Kuldīgas 2

Transkripts

1 Kuldīgas 2. vidusskola Lielbritānija,tās pirmsākumi un attīstība Pētnieciskais darbs angļu valodā Darba autors: Gatis Dvilaitis 8. klases skolnieks Darba vadītāja: Laila Meirupska Angļu valodas skolotāja Kuldīga, 2015

2 Saturs 1.Ievads Anglija no gadam Anglija no 16 gadsimtā Tradīcijas Ēšanas paradumi Pētījuma apkopojums Secinājumi Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts Pielikums...11

3 Ievads Lielbritānija ir salu valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Valstī ir konstitucionālas monarhijas pārvaldes forma un tā sastāv no četrām daļām - Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas un Velsas. Lielbritānija ir politiski un ekonomiski viena no pasaules ietekmīgākajām valstīm. Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts, tā darba autoru ir interesējusi jau vairākus gadus, tādēļ pētnieciskā darba tēma ir Lielbritānija,tās pirmsākumi un attīstība Darba mērķis. Noskaidrot autora interesējošos faktus par Lielbritāniju Darb uzdevumi.: 1.Iepazīties ar vēstures faktiem par Lielbritāniju 2. Noskaidrot ēšanas paradumus un tradīcijas 3. Aptaujāt un uzzināt cilvēku viedokli par Lielbritāniju

4 1.Anglija no gadam Par šo laiku nebija daudz informācijas, bet bija pateikts ka. Tā kā pēdējais anglosakšu Veseksas dinastijas karalis Edvards Grēksūdzētājs gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā savu pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu Bastardu, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normāņi kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu Godvinsonu un 26.decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I. Izveidojās t.s. anglonormāņu valsts, kurai puse teritorijas bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā gadā par karali kļuvušais Džons Bezzemis gadā nopietni sastrīdējās ar pāvestu. Strīdā zaudējis, viņš g. spiests atzīt sevi par pāvesta vasali un sāk maksāt tam nodevas. Pa to laiku Francijas karalis Filips II Kapetings atņem gandrīz visas Anglijas karalistes zemes kontinentā. Lai izrautu valsti no panīkuma, Džons ieplānoja vērienīgas valsts centralizācijas un sabiedrības modernizācijas reformas, ieceru ziņā krietni apsteidzot savu laiku. Taču karaļa militāro un finansiālo vājumu izmantoja baroni un pilsētas, kas apvienojās, lai saglabātu veco feodālo kārtību un ierobežotu karaļa varu, nepieļaut valsts iejaukšanos aristokrātijas un pilsētu maģistrātu autonomijā. Šo varas ierobežošanas meklējumu sākotnējais mērķis aprobežojās ar vēlmi atņemt karalim tiesības uzlikt jaunus nodokļus un piespiest to kompensēt baznīcas finansiālos zaudējumus (kas radušies konflikta laikā). Kad situācija bija nonākusi līdz bruņotam konfliktam, karalis nobijās no tā un gada 15. jūnijā parakstīja "Lielo brīvības hartu". Karalis Ričards II1397. gadā sastrīdējās ar Herefordas hercogu Henriju Bolingbroku, kurš gada maijā atgriezās Anglijā no izsūtījuma un, izmantojot Ričarda II prombūtni Īrijā, izsludināja sacelšanos, kuras rezultātā galu galā karalis Ričards II tika gāzts no troņa. Arestēto Ričardu II parlamenta priekšā apsudzēja 33 pārkāpumos, neļaujot viņam sevi nekādi attaisnot. Parlaments atzina viņu par vainīgu un atceltu no troņa. Henrijs kronējās par karali Henriju IV, aizsākot Lankasteru dinastiju Anglijas tronī.

5 2.Anglija no 16 gadsimtā gadā Henrijs VIII atdala Anglijas baznīcu no Romas Katoļu baznīcas, un pasludina sevi par baznīcas galvu - izveidojas t.s.anglikāņu baznīca. Savukārt sākot ar karaļa Edvarda VI valdīšanas laiku ( ), karalistē izplatijās protestantisms. No kontinenta uz Angliju emigrēja daudz protestantu, kas palielināja reformācijas piekritēju īpatsvaru un ietekmi Anglijā. Valsts vara labvēlīgi izturējās pret nīderlandiešu imigrantiem, kuri lika pamatus Londonas amatniecības un pirmo manufaktūru uzplaukumam tika veicināta kuģu būve un pašu angļu tirdzniecības flotes radīšana atcēla labības eksporta aizliegumu, kas veicināja lauksaimniecības uzplaukumu. Tomēr ekonomiski Anglija vēl nebija pieiekami spēcīga gadā izdeva Navigācijas aktu, taču citu valstu spiediena ietekmē to tūdaļ atcēla. Anglija tomēr ieturēja katoļu nometnes pozīcijas gadā Anglija iesaistījās karā pret Franciju kā Vācijas imperatora sabiedrotā (Francija atbalstīja vācu protestantiskos firstus) gadā sākās kotrreformācija (Marijas Anglija vēl vairāk nostājās pret Franciju, sabiedrojoties ar Spāniju. Tā rezultātā tika zaudēta Kalē. Turpmākos gadu desmitus karalisti plosīja ticību kari: ja tronī kāpa katoļticīgs monarhs, virsroku ņēma katoļu partija, savukārt tronī kāpjot monarham protestantam - protestanti gadā karalieneelizabete I izsludināja t.s. Iecietības aktu, kas, lai novērstu pilsoņu karu starp katoļiem un protestantiem, apturēja oficiālās katoļu vajāšanas, atļāva līdz šim vajātajiem katoļiem savās baznīcās ievērot savus rituālus, svinēt misi. Anglijas ārpolitika pamatos orientējās uz cīņu pret Spāniju un sāncensību ar Franciju. Sākot ar gadu Anglija ar naudu un ieročiem sāka atbalstīt Nīderlandes sadumpojušās provinces pret Spāniju. Tāpat atbalstīja portugāļu centienus atjaunot valsti. Valdība turoināja atbalstīt kuģu būvi, liekot pamatus vēlākajai flotei. Atbalstīja angļu pirātu aktivitātes Spānijas Jaunās pasaules kolonijās, kuri tur laupīja t.s. Sudraba flotes kuģus, bet patvērumu rada Anglijā. Krīze sākās pēc gada, kad pēc karalienes pavēles nogalināja (sodīja ar nāvi) Skotijas karalieni Mariju, kura bija meklējusi patvērumu no dumpiniekiem Anglijā. Tik amorāla un prettiesiska monarha izrīcība sacēla sašutuma vētru visā Eiropā un Anglijas starptautisku izolāciju gadā Spānija sūtīja savu kara floti, t.s. Neuzvaramo armādu, taču vētras to iznīcināja, un Anglija ilgstošākā karadarbībā netika iesaistīta. Agresīvā iekšpolitika Īrijā izraisīja gada īru sacelšanos, kuras apspiešanai vajadzēja l

6 3.Tradīcijas Lielbritānija ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros;. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, Toms Stopards, Alans Eikborns un Deivids Hērs. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijas ietvaros aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, Vanesa Redgreiva, Aiens Makelens, Ralfs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvuši pasaules slavu. Lai gan britu teātra mākslas centrs ir Londona, izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums Lielbritānijas kultūras dzīvē ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš 14. gadsimtā sarakstīja darbu "Kenterbijas stāsti", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem. Lielbritānijā pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji Deivids Hoknijs un Frānsiss Bēkons, kā arī tēlnieki Henrijs Mūrs un Barbara Hepvērta. Slaveni arhitekti, piemēram, Kristofers Rens, Inigo Džonss, Džons Nešs un Roberts Adamss, radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās Terijs Ferels un Ričards Rodžerss būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Lielbritānijā strādā arī daudzi izcili modes dizaineri, kuri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē Parīzē.

7 4. Ēšanas paradumi Londonā atrodami neskaitāmi daudz mūsdienu globālajam ritmam tik atbilstošās fusionstila virtuves restorānu. Atliek vien izvēlēties labāko atrašanās vietu un skaistāko dizainu. Taču aizvien mazāk londoniešu un pilsētas viesu redzeslokā nonāk vecā angļu kulinārijas paaudze" - tradicionālie ēdieni un ēšanas paradumi, kuru aizsākumi meklējami simtiem gadu senā vēsturē. Tādas vietas īpaši jāmeklē, taču tas ir tā vērts - ar īstu angļu ceremoniju izslavētājā Londonas Wolseley vien nepietiks, lai tā pa īstam sajustu britu zemes garšu. St. John restorāns ir viens no tiem, kura saimnieki par savu galveno uzdevumu izvirzījuši britu nacionālās virtuves atdzīvināšanu, vienlaikus nedaudz paeksperimentējot ar to. Taču pamatprincips paliek nemainīgs - izmantot no lopiņa visu, kas vien acīm redzams. No šņukura līdz astītei. Gluži kā to savā grāmatā Nose to Tail Eating apraksta viens no St. John īpašniekiem, izbijis arhitekts - Ferguss Hendersons. Tieši gada oktobrī kopā ar Trevoru Guliveru viņš atvēra St. John restorānu Smitfīldas rajonā, turpat blakus milzīgajiem Viktorijas laika tirgus angāriem (te tiek vesti gaļas produkti teju no visas Anglijas!). Šodien kādreizējās dūmotavas ēkā ierīkotais restorāns pārsteidz ar spēcīgu tā laika sajūtu. Georgian stila nams, kura interjers mainīts minimāli - vien sienas un griesti nobalsināti balti un līdzās vecajiem skursteņiem ierīkota virtuve un bārs, kura ēdienkarte uzšņāpta turpat uz melnās tāfeles. Viegls, nepiespiests askētisms, kas netraucē baudīt galveno - autentisko angļu virtuvi. Tik ierastās un visur vienādās karbonādes vietā te pasniedz jēra mēli, žāvētu zuti un fantastisku cūkas vaidziņu sautējumu. Bet kā starteri varat izvēlēties stobrkaulus, kas plašākai publikai varētu būt pazīstami kā kaulu smadzenes... St. John ir diezgan dārgs restorāns un uz vakariņām te galvenokārt pulcējas upper middle-class publika. Spitalfields rajonā atrodas otrs St. John restorāns.

8 Pētījuma apkopojums Tika ikta aptauja. Apjautāti tika 30 cilvēki jā nē jau biju 4th Qtr vēlas aizbraukt uz Lielbritāniju. vai jūs gribētu aizbraukt uz Lielbritānij Rezultāti perāda, ka lielākā daļa aptaujāto jā nē nav bijuši Lielbritānijā. vai esat bijuši Lielbritānijā Rezultāti pierāda,ka lielākā daļa aptaujāto jā nē daļēji vai jūs protat angļu valodu Rezultāti pierāda ka daudzi no apjautātie nezin angļu valodu, bet ir cilvēki kuri zin daļēji un maza daļa zin valodu.

9 Secinājumi Pēc šī darba varu pateikt,ka ir izdarīts viss go es iecerēju un uzzināju,ka: 1.Apvienotā karalise ir bagātīga vēsture. 2.viņiem ir interesantas tradīcijas piemēram, bagātīga teātra tauta. 3.Viņu ēšanas paradumus un no tā var secināt,ka Briti ir tējas mīļotāji. Aptaujāju savus radiniekus un no tā var secināt,ka: a) viņiem ir interese aizbraukt uz Angliju b) Liela daļa neprot angļu valodu,bet ir tādi kuri vidēji prot. c) Liela daļa nav bijusi Lielbritānijā.

10 Pielikums Att1. Lielbritānijas karogs Att2. Lielbritānijas karte