Pētījums Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā ( ) un iesniegto projektu EZF un ELFLA izv

Transkripts

1 Pētījums Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā ( ) un iesniegto projektu EZF un ELFLA izvērtējums 2014.gads LLF Kompetenču centrs

2 Pasūtītājs: 2 Biedrība Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība (RRLAB) Adrese: Nākotnes iela 1, Mālpils, LV Tālrunis: E-pasts: rrlab@inbox.lv Izpildītājs: Biedrības Latvijas Lauku forums LLF kompetenču centrs Tālrunis: E-pasts: aris.adlers@gmail.com Pētījuma autori izsaka pateicību par aktīvu dalību pētījuma tapšanā: Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Saulkrastu, Sējas un Siguldas novadu iedzīvotājiem, kas iesaistījušies vietējās attīstības stratēģijas realizācijā, īstenojot projektus ar EZF un ELFLA finansējumu; Rīgas rajona lauku attīstības biedrības vadībai: Verneram Bērziņam, Valdai Pavlovičai, Ērikam Čoderam, Maijai Muižniecei, Igoram Saboham, Kristīnei Ragainei, Aivaram Jakobsonam, Jurim Liepiņam un Vladislavam Komarovam par aktīvu dalību iesaistoties pētījuma fokusa grupās; Rīgas rajona lauku attīstības biedrības administratīvai vadītājai Inesei Pikaļovai par organizatorisku jautājumu risināšanu pētījuma laikā; Tāpat izsakām pateicību Vijai Vāverei, Maksimam Gončarovam kā arī Siguldas novada Mežlauku saimniekiem par neatsveramu palīdzību pētījuma tapšanas laikā.

3 SATURS 3 Ievads 4 1. Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības un tās darbības teritorijas raksturojums 5 2. Pētījuma metodoloģija 7 3. Vietējās attīstības stratēģijas gadam stipro, vājo pušu, iespēju un draudu atspoguļojums rīcības plānā un tā īstenošanā ELFLA un EZF finansējuma izlietojuma analīze Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas efektivitātes izvērtējums Stratēģijas rīcību īstenošanas efektivitāte Projektu ieguldījums teritorijas attīstību raksturojošajos aspektos Projektu ieguldījums ilgtspējas un dzīves kvalitātes nodrošināšanā laukos VRG efektivitātes izvērtējums Efektivitātes izvērtējuma kopsavilkums Projektu īstenotāju ierosinājumi turpmākajai stratēģijai 87 Secinājumi un rekomendācijas 91 PIELIKUMI 103 Pielikums Nr.1 Vietējās attīstības stratēģijas gadam SVID 104 Pielikums Nr.2 Pārskats par vietējās attīstības stratēģijā plānotajiem un sasniegtajiem rādītājiem112 Pielikums Nr.3 Pārskats par RRLAB darbības teritorijas aktivizēšanas pasākumiem 115 Pielikums Nr.4 Partnerības padomes fokusa grupa VRG darbības teritorijā 117 Pielikums Nr.5 Partnerības padomes fokusa grupa VRG darbības teritorijā 125 Pielikums Nr.6 RRLAB projektu īstenotāju anketas rezultāti 133 Pielikums Nr.6 Pētījuma objekts - projekti 157

4 Ievads 4 Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības (turpmāk RRLAB, partnerība vai VRG) vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā ( ) un iesniegto projektu EZF un ELFLA izvērtējums ir veikts laika posmā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.jūlijam, un to īsteno biedrība Latvijas Lauku forums. Izpētē ir izmantoti dati un iegūtā informācija par laika periodu no 2009.gada janvāra līdz 2014.gada martam. Pētījuma secinājumi un sniegtās rekomendācijas ir saistāmas un attiecināmas uz situāciju, kas tika konstatēta uz vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzsākšanas brīdi un iekļauj īstenoto projektu analīzi 5 projektu konkursa izsludināšanas kārtās. Pētījuma mērķis izvērtēt Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodam (turpmāk stratēģija) ietvaros izsludināto rīcību un iesniegto EZF un ELFLA projektu efektivitāti un finansējuma izlietojuma ietekmi uz stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, kā arī Vietējās Rīcības grupas (turpmāk VRG) darbību stratēģijas ieviešanas procesā. Pētījumā uzmanība tika pievērsta vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas ietekmei uz Inčukalna, Mālpils, Saulkrastu, Sējas un Siguldas novadu un Krimuldas novada Krimuldas pagasta attīstību un veicinātajām pārmaiņām minētajā teritorijā. Pētījuma noslēgumā tiek izvirzīti secinājumi un rekomendācijas, kas galvenokārt izmantojamas jaunas vietējās attīstības stratēģijas izstrādei un tās īstenošanai nākamajā plānošanas periodā. Pētījuma autori: Āris Ādlers, Pētījuma projekta vadītājs un eksperts; Inga Belousa, Pētījuma metodikas izstrādes eksperte; Valdis Kudiņš, Pētījuma vadošais eksperts. Pētījumu līdzfinansē: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas gadam 4.ass pasākuma Vietējo attīstības stratēģijas ietvaros; Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) Rīcības programmas gadam 4.prioritārā virziena Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība ietvaros.

5 1. Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības un tās darbības teritorijas raksturojums 5 Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība dibināta 2006.gada 22.septembrī un tās mērķis ir veicināt biedrības teritoriju pašvaldību līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, lai celtu iedzīvotāju labklājību, nodrošinātu teritorijas racionālu izmantošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, esošo resursu lietderīgu izmantošanu un vides un dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Biedrības juridiskā adrese ir Mālpilī, Nākotnes ielā 1, bet faktiskā biedrības adrese ir Siguldas novada Allažos, Birzes ielā 4. (Allažu pagasta pārvaldes ēka). Biedrības augstāko lēmējinstitūciju veido pilnsapulce, un vietējās rīcības grupas (turpmāk VRG) Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pārvaldes institūciju funkcijas pilda padome, kas darbojas 10 cilvēku sastāvā. Padomi vada padomes priekšsēdētājs Verners Bērziņš. VRG savā darbībā ir izvirzījusi sekojošos uzdevumus: (1) veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā, (2) sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību, (3) veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot VRG sadarbības tīklu, (4) izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus, (5) meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām, (6) piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai, (7) veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās (8) attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī gadā RRLAB ir izstrādājusi vietējās attīstības stratēģiju gadam un tās īstenošanai ir piesaistījusi ELFLA un EZF līdzekļus, nosakot galvenās prioritātes, kas ir (1) veicināt iedzīvotāju aktivitāti, lai viņi iesaistītos lēmumu pieņemšanā un šādi ietekmētu savas dzīves kvalitāti ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, kā arī (2) veicināt uzņēmējdarbības un mājražošanas attīstību un vietējo ražojumu tirgus iespējas, lai veicinātu lauku iedzīvotāju konkurētspēju, mazinātu darbaspēka aizplūšanu no laukiem. Rīgas rajona Lauku attīstības biedrībai ir arī sava mājas lapa ( kurā var atrast biedrības jaunumus, informāciju par Eiropas Zivsaimniecības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, informāciju par RRLAB, dažādus dokumentus kā arī bilžu galeriju, kas vizuāli atspoguļo RRLAB darbību. Biedrība Rīgas Rajona Lauku attīstības biedrība ir biedrības Latvijas Lauku forums biedru organizācija. Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība kā savu darbības teritoriju ir noteikusi Siguldas, Inčukalna, Mālpils, Saulkrastu, Sējas novadu un Krimuldas novada Krimuldas pagasta teritorijas. Partnerības teritorija aizņem 1141,2 km 2 un tajā pēc gada CSP datiem dzīvo iedzīvotāji.

6 6 RRLAB darbības teritorija robežojas ar Ogres, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas, Limbažu, Līgatnes, Amatas novadiem, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu un Rīgas jūras līci. Teritorija ir iekļauta Rīgas Plānošanas reģionā. Siguldas pilsēta, kas atrodas VRG teritorijā ir viena no 21 reģionālas nozīmes attīstības centriem. 59% teritorijas aizņem meži, kas veido Pierīgas zaļo jostu un tiek intensīvi izmantoti Rīgas iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām. Liela daļa no teritorijā atrodamajiem mežiem atrodas dažāda veida aizsargājamās teritorijās, tomēr pēdējos gados izbūvētie meža ceļi meža masīvus sadala ērti pieejamās kvartālu teritorijās, kas veicina intensīvu apmeklējumu un palielina ekoloģisko slodzi. Meži pēdējos gados tiek arī izcirsti un zemes transformētas apbūvei. Lauksaimniecībā apstrādājamā zeme aizņem 26% un atrodas galvenokārt teritorijās attālāk no radiālajām maģistrālēm Sējas, Allažu, Mālpils, Siguldas un Mores pagastos. Lielu daļu no saimniecībām veido sīkās zemnieku saimniecības, kurām grūti konkurēt lauksaimniecības tirgū. 4,7 % no teritorijas aizņem ūdeņi, ko veido Gauja ar pietekām, Daugavas baseina pietekas, kā arī ezeri. Pēdējos gados pieaudzis dīķsaimniecību skaits. 3,8% teritorijas aizņem purvi. RRLAB darbības teritorijā uzskaitīti 20 ģeomorfoloģiskie liegumi, 5 dendroloģiskie dabas pieminekļi, 17 mikroliegumi un 113 valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi, kas rada kopīgo teritorijas pievilcību un tūrisma attīstības priekšnosacījumus. Teritorija tieši nerobežojas ar Rīgas pilsētu, taču tas neizslēdz un nesamazina Rīgas tuvuma tiešo ietekmi. Tā biedrības darbības teritoriju šķērso radiālās maģistrāles (A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži), A2 Rīga -Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), A3 Inčukalns- Valmiera-Igaunijas robeža (Valka). Apdzīvotās vietas teritorijā veidojušās pie galvenajiem ceļiem un to tuvumā. VRG teritoriju šķērso arī 3 dzelzceļa līnijas. Teritorijā ir pārstāvēts visplašākais apdzīvoto vietu spektrs pilsētas, pilsētas tipa lauku ciemi, tipiski lauku ciemi, vasarnīcu un dārzkopības sabiedrību ciemi, lauku viensētas un ārpilsētas kotedžas. Tikpat daudzveidīga ir apdzīvoto vietu funkcionālā loma, apbūves veids un dzīves vides kvalitāte. Teritorijā ir augsts sezonas rakstura apdzīvoto vietu īpatsvars tie ir vasarnīcu un dārzkopības sabiedrību ciemi, kas pārsvarā izvietoti no Rīgas pilsētas apmēram 20 līdz pat 40 km sasniedzamības rādiusā.

7 7 2. Pētījuma metodoloģija Pētījuma mērķis: izvērtēt Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodam (turpmāk stratēģija) ietvaros izsludināto rīcību un iesniegto EZF un ELFLA projektu efektivitāti un finansējuma izlietojuma ietekmi uz stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, kā arī Vietējās Rīcības grupas (turpmāk VRG) darbību stratēģijas ieviešanas procesā. Pētījuma uzdevumi: Veikt partnerības izstrādātās stratēģijas un iesniegto EZF un ELFLA projektu izvērtēšanas pētījuma dizaina un metodikas izstrādi; Veikt partnerības izstrādātās stratēģijas viengabalainības (integritātes) un rezultatīvo rādītāju izvērtēšanu atbilstoši izveidotajai metodikai; Veikt iesniegto EZF un ELFLA projektu efektivitātes un finansējuma izlietojuma atbilsmes izvirzītajiem mērķiem izvērtēšanu atbilstoši izveidotajai metodikai; Veikt VRG darbības efektivitātes analīzi stratēģijas ieviešanas procesā atbilstoši izveidotajai metodikai un iegūtajam stratēģijas rezultatīvo rādītāju izvērtējumam; Sniegt atzinumu par stratēģijas ieviešanas efektivitāti, lai iegūto informāciju varētu izmantot, strādājot pie jaunās vietējās attīstības stratēģijas rezultatīvo rādītāju izstrādes, kā arī partnerības darba organizācijas un uzlabošanas nākamajā plānošanas periodā. Pētījumā izmantotās metodes: Dokumentu analīze, Fokusa grupas diskusija, SVID datu salīdzinošā analīze, Daļēji strukturētās un strukturētās intervijas, Aptauja (anketēšana). Pētījuma objekts Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības darbības teritorijas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas rezultāti un VRG darbība stratēģijas ieviešanas procesā. Pētījuma bāze Allažu, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Vangažu pašvaldības. Pētījuma dizains: Pētījuma ekspertu darba grupas izstrādātais pētījuma dizains atspoguļo pētījuma norises posmus, un katrā no tiem ir konkretizēts mērķis, pētījuma dalībnieki, datu vākšanas metodes un sagaidāmie rezultāti. Pētījuma īstenošanas process un izvēlētās metodes ir pielietotas, respektējot LEADER pieejas īpatnības.

8 8 Pētījuma norisei ir plānoti septiņi posmi: 1) Partnerības izstrādātās vietējās attīstības stratēģijas SVID analīze Pētījuma pirmā posma mērķis ir izvērtēt stratēģijas viengabalainību (iekšējo integritāti): kā un cik lielā mērā SVID analīze ir saskaņota ar partnerības attīstības galvenajām problēmām (vajadzībām), problēmu sekām un iespējamiem stratēģiskajiem risinājumiem. Pētīšanas metode, kas tiks izmantota šajā posmā, ir vietējās attīstības stratēģijas SVID analīze, kurā tiks veikts Stipro, Vājo, Iespēju un Draudu izvērtējums. Īpaša uzmanība tiks pievērsta: vai ar Stiprajām pusēm stratēģijā tiek mazinātas Vājās puses un novērsti Draudi, vai Stiprās puses ir savstarpēji saistītas ar Iespējām, vai Iespējas ir saskaņotas ar Vājajām pusēm un Draudiem, kā / ar kādiem līdzekļiem stratēģijā ir paredzēts mazināt Vājās puses un mazināt Draudus. Sagaidāmie rezultāti: šajā posmā tiks iegūta informācija par stratēģijas viengabalainību (iekšējo integritāti) par to, cik sākotnējā situācijas analīze ir ņemta vērā plānojot situācijas risinājumus un reālajās partnerības darbībās risinot problēmu jautājumus, kā arī plānojot iespējas teritorijas tālākai attīstībai. 2) Partnerības padomes fokusa grupas diskusija Pētījuma otrā posma mērķis ir izvērtēt partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratni, viedokļus, prioritātes un attieksmi pret vietējā attīstības stratēģijā aprakstīto SVID un stratēģijas reālo īstenošanu. Šajā posmā iesaistītie pētījuma dalībnieki ir partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji. Datu vākšanas metode, kas tiks izmantota šajā posmā, ir fokusa grupas diskusija, kur vienlaicīgi tiks intervēti partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji un tiks vērota mijiedarbība starp fokusa grupas dalībniekiem, kas palīdz veiksmīgāk formulēt savu viedokli vai iedziļināties viedokļu daudzveidībā. Balstoties uz detalizētu vietējās attīstības stratēģiju, fokusa grupas diskusijā tiks vākti dati par to, ko partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji sagaida no stratēģijas realizācijas esošajā plānošanas periodā. Fokusa grupas diskusijas laikā, kuras ilgums būs līdz 2 stundām, tiks veikts audio ieraksts. Sagaidāmie rezultāti: šajā posmā tiks izvērtēts, kādas sakarības partnerības pārvaldes institūcija saskata definētajā vīzijā un misijā, un kāda ir partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju attieksme pret vietējā attīstības stratēģijā aprakstīto SVID. Fokusa grupas diskusijas rezultātā tiks iegūti daudzveidīgi dati, kas tiks izmantoti citos pētījuma posmos un nodrošinās iegūtās informācijas daudzveidību, kas savukārt, stiprinās pētījuma ticamību.

9 9 3) Stratēģijas realizēšanas laikā īstenoto EZF un ELFLA projektu atbilstība stratēģijas realizācijas iniciatīvām Pētījuma trešā posma mērķis ir noteikt stratēģijas realizēšanas laikā īstenoto EZF un ELFLA projektu atbilstību stratēģijas realizācijas iniciatīvām. Ar projektu analīzes, interviju un VRG stratēģijas analīzes palīdzību tiks noteikta projektu atbilstība stratēģijā ietvertajām iniciatīvām un iecerēm. Sagaidāmie rezultāti: šajā posmā tiks izvērtēts, kādas vajadzības un ir sasniegtas ar īstenotajiem EZF un ELFLA projektiem. 4) Stratēģijas realizēšanas laikā īstenoto EZF un ELFLA projektu efektivitātes analīze Pētījuma ceturtā posma mērķis ir izvērtēt EZF un ELFLA projektu īstenotāju viedokli par projektu efektivitāti, finansējuma izlietojuma ietekmi un atbilstību RRLAB stratēģijā izvirzītajiem mērķiem. Šajā posmā iesaistītie pētījuma dalībnieki ir stratēģijas realizēšanas laikā īstenoto EZF un ELFLA projektu vadītāji. Datu vākšanas metodes, kas tiks izmantotas šajā posmā, ir klātienes aptaujas un anketas. Datu vākšanai tiks izmantoti jautājumi no stratēģijas rezultatīvo rādītāju izvērtēšanas secinājumiem. Sagaidāmie rezultāti: šajā posmā tiks iegūta informācija par to, kā EZF un ELFLA projekti ir sasnieguši katras rīcības mērķi, kā un cik lielā mērā tie atbilst stratēģijā izvirzītajiem mērķiem. 5) Secinājumu izstrāde par stratēģijas īstenošanas efektivitāti Pētījuma piektā posma mērķis un sagaidāmie rezultāti ir, balstoties uz iegūto datu analīzi, izstrādāt secinājumus par sekojošiem jautājumiem: - Stratēģijas viengabalainība jeb iekšējā integritāte (stratēģijas atbilstība SVID), - EZF un ELFLA projektu atbilstība stratēģijas realizācijas iniciatīvām (rīcību efektivitāte mērķu sasniegšanai). Sagaidāmie rezultāti: šajā posmā tiks apkopoti pētījuma pirmajā un trešajā posmā iegūtie rezultāti par stratēģijas viengabalainību jeb iekšējo integritāti un īstenoto EZF un ELFLA projektu atbilstību stratēģijas realizācijas iniciatīvām. Apkopotā informācija tiks noformēta kā secinājumi, kas tiks izmantoti nākošajos pētījuma posmos. 6) VRG darbības efektivitātes apraksts stratēģijas ieviešanas procesā Pētījuma sestā posma mērķis ir aprakstīt VRG darbības efektivitāti esošajā plānošanas periodā pēc tās veiktajām aktivitātēm, partnerības padomes fokusa grupas diskusijā iegūtās informācijas un stratēģijas rezultatīvo rādītāju izvērtējuma.

10 10 Tiks pārbaudīta arī VRG stratēģijā fiksēto mērķu realizēšanas pakāpe. Sagaidāmie rezultāti: šajā posmā tiks aprakstīta partnerības darbības efektivitāte, ieviešot vietējās attīstības stratēģiju. 7) Pētījuma kopīgo secinājumu un rekomendāciju izstrāde Pētījuma septītā posma mērķis ir apkopot visos iepriekšējos pētījuma posmos veiktos secinājumus un uz tiem pamatojoties izveidot rekomendācijas par stratēģijas ieviešanas efektivitāti, ko varētu izmantot, strādājot pie jaunās vietējās attīstības stratēģijas rezultatīvo rādītāju izstrādes, kā arī partnerības darba organizācijas un uzlabošanas nākamajā plānošanas periodā. Sagaidāmie rezultāti: šajā pētījuma noslēdzošajā posmā tiks izstrādāti pētījuma kopējie secinājumi un rekomendācijas. Pēc pētījuma kopīgo secinājumu un rekomendāciju izstrādes ir iespējama atkārtota fokusa grupas diskusija ar VRG padomi, kad tos varētu prezentēt partnerībai.

11 3. Vietējās attīstības stratēģijas gadam stipro, vājo pušu, iespēju un draudu atspoguļojums rīcības plānā un tā īstenošanā 11 Lai izvērtētu biedrības Rīgas Rajona lauku attīstības biedrība vietējās attīstības stratēģijas viengabalainību (iekšējo integritāti) un konstatētu, cik lielā mērā sākotnējās situācijas analīze ir ņemta vērā, identificējot nepieciešamos risinājumus un plānojot iespējas teritorijas attīstībai, tiek analizētas stratēģijā identificētās stiprās, vājās puses, iespējas un draudi (SVID). Īpaša uzmanība tiek pievērsta to savstarpējai saskaņotībai, kas var apstiprināt stratēģijā izvēlētā mērķa, prioritāšu, pasākumu, rīcību mērķu un piedāvāto risinājumu izveides loģiku. Tāpat SVID analīze palīdz identificēt centrālos problēmu jautājumus un fokusa punktus, kuru risināšanai tiek piesaistītas investīcijas. Analīzē tiek pievērsta uzmanība sekojošajiem aspektiem: vai ar stiprajām pusēm stratēģijā tiek mazinātas vājās puses un novērsti draudi; vai stiprās puses ir savstarpēji saistītas ar iespējām; vai iespējas ir saskaņotas ar vājajām pusēm un draudiem; kā / ar kādiem līdzekļiem stratēģijā ir paredzēts mazināt vājās puses un draudus. Ar pilnu vietējās attīstības stratēģijas SVID analīzi, kas tiek izmantota pētījumā, var iepazīties šī pētījuma dokumenta 1.pielikumā. Vai ar stiprajām pusēm stratēģijā tiek mazinātas vājās puses un novērsti draudi. Kā teritorijas attīstību kavējošie būtiskākie faktori (draudi) RRLAB izstrādātās vietējās attīstības stratēģijas gadam SVID analīzē ir noteikti: Iedzīvotāju aizplūšanas turpināšanās no VRG darbības teritorijas; Sabiedrības novecošanās; Pietiekami liela vidusslāņa neveidošanās vietējā sabiedrībā, saglabājoties lielam nabadzīgo iedzīvotāju skaitam. Ar šiem faktoriem ir saistāmas sekojošās vājās puses - laukos palikušo jauniešu pieaugoša degradācija un nevēlēšanās izglītoties. SVID analīzē, kā konstatēto situāciju uzlabojošais faktors, kas var mazināt identificētās vājās puses un atbilstošos draudus, ir norādītas sekojošās teritorijas stiprās puses - salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika. Iepazīstot projektu, kuri tiek īstenoti VRG darbības teritorijā ar ELFLA un EZF līdzfinansējumu, saturu, var identificēt nozīmīgu skaitu projektu, kuri ir vērsti uz iedzīvotāju brīvā laika iespēju dažādošanu - kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sports) iespēju attīstīšanu. Netiešā veidā šie projekti dod pozitīvu pienesumu identificēto vājo pušu un draudu ietekmes mazināšanai. Tā kā identificētos apjomīgos sociālekonomiskos faktorus maz var ietekmēt ar atsevišķiem projektiem un maza mēroga investīcijām, tad tiešo itekmi uz izmaiņām VRG darbības teritorijā šajā kontekstā nav iespējams izvērtēt tikai ar pētījuma īstenošanai

12 12 pieejamo datu kopu. Projektu efektivitātes analīzē (5.nodaļā) tiek konstatētas pozitīvas tendences, kas risina jauniešu degradācijas un iedzīvotāju aizplūšanas mazināšanās jautājumus. RRLAB teritorijas attīstību, atbilstoši SVID, negatīvi ietekmē tādi draudi kā aktīvo cilvēku pārslodze un izdegšana, kur no otras puses pastāv iniciatīvas trūkums un apātija lielākajai daļai iedzīvotāju. Kā vājās puses darbības teritorijā ir konstatētas sekojošās: Iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, ir sabiedriski mazaktīvi; Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti; Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās; Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība; Aktīvu uzņēmēju apvienību un organizāciju trūkums, zems iedzīvotāju vairuma aktivitātes līmenis; Trūkst sabiedriski aktīvu cilvēku ar organizēšanas un vadīšanas prasmi, esošo pārslodze, īpaši darbā ar jauniešiem; Novadu apvienošanās rezultātā nomaļu veidošanās attālākajās pašvaldībās un sabiedriskās dzīves apsīkums. Kā stiprā puse augstākminēto draudu mazināšanai un vājo pušu novēršanai tiek minēts fakts, ka RRLAB darbības teritorijā ir tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisku organizāciju un interešu grupu. Tomēr situācijas analīzes rezultātā var konstatēt, ka šo tradicionāli aktīvo cilvēku, sabiedrisko organizāciju un interešu grupu skaits ir nepietiekams, lai pozitīvi ietekmētu dzīves kvalitātes uzlabojumus RRLAB darbības teritorijā. Tāpēc Partnerība ir pievērsusi uzmanību iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam, šim nolūkam sludinot projektu konkursus. Iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu atbalstam ir īstenoti 39 projekti, gan novadu centros, gan ārpus tiem. Ir vairāki desmiti organizāciju, kas reģistrējušas savu biedrību, pateicoties iespējai īstenot projektus vietējās attīstības stratēģijas ietvaros. Atbilstoši anketēšanā iegūtajai informācijai no 66 projektiem, ko īsteno NVO, 27 projektus ir īstenojušas biedrības un nodibinājumi, kas ir izveidoti stratēģijas īstenošanas laikā no 2009.gada. Aptaujas dati, kas izvērstāk ir analizēti 5.nodaļā, parāda, ka projekti ir veidojuši pozitīvu ietekmi uz identificēto draudu mazināšanu, kā arī iespēju robežās ir mazinājuši identificētās vājās puses. Izņēmums, ir fakts, ka pētījuma laikā netika konstatēta neviena uzņēmēju apvienības izveide. Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības darbības teritorijai, atbilstoši stratēģijā norādītajam, ir raksturīga nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamību - pagastu nomales un teritorijas starp radiālajām maģistrālēm ir mazāk attīstītas. Tāpat arī kā vājās puses tiek identificētas: atkarība no Rīgas darba devējiem un nepietiekams transporta tīkls. Kontekstā ar norādīto ir identificējami atbilstošie draudi teritorijas attīstībai: Lielā slodze uz esošo novecojušo infrastruktūru, pie augstiem attīstības tempiem var būtiski palielināt izmaksas tās saglabāšanai un remontam, kas savukārt samazina investīciju efektivitāti reģionā; Ekonomiski nepamatotā administratīvi teritoriālā reforma;

13 13 Neskaidra valsts un pašvaldību funkciju un līdzekļu pārdale, kas negatīvi ietekmē reģiona attīstību; Bīstamo kravu tranzīts, kā arī pārrobežu piesārņojuma pārneses draudi ir ekoloģiskais un iedzīvotāju drošības drauds. Konstatēto draudu un vājo pušu mazināšanai partnerība piedāvā izmantot sekojošās stiprās puses - izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, pozitīvo Rīgas ekonomiskā areāla ietekmi uz nodarbinātību, pozitīvo reģiona tēlu, kā arī faktu, ka ir atsaucīgas pašvaldības. Pašvaldību atsaucības rezultātā var redzēt, ka liela daļa investīciju tiek ieguldīta tieši pašvaldību īstenotos projektos, kā arī aptaujāto projektu īstenotāju vidū ir identificējama cieša saikne ar pašvaldībām, to iestādēm. Līdz ar to var teikt, ka ir dota pozitīva ietekme un investīcijas atsevišķu pašvaldību funkciju īstenošanai. Par šiem jautājumiem plašāk tiek izklāstīts 6.nodaļā vērtējot projektu ilgtspēju. Pētījumam identificētās datu kopas (projektu) analīzē netiek konstatēti fakti, kas risina kravu tranzīta piesārņojuma mazināšanas jautājumus. Partnerība arī nav īstenojusi mērķtiecīgu investīciju politiku pakalpojumu pieejamības veicināšanai visā RRLAB darbības teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot ārpus pilsētām, novadu un pagastu centriem esošo teritoriju attīstībai. Investīciju ieguldījumi pakalpojumu pieejamībā vairāk ir saistāmi ar esošo pakalpojumu uzlabošanu kā jaunu pakalpojumu veidošanu. Administratīvi teritoriālā reforma projektu īstenotāju vidu vairāk tiek uztverta kā noticis fakts uz kura pamata tiek būvētas jaunas teritoriālās, ekonomiskās un sociālās saites, tiesa vairāk jauno administratīvo vienību novadu ietvaros kā visā RRLAB darbības teritorijā kopumā. Teritorijas attīstību raksturojošajā SVID analizē ir noteikti vairāki faktori (vājās puses), kas negatīvi ietekmē ekonomisko situāciju novados. Teritorijā ir pieaugošs bezdarba līmenis pēdējo 2 gadu laikā un pastāv darbaspēka aizplūšana no Latvijas darba meklējumos, iedzīvotāju izglītības, prasmju un profesiju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām, nepietiekama transporta infrastruktūras kvalitāte, īpaši neattīstīta lokveida kustība, sliktais ceļu stāvoklis, mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem un amatniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai, kā arī nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs. Kā draudi, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību ir - lielveikalu draudi mazajiem tirgotājiem un arī ražotājiem, uzņēmējdarbības institucionālā vidē esošo nepilnību dēļ un nepietiekoši attīstītās infrastruktūras dēļ samazinājusies vietējo uzņēmēju konkurētspēj, mainīgās lauksaimniecības atbalsta politikas rezultātā traucēta lauksaimniecības ilgtspējīga attīstība un lielo piena pārstrādes uzņēmēju maksātnespēja. Kā atbilstošās stiprās puses, konstatēto draudu un vājo pušu mazināšanai, vietējās attīstības stratēģijā ir noteiktas sekojošās: Valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks; Daudzveidīga uzņēmējdarbība; Ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai; Partnerības teritorijā darbojas KKS Allažu Saime reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem; Ir potenciāls mājražošanas attīstībai;

14 14 Stipras, stabilas, attīstītas zemnieku saimniecības. Tā kā identificēto stipro pušu ietekme uz ekonomisko situāciju raksturojošajām vājajām pusēm ir nepietiekama, tad partnerība ir izmantojusi iespēju investēt uzņēmējdarbības stiprināšanā, lielāku uzmanību pievēršot tieši mājražotāju atbalstam. Tāpat arī ir konstatēti atsevišķi projekti, kas uzlabo uzņēmējdarbību, kas saistīta ar tūrismu. Tomēr kopējais investīciju apjoms ir minimāls, tāpēc arī vietējās attīstības stratēģijas īstenotās ekonomiskās situācijas uzlabošanas iniciatīvas ir uzskatāmas par nepietiekamām un vāju ietekmi uz draudiem un noteiktajām vājajām pusēm. No dabas vides viedokļa teritorijas attīstību, atbilstoši vietējās attīstības stratēģijas SVID analizē konstatētajam, apdraud (draudi) ekoloģiskā pārslodze, nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana. Dabas vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu RRLAB darbības teritorijā negatīvi ietekmē tādas vājās puses kā nevienmērīga un nepietiekama infrastruktūra tūrismam un rekreācijai, vides degradācija urbanizācijas iespaidā, kā arī nepietiekams finansējums valsts un pašvaldības infrastruktūras, kultūras un dabas objektu sakārtošanai. Kā atbilstošās stiprās puses, konstatēto draudu un vājo pušu mazināšanai, vietējās attīstības stratēģijā ir noteiktas sekojošās: Tradicionāli liela tūrisma plūsma Gaujas nacionālajā parkā, iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās; Daudzveidīgi dabas objekti, ievērojami rekreācijas resursi; Ir daudz dažādu dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju. Identificētās stiprās puses viennozīmīgi nemazina ar dabas vidi saistītos draudus un vājās puses, bet ir uzskatāmas kā potenciāls resurss, ko iespējams izmantot turpmākā ilgtspējīgā resursu attīstībā, ekonomiskās un sociālas ievirzes aktivitātēs. Lai gan VRG nav identificējusi atbilstošās stiprās puses, kas varētu mazināt dabas vides draudus un vājās puses, tomēr ir veiktas nozīmīgas investīcijas projektu veidā, kas palīdz pilnveidot esošo tūrisma un rekreācijas infrastruktūru un sakārtot kultūras un dabas objektus. Identificētās stiprās puses RRLAB darbības teritorijā ir sekmīgi izmantotas arī, lai veidotu jaunus tūrisma un rekreācijas objektus, tādā veidā paplašinot pakalpojumu piedāvājumu RRLAB darbības teritorijas iedzīvotājiem un viesiem. Kā piemērus var minēt nodibinājuma Sokrāta Tautskola, biedrības Mores muzejs, nodibinājuma Fonds Pirts muzejam un biedrības Mēs zivīm īstenotās iniciatīvas. Tādiem SVID analīzē norādītajiem draudiem, kā... Birokrātijas dēļ ieilgst projektu apstiprināšana, idejas noveco, izmaksas vairs neatbilst plānotajām. Dažādus projektus atbalsta pēc partiju piederības; Trūkst noteiktu prioritāro virzienu valsts attīstības politikā... un tādai vājai pusei kā... Pārāk sarežģīta un birokrātiska projektu ieviešanas iespēja... RRLAB vietējās attīstības stratēģijā nav identificētas atbilstošās stiprās puses, ar kuru palīdzību varētu tikt mazināta norādīto draudu un vājo pušu ietekme.

15 15 Vai stiprās puses ir savstarpēji saistītas ar Iespējām. Kā pozitīva iespēja, kas izmantojama, ņemot vērā visas RRLAB vietējās attīstības SVID analīzē identificētās stiprās puses ir...izmantot Eiropas Savienības fondu iespējas teritorijas attīstībai... un to nodrošina fakts, ka vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ir piesaistīti ELFLA un EZF fondu līdzekļi. Ir identificētas stirpās puses, kuras ir izmantojamas un attīstāmas atbilstošo vietējās attīstības stratēģijā noteikto iespēju izmantošanai un šī saikne ir apkopota 3.1.tabulā. 3.1.tabula. Stipro pušu sasaiste ar iespējām. Stiprās puses Ir tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisku organizāciju un interešu grupu; Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika Valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks -Daudzveidīga uzņēmējdarbība; -Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis -Ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai; -Pozitīvs reģiona tēls; Rīgas ekonomiskā areāla ietekme uz nodarbinātību Ir potenciāls mājražošanas attīstībai; Stipras, stabilas, attīstītas zemnieku saimniecības Tradicionāli liela tūrisma plūsma GNP, iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās; Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums; Attīstīta kultūras dzīve, spēcīgi pašdarbības kolektīvi Daudzveidīgi dabas objekti, ievērojami rekreācijas resursi; Augošas iespējas sporta attīstībai jaunas sporta būves Ir daudz dažādu dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju Saistītās iespējas Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas attīstībā, attīstīt iniciatīvu sabiedrībā Stiprināt NVO kapacitāti izveidojot pulcēšanās vietas un atbalstot jaunu NVO veidošanos Pilnveidot izglītības, īpaši mūžizglītības kvalitāti - attīstīt cilvēkresursus Veicināt jaunu pakalpojumu izveidi, atbalstīt inovācijas, uzlabot publisko infrastruktūru, un paaugstināt nodarbinātības līmeni Radīt jaunas darba vietas ienākot jauniem ražotājiem Izmantot pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem atbalstot vietējos ražojumus Pilnveidot kultūrvides resursu izmantošanu Attīstīt esošos un radīt jaunus tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objektus un produktus Veicināt vides saglabāšanu

16 16 Vietējā attīstības stratēģijas SVID analīzē ir identificētas sekojošās stiprās puses... Atsaucīgas pašvaldības (atbalsta iniciatīvu) un laba sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām... Partnerības teritorijā darbojas KKS Allažu Saime reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem... kurām nav iespējams tieši identificēt atbilstošās iespējas. Tomēr šīs stiprās puses veido pozitīvu sadarbības un investīciju dažādošanas iespējas, kas ir veiksmīgi attīstāmas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas laikā. Vai iespējas ir saskaņotas ar vājajām pusēm un draudiem Ir identificētas iespējas, kuras ir izmantojamas lai mazinātu atbilstošās vājās puses un draudus. Šī saikne ir apkopota 3.2.tabulā. 3.2.tabula. Iespēju sasaiste ar vājajām pusēm un draudiem. Iespējas Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas attīstībā, attīstīt iniciatīvu sabiedrībā; Stiprināt NVO kapacitāti izveidojot pulcēšanās vietas un atbalstot jaunu NVO veidošanos Pilnveidot izglītības, īpaši mūžizglītības kvalitāti - attīstīt cilvēkresursus; Veicināt jaunu pakalpojumu izveidi, atbalstīt inovācijas, uzlabot publisko infrastruktūru, un paaugstināt Saistītie draudi un vājās puses Draudi: Aktīvo cilvēku pārslodze un izdegšana; Iniciatīvas trūkums un apātija iedzīvotājos Vājās puses: Iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, ir sabiedriski mazaktīvi; Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti; Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās; Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība; Aktīvu uzņēmēju apvienību un organizāciju trūkums, zems iedzīvotāju vairuma aktivitātes līmenis; Trūkst sabiedriski aktīvu cilvēku ar organizēšanas un vadīšanas prasmi, esošo pārslodze, īpaši darbā ar jauniešiem; Novadu apvienošanās rezultātā nomaļu veidošanās attālākajās pašvaldībās un sabiedriskās dzīves apsīkums Nav identificēti izteikti saistītie draudi. Vājās puses: Pieaugošs bezdarba līmenis pēdējo 2 gadu laikā un darbaspēka aizplūšana no Latvijas darba meklējumos; Iedzīvotāju izglītības, prasmju un profesiju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām;

17 17 nodarbinātības līmeni; Radīt jaunas darba vietas ienākot jauniem ražotājiem; Izmantot pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem atbalstot vietējos ražojumus Pilnveidot kultūrvides resursu izmantošanu; Veicināt vides saglabāšanu; Attīstīt esošos un radīt jaunus tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objektus un produktus Izmantot Eiropas Savienības fondu iespējas teritorijas attīstībai Nepietiekama transporta infrastruktūras kvalitāte, īpaši neattīstīta lokveida kustība, slikts ceļu stāvoklis; Mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem un amatniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai; Nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs Draudi: Ekoloģiskā pārslodze Rīgas zaļajā zonā; Nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana Vājās puses: Nevienmērīgi un nepietiekami attīstīta tūrisma un rekreācijas infrastruktūra; Vides degradācija urbanizācijas ietekmē; Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldības infrastruktūras, kultūras un dabas objektu sakārtošanai Draudi: Birokrātijas dēļ ieilgst projektu apstiprināšana, idejas noveco, izmaksas vairs neatbilst plānotajām; Dažādus projektus atbalsta pēc partiju piederības Vājās puses: Pārāk sarežģīta un birokrātiska projektu ieviešanas iespēja Kā / ar kādiem līdzekļiem stratēģijā ir paredzēts mazināt vājās puses un draudus. Kopumā Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības darbības teritorijā atbilstoši SVID analīzei raksturīga teritorijas nevienmērīga attīstība, kur teritorijai kopumā ir pozitīvs tēls, aktīvi, kvalificēti un izglītoti iedzīvotāji un izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums gan uzņēmējdarbības, gan tūrisma attīstībai, tomēr ir vērojamas nomaļas vietas, kur nav attīstīta pakalpojumu pieejamība, nepietiekams transporta tīkls, tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūra, kā arī pietiekami liela iedzīvotāju grupa, īpaši jaunieši, kas ir ar neatbilstošu zināšanu līmeni, kā arī neaktīvi un apātiski, kā rezultātā notiek šo cilvēku aizplūšana, kā arī veidojas bezdarbs attiecīgajās teritorijās. Situāciju apdraud gan aktīvo iedzīvotāju pārdegšana, pieaugošā urbanizācija un uzņēmējdarbības industrializācija, kas ietekmē dzīves vidi un tūrisma attīstību. Lai šo situāciju risinātu, Rīgas Rajona Lauku attīstības biedrība piedāvā iesaistīt vietējos iedzīvotājus teritorijas attīstībā, atbalstot NVO veidošanos un stiprinot to kapacitāti. Daudzas NVO ir radušās tādēļ, ka bija iespēja īstenot projektus, tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa NVO ir

18 18 veidojuši cilvēki, kas cieši saistīti ar pašvaldībām un tām pietuvinātām iestādēm. Ir maz organizāciju vai iedzīvotāju grupu, kas ir uzsākušas aktīvu darbību pašas no sevis. Partnerība piedāvā arī pilnveidot mūžizglītību un tās kvalitāti, veicināt jaunu pakalpojumu izveidi, inovāciju atbalstīšanu, publiskās infrastruktūras uzlabošanu, kā arī radīt jaunas darba vietas. Tāpat tiek piedāvāt pilnveidot kultūrvides resursu izmantošanu, vides saglabāšanu, esošo un jauno tūrisma produktu, tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objektu produktu attīstību. Līdz ar to var secināt, ka RRLAB vietējās attīstības stratēģijas SVID analīze ir iekšēji saskaņota un pietiekami līdzsvarota, izdalot atsevišķas problēmu jomas, uz kurām tad attiecīgi arī koncentrējas vietējās attīstības stratēģijas prioritātes un rīcības. RRLAB vietējās attīstības stratēģijā kā iespēju sabiedriskās aktivitātes veicināšanai, kur problēmas pamatā ir sabiedrisko organizācijas nenoformētais juridiskais statuss, nepietiekama NVO kapacitāte un citi, min vietējo iedzīvotāju iesaisti lauku attīstībā, attīstot iniciatīvu sabiedrībā, kā arī stiprinot NVO kapacitāti. Redzot to, ka rīcībā, kas plānota sabiedrisko aktivitāšu atbalstam, liela daļa projektu īstenotāju ir pašvaldības, ir jāsecina ka īstenotais risinājums neatbilst stratēģijā minētajam situācijas iespējamajam risinājumam. Uzņēmējdarbības veicināšanai (tai skaitā lauksaimniecībai) stratēģijā kā iespēja minēta mūžizglītības attīstība, tomēr pētījumu datu kopā projekti, kas vērsti uz cilvēku kompetences palielināšanu to konkurētspējas darba tirgū celšanai, nav identificēti. RRLAB stratēģijas ietvaros ļoti atbilstoši sākotnējam problēmas aprakstam ir veicinājis dabas vides un rekreācijas iespēju uzlabošanu teritorijā ar stratēģijas īstenošanai paredzētajiem finanšu līdzekļiem. RRLAB stratēģijas SVID analizē dominēja divas būtiskas grupas - jaunieši un cilvēki, kas dzīvo attālinātos novados. Šo iedzīvotāju vajadzības ir apmierinātas vairākās rīcībās. Rīcību atbilstība stratēģijas mērķim. Izsludināto rīcību mērķi atbilst stratēģijas mērķim Ilgtspējīga attīstība VRG teritorijā, kas ietver dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos ar tādu NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu kvalitātes un sasniedzamības uzlabošanu un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu vietējiem iedzīvotājiem, tomēr ir novērojamas nianses kur īstenotie projekti tiešā veidā neatbilst stratēģijas mērķis. Ne visi projekti īstenoti lauku apvidos (Piemēram, Siguldas pilsēta). Nav identificēti projekti, kas īstenoti trīspusējā NVO, pašvaldības un uzņēmēju partnerībā. Rīcības Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde mērķa veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi biedrības RRLAB darbības teritorijā atbilstība stratēģijas mērķim ir pamatojas ar RRLAB padomes uzskatu, ka pakalpojumu kvalitāte ir sasaistīta ar produktu ražošanu teritorijā mazajās lauku saimniecībās.

19 19 Vietējās attīstības stratēģijas teritoriju raksturojošie aspekti. Stratēģijā piedāvātie problēmu risinājumi ir viegli sasaistāmi ar stratēģijā iekļauto situācijas aprakstu un izstrādāto SVID analīzi. Balstoties uz SVID analīzes integritāti iespējams identificēt piecus RRLAB teritoriju raksturojošos aspektus, kur katram no šiem aspektiem ir identificējamas atbilstošas rīcības, un attiecīgi arī šo rīcību mērķi. Ar detalizētu SVID analīzes sasaisti ar teritoriju raksturojošajiem aspektiem, rīcībām um rīcību mērķiem var iepazīties pētījuma dokumenta 1.pielikumā. 3.3.tabulā ir sniegti sekojošo teritoriju raksturojošo aspektu raksturojumi un identificētas atbilstošās rīcības un to mērķi: Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Fiziskā un sociālā infrastruktūra Uzņēmējdarbības vide (t. sk. Lauksaimniecība) Dabas vide un rekreācija Kultūrvide un interešu izglītība (t.sk. Sports) Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) 3.3.tabula. Teritoriju raksturojošo aspektu atspoguļojums rīcībās. 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisko organizāciju un interešu grupu, tomēr iedzīvotāji, kas strādā Rīgā ir mazaktīvi, daudzas sabiedriskās grupas nav reģistrētas un darbojas izolēti. Cilvēkiem trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām nelielajās apdzīvotajās vietās, NVO un cilvēku grupām trūkst kapacitātes un zināšanas finanšu piesaistei, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība. Tāpat trūkst uzņēmēju apvienības. Esošie aktīvie cilvēki ir pārslogoti, īpaši darbā ar jauniešiem un trūkst jaunu sabiedriski aktīvi iedzīvotāju. Sabiedriskās dzīves apsīkums vērojams īpaši attālākajās pašvaldībās. Kā iespēja situācijas risinājumam ir minēta iesaistīt iedzīvotājus teritorijas attīstībā un esošo NVO kapacitātes stiprināšana un jaunu NVO dibināšanas atbalstu. Stratēģijā paredzētā rīcība Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) Rīcības mērķis Rīcība paredzēta apmācību, sevis pilnveidošanas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu nodrošināšanai ar to realizēšanai nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu (piemēram, demonstrēšanas iekārtas, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un pasākumu telpu izveide un labiekārtošana). 2. Fiziskā un sociālās infrastruktūra Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis ar pozitīvu reģiona tēlu. Ir atsaucīgas pašvaldības un laba sadarbības ar kaimiņu pašvaldībām kā arī ir pozitīva Rīgas ekonomiskā areāla ietekme uz nodarbinātību. Tomēr, RRLAB vērojama nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamība, kā arī ekonomiskā atkarība no Rīgas darba devējiem. Teritorijā ir arī nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls un nav kompleksas sadarbības sistēmas. Iespējas nav identificētas, tomēr esošai infrastruktūrai ir liela slodze, pastāv ekonomiski

20 20 nepamatota administratīvi teritoriālā reforma, ir neskaidra valsts un pašvaldību funkciju līdzekļu pārdale. Teritoriju skar arī bīstamo kravu tranzīts, kas ietekmē cilvēku drošību. Stratēģijā paredzētā rīcība Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta, lai mazinātu nevienlīdzību sociālās atstumtības riska grupām sociālo un sadzīves pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamību dzīvesvietā vai sociālās palīdzības centros, atbalstītu jaunu pakalpojumu izveidi un esošo pilnveidošanu (piemēram, veļas mazgātavas, pirtis, bērnu pieskatīšanas istabas, rehabilitācijas centru aprīkojums, palīglīdzekļu iegāde, veselības veicināšanas centri, mobilās sociālās brigādes u.c.), kā arī, lai attīstītu jaunus sadzīves pakalpojumus, uzlabotu esošo pakalpojumu kvalitāti, ieviešot jauninājumus, progresīvāku aprīkojumu visām iedzīvotāju grupām. 3. Uzņēmējdarbības vide (t. sk. Lauksaimniecība) Teritorijā ir valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks, ir daudzveidīga uzņēmējdarbība, ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai kā arī darbojas KKS Allažu saime, kas ir reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem. Tomēr, pastāv pieaugošs bezdarba līmenis un cilvēki aizbrauc no teritorijas darba meklējumos. Pastāv arī iedzīvotāju izglītības un prasmju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām, kā arī slikta transporta infrastruktūra. Kā iespējas pastāv pilnveidot izglītības, īpaši mūžizglītības kvalitāti- attīstot cilvēkresursus. Ir jāveicina jaunu pakalpojumu izveide, jāatbalsta inovācijas, jāuzlabo publiskā infrastruktūra, jāatbalsta jaunu ražotāju ienākšana teritorijā. Apdraud uzņēmējdarbības vidi lielveikali un nepilnības uzņēmējdarbības institucionālajā vidē. Ir potenciāls mājražošanai un ir stipras, stabilas zemnieku saimniecības. Tomēr, mazajiem zemniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai kā arī nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs. Ir jāizmanto pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem, atbalstot vietējos ražojumus. Apdraud lauksaimniecisko ražošanu mainīgās atbalsta sistēmas un lielo piena pārstrādātāju maksātnespēja. Stratēģijā paredzētā rīcība EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (Daļa, kas attiecas uz tūrismu) Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijā tiktu attīstīta ar zivsaimniecību un tūrismu saistīta infrastruktūra un atbilstoši pakalpojumi: laivu nolaišanas un izcelšanas vietas, ūdens krātuvju atjaunošana un sakopšana, stāvlaukumu izveide pie ūdenstilpnēm, makšķerēšanas vietu izveidošana vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem, kempingu izveide, dabas un vēstures ekspozīciju

21 Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) izveide vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem saistībā ar zivsaimniecību. Rīcības mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi biedrības RRLAB darbības teritorijā un atbalstīt mājražotājus, kas būtu gatavi ražot, pārstrādāt un piedāvāt tirgum vietējos produktus. Rīcības mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi un pirmapstrādi mājas apstākļos biedrības RRLAB darbības teritorijā (pārstrāde, iepakojums, fasēšana u.c.). 4. Dabas vide un rekreācija Ir tradicionāli liela tūrisma plūsma GNP, kas paver iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās. Ir daudzveidīgi dabas objekti un ievērojami rekreācijas resursi kā arī daudz dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju. Tomēr, pastāv nevienmērīga un nepietiekama rekreācijas infrastruktūra, urbanizācijas ietekmē, degradējas vide kā arī ir nepietiekams finansējums kultūras un dabas objektu sakārtošanai. Ir jāpilnveido kultūrvides resursu izmantošana kā arī jāveicina vides saglabāšana. Ir jāattīsta esošie un jārada jauni tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objekti un produkti, tomēr ieceres apdraud ekoloģiskās pārslodzes draudi Rīgas zaļajā zonā un nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana. Stratēģijā paredzētā rīcība Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (Daļa, kas attiecas uz tūrismu) Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta VRG RRLAB darbības teritorijā esošo publisko laukumu, pagalmu, bērnu rotaļu laukumu, pievadceļu, uzbrauktuvju, stāvlaukumu izveidošanai un uzlabošanai, apkārtnes apzaļumošanai un labiekārtošanai, kā arī lai saglabātu un aizsargātu esošos dabas resursus intensīvās publiskā apmeklējuma vietās, regulētu apmeklētāju plūsmu vides kaitējuma mazināšanai (piemēram, taku, trašu, skatu torņu, kāpņu, tiltiņu ierīkošana, atkritumu savākšanas organizēšana, tualešu izvietošana, objektu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ratiņ krēslos, u.c.) tādējādi veidojot patīkamu un sakārtotu vidi teritorijas iedzīvotājiem. Te netiek atbalstīta tūrisma pakalpojuma izveidošana, bet gan vides resursu saglabāšana. Rīcība ir paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijā tiktu attīstīta ar zivsaimniecību un tūrismu saistīta infrastruktūra un atbilstoši pakalpojumi: laivu nolaišanas un izcelšanas vietas, ūdens krātuvju atjaunošana un sakopšana, stāvlaukumu izveide pie ūdenstilpnēm, makšķerēšanas vietu izveidošana vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem,

22 22 Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) kempingu izveide, dabas un vēstures ekspozīciju izveide vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem saistībā ar zivsaimniecību. 5. Kultūrvide un interešu izglītība (t.sk. Sports) RRLAB teritorijā ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits un pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika, tomēr vērojama laukos palikušo jauniešu daļas pieaugoša degradācija, nevēlēšanās izglītoties. Situāciju apdraud fakts, ka turpinās iedzīvotāju aizplūšana, jo notiek sabiedrības novecošanās. Sabiedrībā neveidojas arī pietiekami liels vidusslānis, saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju skaits. Ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums kā arī ir attīstība kultūras dzīve, ir spēcīgi pašdarbības kolektīvi, tomēr pastāv nepietiekama materiālā bāze tradicionālai kultūrai un interešu izglītībai. Ir augošas iespējas sporta attīstībai- ir jaunas sporta būves Stratēģijā paredzētā rīcība Rīcības mērķis Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Rīcība ir paredzēta daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pasākumu tehniskai nodrošināšanai, kultūras kopu aprīkojuma uzlabošanai, kā arī tradīciju saglabāšanas, novadpētniecības un kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas pasākumu nodrošināšanai, praktiskai kultūras pieminekļu sakopšanai u.c.(piemēram, tērpu iegāde, diktofonu, fotoaparātu, demonstrēšanas un atskaņošanas iekārtu, datu apstrādes programmu iegāde, krātuvju telpu izveide, dekorāciju, skatuves aprīkojuma iegāde, informācijas stendu izveide u.c.) Rīcība ir paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijas piekrastes zonā un zivsaimniecības teritorijās attīstītu infrastruktūru, piemēram, izbūvētu estrādes, sporta laukumus, pludmales, norādes, pieturvietas, soliņus, atkritumu tvertnes, apgaismojumu u.c., kā arī objektus pielāgotu personām ar kustību traucējumiem Rīcība ir paredzēta sevis pilnveidošanas un brīvā laika pavadīšanas veidu dažādošanai, (piemēram, trenažieriem, modeļu sportam, golfam, kartingam, datortehnikas, žurnālistikas, foto, zīda un stikla apgleznošanas u.c. līdzīgu pulciņu izveidei un to darbības tehniskai nodrošināšanai). Pētījumā projektu efektivitāte turpmāk tiks salīdzināta attiecībā gan pret stratēģijas un rīcību mērķiem, gan arī pret teritoriju raksturojošajiem aspektiem, tādā veidā nodrošinot vietējās attīstības stratēģijas integritātes izsekojamību.

23 23 4. ELFLA un EZF finansējuma izlietojuma analīze Rīgas rajona Lauku attīstības biedrībai vietējās attīstības stratēģijas gadam īstenošanai ir piešķirts kopējais sabiedriskais finansējums EUR apmērā, kur EUR tiek piešķirts no ELFLA un EUR no EZF. Pētījuma ietvaros tika padziļināti pētīti 143 projekti, kuru īstenošanu uz pētījuma sākšanas brīdi bija apstiprinājis Lauku atbalsta dienests. Kopīgais sabiedriskais finansējums minētajiem projektiem: EUR. Projektu uzskaitījums ir pieejams 6.pielikumā. No pētījuma datu kopā iekļautajiem projektiem lielākais īstenoto projektu skaits (65) ir Siguldas novadā un vismazāk projektu (10) ir īstenots Krimuldas novadā. Īstenoto projektu sadalījums pa RRLAB darbības teritoriju ir attēlots 4.1.attēlā. 4.1.attēls. Īstenoto projektu skaits dažādos RRLAB darbības teritorijas novados Inčukalna novads Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads Īstenoto projektu skaits dažādos novados RRLAB teritorijā Lai gan kopumā visvairāk projektu ir īstenots Siguldas novadā, tomēr dalot tos uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajos novados, redzams ka lielākais projektu skaits (8.10) uz iedzīvotājiem ir Sējas novadā. Īstenoto projektu sadalījums uz iedzīvotājiem pa RRLAB darbības teritoriju ir attēlots 4.2.attēlā. 4.2.attēls. Īstenoto projektu skaits RRLAB darbības teritorijā uz 1000 iedzīvotājiem. 9,00 8,00 8,10 7,00 6,00 5,68 5,00 4,00 3,00 2,00 1,81 2,37 2,94 3,80 1,00 0,00 Inčukalna novads Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads Īstenoto projektu skaits dažādos novados RRLAB teritorijā

24 24 Pēc otrajā fokusgrupā iegūtajiem datiem var spriest, ka VRG pārstāvji šo situāciju skaidro kā saistītu ar iedzīvotāju mazo skaitu Sējas novadā. Projektu skaits uz iedzīvotājiem Sējas novadā ir liels, jo arī novada Dome iesaistās projektu rakstīšanā. Savukārt, Inčukalna novadā, kur ir vismazākais (1.81) projektu skaits uz iedzīvotājiem, situācija ir atkarīga no aktīvajiem cilvēkiem novadā. No Inčukalna novada teritorijas tika iesniegts daudz vairāk projektu, taču liela daļa nav bijuši kvalitatīvi. Pie tam, šajā novadā nav notikušas kopīgas biedrību sanākšanas un mācības. Arī Inčukalna domes pārstāvji nav aktīvi dalībnieki RRLAB. 4.3.attēls. Stratēģijas ietvaros piesaistītais finansējums (EUR) RRLAB darbības teritorijā sadalījumā pa novadiem , , , , , ,84 0 Inčukalna novads Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads Stratēģijas ietvaros piesaistītais finansējums dažādos novados RRLAB teritorijā 4.4.attēls. Finansējuma EUR sadalījums pa novadiem, neņemot vērā 3 projektus, kuru apjoms pārsniedz , EUR , , , , , ,88 0 Inčukalna novads Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads Stratēģijas ietvaros piesaistītais finansējums dažādos novados RRLAB teritorijā bez 3 projektiem

25 25 Kā rāda 4.3. un 4.4.attēlos sniegtā informācija, tad naudas līdzekļu izteiksmē lielākās investīcijas ir veiktas Siguldas novadā, kam seko attiecīgi Saulkrastu un Sējas novadi. Vismazākais investīciju apjoms ir bijis Krimuldas novadā. Ja no kopējā investīciju apjoma izņem EZF investīcijas ciemu attīstībā, kas ir pārsniegušas EUR/projekts robežu (veiktas Saulkrastu un Sējas novados), tad redzams, ka investīciju apjoms pārējos novados, izņemot Siguldu un Krimuldu, ir bijis līdzvērtīgs. Atšķirīgu ainu parāda 4.5.attēls, kurā ir redzams investīciju ieguldījums novados balstoties uz iedzīvotāju skaitu un neņemot vērā EZF ciemu attīstības lielos projektus. Šajā situācijā atkal lielākās investīcijas uz vienu iedzīvotāju ir veiktas Sējas novadā. Kā arī Siguldas un Mālpils novadā veiktās investīcijas ir lielākas par vidējo rādītāju visā RRLAB darbības teritorijā (sarkanās krāsas kolonna) 4.5.attēls. Piesaistītai finansējums (EUR) uz vienu iedzīvotāju sadalījumā pa novadiem un neņemot vērā 3 projektus, kuru apjoms pārsniedz EUR. 100,00 90,00 80,00 70,00 60,00 50,00 40,00 30,00 20,00 10,00 0,00 19,16 Inčukalna novads 24,97 Krimuldas novads 52,54 Mālpils novads 86,60 Sējas novads 34,01 Saulkrastu novads 48,37 Siguldas novads Stratēģijas ietvaros piesaistītais finansējums dažādos novados RRLAB teritorijā Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju, par to, ka Sigulda un Mālpils ir virs vidējā rādītāja, skaidro kā saistītu ar to, ka Mālpilī pašvaldība vienmēr ir bijusi aktīva, neskatoties uz pieticīgo finansiālo situāciju. Siguldas novadā ietilpst gan pilsētas, gan lauku teritorija, kas savā starpā ir saliedētas un līdzsvarotas projektu īstenošanā arī pagastu iedzīvotāju aktivitāte ir augsta. Līdzsvars starp pilsētas un lauku teritorijas attīstību tiek mērķtiecīgi nodrošināts, piešķirot prioritāti nevis pašvaldības, bet gan NVO iesniegtajiem projektiem. Turpmākais investīciju sadalījums tiek balstīts uz RRLAB darbības teritoriju raksturojošajiem aspektiem, kas identificēti kā nozīmīgi aspekti situācijas un izvirzīto mērķu analīzes rezultātā: Teritoriju raksturojošais aspekts: 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Atbilstošās rīcības: Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai

26 26 2. Fiziskā un sociālā infrastruktūra 3. Uzņēmējdarbības vide (t. sk. Lauksaimniecība) Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Z Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (Daļa, kas attiecas uz tūrismu) Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde 4. Dabas vide un rekreācija Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem Z Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (Daļa, kas neattiecas uz tūrismu) 5. Kultūrvide un interešu izglītība (t.sk. Sports) Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Z Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība 4.6.attēlā redzams, ka Krimuldas novadā būtiskākais investīciju apjoms ir bijis veikts iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes veicināšanā un dabas vides un rekreācijas jautājumu risināšanā, savukārt fiziskās un sociālās infrastruktūras attīstībā nav ieguldītas ELFLA un EZF investīcijas. 4.6.attēls. Krimuldas novadā teritorijas attīstības aspektu risināšanai piesaistītais finansējums ,09 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Krimuldas novads 0 842,9 2. Fiziskās un sociālās infrastruktūras raksturojums 38725, Dabas vide un Uzņēmējdarbības rekreācija vide (t. sk. Lauksaimniecība) 28601,32 5. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka VRG pārstāvji situāciju Krimuldas novadā skaidro ar to, ka interese par projektiem ir, taču pietrūkst zināšanu, ko kompensē ar cilvēku no malas iesaisti projektu pieteikumu rakstīšanā. Lai arī šī pieredze ir kā viena no iespējām, taču daudzas veiksmīgas iniciatīvas netiek īstenotas.

27 27 Inčukalna novadā, atbilstoši 4.7.attēlam, redzams, ka būtiskākais investīciju apjoms ir bijis veikts dabas vides un rekreācijas jautājumu risināšanā, kam seko fiziskās un sociālās infrastruktūras attīstības investīcijas, bet sabiedriskais finansējums nav ieguldīts uzņēmējdarbības vides attīstībā. 4.7.attēls. Inčukalna novadā teritorijas attīstības aspektu risināšanai piesaistītais finansējums ,08 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Inčukalna novads 42753,25 2. Fiziskās un sociālās infrastruktūras raksturojums , Dabas vide un Uzņēmējdarbības rekreācija vide (t. sk. Lauksaimniecība) 35403,98 5. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka VRG pārstāvji situāciju Inčukalna novadā skaidro ar to, ka EZF finansētajiem projektiem (4.teritriju raksturojošais aspekts) ir lielāks kopējais finansējuma apjoms. 4.8.attēlā redzams, ka Mālpils novadā ir veiktas investīcijas visos teritoriju raksturojošajos aspektos, lielāku uzmanību pievēršot kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sporta) jautājumu risināšanai. 4.8.attēls. Mālpils novadā teritorijas attīstības aspektu risināšanai piesaistītais finansējums. Mālpils novads ,3 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte 17793, ,48 2. Fiziskās un sociālās infrastruktūras raksturojums 43203, Dabas vide un Uzņēmējdarbības rekreācija vide (t. sk. Lauksaimniecība) 61577,6 5. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports)

28 28 Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju Mālpils novadā skaidro ar to, ka novadā īpaši aktīva ir invalīdu biedrība, kas ir piesaistījusi līdzekļus ar projektiem, kas veicina iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti, kā arī novadā tiek veiksmīgi īstenotas arī mājražošanas attīstību saistītas iniciatīvas. Sējas novadā, atbilstoši 4.9.attēlam, redzams, ka lielākais investīciju apjoms ir bijis kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sporta) un dabas vides un rekreācijas jautājumu risināšanai. Kā trešais lielākais finansējuma apjoms ir investēts iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes celšanai. Te nav ņemts vērā ,39 EUR lielais publiskais finansējums Sējas pašvaldības īstenotajam projektam Publiskās atpūtas vietas izveide Sējas novadā Pabažu ciemā pie Pabažu ezera. 4.9.attēls. Sējas novadā teritorijas attīstības aspektu risināšanai piesaistītais finansējums. Sējas novads ,86 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte 17928,19 2. Fiziskās un sociālās infrastruktūras raksturojums 11700, , Dabas vide un Uzņēmējdarbības rekreācija vide (t. sk. Lauksaimniecība) 58600,21 5. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) Saulkrastu novadā, neņemot vērā divus Saulkrastu novada domes īstenotos projektus - Zvejniekciema stadiona rekonstrukcija ,2 EUR un Publiskās infrastruktūras nodrošināšana peldvietai "Centrs" Saulkrastos EUR, redzams no 5.10.attēlā sniegtās informācijas, ka izteikti lielākās investīcijas ir veiktas kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sporta) problemātikas risināšanā. Tāpat arī nozīmīgas investīcijas ir bijušas dabas vides un rekreācijas jautājumu risināšanai. Diemžēl Saulkrastu novadā nav veiktas investīcijas uzņēmējdarbības vides attīstībai. Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju Saulkrastu novadā skaidro ar Saulkrastu pilsētas aktivitāti, kas ir piesaistījusi līdzekļus projektiem, kas attiecas uz 4.teritoriju raksturojošo aspektu.

29 attēls. Saulkrastu novadā teritorijas attīstības aspektu risināšanai piesaistītais finansējums ,98 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Saulkrastu novads 17004,42 2. Fiziskās un sociālās infrastruktūras raksturojums 0 3. Uzņēmējdarbības vide (t. sk. Lauksaimniecība) 78788,96 4. Dabas vide un rekreācija ,52 5. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) 4.11.attēlā redzams, ka Siguldas novadā izteikti lielākās investīcijas ir veiktas kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sporta) problemātikas risināšanā, kam seko investīcijas dabas vides un rekreācijas problemātikas risināšanā, u ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka nozīmīgs investīciju apjoms ir veikts arī uzņēmējdarbības vides attīstībā attēls. Siguldas novadā teritorijas attīstības aspektu risināšanai piesaistītais finansējums. Siguldas novads , , , , , Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte 2. Fiziskās un sociālās infrastruktūras raksturojums Dabas vide un Uzņēmējdarbības rekreācija vide (t. sk. Lauksaimniecība) 5. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju Siguldas novadā skaidro ar to, ka Siguldas pilsētas ir nozīmīga tūrisma un kultūras vieta, līdz ar to arī 5.teritorijas attīstības aspektam piesaistītais investīciju apjoms ir adekvāts.

30 30 Turpmākie attēli sniedz pārskatu, kā RRLAB teritoriju raksturojošie aspekti ir saņēmuši investīcijas novadu griezumā balstoties uz iedzīvotāju skaitu. Un te nepārprotams investīciju līderis ir Sējas novads. Iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes veicināšanai lielākās investīcijas uz vienu iedzīvotāju ir veiktas Sējas novadā un mazākās Inčukalna novadā (skat 4.12.attēlu). Analogi 4.13.attēlā parādīts, ka Sējas novadā visvairāk uz vienu iedzīvotāju investēts arī fiziskās un sociālās infrastruktūras sakārtošanas kontekstā. Arī dabas vides un rekreācijas veicināšanā Sējas novadā investīcijas uz vienu iedzīvotāju ir vislielākās, kur pārējos novados ieguldījums ir līdzvērtīgāks (skat 4.14.attēlu). Būtiskas investīcijas uz vienu iedzīvotāju Sējas novadā ir veiktas arī kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sporta) attīstībai, bet 4.15.attēlā sniegtā informācija parāda ka arī Saulkrastu novadā šīs investīcijas ir salīdzinoši lielākas par pārējiem RRLAB darbības teritorijā esošajiem novadiem. Saulkrastu novadā uz vienu iedzīvotāju visvairāk ir investēts arī uzņēmējdarbības vides veicināšanas kontekstā, kur savukārt izteikti zemas investīcijas ir bijušas Siguldas un Inčukalna novados, savukārt Krimuldas novadā šādas investīcijas vispār nav veiktas (skat attēlu) attēls. Uz vienu iedzīvotāju piesaistītais finansējums RRLAB teritorijas novados Iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes veicināšanai. 25,0 22,6 20,0 15,0 12,7 13,1 10,0 7,5 8,8 5,0 1,0 0,0 Inčukalna novads Saulkrastu novads Krimuldas novads Sējas novads Mālpils novads Siguldas novads

31 attēls. Uz vienu iedzīvotāju piesaistītais finansējums RRLAB teritorijas novados fiziskās un sociālās infrastruktūras sakārtošanai. 9,00 8,00 8,06 7,00 6,00 5,00 5,05 5,52 4,35 4,00 3,00 2,95 2,00 1,00 0,00 Saulkrastu novads Sējas novads Mālpils novads Inčukalna novads Siguldas novads 0 Krimuldas novads 4.14.attēls. Uz vienu iedzīvotāju piesaistītais finansējums RRLAB teritorijas novados dabas vides un rekreācijas veicināšanai. 30,00 25,00 24,28 20,00 15,00 12,27 13,65 13,71 10,00 9,17 8,07 5,00 0,00 Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Inčukalna novads Saulkrastu novads Siguldas novads

32 attēls. Uz vienu iedzīvotāju piesaistītais finansējums RRLAB teritorijas novados kultūrvides un interešu izglītības (t.sk. sporta) attīstībai. 90,00 80,00 77,89 70,00 60,00 50,00 53,47 40,00 30,00 20,00 17,48 15,33 10,00 6,78 4,57 0,00 Krimuldas novads Inčukalna novads Mālpils novads Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads 4.16.attēls. Uz vienu iedzīvotāju piesaistītais finansējums RRLAB teritorijas novados uzņēmējdarbības vides veicināšanai. 6,00 5,00 5,06 5,26 4,00 3,00 2,00 1,00 0,00 0,20 Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads 1,00 Siguldas novads 0,00 0 Saulkrastu novads Inčukalna novads

33 33 Pētījuma norises periodā no 143 īstenotajiem projektiem: 90 projektus īstenoja biedrības, 31 projektu - pašvaldības, 11 projektus - nodibinājumi, 5 projektus - SIA, 4 projektus - ZS, 1 projektu - reliģiska organizācija, 1 projektu - individuālais komersants. Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju par piesaistīto finansējumu skaidro ar to, ka pašvaldības projektu īstenošanā sākumā (pirmajos gados) nebija tik aktīvas, jo bija jāiegulda salīdzinoši liels līdzfinansējums. Taču situācija atšķiras pa novadiem attēlā sniegtā informācija liecina, ka arī lielāko investīciju apjomu RRLAB darbības teritorijā ir piesaistījušas biedrības un tām seko pašvaldības. Arī analizējot finansējuma saņēmējus pa sektoriem, redzams, ka lielākais finansējuma saņēmējs ir NVO sektors, savukārt mazāko atbalsta apjomu ir saņēmis komercsektors attēls. Piesaistītais finansējums sadalījumā pa juridiskajām formām. Piesaistītais publiskais finansējums Individuālais komersants Zemnieku saimniecības SIA 4583, , ,66 Pašvaldības ,3 Reļiģiskas organizācijas Nodibinājums 11870, ,64 Biedrības , Kopumā projektus RRLAB vietējās attīstības stratēģijas ietvaros ir īstenojušas 74 juridiskas personas. Vairāk par vienu projektu, īstenojušas 33 juridiskas personas. Atbilstoši 4.1.tabulā redzamajam, lielāko projektu skaitu ir īstenojušas Saulkrastu un Siguldas novadu domes, kam seko Sējas novada dome, Fonds Pirts muzejam un Mālpils novada dome. Saulkrastu novadu dome ir arī saņēmusi lielāko investīciju apjomu.

34 34 Iesniedzējs 4.1.tabula. Aktīvākie projektu īstenotāji RRLAB darbības teritorijā. Projektu skaits Publiskais finansējums Saulkrastu novada dome ,1 Siguldas novada dome ,4 Sējas novada dome ,2 Nodibinājums "Fonds Pirts muzejam" ,04 Mālpils novada dome ,49 Nodibinājums "SOKRATA TAUTSKOLA" ,21 Biedrība "Mores muzejs" ,32 Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība "CERĪBU SPĀRNI" ,13 Pētījuma norises laikā ir konstatēts, ka 58.48% no stratēģijas īstenošanai pieejamā finansējuma ir piešķirti 17 organizācijām, kas īsteno projektus. Projekti ir finansēti 57 nevalstiskajām organizācijām no tām liela daļa ir īstenojušas vairāk kā vienu projektu. No visa NVO piesaistītā finansējuma 42,7% ir saņēmušas 13 nevalstiskās organizācijas (skat 4.18.attēlu) attēls. NVO piesaistītais finansējums. 57,30% 42,70% Lielākās 13 NVO finansējuma saņēmējas Citas 44 NVO finansējuma saņēmējas Pēc otrajā fokusa grupā iegūtajiem datiem var spriest, ka Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju par piesaistīto finansējumu skaidro ar to, ka biedrības, kas ir piesaistījušas ievērojamu finansējumu, ir kompetentas projektu pieteikumu rakstīšanā. Dažas no biedrībām šādu situāciju ir sasniegušas ar mērķtiecīgu, pakāpenisku no mazākām iniciatīvām uz lielākām, un intensīvu darbu, jo šie projekti tām ir vienīgā iespēja attīstībai. Taču atbalsts vairāk ir vēlams jaunām biedrībām, nevis jau esošām. Savukārt sadrumstalotības iemesls ir biedrību norobežošanās, savstarpēja sacensība piesaistot finansējumu. Tiek novērots sadarbības pozitīvo piemēru trūkums. Pētījumā tika identificētas arī tās NVO, kas ir piesaistījušas lielāko finansējuma apjomu savas darbības un projektu nodrošināšanai. Kā parāda 5.19.attēlā sniegtā informācija, tad absolūtais līderis ar 7,3% no NVO piešķirtā finansējuma ir nodibinājums Fonds Pirts muzejam. 4,8% finansējuma ir saņēmis nodibinājums Sokrata Tautskola, 4,5% - biedrība Mores muzejs, 4,1% - biedrība Rekreācija RT, 4% - Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība Cerību spārni.

35 attēls. NVO, kas piesaistījušas vislielāko finansējuma apjomu. Nodbinājums "Finds Pirts muzejam" Biedrība "Mores muzejs" Nodibinājums "SOKRATA TAUTSKOLA" 7,30% 4,50% Biedrība "Rekreācija RT" 57,30% 4,80% 4,10% 4% 3,30% 3% 3,10% Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība "CERĪBU SPĀRNI" Biedrība "A2" Biedrība "Inčukalna invalīdu biedrība" Biedrība "Aicinājums Tev" Biedrība "Mālpils Zivīm" 0,70% 2,30% 2,10% 2,50% Biedrība "Mēs Sējai" Biedrība "Inčukalna Zivsaimnieki" Biedrība "Ozollīči" Izvērtējot finansējuma saņēmējus, tika konstatēts, ka lielai daļai saņēmēju ir diezgan cieša saikne ar pašvaldību. Otrajā fokusa grupā VRG pārstāvji norāda, ka iemesli tam, ka ar pašvaldības institūcijām nesaistīti cilvēki vāji iesistās projektu iesniegšanā un īstenošanā, ir sekojoši: līdzfinansējuma saņemšanai no pašvaldības veiksmīgāk noris tām organizācijām, kurām ir cieša saikne ar pašvaldību. Arī pašvaldības darbinieki kopumā ir kompetentāki dokumentācijas: tehnisko aprakstu un projektu pieteikumu aizpildīšanā, arī elastīgāki prasību izpildē, jo ir pieredze. Ar to ir saistāms arī fakts, ka mājražotāju projektu nav daudz, jo to īstenošanā parasti pašvaldība iesaistās daudz mazāk.

36 5. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas efektivitātes izvērtējums 36 Vietējās attīstības stratēģijas efektivitātes izvērtējums balstās uz stratēģijas ietvaros realizēto projektu efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz: - plānotajiem kvantitatīvajiem un rezultatīvajiem rādītājiem un rīcību mērķiem; - pētījuma ietvaros identificētajiem teritorijas attīstību raksturojošajiem aspektiem (skatīt 4.nodaļu pētījumā), kas parāda projektu rezultātu integritāti ar vietējās attīstības stratēģijā identificēto situācijas analīzi, izvirzīto sasniedzamo mērķi un darbības prioritātēm. Tāpat arī savu vērtējumu par stratēģijas efektivitāti sniedz VRG pārstāvji, kas piedalījās pētījuma ietvaros rīkotajās fokusa grupās. Analizējot fokusa grupas diskusijā iegūtos datus, tika noskaidrotas svarīgākās atziņas, kas raksturo Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratni, viedokļus, prioritātes un attieksmi pret vietējā attīstības stratēģijā aprakstīto un stratēģijas reālo īstenošanu. Īstenotās stratēģijas raksturīgākās iezīmes pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē ir pielietojamība, reprezentabilitāte, nekritiskums un nepilnīgums. Šīs iezīmes norāda uz stratēģijas pragmātiskumu un vienlaicīgi arī nepietiekamību. Stratēģijas pielietojamība izpaužas tās ērtā lietošanā, pārskatāmībā, kas papildināta ar statistisku informāciju, resursiem, nozarēm, un arī rīkiem kā šīs nozares attīstīt. Stratēģija ir reprezentabla, jo tās veidošanā tika iesaistīti visu pašvaldību pārstāvji, arī informācija, kas tika apkopota, attiecas uz visām pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka stratēģija tika izstrādāta pirmo reizi, tā tiek raksturota kā nekritiska, jo balstījās ideālistiskos nolūkos aptvert plašākas iespējas nekā reālā situācija, un to ierobežoja arī pieredzes trūkums. To apstiprina fokusa grupas dalībnieku citāti.. šis ir pirmais periods un sakumā taustījās....pieņemu, ka tajā bija kas labs..,..bija vēlme aptvert neaptveramo. Ir mēģināts, lai neierobežotu..,..ņemot vērā, ka tas bija izmēģinājums, tad viss ir labi!.. Līdz ar to, īstenotā stratēģija bija arī nepilnīga, ko lielā mērā noteica labās prakses pieredžu trūkums. Stratēģijas īstenotāji ir atbalstīto projektu īstenotāji pašvaldība un biedrības, kas nereti savā starpā konkurē. Pašvaldību priekšrocība ir līdzfinansējums, augsta ticamības pakāpe no pārvaldes institūcijas pārstāvju puses, ka projekts tiks īstenots. Šādus secinājumus apliecina fokusa grupas dalībnieku citāti attiecībā uz atbalstu pašvaldībām:..daudz naudas dublēja pašvaldību funkcijas, jo tam bija līdzfinansējums..,..jautājums ir tas, kas uztrauc, ja pašvaldība iesniedz, tad projektu izpildīs. Ja privātais, tad var būt visādi brīnumi. NVO ari visādas. Ir labas un ir sliktas. Vieglāk būtu dot pašvaldībām. Ir jāatzīst NVO, bet labāk būs, ja realizēs pašvaldības.. Biedrības bieži vien savas intereses pakārto vietējās kopienas vajadzībām vai stratēģijas prioritātēm, un, līdz ar to ieguvēji, lai arī ne materiālajā ziņā, ir gan paši, gan RRLAB. Kā piemērus var minēt sekojošos fokusa grupas dalībnieku citātus attiecībā uz biedrību īstenotajiem projektiem..mēs ar savam interesēm, taču mērķos ir kas cits, tai skaitā ari tūrisma atbalsts. Šāda situācija ir - 3 projekti ne sev, bet iedzīvotajiem. Un visi ir apstiprināti un ir pamatīgs tūrisma produkts un tas partnerībai un iedzīvotajiem. Ari

37 37 tūristiem... Vispārīgi, uzticība biedrībām nav tik augsta, kā pašvaldībām, un tas tiek balstīts uz atšķirīgo gan pozitīvo, gan negatīvo pieredzi sadarbībā ar biedrībām. Atbalstīto un īstenoto projektu vispārīgais raksturojums ir tāds, ka tajos ir maz radošuma, un ir novērojama ķēdes reakcija ideju pārņemšanā vienam no otra. Stratēģijas efektivitātes izteiktākais rādītājs ir RRLAB teritorijas iedzīvotājs, jo īpaši iedzīvotāju aktivitātes, pozitīvisma un intereses palielināšanās. Fokusa grupas dalībnieki to apraksta sekojošā veidā:..precīzākais rādītājs ir cilvēks, ja cilvēki nāk un dzīvo, tad viss kārtībā..,..stratēģijas ietvaros ir pamodušies pasīvie cilvēki, sāk interesēties..,..ir izdevies, jo ir aktivitāte un dzirkstele, tas tiešām ir nostrādājis..,..par jauniešiem priecājos.. jau meklē.. par amatieru kolektīvu dalībniekiem un mājražotājiem.. par iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām.. Taču visprecīzākais mērījums varētu būt iedzīvotāju skaita palielināšanās RRLAB teritorijā. Citi stratēģijas efektivitātes rādītāji ir RRLAB teritorijas apdzīvotības un attīstības līdzsvars starp centriem un nomaļu teritorijām, arī sociālekonomisko problēmu risināšana un darbavietu radīšana. Stratēģija ir efektīva arī tad, ja tā tiek veidota no apakšas un balstās uz visiem vietējiem iedzīvotājiem, to vajadzībām un interesēm, taču stratēģijas daudzveidībai nav jābūt pašmērķim. Papildus ieguldījums projektos kā efektivitātes rādītājs nosaka projektu īstenotāju vēlmi ar projektu sasniegt vairāk, nekā norādīts pieteikumā, kas ir visai bieža parādība RRLAB. Arī fakts, ka iesniegto projektu skaits ir lielāks, nekā finansiālais atbalsts, norāda uz to, ka stratēģija lielā mērā ir bijusi efektīva Stratēģijas rīcību īstenošanas efektivitāte Rīgas rajona lauku attīstības biedrība vietējās attīstības stratēģiju plānoja īstenot ar astoņām rīcībām, ko līdzfinansē ELFLA un ar divām rīcībām, ko līdzfinansē EZF gada 17.maijā RRLAB pieņēma lēmumu neīstenot Rīcību Iedzīvotāju pulcēšanās vietu un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un pilnveidošana, jo netika konstatēta atbilstoša iedzīvotāju interese. Tāpat uz pētījuma īstenošanas brīdi netika vērtēta Rīcība Lauksaimniecības produktu pārstrāde un pirmapstrāde mājas apstākļos, pievienojot lauksaimniecības produktiem pievienoto vērtību. Līdz ar to arī netika iegūta informācija par atbilstošajās rīcībās plānotajiem kvantitatīvajiem un rezultatīvajiem rādītājiem. ELFLA finansētā rīcība: Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem. Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 16,34% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā ELFLA finansējuma. Tika organizētas 3 pieņemšanas kārtas gadā projektu iesniegšanas kārta netika izsludināta, jo finansējums rīcībā ir apgūts.

38 38 Rīcība tika paredzēta VRG RRLAB darbības teritorijā esošo publisko laukumu, pagalmu, bērnu rotaļu laukumu, pievadceļu, uzbrauktuvju, stāvlaukumu izveidošanai un uzlabošanai, apkārtnes apzaļumošanai un labiekārtošanai, kā arī lai saglabātu un aizsargātu esošos dabas resursus intensīvās publiskā apmeklējuma vietās, regulētu apmeklētāju plūsmu vides kaitējuma mazināšanai (piemēram, taku, trašu, skatu torņu, kāpņu, tiltiņu ierīkošana, atkritumu savākšanas organizēšana, tualešu izvietošana, objektu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ratiņ krēslos, u.c.) tādējādi veidojot patīkamu un sakārtotu vidi teritorijas iedzīvotājiem. Te netika atbalstīta tūrisma pakalpojuma izveidošana, bet gan vides resursu saglabāšana. Mērķa sasniegšanai tika plānots labiekārtot vismaz 2 publiskos objektus un izveidot vismaz 2 publiskos objektus. Apzinot rīcības ietvaros īstenotos 16 projektus ir konstatēts, ka ir labiekārtoti vismaz 8 un izveidoti vismaz 7 publiskie objekti. Tas liecina, ka sasniegtie kvantitatīvie rādītāji būtiski pārsniedz sākotnēji plānotos, tātad arī projektu ieguldījums identificētajā mērķī ir būtiski nozīmīgs. Attēlā redzams, ka 8 no 16 aptaujātajiem projektiem ir vērsti uz publisko objektu izveidi un 9 no 16 aptaujātajiem projektiem ir vērsti uz publisko projektu labiekārtošanu attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Izveidoti publiskie objekti 8 Labiekārtoti publiskie objekti tabulā ir redzams rīcības ietvaros īstenoto projektu pienesums plānoto rezultātu (kvalitatīvo rādītāju) izpildē. Projektu īstenotāji norādīja, ka tie kopumā ir devuši būtisku ieguldījumu teritorijas estētiskā izskata uzlabošanā (94% projektu) un mazliet vairāk par pusi projektu (63%) ir uzlabojuši vides pieejamību. Rezultatīvais rādītājs tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Uzlabojies teritorijas estētiskais izskats 94 Uzlabojusies vides pieejamība 63 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem attēla redzams ka vislielāko uzmanību projektu īstenotāji (11 projekti) ir pievērsuši objektu pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ratiņ krēslos, tādā veidā paplašinot arī objektu apmeklētāju loku un veidojot vidi draudzīgāku cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā nozīmīgs ieguldījums vides resursu saglabāšanā ir uzskatāma organizētā atkritumu savākšana (8 projekti) un apzaļumošana (5 projekti). Nozīmīgi, ka puse no projektiem ir saistīta ar bērnu rotaļu laukumu izveidi. Šādi projekti var dot pienesumu dzīves kvalitātes uzlabošanā ģimenēm ar bērniem RRLAB darbības teritorijā.

39 attēls rīcības projektos pilnveidotā publiskā infrastruktūra (ELFLA). Nodrošināta objekta pieejamība ratiņkrēslos Organizēta atkritumu savākšana Ierīkots tiltiņš Izveidotas kāpnes Izveidots skatu tornis Izveidota taka Izveidota trase Veikta apzaļumošana Stāvlaukums Uzbrauktuve Pievaddceļš Bērnu rotaļu laukums Pagalms Publisks laukums attēlā parādītā informācija apliecina, ka gandrīz visa publiskajos objektos plānotā infrastruktūras pilnveide ir īstenota. Izņēmums ir kāpņu un skatu torņa izveide, tomēr Otrajā fokusa grupā VRG pārstāvji skaidro, ka pie tā tiek strādāts un tiks rosināts šos objektus pilnveidot nākošajā plānošanas periodā. Līdz ar to var secināt, ka ELFLA finansētās rīcības īstenošana ir bijusi efektīva. ELFLA finansētā rīcība: Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem. Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 13,03% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā ELFLA finansējuma. Tika organizētas 3 pieņemšanas kārtas gadā projektu iesniegšanas kārta netika izsludināta, jo finansējums rīcībā ir apgūts. Rīcība tika paredzēta, lai mazinātu nevienlīdzību sociālās atstumtības riska grupām sociālo un sadzīves pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamību dzīvesvietā vai sociālās palīdzības centros, atbalstītu jaunu pakalpojumu izveidi un esošo pilnveidošanu (piemēram, veļas mazgātavas, pirtis, bērnu pieskatīšanas istabas, rehabilitācijas centru aprīkojums, palīglīdzekļu iegāde, veselības veicināšanas centri, mobilās sociālās brigādes u.c.), kā arī, lai attīstītu jaunus sadzīves pakalpojumus, uzlabotu esošo pakalpojumu kvalitāti, ieviešot jauninājumus, progresīvāku aprīkojumu visām iedzīvotāju grupām tabulā sniegtā informācija par rīcības ietvaros sasniegtajiem kvantitatīvajiem rezultātiem parāda, ka tie ļoti būtiski (līdz pat trijām reizēm) pārsniedz plānotos, tāpēc pamatoti var apgalvot, ka RRLAB, nepalielinot finansējumu, ir būtiski palielinājusi rīcības izvirzītā mērķa izpildi tā kvantitatīvajā izpausmē.

40 tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie rādītāji rīcībā (ELFLA). kvantitatīvie rādītāji plānots sasniegts Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai piemēroto telpu skaits vismaz 3 Vismaz 10 Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai iegādāto iekārtu skaits vismaz 6 Vismaz 15 Jaunradīto pakalpojumu skaits vismaz 2 Vismaz 9 Saglabātu vai izveidoto darba vietu skaits vismaz 6 Vismaz 9 Apzinātie 11 projekti, kas tika īstenoti rīcības ietvaros (5.1.3.attēls) parāda, ka lielāks uzsvars ir likts uz jaunu pakalpojumu radīšanu un telpu piemērošanu esošo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Kā ļoti pozitīvu aspektu var minēt faktu, ka sešos no 11 projektiem ir saglabātas vai izveidotas 9 darba vietas, tādā veidā RRLAB parāda, ka sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide var sekmēt nodarbinātību lauku teritorijās attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Saglabātas vai izveidotas darbavietas 6 Jaunradīti pakalpojumi Iegādātas pakalpojumu sniegšanas organizēšanai iekārtas Izveidotas pakalpojumu sniegšanas organizēšanai piemērotās telpas 6 5,4 5,6 5,8 6 6,2 6,4 6,6 6,8 7 7,2 7 7 Par projektu efektivitāti rīcības ietvaros liecina arī ļoti pozitīvi vērtējamais 11 aptaujāto projektu ieguldījums rezultatīvo rādītāju izpildē (5.1.3.tabula), kas parāda ka faktiski visi plānotie rādītāji ir sasniegti ar maksimālu atdevi. Rezultatīvais rādītājs tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Uzlabojusies pakalpojumu kvalitāte 91 Dažādoti un radušies jauni inovatīvi pakalpojumi 73 Dažādota pieeja pakalpojumiem dažādām sociālām grupām 91 Pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti 91 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem Mazāks ir projektu īstenotāju ieguldījums (73%) inovatīvu pakalpojumu radīšanā vai dažādošanā, jo sociālā inovācija paredz arī būtisku pieredzes apmaiņas komponenti, kas VRG darbības teritorijā tika salīdzinoši maz izmantota. Lai izveidotu vai pilnveidotu sociālos vai sadzīves pakalpojumus, lielākā daļa projektu ir iegādājušies pamatlīdzekļus (5.1.4.attēls).

41 attēls rīcības projektos izveidotie vai pilnveidotie sociālie vai sadzīves pakalpojumi (ELFLA). Izveidotas mobilās sociālās brigādes Izveidots veselības veicināšanas centrs Iegādāti palīglīdzekļi Iegādāts rehabilitācijas centru aprīkojums Bērnu pieskatīšanas istaba Pirts Veļas mazgātava Salīdzinot īstenotos ieguldījumus ar plānotajiem attēlā var redzēt ka šajā plānošanas periodā rīcības ietvaros nav veidotas mobilās sociālās brigādes, veļas mazgātavas un bērnu pieskatīšanas istabas. Otrajā fokusa grupā VRG pārstāvji norādīja ka mobilo sociālo brigāžu izveide ir saistāma ar pašvaldības funkciju un īstenojama ar pašvaldības resursiem. Savukārt veļas mazgātavas plānošanas perioda laikā jau ir izveidotas vairākās biedrībās ar citu finansētāju atbalstu. Tāpat arī VRG pārstāvji norāda ka bērnu pieskatīšanas istaba tiek veidota ar papildus piešķirto finansējumu. Tāpēc var uzskatīt, ka visas plānotās darbības rīcības ietvaros ir īstenotas. ELFLA finansētā rīcība: Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai. Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 28,03% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā ELFLA finansējuma, kas ir vislielākā investīcija salīdzinājumā ar citām vietējās attīstības stratēģijā īstenotajām rīcībām. Rīcība paredzēta apmācību, sevis pilnveidošanas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu nodrošināšanai ar to realizēšanai nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu (piemēram, demonstrēšanas iekārtas, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un pasākumu telpu izveide un labiekārtošana) tabulā sniegtā informācija par rīcības ietvaros sasniegtajiem kvantitatīvajiem rezultātiem parāda, ka tie daudzkārt pārsniedz plānotos. Protams, šāda situācija liecina par ļoti pozitīvu un efektīvu rezultātu, tomēr neadekvāti zemi plānoti rādītāji attiecībā pret plānotajām investīcijām norāda uz diezgan pretrunīgu situāciju un plānošanas kļūdu, ko faktiski arī apstiprina VRG pārstāvji otrajā fokusa grupas sanāksmē. Pieļaujams, ka sasniegtie kvantitatīvie rezultāti ir adekvāti attiecībā pret veiktajām investīcijām, taču šādā situācijā ir arī jāvērtē rezultātu atdeve pret kopīgo stratēģijas mērķi, jo investīciju ieguldījuma apjoms ir nozīmīgs.

42 tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji rīcībā (ELFLA). kvantitatīvie rādītāji plānots sasniegts Iegādātā aprīkojuma un iekārtu skaits vismaz 5 Vismaz 220 Jaunizveidotu vai piemērotu telpu skaits vismaz 2 Vismaz 20 Uzlabojumu izmantošanā iesaistīto personu skaits vismaz 200 Vismaz Apzinātie 31 projekts, kas tika īstenoti rīcības ietvaros (5.1.5.attēls) parāda, ka gandrīz visos projektos iedzīvotāji ir bijuši iesaistīti uzlabojumu izmantošanā un pamatā rīcības ietvaros esošajos projektos ir iegādāts aprīkojums un iekārtas sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai. Tikai 12 projektos tika izveidotas vai piemērotas telpas sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Cilvēki iesaistīti uzlabojumu izmantošanā 29 Jaunizveidotu vai piemērotas telpas 12 Iegādāts aprīkojums vai iekārtas Kā jau tika minēts, ka veikto uzlabojumu izmantošanā ir iesaistīts nozīmīgs iesaistīto personu skaits, tomēr tas ir tikai aptuvenais rādītājs, jo vairāki projektu īstenotāji šādu uzskaiti nav veikuši. Tāpat arī daļa īstenoto projektu ir īstenoti, lai nodrošinātu tādas sabiedriskās aktivitātes, kurās piedalās liela daļa vietējo iedzīvotāju un viesu, kā atbilstošākos piemērus varētu minēt akustisko sistēmu iegāde Siguldā, Siguldas un Mālpils kultūras namu skatuves apgaismojuma izveide, mūzikas instrumentu iegāde orķestrim, bibliotēku labiekārtošana u.tml. Līdz ar to var secināt, ka uzlabojumu lietotāju vietējās sabiedrības un viesu skaits kā sasniegtais rādītājs ir atbilstošs piesaistītajām investīcijām. Projektu ietvaros iegādātais aprīkojums ir ļoti daudzveidīgs un atbilstošs katra projekta izvirzītajam mērķim un identificētajām vajadzībām. Lai gan tikai astoņos no 31 aptaujātajiem projektiem kā būtiskākā aktivitāte tika minēta IT un programmu iegāde (5.1.6.attēls), tomēr pie iegādātā aprīkojuma dominē datortehnika un ar to saistītās papildus ierīces. Tas var norādīt uz faktu, ka ar šīm ierīcēm lietotāji var mācīties un sevi pilnveidot kā to paredz rīcības mērķis. Salīdzinoši daudz ir iegādātas mēbeles, apskaņošanas un apgaismošanas iekārtas, kas ir saistāmas ar brīvā laika aktivitāšu kvalitātes uzlabojumiem un kā centrālā aktivitāte ir minēta 19 projektos (5.1.6.attēls). Ir iegādātas arī tādas specifiskas lietas kā apdedzināšanas krāsnis, sniega pūtējs. Tas var norādīt arī uz noteiktu sabiedrisko aktivitāšu dažādību, lai gan aktivitāšu dažādošana nav bijusi izvirzīta par mērķi šai konkrētajai rīcībai.

43 attēls rīcības projektos realizētās aktivitātes (ELFLA). Pasākumu telpu izveide vai labiekārtošana 19 Iegādātas IT un programmas 8 Iegādātas demonstrēšanas iekārtas Projektu efektivitāte rīcības ietvaros ir redzama 31 aptaujātā projekta ieguldījumā rezultatīvo rādītāju izpildē (5.1.5.tabula), un tā parāda ka plānotie rādītāji nav sasniegti ar maksimālu atdevi. Tas varētu tikt izskaidrots ar samērā lielu īstenoto projektu dažādību, kur projekta specifika, iespējams, neparedz attiecīgā rezultatīvā rādītāja izpildi. 87% projektu ir norādījuši, ka ir dots pienesums pasākumu kvalitātes uzlabojumos un kā iegūtu blakus efektu atsevišķi projektu īstenotāji ievēro, ka...palielinājusies iedzīvotāju savstarpējā saliedētība % projektu ir pieaugusi iedzīvotāju informētība un ieinteresētība teritorijas attīstībā. Kā pozitīvus apliecinājumus projektu īstenotāji nosauc...interesi un vēlmi rakstīt arī savus projektus..., tāpat arī daži projekta īstenotāji ir norādījuši, ka ar projektu rezultātiem vēlas iepazīstināt Siguldas novada domes attīstības komiteju, lai ierosinātu lemt tālāk par Siguldas apkārtnes (ārpus pilsētas) attīstību. Tomēr uzmanība ir jāpievērš faktam, ka tikai 61% projektos, kas īstenoti rīcības ietvaros, ir veidojušās vai aktivizējušās jaunas interešu grupas. Starp tām identificējamas veselības grupa, veco ļaužu interešu grupa, garīgās attīstības grupa, amatnieki. Dažos projektos tika norādīts, ka speciālisti no citiem Latvijas novadiem apmeklē projektu rezultātus un vēlas iegūto pieredzi izmantot savā darbībā. Rezultatīvais rādītājs tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Uzlabojusies pasākumu kvalitāte 87 Izveidojušās vai aktivizējušās jaunas interešu grupas 61 Pieaudzis iedzīvotāju zināšanu un prasmju apjoms 77 Pieaugusi iedzīvotāju informētība un ieinteresētība teritorijas attīstībā % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 71 Kopumā var secināt ka projektu īstenošana rīcības ietvaros ir bijusi efektīva, tomēr kā vājais punkts ir uzskatāma salīdzinoši mazs skaits projektu, kas aktivizējuši jaunas grupas. Tāpat arī jāizvērtē rīcības ietvaros īstenoto projektu ietekmi uz stratēģijas kopējo mērķi.

44 44 ELFLA finansētā rīcība: Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem. Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 14,30% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā ELFLA finansējuma. Tika organizētas 3 pieņemšanas kārtas. Rīcība tika paredzēta daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pasākumu tehniskai nodrošināšanai, kultūras kopu aprīkojuma uzlabošanai, kā arī tradīciju saglabāšanas, novadpētniecības un kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas pasākumu nodrošināšanai, praktiskai kultūras pieminekļu sakopšanai u.c. (piemēram, tērpu iegāde, diktofonu, fotoaparātu, demonstrēšanas un atskaņošanas iekārtu, datu apstrādes programmu iegāde, krātuvju telpu izveide, dekorāciju, skatuves aprīkojuma iegāde, informācijas stendu izveide u.c.) tabulā sniegtā informācija par rīcības ietvaros sasniegtajiem kvantitatīvajiem rezultātiem parāda, ka sasniegtie rezultāti ir augstāki par plānotajiem tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie rādītāji rīcībā (ELFLA). kvantitatīvie rādītāji plānots Sasniegts Kolektīvu, grupu skaits, kas izmanto uzlabojumus vismaz 5 Vismaz 29 Objektu skaits, kuros iegādāts aprīkojums vismaz 3 Vismaz 7 Rekonstruēto kultūras objektu skaits vismaz 2 Vismaz 3 Izstrādāto kultūrvēsturisko materiālu pieaugums, izmantojot uzlabojumus vismaz 2 Vismaz 13 Sakopto kultūras pieminekļu skaits vismaz 2 Vismaz 2 Vislielākais sasniegto rezultātu pieaugums (vairāk kā 5 reizes) ir saistāms ar kolektīvu skaitu, kas izmanto projekta rezultātus un tas ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju, jo 10 no 13 aptaujātajiem projektiem (5.1.7.attēls) to ir norādījuši kā rezultātu un iedzīvotāju aktivitāte ir uzskatāma par vienu no būtiskām aktualitātēm visas stratēģijas kontekstā. Vismaz 6 reizes lielāks par plānoto ir bijis arī kultūrvēsturisko materiālu pieaugums, kas ticis panākts piecu projektu ietvarā. Attiecībā uz kultūrvēsturisko materiālu ir jānorāda fakts, ka daļa projektu īstenotāju norāda, ka arī mūsdienu kultūras aktivitātes veido nozīmīgu daļu kultūras materiāla un ir uzskatāmas par pienesumu šī rādītāja izpildē. Uzmanība ir jāpievērš tam, ka rīcības ietvaros nav bijis zīmīgs pieaugums attiecībā uz kultūras pieminekļu sakopšanu salīdzinājumā ar citiem rādītājiem. Lai gan plānotais rādītājs ir sasniegts, tomēr var uzskatīt ka tā izpildei nav pievērsta pietiekama uzmanība. VRG pārstāvji fokusa grupā šo situāciju skaidro ar faktu, ka projekti, kas saistīti ar kultūras pieminekļiem ir pietiekami komplicēti gan nepieciešamo investīciju, gan arī nesakārtoto īpašumtiesību kontekstā, tāpēc nav bijis arī piemērots piedāvājums no projektu iesniedzēju puses.

45 attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Sakopti kultūras pieminekļi 2 Izstrādāti kultūrvēsturisko materiāli 5 Rekonstruēti objekti 3 Objekti, kuros veikti uzlabojumi 7 Kolektīvi izmanto uzlabojumus Salīdzinot īstenotos ieguldījumus ar plānotajiem attēlā var redzēt ka šajā plānošanas periodā rīcības ietvaros pieci no 13 aptaujātajiem projektiem ir iegādājušies tērpus, līdz ar to šādu aktivitāti var uzskatīt par dominējošu rīcības ietvaros. Aptaujas rezultāti liecina ka nav izveidota krātuves telpas. Otrajā fokusa grupā VRG pārstāvji norādīja ka pie tā tiek strādāts un tiks īstenots nākošajā plānošanas periodā. Uz šo brīdi, piemēram, ir likvidēts novadpētniecības muzejs Mālpilī, to plāno atjaunot pie skolas, kas arī būs kā krātuves telpa attēls rīcības projektos realizētās aktivitātes (ELFLA). Izveidoti informācijas stendi Dekorāciju vai skatuves aprīkojuma iegāde 2 2 Krātuvju telpu izveide 0 Datu apstrādes iekārtas 2 Atskaņošanas iekārta 3 Demonstrēšanas ierīce Fotoaparāts Diktafons Tērpi Projektu efektivitāte rīcības ietvaros ir redzama 13 aptaujāto projektu ieguldījumā rezultatīvo rādītāju izpildē (5.1.7.tabula), un tā parāda ka vislielākais pienesums (92%) ir saistīts ar kultūras aktivitāšu skaita pieaugumu un iedzīvotāju dalību kultūras pasākumos. Tomēr kā nepietiekams ir uzskatāms projektu pienesums kultūras mantojuma apzināšanā (46%) un kultūras pieminekļu estētiskās vērtības un sabiedriskās nozīmības palielināšanā (46%).

46 tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Rezultatīvais rādītājs % no rīcībā aptaujātajiem projektiem Pieaudzis kultūras aktivitāšu skaits 92 Paaugstinājusies kultūras aktivitāšu tehniskā kvalitāte 77 Pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte kultūras pasākumos 92 Pieaudzis kultūras mantojuma apzināšanas materiālu apjoms 46 Pieaugusi sakopto kultūras pieminekļu estētiskā vērtība un sabiedriskā nozīmība 46 Līdz ar to var secināt ka šīs rīcības īstenošanas efektivitāte ir divējāda. Tā ir efektīvi nodrošinājusi kultūras pasākumu daudzveidību un kvalitāti, uzlabojusi kultūras kopu aprīkojumu, taču nepietiekami reaģējusi uz ieguldījumu nepieciešamību kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas pasākumu nodrošināšanā, kā arī praktiskā kultūras pieminekļu sakopšanā. ELFLA finansētā rīcība: Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība. Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 21,22% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā ELFLA finansējuma. Tika organizētas 3 pieņemšanas kārtas gadā projektu iesniegšanas kārta netika izsludināta, jo finansējums rīcībā ir apgūts. Šī ir otra lielākā investīcija salīdzinājumā ar citām vietējās attīstības stratēģijā īstenotajām rīcībām. Rīcība tika paredzēta sevis pilnveidošanas un brīvā laika pavadīšanas veidu dažādošanai, (piemēram, trenažieriem, modeļu sportam, golfam, kartingam, datortehnikas, žurnālistikas, foto, zīda un stikla apgleznošanas u.c. līdzīgu pulciņu izveidei un to darbības tehniskai nodrošināšanai). Līdzīgi kā rīcībā tabulā sniegtā informācija par rīcības ietvaros sasniegtajiem kvantitatīvajiem rezultātiem parāda, ka tie daudzkārt pārsniedz plānotos gan attiecībā uz tehnisko uzlabojumu skaitu gan arī dalībnieku skaitu, kas izmanto uzlabojumus, tāpēc arī šīs rīcības rezultāti ir jāvērtē kontekstā ar investīciju nozīmīgo apjomu un sasaisti ar stratēģijas mērķu sasniegšanu. Tāpēc sasniegtais dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus ir uzskatāms par adekvātu un būtībā ir daudz lielāks, jo arī šajā rīcībā tiek īstenoti projekti, kas aptver plašas iedzīvotāju un viesu grupas tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie rādītāji rīcībā (ELFLA). kvantitatīvie rādītāji plānots sasniegts Tehnisko uzlabojumu skaits vismaz 3 Vismaz 13 Jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju skaits vismaz 3 Vismaz 8 Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus vismaz 50 cilvēki Vismaz 4 800

47 47 Apzinātie, rīcības ietvaros īstenotie, 10 projekti pierāda (5.1.9.attēls), ka faktiski visi projekti ir vērsti uz to, lai iedzīvotāji tiktu iesaistīti projekta rezultātu lietošanā un tas ir vērtējams kā pozitīvs faktors kopējā stratēģijas īstenošanas kontekstā. Pozitīvi ir vērtējams arī fakts ka vairāk kā puse projektu ir sekmējuši jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju izveidi un puse projektu ir veikuši tehniskos uzlabojumus jau piedāvātajos sporta, tehniskās jaunrades un citos brīvā laika pavadīšanas pakalpojumos attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Dalībnieki izmanto uzlabojumus 9 Izveidotas jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas 6 Veikti tehniskie uzlabojumi Šī ir vienīgā rīcība stratēģijā, kas pilnībā ir veicinājusi rezultatīvo rādītāju izpildi (5.1.9.tabula) un tas liecina, ka apstiprinātie projekti ir mērķtiecīgi virzīti uz rīcības mērķa efektīvu sasniegšanu, tomēr rīcības īstenošanas efektivitātes novērtējumam ir jāpievieno vēl viens aspekts stratēģijas ietvaros plānoto izveidoto vai pilnveidoto aktivitāšu atbilstība faktiski realizētajam tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Rezultatīvais rādītājs Uzlabojusies sporta, tehniskās jaunrades vai citu brīvā laika pavadīšanas iespēju kapacitāte Uzlabojusies iespēja radoši izpausties dažādām interešu grupām % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 100 Samazinājies bezdarbības radītais kaitējums sabiedrībai attāls parāda, ka no vietējās attīstības stratēģijā piedāvātajiem risinājumiem faktiski ir īstenots tikai viens kartings. Visi pārējie projekti ir saistīti ar citu sporta, tehniskās jaunrades un brīvā laika pavadīšanas veidu attīstību un tie ir, piemēram, skeitrampu un basketbola laukumu, hokeja laukumu, orientēšanās poligonu u.tml. izveidi. Otrajā fokusgrupā VRG pārstāvji situāciju par to, ka bija plānoti, bet nav īstenoti tādi sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu objekti, kā trenažieri, modeļu sports, golfs, datortehnikas pulciņš, foto pulciņš, stikla apgleznošanas pulciņš, skaidro ar to, ka tehniskās jaunrades pulciņu darbs jau tiek īstenots bez ELFLA finansējuma, arī golfa spēlēšana ir iespējama un arī āra trenažieri ir jau pieejami vai arī daļa no tiem tiks īstenoti ar projektiem, kas ir atbalstīti ar papildus piešķirto finansējumu un netiek vērtēti šajā pētījumā.

48 attēls rīcības projektos izveidotās vai pilnveidotās aktivitātes (ELFLA). Cits Stikla apgleznošanas pulciņš Foto pulciņš Datortehnikas pulciņš Kartings Golfs Modeļu sports Trenažieri Kopumā var secināt, ka rīcība ir īstenota efektīvi, jo ir atbilstoša rīcības mērķim, tomēr saturiskais izpildījums norāda, ka iespējams apzinātās vajadzības nav bijušas pilnībā atbilstošas reālajai situācijai vai arī stratēģijas īstenošana nenotika tik operatīvi, kā tas būtu nepieciešams un atbilstošās vajadzības tika realizētas ar citu resursu palīdzību. ELFLA finansētā rīcība: Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde. Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 7,6% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā ELFLA finansējuma. Tā ir vismazākā investīcija salīdzinājumā ar citām vietējās attīstības stratēģijā īstenotajām rīcībām. Rīcības mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi biedrības RRLAB darbības teritorijā un atbalstīt mājražotājus, kas būtu gatavi ražot, pārstrādāt un piedāvāt tirgum vietējos produktus. Rīcības mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi un pirmapstrādi mājas apstākļos biedrības RRLAB darbības teritorijā (pārstrāde, iepakojums, fasēšana u.c.). Rīcība tika paredzēta iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, un infrastruktūras izveidei lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai, lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos tabulā sniegtā informācija par rīcības ietvaros sasniegtajiem kvantitatīvajiem rezultātiem parāda, ka divi no trim kvantitatīvajiem rādītājiem ir pilnībā sasniegti. Tomēr nav pietiekams jaunizveidoto produktu skaits atbilstoši plānotajam tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie rādītāji rīcībā (ELFLA). kvantitatīvie rādītāji plānots sasniegts Iegādātais tehniskais aprīkojums vismaz 5 saimniecībās Vismaz 6 Izveidotu jaunu produktu skaits Vismaz 5 Vismaz 3 Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus vismaz 10 Vismaz 11

49 49 Apzinātie, rīcības ietvaros īstenotie, 6 projekti pierāda ( attēls), ka visos projektos ir notikusi tehniskā aprīkojuma iegāde un dalībnieki izmanto veiktos uzlabojumus un tikai divi no sēsiem projektiem tiek īstenoti, lai izveidotu jaunu produktu attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Dalībnieki izmanto uzlabojumus 6 Izveidoti jauni produkti 2 Saimniecībās notikusi tehniskā Tāpat arī fiksējot plānotās un faktiski realizētās aktivitātes attēlā redzams, ka visi projekti ir orientējušies uz pārstrādes attīstīšanu, kur četri projekti ir izmantojuši investīcijas fasēšanas iekārtu iegādē un investīcijas nav veiktas produktu iepakošanas uzlabojumos attēls rīcības projektos izveidotās vai uzlabotās aktivitātes (ELFLA). Produktu fasēšana 4 Produktu iepakošana 0 Pārstrāde Reaģējot uz konstatēto, otrajā fokusa grupā Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju par to, ka produktu fasēšana ir plānota, bet nav izveidota, skaidro ar to, ka pie tā tiek strādāts un tiks īstenots nākošajā plānošanas periodā Mālpils novadā. Kā problemātiskas šajā rīcībā mājražotājiem ir prasības sākumā ieguldīt savas finanses, kuras tiek atmaksātas tikai pēc laika. Daļa no mājražotājiem, īpaši tie, kas orientējās uz jaunu produktu izveidi, uzsāka darboties bez ELFLA investīcijām tieši šī iemesla dēļ. Tāpat arī LAD prasība detalizēti aprakstīt produkcijas piegādi un realizāciju, kā arī uzrādīt sadarbības līgumus kļuva par samērā lielu risku, ko mājražotāji iesācēji nav spējīgi uzņemties. To vajadzētu pieprasīt nevis sākot uzņēmējdarbību, bet gan vismaz pēc dažiem veiksmīgiem gadiem. Neskatoties uz to projekti ir devuši nozīmīgu pienesumu nodarbinātības iespēju radīšanai (83% projektu) rīcības un piešķirto investīciju ietvaros tabulā parādīti dati liecina, ka ir pieaugusi arī lauksaimniecību tehniskā kapacitāte un uzlabojusies nodarbinātība laukos, tomēr to ietekme, ņemot vērā minimālo kopējo investīciju apjomu, ir maznozīmīga tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (ELFLA). Rezultatīvais rādītājs Radušās jaunas nodarbinātības iespējas 83 Pieaugusi lauksaimniecību tehniskā kapacitāte 67 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem

50 50 Uzlabota nodarbinātība laukos 67 Līdz ar to var secināt ka šīs rīcības īstenošanas efektivitāte ir atbilstoša piesaistītajām investīcijām, lai gan uz kopējā stratēģijas īstenošanas fona maznozīmīga. EZF finansētā rīcība: Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 42,94% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā EZF finansējuma. Rīcība tika paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijā tiktu attīstīta ar zivsaimniecību un tūrismu saistīta infrastruktūra un atbilstoši pakalpojumi: laivu nolaišanas un izcelšanas vietas, ūdens krātuvju atjaunošana un sakopšana, stāvlaukumu izveide pie ūdenstilpnēm, makšķerēšanas vietu izveidošana vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem, kempingu izveide, dabas un vēstures ekspozīciju izveide vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem saistībā ar zivsaimniecību. Balstoties uz 11 apzinātajiem, rīcības ietvaros īstenotajiem, 11 projektiem ir konstatēts, ka septiņi no 13 kvantitatīvajiem rādītājiem ir sasniegti un, piemēram, kempinga un piknika vietu labiekārtošanas rezultāti ir divkārt pārsnieguši plānoto, tāpat kā tūrisma informācijas izvietošana objektos. VRG pārstāvji fokusa grupā norāda, ka vietējo produktu tirdzniecības vietas kā rezultatīvie rādītāji pēc būtības ir sasniegti īstenojot projektus citās rīcībās, tāpēc šobrīd nav tik aktuāli, savukārt pārstrādes vietu (kūpinātavu) izveide, interneta veikala un zivju barības ražotāju izveide tiks īstenota nākamajā plānošanas periodā zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie rādītāji rīcībā (EZF). kvantitatīvie rādītāji plānots Sasniegts Izveidota vai labiekārtota piekļūšana ūdenstilpnēm, t.sk. personām ar kustību traucējumiem 5 8 Zivsaimniecības pārvadāšanas pakalpojumu piedāvātāju skaits 1 1 Izveidotas laivu nolaišanas un izcelšanas vietas 2 2 Izveidotas laivu, katamarānu, velosipēdu un cita aprīkojuma nomas vietas 2 3 Izveidoti labiekārtoti kempingi un piknika vietas 3 6 Izveidots atrakciju parks 1 1 Zivju, vēžu un dekoratīvo zivju audzēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits 2 1 Izveidoto pārstrādes vietu (kūpinātavu) skaits 1 0 Izveidotas sabiedriskās pludmales 5 4 Zivju barības ražotāju skaits 1 0 Izvietota tūrisma informācija objektos 4 8 Izveidotas vietējo produktu tirdzniecības vietas 3 0 Izveidots vietējā produkta interneta veikals 1 0

51 51 Izvērtējot apzinātos rīcības ietvaros īstenotos 11 projektus ( attēls), redzams, ka izteikta uzmanība ir vērsta uz tūrisma informācijas izvietošanu objektos (8 projekti) un piekļuves nodrošināšanai ūdenstilpnēm, īpaši, personām ar kustību traucējumiem (8 projekti). Vairāk kā puse (6) projektu ir saistīti ar kempingu un piknika vietu izveidi. Tādā veidā tas parāda projektu tiešu saikni ar rīcības mērķi ar tūrismu un zivsaimniecību saistītas infrastruktūras izveide attēls rīcības projekti, kas dod ieguldījumu attīstības stratēģijas kvantitatīvo rādītāju izpildē (EZF). Objektos izvietota tūrisma informācija 8 Izveidoti atrakciju parki 1 Izveidotas sabiedriskās pludmales 4 Izveidoti vietējā produkta interneta veikali 0 Izveidotas vietējo produktu tirdzniecības vietas 0 Izveidoti labiekārtoti kempingi un piknika vietas 6 Izveidotas laivu, katamarānu, velosipēdu un cita aprīkojuma nomas vietas 3 Izveidotas vai labiekārtotas piekļūšanas vietas ūdenstilpnēm, t.sk. personām ar kustību 8 Izveidotas laivu nolaišanas un izcelšanas vietas 2 Pieaudzis zivsaimniecības pārvadāšanas pakalpojumu piedāvātāju skaits 1 Palielinājies zivju barības ražotāju skaits 0 Izveidotas pārstrādes vietas 0 Palielinājies zivju, vēžu un dekoratīvo zivju audzēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits

52 52 Lai gan redzami izteikti ieguldījumi teritorijas attīstībā, tomēr salīdzinoši vāja ir investīciju atdeve zivsaimniecības nozarē, jo nav dažādotas zivsaimniecības produkcijas realizācijas vietas, kā arī nav attīstīti ar zivsaimniecību saistīti uzņēmējdarbības veidi, piemēram, zivju barības ražošana. To parāda arī tabulā sniegtā informācija par to, ka tikai 18% projektu ir veikuši uzlabojumus zvejniecības nozares attīstībai teritorijā, tāpat arī tikai 36% projektu ir devuši savu pienesumu darba vietu radīšanai vai saglabāšanai, un tikai 45% projektu ir norādījuši savu pienesumu ekonomiskajai aktivitātei teritorijā kopumā to vairāk sasaistot ar tūrisma uzņēmējdarbības attīstību. Var uzskatīt ka EZF investīcijas tūrisma attīstībā ir bijušas nozīmīgas un efektīvas, jo pateicoties tam 82% projektu varēja piesaistīt vairāk tūristus RRLAB darbības teritorijai, kā arī 91% projektu ir radījuši kvalitatīvu infrastruktūru tūrisma attīstībai. Rezultatīvais rādītājs tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (EZF). Uzlabojusies infrastruktūras zvejniecības nozares attīstībai 18 teritorijā Radusies kvalitatīva infrastruktūra tūrisma jomai teritorijā 91 Pieaudzis to pakalpojumu sniedzēju skaits, kas piedāvā ar zivsaimniecību un tūrismu saistītus pakalpojumus Dažādoti un radušies jauni inovatīvi pakalpojumi 64 Pieaugusi ekonomiskā aktivitāte teritorijā kopumā 45 Palielinājies personām ar kustību traucējumiem, pieejamos 55 vietu skaits. Uzlabojusies tūrisma pakalpojumu kvalitāte Pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti 91 Radušās vai saglabātas jaunas darba vietas 36 Pieaudzis tūristu skaits teritorijā 82 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 55 Līdz ar to var secināt, ka rīcības īstenošana ir bijusi efektīva attiecībā uz tūrisma pakalpojumu un infrastruktūras attīstību, tomēr maz efektīva zivsaimniecības nozares attīstībā. EZF finansētā rīcība: Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana Rīcības īstenošanai tika paredzēts investēt 57,06% no VRG RRLAB attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā EZF finansējuma. Rīcība tika paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijas piekrastes zonā un zivsaimniecības teritorijās attīstītu infrastruktūru, piemēram, izbūvētu estrādes, sporta laukumus, pludmales, norādes, pieturvietas, soliņus, atkritumu tvertnes, apgaismojumu u.c., kā arī objektus pielāgotu personām ar kustību traucējumiem.

53 tabulā sniegtā informācija par rīcības ietvaros sasniegtajiem kvantitatīvajiem rezultātiem parāda, ka tie pārsniedz plānotos, tāpēc var apgalvot, ka RRLAB, ir sasniegusi rīcības izvirzīto mērķi tā kvantitatīvajā izpausmē. Kā arī projektu īstenotāji ir norādījuši 4 no pieciem apzinātajiem projektiem, ka projektu rezultātā ir izveidota pieeja cilvēkiem ratiņkrēslos tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie rādītāji rīcībā (EZF). kvantitatīvie rādītāji plānots Sasniegts Rekonstruēti vai izveidoti objekti vismaz 4 Vismaz 6 Uzlabota piekļūšana cilvēkiem ratiņ krēslos Vismaz 2 Vismaz 4 Tāpat arī fiksējot plānotās un faktiski realizētās aktivitātes attēlā redzams, ka gandrīz visi stratēģijā plānotie objekti ir izveidoti. Izņēmums ir pieturvietu izveide, tomēr otrajā fokusa grupā VRG pārstāvji komentē, ka tas ir saistīts ar pārvadātāju darbību lauku teritorijās, ko RRLAB nevar ietekmēt ar savu darbību attēls rīcības projektos izveidotie objekti (EZF). Apgaismojums Atkritumu tvertne Soliņi Pieturvieta 0 Norāde 1 Pludmale Sporta laukums 2 2 Estrāde 1 0 0,5 1 1,5 2 2,5 3 3,5 Projektu efektivitāte rīcības ietvaros ir redzama piecu aptaujāto projektu ieguldījumā rezultatīvo rādītāju izpildē ( tabula), un tā parāda ka projekti ir devuši nozīmīgu pienesumu gandrīz visiem rezultatīvajiem rādītājiem. Lai gan tikai 60% projektu ir veicinājuši piekļuves uzlabošanu atpūtas objektiem cilvēkiem ratiņkrēslos, tomēr tas nav mazinājis kvantitatīvo rādītāju izpildi un norāda tikai uz to, ka ne visi projekti bija vērsti uz šo specifisko jautājumu. Rezultatīvais rādītājs tabula rīcības projektu ieguldījums kvalitatīvo rādītāju izpildē (EZF). Uzlabotas brīvā laika pavadīšanas iespējas 80 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem

54 54 Uzlabota piekļuve atpūtas objektiem cilvēkiem ratiņkrēslos 60 Uzlabots estētiskais izskats teritorijai 80 Teritorija kļuvusi funkcionāli ērtāka 80 Kopumā var secināt, ka rīcības īstenošana atbilstoši tās izvirzītajam mērķim ir bijusi efektīva. RRLAB VRG pārstāvji izvērtējot kopējo situāciju, kur sasniegtie rezultāti vairakkārt pārsniedz plānoto, ir konstruktīvi. Tiek atzīmēts, ka plānošanā ir dominējusi piesardzība. Izšķirošs fakts ir bijis arī tas, ka RRLAB teritorija ir palielinājusies, pievienojoties lielajiem attīstības centriem, līdz ar to ir palielinājies arī īstenoto iniciatīvu skaits un to īstenošanā piesaistītais finansējums. Mājražotāju piesardzība ir skaidrojama arī ar līdzfinansējuma piesaistes grūtībām un bailēm no kontroles. Taču kopumā RRLAB ir noskaņota pozitīvi, jo pašreizējais teritorijas mērogs ierosina izskatīt iespēju par atsevišķas amata vienības izveidi stratēģijas īstenošanai. Tad RRLAB attīstība būtu līdzsvarotāka, mērķtiecīgāka un kvalitatīvāka. Īstenoto projektu rezultātu tālāka dzīvotspēja ir atkarīga gan no pašu biedrību, gan no pašvaldību atbildības (skat attēls). Lai arī pieredze uzrāda, ka atbildīgā par rezultātu tālāku dzīvotspēju ir vai nu biedrība pati, vai pašvaldība, ir gadījumi, kad atbildību uzņemas abas divas puses, savstarpēji vienojoties un sadarbojoties attēls. Projektu rezultātu tālāka dzīvotspēja. Pašvaldības atbildība nozīmē, ka projektu rezultātus uztur, kopj, remontē un saglabā pašvaldība. Tas lielākoties notiek tāpēc, ka pašvaldība ir arī projekta īstenotājs. Trīs biežāk īstenotās iniciatīvas, kur izpaužas pašvaldības atbildība ir: (1) atbildības deleģēšana

55 55 papildinot jau esošu amatu darba pienākumus, piem., pašvaldības policijas un ezera uzrauga piesaiste, (2) atbildības nodrošināšanai tiek vai tiks veidoti ārpakalpojumi vai jaunas darba vietas, un (3) atbildības nodrošināšana projekta rezultātus iekļaujot apsekojamo objektu sarakstā. Biedrības atbildība nozīmē, ka biedrība pati apseko, remontē, papildina, vai arī turpinās paplašināt, pilnveidot, dažādot projektos izveidotos objektus, pakalpojumus, u.c. Biedrības iniciatīvas īstenoto projektu rezultātu tālākas dzīvotspējas nodrošināšanai balstās uz divām iespējām: (1) biedrības pārziņā esošo resursu izmantošana, un (2) ārējo resursu piesaiste. Biedrības pārziņā esošo resursu izmantošana izpaužas kā biedru naudas un jaunu biedru piesaiste, biedru personīgs ieguldījums: entuziasms, cilvēkresursi, piem., telpu labiekārtošanā un ceļu uzturēšanā, rezultātu īpaša apsekošana nelabvēlīgos laika apstākļos, biedru individuālā atbildība, kur projekta rezultāti pret parakstu tiek izsniegti biedriem un katrs rūpējas par savu daļu, secīgā atbildība, kad sākumposmā projekta rezultāts ir biedrības īpašums, kas pēc noteikta laika pāriet pašvaldības atbildībā. Taču projektu īstenotāji norāda, ka šīs pozitīvās pieredzes izmaiņu gadījumā tie vērsīsies pašvaldībā pēc palīdzības. Biedrības īstenoto projektu rezultātu tālākas dzīvotspējas nodrošināšanai piesaista arī ārējos resursus, kas ir ziedojumi no privātpersonām un juridiskām personām (uzņēmēji), projektu izveidotos objektu, pakalpojumu, u.c. iznomāšana citiem, iztikšana no pašu ieņēmumiem, dalītās atbildības nodrošināšana, kur iesaistās citi projekti, citas organizācijas un iestādes, uzņēmēji, dažādas mērķa grupas un klienti, piem., jaunieši un seniori, kā arī deputāti, un arī jaunu iespēju meklēšana esošo iniciatīvu uzturēšanai un papildināšanai, izmantojot turpmākos projektus. Taču projektu īstenotāji norāda, ka ir arī gadījumi, kad par īstenoto projektu rezultātiem nav neviens atbildīgs. Šī pozīcija balstās uz cerību, ka cilvēki vai klimats neizpostīs izveidotos objektus. Lai arī vairākumā šo gadījumu projektu rezultāti ir neizpostāmi un mūžīgi, apsekošanas un uzturēšanas nodrošināšana būtu jāplāno ne tikai projektu īstenojot, bet arī jau plānojot. Otrajā fokusgrupā Vietējās Rīcības grupas pārstāvji situāciju par to, ka liela daļa no projektu rezultātiem tiek deliģēta pašvaldības atbildībā, vērtē kā pozitīvu tendenci, jo bieži vien mazas biedrības resursi nav pietiekoši projektu rezultātu uzturēšanai un tālākai attīstībai. Īstenojot projekta rezultātus, biedrība ir apmierinājusi savas mērķa grupas vajadzības. Tas, kādā veidā infrastruktūra tiek dāvināta pašvaldībai, ir abpusēji brīvprātīga, saskaņota taču arī sarežģīta lēmuma rezultāts.

56 Projektu ieguldījums teritorijas attīstību raksturojošajos aspektos Kā jau aprakstīts pētījuma 4.nodaļā, balstoties uz situācijas, stratēģijas izvirzīto mērķu, prioritāšu, rīcību un rīcību mērķu analīzi ir identificēti pieci sekojošie RRLAB darbības teritorijas attīstību raksturojošie aspekti: 1) Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte 2) Fiziskā un sociālā infrastruktūra 3) Uzņēmējdarbības vide (t.sk. lauksaimniecība) 4) Dabas vide un rekreācija 5) Kultūrvide un interešu izglītība (t.sk. sports) Lai novērtētu stratēģijas efektivitāti, tiek sniegta projektu ieguldījumu analīze atbilstoši identificētajiem teritorijas attīstību raksturojošajiem aspektiem. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Atbilstoši šī aspekta raksturojumam (skat. 4.nodaļa) un tajā konstatēto izaicinājumu risināšanai RRLAB stratēģija ir paredzējusi rīcību Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai. Šīs rīcības projekti sludināti 5 projektu kārtās un kopumā ir investēti EUR īstenojot 39 projektus (26 projektus īstenoja 21 biedrība, 3 projektus - 2 nodibinājumi, 10 projektus - 5 pašvaldības). Aktīvākie projektu iesniedzēji šajā rīcībā ir Sējas novada un Mālpils novada domes, kur katra ir īstenojusi 3 projektus. Kopumā sabiedriskās aktivitātes izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem īstenots atšķirīgs projektu skaits, kas atspoguļots tabulā. Redzams ka izteikti lielāka īstenoto projektu aktivitāte ir bijusi Siguldas novadā (18 projekti) un mazākā Inčukalna novadā (2 projekti). Novads tabula rīcībā īstenoto projektu skaits pa novadiem (ELFLA). 5 projektu kārtās īstenoto projektu skaits Inčukalna novads 2 Saulkrastu novads 3 Krimuldas novads 3 Sējas novads 7 Mālpils novads 7 Siguldas novads 18 Arī sabiedriskās aktivitātes izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem ir investēts atšķirīgs sabiedriskā finansējuma apjoms. Publisko investīciju procentuālais sadalījums Rīgas rajona lauku attīstības biedrības darbības teritorijā esošajos novados redzams attēlā. Tāpat kā projektu skaita ziņā arī piesaistīto investīciju ziņā mazliet vairāk par pusi (54,90%) rīcībai

57 57 piešķirtā finansējuma ir piesaistīts Siguldas novadam, savukārt mazākais piesaistīto investīciju apjoms (1,90%) ir Inčukalna novadā. Pārējos novados piesaistīto investīciju apjoms ir līdzīgs attēls rīcībā veikto investīciju procentuālais sadalījums pa novadiem (ELFLA). 54,90% 1,90% 10,70% 9,10% 12,40% 11% Inčukalna novads Saulkrastu novads Krimuldas novads Sējas novads Mālpils novads Siguldas novads Vienam projektam piesaistītais sabiedriskais finansējums vidēji ir EUR Mazākais publiskais finansējums sabiedrisko aktivitāšu problemātikas risināšanai bijis nepieciešams biedrībai Ozollīči projekta Pārvietojamā informatīvā stenda-banera "Koku pludināšana pa Gauju" izgatavošana un uzstādīšana masu pasākumos un publiskās vietās īstenošanai ( EUR), bet lielākais publiskais finansējums ( EUR) tika piesaistīts nodibinājuma FONDS PIRTS MUZEJAM īstenotajam projektam Multifunkcionāla izstāžu paviljona izbūve pirts muzejā Sējas novadā. Lai izprastu projektu ieguldījumu problēmu, kas saistītas ar iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes veicināšanu, risināšanā tika aptaujāti 31 no 39 īstenotajiem projektiem un tika konstatēta sekojošā situācija, kas parādīta tabulā. Problēma tabula rīcībā īstenoto aptaujāto projektu ieguldījums problēmu risināšanā (ELFLA). 1. Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti 2. Aktīvu uzņēmēju apvienību un organizāciju trūkums, zems iedzīvotāju vairuma aktivitātes līmenis 3. Iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, ir sabiedriski mazaktīvi Trūkst sabiedriski aktīvu cilvēku ar organizēšanas un 52 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 35 42

58 58 vadīšanas prasmi, esošo pārslodze, īpaši darbā ar jauniešiem 5. Novadu apvienošanās rezultātā nomaļu veidošanās attālākajās pašvaldībās un sabiedriskās dzīves apsīkums 6. Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība 7. Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās Vislielākais pienesums (65% aptaujāto projektu) ir saistīti ar pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās veidošanu. 55% aptaujāto projektu dod savu pienesumu NVO un iedzīvotāju interešu grupu kapacitātes stiprināšanā un te īpaši tiek minēti Allaži, ka viena no nelielām apdzīvotām vietām, kurā pateicoties VRG darbībai pieaugusi arī iedzīvotāju aktivitāte. Vidējs aktivitātes rādītājs ir 3., 4., 5.problēmas risināšanā (52% projektu). Tomēr projektu īstenotāji ir piefiksējuši, ka piemēram Rīgā strādājošo aktivitāte ir pieaugusi un tie aktīvi izmanto sabiedriskās aktivitātes, piemēram, dejojot deju kolektīvos. Tāpat tiek novērota jaunu sabiedriski aktīvu cilvēku darbība, kas arvien vairāk iesaistās un gūst projektu rakstīšanas un īstenošanas pieredzi. Arī mazāk apdzīvotās vietas ārpus Siguldas un Saulkrastiem ir pamanīta lielāka rosība, ja vien šajās vietās ir īstenoti projekti. Lai gan 42% projektu ir norādījuši, ka dod savu ieguldījumu uzņēmēju apvienību un organizāciju veidošanā, tomēr var redzēt ka šādas aktivitātes ir neperiodiskas, ir bijušas pāris tikšanās, tomēr konkrēti problēmu mazinoši rezultāti nav sasniegti. Vismazākais ieguldījums (35%) ir aktīvo iedzīvotāju grupu juridiskā statusa iegūšanas veicināšanā konkrētās rīcības ietvaros. Tajā pašā laikā projektu īstenotāji ir pauduši viedokli, ka pateicoties biedrību izveidei ir iegūta iespēja piedalīties projektu konkursos un piesaistīt investīcijas savām idejām. To arī veiksmīgi ir izdarījušas vairākas organizācijas RRLAB darbības teritorijā. Tā no 66 aptaujātajiem projektiem, ko īsteno NVO, 27 projektus ir īstenojušas biedrības un nodibinājumi, kas ir izveidoti stratēģijas īstenošanas laikā no 2009.gada. Tāpat arī projektu aptaujas dati liecina ka kopumā stratēģijas īstenošanas laikā iedzīvotāju aktivitāte un līdzdalība ir palielinājusies (68% projektu), tā ietekmējot savu dzīves kvalitāti (skat attēlu). Iedzīvotāju aktivitātes daudzveidību raksturo arī projektu īstenotāju citāti:... vecāki organizējās rakstot projektu... izstrādājot projektu, vietējiem iedzīvotājiem bija savs viedoklis un konkrēti ieteikumi... jaunieši precīzi zināja, ko viņiem vajag un iesaistījās darbības procesā... apsekotas mērķa grupas vajadzības... vietējās biedrības viena pēc otras piesakās un grib braukt skatīties... jaunieši, kuri nedejo, ierauga savējos skaistos tērpos un arī grib dejot... katru sezonu atnāk savi 10 jauni cilvēki... lielākā daļa no pagasta piedalījās skiču konkursā... uzkopšana un sakopšana notiek sabiedriskajā kārtā... sarosījušies cilvēki gan no draudzes, gan neaktīvie...

59 attēls. Projektu ieguldījums iedzīvotāju aktivitātes un līdzdalības lēmumu pieņemšanā veicināšanā. Kopumā secinot var teikt, ka projekti ir devuši pozitīvu efektu uz iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti, tomēr tas neliecina par būtisku sabiedriskās aktivitātes pieaugumu kopumā visā RRLAB darbības teritorijā, jo lielākā projektu koncentrācija ir bijusi Siguldas, Mālpils un Sējas novados. Fiziskā un sociālā infrastruktūra Atbilstoši šī aspekta raksturojumam (skat. 4.nodaļa) un tajā konstatēto izaicinājumu risināšanai RRLAB stratēģija ir paredzējusi rīcību Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem. Šīs rīcības projekti sludināti visās projektu kārtās izņemot 4.kārtu. Lai gan Partnerība stratēģijas ietvaros neinvestē un nerisina tādus jautājumus kā transporta tīkla nepietiekamība un citus, tomēr tā fokusējas uz pakalpojumu pieejamības izlīdzināšanu. Fiziskās un sociālās infrastruktūras problemātikas risināšanai 4 projektu izsludināšanas kārtās ir ieguldīti EUR realizējot 14 projektus (8 projektus īstenojušas 5 biedrības, 2 projektus - 2 nodibinājumi, 4 projektus - 3 pašvaldības). Aktīvākie projektu īstenotāji šajā rīcībā ir biedrības Aicinājums Tev no Siguldas novada, Inčukalna invalīdu biedrība, Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība "CERĪBU SPĀRNI", kur katra ir īstenojusi 2 projektus. Kopumā fiziskās un sociālās infrastruktūras izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem īstenots atšķirīgs projektu skaits, kas atspoguļots tabulā. Redzams ka lielāka īstenoto projektu aktivitāte ir bijusi Siguldas novadā (6 projekti) un mazākā Saulkrastu un Sējas novados (pa 1 projektam katrā). Krimuldas novadā līdz šim nav īstenots neviens projekts, attiecīgi arī nav piesaistītas investīcijas.

60 tabula rīcībā īstenoto projektu skaits pa novadiem (ELFLA). Novada nosaukums 4 projektu kārtās realizēto projektu skaits Saulkrastu novads 1 Sējas novads 1 Mālpils novads 2 Inčukalna novads 4 Siguldas novads 6 Fiziskās un sociālās infrastruktūras izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem ir investēts atšķirīgs sabiedriskā finansējuma apjoms. Publisko investīciju procentuālais sadalījums Rīgas rajona lauku attīstības biedrības darbības teritorijā esošajos novados redzams attēlā. Tāpat kā projektu skaita ziņā arī piesaistīto investīciju ziņā tuvu pusei (43,80%) rīcībai piešķirtā finansējuma ir piesaistīts Siguldas novadam. Ievērojams investīciju apjoms (25,20%) tiek investēts arī Inčukalna novadā, savukārt Mālpils, Sējas un Saulkrastu novados piesaistīto investīciju apjoms ir līdzīgs. Vienam projektam piesaistītais sabiedriskais finansējums vidēji ir EUR Mazākais publiskais finansējums bijis nepieciešams Inčukalna novada domei projekta Tautas daiļamatu prasmju stiprināšana " īstenošanai ( EUR), bet lielākais publiskais finansējums ( EUR) nonācis biedrības Aicinājums Tev rīcībā, lai īstenotu projektu Dienas nodarbinātības centra ar specializētām darbnīcām Siguldas novadā Siguldas novadā attēls rīcībā veikto investīciju procentuālais sadalījums pa novadiem (ELFLA). 0% 43,80% 10% 10,60% 10,50% Saulkrastu novads Sējas novads Mālpils novads 25,20% Inčukalna novads Siguldas novads Krimuldas novads Lai izprastu projektu ieguldījumu problēmu, kas saistītas ar fiziskās un sociālās infrastruktūras attīstību, risināšanā tika aptaujāti 11 no 14 īstenotajiem projektiem un tika konstatēta sekojošā situācija, kas parādīta tabulā.

61 61 Problēma tabula rīcībā īstenoto aptaujāto projektu ieguldījums problēmu risināšanā (ELFLA). Nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamība - pagastu nomales un teritorijas starp radiālajām maģistrālēm ir mazāk attīstītas Ekonomiskā atkarība no Rīgas darba devējiem 18 Nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls, nav kompleksas sadarbības sistēmas % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 73 0 Lai gan rīcības ietvaros aptaujātie projekti diezgan pārliecinoši (73%) norāda ka īstenojot projektus tie dod savu pozitīvo pienesumu nevienmērīgas teritorijas attīstības mazināšanai un pakalpojumu pieejamības veicināšanai pagastu nomalēs, tomēr īstenoto projektu ģeogrāfiskā dislokācija lielākoties ir attiecīgo novadu centri Sigulda, Saulkrasti, Mālpils, Inčukalns. Tiesa daļa šo projektu tiek vērsti uz visu novada vai pat valsts teritoriju, izrietot no projekta specifikas, piemēram, Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs. Tikai 18% aptaujāto projektu uzskata ka ar savu darbību ir mazinājuši ekonomisko alkatību no Rīgas darba devējiem, un neviens projekts nav risinājis nepietiekamā sabiedriskā transporta tīkla problēmas jautājumu. Kopumā var secināt, ka ieguldījumi fiziskās un sociālās infrastruktūras veidošanā lielākoties ir bijuši novadu centros, līdz ar to nav bijusi investēšana nomalēs. Projekti ir sekmīgi risinājuši draudus, kas saistīti ar esošās fiziskās un sociālās infrastruktūras slodzes mazināsānu un tās atjaunošanu, tādā veidā radot jaunus pakalpojumus noteiktām cilvēku grupām ar īpašām vajadzībām vai atbalstāmu sociālo statusu. Investīciju atdeve teritoijas attīstības aspektam fiziskā un sociālā infrastruktūra nav bijusi efektīva. Uzņēmējdarbības vide (t. sk. lauksaimniecība) Atbilstoši šī aspekta raksturojumam (skat. 4.nodaļa) un tajā konstatēto izaicinājumu risināšanai RRLAB stratēģija ir paredzējusi daļu rīcības Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība un rīcību Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde. Šo rīcību projekti sludināti 6 kārtās. Partnerība ar izsludināto projektu palīdzību nerisina tādus jautājumus kā iedzīvotāju izglītības un prasmju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām kā arī transporta izaicinājumus. Tā kā rīcībā Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība projektus ir iesniegušas tikai biedrības, tad ir pamats uzskatīt kā šie

62 62 projekti ir pastarpināti saistīti ar uzņēmējdarbības vides attīstību (tūrisma) un tiešāk ir attiecināmi uz dabas un rekreācijas izaicinājumu risināšanu, kas ir aprakstīta zemāk. Uzņēmējdarbības vides izaicinājumu risināšanai 3 projektu izsludināšanas kārtās (4., 5., un 6. kārtā), kurā iekļauti rīcības Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde projekti ir ieguldīti 63124,33 EUR īstenojot 8 projektus (4 projektus īstenojušas 4 zemnieku saimniecības, 3 projektus - 3 SIA, 1 projektu - 1 individuālais komersants). Kopumā uzņēmējdarbības vides izaicinājumu risināšanai īstenoto projektu skaits pa novadiem ir atspoguļots tabulā. Redzams, ka lielāka īstenoto projektu aktivitāte ir bijusi Siguldas un Mālpils novados (pa 3 projektiem katrā) un mazākā Krimuldas un Sējas novados (pa 1 projektam katrā). Savukārt Inčukalna un Saulkrastu novados nav īstenots neviens ar uzņēmējdarbības vides rīcībām saistīts projekts tabula rīcībā īstenoto projektu skaits pa novadiem (ELFLA). Novada nosaukums 2 projektu kārtās realizēto projektu skaits Krimuldas novads 1 Mālpils novads 3 Sējas novads 1 Siguldas novads 3 Uzņēmējdarbības vides izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem ir investēts atšķirīgs sabiedriskā finansējuma apjoms. Publisko investīciju procentuālais sadalījums Rīgas rajona lauku attīstības biedrības darbības teritorijā esošajos novados redzams attēlā. Aptuveni puse (51,90%) rīcībai piešķirtā finansējuma ir investēta Siguldas novadā, kam ar 28,20% seko Mālpils novads, 18,50% - Sējas novads un ar 1,30% Krimuldas novads. Vienam projektam piesaistītais sabiedriskais finansējums vidēji ir EUR. Mazākais publiskais finansējums bijis nepieciešams ZS Zemnieku saimniecība "LEJNIEKI" siera aprīkojuma iegādei ( EUR), bet lielākais publiskais finansējums ( EUR) nonācis SIA Vidzemes lauks rīcībā, lai īstenotu projektu Uzņēmuma saimnieciskās darbības paplašināšana lauku reģionā Siguldas novadā.

63 attēls rīcībā veikto investīciju procentuālais sadalījums pa novadiem (ELFLA). 0% 0% 1,30% 51,90% 28,20% 18,50% Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Siguldas novads Saulkrastu novads Inčukalna novads Lai izprastu projektu ieguldījumu problēmu, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vides attīstību, risināšanā tika aptaujāti 6 no 8 īstenotajiem projektiem un tika konstatēta sekojošā situācija, kas parādīta tabulā. Problēma tabula rīcībā īstenoto aptaujāto projektu ieguldījums problēmu risināšanā (ELFLA). Mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem un amatniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai Nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs 17 Nevienu no šiem, citu. 0 % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 100 Redzams, ka visi aptaujātie īstenotie projekti ir devuši pieredzi un līdzekļus infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai. Savukārt tikai 17% projektu ir veicinājuši kadru pēctecību lauksaimniecības specialitātēs un kā veiksmīgais piemērs tiek minēts, kas... dēls ir atgriezies saimniecībā un neklātienē mācās Bulduros... Līdz ar to var secināt, ka rīcības ietvaros realizēto projektu ietekme uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu ir minimāla, jo tai ir piesaistīts salīdiznoši mazs finansējuma apjoms (7.06% no kopējā ELFLA finansējuma), tomēr jau ar esošajiem rezultātiem tiek efektīvi reaģēts uz teritorijas vājajām pusēm. Tajā pašā laikā visi aptaujātie projektu īstenotāji tika lūgti sniegt savu redzējumu par to vai viņu īstenotie projekti kaut kādā mērā ir veicinājuši uzņēmējdarbības attīstību. Un attēlā sniegtā informācija rāda ka viedokļi ir ļoti līdzvērtīgi 48% atbild apstiprinoši, 50% uzskata, ka nav palīdzējuši attīstīt uzņēmējdarbību, jo projekta specifika to nav paredzējusi,

64 64 kā arī pastāv uzskats ka biedrības ar sabiedriskā labuma statusu nevar tikti iesaistītas uzņēmējdarbības veicināšanā attēls. Projektu sniegtais ieguldījums uzņēmējdarbības veicināšanā (ELFLA. EZF). Uzņēmējdarbības veicināšana 50% 48% Jā Nezinu Nē 2% Veidi, kādos projektu īstenotāji saskata savu projektu pienesumu uzņēmējdarbības veicināšanai ir ļoti dažādi:...visu darīja vietējie uzņēmumi. Vietējie kokmateriāli... tiek attīstīta sociālā uzņēmējdarbība nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti... tiek iznomātas telpas... biedrībās tiek attīstīta saimnieciskā darbība... organizējam sacensības... radās jauns liels infrastruktūras produkts, kas nozīmē ka pieaugs cilvēk apgrozījums, būs vēlme iznomāt pludmales krēslus, sniegt masāžas u.tml.... jauns produkts. Jauna mērķa grupa. Aktivitātes nesalīdzināmi pieaugušas... Ideju līmenī, varētu nākt klāt arī godīgā un noteikumus ievērojošā makšķerēšana... daži no ražojumiem tiek arī pārdoti... cenšamies cenu aptaujā iesaistīt vietējās zināmās firmas, labs impulss nākotnei... bija mazie apakšlīgumi no vietējiem uzņēmējiem... bērns ir nodarbināts, tas dod vecākiem iespēju rīkoties... Tāpat arī visi aptaujātie projekti tika aicināti paust viedokli vai viņu īstenotie projekti ir palīdzējuši uzlabot vietējo ražojumu tirgus iespējas. Uz ko tika saņemti viedokļi, ka 39% aptaujāto projektu īstenotāju ir palīdzējuši vietējo ražojumu tirgus noieta iespēju sekmēšanai, bet vairāk par pusi (56%) ir apgalvojuši pretējo. (skat attēlu) attēls. Projektu sniegtais ieguldījums vietējo ražojumu tirgus veicināšanā (ELFLA. EZF). 56% 39% Jā Nezinu Nē 5%

65 65 Projektu īstenotāji neredz savu ieguldījumu vietējo ražojumu tirgus veicināšanā, jo to nepieļauj projektu specifika, vai arī iepirkumu procesā priekšroka tiek dota lētākajam piedāvājumam, u.tml. Savukārt ir interesanti redzēt, kādā veidā projektu īstenotāji redz savu ieguldījumu vietējo ražojumu tirgus veicināšanai. To parāda projektu īstenotāju sniegti apgalvojumi:... firma, kas uzstādīja laukumu, ir vietējie... kā mārketinga instruments... pašgatavotās preces vietējiem tirdziņiem... Popularizē vietējos mākslinieku darbus. Teorētiski varētu pirkt, bet ar to nenodarbojas... vietējā daba, Gauja kā produkts kas tiek izmantots tūrismā... Vietējie materiāli, grants, soliņi gatavoti novadā... No iegūtās informācijas var secināt, ka lai arī tiešais atbalsts uzņēmējdarbības viecināšanai RRLAB darbības teritorijā ir bijis minimāls, taču tajā pašā laikā efektīvs, ir novērojamas kompleksas pieejas pazīmes jeb ideoloģisks redzējums, ka jebkura aktivitāte, kuras īstenošanā tiek izmantoti vietējie resursi un vietējie komersanti var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību teritorijā. Tomēr apkopotie dati liecina, ka šādai pieejai nav spēcīga dominance, ko būtu vēlams pastiprināt, tāpēc stratēģijas efektivitāte attiecībā uz uzņēmējdarbības vides veidošanos ir ar salīdzinoši zemu efektivitāti. Dabas vide un rekreācija Atbilstoši šī aspekta raksturojumam (skat. 4.nodaļa) un tajā konstatēto izaicinājumu risināšanai RRLAB stratēģija ir paredzējusi daļu rīcības Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība un rīcību Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem. Šo rīcību projekti sludināti 5 kārtās. Partnerība ar izsludināto projektu palīdzību nerisina tādus jautājumus kā iedzīvotāju izglītības un prasmju piedāvājuma neatbilstību darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām kā arī transporta izaicinājumus. Dabas vides un rekreācijas problemātikas risināšanā ir investēti EUR, īstenojot 39 projektus (28 projektus īstenojušas 22 biedrības, 3 projektus - 2 nodibinājumi, 7 projektus - 3 pašvaldības un vienu projektu - viens SIA). Aktīvākie projektu iesniedzēji šajā rīcībā ir Siguldas un Saulkrastu novada domes, (Katra iesniegusi 3 projektus) Kopumā dabas vides un rekreācijas izaicinājumu risināšanai īstenoto projektu skaits pa novadiem ir atspoguļots tabulā. Redzams, ka lielāka īstenoto projektu aktivitāte ir bijusi Siguldas novadā (18 projekti) un mazākā Krimuldas un Mālpils novados (pa 3 projektam katrā) tabula rīcībā (EZF) un rīcībā (ELFLA) īstenoto projektu skaits pa novadiem. Novada nosaukums 4. projektu kārtās realizēto projektu skaits Krimuldas novads 3 Mālpils novads 3 Sējas novads 4 Inčukalna novads 5 Saulkrastu novads 6

66 66 Siguldas novads 18 Dabas vides un rekreācijas izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem ir investēts atšķirīgs sabiedriskā finansējuma apjoms. Publisko investīciju procentuālais sadalījums Rīgas rajona lauku attīstības biedrības darbības teritorijā esošajos novados redzams attēlā. Gandrīz puse (45,80%) rīcībām piešķirtā finansējuma ir investēta Siguldas novadā. Otrs lielākais kopējais investīciju apjoms ir Saulkrastu novadā (15,40%), tomēr atšķirība starp šiem investīciju apjomiem ir būtiska. Vismazāk investīciju ir veikts Krimuldas novadā (7.60%) un Mālpils novadā (8,40%). Līdz ar to var redzēt ka investīcijas nav bijušas vienmērīgas, bet iespējams vairāk reaģējošas uz vietējām vajadzībām, pieņemto faktu, ka Siguldas un Saulkrastu novadi pozicionējas kā teritorijas, kas aktīvi tiek izmantotas rekreācijai, tāpēc arī vairāk saskaras ar atbilstošajiem izaicinājumiem attēls rīcībā (EZF) un rīcībā (ELFLA) veikto investīciju procentuālais sadalījums pa novadiem (ELFLA). 45,80% 7,60% 8,40% 10,50% 12,20% 15,40% Krimuldas novads Mālpils novads Sējas novads Inčukalna novads Saulkrastu novads Siguldas novads Vidēji vienam projektam piesaistītais sabiedriskā finansējuma apjoms ir ,16 EUR. Mazākais publiskā finansējuma apjoms bijis nepieciešams viesu nama Mauriņi projekta Ūdens apgādes sakārtošana viesu namā "Mauriņi"" īstenošanai ( EUR), un lielākais publiskā finansējuma apjoms ( EUR) tika piešķirts biedrībai Mālpils zivīm, lai īstenotu projektu Dabas un tūrisma kājāmgājēju takas izveide gar Mergupi Mālpils novadā. Lai gan rīcības (ELFLA) un rīcības (EZF) projekti kopumā ir vērsti uz dabas vides un rekreācijas jautājumu risināšanu, tomēr, lai izprastu projektu ieguldījumu problēmu, kas saistītas ar dabas vides un rekreācijas attīstību, risināšanā tika aptaujāti 16 projekti rīcības ietvaros un konstatētā situācija attiecīgi ir parādīta tabulā.

67 67 Problēma tabula rīcībā īstenoto aptaujāto projektu ieguldījums problēmu risināšanā (ELFLA). Nevienmērīgi un nepietiekami attīstīta tūrisma un rekreācijas infrastruktūra Vides degradācija urbanizācijas ietekmē 31 Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldības 94 infrastruktūras, kultūras un dabas objektu sakārtošanai % no rīcībā aptaujātajiem projektiem 63 Iegūtie dati liecina, ka izteikti projekti ir bijis veids kā mazināt valsts un pašvaldību finansējuma nepietiekamību kultūras un dabas objektu sakārtošanai (94% projektu). Vismazāk (31%) projekti ir reaģējuši uz urbanizācijas ietekmē radīto vides degradācijas jautājumu risināšanu. Salīdzinoši viduvēja (63% projektu) ir bijusi projektu ietekme uz tūrisma un rekreācijas infrastruktūras nevienmērīgo pārklājumu un nepietiekamo attīstību, kas būtu izskaidrojama ar to, ka projekti vairāk ir koncentrējušies tūrisma objektu tuvumā, kā arī vajadzība pēc investīcijām ir krietni lielāka par pieejamajiem. Pieņemot faktu, ka visi RRLAB darbības teritorijā īstenotie projekti tiek realizēti konkrētā vidē, tad svarīgi ir redzēt arī to ietekmi uz dabas vides resursu saglabāšanu un aizsardzību, tāpēc, aptaujājot visās rīcībās izvēlētos 103 projektus, tika gūts priekšstats par kopējo stratēģijas ietvaros konstatējamo ietekmi uz dabas vides resursu saglabāšanu un aizsardzību un tas ir atspoguļots attēlā. Kā ļoti pozitīvi un efektīvi vērtējams ir fakts ka puse projektu sniedz pozitīvu ieguldījumu dabas vides resursu saglabāšanā un aizsardzībā. Šis snieguma diapazons ir samērā plašs, sākot ar to, ka piemēram, projektu īstenotāji nosauc to par... nometnes primāro mērķi... vai arī investē bioloģiskās attīrīšanas iekārtu uzstādīšanā vai saules bateriju uzstādīšanā līdz tādām videi draudzīgām un aizsardzību veicinošām aktivitātēm, kas saistītas ar dabīgu un viegli pārstrādājamu materiālu izmantošanu, ierobežotu ķimikāliju lietošanu u.tml. Liela daļa projektu īstenotāju savu pienesumu dabas resursu saglabāšanā saskata arī caur vides sakārtošanas, apzaļumošanas, celiņu ierīkošanas, atkritumu organizētas savākšanas aktivitātēm, kas tiek īstenotas projektos attēls. Projektu sniegtais ieguldījums dabas vides resursu saglabāšanā un aizsardzībā (ELFLA. EZF). Ietekme uz dabas resursu saglabāšanu, aizsardzību 40% 50% Jā Nezinu Nē 10%

68 68 Kopumā, lai arī nav konstatēti izteikti dabas resursu saglabāšanu un aizsardzību veicinoši pasākumi, tomēr kopējā projektu virzība liek secināt, ka šis teritorijas attīstību raksturojošais aspekts tiek realizēts efektīvi un ar kompleksu skatījumu. Īpaši pozitīvi ir izceļama projektu dalībnieku vides apziņa, kas gala rezultātā arī palielina stratēģijas ietekmes efektivitāti uz dabas vidi. Nav viennozīmīgi vērtējams projektu ietekmes uz rekreāciju jautājums, jo ar to saistītie snieguma rādītāji nav augsti. Rekreācijas pakalpojumu attīstības kontekstā vēl ir nepieciešami pilnveidojumi un iespējams arī aktīvāka VRG rīcība, veidojot kompleksu redzējumu, kā attīstās rekreācijas iespējas visā RRLAB darbības teritorijā un jo īpaši ārpus aktīvajām tūristu apmeklētajām teritorijām. Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) Atbilstoši šī aspekta raksturojumam (skat. 4.nodaļa) un tajā konstatēto izaicinājumu risināšanai RRLAB stratēģija ir paredzējusi rīcības: Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem (ELFLA), Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana (EZF), Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība (ELFLA). Šo rīcību projekti sludināti visās projektu kārtās izņemot 4.kārtu. Kultūrvides un interešu izglītības problemātikas risināšanā kopumā ir investēti EUR, īstenojot 43 projektus (29 projektus īstenojušas 24 biedrības, 2 projektus - 2 nodibinājumi, 10 projektus - 4 pašvaldības, vienu projektu - viens SIA un vienu projektu - viena reliģiska organizācija). Aktīvākie projektu iesniedzēji šajā rīcībā ir Saulkrastu novada dome un biedrība A2 (Katra īstenojusi 3 projektus) Kopumā kultūrvides un interešu izglītības izaicinājumu risināšanai īstenoto projektu skaits pa novadiem ir atspoguļots tabulā. Redzams, ka lielāka īstenoto projektu aktivitāte ir bijusi Siguldas novadā (20 projekti) un mazākā Krimuldas un Inčukalna novados (pa 3 projektiem katrā) tabula rīcībā (EZF), un rīcībās (ELFLA) īstenoto projektu skaits pa novadiem. Novada nosaukums 4. projektu kārtās realizēto projektu skaits Krimuldas novads 3 Inčukalna novads 3 Mālpils novads 5 Sējas novads 5 Saulkrastu novads 7 Siguldas novads 20

69 69 Kultūrvides un interešu izglītības izaicinājumu risināšanai katrā no novadiem ir investēts atšķirīgs sabiedriskā finansējuma apjoms. Publisko investīciju procentuālais sadalījums Rīgas rajona lauku attīstības biedrības darbības teritorijā esošajos novados redzams attēlā. Lielākā daļa (65,70%) rīcībām piešķirtā finansējuma ir investēti Siguldas un Saulkrastu novados samērā vienlīdzīgās daļās attiecīgi 30,20% un 35,50%. Otrs lielākais kopējais investīciju apjoms ir Sējas novadā (19,90%). Vismazāk investīciju ir veikts Krimuldas novadā (3.30%) un Inčukalna novadā (4,10%) attēls rīcībā (EZF), un rīcībās (ELFLA) veikto investīciju procentuālais sadalījums pa novadiem. 30,20% 3,30% 4,10% 7,10% 19,90% Krimuldas novads Inčukalna novads Mālpils novads 35,50% Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads Vidējais vienam projektam piešķirtais sabiedriskais finansējums ir 20228,28 EUR. Mazākais publiskais finansējums bija nepieciešams biedrībai Krimuldas novada vēstures draugu biedrība projekta Novada mantojums ikvienam" īstenošanai ( EUR), un lielākais publiskais finansējums ( EUR) tika investēts Saulkrastu novada domes īstenotajā projektā Publiskās infrastruktūras nodrošināšana peldvietai "Centrs" Saulkrastos. Analizējot 28 no 43 īstenotajiem projektiem tiek konstatēta sekojošā situācija. Salīdzinoši mazam skaitam projektu (25%) jaunieši tiek izdalīta kā prioritārā mērķa grupa, līdz ar to var uzskatīt, ka ir bijusi salīdzinoši mazefektīva jauniešu piesaiste RRLAB darbības teritorijai. Pamatā uz jauniešu mērķauditoriju vērstie projekti ir saistīti ar atbalstu deju kolektīviem, orķestriem. Tas dod cerību, ka ar šādām interešu izglītības formām tiek reaģēts uz stratēģijā identificēto jauniešu nevēlēšanos izglītoties un atbilstoši nepietiekošo materiālo bāzi interešu izglītībai. Uz jauniešu mērķauditoriju vērstos projektos ir konstatēts, ka 2 projekti rada jaunus pakalpojumus, savukārt piecos projektos tiek uzlabota esošo pakalpojumu kvalitāte un trīs projekti tiek saistīti ar sabiedrisko aktivitāšu dažādošanos. Tas atspoguļo tendenci, ka projektu īstenotājiem ir vēlme uzlabot materiālo bāzi paklpojumiem, kas tiek piedāvāti jauniešiem, t.sk., interešu izglītībā. Tomēr mazais īstenoto projektu skaits pēc būtības neliecina par augstu efektivitāti un būtisku ietekmi uz laukos palikušo jauniešu daļas

70 70 pieaugošo degradāciju un atbalsta sniegšanu interešu izglītībai kopumā. Tajā pašā laikā, aptaujātie projektu īstenotāji apstiprina, ka projektos iesaistītie jaunieši kļūst aktīvāki un pārliecinātāki, ir vēlēšanās pašiem mācīties rakstīt dažādus projektus. 28 anketēto projektu analīze liecina, ka lielākā daļa (53%) projektu dod ieguldījumu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras attīstībai, tādā veidā dažādojot iedzīvotāju aktivitātes un fiziskās attīstības iespējas, un šādas investīcijas ir uzskatāmas par efektīvām. Ievērojams projektu skaits (36%) dod savu pienesumu tradicionālās kultūras materiālās bāzes pilnveidei, tāpēc kopumā var uzskatīt ka stratēģijas ieguldījums kultūrvides un sporta aktivitāšu attīstībā ir bijis efektīvs. Kopumā, vērtējot projektu ieguldījumu efektivitāti attiecībā pret RRLAB darbības teritorijas attīstību raksturojošajiem aspektiem, redzams, ka vislielākās investīcijas ir bijušas kultūrvides un interešu izglītības (t.sk.sporta) jautājumu risināšanai 43%. Tam seko dabas vides un rekreācijas jautājumi (25%) un iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes jautājumi (21%). Savukārt vismazākās investīcijas ir veiktas fiziskās un sociālās infrastruktūras jautājumu risināšanā 8% un uzņēmējdarbības vides veicināšanā 3%. Analogā secībā arī izkārtojas projektu skaits, kur, piemēram, kultūras un interešu izglītības (t.sk. sporta) jautājumu risināšanai tika īstenoti 43 projekti un uzņēmējdarbības attīstībai 8 projekti. Aktīvākie projektu īstenotāji (viena aspekta ietvaros īstenojot vairākus projektus) ir Siguldas, Saulkrastu, Mālpils un Sējas novadu pašvaldības. Izteikti lielākais projektu skaits katrā no aspektiem ir Siguldas novadā, kam seko Saulkrastu, Mālpils un Sējas novadi un viszemākā aktivitāte tiek konstatēta Krimuldas un Inčukalnu novados. Attiecīgi arī lielākais investīciju apjoms ir nonācis Siguldas novada teritorijā, kam seko Saulkrastu novads. Interesanti, ka katrā aspektā kā piesaistīto investīciju līderis izvirzās viena līdz divu novadu teritorijas un pārējais finansējums samērīgi sadalās pa pārējo RRLAB darbības teritoriju: Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Siguldas novads 54% Dabas vide un rekreācija Siguldas novads 45,80% Fiziskā un sociālā infrastruktūra Krimuldas novads 43,80% Uzņēmējdarbības vide (t. sk. lauksaimniecība) Inčukalna novads 51,90% Kultūrvides un interešu izglītība (t.sk. Sports) Siguldas novads 30,20%, Saulkrastu novads 35,50% Kopumā projektu efektivitāte attiecībā pret RRLAB darbības teritorijas attīstību raksturojošajiem aspektiem ir atzīstama kā pietiekama, tomēr ne pilnīgi efektīva, jo ir novērojama tendence, ka palielinoties investīciju kopējam apjomam efektivitāte koncentrējas kādu noteiktu problēmu bloku risināšanā, nevis vienmērīgi reaģē uz visām identificētajām problēmām. Kā izteikts līderis šajā jomā ir sports un aktīva brīvā laika pavadīšanas iespējas. Diemžēl jāatzīst, ka projekti vairāk koncentrējas uz dažādu līmeņu attīstības centriem un diezgan vāji ietekmē jauniešu iespēju dažādošanu un piesaisti RRLAB darbības teritorijai. Kas šajā gadījumā ir jāatzīst kā stratēģiskā nepilnība.

71 5.3. Projektu ieguldījums ilgtspējas un dzīves kvalitātes nodrošināšanā laukos 71 Izvērtējot īstenoto projektu ieguldījumu ilgtspējas un dzīves kvalitātes nodrošināšanai laukos, ir jāapskata arī vietējās attīstības stratēģijas nozīmīgums projekta īstenotāju vidū, jo tieši projektu īstenotāji un vietējā kopiena ir tie, kurus skar ilgtspējas jautājumi. Aptaujātās NVO uzskata, ka iespēja īstenot stratēģiju ir bijusi būtiska NVO darbībai, jo 32% respondentu ir norādījuši, ka vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas ietekmē ir izveidojuši biedrību vai nodibinājumu, kā arī 39% respondentu, kā to parāda attēls, uzskata ka dalība projektos ir būtiski palielinājusi organizāciju aktivitāti attēls. Stratēģijas nozīme NVO darbībā. 0% 22% 7% 39% 32% Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja dalība projektu īstenošanā Organizācijai nav saistības ar attīstības stratēģijas īstenošanu Aktīvie RRLAB darbības teritorijas iedzīvotāji saskatīja iespēju realizēt savas ieceres, veidojot biedrības un nodibinājumus. Tā piemēram, viens no respondentiem saka, ka... bija doma veidot informatīvo centru un tad saprata, ka vajag rakstīt projektus un dibināt biedrību... Savukārt NVO aktivitātes būtiskais palielinājums tiek skaidrots ar sekojošiem respondentu viedokļiem:... tika uzlabota materiāli tehniskā bāze, tagad varam piedāvāt jaunus pakalpojumus un tos dažādot... bez projektiem būtu grūti iztikt, citur nav iespēju... Jāatzīst, ka 7% NVO respondentu norādīja, ka dalība projektos NVO darbības intensitāti būtiski nepalielināja, jo, piemēram...tā bija viena no iespējām, ko izmantojām.... Līdzīgu ainu atklāj arī aptaujāto komersantu sniegtā informācija, kas attēlota attēlā, un tajā tiek minēts ka lielākajai daļai (57%) iesaistīto komersantu iespēja īstenot projektu ir uzskatāma par būtisku pienesumu aktivitātes palielināšanai. Taču tajā pašā laikā komersanti arī norāda, ka ši nav bijusi vienīgā iepsēja, jo tiek īstenoti projekti arī citu programmu ietvaros. Šādi viedokļi mudina secināt, ka RRLAB vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas iespēju nav izmantojuši tādi, komersanti, kas tikai uzsāk investīciju piesaisti savai komercpraksei, bet tie ir uzņēmēji ar iepriekšēju investīciju piesaistes pieredzi.

72 attēls. Stratēģijas nozīme komersantu darbībā. 29% 0% 0% Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos 14% Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja dalība projektu īstenošanā 57% Organizācijai nav saistības ar attīstības stratēģijas īstenošanu Attiecībā uz pašvaldību iesaisti un vietējās attīstības stratēģijas nozīmīgumu pašvaldību darbā attēlā redzams, ka nav izteiktas viedokļu dominances un īstenotie projekti vairāk tiek uztverti kā tādi, kas mazliet palielina pašvaldību aktivitāti (40%) vai arī neietekmē pašvaldību darbības intensitāti (33%). Tas būtu izskaidrojams ar to, ka pašvaldības parasti strādā ar lieliem investīciju projektiem un projektu investīcijas, kas tiek izmantotas ar LEADER pieeju attiecīgi nav tik apjomīgas. Taču tajā pašā laikā pašvaldības parāda, ka tām ir bijusi mērķtiecīga pieeja šo investīciju piesaistē. Respondenti pašvaldības norāda:...gribējām visu, kas saistīts ar sportu, neizkaisīt pa teritoriju... vai arī ir atsevišķas iniciatīvas, kuru vārdā pašvaldība ir īstenojusi projektus, piemēram... īpaši runājot par bērnu telpu, bērni izrādīja interesi, apmeklējums kļuva daudz lielāks... vai...tā bija invalīdu iniciatīva attēls. Stratēģijas nozīme pašvaldību darbībā. 0% 0% 33% 40% 27% Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja dalība projektu īstenošanā Organizācijai nav saistības ar attīstības stratēģijas īstenošanu

73 attēls. Projektu ieguldījumu ilgtspējas un dzīves kvalitātes veicināšanā. Projektu ieguldījumu ilgtspējas un dzīves kvalitātes veicināšanā vietējā kopienā var izvērtēt astoņos kontekstos: (1) sabiedrība, (2) kultūra, (3) sociālie pakalpojumi, (4) nodarbinātība, (5) infrastruktūra, (6) profesionālā vide, (7) daba, (8) RRLAB kopumā (skat attēlu): Sociālās izmaiņas sabiedrībā raksturo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās un kvalitatīvāka dzīvesveida nodrošinājums, iedzīvotāju drošumspējas un labizjūtas paaugstināšanās, labvēlīgākas sociālās vides veidošanās kopienā, iedzīvotāju aktivitātes, pašapziņas un atbildības sajūtas paaugstināšana, iedzīvotāju lokālā identitātes un piederības izjūtas kopienai nostiprināšanās, labvēlīgu sociālo procesu - iekļaušanās, integrācijas un starppaaudžu saiknes veicināšana, vispārcilvēciskā potenciāla aktivizēšana, interešu grupu stiprināšana un biedrību interešu īstenošana, kā arī kopienas atpazīstamība plašākā teritoriālā mērogā. Projektu ieguldījumu kultūras vidē raksturo kultūras un vispārcilvēcisko vērtību aktualizācija, kultūrvides dažādošana, latviskās pašapziņas kopšana, novadpētniecības un kultūrmantojuma popularizēšana, un kultūras līmeņa celšana gan vietējās kopienas iedzīvotājiem, gan kultūras baudītājiem no citām vietām. Sociālo pakalpojumu jomā īstenotie projekti ir nodrošinājuši kompetenču un dzīves prasmju attīstības iespējas, interešu izglītības iespējas, izklaides un brīvā laika pavadīšanas iespējas, socializācijas iespējas, un sociālās un fiziskās aprūpes iespējas. Ieguvumi nodarbinātības jomā ir balstīti uz kopienas iedzīvotāju piesaisti tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji, piesaistīti novada uzņēmēji un piesaistīti jaunieši, kas nodrošina papildus ienākumu iespējas. Ir bagātināta arī vietējā infrastruktūra: ir radītas interešu grupu darbības vietas, kultūras baudīšanas un izzināšanas vietas, brīvā laika pavadīšanas vietas: rotaļu, sporta laukumi, u.c., fiziskās veselības uzlabošanas vietas, ir uzlabotas pārvietošanās iespējas, ko nodrošina ceļu un stāvvietu uzlabotā kvalitāte, ir izveidotas uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ir veikta energoefektivitātes paaugstināšana, un uzlabota informācijas apmaiņa.

74 74 Profesionālajā vidē ir notikušas sekojošas izmaiņas: ir uzlabotas darba telpas, bagātināta lietu vide un darba apstākļi, kas veicina augstāku darba drošību un kvalitāti. Izmaiņas dabas vidē raksturo sakopta teritorija, izveidotie un uzstādītie objekti, kā arī pilnveidotā un uzlabotā pārtikas produktu kvalitāte. Kopumā RRLAB teritorijā ir uzlabojies līdzsvars starp pašvaldībām, novadiem un ir paaugstinājusies vietējās kopienas pievilcība pašu iedzīvotāju uztverē. Līdz ar to, aprakstītie astoņi konteksti, kas raksturo īstenoto projektu ieguldījumu ilgtspējas un dzīves kvalitātes veicināšanā vietējā kopienā, aptver visus trīs ilgtspējīgas attīstības aspektus sociālo/kultūras, ekoloģisko un ekonomisko. Tas ļauj secināt, ka projektu ieguldījums vietējās kopienas ilgtspējas un dzīves kvalitātes veicināšanā ir daudzpusīgs un samērā līdzsvarots. Vērtējot projektu ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabojumos laukos, svarīgi saistīt to ar ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā, kas šobrīd ir uzskatāma par kritisku lauku teritoriju iztukšošanās situācijā. Tāpēc, aptaujājot 103 īstenotos projektus, tika apzināta situācija par to vai projekti ir devuši ieguldījumu vietējo cilvēkresursu attīstībā un vai tie ir ietekmējuši darbaspēka aizplūšanas mazināšanos attēlā sniegtā informācija parāda ka 77% gadījumu ietekme ir bijusi pozitīva attēls. Projektu ieguldījums vietējo cilvēkresursu attīstībā. 17% 6% Jā Nezinu Nē 77% Iepazīstoties ar skaidrojošo informāciju pozitīvajam novērtējumam, respondenti sniedz sekojošo informāciju:... Deju kolektīva vadītājai ir jābūt arī menedžerim, jāiedziļinās niansēs. Pilnveidotas projektu rakstīšanas prasmes.... Iespējas izglītoties, piedalīties, kustēties... Angļu valodu mācījās, veselības programmā gāja, foto nodarbībās piedalījās... attīstītas galdniecības prasmes... ir vieta, kur var notikt dažādi kursi, nodarbības... jaunieši palikuši aktīvāki, parks ir atdzīvojies... personības attīstība, pašizpausme, pašapziņas celšana... piedāvājam kultūras notikumus, kādus pirms tam nevarējām... tas ir izziņas materiāls, ko varēsim nodot citiem... Darbiniekiem uzlabojusies vides kvalitāte... Ir nodarbināti vietējie 12 cilvēki.... Ja projektu ietekme uz vietējo cilvēkresursu attīstību ir pozitīva, tad, diemžēl, respondentu viedoklis par projektu ietekmi uz darbaspēka aizplūšanas mazināšanos ir vairāk negatīvs, jo

75 attēlā redzamā informācija parāda, ka teju puse (48%) respondentu uzskata, ka tie nav spējuši ietekmēt darbaspēka aizplūšanu. Kā iemeslu negatīvajai situācijai respondenti skaidro ar sekojošo:...daudzas problēmas prasa ilglaicīgāku risinājumu, arī no valsts puses, ko šo projektu ietvaros vien nevar atrisināt... ar šiem projektiem nevar nodrošināt vienmērīgu noslodzi un līdz ar to samaksu par darbu... Var sacerēt skaistu sakarību, bet tas ir priekš projekta iesnieguma. Iemesli aizplūšanai ir makro sistēmiski attēls. Projektu ietekme uz darbaspēka aizplūšanu. 28% Jā 48% Nezinu Nē 24% Tomēr pozitīvu skatu rada arī 28% respondentu atbildes, kas saskata iespēju, ka projekts ir mazinājis darbaspēka aizplūšanu no RRLAB darbības teritorijas, un kā pierādījumi tam tiek minēts sekojošais:... radītas 2 jaunas darba vietas... attīsta piederības sajūtu... labvēlīgāka vide ir radīta, tikai Mālpilī pašvaki ar dzīvokļiem... tiek izveidots jauns pakalpojums, kas var ģenerēt ienākumus... iemācoties sazināties un citas prasmes, iedrošina palikt un mēģināt pašiem... ja bērnam ir iespējams darboties, arī vecāki jūtas apmierināti ar dzīvesvietu... piepildītā kultūrvides dzīves un kultūrizglītības telpa...

76 5.4. VRG efektivitātes izvērtējums 76 VRG efektivitātes izvērtējums lielākoties balstās uz datiem, kas iegūti pirmās un otrās fokusa grupas laikā. Šos datus apkopojot un salīdzinot ar datiem, kas iegūti ar anketu palīdzību no projektu īstenotājiem, tika noskaidrotas izteiktākās iezīmes, kas raksturo Rīgas rajona Lauku attīstības biedrību kā Vietējo Rīcības grupu. Šīs atziņas raksturo septiņas savstarpēji saistītas tēmas, kas nosaka VRG darbības efektivitāti: (1) RRLAB identitāte, (2) VRG lomas izpratne sabiedrībā, (3) VRG izpratne pašu uztverē, (4) veiksmīgāk izpildītie RRLAB uzdevumi, (5) VRG kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, (6) veiksmīgākās sadarbību veicinošās aktivitātes, (7) efektīvākie informācijas kanāli komunikācijai ar vietējo sabiedrību (5.4.1.attēls): attēls. RRLAB kā VRG vispārīgs raksturojums. Raksturojot (1) RRLAB identitāti, VRG piedāvā divus skatījumus vai nu RRLAB ir integrēts veselums, vai arī sastāv no atsevišķām spēcīgām novadu pašvaldībām, kas darbojas sava novada līmenī. Šis jautājums pašai VRG paliek atvērts, jo arī spēcīgas atsevišķu novadu pašvaldības spēcina RRLAB. Taču RRLAB pārstāvju vidū tiek diskutēts arī par plašākas RRLAB identitātes aktualizēšanu un partnerības stiprināšanu. Salīdzinot šo viedokli ar Vietējās attīstības stratēģijā aprakstīto: Partnerība ir jauns un efektīvs vietējās un reģionālās attīstības instruments, kura darbības loma ir virzīt dažādas mērķa grupas un sabiedrību kopumā uz savu problēmu apzināšanu un risināšanas iespēju saskatīšanu. Partnerībai jādarbojas kā organizatoram un koordinatoram, kas vada diskusijas, noskaidro visu sabiedrības mērķa grupu intereses, analizē esošo situāciju, nosprauž attīstības mērķus, aktivizē un palīdz partnerības biedriem izstrādāt un realizēt projektus, veicina sadarbību to starpā. (Vietējās attīstības stratēģijas 40.lpp.), var secināt, ka teritoriālā identitāte šajā stratēģijā netiek īpaši skaidrota. Līdz ar to, VRG priekšlikumi darboties pie plašākas RRLAB identitātes mērķtiecīgas aktualizēšanas veiksmīgi papildina stratēģijā aprakstīto.

77 77 VRG darbības efektivitāti nosaka arī (2) VRG lomas izpratne sabiedrībā. Uz šo brīdi VRG sabiedrībā ir atpazīstama un respektēta daļēji. Tas ir atkarīgs gan no tā, ka VRG pieredze lauku kopienu attīstības jomā Latvijā ir samērā nesena, gan no tā, ka medijos paustais viedoklis par VRG biežāk izmantotajām metodēm to raksturo kā demokrātisku veidojumu soda un pātagas izpratnē, gan no tā, ka VRG saikne ar pašvaldību ir skaidra tikai daļēji. Intervijās ir konstatētie projektu īstenotāju viedokļi par VRG ir sekojoši:..kad dibinājām, domājām, ka strādāsim uz grupu iniciēšanu, tikko ienāca pašvaldības un privātais bizness... tas noņem iespējas..,..ja viss būtu ļoti apmierinoši, tad nemeklētu citus risinājums..,..ģeogrāfiskā attālinātība nedod iespēju tik ļoti iesaistīties... Taču (3) paši VRG pārstāvji Vietējo Rīcības grupu raksturo kā godprātīgu un veiksmīgi veiktu līdzdalības rīku, kur, lai arī tika ieguldīts daudz darba, joprojām ir kur augt, uz kurieni un uz kādu kvalitāti tiekties, kas arī ir cerības pilns un drosmīgs izaicinājums nākotnei. (4) Veiksmīgāk izpildītie RRLAB uzdevumi. RRLAB statūtos un vietējās attīstības stratēģijā ir noteikts, ka RRLAB ir saistoši astoņi uzdevumi: 1) Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā, 2) Sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību, 3) Veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu, 4) Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus, 5) Meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām, 6) Piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai, 7) Veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās, 8) Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī. Pašu VRG pārstāvju izpratnē veiksmīgāk izpildītie uzdevumi ir: veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā (1), veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu (3), un sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību (2). Pēc VRG domām, visvājāk ir veicies ar sekojošu izpildi: attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī (8), un veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās (7). Viedokli par veiksmīgāk izpildītajiem RRLAB uzdevumiem izteica arī projektu īstenotāji (n=96). Viņu viedoklis ir sekojošs: 1) Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā 50

78 78 2) Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī 47 3) Sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību 35 4) Veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu 35 5) Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus 35 6) Piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai 27 7) Meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām 21 8) Veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās 16 Projektu īstenotāju vispārīgie komentāri par RRLAB veiksmīgāk izpildītajiem uzdevumiem ir sekojoši: Labās prakses viedoklis:..tiklīdz dabūta nauda, tā interese saslēdzas, tad dalies pieredzē kā labāk ir ar citiem.., Problemātiskais viedoklis..ne vienmēr apmierina ambīcijas nomalēm.. Tendence ir mainījusies, bet nepietiekami. Droši vien jau pašvaldībai nebija tie sliktākie projekti..,..gribējās lai RRLAB ir kā birojs, kurā kaut vai viens cilvēks strādā katru dienu. Tas ir kaut kas pavisam cits. Ir dienas birojs. Varētu vairāk koordinēt vajadzības..,..ar informēšanu gāja švaki, novadi stratēģijas izstrādē tika ļoti vāji iesaistīti..,..kopīgi pasākumi nav manīti..,..oficiālas vēstules nepalīdzēja. Bija viss gāja ar pārliecināšanu..,..varēja vairāk palīdzēt, vismaz sākotnēji. Pasmagi gāja ar projektiem. Paši īsti tanī brīdī nezināja tās lietas...,..visvairāk pārsteidza ka nav laba sadarbība ar LAD...Un nav īsti pamatojuma, kas tieši neatbilst projektos... Nozīmīgākie komentāri par katru RRLAB uzdevumu projektu īstenotāju skatījumā: 1) Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā... Mēģina izraisīt sabiedrības interesi... vienmēr bijusi informācija par projektiem, jebkurš cilvēks varēja saņemt informāciju. Jebkurā laikā pieejama, sazvanāma. RRLAB taisīja sapulces un aicināja visus interesentus.... Kad uzsākām, bijām lauku teritorijā, arī nākotnes plāns ir lauku teritorijā palikt un to pilnveidot... Jūdaži lauku teritorija, bija iesaistīti vietējie iedzīvotāji saglabāt savus resursus... Iesaistās ne tikai pašvaldība un dažādas biedrības.... 2) Sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību... Teritorijā tiek dibinātas biedrības un rakstīti projekti, ilgspējību gan novērtēt vēl nav iespējams.... Konkursiņos veidojās jaunas grupas... mednieku biedrība oficiāli reģistrējās lai varētu pretendēt uz finansējumu. Allažos izveidojās moto biedrība... Atbalsta dejotājus, tautas namu u.tml.... Aktivizējās jauniešu interešu centrs... Cilvēkiem radīta cerība... Ja iniciatīva nāk no sabiedrības puses, tam ir labāki rezultāti... 3) Veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu

79 79... Semināri, ziņo iedzīvotājiem... Sapulcē cenšas visu ko izstāstīt.... Ir diezgan maz informācijas, bet var just ka ir liels uzrāviens. Bet varbūt ir šaurāka nozare.... Nav ļoti prātīgi mudināt cilvēkus veidot organizācijas tad, kad nav pietiekami daudz finansējuma... 4) Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus... Ir izdarīt viss kā pienākas... Principi, kā izveidotas prasības, bija virzītas uz to, lai laukiem būtu ilgstošs labums... Lai cilvēki paliek laukos un lai tiem būtu iespējas un pieeja... Biedrības uzsvars lauku teritorijas attīstība... Labi izpildīts uzdevums, pirms stratēģijas izveides bija izpētes darbs vajadzību apzināšanai... Bez apstiprinātas stratēģijas laikam projektu nevarētu īstenot... Labprāt paskatītos, ko dara, bet gribētu piedalīties... 5) Meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām... Meklē jaunas idejas... Domā par jaunām idejām un risinājumiem, kaut vai iesaistīja mani... Risinājumi tiek meklēti caur atbalstītajiem projektiem... Lielie projekti īsti nederēja... Radītas iespējas piedāvāt jaunus pakalpojumus, uzlabot jau esošos un dažādot... Varam piedavāt iedzīvotājiem papildus izglītību viņu bērniem... Daļa no teritorijas, kas ir sakopta un pieejama... Poligons ir jauns produkts ne tikai vietējiem, bet visiem... Kaļķugravas avoti, piemēram... kad bija pa Allažiem, tad ļoti vietējo kopienu apzināja... 6) Piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai... Viņi strādā lai būtu nauda... Bet kā es te varu izvērtēt, ja es vispār nezinu kā viņi strādā, bet tā viņi ir atsaucīgi....izdevās atrast iespēju, pašvaldība konstatē nepieciešamību un novirza līdzekļus... Tiek kvalitatīvi izskatīti projekti un palīdzēts ar sakārtošanu... Meklējām finanšu resursus... Pateicoties šim uzdevumam, projekti tika veiksmīgi īstenoti... Galvenā loma... 7) Veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās... īpaši nav nekas novērots... 8) Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī... Attīstīta visa veida sadarbība... Biedrība sadarbojas ar pašvaldību... konsultēja projektu rakstīšanā... Iniciatīva nāk gan no pašvaldības, gan no biedrībām... Sadarbība ar mūzikas skolas atbalsta biedrību... un uzņēmējiem... Veiksmīgas diskusijas... Caur projektiem ir attīstības iespējas... Iespēja īstenot dažādus ne tikai valsts, bet arī starptautiska līmeņa projektus... Sadarbība ar LAD darbojas labi... Sapratām, ka jauniešiem kaut ko vajag, bet budžetā nepietiek līdzekļu, Jūdažu sabiedriskais centrs, kas atrodas blakus iepazīstas ar citām izklaides iespējām... Lai arī kopumā motīvi, viedokļi un skatījumi atšķiras, salīdzinošais viedoklis par VRG un projektu īstenotāju izpratni sakarā ar veiksmīgāk izpildītajiem RRLAB uzdevumiem ir tāds, ka gan VRG pārstāvju, gan projektu īstenotāju viedokļi par RRLAB uzdevumu izpildi sakrīt.

80 80 (5) VRG dalība kapacitātes stiprināšanā. VRG pārstāvji ir piedalījušies dažādos VRG kapacitātes stiprināšanas pasākumos (Pilns saraksts pieejams Pielikumā Nr.3): VLT, ZM, LAD rīkotajos informatīvajos semināros (8) (Kuldīgā - 2, Baldonē - 1, Stopiņos 2, Carnikavā 1, Ludzā 1, Brocēnos -2, Limbažu novadā 2, Krāslavā 1, Cēsīs 4, Nīcas novadā 2, Dundagā 1, Siguldā 2, Bruknā -1, Ķekavā 2, Gulbenē 2, Aknīstē 1, Burtniekos 1, Salacgrīvā 1, Madonā - 3) Citu VRG rīkotajos semināros, konferencēs ( Kaimiņi konferencē Līksnā (2 dal.), Zied Zeme seminārā Ikšķilē (2 dal.)), VLT, ZST rīkotajās starptautiskajās konferencēs (Salacgrīvā 4, Nīcas novadā 4) FARNET rīkotajos pasākumos (Bulgārijā 1, Polijā 1, Lietuvā 2) Citās starptautiskās konferencēs un pasākumos (Lietuvā (4;3;1), Rumānijā (4), Čehijā (3), Slovākijā (4)) Tas liek secināt, ka VRG ir bijusi pastāvīgā informācijas, pieredžu apmaiņas apritē un arī ir regulāri papildinājusi savas zināšanas par dažādiem VRG darbības aspektiem. Pēc VRG pieredzes, visnozīmīgākās kapacitāti stiprinošās aktivitātes ir bijušas biedrības Latvijas Lauku forums rīkotās mācības un dalība starptautiskajās pieredzes apmaiņas aktivitātēs. Veiksmīgākās (6) sadarbību veicinošās VRG aktivitātes ir bijuši padomes izbraukumi uz projektu īstenošanas vietām un īstenoto projektu uzraudzības vizītes, kurās piedalījās VRG padomes locekļi. Lai sekmētu aktīvu iedzīvotāju informētību par VRG darbību un projektu īstenošanas iespējām RRLAB ir veikusi sekojošos informēšanas pasākumus: Regulāra informācija par projektu iespējām pašvaldību mājas lapās un Rīgas apriņķa avīzē. Sludinājumi Latvijas Vēstnesī (14 reizes) Informatīvie semināri (7 reizes) Siguldā (3), Allažos (2), Sējā (1), Krimuldā (1) Videofilmas (3) par īstenotajiem projektiem RRLAB bukleti (2012.) Reklāmu raksti Siguldas Elpa, Rīgas apriņķa avīze (7) Efektīvākie VRG informācijas kanāli, pēc VRG domām, ir mācību un informatīvie semināri, tiešās tikšanās, un koordinatoru sniegtā informācija. Savukārt projektu īstenotāji par veiksmīgākajiem informācijas kanāliem uzskata RRLAB sniegto informāciju e-pasta veidā, pašu projekta īstenotāju darbību RRLAB, tiešo komunikāciju ar RRLAB, labās prakses piemēru pieredzi no tiem, kas jau īstenojuši projektus. Pilnu pārskatu par respondentu sniegtajām atbildēm parāda attēls.

81 attēls. Projektu īstenotāju izmantotie informācijas kanāli par iespēju īstenot projektus. RRLAB sludinājums presē Paši meklē informāciju 1 1 RRLAB izplatītā informācija medijos 2 Lauku attīstības speciālistu informācija Ar mācību starpniecību 5 5 Pašvaldības mājas lapā 7 Pašvaldības speciālistu informācija 8 RRLAB mājas lapa Ar LAD starpniecību 9 9 Cilvēki, kas ir īstenojuši projektus 10 Jautā RRLAB 11 Darbojas RRLAB RRLAB sniegtā informācija (e-pasts) Īsi komentāri par katru: RRLAB sludinājums presē gadās arī informāciju uziet nejauši; par paveikto parasti publicē sludinājumus. RRLAB izplatītā informācija medijos arī caur Kultūras punktu. Ar mācību starpniecību atzīmētas tika mācības 2006.vai 2007.gadā. Pašvaldības mājas lapā visbiežāk pieminētās ir Krimuldas, Siguldas mājas lapas. Pašvaldības speciālistu informācija visbiežāk no Anitas, Inetas, Domes vadības un lauku attīstības darbiniekiem. Ar LAD starpniecību visvairāk mājas lapā. Cilvēki, kas ir īstenojuši projektus pārsvarā kolēģi, kas ir aktīvi cilvēki. Jautā RRLAB tiešā komunikācija darbojas visveiksmīgāk Vija, Verners, Ieva, Līva bija visatsaucīgākie. Darbojas RRLAB un tieši šī pieredze ir veiksmīgs nosacījums projektu īstenošanai. Biedrības biedri ir piedalījušies mācībās pirms pirmās stratēģijas izstrādes. RRLAB sniegtā informācija (e-pasts), kas tiek saņemta biedrības epastā, visbiežāk nāk no Ineses attēlā sniegtā informācija parāda, ka projektu īstenotāju biežāk izmantotās komunikācijas metodes saziņai ar RRLAB ir tikšanās klātienē, mājas lapa, un tālrunis.

82 attēls. Projektu īstenotāju izmantotās komunikācijas metodes saziņai ar RRLAB. Tikšanās klātienē Tālrunis E-pasts Pieredzes apmaiņas pasākumi Novada avīze Mājas lapa Semināri Projektu īstenotāji pozitīvi ir novērtējuši Domes un VRG pārstāvju īpaši Maijas, Inetas, Ievas un Ineses palīdzību un atbalstu, taču pēc tā griežas tikai tad, kad ir vajadzīgas konsultācijas. Ir pieredze, ka informācija tiek regulāri sūtīta, taču ir grūtības uz regulāru atbilžu saņemšanu ar e-pasta palīdzību. Mājas lapa kā informācijas avots arī ir noderīga, taču ne vienmēr tur ir atrodama jaunākā informācija, tāpēc bieži vien tiek meklēta iespēja satikties klātienē neformālā veidā. Projektu īstenotāji slavē arī LAD, kas ir uzlabojis komunikāciju un datu apstrādi. Tika konstatēts, ka partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju plāni un ieceres partnerības tālākai attīstībai nebeidzas ar šīs stratēģijas ieviešanas posmu. Pretēji diskusijā iezīmējās plūstoša pāreja uz aktualitātēm un vēlamajām turpmākajām iniciatīvām, kas iederētos jaunajā nākošajā stratēģijā: a. Regulāras tikšanās -..tikšanās veido šo sadarbību un informētību, tiekoties veidojas saikne..,..tagad atkal bija saieti un tā veidojas. Gribas jau vairāk..,..katrs ir darbos un pienākumos, un reti tiekas, bet šis ir ķieģelis, lai to partnerību, kādu tā ir, reāli ieviestu dzīvē..,..vajag satikties kaut pa retam.. b. Regulāras viedokļu apmaiņas, diskusijas visā RRLAB teritorijā -..vajag tikties un jo vairāk būs ar programmu, jo būs labāk. Laicīgi izziņot un ieplānot un tas var veicināt un izglītot. Gribētu, lai tikšanās būtu globālākas- vajadzētu apkārtnē, bet ir ari citas biedrības. Un diskusijas kā ir vienā un kā otrā.. projektu rakstītāji nevis no vienas biedrības, bet no citam VRG..,..Allažos bija ideju forums, kad cilvēki teica, kas vajadzīgs un kas nav. To apkopoja un izdarīja daudz...,..dzirdēt jaunas domas un paklausīties ko jaunu pastāstīs..,..katrā pasākumā, kur esi bijis, vienmēr ir kas tāds, kur pieķerties. Ir vajadzīgas šādas tikšanās.. c. Jauniešu piesaiste -..jāpiesaista jaunie, mēģināsim dabūt no konsultantiem no pagastiem..,..sākumā jaunieši bija, bet aktīvākie un gudrākie vai nu mācās vai strādā labos darbos un neatliek laika sabiedriskajiem darbiem. Bija Mālpilī aktīvi, bet tagad ir savas rūpes. Tā ir pa paaudzēm- kas ir aktīvākas un kuras nē. Šobrīd ir panīkums..,..bet viņi ir nākotne! Tie ir tie, kas brauc prom un neplāno atgriezties. Kā viņi iesaistās?.. d. Informētības nodrošināšana -..Mālpils ir iesaistīta plānošanā caur republiku. Nākošam periodam- ir sava avīze Mālpils Vēstis, ko saņems jebkurš. Ideja, ka

83 83 tāda lieta pastāv un līdz tādam un tādam laikam ir jāiesniedz idejas. Idejas dabūs, pat nesaucot kopā.. e. Līdzatbildība un darbošanās kopīgiem vietējās kopienas mērķiem -..iespējas ir, bet.. Valstij raksturīgi- strādā uz vienu mērķi un kopīgi nedara. Necenšas neko no malas. Jādomā vai vajag vai nē. Ja laba ideja kopīga, tad vajag risināt.. Tātad, vēlamās turpmākās iniciatīvas VRG pārstāvju izpratnē ir regulāras tikšanās, regulāras viedokļu apmaiņas, jauniešu piesaiste aktīvā lēmumu pieņemšanā, informētības nodrošināšana, kā arī līdzatbildība un darbošanās kopīgiem vietējās kopienas un RRLAB mērķiem. Regulāras tikšanās veicina sadarbību, informētību, savstarpējās saiknes sajūtu, un ir nozīmīgākais partnerības saliedēšanas līdzeklis, taču ikdienā tas notiek retāk, nekā būtu vēlams. Regulāra viedokļu apmaiņa gan tuvākas, gan tālākas apkaimes iedzīvotājiem, gan vienas biedrības ietvaros, gan sadarbojoties ar citām VRG, veicina informētību un izglītotību. Informētības nodrošināšana, līdz ar to, ir saistīta ar regularitāti viedokļu apmaiņā. Kā labās prakses piemēri tiek minēta savas avīzes izdošana, kurā tiek ziņots par jaunumiem, kas arī aiztaupa laiku un pūles regulāri piedalīties informatīvos pasākumos. Jauniešu piesaiste, balstoties gan uz projektu iesniedzēju vecuma vidējiem rādītājiem, gan uz VRG novecošanās iezīmi, ir viena no visvairāk vēlamajām RRLAB iniciatīvām. Uz šo brīdi izteiktāka ir neapmierinātība ar to, ka jaunie brauc projām un neplāno atgriezties, nevis konkrētas rīcības un aktivitātes šīs situācijas novēršanai. Veicināt RRLAB teritorijas iedzīvotāju līdzatbildību un darbošanos kopīgiem vietējās kopienas mērķiem varētu būt vislaikietilpīgākā iniciatīva, taču tas ir arī veiksmes, efektivitātes un ilgtspējīgas attīstības balsts. Kopumā vērtējot VRG darbības efektivitāti var secināt sekojošo: Domājot par VRG darbības izpausmi un vēlamajām turpmākajām iniciatīvām pēc būtības redzams, ka VRG darbības pamatfunkcijas ir tikušas nodrošinātas. Tomēr ir nepieciešamība veikt būtiskus uzlabojumus turpmākās darbības efektivizēšanai. Ieteicams būtu pārskatīt VRG komunikācijas stratēģijas domājot par darbu ar fiksētām mērķa grupām projektu iesniedzējiem un īstenotājiem, kuriem ir nepieciešams viena veida informatīvais un konsultatīvais kā arī pieredzes apmaiņu veicinošais atbalsts. Cita veida komunikāciju stratēģija būtu jāpielieto vietējo iedzīvotāju informēšanā par RRLAB aktivitātēm, vietējās attīstības stratēģiju tās ietvaros īstenotajiem projektiem, tādā veidā paplašinot projektu rezultātu lietotāju klāstu, motivējot iedzīvotājus iesaistīties stratēģijas īstenošanā, kā arī nodrošinot RRLAB kā vietējās attīstības instrumenta un partnerības atpazīstamību. Nepieciešamas investīcijas arī RRLAB publiskā tēla veidošanā plašākā sabiedrībā, ko var nodrošināt ar aktuālu mājas lapu, informatīvajiem materiāliem, aktīvu dalību plaša mēroga pasākumos tādā veidā arvien vairāk radot sabiedrības izpratni par VRG lomu vietējās attīstības jautājumu risināšanā. Veidojot saikni starp projektu īstenošanas un piesaistīto investīciju apjomiem RRLAB darbības teritorijā un attiecīgi veiktajiem informēšanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, RRLAB būtu ieteicams lielāku uzmanību pievērst darbībai un informēšanas pasākumiem tajās teritorijās, kas līdz šim ir mazāk iesaistījušās projektu īstenošanā. Tāpat arī nākotnē jāizskata iespēja, ka papildus uzmanība tiek pievērsta sadarbības saiknes stiprināšanai starp novadiem, tādā veidā radot kopīgu pārnovadu partnerību.

84 5.5. Efektivitātes izvērtējuma kopsavilkums 84 Kopsavelkot projektu ieguldījuma efektivitāti attiecībā pret vietējās attīstības stratēģijas rīcību mērķiem, kvantitatīvajiem un rezultatīvajiem rādītājiem, pētījuma ietvaros identificētajiem teritorijas attīstību raksturojošajiem aspektiem, kas parāda projektu rezultātu integritāti ar vietējās attīstības stratēģijā identificēto situācijas analīzi, izvirzīto sasniedzamo mērķi un darbības prioritātēm, nepieciešams saprast vai tas viss ir sniedzis ieguldījumu stratēģijas mērķa sasniegšanā, VRG definētās vīzijas un VRG darbības attīstības prioritāšu īstenošanā. Vietējās attīstības stratēģijas mērķis ilgtspējīga attīstība VRG teritorijā, kas ietver dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos ar tādu NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu kvalitātes un sasniedzamības uzlabošanu un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu vietējiem iedzīvotājiem. Projektu efektivitātes izvērtējums ir apstiprinājis, ka kopumā projektu ieguldījums vietējās kopienas ilgtspējas un dzīves kvalitātes veicināšanā ir bijis daudzpusīgs un samērā līdzsvarots. Arī attēlā parādītie dati liecina ka vismaz 34% projektu rezultāti ir pieejami visā VRG darbības teritorijā, un tas ir pozitīvs rādītājs domājot par partnerību kā pārnovadu sadarbības rīku. Tas veido pozitīvu saikni arī ar stratēģijā VRG identificētās vīzijas pazīmi - vienmērīgi un sabalansēti attīstīta visa veida infrastruktūra. Protams arī projektu rezultātu pieejamības lokālais aspekts novada mērogā (31%), pagasta mērogā (11%), apkaimes mērogā (24%) liecina, ka veiktās investīcijas ir mēģinātas piesaistīt vistuvākajam iedzīvotāju dzīves vietas un darbības mērogam attēls. Projektu rezultātu pieejamība. 34% 24% Apkaimes (ciema, pilsētas) iedzīvotājiem un viesiem Pagasta mērogā 11% Novada mērogā 31% Visā VRG darbības teritorijā attēlā parādītais projektu rezultātu ieguldījums pa aktivitāšu veidiem esošo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana (40%), jaunu pakalpojumu izveide (35%) sabiedrisko

85 85 aktivitāšu dažādošana (25%) norāda uz līdzsvaru starp stratēģijas mērķī identificētajiem aktivitāšu veidiem attēls. Projektu rezultātu ieguldījums. 0% 25% 35% Jaunu pakalpojumu izveide Esošo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana 40% Neviens no nosauktajiem Līdz ar to var secināt, ka projektu efektivitāte attiecībā pret stratēģijas mērķi ir bijusi pietiekami augsta, tomēr ne maksimāla. Stratēģijas mērķi ir uzsvērta NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru sadarbība, kas izpaužas kopīgu projektu attīstībā. Diemžēl šādas aktivitātes stratēģijas īstenošanas periodā tiešā veidā netika novērotas. Lai gan atsevišķās vietās ir konstatēti savstarpēji papildinošie projekti, kur, piemēram, NVO īstenotām iniciatīvām atbalstu rod pašvaldību piesaistītās investīcijas infrastruktūrai. Iespējams, ka šādu kopprojektu attīstībai ir nepieciešama aktīvāka VRG kā sadarbību koordinējošās vienības loma, ko attiecīgi varētu pastiprināt nākamajā plānošanas periodā, pēc būtības nemainot jau šobrīd stratēģijā noteiktos VRG darbības uzstādījumus (skatīt 4.6.nodaļu pētījumā un 40.lpp. vietējās attīstības stratēģijā) Projektu efektivitātes analīze parāda, ka vietējās attīstības stratēģijas īstenošana ir devusi pozitīvu pienesumu lielai daļai attīstības vīzijā nodefinēto pazīmju, kas savukārt apstiprina projektu mērķorientēto darbību. Ar skatu nākotnē būtu nepieciešams izvērtēt turpmāk nepieciešamās rīcības ar sekojošajām teritorijas nākotnes vīzijas pazīmēm, attiecīgi vienojoties par to attīstības nepieciešamību, pastiprināšanu vai izslēgšanu: - Visur uz vietām pieejami pamatpakalpojumi, - Pieejamas daudzveidīgas mūžizglītības iespējas, - Daudzveidīgi attīstīta uzņēmējdarbība, - Enerģiju iegūstam ne tikai tradicionāli, bet arī alternatīvos - atjaunojamos veidos no vietējiem resursiem, - Reģions atpazīstams visas pasaules tūristiem, kuri vēlas saņemt kvalitatīvu un vispusīgu produktu (kultūrvēsturiskais, dabas, aktīvi ekstrēmais u.c.).

86 86 Attiecībā uz VRG darbības efektivitāti, kas sekmē stratēģijas mērķu sasniegšanu, vērtīgi ir atgādināt vīzijā radīto apņemšanos izpildi, kur RRLAB apņemas: - darboties visā Rīgas rajona Daugavas labā krasta lauku teritorijā; - biedrības darbā iesaistītas visas vecuma grupas proporcionāli iedzīvotāju struktūrai; - biedrības biedru vidū nodrošināt visu interešu grupu pārstāvību; - veidot pārstāvniecību reģiona pašvaldībās u.c. iestādēs un uzturēt sakarus ar līdzīgām grupām reģionālā un starptautiskā mērogā; - piedalīties teritorijas attīstības plānošanā un plānu realizēšanā. Lai gan RRLAB kā VRG darbs ir novērtēts kā pietiekami efektīvs, tomēr padomei nepieciešams vēlreiz pārskatīt šo vīzijā minēto uzstādījumu nepieciešamību turpināt, attīstīt vai atteikties no tiem. Jo pēc būtības lielākā vai mazākā mērā ir īstenoti tikai pēdējie divi uzstādījumi. Stratēģijas ilgtspēju pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē raksturo līdzsvarotība, ilglaicīgums, plašs lietotāju kontingents, un atbildības turēšana pašu rokās. Līdzsvarotība kā stratēģijas ilgtspējas rādītājs ir vispārīga, atvērta un reizē arī konkrēta, tā galvenokārt tiek izprasta kā projektu vienmērīgs sadalījums par visu RRLAB teritoriju. Ilglaicīgums nozīmē, ka projektu rezultāti nav domāti īsam termiņam, bet gan vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem. Projekta veiksmes stāsts ir plašs lietotāju loks un tā pieejamība dažādām vecuma un sociālajām grupām. Atbildības turēšana pašu rokās pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē nodrošina drošumspējas sajūtu ne tikai katram atsevišķi, bet arī visiem kopā. Projektu īstenošanas un VRG darbības efektivitātes analīze apliecina, ka liela daļa aktivitāšu ir atbilstošas VRG priekšstatam par stratēģijas ilgtspēju, kā arī ir palīdzējušas pietuvoties stratēģijā izvirzītajam attīstības mērķim.

87 6. Projektu īstenotāju ierosinājumi turpmākajai stratēģijai 87 Projektu īstenotāju ieteikumi RRLAB turpmākai darbībai. Aptaujājot projektu īstenotājus tika lūgts izteikt viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem turpmākām darbībām, kas saistītas ar VRG darbu un ar vietējās attīstības stratēģijas izstrādi nākamajam plānošanas periodam. Nozīmīgākie ierosinājumi stratēģijas izveidei un īstenošanai nākamajā plānošanas periodā balstās uz divām savstarpēji saistītām iniciatīvām: (1) mācībām un informēšanu, un (2) kompleksu resursu piesaistes plānošanu (skat. 6.1.attēls). 6.1.attēls. Projektu īstenotāju ierosinājumu RRLAB nākamajam plānošanas periodam īstenojot stratēģiju. Intervētie projektu īstenotāji uzskata, ka (1) mācību un informēšanas nodrošināšanai nozīmīga ir mājas lapas uzturēšana, kurā tiek regulāri atjaunota aktuālākā informācija, kā arī kopīgas datu bāzes izveide un regulāra atjaunošana par cilvēkiem, kuri ir ieguvuši vai pilnveidojuši savas kompetences. Šī datu bāze varētu būt labās prakses piemērs kā kopienā veidojas vietējo cilvēkresursu tīkls, kas veicina savu resursu apzināšanos, to ilgtspējīgu izmantošanu un attīstību, un, līdz ar to, kopienas spēju pašorganizēties. Zīmīgi, ka šādi priekšlikumi saskan ar kopienās identificēto aktuālo vēlmi veikt kopienu resursu kartēšanu jeb vietējo resursu apzināšanu un nodrošināt to pieejamību vietējai kopienai un citiem interesentiem. Šādu iniciatīvu īstenošanai ir nepieciešamas zināšanas darbam ar mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām un sociālo mediju platformām, ko kopienas var koplietot. Resursu koplietošanas ideju var attīstīt arī tādās iniciatīvās, kas sekmē kopienu sabiedrisko, attālinātā darba un pakalpojumu centru izveidi, ko var lieliski īstenot apvienojot pašvaldības, NVO un komersantu resursus. Piemēram, mazajā lauku skolā izveidojot kopienas centru, kurš paralēli izglītojošam darbam piedāvā arī darba telpas un pakalpojumus iedzīvotājiem. Otrā iniciatīva mācību un informēšanas nodrošināšanai ir mācību un pieredzes apmaiņas semināru, konsultāciju organizēšana partnerības ietvaros un starp partnerībām. Saistošākie

88 88 temati ir: kā nodibināt un vadīt biedrību, kā aizpildīt dokumentāciju, kā ieinteresēt vietējos iedzīvotājus izmantot piedāvātos pakalpojumus. Aktuālas ir arī projektos sasniegto rezultātu izstādes, ekskursijas, tematiskās dienas, un arī tīklošanās starp partnerībām. Šādi priekšlikumi liecina par projektu īstenotāju gatavību atvērties sadarbībai un meklēt jaunus risinājumus aktivitātēm, kas īstenojamas caur pieredžu, informācijas un zināšanu apmaiņu. Iespējams, ka šāda nolūka realizēšanai ir nepieciešams koordinējošais darbs, ko var veikt VRG administrācija vai arī no kopienām piesaistītie speciālisti, kuri VRG ir atbildīgi par teritorijas aktivizēšanu, un kas kopā var veidot spēcīgu vietējo kopienu attīstības koordinatoru sadarbības tīklu, kas savukārt var nodrošināt profesionālu informējošo un konsultatīvo darbu. (2) Kompleksa resursu piesaistes plānošana izpaužas kā sadarbības organizēšana starp projektu īstenotājiem savstarpējās konkurences novēršanai un kopīgu iniciatīvu ieviešanai, piemēram, vairākos projektos paredzētos mācību seminārus varētu organizēt kopīgi, būtu svarīgi izveidot un uzturēt kopīgu vietu (veikals) vietējo mājražotāju produktu tirdzniecībai, izveidot kopīgus informatīvos materiālus un norādes tūristiem, apzināt un attīstīt iniciatīvas kopīgai sporta infrastruktūrai, kā arī nodrošināt īstenoto projektu uzraudzību un infrastruktūras uzlabošanu. Nozīmīgs kompleksai resursu piesaistei būtu arī iniciatīvu apkopojums dažādu finansu instrumentu savstarpējai savietojamībai. Informācija par to, kuri instrumenti atbalsta "mīkstās" aktivitātes, kuri citus risinājumus. To savienojot, var īstenot lielākus projektus ar ilgstošāku ietekmi vietējās kopienas līdzsvarotai attīstībai. Šie priekšlikumi rada nepieciešamību aktualizēt ciemu jeb kopienu attīstības plānošanas pieeju, kas paredz, ka vietējā līmenī tiek panākta vienošanās par vietas attīstības mērķi un īstenojamām darbībām, un tad ciemā / kopienā darbojošās iedzīvotāju grupas, organizācijas mērķtiecīgi piesaista resursus, kas nepieciešami ciemu attīstības plānu īstenošanai. Vietējai rīcības grupai tas palīdz neizkliedēt pieejamās investīcijas, bet gan mērķtiecīgāk investēt vietējo vajadzību apmierināšanai un vērtību attīstīšanai. Lai nodrošināt šāda veida aktivitātes VRG mēdz veikt izglītojoši koordinējošo darbu, kas palīdz mobilizēt kopienas ciemu attīstības plānu izstrādei un īstenošanai. Projektu īstenotāju ieteikumi turpmākai projektu īstenošanai. Nozīmīgākie ieteikumi jaunu projektu īstenošanai nākamajā plānošanas periodā iezīmē četrus savstarpēji saistītus virzienus: (1) jauno projektu saturs, (2) projektu pieteikumi, (3) projektu īstenošana, un (3) projektu izvērtējums un atskaites (skat. 6.2.attēls). Šie ieteikumi attiecas uz dažādām mērķa grupām: gan uz projektu iesniedzējiem, gan projektu izvērtētājiem, gan projektu instrumenta nodrošinātājiem. Ieteikumi par vietējās kopienas vajadzībām atbilstošu (1) jauno projektu saturu ir daudzveidīgi. Aktuālākie temati ir: vēsture, novadpētniecība un tūrisms, tūrisms un uzņēmējdarbība, medību tūrisms un uzņēmējdarbība, mājražošana, tirdzniecība un tūrisms, drošas, veselīgas pārtikas audzēšana un tehnoloģijas, brīvā laika pavadīšana ārā, veselība un rehabilitācija (īpaši sportistu). Jāatzīmē, ka šīs tematiskās iniciatīvas raksturo nevis kādu vienu atsevišķu darbības jomu, bet ir starpdispiplināras. Tas paver lielākas iespējas projektu iesniedzēju savstarpējai sadarbībai kopīgu mērķu īstenošanas nolūkos. Mērķa grupas un ar

89 89 tām saistītās iniciatīvas, kam jaunajos projektos būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir jauniešu aktivizēšana un iesaistīšana, jaunās māmiņas un pensionāru kapacitātes izmantošana. Nozīmīgi būtu arī projekti par jaunu darbavietu radīšanu, partnerības infrastruktūras uzlabošanu tūrismam (pievadceļš, stāvlaukums, ēdināšana,..), interešu izglītības materiālās bāzes papildināšanu, pakalpojumu sezonas pagarināšanu, un esošo piedāvājumu dažādošanu. 6.2.attēls. Projektu īstenotāju ierosinājumu nākamajam plānošanas periodam īstenojot projektus. (2) Jauno projektu pieteikuma procesa uzlabošanai nozīmīgākās iniciatīvas ir: finansu apjoma palielināšana, precizitātes nodrošināšana formulējumos, dažādu interpretāciju novēršana VRG & LAD, vienota noformējuma nodrošināšana, piem., maksājuma un pašizmaksas kalkulācijas pieprasījums, mazāka iepirkumu aprakstu detalizācija, apdrošināšana un reklāmas izdevumu iekļaušana attiecināmajās izmaksās, atalgojums projekta vadībai, mazāka tehnisko specifikāciju detalizācija, pieteikuma elastības uzlabošana, sadaļas par projekta tālāku attīstību un nepieciešamajām investīcijām ieviešana, aktivitāšu sezonālā rakstura ievērošana, piem., būvniecībā, kur finanses ir pieejamas rudenī, bet darbus var sākt tikai pavasarī, lektoru, arī būvniecības un restaurācijas apmaksu iekļaušana, caurspīdīgums izvērtēšanā, kur arī tiek skaidrotas kļūdas, un tūlītēja informēšana par atbalstu, atsevišķas rīcības ieviešana sportam, līdzfinansējuma sadaļas izmaiņas mājražošanai vismaz uz 40/60%, kā arī projektu izvērtēšanas samazināšana LAD no trijiem mēnešiem uz vienu. Nav viennozīmīgs arī jautājums par pašvaldību iesaistīšanos projektu īstenošanā. Pašvaldību prioritāro situāciju, piem., cilvēkresursu kompetences un līdzfinansējuma nodrošinājums, varētu līdzsvarot, pašvaldībām samazinot punktus, bet biedrībām palielinot. Kā arī tiek atzīmēts, ka ir zināmas neērtības un neizpratne situācijās, kad viens un tas pats projekts attiecas uz vairākām rīcībām. (3) Projektus īstenojot, ir svarīgi nodrošināt komunikāciju ar uzraugiem ne tikai vēstuļu, bet arī zvanu un e-pastu veidā, mērķtiecīgi veidot sadarbību starp RRLAB un LAD, kas varētu uzlabot informācijas plūsmu no LAD. Ir norādīts, ka problemātiska ir sertificētu licenzētāju piesaiste. Zināms, ka nākamajā plānošanas periodā papildus uzmanība tiks pievērsta jautājumiem par sadarbības uzlabošanu starp VRG un LAD, izskatot atsevišķu funkciju

90 90 deleģēšanas iespējas vietējam līmenim. Taču informācijas aprites uzlbaošanai jau šobrīd ir pieejamas labās prakses citās VRG. Šie jautājumi noteikti skar arī nepieciešamību uzlabot projektu uzraudzības sistēmu pēc būtības, gan domājot par uzraudzības mērķi atbalstīt un konsultēt, nevis kontrolēt, gan arī domājot par vizītēm uz vietām, projektu īstenotāju izglītošanu par atsevišķiem projektu īstenošanas aspektiem. (4) Projektu izvērtējuma un atskaišu kvalitāti nodrošinātu saprotamākas atskaišu lapas, īstenoto projektu pēcuzraudzība kaut vai pēc 5 gadiem, kā arī pārdomātāki vērtēšanas kritēriji un biedrības iesaiste īstenoto projektu izvērtēšanā. Šādi priekšlikumi ir atblastāmi, taču ir novērojamas pretrunas faktos par projektu īstenotāju neapmierinātību ar tik garu pēcuzraudzības periodu, kā arī ar neskaidrām situācijām, kad iegādātie pamatlīdzekļi tiek bojāti vai iznīcināti, piemēram, ugunsgrēku, plūdu vai zādzību gadījumā, bet uzraugošās iestādes nemaina savus uzraudzības uzstādījumus. Arī biedrības iesaistes formas projektu vērtēšanas procesos var būt dažādas, bet ir jāatceras, ka vērtējot projekts ir jānodrošina interešu konflikta neesamība. Kopumā ir jāņem vērā fakts, ka šis ir bijis pirmais posms, kad Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība ir izgājusi visu procesu, kas sākas ar vietējās attīstības stratēģijas izstrādi balstoties uz iedzīvotāju vajadzībām, stratēģijas īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu un šī pirmā pieredze par noslēgto vietējās stratēģijas attīstības posmu ir jāuztver kā lieliska pieredze, kas ir izmantojama turpmākajā darbā. Šādu pieredzi ir ieguvuši arī RRLAB darbības teritorijas iedzīvotāji un pašvaldības, kas ir iesaistījušies vietējās attīstības stratēģijas izstrādē, stratēģijas īstenošanā realizējot savas projektu idejas. Šī praktiskajā darbībā balstītā pieredze noteikti kļūs par labu pamatu veidojot vietējās attīstības stratēģiju nākamajam plānošanas periodam.

91 Secinājumi un rekomendācijas 91 Apkopojot Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā un iesniegto projektu EZF un ELFLA izvērtējuma pētījumā aptaujā (anketēšanā), intervijās un fokusgrupu diskusijās iegūto datu, dokumentu, SVID datu salīdzinošajā analīzē iegūtos datus, ir izveidoti sekojoši secinājumi un rekomendācijas, kas ir praktiski pielietojamas Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas izstrādei plānošanas periodā Secinājumi 1. Vietējās attīstības stratēģijas gadam stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze, atspoguļojums rīcības plānā un tā īstenošanā ir iekšēji saskaņots un pietiekami līdzsvarots. Tajā ir izceltas atsevišķas problēmu jomas, un tās ir atspoguļotas vietējās attīstības stratēģijas prioritātēs un rīcībās. 2. Projektu efektivitātes izvērtējums ir apstiprinājis, ka kopumā projektu ieguldījums vietējās kopienas ilgtspējas un dzīves kvalitātes veicināšanā, kas arī ir stratēģijas mērķis, ir bijis daudzpusīgs, samērā līdzsvarots, tomēr ne maksimāli efektīvs. Līdzsvars starp pašvaldībām, novadiem ir uzlabojies un ir paaugstinājusies vietējās kopienas pievilcība pašu iedzīvotāju uztverē. Tomēr stratēģijas mērķī uzsvērtā NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru sadarbība, kas izpaužas kopīgu projektu attīstībā, stratēģijas īstenošanas periodā tiešā veidā netika novērota. Lai gan atsevišķās vietās ir konstatēti savstarpēji papildinošie projekti, kur, piemēram, NVO īstenotām iniciatīvām atbalstu rod pašvaldību piesaistītās investīcijas infrastruktūrai. 3. Projektu rezultātu ieguldījums pa aktivitāšu veidiem esošo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana (40%), jaunu pakalpojumu izveide (35%) sabiedrisko aktivitāšu dažādošana (25%) norāda uz līdzsvaru starp stratēģijas mērķī identificētajiem aktivitāšu veidiem. 4. Projektu efektivitātes analīze parāda, ka vietējās attīstības stratēģijas īstenošana ir devusi pozitīvu pienesumu lielai daļai attīstības vīzijā nodefinēto pazīmju, kas savukārt apstiprina projektu mērķorientēto darbību. 5. RRLAB vietējās attīstības stratēģija kopumā ir īstenota veiksmīgi, uz ko norāda efektīva ELFLA finansētajās rīcībās , , , , un EZF finansētajās rīcībās un plānoto darbību izpilde un atbilstība rīcību mērķiem. Sasniegtie rezultāti lielā daļā rīcību daudzkārt pārsniedz plānoto. Tomēr ir jāņem vērā arī aspekts, ka rezultātu plānošanā ir dominējusi ļoti liela piesardzība, kā arī, palielinoties RRLAB darbības teritorijai un pievienojoties lielajiem attīstības centriem, plānotie sasniedzamie rezultāti netika palielināti. Dažu rīcību īstenošanas izvērtēšanai nepieciešami konkrētāki komentāri: a. Rīcības īstenošanā ir vērojama sabiedrisko aktivitāšu dažādība, lai gan tā nav bijusi izvirzīta par mērķi, un ir konstatēts salīdzinoši mazs skaits projektu, kas aktivizējušas jaunas grupas;

92 92 b. Rīcības īstenošanas efektivitāte nav viennozīmīga, ko nosaka kultūras pasākumu un uzlabotās infrastruktūras daudzveidība un kvalitāte, taču nekonstruktīvs nepieciešamības izvērtējums kultūras mantojuma apzināšanai, saglabāšanai, un kultūras pieminekļu sakopšanai; c. Rīcības apzinātās vajadzības nav bijušas pilnībā operatīvas, atbilstošas reālajai situācijai un tika realizētas ar citu resursu palīdzību; d. Rīcības īstenošana uz kopējā stratēģijas īstenošanas fona ir maznozīmīga; e. Rīcības (EZF) īstenošana ir bijusi efektīva attiecībā uz tūrisma pakalpojumu un infrastruktūras attīstību, taču maz efektīva zivsaimniecības nozares attīstībā. 6. Vērtējot projektu ieguldījumu efektivitāti attiecībā pret RRLAB darbības teritorijas attīstību raksturojošajiem aspektiem, redzams, ka: a. vislielākās investīcijas ir bijušas kultūrvides un interešu izglītības (t.sk.sporta) jautājumu risināšanai 43%. Tam seko dabas vides un rekreācijas jautājumi (25%) un iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes jautājumi (21%). Savukārt vismazākās investīcijas ir veiktas fiziskās un sociālās infrastruktūras jautājumu risināšanā 8% un uzņēmējdarbības vides veicināšanā 3%; b. Aktīvākie projektu īstenotāji (viena aspekta ietvaros īstenojot vairākus projektus) ir Siguldas, Saulkrastu, Mālpils un Sējas novadu pašvaldības. Izteikti lielākais projektu skaits katrā no aspektiem ir Siguldas novadā, kam seko saulkrastu, Mālpils un Sējas novadi un viszemākā aktivitāte tiek konstatēta Krimuldas un Inčukalnu novados; c. Lielākais investīciju apjoms ir nonācis Siguldas novada teritorijā, kam seko Saulkrastu novads. Interesanti, ka katrā aspektā kā piesaistīto investīciju līderis izvirzās viena līdz divu novadu teritorijas un pārējais finansējums samērīgi sadalās pa pārējo RRLAB darbības teritoriju. 7. Projektu ieguldījums RRLAB teritorijas attīstību raksturojošajos aspektos kopumā ir veiksmīgs, tomēr ne pilnībā efektīvs. Uz to norāda dažādas pozitīvās izmaiņas vairākos atsevišķos savstarpēji saistītos aspektos, un arī konstatējumi, kas apliecina efektivitātes līmeni attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem un uzstādījumiem: a. projektu pozitīvais efekts uz iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti dažos novados (Sigulda, Mālpils, Sēja), bet ne visā RRLAB darbības teritorijā kopumā; b. ieguldījums fiziskās un sociālās infrastruktūras veidošanā lielākoties ir bijis novadu centros, kur ir sekmīgi risināta esošās fiziskās un sociālās infrastruktūras slodzes mazināšana, atjaunošana, un jaunu pakalpojumu radīšana noteiktām cilvēku grupām ar īpašām vajadzībām vai atbalstāmu sociālo statusu, un investīciju atdeve fiziskās un sociālās infrastruktūras pilnveidei nav bijusi efektīva; c. projektu ietekme uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu ir minimāla, jo tai ir piesaistīts salīdiznoši niecīgs finansējuma apjoms, taču ar esošajiem rezultātiem tiek efektīvi reaģēts uz teritorijas attīstības vajadzībām, un ir novērojamas kompleksas pieejas pazīmes, ka jebkura aktivitāte izmantojot

93 93 vietējos resursus un vietējos komersantus var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību teritorijā; d. Lai arī nav konstatēti izteikti dabas resursu saglabāšanu un aizsardzību veicinoši pasākumi, šis aspekts tiek realizēts efektīvi un ar kompleksu skatījumu. Īpaši pozitīvi ir izceļama projektu dalībnieku vides apziņa, kas gala rezultātā arī palielina stratēģijas ietekmes efektivitāti uz dabas vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu. e. Nav viennozīmīgi vērtējams projektu ietekmes uz rekreāciju jautājums, jo ar to saistītie snieguma rādītāji nav augsti. Rekreācijas pakalpojumu attīstības kontekstā vēl ir nepieciešami pilnveidojumi un iespējams arī aktīvāka VRG rīcība, veidojot kompleksu redzējumu, kā attīstās rekreācijas iespējas visā RRLAB darbības teritorijā un jo īpaši ārpus aktīvajām tūristu apmeklētajām teritorijām; f. Attiecībā uz kultūrvidi un interešu izglītību (t.sk. sportu) veicinošajiem projektiem konstatēts, ka salīdzinoši mazam skaitam projektu jaunieši tiek izdalīta kā prioritārā mērķa grupa, līdz ar to var uzskatīt, ka ir bijusi salīdzinoši mazefektīva jauniešu piesaiste RRLAB darbības teritorijai. Tajā pašā laikā projektos iesaistītie jaunieši kļūst aktīvāki un pārliecinātāki, ir vēlēšanās pašiem mācīties rakstīt dažādus projektus. Pamatā uz jauniešu mērķauditoriju vērstie projekti ir saistīti ar atbalstu deju kolektīviem, orķestriem. Tas dod cerību, ka ar šādām interešu izglītības formām tiek reaģēts uz stratēģijā identificēto jauniešu nevēlēšanos izglītoties un atbilstoši nepietiekošo materiālo bāzi interešu izglītībai. Tāpat arī investīcijas ir vairāk veiktas esošo pakalpojumu kvalitātes un materiālās bāzes uzlabošanai kā jaunu pakalpojumu attīstībai. Tomēr mazais īstenoto projektu skaits pēc būtības neliecina par augstu efektivitāti un būtisku ietekmi uz laukos palikušo jauniešu daļas pieaugošo degradāciju un atbalsta sniegšanu interešu izglītībai kopumā. g. Ievērojams projektu skaits dod savu pienesumu tradicionālās kultūras materiālās bāzes pilnveidei, tāpēc kopumā var uzskatīt ka stratēģijas ieguldījums kultūrvides aktivitāšu attīstībā ir bijis efektīvs h. Projektu analīze liecina, ka liela daļa projektu dod pozitīvu ieguldījumu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras attīstībai, tādā veidā dažādojot iedzīvotāju aktivitātes un fiziskās attīstības iespējas, un šādas investīcijas ir uzskatāmas par efektīvām. 8. ELFLA un EZF finansējuma izlietojumā, lai arī nav viennozīmīgi izteikta un mērķtiecīgi īstenota, taču ir novērojama sakarība starp piesaistīto finansējumu un atsevišķu novadu raksturojošajām attīstības prioritātēm, piem., novados, kas raksturojami kā agrāri (Mālpils), ir proporcionāli liels atbalsts lauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai, salīdzinājumā ar citiem novadiem, un novados, kur attīstīts tūrisms (Sigulda, Saulkrasti), ir piesaistīti apjomīgāki līdzekļi dabas vides un rekreācijas attīstībai un kultūrvides, interešu izglītības un sporta veicināšanai, salīdzinājumā ar citiem novadiem.

94 94 9. ELFLA un EZF finansējuma izlietojumā, neatkarīgi no projektu iesniedzēju aktivitātes atsevišķos novados, nav novērojama finansējuma mehāniska sadalīšana, piemēram, atbilstoši pa novadiem vai atbilstoši novados dzīvojošo skaitam, vai citiem kritērijiem, kas parāda tendenci veikt investīcijas VRG darbības teritorijā kopumā. 10. Tomēr nav veicināta arī mērķtiecīga finansējuma piesaiste atsevišķām teritorijas attīstību raksturojošajām prioritātēm, atbilstoši izceļot šiem novadeim svarīgo, tādā veidā radot teritoriālu piesaisti investīcijām. 11. Lai gan lielāko skaitu projektu ir īstenojušas NVO, kā arī stratēģijas īstenošanas laikā ir radītas daudzas jaunas NVO, tomēr NVO aktivitāte un finansējuma piesaiste pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un iniciatīvu paplašināšanai RRLAB darbības teritorijā ir samērā maza. To pierāda gan RRLAB sākotnēji īstenotā darbības pieeja - pašvaldības izmantot kā svarīgāko informācijas nodošanas kanālu, gan arī konstatējums ka piesaistītā finansējuma apjoms uz vienu iedzīvotāju nerada saikni ar piesaistītā finansējuma apjomu attiecībā pret NVO skaitu un aktivitāti atsevišķos novados. Līdz ar to arī rīcībā, kas plānota sabiedrisko aktivitāšu atbalstam, stratēģijā minētajam situācijas iespējamajam risinājumam atbilst daļēji. Tāpat arī ir novērotas likumsakarības, kur NVO ir cieši saistītas ar pašvaldībām un to iestādēm, īsteno pašvaldības uzdevumus, iesaistīti pašvaldību darbinieki u.tml. 12. Projektu īstenošanas un VRG darbības efektivitātes analīze apliecina, ka liela daļa aktivitāšu ir atbilstošas VRG priekšstatam par stratēģijas ilgtspēju, kā arī ir palīdzējušas pietuvoties stratēģijā izvirzītajam attīstības mērķim. Partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju attieksme pret vietējā attīstības stratēģijā fiksētajām SVID izmaiņām, lai arī savā pozīcijā balstīta, ir pozitīva un cerību caurstrāvota. Tomēr tajā pašā laikā jāatzīst, ka projektu īstenotāji neizjūt nozīmīgu piederību VRG, tās kopīgajai darbības teritorijai, kā arī redz mazu saistību starp savu projektu un kopīgo stratēģijas īstenošanu. 13. Lai gan RRLAB kā VRG darbs ir novērtēts kā pietiekami efektīvs, tomēr padomei nepieciešams vēlreiz pārskatīt vietējās attīstības stratēģijas vīzijā minēto uzstādījumu nepieciešamību turpināt, attīstīt vai atteikties no tiem. 14. Domājot par VRG darbības izpausmi un vēlamajām turpmākajām iniciatīvām pēc būtības redzams, ka VRG darbības pamatfunkcijas ir tikušas nodrošinātas. Tomēr ir nepieciešamība veikt būtiskus uzlabojumus turpmākās darbības efektivizēšanai, piemēram, pārskatot VRG komunikācijas stratēģiju. 15. Sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos ir samērā maz informācijas par stratēģijas ietvaros īstenoto projektu rezultātiem un to pieejamību vietējai sabiedrībai, kas savukārt nerada iedzivotāju informētību kā arī nesekmē lietderīgu projektu rezultātu pielietojamību vietējās sabiedrības vajadzībām. Tāpat arī sociālie tīkli maz tiek izmantoti projektu rezultātu publicitātes nodrošināšanai.

95 95 Rekomendācijas Balstoties uz pētījuma laikā gūto informāciju, ko ir snieguši projektu īstenotāji, VRG pārstāvji, veicot novērojumus un īstenoto projektu analīzi ir izstrādātas rekomendācijas, kas tiek saistītas ar (1) vietējās attīstības stratēģijas satura jautājumiem un mērķtiecīgiem ieguldījumiem, (2) iespējamajiem atbalstāmajiem projektiem, (3) VRG darbu. PAR VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJU: Prioritātes gadā RRLAB ir izstrādājusi vietējās attīstības stratēģiju gadam un tās īstenošanai ir piesaistījusi ELFLA un EZF līdzekļus, nosakot galvenās prioritātes, kas ir (1) veicināt iedzīvotāju aktivitāti, lai viņi iesaistītos lēmumu pieņemšanā un šādi ietekmētu savas dzīves kvalitāti ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, kā arī (2) veicināt uzņēmējdarbības un mājražošanas attīstību un vietējo ražojumu tirgus iespējas, lai veicinātu lauku iedzīvotāju konkurētspēju, mazinātu darbaspēka aizplūšanu no laukiem. Šīs prioritātes ir aktuālas arī nākamajam periodam, jo iedzīvotāju aktivitātes līmenis noteikti ir pilnveidojams, savukārt līdzšinējie ieguldījumi uzņēmējdarbības un mājražošanas attīstībā ir bijuši nepietiekami. Turklāt, Lauku attīstības programmas gadam kontekstā, kā mērķis LEADER pieejas īstenošanai Latvijā tiek saistīts ar vietējās ekonomikas veicināšanas un teritorijas potenciāla attīstīšanas iniciatīvām, kas arī pastiprina līdzšinējo prioritāšu aktualitāti nākošajā plānošanas posmā. 2. Jāņem vērā, ka jaunieši un jaunu ģimeņu ienākšana un noturēšana RRLAB darbības teritorijā būtu arī uzskatāma par prioritāti, kas veicinātu teritorijas dzīvotspēju tālākā nākotnē. Tāpēc būtu jāturpina un jāpievērš īpaša uzmanība jauniešu (īpaši vecumā virs 23 gadiem) iesaistīšanai vietējās attīstības stratēģijas izstrādē, īstenošanā, kā arī VRG pārvaldē. 3. Jāveicina lielāka integritāte starp atsevišķām RRLAB darbības teritorijas vienībām novadiem. 4. Jāsekmē sabiedrisko aktivitāšu attīstība ārpus novadu un pagastu centriem skolās, bibliotēkās, kultūras centros, sabiedriskajos centros. 5. Īpaša uzmanība jāpievērš Inčukalnam un Krimuldai kā līdz šim mazāk iesaistītām teritorijām. Uzņēmējdarbība 6. Lielu daļu no teritorijām veido sīkās zemnieku saimniecības, kurām ir sarežģīti konkurēt lauksaimniecības tirgū. Līdz ar to vietējās attīstības stratēģijā būtu paredzams atbalsts tādām lauksaimnieciskām aktivitātēm, kas sekmē nevis intensīvās saimniekošanas attīstību, bet tieši saimniekošanu ar augstāku pievienoto vērtību. Tas, iespējams, nozīmē bioloģisko saimniekošanu, lauksaimniecības savietošanu ar agrotūrismu u.tml. Bioloģiskās saimniekošanas ideju attīstība varētu būt prioritāra RRLAB darbības teritorijā. 7. Ņemot vērā, ka nākamajā plānošanas periodā īpaša uzmanība tiks pievērsta vietējās ekonomikas attīstības jautājumiem, RRLAB jāveic padziļināta situācijas analīze, gan apzinot esošo ekonomisko potenciālu, gan izvērtējot uzņēmējdarbības attīstības

96 96 tendences, gan arī identificējot tās saiknes, kas uzņēmējdarbību sasaista ar vietējo resursu (t.sk. cilvēkresursu) ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši to attīstību, pilnveidi un bagātināšanu. 8. Kopējais investīciju apjoms uzņēmējdarbībai ir bijis minimāls, tāpēc arī vietējās attīstības stratēģijas īstenotās ekonomiskās situācijas uzlabošanas iniciatīvas ir uzskatāmas par nepietiekamām un nepieciešams tās pilnveidot un pastiprināt. 9. RRLAB darbības teritorijā vēlams pastiprināt ideoloģisko redzējumu, ka jebkura aktivitāte, kuras īstenošanā tiek izmantoti vietējie resursi un vietējie komersanti, var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību teritorijā. 10. VRG būtu jāaktualizē jautājums par uzņēmēju apvienības izveidi gatavojoties nākamajam plānošanas periodam un vērtējot, kādā veidā var veicināt sadarbību starp komersantiem VRG darbības teritorijā. (Iespējams, ka pašvaldības jau ir attīstījušas šādus konsultatīvos mehānismus, kurus atbilstoši varētu arī izmantot VRG.) 11. Jāattīsta idejas kā investīcijas sporta un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūrā var saistīt ar uzņēmējdarbības attīstību teritorijā. PAR MĒRĶTIECĪGIEM IEGULDĪJUMIEM 12. Partnerība nav īstenojusi mērķtiecīgu investīciju politiku pakalpojumu pieejamības veicināšanai visā RRLAB darbības teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot ārpus pilsētām, novadu un pagastu centriem esošo teritoriju attīstībai. Investīciju ieguldījumi pakalpojumu pieejamībā vairāk ir saistāmi ar esošo pakalpojumu uzlabošanu kā jaunu pakalpojumu veidošanu. Tāpēc ir turpināms darbs pie teritorijas vienmērīgas attīstības un pakalpojumu pieejamības veicināšanas. 13. Siguldas pilsēta, kas atrodas VRG teritorijā, ir viena no 21 reģionālas nozīmes attīstības centriem. Šajā kontekstā ir jāpadomā par to, kādā veidā RRLAB plāno sasaistīt investīcijas reģionālās nozīmes attīstības centros ar vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai plānotajām investīcijām, lai tās sekmētu savstarpējo papildinātību un sekmētu aktīvāku mijiedarbību starp attīstības centriem un lauku teritorijām. 14. Stratēģiski ir jāpaskatās uz to vai turpināt veikt investīcijas pašvaldību funkciju turpmākā īstenošanā. Iespējams, tas ir nepieciešams teritorijās, kas atrodas ārpus novadu un pagastu centriem. Tomēr šeit ir jāveic papildus teritorijās esošo resursu apzināšana, lai investīcijas būtu mērķtiecīgas. 15. Arī turpmāk vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas laikā ir attīstāmas tādas stiprās puses, kas veido pozitīvu sadarbību un investīciju dažādošanas iespējas: puses... Atsaucīgas pašvaldības (atbalsta iniciatīvu) un laba sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām... Partnerības teritorijā darbojas KKS Allažu Saime reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem Lai pozitīvi ietekmētu dzīves kvalitātes uzlabojumus RRLAB darbības teritorijā, jāturpina veikt investīcijas tradicionāli aktīvo cilvēku, nevalstisko organizāciju un interešu grupu attīstībā. Tomēr, tā kā vairāki desmiti organizāciju, kas reģistrējušas savu biedrību, pateicoties iespējai īstenot projektus vietējās attīstības stratēģijas

97 97 ietvaros, jāizvērtē nepieciešamība veicināt jaunu NVO izveidi (īpaši tādu, kas darbojas novadu centros), un jāvērš lielāka uzmanība uz esošo organizāciju sadarbības sekmēšanu un jau šobrīd ar projektiem radīto rezultātu pilnvērtīgāku izmantošanu. 17. RRLAB darbības teritorijā ir sekmīgi izmantotas investīcijas, lai veidotu jaunus tūrisma un rekreācijas objektus, tādā veidā paplašinot pakalpojumu piedāvājumu RRLAB darbības teritorijas iedzīvotājiem un viesiem. Kā piemērus var minēt nodibinājuma Sokrāta Tautskola, biedrības Mores muzejs, nodibinājuma Fonds Pirts muzejam un biedrības Mēs zivīm īstenotās iniciatīvas, kurās jau ir veiktas nozīmīgas investīcijas. Šīs iniciatīvas var tikt uzskatītas par atslēgas punktiem vietas atpazīstamības sekmēšanai un ir jāpievērš uzmanība aktivitātēm/iniciatīvām, kas īstenojamas, lai uz šo un citu vietu pamata veidotu kompleksus tūrisma un brīvā laika pavadīšanas piedāvājumus pēc iespējas plašākā RRLAB darbības teritorijā. Rekreācijas pakalpojumu attīstības kontekstā nepieciešama aktīvāka VRG rīcība, veidojot kompleksu redzējumu. 18. Nepieciešams izvērtēt vai VRG redz nepieciešamību investēt aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanā un attīstībā, ja tas nav bijis darīts pietiekamos apmēros gadā. 19. Ar skatu nākotnē būtu nepieciešams izvērtēt turpmāk nepieciešamās rīcības par sekojošajām teritorijas nākotnes vīziju veidojošām pazīmēm, attiecīgi vienojoties par to attīstības nepieciešamību, pastiprināšanu vai izslēgšanu: a. Visur uz vietām pieejami pamatpakalpojumi, b. Pieejamas daudzveidīgas mūžizglītības iespējas, c. Daudzveidīgi attīstīta uzņēmējdarbība, d. Enerģiju iegūstam ne tikai tradicionāli, bet arī alternatīvos - atjaunojamos veidos no vietējiem resursiem, e. Reģions atpazīstams visas pasaules tūristiem, kuri vēlas saņemt kvalitatīvu un vispusīgu produktu (kultūrvēsturiskais, dabas, aktīvi ekstrēmais u.c.). 20. Kompleksa resursu piesaistes plānošana rada nepieciešamību aktualizēt ciemu jeb kopienu attīstības plānošanas pieeju, kas paredz, ka vietējā līmenī tiek panākta vienošanās par vietas attīstības mērķi un īstenojamām darbībām, un tad ciemā / kopienā darbojošās iedzīvotāju grupas, organizācijas mērķtiecīgi piesaista resursus, kas nepieciešami ciemu attīstības plānu īstenošanai. Vietējai rīcības grupai tas palīdz neizkliedēt pieejamās investīcijas, bet gan mērķtiecīgāk investēt vietējo vajadzību apmierināšanai un vērtību attīstīšanai. Lai nodrošināt šāda veida aktivitātes VRG jāvec izglītojoši koordinējošais darbs, kas palīdz mobilizēt kopienas ciemu attīstības plānu izstrādei un īstenošanai. PAR PROJEKTIEM Sadarbība kā projektu vienojošais virsmērķis 1. Stratēģijas mērķī ir uzsvērta NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru sadarbība, kas izpaužas kopīgu projektu attīstībā. Diemžēl šādas aktivitātes stratēģijas īstenošanas periodā tiešā veidā netika novērotas. Lai gan atsevišķās vietās ir

98 98 konstatēti savstarpēji papildinošie projekti, kur, piemēram, NVO īstenotām iniciatīvām atbalstu rod pašvaldību piesaistītās investīcijas infrastruktūrai. Iespējams, ka šādu kopprojektu attīstībai ir nepieciešama aktīvāka VRG kā sadarbību koordinējošās vienības loma, ko attiecīgi varētu pastiprināt nākamajā plānošanas periodā. Tas varētu kļūt par izaicinājumu nākamajā plānošanas periodā, kur kā viens no projektu īstenošanas veidiem, tiek paredzēts kā kopdarbības projekti. 2. Nepieciešams pilnveidot NVO sadarbību ar pašvaldību, īpaši pievēršot uzmanību tādām organizācijām, kurām nav tieša saikne ar pašvaldību. 3. Jāveicina sadarbības pozitīvo piemēru popularizēšana, kas var tikt īstenota ar kompleksas resursu piesaistes plānošanu, piemēram, vairākos projektos paredzētos mācību seminārus varētu organizēt kopīgi, būtu svarīgi izveidot un uzturēt kopīgu vietu (veikals) vietējo mājražotāju produktu tirdzniecībai, izveidot kopīgus informatīvos materiālus un norādes tūristiem, apzināt un attīstīt iniciatīvas kopīgai sporta infrastruktūrai, kā arī nodrošināt īstenoto projektu uzraudzību un infrastruktūras uzlabošanu. Projektu saturs 4. Ieteikumi par vietējās kopienas vajadzībām atbilstošu jauno projektu saturu ir daudzveidīgi. Aktuālākie temati ir: vēsture, novadpētniecība un tūrisms, tūrisms un uzņēmējdarbība, medību tūrisms un uzņēmējdarbība, mājražošana, tirdzniecība un tūrisms, drošas, veselīgas pārtikas audzēšana un tehnoloģijas, brīvā laika pavadīšana ārā, veselība un rehabilitācija (īpaši sportistu). Šīs tematiskās iniciatīvas raksturo nevis kādu vienu atsevišķu darbības jomu, bet ir starpdispiplināras. Tas paver lielākas iespējas projektu iesniedzēju savstarpējai sadarbībai kopīgu mērķu īstenošanas nolūkos. Mērķa grupas un ar tām saistītās iniciatīvas, kam jaunajos projektos būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir jauniešu aktivizēšana un iesaistīšana, jaunās māmiņas un pensionāru kapacitātes izmantošana. Nozīmīgi būtu arī projekti par jaunu darbavietu radīšanu, partnerības infrastruktūras uzlabošanu tūrismam (pievadceļš, stāvlaukums, ēdināšana,..), interešu izglītības materiālās bāzes papildināšanu, pakalpojumu sezonas pagarināšanu, un esošo piedāvājumu dažādošanu. 5. Ir identificēta nepieciešamība turpināt darbu pie atsevišķu objektu izveides, attīstības, piemēram, skatu torņa izveide, krātuvju telpu izveide novadpētniecības muzeja vajadzībām, produktu fasēšanas iekārtu iegāde mājražotājiem. Projektu īstenošanas process 6. Projektu pieteikuma procesa uzlabošanai nozīmīgākās nepieciešamās iniciatīvas ir: finansu apjoma palielināšana projektiem, precizitātes nodrošināšana formulējumos, dažādu interpretāciju mazināšana VRG un LAD, apdrošināšanas un reklāmas izdevumu iekļaušana attiecināmajās izmaksās, atalgojums projekta vadībai, sadaļas par projekta tālāku attīstību un nepieciešamajām investīcijām ieviešana, aktivitāšu sezonālā rakstura ievērošana, piem., būvniecībā, kur finanses ir pieejamas rudenī, bet darbus var sākt tikai pavasarī, lektoru, arī būvniecības un restaurācijas apmaksu iekļaušana, caurspīdīgums izvērtēšanā, kur arī tiek skaidrotas kļūdas. 7. Svarīgi nodrošināt komunikāciju ar uzraugiem ne tikai vēstuļu, bet arī zvanu un e- pastu veidā, mērķtiecīgi veidojot sadarbību starp RRLAB un LAD, kas varētu uzlabot

99 99 informācijas plūsmu no LAD. Informācijas aprites uzlabošanai jau šobrīd ir pieejamas labās prakses citās VRG. Šie jautājumi noteikti skar arī nepieciešamību uzlabot projektu uzraudzības sistēmu pēc būtības, turpinot attīstīt pieredzi par regulārām VRG pārstāvju klektīvām uzraudzības vizītēm uz vietām, projektu īstenotāju izglītošanu par atsevišķiem projektu īstenošanas aspektiem. PAR VRG RRLAB identitāte 1. VRG piedāvā divus skatījumus vai nu RRLAB ir integrēts veselums, vai arī sastāv no atsevišķām spēcīgām novadu pašvaldībām, kas darbojas sava novada līmenī. Šis jautājums pašai VRG paliek atvērts, jo arī spēcīgas atsevišķu novadu pašvaldības spēcina RRLAB. Taču RRLAB pārstāvju vidū tiek diskutēts arī par plašākas RRLAB identitātes aktualizēšanu un partnerības stiprināšanu. Līdz ar to, VRG priekšlikumi darboties pie plašākas RRLAB identitātes mērķtiecīgas aktualizēšanas būtu vairāk atbalstāmi un aktualizējami. 2. Šobrīd VRG sabiedrībā ir atpazīstama un respektēta daļēji, tāpēc jāīsteno pasākumi RRLAB pozitīvā tēla un atpazīstamības veicināšanā. 3. Nepieciešamas mērķtiecīgas aktivitātes, kas stiprina VRG pārvaldes izpratni par īstenojamajiem uzdevumiem, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību RRLAB darbības teritorijā. 4. VRG pārvaldē svarīgi iesaistīt jauniešus un veidot pārvaldes institūcijas plašāku teritoriālo pārstāvību. 5. Nepieciešams veicināt projektu īstenotāju ciešāku piederības sajūtu RRLAB kopīgajai darbības teritorijai, kā arī ar vienkāršotu skaidrojošo darbu ir jāveicina izpratne par to, kā projektu īstenotāji kopīgi īsteno stratēģiju un tajā izvirzītos mērķus. 6. VRG būtu jāpadomā par kopīga, saliedējoša pasākuma īstenošanu projektu īstenotājiem vai arī visiem iedzīvotājiem kopumā. Alternatīva varētu būt iekļaušanās kādā(-os) no RRLAB darbības teritorijā esošiem pasākumiem, piemēram, novadu dienām, kur var tikt popularizēts RRLAB darbs. RRLAB vīzijā plānoto mērķu sasniegšana 7. Lai gan RRLAB kā VRG darbs ir novērtēts kā pietiekami efektīvs, tomēr padomei nepieciešams vēlreiz pārskatīt vīzijā minēto uzstādījumu nepieciešamību turpināt, attīstīt vai atteikties no tiem. Stratēģijas izstrāde 8. Stratēģija ir reprezentabla, jo tās veidošanā tika iesaistīti visu pašvaldību pārstāvji, arī informācija, kas tiek apkopota, attiecas uz visām pašvaldībām. Līdz ar to šāda pieeja ir jāīsteno arī turpmāk. 9. Stratēģija ir efektīva tad, ja tā tiek veidota no apakšas un balstās uz visiem vietējiem iedzīvotājiem, to vajadzībām un interesēm, taču stratēģijas daudzveidībai nav jābūt pašmērķim. 10. Par rezultatīvajiem rādītājiem - plānojot sasniedzamos rezultātus ir jāpievērš uzmanība to objektivitātei atbilstoši plānotajiem investīciju apmēriem.

100 100 VRG administratīvā darba koordinācija 11. Pašreizējais VRG darbības teritorijas mērogs ierosina izskatīt iespēju par atsevišķas pilnas slodzes amata vienības izveidi, kas darbojas visā RRLAB darbības teritorijā un tās attīstību veido līdzsvarotāku, mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku. 12. VRG ir jāpilnveido atbalsts projektu īstenotājiem dokumentācijas kārtošana, atskaišu sagatavošana u.tml., jo VRG administratīvajam personālam ir iespēja redzēt dažādas projektu īstenošanas nianses savā darbības teritorijā. 13. Nepieciešama koordinatoru tīkla izveide un attīstība pa RRLAB darbības teritorijas vienībām. VRG komunikācijas stratēģiju 14. Ieteicams pārskatīt VRG komunikācijas stratēģijas domājot par darbu ar fiksētām mērķa grupām projektu iesniedzējiem un īstenotājiem, kuriem ir nepieciešams viena veida informatīvais un konsultatīvais, kā arī pieredzes apmaiņu veicinošais atbalsts. Cita veida komunikāciju stratēģija būtu jāpielieto vietējo iedzīvotāju informēšanā par RRLAB aktivitātēm, vietējās attīstības stratēģiju tās ietvaros īstenotajiem projektiem, tādā veidā paplašinot projektu rezultātu lietotāju klāstu, motivējot iedzīvotājus iesaistīties stratēģijas īstenošanā, kā arī nodrošinot RRLAB kā vietējās attīstības instrumenta un partnerības atpazīstamību. 15. Nepieciešamas investīcijas RRLAB publiskā tēla veidošanā plašākā sabiedrībā, ko var nodrošināt ar aktuālu mājas lapu, informatīvajiem materiāliem, aktīvu dalību plaša mēroga pasākumos tādā veidā arvien vairāk radot sabiedrības izpratni par VRG lomu vietējās attīstības jautājumu risināšanā. 16. Veidojot saikni starp projektu īstenošanas un piesaistīto investīciju apjomiem RRLAB darbības teritorijā un attiecīgi veiktajiem informēšanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, RRLAB būtu ieteicams lielāku uzmanību pievērst darbībai un informēšanas pasākumiem tajās teritorijās, kas līdz šim ir mazāk iesaistījušās projektu īstenošanā. Tāpat arī nākotnē jāizskata iespēja, ka papildus uzmanība tiek pievērsta sadarbības saiknes stiprināšanai starp novadiem, tādā veidā radot kopīgu pārnovadu partnerību. VRG komunikācijas kanāli un aktivitātes 17. Mācību un informēšanas nodrošināšanai nozīmīga ir mājas lapas uzturēšana, kurā tiek regulāri atjaunota aktuālākā informācija, kā arī kopīgas datu bāzes izveide un regulāra atjaunošana par cilvēkiem, kuri ir ieguvuši vai pilnveidojuši savas kompetences. Šī datu bāze varētu būt labās prakses piemērs kā kopienā veidojas vietējo cilvēkresursu tīkls, kas veicina savu resursu apzināšanos, to ilgtspējīgu izmantošanu un attīstību, un, līdz ar to, kopienas spēju pašorganizēties. Šādu iniciatīvu īstenošanai ir nepieciešamas zināšanas darbam ar mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām un sociālo mediju platformām, ko kopienas var koplietot. Resursu koplietošanas ideju var attīstīt arī tādās iniciatīvās, kas sekmē kopienu sabiedrisko, attālinātā darba un pakalpojumu centru izveidi, ko var lieliski īstenot apvienojot pašvaldības, NVO un komersantu resursus. Piemēram, mazajā lauku skolā

101 101 izveidojot kopienas centru, kurš paralēli izglītojošam darbam piedāvā arī darba telpas un pakalpojumus iedzīvotājiem. 18. Jāpārdomā RRLAB mājas lapas esošais saturiskais sniegums, sekojot ievietotās informācijas aktualitātei, kā arī nodrošinot projektu rezultātu plašu vizuālu un saturisku publicitāti. Jādomā, kā iegūtos rezultātus var kartēt un saslēgt kopīgā sistēmā, kas kļūst par piedāvājumu (ir parks, pirts muzejs u.tml.) piemēram velo vai auto maršruta izveide. 19. Domājot par jaunu mērķauditoriju, īpaši jauniešu, piesaisti ieteicams attīstīt arī darbu ar sociālajiem medijiem, tādā veidā sekmējot RRLAB darbības, projektu rezultātu informācijas pieejamību. 20. Saistošākie temati mācībām, ko ierosina projektu īstenotāji ir: kā nodibināt un vadīt biedrību, kā aizpildīt dokumentāciju, kā ieinteresēt vietējos iedzīvotājus izmantot piedāvātos pakalpojumus. Aktuālas ir arī projektos sasniegto rezultātu izstādes, ekskursijas, tematiskās dienas, un arī tīklošanās starp partnerībām. Šādi priekšlikumi liecina par projektu īstenotāju gatavību atvērties sadarbībai un meklēt jaunus risinājumus aktivitātēm, kas īstenojamas caur pieredžu, informācijas un zināšanu apmaiņu. Šim nolūkam ir nepieciešams koordinējošais darbs, ko var veikt VRG administrācija vai arī no kopienām piesaistītie speciālisti, kuri VRG ir atbildīgi par teritorijas aktivizēšanu, un kas kopā var veidot spēcīgu vietējo kopienu attīstības koordinatoru sadarbības tīklu, kas savukārt var nodrošināt profesionālu informējošo un konsultatīvo darbu. 21. Nepieciešams nodrošināt VRG dalībnieku un visu vietējās kopienas interesentu kompetenču pilnveidi par sekojošiem tematiem: a. Partnerības identitāte un novadu identitāte, to kopīgais un atšķirības, vērtībās ne tikai ekonomikā balstīta identitāte, b. Novadu saikne un uz sadarbību balstīta mijiedarbība partnerībā, c. Dažādu finansu instrumentu atšķirības, mērķi un iespējas, d. Augšupejošas pieejas stratēģijas. 22. Veiksmīgākās sadarbību veicinošās VRG aktivitātes ir bijuši padomes izbraukumi uz projektu īstenošanas vietām un īstenoto projektu uzraudzības vizītes, kurās piedalījās VRG padomes locekļi. Šādas iniciatīvas ir noteikti jāturpina arī nākamajā plānošanas periodā. Tātad, vēlamās turpmākās iniciatīvas ir regulāras tikšanās, regulāras viedokļu apmaiņas, jauniešu piesaiste aktīvā lēmumu pieņemšanā, informētības nodrošināšana, kā arī līdzatbildība un darbošanās kopīgiem vietējās kopienas un RRLAB mērķiem. Regulāras tikšanās veicina sadarbību, informētību, savstarpējās saiknes sajūtu, un ir nozīmīgākais partnerības saliedēšanas līdzeklis, taču ikdienā tas notiek retāk, nekā būtu vēlams. Regulāra viedokļu apmaiņa gan tuvākas, gan tālākas apkaimes iedzīvotājiem, gan vienas biedrības ietvaros, gan sadarbojoties ar citām VRG, veicina informētību un izglītotību. Informētības nodrošināšana, līdz ar to, ir saistīta ar regularitāti viedokļu apmaiņā. Kā labās prakses piemēri tiek minēta savas avīzes izdošana, kurā tiek ziņots par jaunumiem, kas arī aiztaupa laiku un pūles regulāri piedalīties informatīvos pasākumos. Jauniešu piesaiste, balstoties gan

102 102 uz projektu iesniedzēju vecuma vidējiem rādītājiem, gan uz VRG novecošanās iezīmi, ir viena no visvairāk vēlamajām RRLAB iniciatīvām. Uz šo brīdi izteiktāka ir neapmierinātība ar to, ka jaunie brauc projām un neplāno atgriezties, nevis konkrētas rīcības un aktivitātes šīs situācijas novēršanai. Veicināt RRLAB teritorijas iedzīvotāju līdzatbildību un darbošanos kopīgiem vietējās kopienas mērķiem varētu būt vislaikietilpīgākā iniciatīva, taču tas ir arī veiksmes, efektivitātes un ilgtspējīgas attīstības balsts.

103 103 Pētījuma Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā ( ) un iesniegto projektu EZF un ELFLA izvērtējums PIELIKUMI

104 Pielikums Nr.1 Vietējās attīstības stratēģijas gadam SVID S (stiprās puses) V (vājās puses) Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika Valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks Atsaucīgas pašvaldības (atbalsta iniciatīvu) un laba sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām Ir tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisku organizāciju un interešu grupu Rīgas ekonomiskā areāla ietekme uz nodarbinātību Daudzveidīga uzņēmējdarbība Ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai Stipras, stabilas, attīstītas zemnieku saimniecības Daudzveidīgi dabas objekti, ievērojami rekreācijas resursi Ir daudz dažādu dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums Attīstīta kultūras dzīve, spēcīgi pašdarbības kolektīvi Augošas iespējas sporta attīstībai jaunas sporta būves Tradicionāli liela tūrisma plūsma GNP, iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās Partnerības teritorijā darbojas KKS Allažu Saime reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem. Pozitīvs reģiona tēls Ir potenciāls mājražošanas attīstībai 104 Nepietiekama transporta infrastruktūras kvalitāte, īpaši neattīstīta lokveida kustība, slikts ceļu stāvoklis Nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls, nav kompleksas sadarbības sistēmas Nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamība - pagastu nomales un teritorijas starp radiālajām maģistrālēm ir mazāk attīstītas Iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, ir sabiedriski mazaktīvi Ekonomiskā atkarība no Rīgas darba devējiem Pieaugošs bezdarba līmenis pēdējo 2 gadu laikā un darbaspēka aizplūšana no Latvijas darba meklējumos Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldības infrastruktūras, kultūras un dabas objektu sakārtošanai Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība Iedzīvotāju izglītības, prasmju un profesiju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām Nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs Aktīvu uzņēmēju apvienību un organizāciju trūkums, zems iedzīvotāju vairuma aktivitātes līmenis Mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem un amatniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai. Laukos palikušo jauniešu daļas pieaugoša degradācija, nevēlēšanās izglītoties Trūkst sabiedriski aktīvu cilvēku ar organizēšanas un vadīšanas prasmi, esošo pārslodze, īpaši darbā ar jauniešiem Nepietiekoša materiālā bāze tradicionālajai kultūrai un interešu izglītībai Nevienmērīgi un nepietiekami attīstīta tūrisma un rekreācijas infrastruktūra

105 105 I (iespējas) Izmantot Eiropas Savienības fondu iespējas teritorijas attīstībai Veicināt jaunu pakalpojumu izveidi, atbalstīt inovācijas, uzlabot publisko infrastruktūru, un paaugstināt nodarbinātības līmeni Radīt jaunas darba vietas ienākot jauniem ražotājiem Izmantot pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem atbalstot vietējos ražojumus Pilnveidot izglītības, īpaši mūžizglītības kvalitāti - attīstīt cilvēkresursus Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas attīstībā, attīstīt iniciatīvu sabiedrībā Pilnveidot kultūrvides resursu izmantošanu Attīstīt esošos un radīt jaunus tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objektus un produktus Stiprināt NVO kapacitāti izveidojot pulcēšanās vietas un atbalstot jaunu NVO veidošanos Veicināt vides saglabāšanu Pārāk sarežģīta un birokrātiska projektu ieviešanas iespēja. Vides degradācija urbanizācijas ietekmē Novadu apvienošanās rezultātā nomaļu veidošanās attālākajās pašvaldībās un sabiedriskās dzīves apsīkums. D (draudi) Trūkst noteiktu prioritāro virzienu valsts attīstības politikā Nepilnības uzņēmējdarbības institucionālā vidē un nepietiekoši attīstītā infrastruktūra samazina konkurētspēju Mainīgās lauksaimniecības atbalsta politikas rezultātā traucēta lauksaimniecības ilgspējīga attīstība Lielā slodze uz esošo novecojušo infrastruktūru, pie augstiem attīstības tempiem var būtiski palielināt izmaksas tās saglabāšanai un remontam, kas savukārt samazina investīciju efektivitāti reģionā Ekonomiski nepamatotā administratīvi teritoriālā reforma 1Neskaidra valsts un pašvaldību funkciju un līdzekļu pārdale, kas negatīvi ietekmē reģiona attīstību. Bīstamo kravu tranzīts, kā arī pārrobežu piesārņojuma pārneses draudi ir ekoloģiskais un iedzīvotāju drošības drauds Birokrātijas dēļ ieilgst projektu apstiprināšana, idejas noveco, izmaksas vairs neatbilst plānotajām. Dažādus projektus atbalsta pēc partiju piederības Lielo piena pārstrādes uzņēmēju maksātnespēja Lielveikalu draudi mazajiem tirgotājiem un arī ražotājiem Sabiedrībā neveidojas pietiekami liels vidusslānis, saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju slānis Ekoloģiskā pārslodze Rīgas zaļajā zonā Nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana Aktīvo cilvēku pārslodze un izdegšana Iniciatīvas trūkums un apātija iedzīvotājos Turpinās iedzīvotāju aizplūšana Sabiedrības novecošanās Avots: Vietējās rīcības grupas Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības attīstības stratēģija gadam. Ar 2013.gada grozījumiem.

106 Teritoriju raksturojošo aspektu atspoguļojums SVID un rīcībās Teritoriju raksturojošais aspekts 1. Iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte Aspektu raksturojums (No SVID) Tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisko organizāciju un interešu grupu, tomēr iedzīvotāji, kas strādā Rīgā ir mazaktīvi, daudzas sabiedriskās grupas nav reģistrētas un darbojas izolēti. Cilvēkiem trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām nelielajās apdzīvotajās vietās, NVO un cilvēku grupām trūkst kapacitātes un zināšanas finanšu piesaistei, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība. Tāpat trūkst uzņēmēju apvienības. Esošie aktīvie cilvēki ir pārslogoti, īpaši darbā ar jauniešiem un trūkst jaunu sabiedriski aktīvi iedzīvotāju. Sabiedriskās dzīves apsīkums vērojams īpaši attālākajās pašvaldībās. Kā iespēja situācijas risinājumam ir minēta iesaistīt iedzīvotājus teritorijas attīstībā un esošo NVO kapacitātes stiprināšana un jaunu NVO dibināšanas atbalstu. Stratēģijā paredzētā rīcība Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis ar pozitīvu reģiona tēlu. Ir atsaucīgas pašvaldības un laba sadarbības ar kaimiņu pašvaldībām kā arī ir pozitīva Rīgas ekonomiskā areāla ietekme uz nodarbinātību. Tomēr, RRLAB vērojama nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamība, kā arī ekonomiskā atkarība no Rīgas darba devējiem. Teritorijā ir arī nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls un nav kompleksas SVID 106 S5 Ir tradicionāli aktīvi cilvēki un liels skaits sabiedrisku organizāciju un interešu grupu V4 Iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, ir sabiedriski mazaktīvi V7 Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti V9 Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās V10 Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība V13 Aktīvu uzņēmēju apvienību un organizāciju trūkums, zems iedzīvotāju vairuma aktivitātes līmenis V16 Trūkst sabiedriski aktīvu cilvēku ar organizēšanas un vadīšanas prasmi, esošo pārslodze, īpaši darbā ar jauniešiem V21 Novadu apvienošanās rezultātā nomaļu veidošanās attālākajās pašvaldībās un sabiedriskās dzīves apsīkums I6 Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas attīstībā, attīstīt iniciatīvu sabiedrībā I9 Stiprināt NVO kapacitāti izveidojot pulcēšanās vietas un atbalstot jaunu NVO veidošanos Rīcības mērķis Rīcība paredzēta apmācību, sevis pilnveidošanas un citu brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu nodrošināšanai ar to realizēšanai nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu (piemēram, demonstrēšanas iekārtas, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un pasākumu telpu izveide un labiekārtošana). 2. Fiziskā un sociālās infrastruktūra SVID S1 Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis S4 Atsaucīgas pašvaldības (atbalsta iniciatīvu) un laba sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām S6 Rīgas ekonomiskā areāla ietekme uz nodarbinātību S17 Pozitīvs reģiona tēls V3 Nevienmērīga teritorijas attīstība un pakalpojumu pieejamība - pagastu nomales un teritorijas starp radiālajām maģistrālēm ir mazāk attīstītas V5 Ekonomiskā atkarība no Rīgas darba devējiem V2 Nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls, nav kompleksas sadarbības sistēmas

107 107 sadarbības sistēmas. Iespējas nav identificētas, tomēr esošai infrastruktūrai ir liela slodze, pastāv ekonomiski nepamatota administratīvi teritoriālā reforma, ir neskaidra valsts un pašvaldību funkciju līdzekļu pārdale. Teritoriju skar arī bīstamo kravu tranzīts, kas ietekmē cilvēku drošību. Stratēģijā paredzētā rīcība Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem D4 Lielā slodze uz esošo novecojušo infrastruktūru, pie augstiem attīstības tempiem var būtiski palielināt izmaksas tās saglabāšanai un remontam, kas savukārt samazina investīciju efektivitāti reģionā D5 Ekonomiski nepamatotā administratīvi teritoriālā reforma D6 Neskaidra valsts un pašvaldību funkciju un līdzekļu pārdale, kas negatīvi ietekmē reģiona attīstību D7 Bīstamo kravu tranzīts, kā arī pārrobežu piesārņojuma pārneses draudi ir ekoloģiskais un iedzīvotāju drošības drauds Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta, lai mazinātu nevienlīdzību sociālās atstumtības riska grupām sociālo un sadzīves pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamību dzīvesvietā vai sociālās palīdzības centros, atbalstītu jaunu pakalpojumu izveidi un esošo pilnveidošanu (piemēram, veļas mazgātavas, pirtis, bērnu pieskatīšanas istabas, rehabilitācijas centru aprīkojums, palīglīdzekļu iegāde, veselības veicināšanas centri, mobilās sociālās brigādes u.c.), kā arī, lai attīstītu jaunus sadzīves pakalpojumus, uzlabotu esošo pakalpojumu kvalitāti, ieviešot jauninājumus, progresīvāku aprīkojumu visām iedzīvotāju grupām. Teritoriju raksturojošais aspekts 3. Uzņēmējdarbības vide (t. sk. Lauksaimniecība) Aspektu raksturojums (No SVID) Teritorijā ir valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks, ir daudzveidīga uzņēmējdarbība, ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai kā arī darbojas KKS Allažu saime, kas ir reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem. Tomēr, pastāv pieaugošs bezdarba līmenis un cilvēki aizbrauc no teritorijas darba meklējumos. Pastāv arī iedzīvotāju izglītības un prasmju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām, kā arī slikta transporta infrastruktūra. Kā iespējas pastāv pilnveidot izglītības, īpaši SVID SVID (1) S3 Valsts mērogā kvalificēts un izglītots darbaspēks S7 Daudzveidīga uzņēmējdarbība S8 Ir brīvas nišas uzņēmējdarbībai S16 Partnerības teritorijā darbojas KKS Allažu Saime reāls atbalsts mazajiem kredītņēmējiem V6 Pieaugošs bezdarba līmenis pēdējo 2 gadu laikā un darbaspēka aizplūšana no Latvijas darba meklējumos V11 Iedzīvotāju izglītības, prasmju un profesiju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām V1 Nepietiekama transporta infrastruktūras kvalitāte, īpaši neattīstīta lokveida kustība, slikts ceļu stāvoklis

108 108 mūžizglītības kvalitāti- attīstot cilvēkresursus. Ir jāveicina jaunu pakalpojumu izveide, jāatbalsta inovācijas, jāuzlabo publiskā infrastruktūra, jāatbalsta jaunu ražotāju ienākšana teritorijā. Apdraud uzņēmējdarbības vidi lielveikali un nepilnības uzņēmējdarbības institucionālajā vidē. Ir potenciāls mājražošanai un ir stipras, stabilas zemnieku saimniecības. Tomēr, mazajiem zemniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai kā arī nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs. Ir jāizmanto pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem, atbalstot vietējos ražojumus. Apdraud lauksaimniecisko ražošanu mainīgās atbalsta sistēmas un lielo piena pārstrādātāju maksātnespēja. Stratēģijā paredzētā rīcība EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (Daļa, kas attiecas uz tūrismu) Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde I5 Pilnveidot izglītības, īpaši mūžizglītības kvalitāti - attīstīt cilvēkresursus I2 Veicināt jaunu pakalpojumu izveidi, atbalstīt inovācijas, uzlabot publisko infrastruktūru, un paaugstināt nodarbinātības līmeni I3 Radīt jaunas darba vietas ienākot jauniem ražotājiem D10 Lielveikalu draudi mazajiem tirgotājiem un arī ražotājiem D2 Nepilnības uzņēmējdarbības institucionālā vidē un nepietiekoši attīstītā infrastruktūra samazina konkurētspēju SVID (2) S18 Ir potenciāls mājražošanas attīstībai S9 Stipras, stabilas, attīstītas zemnieku saimniecības V14 Mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem un amatniekiem nav pieredzes un līdzekļu infrastruktūras un ražošanas līdzekļu pārstrukturizācijai V12 Nav kadru pēctecības lauksaimniecības specialitātēs I4 Izmantot pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem un dažādiem lauksaimniecības produktiem atbalstot vietējos ražojumus D3 Mainīgās lauksaimniecības atbalsta politikas rezultātā traucēta lauksaimniecības ilgspējīga attīstība D9 Lielo piena pārstrādes uzņēmēju maksātnespēja Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijā tiktu attīstīta ar zivsaimniecību un tūrismu saistīta infrastruktūra un atbilstoši pakalpojumi: laivu nolaišanas un izcelšanas vietas, ūdens krātuvju atjaunošana un sakopšana, stāvlaukumu izveide pie ūdenstilpnēm, makšķerēšanas vietu izveidošana vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem, kempingu izveide, dabas un vēstures ekspozīciju izveide vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem saistībā ar zivsaimniecību. Rīcības mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi biedrības RRLAB darbības teritorijā un atbalstīt mājražotājus, kas būtu gatavi ražot, pārstrādāt un piedāvāt tirgum vietējos produktus. Rīcības mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi un pirmapstrādi mājas apstākļos biedrības RRLAB darbības teritorijā (pārstrāde,

109 109 Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) Ir tradicionāli liela tūrisma plūsma GNP, kas paver iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās. Ir daudzveidīgi dabas objekti un ievērojami rekreācijas resursi kā arī daudz dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju. Tomēr, pastāv nevienmērīga un nepietiekama rekreācijas infrastruktūra, urbanizācijas ietekmē, degradējas vide kā arī ir nepietiekams finansējums kultūras un dabas objektu sakārtošanai. Ir jāpilnveido kultūrvides resursu izmantošana kā arī jāveicina vides saglabāšana. Ir jāattīsta esošie un jārada jauni tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objekti un produkti, tomēr ieceres apdraud ekoloģiskās pārslodzes draudi Rīgas zaļajā zonā un nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana. Stratēģijā paredzētā rīcība Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (Daļa, kas attiecas uz tūrismu) iepakojums, fasēšana u.c.). 4. Dabas vide un rekreācija SVID S15 Tradicionāli liela tūrisma plūsma GNP, iespējas attīstīt un uzlabot tūrisma pakalpojumus apkārtējās teritorijās S10 Daudzveidīgi dabas objekti, ievērojami rekreācijas resursi S11 Ir daudz dažādu dabisko un mākslīgo ūdenskrātuvju V18 Nevienmērīgi un nepietiekami attīstīta tūrisma un rekreācijas infrastruktūra V20 Vides degradācija urbanizācijas ietekmē V8 Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldības infrastruktūras, kultūras un dabas objektu sakārtošanai I7 Pilnveidot kultūrvides resursu izmantošanu I10 Veicināt vides saglabāšanu I8 Attīstīt esošos un radīt jaunus tūrisma, izglītības, sporta un atpūtas objektus un produktus D12 Ekoloģiskā pārslodze Rīgas zaļajā zonā D13 Nekontrolēta un nekontrolējama vides piesārņošana Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta VRG RRLAB darbības teritorijā esošo publisko laukumu, pagalmu, bērnu rotaļu laukumu, pievadceļu, uzbrauktuvju, stāvlaukumu izveidošanai un uzlabošanai, apkārtnes apzaļumošanai un labiekārtošanai, kā arī lai saglabātu un aizsargātu esošos dabas resursus intensīvās publiskā apmeklējuma vietās, regulētu apmeklētāju plūsmu vides kaitējuma mazināšanai (piemēram, taku, trašu, skatu torņu, kāpņu, tiltiņu ierīkošana, atkritumu savākšanas organizēšana, tualešu izvietošana, objektu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ratiņ krēslos, u.c.) tādējādi veidojot patīkamu un sakārtotu vidi teritorijas iedzīvotājiem. Te netiek atbalstīta tūrisma pakalpojuma izveidošana, bet gan vides resursu saglabāšana. Rīcība ir paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijā tiktu attīstīta ar zivsaimniecību un tūrismu saistīta infrastruktūra un atbilstoši pakalpojumi: laivu nolaišanas un izcelšanas vietas, ūdens krātuvju atjaunošana un sakopšana, stāvlaukumu izveide pie

110 110 Teritoriju raksturojošais aspekts Aspektu raksturojums (No SVID) RRLAB teritorijā ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits un pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika, tomēr vērojama laukos palikušo jauniešu daļas pieaugoša degradācija, nevēlēšanās izglītoties. Situāciju apdraud fakts, ka turpinās iedzīvotāju aizplūšana, jo notiek sabiedrības novecošanās. Sabiedrībā neveidojas arī pietiekami liels vidusslānis, saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju skaits. Ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums kā arī ir attīstība kultūras dzīve, ir spēcīgi pašdarbības kolektīvi, tomēr pastāv nepietiekama materiālā bāze tradicionālai kultūrai un interešu izglītībai. Ir augošas iespējas sporta attīstībai- ir jaunas sporta būves Stratēģijā paredzētā rīcība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana. ūdenstilpnēm, makšķerēšanas vietu izveidošana vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem, kempingu izveide, dabas un vēstures ekspozīciju izveide vai pielāgošana personām ar kustību traucējumiem saistībā ar zivsaimniecību. 5. Kultūrvide un interešu izglītība (t.sk. Sports) SVID S12 Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums S13 Attīstīta kultūras dzīve, spēcīgi pašdarbības kolektīvi S14 Augošas iespējas sporta attīstībai jaunas sporta būves S2 Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika V17 Nepietiekoša materiālā bāze tradicionālajai kultūrai un interešu izglītībai V15 Laukos palikušo jauniešu daļas pieaugoša degradācija, nevēlēšanās izglītoties D16 Turpinās iedzīvotāju aizplūšana D17 Sabiedrības novecošanās D11 Sabiedrībā neveidojas pietiekami liels vidusslānis, saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju slānis Rīcības mērķis Rīcība ir paredzēta daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pasākumu tehniskai nodrošināšanai, kultūras kopu aprīkojuma uzlabošanai, kā arī tradīciju saglabāšanas, novadpētniecības un kultūras mantojuma apzināšanas un saglabāšanas pasākumu nodrošināšanai, praktiskai kultūras pieminekļu sakopšanai u.c.(piemēram, tērpu iegāde, diktofonu, fotoaparātu, demonstrēšanas un atskaņošanas iekārtu, datu apstrādes programmu iegāde, krātuvju telpu izveide, dekorāciju, skatuves aprīkojuma iegāde, informācijas stendu izveide u.c.) Rīcība ir paredzēta, lai VRG RRLAB darbības teritorijas piekrastes zonā un zivsaimniecības teritorijās attīstītu infrastruktūru, piemēram, izbūvētu estrādes, sporta laukumus, pludmales, norādes, pieturvietas, soliņus, atkritumu tvertnes, apgaismojumu u.c., kā

111 Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība arī objektus pielāgotu personām ar kustību traucējumiem Rīcība ir paredzēta sevis pilnveidošanas un brīvā laika pavadīšanas veidu dažādošanai, (piemēram, trenažieriem, modeļu sportam, golfam, kartingam, datortehnikas, žurnālistikas, foto, zīda un stikla apgleznošanas u.c. līdzīgu pulciņu izveidei un to darbības tehniskai nodrošināšanai).

112 Pielikums Nr.2 Pārskats par vietējās attīstības stratēģijā plānotajiem un sasniegtajiem rādītājiem 112 ELFLA rīcības: Iedzīvotāju pulcēšanās vietu un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un pilnveidošana Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Lauksaimniecības produktu pārstrāde un pirmapstrāde mājas apstākļos, pievienojot lauksaimniecības produktiem pievienoto vērtību P.2.1.tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji (ELFLA). Rīcība kvantitatīvie rādītāji plānots sasniegts plānotais rezultāts (kvalitatīvie rādītāji) Sakārtotu, uzlabotu pulcēšanās vietu skaits vismaz 3 Nav datu Pieaudzis sakārtotu, uzlabotu pulcēšanās vietu skaits Jaunu pulcēšanās vietu skaits vismaz 2 Nav datu Radušās jaunas pulcēšanās vietas NVO skaits, kas uzlabojušas darbošanās apstākļus Labiekārtoto publisko objektu skaits vismaz 5 Nav datu vismaz 2 vismaz 8 Izveidoto publisko objektu skaits vismaz 2 Vismaz 7 Pieaugusi biedrību un nodibinājumu aktivitāte teritorijā kopumā Uzlabojies teritorijas estētiskais izskats Uzlabojusies vides pieejamība Izveidoti jauni publiskie objekti iedzīvotājiem Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai piemēroto telpu skaits Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai iegādāto iekārtu skaits vismaz 3 Vismaz 10 vismaz 6 Vismaz 15 Jaunradīto pakalpojumu skaits vismaz 2 Vismaz 9 Uzlabojusies pakalpojumu kvalitāte Dažādoti un radušies jauni inovatīvi pakalpojumi Pakalpojumi pieejami dažādām sociālām grupām Pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti

113 Saglabātu vai izveidoto darba vietu skaits Iegādātā aprīkojuma un iekārtu skaits Jaunizveidotu vai piemērotu telpu skaits Uzlabojumu izmantošanā iesaistīto personu skaits vismaz 6 Vismaz 9 vismaz 5 Vismaz 220 vismaz 2 Vismaz 20 vismaz 200 Vismaz Radušās vai saglabātas jaunas darba vietas Pieaugusi sabiedrisko pasākumu kvalitāte Izveidojušās vai aktivizējušās jaunas interešu grupas Pieaudzis iedzīvotāju zināšanu un prasmju apjoms Pieaugusi iedzīvotāju informētība un ieinteresētība teritorijas attīstībā Kolektīvu, grupu skaits, kas izmanto uzlabojumus Objektu skaits, kuros iegādāts aprīkojums Rekonstruēto kultūras objektu skaits Izstrādāto kultūrvēsturisko materiālu pieaugums, izmantojot uzlabojumus Sakopto kultūras pieminekļu skaits vismaz 5 Vismaz 29 Pieaudzis kultūras aktivitāšu skaits vismaz 3 Vismaz 7 vismaz 2 Vismaz 3 Paaugstinājusies kultūras aktivitāšu tehniskā kvalitāte Pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte kultūras pasākumos. vismaz 2 Vismaz 13 Pieaudzis kultūras mantojuma apzināšanas materiālu apjoms vismaz 2 Vismaz 2 Pieaugusi sakopto kultūras pieminekļu estētiskā vērtība un sabiedriskā nozīmība Tehnisko uzlabojumu skaits vismaz 3 Vismaz 13 Jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju skaits Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus Iegādātais tehniskais aprīkojums Pieaugusi to tehniskā kapacitāte Uzlabotas iespējas radoši izpausties dažādām interešu grupām vismaz 3 Vismaz 8 Radušās jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas vismaz 50 cilvēki vismaz 5 saimniecībās Vismaz Vismaz 6 Samazinājies bezdarbības radīts kaitējums sabiedrībai Pieaugusi lauksaimniecību tehniskā kapacitāte Izveidotu jaunu produktu skaits Vismaz 5 Vismaz 3 Radušās jaunas nodarbinātības iespējas Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus Iegādātais tehniskais aprīkojums vismaz 10 vismaz 2 mājsaimniecībās Vismaz 11 Uzlabota nodarbinātība laukos Nav datu Izveidotu jaunu produktu skaits Vismaz 5 Nav datu Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus Radušās jaunas nodarbinātības iespējas mājsaimniecībās Ražotajai produkcijai ir pievienotā vērtība un labākas realizācijas iespējas vismaz 10 Nav datu Uzlabota dzīves kvalitāte laukos

114 114 EZF rīcības: Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana P.2.2.tabula. Attīstības stratēģijas plānotie un faktiski sasniegtie kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji (EZF). Rīcība kvantitatīvie rādītāji plānots Sasniegts plānotais rezultāts (kvalitatīvie rādītāji) Zivju, vēžu un dekoratīvo zivju audzēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Izveidoto pārstrādes vietu (kūpinātavu) skaits 1 0 Zivju barības ražotāju skaits 1 0 Zivsaimniecības pārvadāšanas pakalpojumu piedāvātāju skaits Izveidotas laivu nolaišanas un izcelšanas vietas Izveidotas laivu, katamarānu, velosipēdu un cita aprīkojuma nomas vietas Izveidoti labiekārtoti kempingi un piknika vietas Izveidotas vietējo produktu tirdzniecības vietas Izveidots vietējā produkta interneta veikals Izveidotas sabiedriskās pludmales Izveidots atrakciju parks 1 1 Uzlabojusies infrastruktūras zvejniecības nozares attīstībai teritorijā; Radusies kvalitatīva infrastruktūra tūrisma jomai teritorijā; Pieaudzis to pakalpojumu sniedzēju skaits, kas piedāvā ar zivsaimniecību un tūrismu saistītus pakalpojumus; Dažādoti un radušies jauni inovatīvi pakalpojumi; Pieaugusi ekonomiskā aktivitāte teritorijā kopumā; Uzlabojusies tūrisma pakalpojumu kvalitāte; Pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti; Radušās vai saglabātas jaunas darba vietas; Pieaudzis tūristu skaits teritorijā. Izvietota tūrisma informācija objektos Izveidota vai labiekārtota piekļūšana ūdenstilpnēm, t.sk. personām ar kustību traucējumiem Palielinājies personām ar kustību traucējumiem, pieejamos vietu skaits Rekonstruēti vai izveidoti objekti vismaz 4 Vismaz 6 Uzlabota brīvā laika pavadīšanas iespēja Uzlabots estētiskais izskats teritorijai Teritorija kļuvusi funkcionāli ērtāka Uzlabota piekļūšana cilvēkiem ratiņ krēslos Vismaz 2 Vismaz 4 Uzlabota piekļuve atpūtas objektiem cilvēkiem ratiņ krēslos

115 Pielikums Nr.3 Pārskats par RRLAB darbības teritorijas aktivizēšanas pasākumiem Regulāra informācija par projektu iespējām pašvaldību mājas lapās un Rīgas apriņķa avīzē. Sludinājumi Latvijas Vēstnesī (14 reizes) , , , , , , , , , , , , Informatīvie semināri (7 reizes) Siguldā (3) , , , Allažos (2) , , Sējā (1) , Krimuldā (1) Videofilmas (3) par īstenotajiem projektiem RRLAB bukleti (2012.) Reklāmu raksti Siguldas Elpa, Rīgas apriņķa avīze VRG pārstāvju dalība: VLT, ZM, LAD rīkotajos informatīvajos semināros (8) seminārs Suntažos, Ogres rajons seminārs ZM Seminārs ZM seminārs ZM seminārs ZM tišanās ZM un LAD seminārs Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā seminārs, tikšanās ar LAD, ZM Latvijas Lauku foruma rīkotajās mācībās: Madonā Dundagā Baldones novadā Bruknā Krāslavā Siguldas novadā Grobiņas, Nīcas un Aizputes novados Ķekavā Cēsīs Limbažu novadā Kuldīgā Brocēnu un Saldus novadā Carnikas novadā Ludzas novadā Stopiņu un Salaspils novadā Burtnieku novadā 1 115

116 Aknīstes un Jēkabpils novadā Gulbenes nov Salacgrīvā -1 Citu VRG rīkotajos semināros, konferencēs Kaimiņi konferencē Līksnā (2 dal.), Zied Zeme seminārā Ikšķilē (2 dal.), VLT, ZST rīkotajās starptautiskajās konferencēs starptautisks seminārs Salacgrīvā starptautiska konference Nīcas novadā-4 FARNET rīkotajos pasākumos Bulgārijā Sofija Polija Gdinja Lietuva Druskininki, Lietuva Viļņa -1 Citās starptautiskās konferencēs un pasākumos starptautiska konference Rumānijā konference Klaipēdā Konference Lietuvā Utenā, piedalās starptautiska konference LEADER FEST Slovākijā Levočā Starptautisks pasākums Čehijā -3 Pieredzes apmaiņas braucieni: pieredzes apmaiņas brauciens Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība Kaimiņi -2 Igaunija Pērnava Lietuva Kauņa mājražošanas pieredzes apmaiņa,francijā, Eiropas produktu tirgus.-4

117 Pielikums Nr.4 Partnerības padomes fokusa grupa VRG darbības teritorijā 117 Partnerības padomes pirmā fokusa grupa partnerības teritorijā Reiņa trase, Krimuldas novads, 2014.gada 25.aprīlis, Fokusa grupas diskusijas mērķis: izvērtēt partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratni, viedokļus, prioritātes un attieksmi pret vietējā attīstības stratēģijā aprakstīto SVID un stratēģijas reālo īstenošanu. Fokusa grupas diskusijas dalībnieki: 13 partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji: Inese Pikaļova, Verners Bērziņš, Maija Muižniece, Ēriks Čodars, Vija Vēvere, Vilnis (Saulkrastu novada dome), Teodors, Leone Barone, Vladislavs ( Mālpils zivis ), Gunārs, Aivars Jēkabsons ( 4 krasti ), Kristīne (LLKC), Ieva Pavloviča. Fokusa grupas diskusiju vadīja: Inga Belousa, asistēja Āris Ādlers un Valdis Kudiņš. Fokusa grupas diskusijas gaita: vienlaicīgi tiek intervēti partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji un tiek vērota mijiedarbība starp fokusa grupas dalībniekiem, kas palīdz veiksmīgāk formulēt viedokli un iedziļināties viedokļu daudzveidībā. Fokusa grupas diskusijas jautājumi: balstoties uz detalizētu vietējās attīstības stratēģijas analīzi, fokusa grupā tika diskutēts par 8 jautājumiem (detalizētu fokusa grupas jautājumu sarakstu skatīt 5.lappusē): 1. Par stratēģiju kopumā, 2. Par stratēģijas izstrādē ievērotajiem principiem, 3. Par partnerības darbības mērķi, 4. Par RRLAB mērķi, 5. Par RRLAB darbības galvenajiem uzdevumiem, 6. Par vīziju, 7. Par VRG teritorijas attīstības galvenajām prioritātēm, 8. Par darba grupu rezultātos aprakstītajiem konkrētajiem ieteikumiem. Sagaidāmie rezultāti: - kādas sakarības partnerības pārvaldes institūcija saskata definētajā vīzijā un misijā? - kāda ir partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju attieksme pret vietējā attīstības stratēģijā fiksētajām SVID izmaiņām? - ko partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji sagaida no stratēģijas realizācijas esošajā plānošanas periodā? Fokusa grupas diskusijā iegūto datu analīze: Analizējot fokusa grupas diskusijā iegūtos datus, tika noskaidrotas svarīgākās atziņas, kas raksturo Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratni, viedokļus, prioritātes un attieksmi pret vietējā attīstības stratēģijā aprakstīto un stratēģijas reālo īstenošanu. Šīs atziņas raksturo piecas savstarpēji saistītas tēmas: (1) īstenotās

118 118 stratēģijas raksturīgākās iezīmes pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē, (2) stratēģijas īstenotāji projektu īstenotāji, (3)stratēģijas efektivitātes rādītāji, (4) stratēģijas ilgtspēja, (5) vēlamās turpmākās iniciatīvas. 2. Īstenotās stratēģijas raksturīgākās iezīmes pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē: a. Pielietojama -.. ļoti ērti lietojama un pārskatāma ar aktuālu statisku, par resursiem utt., arī iezīmētas nozares un rīki, kā attīstīt nozares.. b. Reprezentabla, to veidoja visu pašvaldību pārstāvji gadā tapa kad sabruka Rīgas rajons, tad praktiski ņēma no pašvaldībām iesaistīties RRLAB un pašvaldību attīstības plānus un rakstīšanā palīdzēja šo pašvaldību cilvēki....mēģināja dabūt no visam pašvaldībām....izdevās iesaistīt visas pašvaldības un balstās un to.. c. Nekritiska -.. šis ir pirmais periods un sakumā taustījās....pieņemu, ka tajā bija kas labs..,..bija vēlme aptvert neaptveramo. Ir mēģināts, lai neierobežotu..,..ņemot vērā, ka tas bija izmēģinājums, tad viss ir labi!.. d. Nepilnīga -..idejas neatradu piemēram, veco parku atjaunošana meliorācijas lietam. Šādai idejai nebija lietas. Par ticību nekas nebija- baznīcai....tagad ir ideja, ka to vajag iestrādāt nākamajā periodā.. 3. Stratēģijas īstenotāji projektu īstenotāji: a. Pašvaldība -..daudz naudas dublēja pašvaldību funkcijas, jo tam bija līdzfinansējums..,..jautājums ir tas, kas uztrauc, ja pašvaldība iesniedz, tad projektu izpildīs. Ja privātais, tad var būt visādi brīnumi. NVO ari visādas. Ir labas un ir sliktas. Vieglāk būtu dot pašvaldībām. Ir jāatzīst NVO, bet labāk būs, ja realizēs pašvaldības.. b. Biedrības -..mēs ar savam interesēm, taču mērķos ir kas cits, tai skaitā ari tūrisma atbalsts. Šāda situācija ir - 3 projekti ne sev, bet iedzīvotajiem. Un visi ir apstiprināti un ir pamatīgs tūrisma produkts un tas partnerībai un iedzīvotajiem. Ari tūristiem. Kabatā nekas- ir sakārtota vide.. c. Atbalstītie un īstenotie projekti: neradoši, bet ķēdes reakcija ideju pārņemšanā -.. nav jaunumu projektos.. 4. Stratēģijas efektivitātes rādītāji: a. RRLAB teritorijas iedzīvotājs -..precīzākais rādītājs ir cilvēks, ja cilvēki nāk un dzīvo, tad viss kārtībā..,..stratēģijas ietvaros ir pamodušies pasīvie cilvēki, sāk interesēties..,..ir izdevies, jo ir aktivitāte un dzirkstele, tas tiešām ir nostrādājis..,..par jauniešiem priecājos.. jau meklē.. par amatieru kolektīvu dalībniekiem un mājražotājiem.. par iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām.. a. RRLAB teritorijas apdzīvotības, attīstības līdzsvars -..jāskatās teritorijas.. ja nomales samazinās, tad nav panākts tas, kur dzīvo.. jābūt līdzsvaram..,..sociālekonomiskās problēmas - kultūra, sports, vide..,..tiek radītas darba vietas, kas spēj sevi atpelnīt.. b. Balstās uz visiem vietējiem iedzīvotājiem -..svarīgi ir projektu rakstītāji, cik viņi bija dažādi. Varbūt vajadzēja no apakšas, kādas ir cilvēku vēlmes un kādu vidi vajag attīstīt... no apakšas..,..svarīgākais ir no cilvēcīgā viedokļa. Dažādībai ir jābūt vienmērīgai, nevis daudzveidīgai..

119 119 c. Papildus ieguldījums projektos - projektu īstenotāju vēlme ar projektiem sasniegt vairāk nekā uzrādīts pieteikumā -..visi pārsniedz to, kas rakstīts projektos.. d. Iesniegto projektu skaits -..ja projektu vairāk kā naudas, tad atbilst.. 5. Stratēģijas ilgtspēja: a. Līdzsvarotība: vispārīga, atvērta un reizē arī konkrēta -..citreiz atbalstāmas rīcības neatbalsta mērķus....stratēģijai jābūt vispārīgai..,.. stratēģijai jāprot definēt vajadzīgas lietas..,..ar stratēģiju tieši ierobežo. Jautājums, cik vienmērīga ir daudzveidība filtra ietvaros. Viena zara ir liels projektu blīvums un cik citur..,..ir teritorijas, kur nav labklājība, ir attīstīti centri, bet nomales nē..,..pašvaldību nomales? Kas ir centrs? Nezinu, kas ir nomale un kas centrs..,..ir saistība, kur plūst nodokļi un kur nē.. ir taisīti ari projekti ārpus centriem.. b. Ilglaicīgums -..pats projekts nav vienam gadam. Ir vairākiem gadiem.. c. Plašs lietotāju loks -..ir pieejams daudziem un to izmanto visi pēc kārtas, produktus var izmantot vienmēr.. d. Atbildības turēšana pašu rokās -..uztrauc, ka pievienos centram un ilgtspējas nebūs. Paši jau attīstīs.. 6. Vēlamās turpmākās iniciatīvas: a. Regulāras tikšanās -..tikšanās veido šo sadarbību un informētību, tiekoties veidojas saikne..,..tagad atkal bija saieti un tā veidojas. Gribas jau vairāk..,..katrs ir darbos un pienākumos, un reti tiekas, bet šis ir ķieģelis, lai to partnerību, kādu tā ir, reāli ieviestu dzīvē..,..vajag satikties kaut pa retam.. b. Regulāras viedokļu apmaiņas, diskusijas visā RRLAB teritorijā -..vajag tikties un jo vairāk būs ar programmu, jo būs labāk. Laicīgi izziņot un ieplānot un tas var veicināt un izglītot. Gribētu, lai tikšanās būtu globālākas- vajadzētu apkārtnē, bet ir ari citas biedrības. Un diskusijas kā ir vienā un kā otrā.. projektu rakstītāji nevis no vienas biedrības, bet no citam VRG..,..Allažos bija ideju forums, kad cilvēki teica, kas vajadzīgs un kas nav. To apkopoja un izdarīja daudz...,..dzirdēt jaunas domas un paklausīties ko jaunu pastāstīs..,..katrā pasākumā, kur esi bijis, vienmēr ir kas tāds, kur pieķerties. Ir vajadzīgas šādas tikšanās.. c. Jauniešu piesaiste -..jāpiesaista jaunie, mēģināsim dabūt no konsultantiem no pagastiem..,..sākumā jaunieši bija, bet aktīvākie un gudrākie vai nu mācās vai strādā labos darbos un neatliek laika sabiedriskajiem darbiem. Bija Mālpilī aktīvi, bet tagad ir savas rūpes. Tā ir pa paaudzēm- kas ir aktīvākas un kuras nē. Šobrīd ir panīkums..,..bet viņi ir nākotne! Tie ir tie, kas brauc prom un neplāno atgriezties. Kā viņi iesaistās?.. d. Informētības nodrošināšana -..Mālpils ir iesaistīta plānošanā caur republiku. Nākošam periodam- ir sava avīze Mālpils Vēstis, ko saņems jebkurš. Ideja, ka tāda lieta pastāv un līdz tādam un tādam laikam ir jāiesniedz idejas. Idejas dabūs, pat nesaucot kopā.. e. Līdzatbildība un darbošanās kopīgiem vietējās kopienas mērķiem -..iespējas ir, bet.. Valstij raksturīgi- strādā uz vienu mērķi un kopīgi nedara. Necenšas neko no malas. Jādomā vai vajag vai nē. Ja laba ideja kopīga, tad vajag risināt..

120 120 Fokusa grupas diskusijā iegūtie rezultāti: Fokusa grupas diskusijā iegūto informāciju var apkopot sekojošos secinājumos: Īstenotās stratēģijas raksturīgākās iezīmes pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē ir pielietojamība, reprezentabilitāte, nekritiskums un nepilnīgums. Šīs iezīmes norāda uz stratēģijas pragmātiskumu un vienlaicīgi arī nepietiekamību. Stratēģijas pielietojamība izpaužas tās ērtā lietošanā, pārskatāmībā, kas papildināta ar statistisku informāciju, resursiem, nozarēm, un arī rīkiem kā šīs nozares attīstīt. Stratēģija ir reprezentabla, jo tās veidošanā tika iesaistīti visu pašvaldību pārstāvji, arī informācija, kas tika apkopota, attiecas uz visām pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka stratēģija tika izstrādāta pirmo reizi, tā tiek raksturota kā nekritiska, jo balstījās ideālistiskos nolūkos aptvert plašākas iespējas nekā reālā situācija, un to ierobežoja arī pieredzes trūkums. Līdz ar to, īstenotā stratēģija bija arī nepilnīga, ko lielā mērā noteica labās prakses pieredžu trūkums. Stratēģijas īstenotāji ir atbalstīto projektu īstenotāji pašvaldība un biedrības, kas nereti savā starpā konkurē. Pašvaldību priekšrocība ir līdzfinansējums, augsta ticamības pakāpe no pārvaldes institūcijas pārstāvju puses, ka projekts tiks īstenots. Biedrības bieži vien savas intereses pakārto vietējās kopienas vajadzībām vai stratēģijas prioritātēm, un, līdz ar to ieguvēji, lai arī ne materiālajā ziņā, ir gan paši, gan RRLAB. Vispārīgi, uzticība biedrībām nav tik augsta, kā pašvaldībām, un tas tiek balstīts uz atšķirīgo gan pozitīvo, gan negatīvo pieredzi sadarbībā ar biedrībām. Atbalstīto un īstenoto projektu vispārīgais raksturojums ir tāds, ka tie ir neradoši, un ir novērojama ķēdes reakcija ideju pārņemšanā vienam no otra. Stratēģijas efektivitātes izteiktākais rādītājs ir RRLAB teritorijas iedzīvotājs, jo īpaši iedzīvotāju aktivitātes, pozitīvisma un intereses palielināšanās. Taču visprecīzākais mērījums varētu būt iedzīvotāju skaita palielināšanās RRLAB teritorijā. Citi stratēģijas efektivitātes rādītāji ir RRLAB teritorijas apdzīvotības un attīstības līdzsvars starp centriem un nomaļu teritorijām, arī sociālekonomisko problēmu risināšana un darbavietu radīšana. Stratēģija ir efektīva arī tad, ja tā tiek veidota no apakšas un balstās uz visiem vietējiem iedzīvotājiem, to vajadzībām un interesēm, taču stratēģijas daudzveidībai nav jābūt pašmērķim. Papildus ieguldījums projektos kā efektivitātes rādītājs nosaka projektu īstenotāju vēlmi ar projektu sasniegt vairāk, nekā norādīts pieteikumā, kas ir visai bieža parādība RRLAB. Arī fakts, ka iesniegto projektu skaits ir lielāks, nekā finansiālais atbalsts, norāda uz to, ka stratēģija lielā mērā ir bijusi efektīva. Stratēģijas ilgtspēju pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē raksturo līdzsvarotība, ilglaicīgums, plašs lietotāju kontingents, un atbildības turēšana pašu rokās. Līdzsvarotība kā stratēģijas ilgtspējas rādītājs ir vispārīga, atvērta un reizē arī konkrēta, tā galvenokārt tiek izprasta kā projektu vienmērīgs sadalījums par visu RRLAB teritoriju. Ilglaicīgums nozīmē, ka projektu rezultāti nav domāti īsam termiņam, bet gan vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem. Projekta veiksmes stāsts ir plašs lietotāju loks un tā pieejamība dažādām vecuma un sociālajām grupām. Atbildības

121 121 turēšana pašu rokās pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē nodrošina drošumspējas sajūtu ne tikai katram atsevišķi, bet arī visiem kopā. Vēlamās turpmākās iniciatīvas pārvaldes institūcijas pārstāvju izpratnē ir regulāras tikšanās, regulāras viedokļu apmaiņas, jauniešu piesaiste aktīvā lēmumu pieņemšanā, informētības nodrošināšana, kā arī līdzatbildība un darbošanās kopīgiem vietējās kopienas un RRLAB mērķiem. Regulāras tikšanās veicina sadarbību, informētību, savstarpējās saiknes sajūtu, un ir nozīmīgākais partnerības saliedēšanas līdzeklis, taču ikdienā tas notiek retāk, nekā būtu vēlams. Regulāra viedokļu apmaiņa gan tuvākas, gan tālākas apkaimes iedzīvotājiem, gan vienas biedrības ietvaros, gan sadarbojoties ar citām VRG, veicina informētību un izglītotību. Informētības nodrošināšana, līdz ar to, ir saistīta ar regularitāti viedokļu apmaiņā. Kā labās prakses piemēri tiek minēta savas avīzes izdošana, kurā tiek ziņots par jaunumiem, kas arī aiztaupa laiku un pūles regulāri piedalīties informatīvos pasākumos. Jauniešu piesaiste, balstoties gan uz projektu iesniedzēju vecuma vidējiem rādītājiem, gan uz VRG novecošanās iezīmi, ir viena no visvairāk vēlamajām RRLAB iniciatīvām. Uz šo brīdi izteiktāka ir neapmierinātība ar to, ka jaunie brauc projām un neplāno atgriezties, nevis konkrētas rīcības un aktivitātes šīs situācijas novēršanai. Veicināt RRLAB teritorijas iedzīvotāju līdzatbildību un darbošanos kopīgiem vietējās kopienas mērķiem varētu būt vislaikietilpīgākā iniciatīva, taču tas ir arī veiksmes, efektivitātes un ilgtspējīgas attīstības balsts. Partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju attieksme pret vietējā attīstības stratēģijā fiksētajām SVID izmaiņām, lai arī savā pozīcijā balstīta, ir pozitīva un cerību caurstrāvota. Fokusgrupas diskusijā tika konstatēts, ka partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju plāni un ieceres partnerības tālākai attīstībai nebeidzas ar šīs stratēģijas ieviešanas posmu. Pretēji diskusijā iezīmējās plūstoša pāreja uz aktualitātēm, kas iederētos jaunajā nākošajā stratēģijā. Fokusa grupas diskusijas rezultātā iegūtie dati tiks izmantoti citos pētījuma posmos un nodrošinās visā pētījumā iegūtās informācijas daudzveidību, kas savukārt, stiprinās pētījuma ticamību.

122 122 Detalizēts fokusa grupas jautājumu saraksts IESĀKUMAM... Pastāstiet katrs par saviem pienākumiem un līdzdalību stratēģijas izstrādē un ieviešanā Par stratēģiju kopumā: Kas šajā stratēģijā bija efektīvs un veiksmīgs? Ko vajadzēja darīt, lai stratēģiju ieviestu vēl veiksmīgāk? Ja varētu stratēģiju papildināt, ko tajā liktu klāt? Ko mainītu? Ko izņemtu ārā? Ko šīs stratēģija ir devusi partnerībai? Konkrēti piemēri? Kā dzīves kvalitāti partnerības teritorijā ir ietekmējusi stratēģijas ieviešana? Kas palīdzēja / atviegloja stratēģijas ieviešanu? Kādus izaicinājumus novērojāt stratēģijas ieviešanas procesā? Iekšējie un ārējie? Kas norāda uz to, ka stratēģijas mērķi ir sasniegti? Kas norāda uz to, ka stratēģija atbilst partnerības darbības mērķiem? Kas norāda to, ka stratēģija ir lietderīga? 2. Par stratēģijas izstrādē ievērotajiem principiem: Daudzveidības princips, kas ietver vides, kultūras, resursu un saimnieciskās darbības daudzveidības plānošanu. Pastāstiet saviem vārdiem, kā jūs to saprotat. Kā tas tika ievērots? Vienlīdzības princips ievēro attīstības stratēģijas izstrādē sociālo un dzimumu vienlīdzību. Kā tas tika ievērots? Ko tas deva? Kuru principu bija visvienkāršāk ievērot, kuru sarežģītāk? Kāpēc? Ilgtspējīga attīstība Interešu saskaņotība Daudzveidība Vienlīdzība Atklātība Koncentrācija Sadarbība 3. Par partnerības darbības mērķi: Ilgtspējīga attīstība VRG teritorijā, kas ietver dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos ar tādu NVO, privātā, valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu kvalitātes un sasniedzamības uzlabošanu un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu vietējiem iedzīvotājiem. Nosauciet 3-5 pazīmes, pēc kurām varētu spriest, ka jūsu partnerības teritorija attīstās ilgtspējīgi? Partnerības teritorijas ilgtspējīga attīstība tas ir vēlamais vai jau esošais sasniegums? Pēc kā spriežat? Vai partnerības darbības mērķis ir atbilstošs stratēģijas ieviešanas periodā sasniegtajiem rezultātiem? Pēc kā spriežat? Kā mērķis saistās ar sasniegtajiem rezultātiem?

123 Par RRLAB mērķi: RRLAB mērķis ir uz sabiedriskā un privātā sektora partnerattiecībām balstīta darbība savas teritorijas plānošanā, sociālekonomisko problēmu risināšanā un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanā, izmantojot vietējos un piesaistītos ekonomiskos resursus un sadarbojoties ar citām partnerībām. Kā vienā teikumā jūs novērtētu partnerības darbu? Nosauciet galvenās sociālekonomiskās problēmas. Kā partnerība tās risina? Ko saprotat ar ILGTSPĒJĪGA EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA? Kā partnerība veicina tās attīstību? 5. Par RRLAB darbības galvenajiem uzdevumiem: veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā. Ko saprotat ar SABIEDRĪBA? Kā jums izdevās sabiedrības iesaistīšanos veicināt un atbalstīt? sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību. Par kurām interešu grupām priecājaties visvairāk? Kādas vēlētos atbalstīt nākošajā stratēģijas periodā? veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu. Kā šis sadarbības tīkls dzīvē darbojas? izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus. Par kādām stratēģijām iet runa? Cik to ir? Kā to izstrādē un nodrošināšanā izpaudās sabiedrības līdzdalības princips? meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām. Par kādiem esošo teritorijas problēmu risinājumiem iet runa? Par kādām attīstības iespējām iet runa? Kādi jauni risinājumi un pieejas tika atrasti? Kā jūs tos meklējāt? piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai. Kā jūs piesaistījāt šos resursus? Kā tos koordinējāt? Kādi instrumenti papildus ELFLA un EZF tika izmantoti partnerības mērķu sasniegšanai? veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās. Kā jūs veidojāt interešu pārstāvniecību? Kā tā darbojās dažādos līmeņos un institūcijās? attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī. Kā šīs sadarbība tika attīstīta? Kā tā darbojas dzīvē? Kā jums veicās ar šo uzdevumu izpildi? 6. Par vīziju: Mūsu teritorija: 1. Iedzīvotāju skaits laukos pieaug, jo ir pilsētai līdzvērtīgs komforts, 2. Vienmērīgi un sabalansēti attīstīta visa veida infrastruktūra prioritāte ceļi, 3. Visur uz vietām pieejami pamatpakalpojumi, 4. Vide (ne tikai dabas) ir sakoptāka tā veido cilvēku izglītots cilvēks veido vidi, 5. Gudrāki iedzīvotāji augstāks iedzīvotāju vidējais izglītības līmenis, pieejamas daudzveidīgas mūžizglītības iespējas, 6. 75% lauku zemes ražošanai, 25% bioloģiskajai daudzveidībai un netradicionāliem lauksaimniecības veidiem,

124 Daudzveidīgi attīstīta uzņēmējdarbība un pakalpojumi, 8. Daudzveidīga lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde mājas apstākļos. Saražotā produkcija ir konkurētspējīga tirgū. 9. Cilvēki ir priecīgāki viņi ir sociāli aizsargāti un droši par nākotni, 10. Cilvēki ir aktīvi un radoši viņi apzinās savu nozīmi reģiona attīstībā, 11. Veselā miesā vesels gars visos pagastos ir sporta infrastruktūra un speciālisti, 12. Saglabāts tradicionālais kultūras, vēsturiskais, nemateriālais un dabas mantojums un cilvēki apzinās sevi kā tradīciju pārmantotāju un glabātāju. 13. Attīstīta reģiona kultūras un sabiedriskā dzīve, tajā iesaistītas visas sociālās grupas, 14. Enerģiju iegūstam ne tikai tradicionāli, bet arī alternatīvos - atjaunojamos veidos no vietējiem resursiem, 15. Reģions atpazīstams visas pasaules tūristiem, kuri vēlas saņemt kvalitatīvu un vispusīgu produktu (kultūrvēsturiskais, dabas, aktīvi ekstrēmais u.c.) Kuri punkti no šīs vīzijas jau ir realitāte? Partnerības atbildība un projektu ieviesēju atbildība Par vīziju: Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība: 1. Darbojas visā Rīgas rajona Daugavas labā krasta lauku teritorijā; 2. Biedrības darbā iesaistītas visas vecuma grupas proporcionāli iedzīvotāju struktūrai; 3. Biedrības biedri pārstāv visas interešu grupas; 4. Biedrībai ir pārstāvniecība reģiona pašvaldībās u.c. iestādēs un sakari ar līdzīgām grupām reģionālā un starptautiskā mērogā 5. Biedrība piedalās teritorijas attīstības plānošanā un plānu realizēšanā, tās viedoklis tiek uzklausīts augstākās plānošanas instancēs. Kuri punkti no šīs vīzijas jau ir realitāte? Partnerības atbildība un projektu ieviesēju atbildība Par VRG teritorijas attīstības galvenajām prioritātēm: prioritātes ir veicināt iedzīvotāju aktivitāti, lai viņi iesaistītos lēmumu pieņemšanā un šādi ietekmētu savas dzīves kvalitāti ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, kā arī veicināt uzņēmējdarbības un mājražošanas attīstību un vietējo ražojumu tirgus iespējas, lai veicinātu lauku iedzīvotāju konkurētspēju, mazinātu darbaspēka aizplūšanu no laukiem. Uz kādu mērķauditoriju ir virzītas šīs prioritātes? Kā var zināt, ka finansējums novirzīts konkrētiem mērķiem un prioritātēm? 8. Par darba grupu rezultātos aprakstītajiem konkrētajiem ieteikumiem: Cik daudz ir uzradušies jaunu, aktīvu cilvēku? Ar ko tas saistīts? Pastāstiet par projektu īstenošanu partnerības teritorijas attālākās vietās. Kāds ir atbalsts jaunu NVO dibināšanai un esošo kapacitātes stiprināšanai? Kas ir vietas, kur nav attīstīta infrastruktūra tūrisma? Kas ir tradicionālā kultūra?

125 125 Pielikums Nr.5 Partnerības padomes fokusa grupa VRG darbības teritorijā Partnerības padomes otrā fokusa grupa partnerības teritorijā Allaži, 2014.gada 22.jūlijs, Fokusa grupas diskusijas mērķis: izvērtēt VRG darbības efektivitāti esošajā plānošanas periodā pēc tās veiktajām aktivitātēm un stratēģijas rezultatīvo rādītāju izvērtējuma. Fokusa grupas diskusijas dalībnieki: 8 partnerības Vietējās Rīcības grupas pārstāvji: Inese, Ineta, Igors, Vladislavs, Kristīne, Juris, Maija, Valda. Fokusa grupas diskusiju vadīja: Āris Ādlers, Valdis Kudiņš, Inga Belousa. Fokusa grupas diskusijas gaita: vienlaicīgi tiek intervēti partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvji un tiek vērota mijiedarbība starp fokusa grupas dalībniekiem, kas palīdz veiksmīgāk formulēt viedokli un iedziļināties viedokļu daudzveidībā. Fokusa grupas diskusijas jautājumi: balstoties uz detalizētu vietējās attīstības stratēģijas analīzi, fokusa grupā tika diskutēts par 4 jautājumiem (detalizētu fokusa grupas jautājumu sarakstu skat. 5.1.pielikumā): 1. Par piesaistītā finansējuma investēšanu teritorijā, 2. Par stratēģijas viengabalainību un mērķu sasniegšanas efektivitāti, 3. Par projektu rezultātu dzīvotspēju un teritorijas līdzsvarotu attīstību, 4. Par VRG darbības efektivitāti. Sagaidāmie rezultāti: kāda ir VRG darbības efektivitāte esošajā plānošanas periodā pēc tās veiktajām aktivitātēm un stratēģijas rezultatīvo rādītāju izvērtējuma? Fokusa grupas diskusijā iegūto datu analīze: Analizējot fokusa grupas diskusijā iegūtos datus, tika noskaidrotas svarīgākās atziņas, kas raksturo RRLAB Vietējo Rīcības grupu. Šīs atziņas raksturo piecas savstarpēji saistītas tēmas, kas nosaka VRG darbības efektivitāti: (1) RRLAB identitāte, (2) VRG izpratne sabiedrībā, (3) VRG izpratne pašu uztverē, (4) veiksmīgāk izpildītie RRLAB uzdevumi, (5) VRG dalība kapacitātes stiprināšanā, (6) veiksmīgākās sadarbību veicinošās aktivitātes, (7) efektīvākie informācijas kanāli (skat. 1.attēls): Raksturojot RRLAB identitāti, VRG piedāvā divus skatījumus vai nu RRLAB ir integrēts veselums, vai arī sastāv no atsevišķām spēcīgām novadu pašvaldībām, kas darbojas sava novada līmenī. Šis jautājums pašai VRG paliek atvērts, jo arī spēcīgas atsevišķu novadu pašvaldības spēcina RRLAB. Taču tiek diskutēts arī par plašākas RRLAB identitātes aktualizēšanu un stiprināšanu partnerībā. VRG darbības efektivitāti nosaka arī tās izpratne sabiedrībā. Uz šo brīdi VRG sabiedrībā ir atpazīstama un respektēta daļēji. Tas ir atkarīgs gan no tā, ka VRG pieredze lauku kopienu attīstības jomā Latvijā ir samērā nesena, gan no tā, ka medijos paustais viedoklis par VRG biežāk izmantotajām metodēm to raksturo kā demokrātisku veidojumu soda un pātagas izpratnē, gan no tā, ka VRG saikne ar pašvaldību ir skaidra tikai daļēji.

126 126 Taču paši VRG pārstāvji Vietējo Rīcības grupu raksturo kā godprātīgi un veiksmīgi veiktu līdzdalību, kur, lai arī tika ieguldīts daudz darba, joprojām ir kur augt, uz kurieni un uz kādu kvalitāti tiekties, kas arī ir cerības pilns un drosmīgs izaicinājums nākotnei. Veiksmīgāk izpildītie RRLAB uzdevumi ir: (1) veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā, (2) attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, un (3) sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību. VRG dalību kapacitātes stiprināšanā kā visnozīmīgākā raksturo starptautiskā pieredzes apmaiņa. Veiksmīgākās sadarbību veicinošās VRG aktivitātes ir bijuši izbraukumi un produktu realizācijas vietām un realizēto projektu apsekošana. Efektīvākie VRG informācijas kanāli ir mācību un informatīvie semināri, tiešās tikšanās, un koordinatoru sniegtā informācija. Partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju attieksme pret vietējā attīstības stratēģijā fiksētajām SVID izmaiņām, lai arī savā pozīcijā balstīta, ir pozitīva un cerību caurstrāvota. Fokusa grupas diskusijā tika konstatēts, ka partnerības pārvaldes institūcijas pārstāvju plāni un ieceres partnerības tālākai attīstībai nebeidzas ar šīs stratēģijas ieviešanas posmu. Pretēji diskusijā iezīmējās plūstoša pāreja uz aktualitātēm, kas iederētos jaunajā nākošajā stratēģijā.

127 PIELIKUMS. DETALIZĒTS FOKUSGRUPAS JAUTĀJUMU SARAKSTS Īstenoto projektu skaits novados uz 1000 iedzīvotājiem Ieteikums grafika papildināšanai: varētu pierakstīt klāt cilvēku skaitu grafikos Piesaistītais finansējums dažādos RRLAB novados Piesaistītai finansējums uz vienu iedzīvotāju (Izņemot 3 pašvaldību projekti) Krimuldas novads Inčukalna novads Mālpils novads Sējas novads Saulkrastu novads Siguldas novads Piesaistītais finansējums: sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, komersanti Piesaistītais finansējums: kopā 57 biedrības, 13 no tām 42,8%, citas NVO 57,2% Ieteikums grafika papildināšanai: cik projekti ir uz dažādiem finansējumiem rakstīti.. Sabiedrisko aktivitāšu veicināšanai uz vienu iedzīvotāju dažādos novados Fiziskā un sociālā infrastruktūra uz vienu iedzīvotāju dažādos novados Uzņēmējdarbības veicināšanai uz vienu iedzīvotāju dažādos novados Dabas videi un rekreācijai uz vienu iedzīvotāju dažādos novados Kultūrvides un interešu izglītībai uz vienu iedzīvotāju dažādos novados Stratēģijas integritāte - SM: Projektu attīstība, kas vērsta uz pakalpojumu kvalitātes un sasniedzamības uzlabošanu un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu vietējiem iedzīvotājiem - R.M: veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi biedrības RRLAB darbības teritorijā Kā šie mērķi ir savstarpēji saistīti? Stratēģijas mērķu sasniegšanas efektivitāte Plānoto un īstenoto kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju salīdzinājums Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem Labiekārtoto publisko objektu skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 8) Izveidoto publisko objektu skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 7) Plānots, bet nav izveidots skatu tornis un nav veidotas kāpnes Komentējiet situāciju Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai piemēroto telpu skaits (plāns vismaz 3 / rezultāts vismaz 10)

128 128 Pakalpojumu sniegšanas organizēšanai iegādāto iekārtu skaits (plāns vismaz 6 / rezultāts vismaz 15) Jaunradīto pakalpojumu skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 9) Saglabātu vai izveidoto darba vietu skaits (plāns vismaz 6 / rezultāts vismaz 9) Plānots, bet nav izveidoti sekojošie sociālie vai sadzīves pakalpojumi: Veļas mazgātāva; Bērnu pieskatīšanas istaba; Mobilās sociālās brigādes. Komentējiet situāciju Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Iegādātā aprīkojuma un iekārtu skaits (plāns vismaz 5 / rezultāts vismaz 220) Jaunizveidotu vai piemērotu telpu skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 20) Uzlabojumu izmantošanā iesaistīto personu skaits (plāns vismaz 200 / rezultāts vismaz 2 500) Visas plānotās aktivitātes realizētas. Komentējiet situāciju Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Kolektīvu, grupu skaits, kas izmanto uzlabojumus (plāns vismaz 5 / rezultāts vismaz 29) Objektu skaits, kuros iegādāts aprīkojums (plāns vismaz 3 / rezultāts vismaz 7) Rekonstruēto kultūras objektu skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 3) Izstrādāto kultūrvēsturisko materiālu pieaugums, izmantojot uzlabojumus (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 13) Sakopto kultūras pieminekļu skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 2) Plānots, bet nav izveidota krātuves telpa. Komentējiet situāciju Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Tehnisko uzlabojumu skaits (plāns vismaz 3 / rezultāts vismaz 13) Jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju skaits (plāns vismaz 3 / rezultāts vismaz 8) Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus (plāns vismaz 50 / rezultāts vismaz 4 800) Plānots, bet nav izveidoti trenažieri, modeļu sports, golfs, datortehnikas pilciņš, foto pulciņš, stikla apgleznošanas pulciņš. Komentējiet situāciju

129 Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Iegādātais tehniskais aprīkojums (plāns vismaz 5 / rezultāts vismaz 6) Izveidotu jaunu produktu skaits (plāns vismaz 5 / rezultāts vismaz 3) Dalībnieku skaits, kas izmanto uzlabojumus (plāns vismaz 10 / rezultāts vismaz 11) Plānots, bet nav izveidota produktu fasēšana. Komentējiet situāciju EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Izvietota tūrisma informācija objektos (plāns vismaz 4 / rezultāts vismaz 8) Izveidota vai labiekārtota piekļūšana ūdenstilpnēm, t.sk. personām ar kustību traucējumiem (plāns vismaz 5 / rezultāts vismaz 8) Izveidotas laivu, katamarānu, velosipēdu un cita aprīkojuma nomas vietas (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 3) Izveidoti labiekārtoti kempingi un piknika vietas (plāns vismaz 3 / rezultāts vismaz 6) Zivsaimniecības pārvadāšanas pakalpojumu piedāvātāju skaits (plāns vismaz 1 / rezultāts vismaz 1) Izveidotas laivu nolaišanas un izcelšanas vietas (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 2) Izveidots atrakciju parks (plāns vismaz 1 / rezultāts vismaz 1) Komentējiet situāciju EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Izveidotas vietējo produktu tirdzniecības vietas (plāns vismaz 3 / rezultāts 0) Zivju, vēžu un dekoratīvo zivju audzēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 1) Izveidotas sabiedriskās pludmales (plāns vismaz 5 / rezultāts vismaz 4) Izveidoto pārstrādes vietu (kūpinātavu) skaits (plāns vismaz 1 / rezultāts 0) Zivju barības ražotāju skaits (plāns vismaz 1 / rezultāts 0) Izveidots vietējā produkta interneta veikals (plāns vismaz 1 / rezultāts 0) Komentējiet situāciju

130 130 EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana Rekonstruēti vai izveidoti objekti (plāns vismaz 4 / rezultāts vismaz 6) Uzlabota piekļūšana cilvēkiem ratiņ krēslos (plāns vismaz 2 / rezultāts vismaz 4) Plānots, bet nav izveidotas pieturvietas. Komentējiet situāciju Komentējiet kopējo situāciju, kur sasniegtie rezultāti vairākkārt pārsniedz plānoto. Projektu rezultātu tālāka dzīvotspēja attēls Projektu rezultātu tālāka dzīvotspēja Kā jūs vērtējat to, ka liela daļa no projektu rezultātiem tiek deliģēta pašvaldības atbildībā? Partnerības mērķis teritorijas līdzsvarotai attīstībai Kā partnerība ir līdzsvarojusi nevienmērīgo lauku teritoriju attīstību? Kā izpaužas saikne ar novadiem, kurus jūs nepārstāvat (katrs par citiem novadiem)? Kā izjūtat šo saikni? Projekta iesniedzēju skatījums, kas ietver ne tikai ciematu vai novadu, bet visu partnerību. Vai tāds ir vajadzīgs? Kāpēc? Ko jūs ieteiktu tā paplašināšanai? RRLAB uzdevumi 1. Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā 2. Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī 3. Sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību 4. Veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu 5. Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus 6. Piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai 7. Meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām 8. Veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās VRG darbības efektivitāte Kuru uzdevumu izpilde ir bijusi visefektīvākā? RRLAB uzdevumi Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā 50 Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī 47 Sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību 35 Veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu 35

131 131 Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus 35 Piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai 27 Meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām 21 Veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās 16 KOPĀ: 96 respondenti RRLAB komunikācija: kur uzzināja par iespēju? KOPĀ: 94 RRLAB sniegtā informācija (e-pasts) 13 Darbojas RRLAB 13 Jautā RRLAB - 11 Cilvēki, kas ir īstenojuši projektus 10 Ar LAD starpniecību - 9 RRLAB mājas lapa - 9 Pašvaldības speciālistu informācija - 8 Pašvaldības mājas lapā - 7 Ar mācību starpniecību - 5 Lauku attīstības speciālistu informācija - 5 RRLAB izplatītā informācija medijos - 2 Paši meklē informāciju - 1 RRLAB sludinājums presē - 1 RRLAB komunikācija: Kādas metodes izmantotas (klients)? Mājas lapa 77 Tikšanās klātienē - 77 Tālrunis 75 E-pasts 68 Semināri - 67 Novada avīze 62 Pieredzes apmaiņas pasākumi 42 KOPĀ: 103 RRLAB komunikācija: Kādas metodes izmantotas (RRLAB)? Informācija par projektu iespējām pašvaldību mājas lapās un Rīgas apriņķa avīzē. Sludinājumi Latvijas Vēstnesī (14 reizes) Informatīvie semināri (7 reizes) Allažos (2), Siguldā (3), Sējā (1), Krimuldā (1) Videofilmas (3) par īstenotajiem projektiem RRLAB bukleti (2012.) Reklāmu raksti Siguldas Elpa, Rīgas apriņķa avīze VRG darbības efektivitāte

132 132 Kādi informācijas kanāli ir bijuši efektīvākie? Kas ir iemesli tam, ka ar pašvaldības institūcijām nesaistīti cilvēki vāji iesistās projektu iesniegšanā un īstenošanā? RRLAB kapacitātes stiprināšana VRG pārstāvju dalība: VLT, ZM, LAD rīkotajos informatīvajos semināros (7 akt.) LLF rīkotajās mācībās (Kuldīgā 2 dal., Baldonē - 1 dal., Stopiņos 2 dal., Carnikavā 1 dal., Ludzā 1 dal., Brocēnos - 2 dal., Limbažu nov. 2 dal., Krāslavā 1 dal., Cēsīs 4 dal., Nīcas nov. 2 dal., Dundagā 1 dal., Siguldā 2 dal., Bruknā -1 dal., Ķekavā 2 dal., Gulbenē 2 dal., Aknīstē 1 dal., Burtniekos 1 dal., Salacgrīvā 1 dal., Madonā - 3 dal.) Citu VRG rīkotajos semināros, konferencēs (Zied Zeme seminārā Ikšķilē (2 dal.), Kaimiņi konferencē Līksnā (2 dal.). VLT, ZST rīkotajās starptautiskajās konferencēs (Salacgrīvā 4 dal., Nīcas novadā 4 dal.) FARNET rīkotajos pasākumos (Bulgārijā 1 dal., Polijā 1 dal., Lietuvā 2 dal.) Citās starptautiskās konferencēs un pasākumos (Lietuvā (4 dal.;3 dal.;1 dal.), Rumānijā (4 dal.), Čehijā (3 dal.), Slovākijā (4 dal.)) Pieredzes apmaiņas braucieni: Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība Kaimiņi - 2 dal.; Igaunija (Pērnava); Lietuva (Kauņa); Francija (mājražotāji Eiropas produktu tirgū 4 dal.) Kuri no šiem pasākumiem ir bijuši vislietderīgākie? Kāpēc? Kādas vēl sadarbību veicinošas aktivitātes šajā plānošanas periodā jūs atceraties un varat identificēt? VRG darbības efektivitāte Kā vērtējat VRG darbību? Raksturojiet 3 vārdos..

133 Pielikums Nr.6 RRLAB projektu īstenotāju anketas rezultāti 133 Aptaujāto projektu skaits EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem 5 EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem 16 Projektu īstenotāji Komersanti NVO Pašvaldības

134 134 Aptaujātie īstenotie projekti sadalījumā pa rīcībām un projektu īstenotājiem. Projektu īstenotāji pa rīcībām Komersanti NVO Pašvaldības EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem 1 7 8

135 135 Aptaujātie īstenotie projekti sadalījumā pa rīcībām un pa teritorijām. KOPĀ: EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem Saulkrasti Sēja Inčukalns Mālpils Krimulda Sigulda

136 136 Aptaujātie īstenotie NVO projekti sadalījumā pa rīcībām un pa teritorijām. NVO projekti Saulkrasti Sēja Inčukalns Mālpils Krimulda Sigulda Kopā KOPĀ: EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem No 66 projektiem, ko īsteno NVO, 27 projektus (mazāk par pusi) ir īstenojušas biedrības un nodibinājumi, kas ir izveidoti strategyijas īstenošanas laikā no 2009.gada.

137 137 Aptaujātie īstenotie pašvaldību projekti sadalījumā pa rīcībām un pa teritorijām. Pašvaldību projekti Saulkrasti Sēja Inčukalns Mālpils Krimulda Sigulda Kopā KOPĀ: EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un teritorijas labiekārtošana EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem

138 138 Aptaujātie īstenotie komersantu projekti sadalījumā pa rīcībām un pa teritorijām. Komersantu projekti Saulkrasti Sēja Inčukalns Mālpils Krimulda Sigulda Kopā KOPĀ: EZF Vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, tai skaitā pielāgošana personām ar funkcionāliem EZF Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde Sporta, tehniskās jaunrades un citu brīvā laika pavadīšanas veidu izveide un attīstība Atbalsts kultūrvides saglabāšanai un attīstībai vietējiem iedzīvotājiem Atbalsts iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai Jaunu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu pieejamībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides resursu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem 0 0 1

139 139 Stratēģijas nozīme NVO darbībai 22% 7% 0% 32% Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja dalība projektu īstenošanā 39% Organizācijai nav saistības ar attīstības stratēģijas īstenošanu Stratēģijas nozīme pašvaldību darbībai 0% 0% Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos 33% 27% Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja dalība projektu īstenošanā 40% Organizācijai nav saistības ar attīstības stratēģijas īstenošanu Stratēģijas nozīme komersantu darbībai 29% 0% 0% 14% 57% Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja dalība projektu īstenošanā Organizācijai nav saistības ar attīstības stratēģijas īstenošanu

140 140 Jā, tā tika izveidota, lai startētu projektu konkursos Jā, tā būtiski palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Materiāli tehniskā bāze tika uzlabota, varam piedāvāt jaunus pakalpojumus un tos dažādot Jā, tā mazliet palielināja savu aktivitāti pateicoties dalībai projektu īstenošanā Organizācijas darbības intensitāti neietekmēja NVO Bija doma ka būvēs informatīvo centru un tad saprata, ka vajag rakstīt projektus. Paliela finansējuma dēļ Paņēma vienu auditoriju, kas ir Siguldā - ne Rīgā. Garīgā attīstība - iespēja būt kopā ģimenē. Palielinājās jauniešu skaits, kas spēlēja orķestrī Viena no iespējām, ko izmantojām Bez projektiem būtu grūti iztikt, citur nav iespēju Pirms tam bija 2 puķu tirgotāji, tagad daudz vairāk tirgotāju Nedaudz palielinājās iespējas Pašvaldības Īpaši runājot par bērnu telpu, bērni izrādīja interesi, apmeklējums bija daudz lielāks Uzlaboja drošību. Gribējām visu, kas saistīts ar sportu, neizkaisīt pa teritoriju. Tā bija invalīdu iniciatīva. Tērpi ir būtisks moments uzstājoties Pašvaldības izvērsts komentārs * Komersanti Būtiski, bet ne tik ļoti būtiski - citi projekti arī tiek īstenoti. * Ir iegriezuši projektētāji. Vajag ļoti daudz visādas atļaujas. Bija paredzēta estrāde, bet ar betonu tagad to nevar. Ezera krasta tīrīšana. Sīka informācija, cik tiks izsmelts kubu smilšu un kur nogādās. Viņi videi neatbilda. Bija projektu vadītāju maiņa. Beigās vides pārvalde pasaka, ka kaut kas nav ievērots, ka uz estrādi nevar būvēt uz ezera, jo nav teritorijas plānojumā. Termiņš ir gada maijs. Vide laistu, ja to uzrādītu kā skatu laipu, bet estrādi negrib. LADs saka, ja maina nosaukumu, tad parādās skatu laipa, jo tad netiek sasniegts projekta mērķis. LAD piedāvā to estrādi citā vietā.

141 Kur Jūs uzzinājāt par iespēju realizēt šo projektu? RRLAB sludinājums presē Paši meklē informāciju 1 1 RRLAB izplatītā informācija medijos 2 Lauku attīstības speciālistu informācija Ar mācību starpniecību 5 5 Pašvaldības mājas lapā 7 Pašvaldības speciālistu informācija 8 RRLAB mājas lapa Ar LAD starpniecību 9 9 Cilvēki, kas ir īstenojuši projektus 10 Jautā RRLAB 11 Darbojas RRLAB RRLAB sniegtā informācija (e-pasts) Kādas komunikācijas metodes ir izmantotas saziņai ar RRLAB? Tikšanās klātienē Tālrunis E-pasts Pieredzes apmaiņas pasākumi Novada avīze Mājas lapa Semināri

142 Kurus trīs no uzdevumiem RRLAB ir izpildījusi vislabāk? Pēc kā Jūs to spriežat? RRLAB uzdevumu izpilde 18% 19% 1.uzdevums 2.uzdevums 6% 10% 13% 3.uzdevums 4.uzdevums 5.uzdevums 6.uzdevums 8% 13% 13% 7.uzdevums 8.uzdevums RRLAB uzdevumi: 1) Veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā 2) Sekmēt sabiedrības iniciatīvu interešu grupu dibināšanos un attīstību 3) Veicināt sabiedrības interešu grupu savstarpējo informētību un izglītošanu, veidot vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu 4) Izstrādāt stratēģijas ilgtspējīgai lauku attīstībai un nodrošināt to realizēšanu, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus 5) Meklēt jaunus risinājumus un pieejas esošo teritorijas problēmu risinājumiem un attīstības iespējām 6) Piesaistīt un koordinēt finanšu, materiālos un intelektuālos resursus partnerības mērķu sasniegšanai 7) Veidot interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos un institūcijās 8) Attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem u.c. institūcijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī Vispārējie komentāri Grūti pateikt. Ja viss būtu ļoti apmierinoši, tad nemeklētu citus risinājums. Ģeogrāfiskā attālinātība nedod iespēju tik ļoti iesaistīties. Ne vienmēr apmierina ambīcijas nomalēm, ne tikai ģeogrāfiski. Tendence ir mainījusies, bet nepietiekami. Droši vien jau pašvaldībai nebija tie sliktākie projekti.

143 143 Somija bija labs piemērs sakārtotai VRG, kad no lielā koordinatora tika apzināti pat 100 cilvēku miesti, uztaisītas saieta mājas... Ieteikums - gribējās lai RRLAB ir kā birojs, kurā kaut vai viens cilvēks strādā katru dienu. Tas ir kaut kas pavisam cits. Ir dienas birojs. Varētu vairāk koordinēt vajadzības. Ja cilvēks ir uz vieta, tad viss notiek.... kad dibinājām, domājām ka strādāsim uz grupu iniciēšanu, tikko ienāca pašvaldības un privātais bizness... tas noņem iespējas "sirdsbiedrībām"... likās ka lauku attīstībai - tiešām cēla katru teritoriju... Ar informēšanu gāja švaki, novadi stratēģijas izstrādē tika ļoti vāji iesaistīti. Lai izmainītu stratēģiju par labu Saulkrastiem, vajadzēja 2 gadus. Oficiālas vēstules nepalīdzēja. Bija viss gāja ar pārliecināšanu. Tiklīdz dabūta nauda, tā interese saslēdzas, tad dalies pieredzē kā labāk ir ar citiem. Kopīgi pasākumi nav manīti. Visā visumā jauki cilvēki. Varēja vairāk palīdzēt, vismaz sākotnēji. Pasmagi gāja ar projektiem. Paši īsti tanī brīdī nezināja tās lietas. Visvairāk pārsteidza ka nav laba sadarbība ar LAD. RRLAB apstiprina, LAD pasaka - neder. Itkā rakstīts pēc stratēģijas. Bet LAD saka ka nav. Un nav īsti pamatojuma, kas tieši neatbilst projektos. 6. Kurš no apgalvojumiem visprecīzāk atbilst Jūsu īstenotajam projektam? (Var izvēlēties vairāk kā vienu) Projektu rezultātu ieguldījums 0% 25% 35% Jaunu pakalpojumu izveide Esošo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana 40% Neviens no nosauktajiem

144 Cik plašā merogā ir pieejami projekta rezultāti? Projektu rezultātu pieejamība 34% 24% Apkaimes (ciema, pilsētas) iedzīvotājiem un viesiem Pagasta mērogā 11% Novada mērogā 31% Visā VRG darbības teritorijā 8. Kurām iedzīvotāju grupām ir pieejami projekta rezultāti? Rezultātu pieejamība iedzīvotāju grupām Prioritāri jauniešiem 38% 19% 7% Prioritāri sociāli atstumtiem iedzīvotājiem Prioritāri citām iedzīvotāju grupām (nosauciet iedzīvotāju grupu) Ikvienam iedzīvotājam 8% 28% Ikvienam iedzīvotājam un viesiem

145 145 Citas identificētās iedzīvotāju grupas kā rezultātu saņēmējas Vidējās paaudzes iedzīvotāji Medniekiem un makšķerniekiem Latvijas krievi (citu tautību cilvēki un Vietējā inteliģence 2 Ģimenes ar bērniem 3 Cilvēki ar īpašām vajadzībām 10 Bērni Vai projekts ir vecinājis iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tā ietekmējot savu dzīves kvalitāti?

146 Vai projekts ir devis ieguldījumu vietējo cilvēkresursu attīstībai? Ieguldījums vietējo cilvēkresursu attīstībā 6% 17% 77% Jā Nezinu Nē 11. Vai projekts ir mazinājis darbaspēka aizplūšanu no laukiem? Ietekme uz darbaspēka aizplūšanu 48% 24% 28% Jā Nezinu Nē 12. Vai projekts ir palīdzējis attīstīt uzņēmējdarbību (t.sk.mājražošanu)? Uzņēmējdarbības veicināšana 50% 48% Jā Nezinu Nē 2%

147 Vai projekts ir palīdzējis uzlabot vietējo ražojumu tirgus iespējas? 56% 39% Jā Nezinu Nē 5% 14. Vai projekts ir sekmējis dabas vides resursu saglabāšanu un aizsardzību? Ietekme uz dabas resursu saglabāšanu, aizsardzību 40% 50% Jā Nezinu Nē 10%