondentu izvēle bija nav atbildes. 19/24
20 Apstiprinošu atbilžu īpatsvars attiecībā uz pieņēmumu, ka attiecīgā valsts būtu labāk aizsargāta, ja būtu saglabāta bijusī valsts valūta, ir visaugstākais Portugālē (62 %), Itālijā un Spānijā (53 %). Tas ir viszemākais Slovākijā un Somijā (72 %), kā arī Slovēnijā (71 %), no kurām Slovākija un Slovēnija ir valstis, kas ieviesa eiro pavisam nesen. 12 dalībvalstīs no 16 dalībvalstīm iedzīvotāju vairākums uzskata, ka viņi ir labāk aizsargāti, ja ir vienotā valūta eiro (SK, FI, SI, NL, LU, IE, MT, BE, AT, FR, DE, EL). Viedokli par to, ka iedzīvotāji būtu labāk aizsargāti, ja būtu saglabāta valsts valūta, vairāk izteikuši respondenti tikai 4 valstīs (Polijā, Itālijā, Spānijā un Kiprā). Sociodemogrāfiskās atšķirības: Sievietes vairāk nekā vīrieši uzskata, ka valsts būtu labāk aizsargāta, ja būtu saglabāta bijusī valsts valūta (49 % pret 41 %). Līdzīgi domā arī respondenti, kuri izglītošanos pārtraukuši 15 gadu vecumā vai agrāk (59 % pret 45 % vidēji ES), kā arī iedzīvotāji, kuriem nav nodarbošanās ārpus mājām (56 %). Viedoklis par to, ka iedzīvotāji jūtas aizsargāti, ja ir vienotā valūta eiro, ir vairāk izplatīts speciālistu vidū. ES vidējais rādītājs ir 45 %, bet atsevišķu grupu respondentu atbilžu īpatsvars ir šāds: 67 % vadošo darbinieku, 51 % pašnodarbināto personu, 64 % personu, kuras beigušas izglītošanos 20 vai vairāk gadu vecumā, un 53 % personu, kas joprojām turpina izglītību. C. Noskaņojums par labāku aizsargātību: valstīs, kas nav eiro zonā Trijās valstīs, kuras atteikušās pieņemt eiro. Astoņās valstīs, kurās eiro ir jāpieņem. Šajās valstīs tika uzdots jautājums: QD6b Ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, (MŪSU VALSTS) būtu labāk aizsargāta, ja mēs būtu pieņēmuši Eiropas vienoto valūtu eiro. 20/24
21 Ja vidējā atbilde uz šo jautājumu eiro zonas valstīs parāda, ka iedzīvotāji nejūtas labāk aizsargāti ar eiro salīdzinājumā ar bijušo valsts valūtu, ir lielas atšķirības dalībvalstu vidū, kuras atteikušās pieņemt eiro valūtu un kurām tā jāpieņem. Valstis, kas nav eiro zonā vidēji 46 % respondentu nepiekrīt, ka viņi būtu labāk aizsargāti, ja būtu eiro valūta (23 % pilnībā nepiekrīt un 23 % drīzāk nepiekrīt). 36 % respondentu piekrīt (11 % pilnībā piekrīt, 25 % drīzāk piekrīt). Vidējais rādītājs attiecībā uz nav atbildes daļu atkal ir augsts 18 %. Atšķirības dalībvalstīs, kurās jāpieņem eiro: Respondenti, kuri visvairāk ir pārliecināti, ka būtu labāk aizsargāti no finanšu un ekonomikas krīzes, ja valstī būtu eiro valūta, ir Ungārijā (61 %), Rumānijā (44 %) un Polijā (41 %). Šīm trijām valstīm nākotnē ir jāpieņem eiro. Papildus trijām valstīm, kuras jau ir noraidījušas eiro (sk. nākamajā punktā), noskaņojums attiecībā uz to, ka eiro nebūtu aizsargājis tās labāk nekā valsts valūta, plaši izplatīts ir: Čehijā (58 %), Lietuvā (55 %) un Latvijā (50 %). Trijās valstīs, kas jau ir noraidījušas eiro ieviešanu, nepiekrīt apgalvojumam 61 % respondentu Dānijā, 59 % Apvienotajā karalistē un 54 % Zviedrijā. 21/24
22 Abās valstīs, kuras ES pievienojās gadā, ir augsts izvēles nav atbildes īpatsvars: Bulgārijā 40 % un Rumānijā 37 %. Sociodemogrāfiskās atšķirības: Vairāk vīriešu (40 %) nekā sieviešu (31 %) uzskata, ka valsts būtu labāk aizsargāta ar eiro. Tādu pašu tendenci var vērot saistībā ar izglītības līmeni. Vidējais rādītājs ir 36 %, bet to atbilžu īpatsvars, ka eiro labāk aizsargātu, sasniedz 43 %. Šī pārliecība pieaug līdz ar izglītības līmeni, un šajā jomā studenti arī pauž atbalstu virs vidējā rādītāja (43 % salīdzinājumā ar 36 %). Pretēju viedokli pauž respondenti, kuri izglītošanos beiguši 15 gadu vecumā vai agrāk un no kuriem 51 % nepiekrīt apgalvojumam, kā arī 50 % pensionējušos respondentu. 22/24
23 D. Valstīs, kurās eiro jāpieņem: paātrināt vai nepaātrināt pieņemšanas procesu Šo jautājumu uzdeva Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā un Rumānijā, proti, valstīs, kurās turpmākajos gados ir jāpieņem eiro. QD7 Kā Jūs zināt, (MŪSU VALSTS) gatavojas pieņemt Eiropas vienoto valūtu eiro tuvāko gadu laikā. Vai Jūs personīgi vēlētos, lai...? Valstīs, kurās jāpieņem eiro: 29 % respondentu atbalsta procesa paātrināšanu; 29 % atbalsta procesa palēnināšanu; 19 % respondentu atbild, ka process jāturpina, kā plānots, bez tempa izmaiņām. Tikai 7 % respondentu atbild, ka process pilnīgi jāaptur. 16 % respondentu izvēlējušies nav atbildes. 23/24
24 Vislielākais atbalsts procesa paātrināšanai ir Ungārijā (47 %) un Rumānijā (35 %). Vēlēšanās šo procesu palēnināt visvairāk pausta Lietuvā (50 %) un Polijā (41 %). Igaunijā 42 % respondentu domā, ka process būtu jāturpina, kā plānots. Līdzīgi domā 34 % iedzīvotāju Bulgārijā. Sociodemogrāfiskās atšķirības: Vīrieši biežāk nekā sievietes pauž viedokli, ka process būtu jāpaātrina (34 % pret 24 %). Šādu viedokli retāk pauž cilvēki, kuri ir gados vecāki, savukārt biežāk pauž iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni, un tas visvairāk izplatīts ir pašnodarbināto personu (36 %) un vadošo darbinieku (35 %) vidū; Iedzīvotāji 55 gadu vecumā vai vecāki, pensionāri un respondenti, kuri beiguši izglītošanos 15 gadu vecumā vai agrāk, visvairāk pauž viedokli, ka process būtu jāaptur (visi 10 %). Sabiedriskās domas novērošanas nodaļa Jacques Nancy Tel Nives Žun Tel Elise Defourny Tel /24
EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākEB Special PE - Crise II - LV
EIROPAS PARLAMENTS Eiropieši un krīze ZiĦojums Aptaujas laiks: 2010. gada augusts septembris Publicēts: 2010. gada novembrī Īpašais Eirobarometrs/ 74.1. kārta TNS Opinion & Social LV Eurobaromètre spécial
SīkākEB75.2 Report Financial Crisis III_LV
EIROBAROMETRS 75.2 KRĪZE UN PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS Pētījumu veica TNS Opinion & Social pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma Aptauju koordinēja Komunikācijas ăenerāldirektorāts TNS Opinion & Social 40 Avenue
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu
SīkākCOM(2017)167/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 1.4.217. COM(217) 167 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 217.
SīkākIedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā
2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol
SīkākEU Justice Scoreboard 2017
Eiropas Savienības Padome Briselē, 217. gada 12. aprīlī (OR. en) 8217/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: JAI 34 FREMP 44 POLGEN 47 JUSTCIV 78 EJUSTICE 35 CONSOM 14 DROIPEN 44 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs,
SīkākRecent economic developments in Latvia
Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu
SīkākJanvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta
Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra statistika par 218. gadu 1. Apkalpoto tūristu (pieprasījumu)
SīkākLatvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik
Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval
Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" 1. Pielikums
SīkākSlide 1
nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā
SīkākThe 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma
SīkākSANTE/11917/2016-EN Rev, 1
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 20.12.2016. COM(2016) 808 final KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS Dalībvalstu pieredze darbā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/41/EK par ģenētiski modificētu
SīkākLatvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006
Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 006 Saturs Ievads... Uzdevumi... Metode... Pētījuma respondenti...
SīkākTargocid Art 30 - CHMP Opinion
I pielikums Zāļu nosaukumi, zāļu formas, stiprumi, lietošanas veidi, reģistrācijas apliecības īpašnieki dalībvalstīs 1 Beļģija Beļģija Bulgārija Čehija Čehija Dānija GmbH, Targocid 100 mg Leonard-Bernstein-Straße
SīkākEvaluation of national drug strategies in Europe EMCDDA 2004 selected issue In EMCDDA 2004 Annual report on the state of the drugs problem in the Euro
Evaluation of national drug strategies in Europe EMCDDA 2004 selected issue In EMCDDA 2004 Annual report on the state of the drugs problem in the European Union and Norway 1. īpašā tēma Eiropas valstu
SīkākAKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Lat
AKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Latvijas Banka, 2019 1. darba lapa pamatskolai Atbildi
SīkākES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas
ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākFlash Eurobarometer 244 The Gallup Organization Kopsavilkums Flash EB N o 244 Patērētāju aizsardzība un patērētāju tiesības (LV) Flash Eurobarometer E
Flash Eurobarometer 244 The Gallup Organization Flash Eurobarometer European Commission Patērētāju aizsardzība un patērētāju tiesības Latvijā Aptauja veikta: 2008. gada septembrī Pārskats: 2008. gada oktobris
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
SīkākMicrosoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx
JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākTemplate
ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo
SīkākEiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202 Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 59. sējums gada 7. jūnijs Saturs 2016/C 202/01
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202 Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 59. sējums 2016. gada 7. jūnijs Saturs 2016/C 202/01 Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
SīkākState of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO
State of Health in the EU Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO Valstu profilu sērija Valstu profili ir kodolīgs, politikas veidošanai svarīgs
SīkākINTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU NOZARĒS Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējum
www.euipo.europa.eu INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējums gumijas riepu un kameru ražošanā; gumijas riepu protektoru
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: "Citadele Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Citadele Universalais pensiju plans 1. piel
Tirgus dalībnieka nosaukums: "Citadele Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293
SīkākVPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K
VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU
SīkākUzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro
C 282/4 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.8.2017. V (Atzinumi) ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS EIROPAS KOMISIJA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS EACEA/33/2017 2014. 2020. gada programma Eiropa
SīkākSabiedrības attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā
Sabiedrības informētība par Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi Latvijā SABIEDRISKĀS DOMAS APTAUJA Latvijas Fakti 2013. gada novembris SATURS I. METODOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA... 3 Terminu skaidrojums...
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
SīkākIestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts
Satversmes 3.nodaļa «Valsts prezidents» 12. SAEIMAS JURIDISKĀS KOMISIJAS DARBA GRUPA VALSTS PREZIDENTA PILNVARU UN IEVĒLĒŠANAS KĀRTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI 2015.GADA 6.OKTOBRIS (SAEIMA, SARKANĀ ZĀLE) 1 SATVERSMES
SīkākAPSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no DANSKE BANK A
APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas 2017. gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no 01.07.2017 DANSKE BANK A/S FILIĀLES LATVIJĀ PAKALPOJUMU CENRĀDIS FIZISKĀM PERSONĀM
Sīkāk2016. gada pārskats
Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada
SīkākPārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna – 2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu 20___. gadā
2. pielikums Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra rīkojumam Nr. 769 Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017. 2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākGEN
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākEiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi
Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 2017. gada 4. novembris Saturs IV Paziņojumi EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI
SīkākNEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 213/4 2 Satura rādītājs 1. Problēmas aktualitāte... 3 2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā... 3 3.
SīkākMicrosoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc
1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob
21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākCitadele Index Latvijas uzħēmēju aptaujas rezultāti gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs
Citadele Index Latvijas uzħēmēju aptaujas rezultāti 2014. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre
Sīkākeuropean-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx
EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas
SīkākCM_PETI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākCOM(2015)800/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 16.11.2015. COM(2015) 800 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS 2016. GADA BUDŽETA PLĀNU PROJEKTI: VISPĀRĒJAIS NOVĒRTĒJUMS LV LV Kopsavilkums Šajā paziņojumā ir apkopots Komisijas novērtējums
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval
Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" 1. Pielikums
SīkākKlienta anketa ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu saņemšanai
KLIENTA ANKETA IEGULDĪJUMU PAKALPOJUMU UN IEGULDĪJUMU BLAKUSPAKALPOJUMU DARĪJUMIEM AR FINANŠU INSTRUMENTIEM /APSTIPRINĀTA RIGENSIS BANK AS 31.05.2018. VALDES SĒDĒ / Cienījamo klient, Saskaņā ar Eopas Parlamenta
SīkākINOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere
INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konference Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana
SīkākNODAĻAS NOSAUKUMS
TIESĪBU ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA Rīga, 2012.gada jūnijs Ar Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 14.maija lēmumu Nr.2008/381/EK izveidots Eiropas migrācijas tīkls, kura mērķis ir pildīt Eiropas Savienības
SīkākStocktaking report
Bologna Stocktaking Boloņas Procesa panākumu izvērtējums Prof. Andrejs Rauhvargers, Latvija Izvērtējuma pētījuma darba grupas vadītājs QEII Konferenču centrs, Londona 2007. gada 17. & 18. maijs Eiropas
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
SīkākPowerPoint prezentācija
2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākA.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS
DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,
SīkākMicrosoft Word - atskaite_providus_ doc
Attieksme pret partiju finansēšanu Latvijas iedzīvotāju aptauja 2007gada septembris Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākJAUNIEŠU DROŠUMSPĒJAS VEICINĀŠANA ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ PĒTĪJUMA ZIŅOJUMS Projekts Nr 2012.EEZ/DAP/MAC/201 Jauniešu drošumspējas veicināšana ārpusģimene
JAUNIEŠU DROŠUMSPĒJAS VEICINĀŠANA ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ PĒTĪJUMA ZIŅOJUMS Projekts Nr 2012.EEZ/DAP/MAC/201 Jauniešu drošumspējas veicināšana ārpusģimenes aprūpē Šis pētījuma ziņojums Jauniešu drošumspējas
Sīkāk2002O0007 LV Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EI
2002O0007 LV 01.10.2008 004.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (2002. gada 21.
SīkākTransatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis
Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem Nr. 125
Tirgus dalībnieka nosaukums: NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15.
SīkākInformatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E
Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra
SīkākAdvisory/Consulting/Tax Ziņojums par ārvalstu pieredzi gada procentu likmes izmantošanā un nosakot ierobežojumus nebanku kreditēšanā Konfidenciāls 201
Advisory/Consulting/Tax Ziņojums par ārvalstu pieredzi gada procentu likmes izmantošanā un nosakot ierobežojumus nebanku kreditēšanā Konfidenciāls Baiba Fromane Vadītāja Latvijas nebanku kredītdevēju asociācija
SīkākEIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1
EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS
SīkākSlide 1
NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES
SīkākInstrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem
Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)
SīkākParskats_Dinamika xls
1.pielikums UPDK 0651101 1.daļa KTĪVI kods šējā pārskata gada septembrī 1 2 3 0100 Finansu ieguldījumi 0100 3 935 663.81 0200 Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 0200 537 410.55 0300 Nākamo periodu
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākPR_Dec_Agencies
Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
SīkākVFP_1293_Aktivi_Saistibas_EUR (02_10_2014, 2)
Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Investment Management Kods: 101 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15.
SīkākGEN
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 20. oktobrī (OR. en) 12094/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0198 (NLE) VISA 304 COLAC 93 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību
Sīkākskolotajip81_p85.xls
LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS INSTITŪTS PIELIKUMI MAĢISTRA DARBAM PEDAGOĢIJĀ PEDAGOGU PAŠIZJŪTAS NOSACĪJUMI UN PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBA 1.pielikums Anketa skolotājiem Kādi
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākLETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1
LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai
SīkākBaltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā
Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība
SīkākPirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l
KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas
Sīkāk