ESF 3.3

Transkripts

1 AKTUALITÅTE Noslégti pirmie lîgumi JAUNUMI A entürai jauna måjvieta Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra ir atradusi savas îstås måjas. Kopß gada aprî a müsu adrese ir Va ñu iela 1, LV 1050, Rîga. ESF Ievießanas da a atrodas 5. ståvå, bet programmas Leonardo da Vinci da a un Profesionålås orientåcijas informåcijas centrs 4. ståvå. Par struktürfondiem TV un radio Lîgumu par ESF atklåtå konkursa projekta îstenoßanu paraksta PIAA direktore Dita Traidås (no kreisås) un Jelgavas amatu skolas direktora vietniece Inåra Kuniga gada 3. maijå Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra (PIAA) noslédza lîgumus ar apstiprinåto projektu pieteicéjiem par Eiropas Sociålå fonda (ESF) aktivitåtes Pedago iskås korekcijas programmu attîstîba un ievießana projektu îstenoßanu. Lîdz ar lîguma parakstîßanu savu darbîbu ir uzsåkußi desmit projekti: trîs projekti Jelgavå un Jelgavas rajonå, divi projekti Rîgå, Bauskas rajonå, LimbaΩos un viens Daugavpilî (projektu sarakstu skat. 2. lpp.). Íie ir pirmie lîgumi ar ESF atklåtu konkursu projektu pieteicéjiem. Lîdz ßim lîgumi par ESF projekta îstenoßanu ir noslégti ar septiñiem nacionålo programmu projektiem. Pieejamais finanséjums aktivitåtes ievießanai ir lati. Apstiprinåto projektu kopéjås attiecinåmås izmaksas aptver latus. No tiem 80 % jeb lati ir ESF finanséjums, bet lati ir valsts un paßvaldîbu budωeta lîdzek i. Aktivitåté Pedago iskås korekcijas programmu attîstîba un ievießana ikviena Latvijas Republikå re istréta juridiska persona varéja pieteikt projektus, kas paredz izstrådåt un îstenot pedago iskås korekcijas vai izlîdzinoßås izglîtîbas programmas vai kursus. Projektu ilgums ßajå aktivitåté ir lîdz trîs gadiem, maksimålå viena projekta summa lîdz LVL. Projektu mér grupa ßajå ESF aktivitåté ir jaunießi ar zemu pamatprasmju un zinåßanu lîmeni, kas priekßlaicîgi pametußi måcîbas skolå vai beigußi 9. klasi ar liecîbu, måcås speciålås izglîtîbas vai sociålås korekcijas iestådé vai atrodas ieslodzîjuma vietå. Projekta ietvaros pie aujama programmas îstenoßana, tajå iesaistîto pedagogu apmåcîba un atbilstîgu måcîbu metodisko materiålu sagatavoßana, kå arî pasåkumu îstenoßana, kas veicina darba un sociålo prasmju uzlaboßanu jaunießiem no nelabvélîgåm vai nabadzîgåm imeném. Atklåtu projektu konkursu ESF aktivitåté Pedago iskås korekcijas programmu attîstîba un ievießana PIAA izsludinåja gadå un sañéma 48 projektu pieteikumus. Katru otro piektdienu Latvijas Televîzijas 1. programmå no plkst. 19:30 lîdz 20:00 skatåms jauns raidîjums par ES struktürfondiem Eirobusiñß. Raidîjums informé par struktürfondu piedåvåtajåm iespéjåm, to apgüßanas mehånismiem un ievießanas gaitu. terå pårraidîts jau pirmo seßu raidîjumu cikls 6 so i lîdz projektam, raksturojot katru no 6 so iem, kas projekta pieteicéjiem jåveic, pirms iespéjams uzsåkt struktürfonda projekta îstenoßanu. Nåkamie 8 cikla raidîjumi no lîdz büs veltîti struktürfondu ievießanas institüciju darbîbas atspogu oßanai. Latvijas radio 1. programmå katru treßdienu plkst var dzirdét raidîjumu par ES fondiem ES fondu atslégas. Gan radio, gan televîzijas raidîjumi ir arhivéti ES fondu måjas lapas sada å Radio un TV raidîjumi. Informatîvi izglîtojoßo raidîjumu veido Latvijas televîzijas un Latvijas radio producenti sadarbîbå ar Finanßu ministriju un påréjåm struktürfondu vadîbå iesaistîtajåm institücijåm. Eiropas Sociålais fonds

2 ESF AKTIVITÅTES Noslégtie lîgumi par atklåta konkursa projektu îstenoßanu Vienotå programmdokumenta pasåkums 3.3. Sociålås izstumtîbas mazinåßana Aktivitåte Pedago iskås korekcijas programmu attîstîba un ievießana Nr. p.k. Struktürfonda finanséjuma sañéméjs Projekta nosaukums Kopéjås apstiprinåtås projekta izmaksas ESF finanséjums Valsts budωeta vai paßvaldîbas budωeta lîdzek i 1. Saulaines Profesionålå vidusskola Pedago iskås korekcijas programmas izstråde un ievießana Saulaines profesionålajå vidusskolå , ,80 2. Rîgas Valsts tehnikums Arodizglîtîbas programmas ar pedago isko korekciju Galdniecîbas izstrådåjumi måcîbu metodisko materiålu izstråde un programmas îstenoßana 64144, , ,89 3. LimbaΩu 2. vidusskola Profesionåli orientéta virziena pedago iskås korekcijas programmas 7. 9.klasém izstråde un îstenoßana LimbaΩu vakara vidusskola Pedago iskås korekcijas programmas îstenoßanas pilnveide, atbalsta programmas izstråde, aprobåcija sociålås atstumtîbas riskam pak autajiem jaunießiem Jelgavas Izglîtîbas pårvalde Pedago iskås korekcijas pasåkumu komplekss Jelgavå Bauskas rajona Gri u pamatskola Apmåcîba skoléniem amatu måcîbas, måjturîbas un sporta nodarbîbås iemañu uzlaboßanai un tålåkizglîtîbas izvéle 9063, , ,76 7. Jelgavas amatu skola Izstrådåtås pedago iskås korekcijas programmas Pavåra palîgs pilnveidoßana un îstenoßana Jelgavas amatu skolå 37984, , ,94 8. Rîgas Domes Izglîtîbas, jaunatnes un sporta departamenta Vidzemes priekßpilsétas izglîtîbas noda a 9. klaßu pedago iskås korekcijas izglîtîbas programmas pilnveide un îstenoßana, izstrådåjot atbilstoßu måcîbu priekßmetu programmas, måcîbu materiålus un profesionålås ievirzes intereßu izglîtîbas programmu 64410, , ,23 9. Jelgavas rajona padome Pamatizglîtîbas nodroßinåßana Jelgavas rajona jaunießiem Daugavpils Ru e u pamatskola Metodisko materiålu izveide un korekcijas darba organizåcijas iespéjas pamatskolas vecuma bérniem no sociålå riska un maznodroßinåtåm imeném 8621, ,25 2

3 REZULTÅTI Seßås ESF aktivitåtés projekti izvértéti Laikå no gada augusta lîdz gada martam Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra (PIAA) ir izsludinåjusi atklåtus konkursus un veikusi administratîvo pårbaudi projektiem seßås Eiropas Sociålå fonda aktivitåtés. Atklåtos projektu konkursos minétajås seßås aktivitåtés PIAA sañéma 466 projektu pieteikumus. Vislielåko projektu pieteikumu skaitu PIAA sanéma ESF aktivitåtés Atbalsts måcîbu prakses îstenoßanai profesionålås izglîtîbas un augståkås izglîtîbas studentiem ( ) un Profesionålås orientåcijas un konsultéßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés ( ) attiecîgi 128 un 117 pieteikumus. Izglîtîbas programmu uzlaboßanai såkotnéjå profesionålajå izglîtîbå (aktivitåte ) iesniegts 71, bet studiju programmu îstenoßanai un studiju procesa kvalitåtes uzlaboßanai dabaszinåtñu un tehnolo iju ietilpîgås nozarés (aktivitåte ) 73 projektu pieteikumi. Pedago iskås korekcijas programmu attîstîbai un ievießanai (aktivitåte ) sañemti 48 projektu pieteikumi, savukårt jaunießu ar speciålåm vajadzîbåm integréßanai kopéjå izglîtîbas sistémå (aktivitåte ) 29 pieteikumi. Lai nodroßinåtu projektu pieteikumu administratîvås atbilstîbas pårbaudes vértéjuma objektivitåti, katru iesniegto projekta pieteikumu pårbauda un vérté vismaz divas reizes, bet tos projektus, kam tiek pieprasîti papildinåjumi, pårbauda pat 3 4 reizes. Administratîvås vértéßanas mér is ir pårbaudît, vai projekta pieteikums ir atbilstoßs kritérijiem un virzåms tålåkai kvalitåtes pårbaudei. No 466 iesniegtajiem projektu pieteikumiem par administratîvi atbilstoßiem novértéti 382 projektu pieteikumi. Kå administratîvi neatbilstoßi ir novértéti 84 projektu pieteikumi. Administratîvås vértéßanas gaitå 411 projektu pieteikumiem PIAA pieprasîja papildinåjumus un veica to atkårtotu administratîvo atbilstîbas pårbaudi. Projekta pieteikumus, kuri neiztur administratîvås atbilstîbas pårbaudi, tålåk Iesniegto projektu pieteikumu skaits ESF aktivitåtés Administratîvi atbilstoßo projektu pieteikumu skaits ESF aktivitåtés Administratîvi neatbilstoßo projektu pieteikumu skaits ESF aktivitåtés Izvértéto projektu statistika nevérté. Tos pieteikumus, kuri atbilst administratîvås vértéßanas kritérijiem, nodod Izglîtîbas un zinåtnes ministrijai vértéßanai atbilstoßi kvalitåtes un specifiskajiem kritérijiem Uzlabojumi par labu projektu pieteicéjiem Administratîvå pårbaude k üst projektu pieteicéjiem draudzîgåka. Íobrîd ir pilnveidoti gan administratîvås vértéßanas kritériji, gan to izmantoßanas un pieméroßanas kårtîba. Ir veiktas bütiskas izmaiñas kritériju formuléjumos, kå arî atseviß i kritériji ir apvienoti, tåpéc to skaits samazinåjies no 20 uz 14. Izmaiñas veiktas par labu projektu pieteicéjiem, apvienoti tie kritériji, kas bija sadrumstaloti vai kaut kådå mérå dubléjås. Projektu pieteicéju értîbåm sagatavota pårbaudes lapa, kas atrodama vadlîniju I da as 12. punktå. Ar tås palîdzîbu pirms projekta iesniegßanas PIAA projekta pieteicéjs var pårbaudît, vai viña projekta pieteikums atbilst administratîvås vértéßanas kritérijiem. Palielinåjußås iespéjas arî papildinåt un labot k üdas. Ja projekta pieteikumå trükst informåcijas vai arî tå ir neskaidra, PIAA projekta pieteicéjam pieprasa trükstoßo informåciju un/vai skaidrojumus. Papildinoßa informåcija ßobrîd var tikt pieprasîta par kopumå ne vairåk kå par çetriem administratîvås vértéßanas kritérijiem iepriekßéjo trîs vietå. Palielinåts arî papildinåjumu iesniegßanas laiks. Ja agråk nepiecießamie papildinåjumi projekta pieteicéjam bija jåiesniedz 48 stundu laikå, tad tagad to var darît trîs darba dienu laikå. Péc papildinåjumu sañemßanas projekta pieteikumu vérté atkårtoti atbilstoßi tiem paßiem administratîvås vértéßanas kritérijiem. Lai novérstu pie auto k üdu daudzumu un samazinåtu noraidîto projektu skaitu, aicinåm projektu pieteicéjus rüpîgåk iepazîties ar atklåtu konkursu projektu vadlînijåm, piedalîties PIAA informatîvajos seminåros un konsultéties Projektu atbalsta noda å. 3

4 PROJEKTU PIEREDZE Struktürfondu siner ija stiprina zinåtnisko pétniecîbu Latvijas Universitåté Izmantojot divu Eiropas struktürfondu Eiropas Sociålå fonda (ESF) un Eiropas Re ionålås attîstîbas fonda (ERAF) nacionålo programmu piedåvåtås iespéjas, Latvijas Universitåte îsteno vairåkus projektus, kas rada savstarpéji papildinoßu atbalstu doktorantu un jauno zinåtnieku pétniecîbas darbam un zinåtniskås infrastruktüras modernizéßanai. ESF nacionålås programmas Atbalsts doktorantüras programmu îstenoßanai un pécdoktorantüras pétîjumiem projekta Doktorantu un jauno zinåtnieku atbalsts Latvijas Universitåté ilgtermiña uzdevums ir uzlabot doktora studiju kvalitåti, palielinåt augsti kvalificétu speciålistu ar zinåtnisko grådu skaitu, dodot iespéju augstskolåm bütiski atjauninåt akadémisko personålu. Konkrétå projekta uzdevums ir atbalstît dabaszinåtñu un inωenierzinåtñu doktorantu un jauno zinåtnieku pétniecîbas darbu. Pavisam projekta realizåcijas laikå plånots atbalstît 195 doktorantus un 65 jaunos zinåtniekus. Íobrîd projektå piedalås 119 Latvijas Universitåtes doktoranti un 21 jaunais zinåtnieks. Viñi katru ménesi sañem stipendiju, ir paredzéta nauda kårtéjiem pétniecîbas izdevumiem, gråmatu, Ωurnålu, daωådu pakalpojumu un materiålu iegådei, kå arî studiju un pétniecîbas komandéjumu izdevumu segßanai. Savukårt ERAF nacionålås programmas Atbalsts zinåtniskås infrastruktüras modernizéßanai valsts zinåtniskajås institücijås projekti ir vérsti uz zinåtniskås infrastruktüras modernizéßanu Latvijas Universitåtes dabas zinåtñu fakultåtés un institütos. Tådéjådi abu struktürfondu projektu siner ija veicina gan tehnolo isko, gan cilvéku resursu atjauninåßanu zinåtniskås darbîbas pétniecîbå un attîstîbå. LU prorektors Indri is MuiΩnieks: Viens no LU straté iskajiem mér iem ir attîstît un nostiprinåt zinåtniskås darbîbas materiålo båzi. Zinåtniskå darbîba ietver plaßu darbîbas lauku, såkot ar fundamentåliem pétîjumiem, kuros attîsta jaunas teorijas, tad uz ßo teoriju båzes notiek pielietojami pétîjumi un praktisku tehnolo iju, iekårtu un metoωu izstråde. Tålåk seko tå sauktås inovåcijas jeb tehnolo iju pårnese uz raωoßanu un tirgu. Lai attîstîba notiktu, protams, pamatu pamats ir zinoßi cilvéki, tad atbilstoßas iekårtas un laboratorijas. ESF atbalstîtie doktorantu un jauno zinåtnieku pétniecîbas projekti ir labs såkums. Gribétos, lai nåkotné mér tiecîgi tiktu atbalstîti pétîjumi un studijas ne tikai dabas un inωenierzinåtnés, bet arî sociålajås un humanitårajås zinåtnés. Eiropas struktürfondu projektu îstenoßana ir laba prakse materiålås båzes veidoßana notiek koordinéti, nenotiek paßplüsmå. Péc 15 gadu badoßanås tagad mér tiecîgi parådås iespéjas lielåkå apjomå un lietderîgi iepirkt zinåtniskai darbîbai nepiecießamås iekårtas un aparatüru. Tas, ko més büsim paveikußi ßajå struktürfondu apguves periodå, ir zinåtniskås infrastruktüras atjaunoßana un uzlaboßana. Tomér ar to jau process nebeidzas, ir jånodroßina cilvéku un materiålie resursi, lai iekårtas varétu darbinåt un interpretét iegütos rezultåtus. Te oti noderîgs ir doktorantüras atbalsta projekts, kas nodroßina cilvéku Projekta pieteicéjs Projekta nosaukums resursu atjaunoßanu. Tas ir process, kurß ir labi iesåcies, bet kurß ßajå struktürfondu plånoßanas periodå nebüt nebeigsies, bet nopietni turpinåsies arî nåkamajå struktürfondu apguves periodå. Struktürfondu lîdzfinanséti projekti Latvijas Universitåté ESF atbalsts doktorantüras programmu îstenoßanai un pécdoktorantüras pétîjumiem Nacionålå programma LU projekts Èstenoßanas laiks LU Cietvielu Fizikas institüts Moderna aprîkojuma un infrastruktüras atbalsts LU Cietvielu fizikas institütam LU Biomedicînas pétîjumu Biomedicînas un proteomikas attîstîbas infrastruktüras un studiju centrs nodroßinåjums LU Biomedicînas pétîjumu un studiju centrs Latvijas Universitåte Latvijas Universitåte LU Matemåtikas un informåtikas institüts Latvijas Universitåte Atbalsts doktorantüras programmu îstenoßanai un pécdoktorantüras pétîjumiem Doktorantu un jauno zinåtnieku atbalsts Latvijas Universitåté Projekta izmaksas Ls gada 10. decembris gada 20. augusts ERAF atbalsts zinåtniskås infrastruktüras modernizéßanai Latvijas iedzîvotåju genoma datubåzes izveides un darbîbas materiåli tehniskais nodroßinåjums Biotehnolo ijas, biomedicînas, organiskås sintézes, vides zinåtnes un ekolo ijas nozaru zinåtniskås infrastruktüras modernizéßana Latvijas Universitåté Materiålzinåtñu un astronomijas nozaru zinåtniskås infrastruktüras modernizéßana Latvijas Universitåté Latvijas Universitåtes Matemåtikas un informåtikas institüta programminωenierijas pétniecîbas centra modernizåcija Dabas zinåtñu studiju infrastruktüras attîstîbas Latvijas Universitåté Projekta izmaksas (LVL) ar PVN

5 ÈSUMÅ LU Attîstîbas un plånoßanas departamenta direktore Dace Gertnere: Latvijas Universitåte savå attîstîbas vîzijå ir pieñémusi izaicinåjumu iek auties Eiropas augståkås izglîtîbas un zinåtnes telpå. Kå svarîgåkos straté iskos mér us ßajå ce å esam izvirzîjußi augståkå lîmeña studiju un zinåtniskås darbîbas attîstîbu. Lai ßos mér us sasniegtu, ir nepiecießams attîstît cilvéku resursus un infrastruktüru. Ir nepiecießams såkt no paßiem pamatiem jau bakalaura lîmeña studentiem jårada starptautiskajiem standartiem atbilstoßus studiju apståk us. Augståkå lîmeña ma istrantüras un îpaßi doktorantüras studijas ir zinåtné båzétas studijas, tådé tås nav iedomåjamas bez attîstîtas zinåtniskås darbîbas universitåté. Paßreiz piedalåmies ES struktürfondu trîs nacionålajås programmås un esam pieteikußi vairåkus desmitus atklåto konkursu projektus. LU dabas zinåtñu fakultåtés un institütos nacionålås programmas Atbalsts zinåtniskås infrastruktüras modernizéßanai valsts zinåtniskajås institücijås ietvaros iegådåsimies zinåtnisko aparatüru par 5,4 miljoniem latu. Aparatüru esam paredzéjußi koncentrét centros, kur ir vislielåkå zinåtniskå kompetence, kur strådå müsu izcilåkie zinåtnieki. Lai stimulétu doktora studijas un jauno zinåtnieku iesaistîßanos, LU piedalås ESF fonda atbalstîtajå nacionålås programmas Atbalsts doktorantüras programmu îstenoßanå un pécdoktorantüras pétîjumiem projektå. Çetru gadu laikå vairåk nekå 200 LU doktoranti un jaunie zinåtnieki sañems ikgadéju grantu 3700 lîdz 3900 Ls apjomå. Tas paredzéts stipendijai Ls ménesî, pétîjumu un komandéjumu izdevumu segßanai. Íis atbalsts müsu jaunajiem zinåtniekiem un nåkamajiem akadémiskå personåla locek iem ir oti nozîmîgs, jo dod iespéju gan strådåt starptautiskajiem standartiem atbilstoßå lîmenî, izmantojot institütos jauniegådåto aparatüru, gan veidot kontaktus ar zinåtniekiem årvalstîs, tådéjådi reåli iek aujoties Eiropas vienotajå zinåtnes telpå. LU appleîmiskås fizikas institüta doktorants Boriss Po akovs: Mana promocijas darba pétîjumu objekti ir DNS molekulas un nanovadi. Lai pétîtu tik mazus objektus un veiktu darbîbu pasaules lîmenî, ir nepiecießami jaudîgi un moderni instrumenti. Izmantojot Eiropas strukturfondu lîdzek us, ßogad müsu institüts iegådåjas precîzo jonu kodinåßanas un putinåßanas iekårtu, nopirkti ari citi aparåti: zemas temperatüras slégto ciklu kriostats, jonu låzers u.c. Ja påris gadus atpaka izdomåtus eksperimentus més realizéjåm årzemju universitåtés, tad tagad més varam realizét tos ßeit. Domåju, ka visi doktoranti ir oti priecîgi, ka sañem ESF stipendiju. Pirmkårt, tå ir divas reizes lielåka nekå budωeta stipendija. Tå dot iespéju doktorantiem koncentréties uz viñu zinåtnes darbîbu, nevis meklét, kå nopelnît naudu, lai izdzîvotu. Otrkårt, ir arî paredzéta nauda pétîjumu veikßanai un komandéjumiem. Doktoranti tagad var apmeklét vasaras skolas, lai apgütu jaunas pétîßanas metodikas un iegütu jaunas zinåßanas modernås zinåtñu nozarés. Par ESF naudu doktoranti var aizbraukt uz konferenci un prezentét savus pétîjuma rezultåtus, klausîties citus zinåtniekus un güt ierosmi jaunåm idejåm. Pagåjußajå gadå es biju savas pétniecîbas jomas pasaules lîmeña konferencé Boriss Po akovs darbå pie jauniegådåtås precîzo jonu kodinåßanas un putinåßanas iekårtas. Spånijå. Bija interesanti redzét, ka jau tagad ir realizétas daudzas idejas, kuras més domåjåm realizét tikai péc 5 10 gadiem. Svarîgi zinåt, ka tavs pétniecîbas virziens ir svarîgs un perspektîvs. Zinåtne strauji attîstås, un nepiecießams neatpalikt. Izstrådås vienotu metodiku Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra (PIAA) un Izglîtîbas un zinåtnes ministrija (IZM) ir noslégußas trîspußu lîgumu ar Profesionålås izglîtîbas centru (PIC) par Eiropas Sociålå fonda nacionålås programmas Vienotas metodikas izstråde profesionålås izglîtîbas kvalitåtes paaugstinåßanai un sociålo partneru iesaistei un izglîtoßanai projekta îstenoßanu. Nacionålås programmas projekts plåno nodroßinåt profesionålås izglîtîbas kvalitåti atbilstoßi darba tirgus prasîbåm un cilvékresursu attîstîbas konceptuålajåm nostådném Eiropas Savienîbå, izveidojot vienotu, péctecîgu un pielietojamu metodiku sistému. Projektå kå partneri iesaistîtas Baltijas jüras piekrastes attîstîbas a entüra, Latgales re iona attîstîbas a entüra, SIA BO Vidzemes attîstîbas a entüra, Zemgales plånoßanas re iona attîstîbas padome un Maßînbüves un metålapstrådes rüpniecîbas uzñéméju asociåcija. Nacionålås programmas projektu îstenos no lîdz gadam. Nacionålås programmas kopéjås izmaksas ir LVL. Uzlabos karjeras izglîtîbas kvalitåti Eiropas Sociålå fonda nacionålås programmas projekta Atbalsts profesionålås orientåcijas un karjeras izglîtîbas ievießanai izglîtîbas sistémå îstenoßanu ir uzsåcis PIAA Profesionålås orientåcijas informåcijas centrs. Nacionålås programmas projekts paredz uzlabot profesionålås orientåcijas pakalpojumu un karjeras izglîtîbas pieejamîbu un kvalitåti visu lîmeñu un veidu izglîtîbas iestådés müωizglîtîbas kontekstå, izveidojot profesionålås orientåcijas speciålistu kvalifikåcijas apguves un pilnveides sistému, attîstot karjeras izglîtîbas metodisko un informatîvo materiålu nodroßinåjumu. Projektå kå partneri iesaistîtas visas 38 izglîtîbas pårvaldes un seßas Latvijas augstskolas: Latvijas Universitåte, Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte, Daugavpils universitåte, Rézeknes augstskola, Rîgas Pedago ijas un vadîbas augstskola un Liepåjas Pedago ijas akadémija. Nacionålås programmas projektu îstenos no lîdz gadam. Nacionålås programmas kopéjås izmaksas ir LVL. 5

6 JAUTÅ PROJEKTU PIETEIC JI VisbieΩåk uzdotie jautåjumi 1. Kå atrast nißu, kurås aktivitåtés mé inåt realizét savas projektu idejas? Visåm ESF aktivitåtém ir izstrådåtas vadlînijas. Tajås ir informåcija, kas palîdz projekta pieteicéjiem saprast, kuras ESF aktivitåtes ietvaros viñu konkrétås idejas ir iespéjams realizét. 2. Uz kuru no atklåtajiem projektu konkursiem var pieteikties paßlaik? Informåcija par izsludinåtajiem atklåtajiem projektu konkursiem pieejama PIAA måjas lapas ( Eiropas Sociålå fonda sada å Konkursi. 3. Kas ir projekta pieteikums? Projekta pieteikums ir dokumentu kopums: aizpildîta projekta pieteikuma veidlapa un pielikumi, t.sk., papildus iesniedzamie dokumenti. 4. Kådi ir projekta pieteicéjam saistoßie dokumenti? Projekta pieteicéja saistoßie dokumenti ir vadlînijas, projekta pieteikuma veidlapa ar papildus iesniedzamiem dokumentiem (pielikumiem), lîgums starp Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüru (PIAA) un Eiropas Sociålå fonda (ESF) finanséjuma sañéméju. 5. Vai projekta pieteicéjam obligåti ir nepiecießama pieredze projektu vadîßanå? Jå, pieredze projektu vadîßanå ir nepiecießama. Tå ir jåapraksta projekta pieteikumå (sîkåku informåciju skat. vadlîniju II da å). Projekta pieteicéjam ir nepiecießama vai vélama arî pieredze attiecîgajå jomå, kuru projekts ietver, pieméram, pieredze izglîtîbas programmu îstenoßanå. Ja projekta pieteicéjam atbilstoßås pieredzes nav, var piesaistît sadarbîbas partneri, kurß ßo pieredzi var nodroßinåt. 6. Kas ir galvenais kritérijs finansiålå atbalsta sañemßanai? Galvenais kritérijs finansiåla atbalsta sañemßanai ir projekta pieteikuma atbilstîba vadlînijås norådîtajiem administratîvås atbilstîbas, kvalitåtes un specifiskajiem vértéßanas kritérijiem. 7. Kas ir projekti, kuros paredzéta izglîtîbas programmas îstenoßana? Tie ir projekti, kuros finansé izglîtîbas procesu saskañå ar valstî noteikto izglîtîbas programmu îstenoßanas izmaksu minimumu uz vienu izglîtojamo. 8. Kas ir projekta administréßanas aktivitåtes auditéjamå vértîba? Projekta administréßana ir aktivitåte, kas tiek îstenota viså projekta laikå. Tå pati par sevi neveido auditéjamo vértîbu. 9. Vai auditéjamo vértîbu izstrådåtie materiåli var apliecinåt ar recenziju par ßiem materiåliem? Ar ko tå atß iras no anotåcijas? Anotåcija sniedz autora veidotu kopsavilkumu par izstrådåto materiålu, savukårt recenziju sagatavo eksperts, lai apliecinåtu materiåla kvalitåti. 10. Kå notiek projektu pieteikumu iesniegßana? Projekta pieteikumu var iesniegt PIAA personîgi vai nosütot pa pastu lîdz konkursa sludinåjumå norådîtajam termiñam. Sütot projekta pieteikumu pa pastu, par iesniegßanas datumu tiks uzskatîts pasta zîmogå norådîtais nosütîßanas datums. 11. Lîdz kuram laikam var iesniegt projekta pieteikumu? Projektu pieteikumu iesniegßanas datumu noråda katra izsludinåta atklåta projektu konkursa nolikumå. Izsludinåto konkursu nolikumi pieejami PIAA måjas lapas Eiropas Sociålå fonda sada å Konkursi. 12. Vai pielikumi ir jåcaurßuj kopå ar veidlapu? Jå. Nepiecießamie pielikumi ir jåpievieno aizpildîtai projekta pieteikuma veidlapai. Pielikumi jånumuré, turpinot numeråciju, kas veikta projektu pieteikuma veidlapå. 13. Ko nozîmé vadlîniju 8. sada å minétais 5. pielikums Projekta personåla CV (ja iespéjams). Kuriem CV ir obligåti jåbüt? Ja ir zinåms, kas büs iesaistîts projekta îstenoßanå, tad bütu ieteicams pievienot arî ßo personu CV. 14. Vai projektå iesaistîtajam personålam ir noteikts stundu skaits, kuras ir at auts strådåt projektå, vai paståv kådi ierobeωojumi attiecîbå uz darba slodzi? Plånojot projektå iesaistîtå personåla darba apjomu, jåñem vérå projekta specifika un nepiecießamîba péc ßî speciålista projekta mér u îstenoßanai. Tomér darbinieka noslodze nedrîkst pårkåpt darba likumdoßanå noteikto. 15. Vai projekta pieteikums caurßüßanas vietå ir jåparaksta projekta pieteicéja atbildîgajai amatpersonai? Projekta pieteikumu caurßüßanas vietå var parakstît projekta administréßanå iesaistîts darbinieks, projekta pieteicéja atbildîgå amatpersona vai tås pilnvarots pårståvis. 16. Vai projekta pieteikumam obligåti ir jåpievieno projekta lo iskås plånoßanas matrica? Né, tå nav obligåti jåpievieno. Tomér liela apjoma un ilgtermiña projektiem tå var büt noderîga projekta sagatavoßanas gaitå. 17. Vai projekta partneriem ari jåiesniedz kådi apliecinoßi dokumenti? Projekta pieteicéja sadarbîbas partnerim nav jåiesniedz savu darbîbu apliecinoßi dokumenti. Sadarbîbas partneris var iesniegt savu pieredzi apliecinoßus dokumentus atbilstoßajå izglîtîbas programmu tematiskajå grupå, lai pierådîtu savu spéju sadarbîbå ar projekta pieteicéju îstenot projektu. 18. Kas ir mér a grupa? Mér a grupa ir projekta rezultåtu tießie sañéméji, pieméram, skolotåji, kas piedalîjußies tålåkizglîtîbas kursos, profesionålo skolu audzékñi, kuri måcîjußies péc jaunajåm vai uzlabotajåm izglîtîbas programmåm projekta ietvaros. Programmas papildinåjumå pasåkumu 3.2 un 3.3. aprakstos ir minétas iespéjamås mér a grupas. Katrai aktivitåtei iespéjamås mér a grupas un to klasifikåcija ir aprakstîtas vadlînijås. 6

7 REZULTÅTI Apkopota projektu pieteikumu k üdu statistika Lai noskaidrotu projektu sagatavotåjiem nepiecießamo palîdzîbu, PIAA apkopoja projektu pieteikumos konstatétås k üdas katrå no atklåta konkursa vadlînijås norådîtajiem administratîvås vértéßanas kritérijiem. Neaizpilda visas ailes PIAA apkopotie dati liecina, ka vislielåkais neatbilstîbu skaits 27 % no visåm konstatétajåm k üdåm ir konstatétas par kritériju projekta pieteikums ir aizpildîts atbilstoßi projekta pieteikuma veidlapai. VisbieΩåkå no neatbilstîbåm tabulås nav aizpildîtas visas ailes un nav aizpildîti visi projektu pieteikuma veidlapas punkti. Nåkamå péc bieωuma pie autå k üda (22 %) ir kritérijå projekta pieteikumam ir pievienoti visi norådîtie dokumenti un pielikumi. Íî k üda liecina par to, ka projektiem nav pievienoti pieprasîtie dokumenti un pielikumi. Vadlînijås ir nosaukti tie pielikumi un dokumenti, kas projekta pieteicéjam atkarîbå no viña institücijas tipa ir jåpievieno projekta pieteikumam. VisbieΩåk netiek pievienota projekta pietecéja aptaujas lapa par PVN pieméroßanu projekta ietvaros, amatpersonas paraksta tiesîbas apliecinoßi dokumenti, atbilstoßo pieredzi apliecinoßi dokumenti, nodok u maksåtåja re istråcijas apliecîba. K üdu bieωuma ziñå treßo vietu ieñem neatbilstîba kritérijam projekta finanséßanas plåns nav izstrådåts saskañå ar vadlînijås norådîto formåtu. Tas konstatéts 18% no visåm pie autajåm k üdåm projektu pieteikumos. Íîs neatbilstîbas parasti veido neatbilstoßi prasîbåm aizpildîtas finanßu tabulas vai nepiemérotu tabulu izmantoßana. Nedaudz mazåk, bet tomér ievérojamu skaitu neatbilstîbu nåkas novérot, izvértéjot kritériju projekta izmaksu apré ins ir precîzi izstrådåts. Projektu pieteikumu veidlapa satur vairåkas finanßu tabulas, kuru kopsummåm savå starpå ir jåsakrît. Neatbilstîba kritérijam projekta pieteikuma ori inåls nav caurßüts un caurauklots konstatéta 7 % gadîjumu. Jåatzîst..ieteikums projektu pieteicéjiem ir ielükoties PIAA måjas lapå, lai iepazîtos ar pédéjåm izmaiñåm. gan, ka bieωåk tiek konstatéts fakts, ka trükst paraksta vai zîmoga projektu pieteikumu caurßüßanas vietå. Retåk arî neuzmanîbas k üdas To k üdu skaitå, kuras projektu pieteicéji pie auj retåk (apméram 2 % gadîjumu), ietilpst neatbilstîba kritérijam projekta pieteikums nav aizpildîts datorrakstå, kas bütu raksturojama kå pavirßîbas k üda, un vadlînijås sniegto norådîjumu par projekta pieteikuma veidlapas noforméßanu neievéroßana. Ir gadîjumi, kuros viss projekta pieteikums ir aizpildîts datorrakstå, bet atseviß os projekta pieteikuma veidlapas punktos vai tabulås veikti ieraksti ar roku. Lîdz ar to projektu vértétåjiem nåkas to klasificét kå neatbilstîbu kritérijam. Noteikumi paredz, ka projekta pieteikuma veidlapa jåiesniedz arî elektroniskå formå disketé vai CD. DaΩkårt projekta pieteicéji aizmirst to pievienot, lîdz ar to rodas neatbilstîba kritérijam projekta pieteikumam pievienota elektroniskå versija. Da å pieteikumu netiek pareizi apré- inåta un norådîta attiecinåmå ESF lîdzfinanséjuma summa. Atkarîbå no aktivitåtes tå var büt 75 % 80 % no kopéjåm projekta attiecinåmajåm izmaksåm. Projektu pieteikumos nereti uzrådîta lielåka ESF lîdzfinanséjuma summa, kå at auts, kå arî pårsniegta projekta maksimålo attiecinåmo izmaksu summa, kas norådîta katras aktivitåtes atklåtu konkursu projektu vadlînijås. DaΩkårt projektu pieteicéji neiesniedz vadlînijås pieprasîto projekta pieteikumu eksemplåru skaitu. Projekta pieteicéjam jåiesniedz 1 ori inåls, 3 kopijas un elektroniskå versija. Ir gadîjumi, kad 3 kopiju vietå iesniedz divas. Ja projekta pieteicéjs savu projektu såcis gatavot jau savlaicîgi, iespéjams, viñß izmanto iepriekßéjas vadlîniju versijas. Tåpéc müsu ieteikums projektu pieteicéjiem ir ielükoties PIAA måjas lapå, lai iepazîtos ar pédéjåm izmaiñåm, aicina Projektu atbalsta noda as vadîtåja Gunda Skolniece. ÈSUMÅ Sludinås jaunus projektu konkursus Tuvåkajå laikå PIAA plåno izsludinåt atklåtus konkursus trijås ESF aktivitåtés: Tålåkizglîtîbas iespéju paplaßinåßana ekonomikai svarîgås nozarés ( ), Atbalsts akadémiskå personåla un pedagogu tålåkizglîtîbai (3.2.5.) un Profesionålås orientåcijas un konsultéßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés ( ). Pédéjå minétajå aktivitåté PIAA konkursu izsludinås atkårtoti uz to finanséjuma summu, kas ir atlikusi péc pirmå atklåtå projektu konkursa projektu apstiprinåßanas. Slédz lîgumus Jünijå Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra uzsåk lîgumu slégßanu ar divu ESF atklåtu konkursu projektu aktivitåßu apstiprinåto projektu pieteicéjiem. 13. jünijå lîgumus parakstîs aktivitåtes Jaunießu ar speciålåm vajadzîbåm integréßana izglîtîbas sistémå (3.3.7.) projektu îstenotåji. Savukårt 15. jünijå lîgumslégßanu uzsåks ESF finanséjuma sañéméji aktivitåté Profesionålås orientåcijas un konsultéßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés ( ). Informåcija par ESF atklåtu konkursu projektu virzîbu péc to iesniegßanas PIAA var atrast a entüras måjaslapas Eiropas Sociålå fonda sada å Konkursi. Plakåti obligåti Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra ir izgatavojusi plakåtplåksnes, kuras, lîgumus slédzot, sañems visi Eiropas Sociålå fonda projektu îstenotåji izglîtîbå. Saskañå ar vizuålås identitåtes vadlînijåm plakåts ir obligåts ES struktürfondu sociålo un izglîtîbas projektu îstenotåjiem. Tas jåizvieto atbildîgås iestådes ékå, kur îsteno ES struktürfondu lîdzfinansétu projektu. 7

8 STRUKTËRFONDU IEVIEÍANA Projekta cikls Ziñu izdevuma iepriekßéjå numurå detalizéti izcélåm atklåtu konkursu izsludinåßanas, projekta pieteikuma sagatavoßanas un projekta pieteikuma iesniegßanas posmus. Turpinot ståstît par atklåtu konkursu projektu bütiskåkajiem virzîbas posmiem, ßajå numurå izcelsim çetrus nåkamos projekta cikla so us administratîvås vértéßanas, kvalitatîvås vértéßanas un specifiskås vértéßanas, lémumu saskañoßanas un rezultåtu paziñoßanas posmus. 5. Kvalitåtes vértéßana Veic IZM atbilstoßi kvalitatîvajiem un specifiskajiem kritérijem. 6. Lémuma saskañoßana IZM iesniedz saskañoßanai ESF Vadîbas komitejå. 4. Administratîvå pårbaude Veic PIAA atbilstoßi administratîvås vértéßanas kritérijiem. 7. Rezultåtu paziñoßana PIAA paziño projektu vértéßanas rezultåtus. 1. Konkursu izsludinåßana Izsludina PIAA. 3. Projekta pieteikuma iesniegßana Iesniedz PIAA. 8. Lîgumu slégßana PIAA slédz lîgumu pozitîva lémuma gadîjumå. 2. Projekta pieteikuma sagatavoßana Konsultåcijas un informåcija PIAA un IZM. 11. Maksåjumi Veic Valsts Kase péc tam, kad PIAA apstiprinåjusi struktürfonda sañéméja iesniegtos dokumentus. 9. Projekta îstenoßana Struktürfonda finanséjuma sañéméjs iesniedz PIAA ziñojumus, atskaites un struktürfonda pieprasîjumus. 10. Projektu îstenoßanas uzraudzîba un kontrole PIAA izvérté struktürfonda finanséjuma sañéméja iesniegtos dokumentus, veic pårbaudes projektu îstenoßanas vietås. 7. Rezultåtu paziñoßana Péc IZM lémuma sañemßanas PIAA rakstiski informé projektu pieteicéjus par projekta apstiprinåßanu vai noraidîßanu. Projekta apstiprinåßanas gadîjumå PIAA sagatavo un slédz lîgumu ar projekta pieteicéju par projekta lîdzfinanséßanu no ESF lîdzek iem. Projekta noraidîßanas gadîjumå projekta pieteicéjs sañem IZM sagatavotu motivétu atteikumu, kuru PIAA nosüta projekta pieteicéjam. 6. Lémuma saskañoßana Péc pozitîva atzinuma sañemßanas no ESF Vadîbas komitejas IZM pieñem lémumu par projektu pieteikumu apstiprinåßanu finanséßanai no ESF. Ío lémumu IZM nosüta PIAA. 4. Administratîvå pårbaude Administratîvajå pårbaudé konstaté, vai projekta pieteikuma tehniskais izpildîjums un projekta pieteicéjs atbilst vadlînijås minétiem nosacîjumiem. Administratîvås vértéßanas kritériji ir uzskaitîti atklåto konkursu projektu vadlînijås. Tådéjådi pirms projekta iesniegßanas projektu pieteicéji paßi var izvértét savu sagatavoto projekta pieteikumu. Administratîvås vértéßanas laikå péc PIAA pieprasîjuma projekta pieteicéji var papildinåt un precizét informåciju projektu pieteikumos. Projektu pieteikumi, kuri ir administratîvås vértéßanas kritérijiem neatbilstoßi, tålåk vértéti netiek. Pieteikumus, kuri novértéti kå atbilstoßi, nodod tålåkai vértéßanai IZM. PIAA projekta pieteicéjam pa pastu nosüta informåciju par administratîvås pårbaudes rezultåtiem. 5. Kvalitåtes vértéßana Íajå posmå IZM projektu pieteikumus vérté divås kårtås. Vispirms notiek vértéßana péc kvalitåtes kritérijiem. Tikai tos projektus, kuri iegüst vismaz 50 % no iegüstamå punktu skaita, vérté tålåk péc specifiskiem kritérijiem. Visi kritériji ir aprakstîti vadlînijås. Projektus, kuri abu kårtu vértéjumu rezultåtå iegüst vairåk kå 60 % no iegüstamo punktu skaita, iek auj atbalståmo projektu sarakstå. Projektus, kas ieguvußi lielåko punktu skaitu, IZM virza saskañoßanai ESF Vadîbas komitejå. Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra ESF ievießanas da a Tålr.: ; fakss: E-pasts: esf@piaa.gov.lv LATVIJAS REPUBLIKAS IZGL±T±BAS UN ZINÅTNES MINISTRIJA Eiropas lietu departaments Tålr.: , fakss: E-pasts: esf@izm.gov.lv 8