Proceeding of the International Scientifical Conference. Volume II. VIZUĀLI TELPISKO PRIEKŠSTATU PILNVEIDE SKOLĒNIEM AR DISLEKSIJU Improvement of Visu
|
|
- Karina Zirnis
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 VIZUĀLI TELPISKO PRIEKŠSTATU PILNVEIDE SKOLĒNIEM AR DISLEKSIJU Improvement of Visual and Spatial Conceptions in Students with Dyslexia Sarmīte Tūbele Latvijas Universitāte Abstract. Article is devoted to reveal how to improve visual and spatial conceptions in students with dyslexia. Theoretical framework of notions is presented and some practical activities are revealed. Basic concepts of dyslexia are presented and significance of visual and spatial development is described. Some practical aspects are described and stated. There are offered correctional developmental action models and the principles of selection and use of the tasks. The continuity and gradual increase of the difficulty degree is essential for the success of the adjustment and achievement of sustainable results.the latest researches in the neuropsychology have made major contribution to the understanding of the visual-spatial development and its importance during the learning process of reading literacy.they also provide insight into the relationship with specific reading disabilities and justify the necessity and possibilities of correction of visual-spatial perception disorders and deficiencies. Keywords. Dyslexia, intervention, spatial conceptions, visual conceptions. Ievads Introduction Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes traucējums, kas rada specifiskas grūtības lasītprasmes apguvē un sekundāri apgrūtina arī mācību procesu. Latvijā aizvien vairāk tiek runāts un rakstīts par specifiskajiem lasīšanas traucējumiem un to korekcijas iespējām, tomēr vēl nav izstrādāta vienota diagnostiskā sistēma un koriģējoši attīstošajā darbībā logopēdi izmanto dažādas metodes. ESF projekta Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide (vienošanās Nr. 2010/0330/1DP/ /10/IPIA/VIAA/001) ietvaros tiek veidots un aprobēts DIEBEL tests agrīnai specifisku lasīšanas traucējumu diagnostikai, kas būs izmantojams Latvijas apstākļos (Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide, 2011). Savu pieeju diagnostikā piedāvā A. Korņevs un O. Išimova (Корнев, Ишимова,2010). Neskatoties uz to, logopēdi, izmantojot valodas sistēmas izpēti un nosakot lasīšanas un rakstīšanas traucējumus (Tūbele, 2002), var izdarīt slēdzienu par specifisku lasīšanas traucējumu esamību un plānot koriģējoši attīstošo darbību simptomu mazināšanai. Novitāte ir arī integratīvās mācību metodes izmantošanas iespējas specifisku lasīšanas traucējumu mazināšanai (Kauliņa, Tūbele, 2012) Latvijas kontekstā. Specifisku lasīšanas traucējumu simptomātikā būtiska nozīme bez fonoloģiskā deficīta ir arī vizuāli telpiskās uztveres traucējumiem, kam veltīts šis raksts. 233
2 Metodes Methods Pētījumā izmantota zinātniskās literatūras analīze un pētījumu analīze. Rezultāti Results Veicot zinātniskās literatūras analīzi, nākas secināt, ka latviešu valodā vēl ir salīdzinoši maz informācijas par disleksiju un tās korekcijas iespējām. Ir pētījumi, zinātniski raksti un grāmatas par disleksiju, lasīšanas traucējumiem, specifiskajiem lasīšanas traucējumiem, tomēr vēl joprojām ir diskusija par definīcijām, precīzu traucējuma izpratni un pieejām korekcijā. Tā kā disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes traucējums (Blakemore, Frith, 2005; Snowling, 2004; Sousa, 2005), tad korekcijas iespējas ir nosacītas, vairāk iesaistāmi kompensācijas mehānismi un nepieciešams domāt par to, lai cilvēks dzīves laikā spētu pielāgoties situācijām, kur nepieciešama lasītprasme. Disleksija jeb specifiski lasīšanas traucējumi ir aktuāla problēma ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Zinātnieki aizvien dziļāk pēta disleksijas cēloņus (Blakemore, Frith, 2005; Sousa, 2005) un neirozinātņu attīstība ļauj precīzāk pamatot traucējuma struktūru un heterogenitāti. Kaut arī var noteikt kopīgās iezīmes specifisko lasīšanas traucējumu izpausmēs, tomēr vērā ņemama ir individuālā dažādība (Blakemore, Frith, 2005) un līdz ar to arī izaicinājums speciālistiem, kas strādā ar šiem bērniem logopēdiem, skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem, psihologiem. Nav iespējams definēt specifiskos lasīšanas traucējumus no kāda viena viedokļa, bet nepieciešams vairāklīmeņu skatījums, ko piedāvā U. Frita disleksija ir neiro attīstības traucējums, kam ir bioloģiska izcelsme, kas ietekmē runas veidošanos un kam ir virkne klīnisku izpausmju (Frith, 1999). Ir pierādījumi arī par ģenētisko predispozīciju (Blakemore, Frith, 2005; Sousa, 2005) un vairākiem citiem faktoriem, kas ietekmē lasītprasmes apguvi un disleksijas izcelsmi vide, kultūras konteksts, lasītmācīšanas metodes u. c. (Reid, 2003; Shaywitz, 2003; Snowling, 2004; Корнев, 2003; Лалаева, 2002).Tā kā lasīšanas procesā lasītājs uztver grafisko informāciju, tad nepieciešama pietiekami attīstīta redzes uztvere un atbilstīgie procesi galvas smadzenēs, kas uztverto informāciju apstrādā. Galvas smadzeņu labās puslodes aktivitātes nosaka to, kā tiek uztverts teksts, kā tiek apgūta telpiskā konfigurācija un burtu izvietojums, burtu uztveršana un to secība no kreisās uz labo pusi, vārdu uztveršana no kreisās uz labo pusi (Schachl, 2006; Sousa, 2005). Smadzeņu pusložu aktivitātei un funkcijām ir ietekme uz procesiem, kas nodrošina lasītprasmes apguvi. Specifisku lasīšanas traucējumu gadījumos izpausmes ir daudzveidīgas, saistītas ar fonemātisko procesu nepietiekamu 234
3 attīstību, disgramatismiem, vizuālās uztveres un telpisko attiecību izpratnes traucējumiem. Skolēns ar disleksiju/specifiskiem lasīšanas traucējumiem jau pirmajās klasēs sastopas ar grūtībām mācību procesā. Tās izpaužas grūtībās iemācīties alfabētu, nosaukt skaņas un attiecināt tās uz noteiktu burtu, bieži skolēns neatceras izlasīto un nespēj izmantot lasīto informāciju (Kauliņa, Tūbele, 2012). Neveiksmes lasīšanā var kombinēties ar citām psiholoģiska rakstura problēmām, kas var apdraudēt mācību procesu kopumā un izraisīt uzvedības traucējumus (Kauliņa, Tūbele, 2012). Lai arī fonemātiskajai uztverei ir ļoti liela nozīme lasītprasmes apguvē (Naegele, Valtin, 2003; Reid, 2003; Shaywitz, 2003; Snowling, 2004; Tūbele, 2008), nepieciešama arī pietiekami attīstīta vizuālā uztvere un izpratne par telpiskajiem priekšstatiem (Bosse, Tainturier, Valdois, 2006; Schachl, 2006; Лалаева, 2002), kam pievēršama lielāka uzmanība. Vizuālā uztvere ir īpašs uztveres veids, kur nepieciešama redzes, kinestētisko un kinētisko analizatoru saskaņota darbība. Redzes uztvere ir spēja uztvert, atpazīt, analizēt, sistematizēt un atcerēties vizuālo informāciju. Ja šajā procesā ir kādi traucējumi, tad skolēnam rodas grūtības veikt vizuālo un vizuāli telpisko analīzi, diferencēt vizuālos priekšstatus, atcerēties vizuālus tēlus, orientēties telpā un plaknē, rodas arī citas grūtības. Tas izpaužas grūtībās veidot burtu un ciparu grafisko elementu vizuālos tēlus un atcerēties tos, pēc izskata līdzīgie burti un cipari tiek jaukti. Šie traucējumi nesaistās tieši ar redzi, bet gan ar veidu, kā smadzenes apstrādā vizuālo informāciju. A. Vorobjovs raksturo vizuālās uztveres likumsakarības (veselums, srukturālais raksturs, apjēgšana, apercepcija, atlase un konstantums), nosakot būtiskās pazīmes (Vorobjovs, 1996), kas ir attiecināmas arī uz burtu un ciparu apguves īpatnībām, un labāk ļauj izprast skolēnu ar disleksiju specifiskās problēmas. Vizuālās uztveres, vizuālās atmiņas, telpiskās uztveres, redzes analīzes un sintēzes nepietiekama attīstība izpaužas specifiskās kļūdās lasīšanas procesā, kad tiek jaukti pēc izskata līdzīgi burti (B-P-R; b-d-p u. tml.), tiek jaukti vārdi, kuros burti ir apgrieztā secībā (sen nes), ir grūtības veikli atpazīt vārdus (Lūse, Miltiņa, Tūbele, 2012) un ir arī vēl citas problēmas. Lasītprasmes apguvē būtisks ir redzes operacionālais lauks burtu daudzums, ko uztver vienlaicīgi. Redzes uztveres apjomu vajadzētu palielināt, kaut arī A. Korņevs uzskata, ka to var izdarīt tikai nosacīti, izmantojot specifiskus vingrinājumus (Корнев, 2003). Redzes uztveres pilnveidošanā, pakāpeniski palielinot grūtību pakāpi, attīsta gan redzes gnosis (pazīšanu, atpazīšanu), gan praxis (saistībā ar praktisku darbošanos). Telpiskā uztvere raksturo spēju orientēties telpā, plaknē, izprast virzienus un priekšmetu novietojumu telpā gan attiecībā pret sevi, gan vienam pret otru. Tā ir arī labās un kreisās puses noteikšanas prasme, kas saistīta gan ar orientēšanos telpā, gan ar elementu izvietojumu, piemēram, burtos. Traucējumi 235
4 šajā jomā kavē veiksmīgu lasītprasmes apguvi un nosaka specifisku grūtību esamību. Līdzās lasīšanas grūtībām, telpiskās uztveres traucējumi ietekmē to, kā skolēni uztver lielumu, formu, attālumu; ir grūtības lasīt karti, saprast diagrammas, tabulas (Smita, Strika, 1998). Reizēm telpiskās uztveres traucējumi izpaužas arī sociālajā uzvedībā, ko novēro saskarsmes grūtībās (pārāk tuvu pieiet sarunu biedram) vai arī ir neveikli dažādās spēlēs (ar bumbu un citās, kur nepieciešams aprēķināt attālumu un spēku) un tāpēc tiek atstumti, un neviens nevēlas pieņemt šos bērnus komandā. Vizuāli telpiskā uztvere intensīvi attīstās agrīnā vecumā, kad bērns darbojas ar priekšmetiem un iepazīst pasauli. Neirofiziologu pētījumi ievērojami paplašina priekšstatus par vizuāli telpiskās uztveres likumsakarībām un A. Mitkins izvirza vairākas vizuālās uztveres teorijas. 1. Etalonu teorija. Piedāvātā struktūra un formas atspoguļojas smadzeņu garozā pilnībā, bez analīzes, uzliekoties uz attiecīgiem standartu paraugiem, kas glabājas atmiņā. 2. Pazīmju teorijā galvenais akcents tiek likts uz vienu vai vairākām būtiskajām pazīmēm, kas ļauj atpazīt konkrēto priekšmetu. 3. Struktūrteorijā atpazīšana notiek ar pazīmju struktūras pretstatīšanu galvenajiem formas principiem. 4. Analītiski sintezējošā teorija apvieno pazīmju un struktūrteoriju (Митькин, 1988). A. Spridzāne analizē šīs teorijas un secina, ka vizuāli telpiskā uztvere ir vairāku faktoru kopums, kas atrodas noteiktās mijsakarībās, tos ietekmē arī katra konkrētā situācija, un arī katra bērna emocionālais stāvoklis (Spridzāne, 2008). Telpiskās spējas var definēt kā spējas radīt, saglabāt, atjaunot un transformēt labi strukturētus vizuālos tēlus. Pētījumi par galvas smadzeņu pusložu specializāciju izsaka pieņēmumu, ka atšķirības starp verbāli secīgo procesēšanu un telpiski analogo apstrādi ir fundamentāli pretpoli cilvēka kognitīvajos procesos (Lohman, 1993). Telpiskās uztveres individuālās atšķirības arī ir būtiskas un tās nepieciešams ievērot, veidojot un plānojot koriģējoši attīstošo darbību. Telpiskā uztvere ir būtiska, lai veidotos augstākā līmeņa domāšana zinātnē un matemātikā, lai radītu un spētu saprast metaforas valodā,tā ietekmē arī radošumu daudzās jomās. Spējai radīt vizuāli telpiskos modeļus, ko var koordinēt ar valodas palīdzību, ir ievērojama ietekme uz visiem izziņas procesiem (Lohman, 1993). Tas nozīmē, ka arī skolēniem ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem ir nepieciešama vizuāli telpiskās uztveres pilnveide. Koriģējoši attīstošajā darbībā izmantojami dažādi paņēmieni, lai attīstītu redzes gnostisko funkciju pazīt priekšmetus pēc to kontūrām, atpazīt pārsvītrotas kontūras (priekšmeta kontūra ir pārsvītrota ar liekām līnijām, kas bērnam apgrūtina uztveri), atšķirt vienu otrai virsū uzliktas kontūras; tad darbojas ar burtiem, kas ir dažādos šriftos, dažāda izmēra, nestandarta izvietojumā vai arī uzzīmēti ar pārtrauktām līnijām, punktoti utt. (Лалаева, 236
5 2002). Redzes praxis pilnveidei uzdevumi paredz praktisku darbošanos, apvelkot burtu kontūras, papildinot trūkstošos elementus, pārveidojot burtus, izveidojot burtus dažādās faktūrās un darbojoties ar multisensorām metodēm, lai iemācītos burtus būtu vieglāk atcerēties (Hellwig, 2007). Telpisko priekšstatu pilnveidē bērns mācās noteikt priekšmetu telpisko izvietojumu attiecībā pret sevi, pret citiem cilvēkiem vai citiem priekšmetiem, vienlaikus izmantojot vārdiskos apzīmējumus (pa labi, pa kreisi, augstāk, zemāk, tālāk, tuvāk utt.). Sākumā darbība tiek veikta ar konkrētiem priekšmetiem, vēlāk izmanto dažādas shēmas, modeļus (Лалаева, 2002). Telpisko priekšstatu attīstīšana sekmē arī citas funkcijas un intelektuālo attīstību kopumā. Tiek pievērsta uzmanība arī prievārdiem, kas izsaka telpiskās attiecības (uz, zem, aiz utt.). Lai pilnveidotu lasīšanas prasmes, pakāpeniski pāriet uz vingrinājumiem ar burtiem, zilbēm utt. M. Raščevska izvirza četrus pamatnosacījumus telpiskās uztveres un telpisko priekšstatu attīstībā: telpiskās uztveres attīstības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no to smadzeņu funkcionālo struktūru stāvokļa, kas tieši piedalās šajā psihiskajā procesā, kā arī no galvas smadzeņu pusložu asimetrijas; jebkura psihiska procesa īstenošanās un attīstība ir atkarīga no augstākās nervu darbības vispārīgajām īpatnībām; telpiskā uztvere un priekšstati var attīstīties, bērnam mijiedarbojoties ar sociālo un priekšmetisko vidi; konkrēts uztveres akts vai operēšana ar telpiskajiem tēliem īstenojas ciešā vienotībā ar citiem psihiskajiem procesiem un bērna personību kopumā (Raščevska, 1989). Pasaulē ir daudz testu, kas izvērtē telpiskās spējas un/vai vizualizāciju. Psihologu rīcībā ir Vudkoka-Džonsona tests, kura viena kopa nosaka bērnu spējas telpisko attiecību uztverē. Ņemot vērā psihologu veiktos pētījumus, iespējams spriest par telpiskās uztveres un telpisko priekšstatu esamību un veikt arī dažādus uzdevumus, kas attīsta vizuāli telpiskos priekšstatus.vizuāli telpisko uztveri var pētīt, arī izmantojot dažādus uzdevumus, kas liecina par bērna spēju uztvert lietas (nosakot atšķirības, uztverot siluetus utt.). Daži no vingrinājumiem saistās ar izpratni par labo un kreiso pusi, veicina orientēšanos telpā un plaknē un precizē telpisko attiecību verbālos apzīmējumus. A. Spridzāne piedāvā uzdevumu kopu vizuāli telpiskās uztveres spēju attīstīšanai, kas sakārtota atbilstīgi pieaugošai grūtību pakāpei un veicina konkrētu prasmju attīstību (Spridzāne, 2008). Ir izveidotas piecas uzdevumu grupas (sensoro priekšstatu pilnveidei, jēdzienu labā un kreisā puse apguvei, prasmei orientēties apkārtējā telpā, iemācīties orientēties plaknē, verbālo jēdzienu, kas saistīti ar telpiskajām attiecībām, apguvei), kuras sistēmiski attīsta vizuāli telpisko uztveri 5 6 gadīgiem bērniem. To var uzskatīt arī par lasīšanas traucējumu profilaksi. Atsevišķi uzdevumi (kustību pieredzei un kinestētiskajai praksei, orientēšanās telpā un plaknē, vizuālo un telpisko priekšstatu verbālo apzīmējumu apguvei) ir 237
6 izmantojami arī skolas vecuma bērniem, kam nav pietiekami attīstīti vizuāli telpiskie priekšstati, īpaši to verbālie nosaukumi. Plaši tiek izmantoti Montesori materiāli, par ko runā arī N. Helviga, piedāvājot specifisko lasīšanas traucējumu korekciju ar Montesori metodiku (Hellwig, 2007). A. Spridzānes piedāvātais uzdevumu komplekss ir pārbaudīts arī praksē un pētījuma rezultāti liecina par to, ka ir būtiska statistiski ticama atšķirība (***p<0,001) SB aritmētiskajos vidējos starp pirmsskolas vecuma bērniem pirms un pēc pedagoģiskās izmēģinājuma darbības (sapārotas paraugkopas Stjūdenta t-tests, abpusējais salīdzinājums, t=- 4,51, t krit =1,76) (Spridzāne, 2008). Tātad izvēlētā uzdevumu kopa ir izmantojama vizuāli telpiskās uztveres pilnveidei un iegūtie rezultāti ir pozitīvi. Skolas vecuma bērniem dati par vizuālās uztveres pilnveidi ir iegūti vairākos studentu pētījumos, kas parāda tās nozīmi skolēnu ar disleksiju koriģējoši attīstošajā darbībā, piemēram, I. Strīķes pētījums ļauj secināt, ka samazinot vizuālās uztveres traucējumus, tiek uzlabota lasīšanas kvalitāte skolēniem ar disleksiju (Strīķe, 2009). Daudz interesantu uzdevumu piedāvā R. Lalajeva un to izmantošana ievērojami uzlabo vizuāli telpisko uztveri (Лалаева, 2002), un arī tas ir eksperimentāli pārbaudīts ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā vairākos pētījumos par skolēniem ar disleksiju un vizuālās uztveres traucējumiem (Elvika, 2011; Kalniņa, 2008; Strīķe, 2009). Ieskatam vingrinājumi un uzdevumi, kas izmantojami vizuāli telpisko priekšstatu un uztveres pilnveidei pirmsskolas vecuma bērniem ar disleksijas pazīmēm (Spridzāne, 2008) un īpaši skolēniem ar disleksiju. Lai bagātinātu kustību pieredzi un kinestētiskās prasmes, bērniem var piedāvāt šādus uzdevumus: precizēt dažādu ķermeņa daļu atrašanās vietu un nosaukumus (parādīt, kur atrodas galva; ar aizvērtām acīm parādīt, kur atrodas deguns utt.); atkārtot un pašiem sadomāt dažādas ķermeņa kustības un pozas; atpazīt dažādas figūras, burtus un ciparus, ja tos raksta uz bērna plaukstas vai ķermeņa (rokas, muguras utt.); pilveidot prasmi šķirot priekšmetus, kas ir atšķirīgi pēc formas, faktūras (darbības ar Montesori materiāliem; Kas atrodas maisiņā?). Lai pilnveidotu prasmi noteikt labo un kreiso pusi, izmantojami vairāki uzdevumi: nostiprināt priekšstatus par savu ķermeni (ar kuru roku bērns ēd, sasveicinās, zīmē); sadomāt un patstāvīgi veikt dažādas kustības un kustību sērijas (pacelt vispirms labo, tad kreiso roku; parādīt ar kreiso roku labo ausi; nosaukt ķermeņa daļas cilvēkam, kas sēž pretī utt.). Lai attīstītu un nostiprinātu orientēšanās spējas telpā, var veikt šādus uzdevumus: izmantot savu ķermeni kā pamatu apkārtējās telpas izzināšanā (parādīt priekšmetus, kas atrodas pa labi no bērna, noliec galvu pie keisā pleca utt.); prast novietot priekšmetus apkārtējā telpā attiecībā pret sevi un noteikt apkārtējo objektu attiecības vienam pret otru (nolikt, piemēram, bumbiņu pa labi no karodziņa un lūgt bērnam pateikt, kur atrodas bumbiņa, pa labi vai pa kreisi no karodziņa; sēžot 238
7 pie galda, noteikt tā labo un kreiso malu, pateikt, kur atrodas līdzās sēdošais pa labi vai pa kreisi no bērna; atcerēties priekšmetu vai attēlu rindu noteiktā secībā, analoģiski var lūgt atcerēties ciparu vai burtu rindu, nosakot, kurš priekšmets, cipars vai burts atrodas kreisajā pusē utt.). Lai nostiprinātu orientēšanās spējas plaknē, var mācīt: orientēties baltā papīra lapā (atrast kreiso stūri, labo malu utt.), izprast plakanu priekšmetu vai attēlu atrašanās vietu uz papīra lapas (apakšējā labajā stūrī, kreisajā augšējā stūrī utt.), izvietot plakanus priekšmetus uz papīra lapas attiecībā vienam pret otru, kopēt un analizēt vienkāršas figūras (apvelc apaļos priekšmetus, velc pa līniju un zīmē četrstūri utt.), saskatīt un noteikt atšķirīgo vai vienādo attēlos. Lai veicinātu apgūt verbālos jēdzienus, kas saistīti ar telpiskajām attiecībām, bērniem māca izprast vārdus un gramatiskās konstrukcijas, kas raksturo apkārtējo telpu (lapas vidū uzzīmē četrstūri, virs tā uzzīmē apli, pa labi no apļa uzzīmē trīsstūri utt.; pieliec zīmuli pie mašīnas, kas uzzīmēta lapas kreisajā augšējā stūrī, velc līniju, it kā mašīna brauktu pa labi, velc uz leju, tad vēlreiz pa labi, uz leju, uz augšu utt., līdz veidojas brauciena maršruts un bērns vingrinās rokas kustībām plaknē); māca patstāvīgi lietot vārdus, kas raksturo apkārtējo telpu (dažādas spēles un vingrinājumi, kuros bērns pats komentē priekšmetu izvietojumu telpā un plaknē). Redzes verbālo funkciju korekcijas iespējas piedāvā T. Ahutina un N. Pilajeva, kas būtiski papildina jau zināmos uzdevumus ar neiropsiholoģisku pieeju un skaidrojumu (Ахутина, Пылаева, 2008), lai secīgi un plānveidīgi palīdzētu bērniem, kam ir nepietiekama sensorā attīstība. Tā kā redzes uztveres funkcionālās sistēmas jebkura komponenta nepietiekama attīstība ietekmē visu funkciju kopumā, nepieciešami uzdevumi, kas veicami sākumā ļoti vienkārši, vēlāk jau sarežģītāk, pilnveidojot redzes uztveri un saikni priekšstats vārds. Pirmais uzdevumu komplekss redzes tēlu identifikācija, kuru veic līdzīgi kā loto spēlē. Pakāpeniska grūtību pakāpes palielināšana notiek divos līmeņos gnostiskajā un verbālajā. Otrais uzdevumu komplekss verbalizējamu atšķirību atrašana, kur izmanto sižeta attēlus. Sākumā tie ir vienkārši, satur tikai nedaudz priekšmetu, bet vēlāk tie kļūst sarežģītāki. Salīdzināšanu var veikt arī pēc atmiņas. Trešais uzdevumu komplekss ir perceptīvā modelēšana, kur no atsevišķām detaļām tiek veidots kopējais tēls. Ceturtais uzdevumu komplekss īpaši uzdevumi, kas veicina redzes gnosis (pazīšanu) (atšķirt vienu otram virsū uzliktus attēlus, sarežģīts fons, apgrūtinoši uztveršanai apstākļi utt.)(ахутина, Пылаева, 2008). Daļa uzdevumu ir līdzīgi kā iepriekš aplūkotie, tādēļ var secināt, ka vizuāli telpiskās uztveres un priekšstatu pilnveidē izmantojami dažādi paņēmieni, kas sekmē attīstību. Par to runā arī O. Inšakova un A. Koļesņikova, dodot padomus, kā veidot telpiskos un laika priekšstatus 239
8 skolēniem ar ekspresīvo alāliju (Иншакова, Колесникова, 2006). Specifisko lasīšanas traucējumu pazīmju spektrā lielāka nozīme ir vizuāli telpiskajiem priekšstatiem, nekā laika jēdzienu izpratnei. To korekcija, līdztekus fonemātiskās uztveres pilnveidei, kas neapšaubāmi ir būtiskākā darbība lasīšanas traucējumu mazināšanā, ir nozīmīgs atbalsts skolēniem ar disleksiju (specifiskiem lasīšanas traucējumiem). Secinājumi Conclusions Disleksijas simptomātikā liela vērība pievēršama gan vizuālās, gan telpiskās uztveres attīstībai un tam, kā skolēni ar disleksiju tiek galā ar attiecīgajiem uzdevumiem. Lai arī fonemātiskās uztveres nepilnības ir pamatā lasīšanas traucējumiem, vizuāli telpisko priekšstatu nepilnības varētu uzskatīt par vienu no būtiskiem elementiem disleksijas (specifisko lasīšanas traucējumu) simptomātikā un to izpēte labāk ļauj izprast traucējuma heterogēno raksturu. Mērķtiecīgi organizēta koriģējoši attīstošā darbība pilnveido vizuāli telpiskos priekšstatus un veicina lasītprasmes apguvi arī skolēniem ar disleksiju. Koriģējoši attīstošajā darbībā skolēniem ar disleksiju izmantojami specifiski uzdevumu kompleksi, kas pakāpeniski un secīgi pilnveido vizuāli telpisko uztveri un precizē priekšstatus, vienlaicīgi dodot verbālos apzīmējumus. Summary Article is devoted to reveal how to improve visual and spatial conceptions in students with dyslexia. Theoretical framework of notions is presented and some practical activities are revealed. Basic concepts of dyslexia are presented and significance of visual and spatial development is described. Some practical aspects are described and stated. There are offered correctional developmental action models and the principles of selection and use of the tasks. The article also offers separate examples of tasks and exercises to be used for the development of visual-spatial notions and perception and could contribute to a child / student to better navigate in the space and in the plane, as well as to understand their body and the distribution of its parts. The continuity and gradual increase of the difficulty degree is essential for the success of the adjustment and achievement of sustainable results. The latest researches in the neuropsychology have made major contribution to the understanding of the visual-spatial development and its importance during the learning process of reading literacy. They also provide insight into the relationship with specific reading disabilities and justify the necessity and possibilities of correction of visual-spatial perception disorders and deficiencies. Since the underdevelopment of any component of functional system of visual perception affects the whole function in general, there are necessary the tasks which have to be performed to improve the visual perception and a link notion word. Although the development of phonematic perception and phonological awareness is 240
9 one of the basic prerequisites for the successful acquirement of reading literacy, the improvement of visual-spatial perception and conceptions is also important and necessary. Main conclusions: In the symptomatology of dyslexia much attention has to be paid to the development of both the visual and spatial perception and how students are coping with the relevant tasks. The deficiencies of visual-spatial perception could be considered as one of the essential elements of dyslexia (specific reading disorder) symptomatology and their research allow better to understand the heterogeneous nature of the disorder. Purposefully organized correctional developmental action improves visual-spatial notions and promotes the acquirement of reading literacy. In the correctional developmental action should be used specific task complexes, which gradually and successively improve visual-spatial perception and specify the notions at the same time giving the verbal denotations. Literatūra References 1. Blakemore, S.-J., Frith, U. (2005). The Learning Brain: Lessons for Education. United Kingdom: Blackwell Publishing. 2. Bosse, M-L.,Tainturier, M. J., Valdois, S. (2006). Developmental Dyslexia: The visual attention span deficit hypothesis. In: Science Direct, Cognition 104 (2007) Skatīts: , pieejams: 3. Elvika, I. (2011). Vizuālās uztveres pilnveidošana jaunāko klašu skolēniem ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem. Diplomdarbs. Rīga: RPIVA. 4. Frith, U. (1999). Paradoxes in the Definition of Dyslexia. In: Dyslexia 5: ; UK: John Wiley & Sons, Ltd. 5. Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide. (2011). Skatīts: ; Pieejams: 6. Hellwig, N. (2007).Mit Montessori Legasthenie behandeln. Augsburg: Brigg Verlag. 7. Kalniņa, L.(2008)Vizuālās uztveres traucējumi lasīšanas un rakstīšanas apguvē sākumskolas skolēniem un to korekcija. Diplomdarbs. Rīga: Latvijas Universitāte. 8. Kauliņa, A., Tūbele, S. (2012). Lasīšanas traucējumi. Rīga: RaKa. 9. Lohman, D. F. (1993)Spatial Ability and G. Paper presented at the first Spearman Seminar, University of Plymouth, July 21, 1993.Skatīts: ; pieejams: Lūse, J., Miltiņa, I., Tūbele, S.(2012). Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: RaKa. 11. Naegele, I., Valtin, R. (2003). LRS Legasthenie in den Klassen 1 10: Handbuch der Lese-Rechtschreib-Schwierigkeiten. Band 1.Germany: Beltz Verlag. 12. Raščevska, M. (1989). Bērnu orientācija telpā un tās attīstīšana. Bērnu izziņas darbība un tās pilnveide. V. Avotiņa red. Rīga: Zvaigzne, lpp. 13. Reid, G. (2003). Dyslexia: A Practitioner s Handbook. Third Edition. England: John Wiley & Sons, Ltd. 14. Schachl, H.(2006). Was haben wir im Kopf? Die Grundlagen für gehirngerechtes Lehren und Lernen. Österreich: Veritas-Verlag Linz. 241
10 15. Shaywitz, S. (2003). Overcoming Dyslexia: a new and complete science-based program for reading problems at any level. New York: Vintage Books, A Division Random House, Inc. 16. Smita, K. Strika, L. (1998). Mācīšanās traucējumi no A līdz Z. Rīga: Raka. 17. Snowling, M. (2004). Dyslexia. UK.:Blacwell Publishing. 18. Sousa, D. (2005). How the Brain Learns to Read. California: Corwin Press. 19. Spridzāne, A. (2008). Vizuāli telpiskās uztveres izpēte un pilnveidošana bērniem ar valodas sistēmas nepietiekamu attīstību 5 6 gadu vecumā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. 20. Strīķe, I. (2009). Vizuālās uztveres izpēte un pilnveidošana jaunākā skolas vecuma bērniem ar lasīšanas traucējumiem. Diplomdarbs. Rīga: RPIVA. 21. Tūbele, S. (2008). Disleksija vai lasīšanas traucējumi. Rīga: RaKa. 22. Tūbele, S. (2002).Skolēna runas attīstības vērtēšana. Rīga: RaKa. 23. Vorobjovs, A. (1996). Psiholoģijas pamati. Rīga: Mācību Apgāds. 24. Ахутина, Т. В., Пылаева, Н. М. (2008). Преодоление трудностей учения: Нейропсихологический подход. Санктпетербург: Питер. 25. Иншакова, О. Б., Колесникова, А. М. (2006). Пространственно-временные представления: обследование и формирование у школьников с экспрессивной алалией. Москва: В. Секачев. 26. Корнев, А. Н.(2003). Нарушения чтения и письма у детей. Санкт-Петербург: Речь. 27. Корнев, А. Н., Ишимова, О. А. (2010). Методика диагностики дислексии у детей. Санкт-Петербург: Издательство Политехнического института. 28. Лалаева, Р. И. (2002).Нарушения чтения и пути их коррекции у младших школьников. Санкт-Петербург: Союз. 29. Митькин, А. А. (1988). Системная организация зрительных функций. Москва: Наука. Dr,paed. Sarmīte Tūbele Latvijas Universitāte Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Pedagoģijas nodaļa e-pasts: tubele@gmail.com Tel.:
Diapositiva 1
Kognitīvo procesu izpēte klīniskajā psiholoģijā Jeļena Lučkina, Mg.psych., klīniskais psihologs PSIHOLOĢIJA... Zinātne, kas pēta cilvēka vai cilvēku grupas psihes un psihiskas darbības izcelsmi, attīstību
SīkākSlide 1
Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve
SīkākIzglitiba musdienigai lietpratibai ZO
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā
SīkākMācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
3.pielikums Vērtēšanas formas (pēc vietas mācību procesā) Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu
SīkākSvarīgākais par skolēnu redzi
«Veselības mācības» stunda par redzi Svarīgākais par skolēnu redzi Saturs Redzes sistēma Redze un dators Sūdzības Redzes režīms Apgaismojums Mācību un darba vietas iekārtojums un ķermeņa pozīcija Redzes
SīkākSOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION Proceedings of the International Scientific Conference. Volume III, May 27 th - 28 th, KUSTĪBU KOORDINĀCIJ
SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION Proceedings of the International Scientific Conference. Volume III, May 27 th - 28 th, 2016. 86-95 KUSTĪBU KOORDINĀCIJAS GRŪTĪBAS BĒRNIEM AR MĀCĪŠANĀS TRAUCĒJUMIEM Motor
SīkākMicrosoft PowerPoint - Disleksija.ppt
Mācīšanās traucējumi: disleksija, disgrāfija, diskalkulija 2012.gada 18. aprīlī Starptautiskā Disleksijas asociācija disleksiju definē kā neiroloģiskas izcelsmes specifisku mācīšanās traucējumu. Pasaules
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības
SīkākRīgā
APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās
SīkākMicrosoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]
Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana
SīkākPowerPoint Presentation
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās
Sīkākskaitampuzle instrukcija
MUZLE SKAITĀMPUZLE UZDEVUMU VARIANTI ARITMĒTIKAS PAMATU APGŪŠANAI. 1. 1. Saliek pamatni ar 10 rindām (pirmajā rindā 1 kauliņš, apakšējā 10 kauliņi). Kauliņus aiz apļiem atstāj tukšus. Skaita kauliņus katrā
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju /-as, kurai/-ām tiek piedāvāts studiju kurss Statuss
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
SīkākS-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoinovācija Kursa nosaukums angliski Innovation Management and Eco Innovation Kursa nosaukums
SīkākKONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākSkrundas novada Jaunmuižas pamatskolas PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA AKTUALIZĀCIJA Iestādes vispārīgs raksturojums gadā tika izveidots Sk
Skrundas novada Jaunmuižas pamatskolas PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA AKTUALIZĀCIJA 31.08.2017. 1. Iestādes vispārīgs raksturojums 2009. gadā tika izveidots Skrundas novads, kurā iekļauti Raņķu, Rudbāržu, Nīkrāces
SīkākA.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS
DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,
SīkākRīgas Tehniskā universitāte Apstiprinu: Studiju prorektors Uldis Sukovskis Rīga, Programmēšanas valoda JavaScript - Rīga Neformālās izglītī
Rīgas Tehniskā universitāte Apstiprinu: Studiju prorektors Uldis Sukovskis Rīga, 11.04.2019 Programmēšanas valoda JavaScript - Rīga Neformālās izglītības programmas nosaukums 1. Izglītības programmas mērķis
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākMicrosoft Word - kompozicija.doc
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola profesionālās ievirzes izglītības programma Vizuāli plastiskā māksla Mācību priekšmeta Kompozīcija programma 1. Mērķi: 1.1 veicināt izglītojamā māksliniecisko, intelektuālo
SīkākVĀRDU KRĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA UN VĀRDU IZPRATNES VEIDOŠANA 1. KLASES BĒRNIEM AR VALODAS SISTĒMAS NEPIETIEKAMU ATTĪSTĪBU MATEMĀTIKAS APGUVEI Vocabulary E
VĀRDU KRĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA UN VĀRDU IZPRATNES VEIDOŠANA 1. KLASES BĒRNIEM AR VALODAS SISTĒMAS NEPIETIEKAMU ATTĪSTĪBU MATEMĀTIKAS APGUVEI Vocabulary Expansion and Word Comprehension Formation to the First
SīkākAnita Palapa Liepājas Universitātes Studiju programmas Logopēdija 3. kursa studente Liepājas Katoļu pamatskolas praktikante Jautras spēles visai ģimen
Anita Palapa Liepājas Universitātes Studiju programmas Logopēdija 3. kursa studente Liepājas Katoļu pamatskolas praktikante Jautras spēles visai ģimenei, kas attīsta, pilnveido bērna lasītprasmi un rakstītprasmi,
SīkākKANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr
KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV - 3135 Reģ. Nr. 90009930116, Tālrunis 63155356, fakss 631 55356, e-pasts:
SīkākMeza skola metodes pirmsskola
FIGŪRU APGŪŠANA Veidot konkrēto figūru sadarbojoties ar citu bērnu Ar maziem solīšiem viens pāris sniegā veido vienu figūru Ar sniegu pārklāts laukums, laminētas kartiņas ar figūrām Bērni sadalās pa pāriem.
SīkākIevadlekcija.
Telpisko datu digitālā apstrāde Biol2021 Ievadlekcija Kārlis Kalviškis, LU Bioloģijas fakultāte 2013. gada 8. februārī Īss kursa apraksts Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar telpisko datu ieguvi un
SīkākMicrosoft Word _Pamatjoma.doc
Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem
SīkākAudzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība
TUKUMA VAKARA UN NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA Izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4314900206 Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90001637109 Zemītes iela 5/1, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 63129196 - direktors,
SīkākPowerPoint Presentation
Mācīšanās Virtuālajā Realitātē P O T E N C I Ā L S I N O VAT Ī VĀ M M Ā C Ī B U S T R AT Ē Ģ I J Ā M UN M Ā C Ī B U M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N A I L a n a D r e i m a n e KUR SĀKSIM? KĀPĒC VR MĀCĪBU
SīkākPowerPoint Presentation
No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības
SīkākAPSTIPRINĀTS
Preiļu novada dome Preiļu 1. pamatskola Reģ. Nr. 4212900356 Daugavpils ielā 34, Preiļu novadā, LV-5301, Tālruņi: 65322749, 65322084, e-pasts: preilu1psk@pvg.edu.lv APSTIPRINĀTS ar Preiļu 1.pamatskolas
SīkākPowerPoint prezentācija
VALSTS PĀRBAUDĪJUMU NORISE 2017./2018.MĀCĪBU GADĀ Juta Upīte, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece juta.upite@svg.lv 2017 NOTEIKUMI PAR VALSTS PAMATIZGLĪTĪBAS STANDARTU (MK Nr.468) 23. Valsts
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā (ja kursu docē krievu, vācu vai franču valodā) Studiju programma/-as, kurai/-ām tiek piedāvāts
SīkākSpeckurss materiālu pretestībā 3. lekcija
Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Ģeometriski mainīgas un nemainīgas sistēmas Stieņu sistēmu struktūras analīzes uzdevums ir noskaidrot, vai apskatāmā sistēma ir ģeometriski mainīga, vai nemainīga.
SīkākMicrosoft Word - Papildmaterials.doc
SATURS DARBĪBAS AR DARBGRĀMATAS LAPĀM... 2 1.1. Pārvietošanās pa lapām...2 1.2. Lapas nosaukuma maiņa...3 1.3. Jaunas darblapas pievienošana...3 1.4. Lapas pārvietošana un dublēšana, lietojot peli...4
Sīkāk10.klasei
Par mācību priekšmetu vēsturi... Latvijas un pasaules vēstures skolotājs, Dr.paed. Pāvels JURS www.pavelsjurs.lv Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas
SīkākOGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v
OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi
SīkākPowerPoint prezentācija
lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies
SīkākApstiprināts
Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv
SīkākOGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v
OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Izglītojamo mācību
SīkākInstrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem
Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.
SīkākApstiprināts
APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākB_Briede
LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu
SīkākLaboratorijas darbi mehānikā
Laboratorijas darbs Nr..1 Elektrisko mēraparātu pārbaude un mērdiapazona paplašināšana Studenta vārds, uzvārds:... Fakultāte, grupa:... Studenta apliecības numurs:... Teorētiskais pamatojums Praksē ne
SīkākKo mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām?
Problēmizraisoša uzvedība. Cēloņsakarību meklējumos 2018.gada 13.novembrī Līga Bērziņa Latvijas Autisma apvienība Stāsts nr 1 Ir bērni, kuri nonāk izglītības iestādēs, nezinot: kas ir droša distance, kas
SīkākAustra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā
Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi
SīkākAvision
Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības
SīkākInformācijas tehnoloģiju integrēšana mācību priekšmetos J.Joksts J.Brakšs
Informācijas tehnoloģiju integrēšana mācību priekšmetos J.Joksts J.Brakšs Mūsdienu tendence! Dažādas dzīves sfēras = mācību priekšmeti Arvien nozīmīgāka ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pielietošanas
SīkākLatvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss ,
Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4513901295, Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss 63922473, e-pasts: 2.vidusskola@bauska.lv, www.bauska.lv APSTIPRINĀTI
SīkākMicrosoft PowerPoint - petnieciba2011iv.ppt
Pamatnostādnes pētījuma veikšanai un ziņojuma sagatavošanai Doc.I.Vīberga 2011.gads Sieviete ar grāmatu. Pablo Picasso. 1 Kas ir pētniecība? Zinātniskā pētniecība ir sistemātiska, kontrolēta, empīriska
SīkākMicrosoft Word - Abele
LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru
SīkākDārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē
Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē, zaķīt! Māmiņas puķes nevar ēst! Zaķis lēkā mūsu dārzā.
SīkākEuropass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: E-pasts Pilsonība Latvijas
Europass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: 67976735 E-pasts rudolfs.kalvans@svg.lv Pilsonība Latvijas Dzimšanas datums 09.12.1980. Ģimenes stāvoklis Precējies
SīkākApstiprināts
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017
Sīkāk4.6. kalendāra gada laikā organizē vismaz divus informatīvi izglītojošus pasākumus par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar sp
4.6. kalendāra gada laikā organizē vismaz divus informatīvi izglītojošus pasākumus par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar speciālām vajadzībām: 4.6.1. vismaz vienu pedagogu profesionālās
SīkākRĪGAS DAUGAVGRĪVAS VIDUSSKOLA Parādes iela 5C, Rīga, LV-1016, tālrunis , fakss , e-pasts PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2016
RĪGAS DAUGAVGRĪVAS VIDUSSKOLA Parādes iela 5C, Rīga, LV-1016, tālrunis 67432168, fakss 67430210, e-pasts rdvs@riga.lv PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2016 Saturs Skolas vispārīgs raksturojums... 4 Skolas misija,
SīkākESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/ /09/IPIA/VIAA/001 Pr
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 Projekta 6.posms: 2012.gada janvāris - aprīlis Balvu
SīkākLU 68 Fizikas sekcija DocBook
Vispārizglītojošās e-fizikas materiālu augstas kvalitātes noformējuma izstrāde, izmantojot DocBook un LaTeX tehnoloģijas Arnis Voitkāns LU 68. konferences Fizikas didaktikas sekcija 5.02.2010. Kas ir augstas
SīkākPowerPoint Presentation
Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība PROJEKTA SAM 8.2.1. ĪSTENOŠANA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ Starpdisciplinārais seminārs Daugavpils Universitātē, 06.11.2018. Eiropas Sociālā fonda projekta Daugavpils
SīkākMicrosoft PowerPoint - Relaksejosie_vingrojumi
Darba vingrošana Relaksējoši vingrojumi pleciem, mugurai un rokām 1 2 1. vingrojums 2. vingrojums Izpildot šo vingrojumu, nedaudz ieliekties kājās. Vienu roku pārlikt pāri otras rokas plecam, kā parādīts
SīkākAPSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.
APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.
SīkākPowerPoint Presentation
Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums
SīkākStudiju kursu apraksta struktūra
Saskaņots: Akadēmiskā darba prorektors asoc.prof. V. Bernhofs Studiju virzienu Mākslas un Izglītība, pedagoģija un sports profesionālā bakalaura studiju programmu STUDIJU KURSU MODUĻA APRAKSTS Studiju
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
SīkākApstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,
Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti
SīkākPRIEKULES VIDUSSKOLA Aizputes iela 1, Priekule, LV-3434 Tālrunis E-pasts Reģistrācijas Nr Direkto
PRIEKULES VIDUSSKOLA Aizputes iela 1, Priekule, LV-3434 Tālrunis 63461098 E-pasts priekulesvsk@priekulesnovads.lv Reģistrācijas Nr. 4113901000 Direktore Irina Tiesnese Pašvērtējuma ziņojums Priekule 2017
SīkākMicrosoft Word - VacuValodaBFa003.doc
Studiju kursa nosaukums Vācu 1 1. kurss 2 KP ECTS kredītpunktu 3 ECTS Semestris, kad kurss tiek 2 Kursa īstenošanas mērėis Attīstīt saruns prasmi un spēju lietot valodu ikdienas situācijās, apgūt saruns
SīkākPedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA.
Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Liene Zeile Liene Millere Līga Matveja-Vlasova Aktualitātes pedagogu profesionālās
SīkākVispārējās izglītības iestādes paraugnolikums
MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākŪsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š
Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst šaurā vietā vai mazā caurumā. Ūsas viņam darbojas kā
Sīkāk7th annual International scientific conference "New dimensions in the development of society" Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci
STUDENTU VAJADZĪBAS PROFESIONĀLĀS ANGĻU VALODAS STUDIJU KURSĀ LLU STUDENTS' NEEDS IN ESP AT LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE Ieva Knope, Mg Paed. LLU/ Department of Languages knopeieva@inboxx.lv tel. +37129427849
SīkākHIV infekcijas izplatība
Aktualitātes HIV profilaksē un ārstēšanā. Sociālo darbinieku iespējas. Seminārs sociālo dienestu darbiniekiem 2019. gada 25. aprīlis Inga Bulmistre «Baltijas HIV asociācija» Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline
SīkākMicrosoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc
Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu
SīkākSlide 1
Kā sākumskolā skolotājiem izdodas veidot stundas, lai mācītu skolēniem domāt kā inženieriem? Ilze France, Dina Sarceviča - Kalviške 02.02.2016. VPP 2014 2017 Jaunā pedagoģija un kompetences attīstoša mācīšanās
SīkākMūsu programmas Programmu ilgums 1 semestris 15 nodarbības 1,5 h nodarbības ilgums
Mūsu programmas Programmu ilgums 1 semestris 15 nodarbības 1,5 h nodarbības ilgums Algoritmika un datorzinības (Vecums: 8 gadi) Kursa mērķis ir sniegt bērniem kopīgo izpratni par datoru un datorprogrammām.
SīkākViss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12
Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12 Vabole lien. Vabole lien lēnām. Labi, lai lien! Vabole ir laba.
SīkākKlase: 1. klase Mēnesis: septembris Tēma: Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Latviešu valoda: Runāšana: Rodas cieņa pret latviešu valodu. Att
Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Rodas cieņa pret latviešu valodu. Attīstas skaidra izruna. Uzsver vārdus un zilbes pareizi. Izrunā pareizi gaŗos un īsos
SīkākPreiļu novada dome Preiļu 1. pamatskola Reģ. Nr Daugavpils ielā 34, Preiļu novads, Preiļi, LV-5301, Tālruņi: , , e-pasts:
Preiļu novada dome Preiļu 1. pamatskola Reģ. Nr. 4212900356 Daugavpils ielā 34, Preiļu novads, Preiļi, LV-5301, Tālruņi: 65322749, 65322084, e-pasts: preilu1psk@pvg.edu.lv Mājas lapa: http://www.p1p.edu.lv/
SīkākPromocijas darba Latviešu valoda kā svešvaloda: lingvodidaktikas virziena attīstība Latvijā un ārpus tās PIELIKUMS Autore: Inga Laizāne
Promocijas darba Latviešu valoda kā svešvaloda: lingvodidaktikas virziena attīstība Latvijā un ārpus tās PIELIKUMS Autore: Inga Laizāne Satura rādītājs 1. pielikums. Pārskats par latviešu valodas kā svešvalodas
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākPresentation
Futbola spēles prasības Sporta skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide inovatīvo pieeju pielietošanā skolēnu fizisko spēju attīstīšanai 17.03.2014 Futbola mērķis: Uzvarēt Futbola momenti:
SīkākRīgas 75.vidusskola Reģistrācijas Nr Ogres ielā 9, Rīga, LV-1019 Tālruņi , , fakss e-pasts Direktore
Reģistrācijas Nr.3613900682 Ogres ielā 9, Rīga, LV-1019 Tālruņi 67145781, 67145846, fakss 67145781 e-pasts r75vs@riga.lv Direktore Ludmila Kašina PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Rīga, 2018. Saturs 1. Izglītības
SīkākESF projekts «Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē» Konsultatīvā nodaļa
ESF projekts «Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē» Konsultatīvā nodaļa 23.11.2016. Inga Millere Konsultatīvās nodaļas vadītāja Konsultatīvās
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30
LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
SīkākSOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION. May 25 th -26 th, ISSN MEDIJU PEDAGOĢISKĀ VĒRTĪBA MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS APGUVĒ: STUDENTU VĒRTĒJ
MEDIJU PEDAGOĢISKĀ VĒRTĪBA MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS APGUVĒ: STUDENTU VĒRTĒJUMS The Value of Media in the Acquisition of Master Degree Program: Students Assessment Emīlija Černova Latvijas Universitāte,
SīkākHORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA Laukuma rekonstrukcija pie Ludzas novada ēkas Raiņa un Stacijas ielau krustojumā. Stacijas iela 38, Ludza LD -1
HORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA LD - GRANĪTA BRUĢA RAKSTS SP LAUKUMA IEKLĀŠANA R 00,00 cm 7 2 4 Tianshan red 4 6 2 4 N 4 GRANĪTA TONĀLS SALIKUMS 4 Granīts G 60 6 Granīts G 60 M=:0 PASŪTĪTĀJS: LUDZAS
SīkākGulbenes pilsētas dome
APSTIPRINĀTS Gulbenes 2.vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa (paraksts) Datums SASKAŅOTS Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis (paraksts) Datums Z.V. Z.V. Gulbenes 2.vidusskola Reģistrācijas
Sīkākseries_155
RAILING SERIES 155 RIPO fabrika SIA Hanzas Street 2, Pinki, Babite district, LV 2107, Latvia 155 Alumīnija margu sērija Aluminum railing series AL.01 AL.02 AL.03 AL.04 AL.05 AL.06 AL.07 AL.08 AL.09 155
SīkākUsing ICT to support novice teachers
Valsts pētījumu programma Inovatīvi risinājumi sociālajā telerehabilitācijā Latvijas skolās iekļaujošās izglītības kontekstā (INOSOCTEREHI) Mediju pratība Ievads Zanda Rubene Informācijas un komunikācijas
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas
SīkākDiapositiva 1
KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs
SīkākDimensionālā pieeja Latvijas klīniskā personības testa izstrādē
Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE apakšprojektu par nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēti un sloga samazināšanu 4. posma pārskata seminārs, 2017.
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
Sīkākv, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace
v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi
SīkākValsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr
1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji
Sīkāk