193 AB gp mak_latvppp.

Transkripts

1 GADA PÅRSKATS 2004

2

3 GADA PÅRSKATS 2004

4

5 EIROPAS LAIKS gadå Latvija uzelpoja: viens darbs ir padarîts esam pilntiesîga Eiropas Savienîbas dalîbvalsts. Més, Aizkraukles bankå, jau vairåk nekå desmit gadus strådåjot banku bizneså, esam bijußi ßo pårmaiñu liecinieki un lîdzdalîbnieki, esam augußi tiem lîdzi. Íodien esam pårliecinåti tießi tagad ir îstais brîdis pagriezt laiku mums visiem vajadzîgajå virzienå! Més vél atceramies, kå garajå ce å uz Eiropas Savienîbu lîdz ar visu valsti måcîjåmies rakstît piemérotus likumus un veidot labvélîgu biznesa vidi, ieviest tehnolo ijas un attîstît uzñéméjdarbîbu. Més savå darbå iemåcîjåmies pårñemt labåko no Eiropas bankåm Íveices banku majeståtiskumu un uzticamîbu, Våcijas banku precizitåti un Skandinåvijas banku vienkårßîbu un skaidrîbu. Mums ir konkréts mér is: Eiropas banku labåko spélétåju soliñu papildinåt ar jaunu universålu spélétåju Aizkraukles banku. Latvijas komercbankas jau ir pamanîtas Eiropå, un çetras no tåm iek uva 50 straujåk augoßo Austrumeiropas banku sarakstå, ko gadå sastådîja Lielbritånijas banku Ωurnåls The Banker. Aizkraukles banka ßajå sarakstå ieñéma 30. vietu. Eiropas kopéjais tirgus ikvienam tå dalîbniekam sniedz konkrétas priekßrocîbas, tajå brîvi pårvietojas preces, kapitåls un darbaspéks. Ir ieviesta vienota valüta eiro, un péc daωiem gadiem arî Latvija pievienosies Eiropas monetårajai savienîbai un latu nomainîs eiro. Mums ir svarîgi, ka Eiropas valstu kopéjå sadarbîba ir spéjusi nodroßinåt stabilitåti un labklåjîbu Eiropå pusgadsimta garumå. Jau ßodien mums liekas paßsaprotami izmantot tås iespéjas, ko uzñéméjdarbîbå un arî ikdienå sniedz dalîba ES. Més varam uzturét cießåkas attiecîbas ar Eiropas finanßu vidi, brîvåk måcîties, pårñemt un ieviest jaunus, kvalitatîvus Vecås pasaules valstîs jau sen pieejamus pakalpojumus, kurus klientiem lîdz ßim neesam piedåvåjußi. Pieméram, Aizkraukles bankas plånos ir årvalstu klientiem domåtå Private banking pakalpojumu attîstîßana, tådéjådi paplaßinot müsu pozîciju starptautiskajå tirgü. Més vélamies piedåvåt saviem esoßajiem un nåkamajiem klientiem izmantot iespéjas, ko sniedz moderna Eiropas banka, kas spéj sarunåties vienå valodå ar klientiem gan Latvijå, gan Austrumos un Rietumos. EIROPAS LAIKS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

6

7 BANKAS LAIKS Ko més daråm no rîta? Més steidzamies uz darbu ar prieku. Més taupåm klientu laiku. Tas mums ir svarîgi! Aizkraukles banka darbojas precîzi kå pulkstenis. Més esam tå deta as un visi kopå raωojam jums laika ekonomiju. Aizkraukles bankas misija ir strådåt tå, lai pilnå mérå izmantotu priekßrocîbas, ko sniedz Latvijas vieta Eiropå, tå ir unikåla iespéja izvérst ener isku darbîbu vienlaikus gan Latvijå, gan arî Krievijå un citås NVS valstîs. Latvijå més tießi un atklåti sakåm, ka vélamies k üt par klientiem pievilcîgåko kreditéßanas banku valsts lielåkajå kredîtu tirgü Rîgå un Jürmalå. Savukårt starptautiskajå tirgü turpinåm piedåvåt Eiropas lîmeña banku pakalpojumus un tehnolo ijas, ko papildina oti laba Krievijas un citu NVS valstu biznesa vides pårzinåßana. Starptautiskajå tirgü såkam izmantot arî vietéjå tirgü güto kreditéßanas pieredzi. Més uzturam augstus apkalpoßanas standartus un vienmér runåjam klientiem saprotamå valodå. Ne velti müsu devîze ir Més sapratîsimies!. Veidojot finanßu produktus, més ievérojam vienkårßus pamatprincipus: visiem müsu pakalpojumiem ir jåbüt érti izmantojamiem un droßiem, jebkuram no tiem ir jåapmierina konkrétas klientu vajadzîbas un jåtaupa klientu laiks. Tirgus un uzñéméjdarbîbas vides pårzinåßana, modernås tehnolo ijas un darbinieku augstås profesionålås iemañas auj mums piedåvåt katra klienta vajadzîbåm atbilstoßu, bieωi vien unikålu finanßu risinåjumu. Més strauji un mér tiecîgi izvérßam savu darbîbu. Izvélétås straté ijas pareizîbu apliecina müsu darba rezultåti gads Aizkraukles bankai bija oti straujas izaugsmes gads, un péc svarîgåkajiem finanßu rådîtåjiem esam piektå lielåkå Latvijas komercbanka müsu aktîvi gadå palielinåjås par 76% lîdz Ls 444,5 milj., bet tîrå pe ña pieauga par 32% un bija Ls 8,11 milj. Ir svarîgi, ka més savå darbîbå izvélamies sapråtîgu risku un güstam atbilstoßu pe ñu. s kapitåla atdeve (ROE) péc gada finanßu rezultåtiem sasniedza 30,74% un aktîvu atdeve (ROA) 2,26%. Íådu izaugsmi més esam varéjußi sasniegt, tikai pateicoties müsu darbiniekiem, no kuriem ikviens ir savas jomas profesionålis precîzs, kompetents un oti uzticams. Més veicinåm darbinieku izaugsmi un atbalståm brîvu ideju plüsmu. Tamdé esam izveidojußi bankas iekßéjo portålu, kurå ikvienam ir iespéja izteikt savus priekßlikumus par jebkuru ar banku saistîtu jautåjumu. Més esam oti daωådi, bet müs saliedé misijas apziña un ticîba saviem spékiem. Més lepojamies ar müsu cîñas garu. Tas izpauωas gan darbå, gan bankas darbinieku komandu panåkumos Latvijas amatieru futbola lîgå (1. vieta), Neatkarîgajå amatieru hokeja lîgå (3. vieta 2. lîgå), cîñås par Banku kausu basketbolå un, protams, Aizkraukles bankas vasaras sporta spélés. Müsu saliedétå komanda darbojas precîzi kå pulksteña mehånisms. Més redzam bankas nåkotni, més sasniedzam izvirzîtos mér us, prasmîgi darbojoties daωådos tirgus segmentos, bet galvenais més nåkam uz darbu ar prieku. BANKAS LAIKS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

8

9 DZÈVES LAIKS Laiks celt savu måjokli, pavardu, savu pulksteni uz kamîna dzegas. Més zinåm, ka jüs to vélaties. Més arî labi zinåm, kå laiks pårtop naudå, jo îpaßi celtniecîbas lietås. Aizkraukles banka ir specializéta kredîtu banka més protam îstenot skaistos sapñus. Ja vélaties büvét nåkotni, més palîdzésim. Més sapratîsimies! Aizkraukles bankas straté ija Latvijas tirgü büt specializétai kredîtu bankai, piedåvåjot klientiem értus un daudzveidîgus kreditéßanas pakalpojumus gadå lîdzîgi kå iepriekßéjos gados turpinåja paplaßinåt måjok u kredîtu piedåvåjumu un izsniedza hipotekårus kredîtus Ls 84,3 milj. apmérå. Aizkraukles banka piedåvå oti kvalitatîvus, klientu vajadzîbåm atbilstoßus pakalpojumus gada laikå tika izstrådåtas un ieviestas trîs jaunas kreditéßanas programmas, un ßobrîd banka piedåvå jau kopumå desmit daωådas hipotekåras kreditéßanas programmas. Kredîts pirmå måjok a iegådei, kredîts måjok a labiekårtoßanai, kredîts daωådiem mér iem pret måjok a îlu ßîs ir tikai daωas no müsu klientu pieprasîtåkajåm kreditéßanas programmåm. Més nemitîgi pilnveidojam kredîtu produktus. Kreditéßanas programmas veidojam, balstoties uz diviem saprotamiem pamatprincipiem: jaunajåm kredîtu programmåm ir jåbüt piemérotåm kådas konkrétas klientu vajadzîbas apmierinåßanai un tåm ir jåatbilst konkrétai tirgus situåcijai. Veiksmîgåkå gadå uzsåktå kreditéßanas programma ir 105% kredîts. Íis kredîts jeb, precîzåk sakot, divu kredîtu pakete auj måjok u pircéjiem sañemt lîdzek us arî jaunås måjvietas remontam un labiekårtoßanai. Aizkraukles banka bija pirmå, kas måjok a iegådei såka piedåvåt finanséjumu, kurß pårsniedza nodroßinåjuma vértîbu. Atbilstoßi tirgus virzîbai aizvien lielåka uzmanîba tiek pievérsta jaunajiem projektiem, un darbam ar tiem ir izveidota nekustamo îpaßumu finanséßanas noda a. finansé dzîvojamo måju un ciematu celtniecîbu, un tådé més varam piedåvåt klientiem îpaßi izdevîgus nosacîjumus jaunce amo måjok u iegådei, tajå skaitå atvieglotu kreditéßanas procedüru. Lai Latvijas klientiem gan privåtpersonåm, gan arî uzñémumiem müsu pakalpojumi bütu érti pieejami, més paplaßinåjåm savu klientu apkalpoßanas un kredîtu centru tîklu gadå més atvéråm seßus ßådus centrus, arî Diennakts banku AB.24, kurå attålinåtie un bankomåta pakalpojumi ir izmantojami visu diennakti. Latvijas uzñémumiem més esam universåla banka, kas piedåvå plaßu finansiålo pakalpojumu klåstu. DZÈVES LAIKS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

10

11 IESP JU LAIKS Aizkraukles bankai ir droßas un uzticamas bankas reputåcija. Més pårliecinoßi sekojam lîdzi laikam, esam stabili, atvérti un åtri rea éjam uz pékßñåm situåcijas maiñåm. Darbojoties starptautiskajå tirgü, klientiem piedåvåjam izmantot tås priekßrocîbas, ko sniedz Latvijas un Eiropas sakårtotå darîjumu vide un liberålå komercbanku likumdoßana. Laiki mainås. Aizkraukles bankas årvalstu klientu loks paplaßinås, tai skaitå Krievijas Federåcijå un citås NVS valstîs. Íiem klientiem banka piedåvå visus ar noré iniem un biznesa darbîbas finanséßanu saistîtos pakalpojumus. Més saredzam ßî tirgus izaugsmes potenciålu un esam gatavi laika diktétajiem izaicinåjumiem. Müsu priekßrocîba ir pilnîgas atklåtîbas un godîguma politika. Més esam lojåli klientiem, tåpéc pieprasåm no tiem adekvåtu atklåtîbu un godîgumu, uzskatot to par veiksmîgas sadarbîbas stürakmeni. Més neaizmirstam bankas pamatprincipus: uzticamîbu, operativitåti, konfidencialitåti. Tie ir bütiski ilgstoßai sadarbîbai ar klientiem, jo bankas strådå ar katru klientu individuåli. Ikviena klienta labå pie mums strådå bankas menedωeru komanda, kas pårvalda saziñai nepiecießamås valodas, spéj operatîvi un pamatoti pieñemt nepiecießamos lémumus un precîzi izpildît klienta sniegtos rîkojumus gadå lîdztekus noré inu sistémai un maksåjumu servisam més såkåm izvérst Aizkraukles bankas straté isko pozîciju starptautiskajå tirgü, proti, klientu biznesa operåciju finanséßanu. Izpétot klientu biznesa nianses, més sniedzåm tiem efektîvus un izsvértus finanséßanas risinåjumus. Årvalstu klientiem izsniegto kredîtu apjoms gada laikå sasniedza Ls 14,7 milj. Més paredzam, ka ßis apjoms strauji augs, ko apliecina klientu ieinteresétîba veidot atklåtas ilgtermiña attiecîbas gadå més spéråm lielu soli pretim årvalstu klientiem un augustå atvéråm Aizkraukles bankas akreditéto pårståvniecîbu Krievijas Federåcijå, Maskavå. Müsu mér is, veidojot jauno struktüru, büt tuvåk klientiem un dibinåt noturîgus kontaktus Krievijas galvaspilsétas darîjumu aprindås. Pårståvniecîba veic informatîvo misiju, palîdzot müsu jaunajiem klientiem tuvåk iepazîties ar bankas pakalpojumiem, savukårt mums dodot iespéju labåk iepazît savus esoßos klientus. Tuvåkajå nåkotné Aizkraukles banka plåno atvért pårståvniecîbas arî Sanktpéterburgå un citås NVS valstu galvaspilsétås. Esam pårliecinåti, ka Aizkraukles bankas atklåtås sadarbîbas modelis ir veiksmîgs. To apliecina müsu klientu biznesa veiksmes. Årvalstu klientu bankai uzticéto lîdzek u apjoms gadå pieauga par 73% un gada beigås sasniedza Ls 382,6 milj. IESP JU LAIKS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

12

13 ATBILDÈBAS LAIKS Aizkraukles banka pieder Latvijas kapitålam. Més lepojamies ar to un uzskatåm, ka tas uzliek mums atbildîbu un pienåkumu iesaistîties un atbalstît Latvijai nozîmîgus pasåkumus. Tådé esam izvéléjußies atbalstît uz nåkotni vérstus projektus, kas saistîti ar aktîvas un veselîgas sabiedrîbas veidoßanos un palîdz uzlabot vidi bérniem. Bérni tå ir müsu vislielåkå bagåtîba, müsu nåkotne un müsu prieks. Laiks, ko veltåm bérniem, ir müsu svarîgåkais ieguldîjums nåkotné. Més atbalståm imenisko vértîbu un imeniskå gara stiprinåßanu Latvijas sabiedrîbå jebkuros bankai iespéjamos veidos ziedojot gan naudu, gan laiku, jo esam pårliecinåti, ka vienîgi tas büs pamats stabilai valsts attîstîbai. Ir svarîgi no jauna pievérst cilvéku uzmanîbu tådåm lietåm kå paßaizliedzîba, lîdzcietîba, nesavtîba un ticîba labajam. Tå, kå to darîja laikraksts Diena un telesabiedrîba TV3 emocionåli piesåtinåtajå projektå Latvijas lepnums, kurå tika godinåti cilvéki, kas gadiem ilgi ir palîdzéjußi, devußi cerîbu vai piepildîjußi klusu sapni. Mums tas ir svarîgi. Ar Aizkraukles bankas atbalstu par ßiem cilvékiem uzzinåja plaßåka sabiedrîba. Esam uzsåkußi arî ilgtermiña labdarîbas projektu Bérnu klîniskås universitåtes slimnîcas atbalstam. Projekta pirmajå posmå ziedojåm Ls 5000 slimnîcas Ausu, kakla un deguna slimîbu noda ai labdarîbas akcijas Saulainas dienas müsu bérniem ietvaros. Lîdztekus ßim ziedojumam atvéråm arî Bérnu klîniskås slimnîcas labdarîbas kontu un vérßamies pie ikviena no Jums ar aicinåjumu ziedot Bérnu klîniskås slimnîcas remontdarbiem. Ar müsu finansiålu atbalstu Latvijas Nacionålajå operå ir tapußas arî bérniem domåtås izrådes Noasa ß irsts un Sniegbaltîte un septiñi rü îßi. Aktîvs un sportisks dzîvesveids ir otra svarîga müsu atbalstîta joma. Veselîga sacensîba padara müs konkurétspéjîgåkus. Tie nav tikai vårdi. Tåpéc més, profesionå i finanßu tirgü, sportojam paßi un atbalståm gan profesionålus sportistus, gan aizrautîgus amatierus. Aizkraukles banka ir Latvijas Handbola federåcijas enerålsponsors, més arî regulåri atbalståm ASK/AB.LV handbola klubu. Savukårt bankas darbinieku komandas aktîvi piedalås Neatkarîgås amatieru hokeja lîgas un Amatieru futbola lîgas turnîros. Més atbalståm arî Mediju sporta spéles, kur draudzîgå gaisotné spékiem mérojas Latvijas plaßsaziñas lîdzek u darbinieki. Íie ir bütiskåkie no müsu atbalstîtajiem projektiem, un més visnota lepojamies ar faktu, ka gadå Aizkraukles banka bija viens no lielåkajiem privåtajiem sponsoriem Latvijå. ATBILDÈBAS LAIKS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

14

15 TAVS LAIKS Filozofiskå izpratné sapñi apliecina cilvéka brîvîbu un bezgalîgås iespéjas. SekunΩu ir tikpat daudz kå smilßu graudiñu jürmalå, tomér to skaits ir galîgs. Tas ir jüsu laiks, tådé îstenojiet savu brîvîbu jau ßodien! Més büsim lepni un gandarîti jau par to vien, ka varésim atbalstît jüsu sapñu piepildîßanos. Izvéles brîvîba més to sniedzam, darot savu ikdienas darbu: pieß irot kredîtus, veicot noré inus, konsultéjot par labåkajiem finanßu risinåjumiem. Més uzskatåm, ka müsu pienåkums ir arî informét un izglîtot müsu klientus, lai viñi justos brîvi un pårliecinåti savå izvélé. Atbildîgi par nåkotni sadarbîba ar banku, pieméram, hipotekårå kredîta izmantoßana savas dzîves telpas uzlaboßanai, klientiem vienlaikus sniedz gan jaunas iespéjas, gan arî uzliek lielåku atbildîbu. ˆemot kredîtu, ir svarîgi pieñemt sapråtîgus lémumus. Més uzskatåm par savu pienåkumu iedzîvotåjus viså Latvijå iepazîstinåt ar nosacîjumiem, kådus bankas izvirza kredîtu sañemßanai, un iespéjåm, kå labåk saplånot savas imenes finanses. Íim nolükam Aizkraukles banka kopå ar Latvijas Patérétåju intereßu aizståvîbas asociåciju izveidoja Kredîtñéméja izglîtîbas programmu, kuras interneta måjaslapå ir pieejama nepiecießamå pamatinformåcija. Turpat, izmantojot daudzveidîgus kalkulatorus, ir iespéjams apré inåt imenei visizdevîgåkos kredîta nosacîjumus un tå dzéßanas grafiku. Domu un cîñu biedri tie esam més. Més savå darbå veidojam personiskas attiecîbas ar klientiem un esam pårliecinåti, ka mums vienam otrs ir labi jåpazîst, lai varétu labåk kårtot savu klientu finanßu lietas. Més piedåvåjam daωådus pasåkumus, kas auj klientiem labåk iepazît banku gan no pakalpojumu, gan no cilvéciskås puses. Ar klientu seminåriem, lojalitåtes programmåm un kopîgu izklaidi, pieméram, golfa turnîru labåkajiem Latvijas klientiem, årvalstu klientu pasåkumiem Jürmalå, més tiecamies apliecinåt savu attieksmi un iedzîvinåt Aizkraukles bankas devîzi. Més, Aizkraukles banka, uzñemamies rüpes par müsu klientu finansém un palîdzam tiem büt brîviem, dzîvot celt måjas, veidot biznesu, érti veikt maksåjumus, pelnît ar noguldîjumiem un sapñot par saulainu svétdienu jaukå Eiropas pilsétiñå. TAVS LAIKS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

16

17 A/s Aizkraukles banka gada KONSOLID TAIS PÅRSKATS Saturs s padomes un valdes ziñojums 16 s padome un valde 19 Paziñojums par s padomes un valdes atbildîbu 20 Finanßu pårskati Pe ñas un zaudéjumu apré ins 21 Bilance un årpusbilances posteñi 22 Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats 23 Naudas plüsmas pårskats 24 Pielikumi 25 Revidentu ziñojums 52 KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

18 s padomes un valdes ziñojums Godåtie Aizkraukles bankas akcionåri, klienti un sadarbîbas partneri! gadå, neskatoties uz sîvo konkurenci komercbanku tirgü, a/s Aizkraukles banka (turpmåk tekstå Aizkraukles banka vai ) ir izdevies sasniegt vérå ñemamus finansiålos rezultåtus un aizvien pårliecinoßåk pieteikt sevi kå vienu no vadoßajåm bankåm kreditéßanas pakalpojumu tirgü Latvijå. Íie sasniegumi bijußi iespéjami, pateicoties rüpîgai s iepriekßpieñemto straté isko plånu izpildei, kas gadå åva i strauji paplaßinåt piedåvåto pakalpojumu klåstu, sniegt klientiem profesionålus augsta lîmeña pakalpojumus, gan arî atvért jaunus klientu apkalpoßanas centrus. Saskañå ar s pieñemtajiem straté iskajiem virzieniem gadå Aizkraukles bankå lielåka uzmanîba tika veltîta kredîtu produktu attîstîbai vietéjå tirgü, kå arî pozîciju nostiprinåßanai starptautiskajå tirgü. Finansiålie rezultåti Aizkraukles bankai gadå ir izdevies sasniegt plånotos finanßu mér us. Péc aktîvu un piesaistîto lîdzek u apjoma ir stabili nostiprinåjusies piektajå vietå Latvijas komercbanku vidü. Aizkraukles bankas aktîvi gadå palielinåjås par 76% lîdz miljoniem latu, savukårt s tîrå pe ña salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu palielinåjås par 32% lîdz 8.11 miljoniem latu. s bruto kredîtportfelis gada beigås sasniedza miljonus latu, kas ir par 110% vairåk nekå gadå. Lai varétu veiksmîgi pildît pieñemtos uzdevumus, gadå tika piesaistîts subordinétais kapitåls 13 miljonu ASV dolåru apmérå uz pieciem gadiem un ar vidéjo procentu likmi 6.27% gadå. Péc gada finanßu rezultåtiem i kapitåla atdeve ROE (tiek mérîta kå gada pe ña pret vidéjo s kapitålu) sasniedza 30.74%, bet aktîvu atdeve ROA (tiek mérîta kå gada pe ña pret aktîvu vidéjo gada vértîbu) bija 2.26%. Savukårt pe ña uz vienu akciju (EPS) péc gada finansiålajiem rådîtåjiem sasniedza 81 latu. s finansiålie sasniegumi tika novértéti arî starptautiskå lîmenî, un, pieméram, Lielbritånijas banku Ωurnåla The Banker izveidotajå 50 straujåk augoßo Centråleiropas banku sarakstå Aizkraukles banka ieñem 30. vietu, esot viena no çetråm tajå iek autajåm Latvijas komercbankåm. s valde ieteiks s akcionåru pilnsapulcei pieñemt lémumu par dividenωu izmaksu akcionåriem 20 latu apmérå par akciju. Par vienu no veiksmîgåkajiem gada panåkumiem uzskata sasniegumus investîciju bizneså. Labi diversificétå investîciju uz nenoteiktu laiku portfe a gada ienesîgums bija 6.11%. Vietéjais tirgus gadå Aizkraukles banka Latvijas hipotekåro kredîtpakalpojumu tirgü veiksmîgi nostiprinåjås kå kredîtñéméjiem pievilcîga banka, to apliecina arî s izsniegto hipotekåro kredîtu apjoms 84.3 miljoni latu, kas ir piektais lielåkais Latvijas komercbanku vidü. Aizvadîtajå gadå lielu uzmanîbu veltîja arî kreditéßanas pakalpojumu tålåkai attîstîbai un pilnveidoßanai, vienlaikus pievérßot pastiprinåtu vérîbu pårdomåtai risku politikai. Par vienu no veiksmîgåkajiem pérn ieviestajiem produktiem uzskata 105% kredîtu, kas strauji iekaroja klientu uzticîbu un ir oti pieprasîts kreditéßanas produkts. Jåpiebilst, ka Aizkraukles banka bija pirmå komercbanka Latvijas tirgü, kas såka piedåvåt kreditéßanas produktu, kas pårsniedz 100% no nodroßinåjuma vértîbas. Ievérojot nekustamå îpaßuma tirgü valdoßås tendences, gadå såka piedåvåt arî kredîtu programmu måjok a iegådei un rekonstrukcijai, kas ir îpaßi piemérota dzîvok a iegådei jaunuzceltå objektå, kå arî programmu vasaras måju iegådei, kas tika speciåli izstrådåta, pieaugot klientu interesei par vasarnîcu iegådi. Kopumå gada beigås piedåvåja desmit daωådas kreditéßanas programmas. 16

19 s padomes un valdes ziñojums Lai pilnvértîgi varétu darboties hipotekåro kredîtu un nekustamå îpaßuma tirgü, Aizkraukles banka pagåjußå gada pavasarî izveidoja nekustamo îpaßumu finanséßanas noda u, kas piedåvå pilnîgi jaunu projektu kreditéßanu, un kopå ar Latvijas Patérétåju intereßu aizståvîbas asociåciju izveidoja Kredîtñéméja Izglîtîbas programmu. Aizkraukles bankas lielåkais lepnums ir gadå jaunatklåtå s centrålå éka Elizabetes ielå 23 un jaunatvértås juridisko personu apkalpoßanas telpas, kas müsu klientiem auj értå un müsdienîgå vidé sañemt visplaßåko pakalpojumu klåstu. Rüpéjoties par s pakalpojumu pieejamîbu iespéjami plaßåkam klientu lokam, gadå Aizkraukles banka atvéra pavisam seßas jaunas klientu apkalpoßanas vietas, tostarp kredîtu centru pretim viesnîcai Reval Hotel Latvija, klientu apkalpoßanas centrus Råtslaukumå Vecrîgå, Jürmalå Majoros, kredîtu centru Marija, kå arî Diennakts banku AB.24. visos klientu apkalpoßanas centros nodroßina vienlîdz augstu klientu apkalpoßanas kvalitåti, un tajos ir pieejami visi s piedåvåtie kreditéßanas pakalpojumi. Starptautiskais tirgus gada vasarå sperts arî svarîgs solis pozîciju nostiprinåßanå starptautiskajå tirgü 1. augustå darbu uzsåka Krievijas Bankå akreditéta Aizkraukles bankas pårståvniecîba Maskavå. Tå ir pirmå s pårståvniecîba, kas atvérta aiz müsu valsts robeωåm, un tås svarîgåko darbu vidü ir stabilu kontaktu dibinåßana Krievijas un Latvijas darîjumu aprindås, kå arî informåcijas par Aizkraukles bankas pakalpojumiem izplatîßana visu potenciålo klientu un citu ieintereséto personu vidü. Lîdz ar pozîciju nostiprinåßanu årpus Latvijas robeωåm, apzinoties pienåkumu novérst iespéjas, kuras noziedzîgi iegüto lîdzek u legalizétåji var izmantot savu nelikumîgo mér u sasniegßanai, aizvadîtajå gadå pievérsa pastiprinåtu uzmanîbu iekßéjåm procedüråm un åréjai sadarbîbai ar Latvijas valsts institücijåm un starptautiskajåm organizåcijåm, kå arî ar citiem finanßu pakalpojumu sniedzéjiem. Aizkraukles banka pilnîbå apzinås, ka i nav jåsadarbojas ar apßaubåmas reputåcijas, paaugstinåta riska klientiem. Tådé nepårtraukti pilnveido darîjumu kontroles politiku un procedüras, kas apmierina vai pat pårsniedz likumdoßanas prasîbas. Aizkraukles banka uzskata, ka s ieviestå darîjumu kontroles politika ir viena no labåkajåm Latvijas finanßu pakalpojumu nozaré. s vadîbas struktürå uzdevums pårraudzît s politiku, praksi un procedüras, kas saistîtas ar noziedzîgi iegüto lîdzek u legalizåcijas novérßanu, ir uzticéts augståkå lîmeña amatpersonai. ir ieviesusi programmu Zini savu klientu!, kuras ietvaros vélas pilnîbå pårzinåt klientus, ar kuriem tiek veidotas darîjumu attiecîbas gada beigås Bankå piesaistîto lîdzek u apjoms sasniedza miljonus latu, kas ir par 73% vairåk nekå gada beigås piesaistîto lîdzek u apjoms. Savukårt nerezidentiem izsniegto kredîtu apjoms gada laikå pieaudzis vairåk nekå 3 reizes un sasniedza 14.7 miljonus latu. s darbinieki gadå pilnveidoja arî savu personåla politiku, jo viens no s klientu apkalpoßanas stürakmeñiem ir uzticamu un profesionålu s un klienta attiecîbu attîstîßana. Pérn iekßéjås rotåcijas rezultåtå savas pozîcijas gan uzsåkot darbu jaunizveidotos amatos, gan kåpjot pa karjeras kåpném mainîja 123 darbinieki gada laikå Aizkraukles bankå darbu uzsåka 125 jauni darbinieki, gada beigås Bankå strådåja 457 darbinieki. Aizkraukles bankas darbinieki ir labåkie savas nozares speciålisti. Vairumam s darbinieku 62% jau ir augståkå izglîtîba, un praktiski visi påréjie darbinieki ir uzsåkußi måcîbas, lai to iegütu. s darbinieku kolektîvs ir jauns vidéjais darbinieku vecums ir 30 gadi. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

20 s padomes un valdes ziñojums Aizkraukles banka sabiedrîbai Aizkraukles banka gadå daωådiem sponsoréßanas un labdarîbas pasåkumiem ir ziedojusi kopumå 322 tükstoßus latu gada rudenî Aizkraukles banka iesaistîjås laikraksta Diena un televîzijas kompånijas TV3 veidotajå projektå Latvijas lepnums. Projekta, kuru augstu novértéja Latvijas sabiedrîba, sütîba ir plaßåk ståstît par iejütîbu, lîdzjütîbu un atbalstu, ko lîdzcilvéki sniedz cits citam. Latvijas lepnuma nosléguma pårraidi televîzijas kanålå TV3 noskatîjås aptuveni 566 tükstoßu liela skatîtåju auditorija. Jau otro gadu atbalstot labdarîbas projektu Saulainas dienas müsu bérniem, ir k uvusi par vienu no lielåkajiem ziedotåjiem Bérnu klîniskås universitåtes slimnîcas atjaunoßanai. Tåpat Aizkraukles banka ir atbalstîjusi Bérnu slimnîcas årstu pécdiploma apmåcîbas un papildizglîtîbas projektu, kas sniedz iespéju bérnu årstiem staωéties vadoßajås årzemju klînikås. Kultüras jomå turpina atbalstît Latvijas Nacionålås operas bérnu izrådes: operu Noasa ß irsts un rokbaletu Sniegbaltîte un septiñi rü îßi. Sporta jomå Aizkraukles bankas atbalsts Latvijas Handbola federåcijai ir palîdzéjis Latvijas handbola vîrießu izlasei un vadoßajam klubam ASK / AB.LV güt pédéjå laikå labåkos sasniegumus Latvijå un starptautiskajå arénå. Tåpat Aizkraukles banka aizvadîtajå gadå dåvinåja Sabiles paßvaldîbas domei i piederoßos SIA Sabiles kombinåts pamatlîdzek us, kas bija nepiecießami pilsétas infrastruktüras nodroßinåßanai. Ío pamatlîdzek u vidü bija arî Sabiles pilsétas üdens attîrîßanas iekårtas. Aizkraukles bankas vadîba izsaka pateicîbu par Jüsu uzticîbu un lojalitåti i un ir pårliecinåta, ka gadå s attîstîba büs vismaz tikpat veiksmîga kå gadå, un apñemas arî turpmåk rüpéties par savu klientu, piedåvåjot augsti profesionålus un izdevîgus pakalpojumus. Rîgå, gada 24. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis 18

21 s padome un valde s padome Padomes priekßsédétåjs: Aleksandrs Bergmanis Padomes priekßsédétåja vietnieks: Jånis Krîgers Padomes loceklis: Vladimirs Kutovojs s valde Valdes priekßsédétåjs: Ernests Bernis Valdes locek i: O egs Fi s Påvels Ínejersons Aleksandrs PåΩe gada 19. martå s akcionåru pilnsapulce par valdes locekli ievéléja Aleksandru PåΩi. Rîgå, gada 24. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

22 Paziñojums par s padomes un valdes atbildîbu s padome un valde (turpmåk tekstå vadîba) ir atbildîga par s finanßu pårskatu sagatavoßanu, kå arî par s un tås meitas uzñémuma (turpmåk tekstå Koncerns) konsolidéto finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas KredîtieståΩu likumu, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumiem un citåm uz kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbåm. Finanßu pårskati, kas atspogu oti no 21. lappuses lîdz 51. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekßstatu par s un Koncerna finansiålo ståvokli gada 31. decembrî un gada 31. decembrî, kå arî par to un gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un rezervju izmaiñåm un naudas plüsmu. Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi izmantojot Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem atbilstoßus uzskaites principus un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu. Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi un pamatoti. s vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas nodroßinåßanu, Koncerna aktîvu saglabåßanu, kå arî par kråpßanas un citu Koncernå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un novérßanu. s vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas KredîtieståΩu likuma, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbu ievéroßanu. Rîgå, gada 24. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis 20

23 Pe ñas un zaudéjumu apré ins par un gadu Interest income Procentu ienåkumi Interest Procentu expense izdevumi Neto interest procentu income ienåkumi Income Ienåkumi from no vértspapîriem securities Commission Komisijas naudas and fee ienåkumi income Commission Komisijas naudas and fee izdevumi expense Neto commission komisijas naudas and fee ienåkumi income Profit Finanßu on instrumentu trading with tirdzniecîbas financial instruments darîjumu pe ña Other Citi parastie operating ienåkumi income Operating Pamatdarbîbas income ienåkumi Administrative Administratîvie expense izdevumi Depreciation Nemateriålo aktîvu of fixed un assets pamatlîdzek u and their nolietojums value adjustments un to vértîbas korekcijas Other Citi parastie operating izdevumi expense A Izdevumi for possible uzkråjumiem credit losses nedroßiem parådiem Release Uzkråjumu of previously samazinåßanas established ienåkumi provision Lîdzdalîbas radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå zaudéjumi Extraordinary atbilstoßi paßu expense kapitåla metodei Profit Pe ña pirms before uzñémumu corporate income ienåkuma taxnodok a apré inåßanas Corporate Uzñémumu income ienåkuma tax nodoklis Net Pårskata profit gada for the pe ña period Pielikums Koncerns 2004 LVL '000 13,891 (2,760) 11, ,328 (1,068) 5,260 3, ,339 (8,922) (1,274) (447) (765) 414 9,345 (1,234) 8, LVL '000 13,891 (2,760) 11, ,328 (1,068) 5,260 3, ,339 (8,921) (1,274) (447) (765) 414 (1) 9,345 (1,234) 8, LVL '000 8,944 (1,768) 7,176 5,477 (1,071) 4,406 3, ,062 (6,226) (901) (199) (642) 262 7,356 (1,204) 6,152 Notes Rîgå, gada 24. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

24 Bilance un årpusbilances posteñi un gada 31. decembrî Aktîvi Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm Prasîbas pret kredîtiestådém Prasîbas uz pieprasîjumu Påréjås prasîbas Kredîti Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu Atvasinåtie lîgumi Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå Nemateriålie aktîvi Pamatlîdzek i Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi Påréjie aktîvi Kopå aktîvi Pielikums Koncerns LVL '000 18, ,273 97,612 66, ,967 98, ,980 1,726 1, , LVL '000 18, ,273 97,612 66, ,967 98, ,280 1,726 1, , LVL '000 9,678 63,991 50,747 13,244 64, , ,694 1, ,337 Pasîvi Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm Saistîbas uz pieprasîjumu Termiñsaistîbas Noguldîjumi Pieprasîjuma noguldîjumi Termiñnoguldîjumi Atvasinåtie lîgumi Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis Påréjås saistîbas Pakårtotås saistîbas Kapitåls un rezerves Kopå pasîvi ,191 8, , ,291 69,272 1,308 1, ,399 6,708 29, ,492 8,191 8, , ,297 69,272 1,308 1, ,399 6,708 29, ,498 3,830 1,380 2, , ,739 24, , ,337 Årpusbilances posteñi Aktîvi pårvaldîßanå Iespéjamås saistîbas Galvojumi (garantijas) Påréjås iespéjamås saistîbas Årpusbilances saistîbas pret klientiem ,685 5,110 3,297 1,813 23,779 6,685 5,110 3,297 1,813 23,779 4,138 1,798 1, ,866 Rîgå, gada 24. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. 22

25 Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par un gadu Pårdoßanai Akciju pieejamo finanßu Apmaksåtais emisijas Paßas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls pamatkapitåls uzcenojums akcijas kapitåls ßanas rezerve pe ña un rezerves LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL Izmaksåtas dividendes Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerves izmaiñas Iek auts pe ñas un zaudéjumu apré inå vértspapîru pårdoßanas rezultåtå 10, (3) 1,250 4,222 (779) 5,310 (1,000) 16,812 (1,000) 4,222 (779) Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî gada pe ña (516) 6,152 (516) 6, Izmaksåtas dividendes Apmaksåtå pamatkapitåla palielinåßana* Rezerves kapitåla palielinåßana Paßas akciju pårdoßana Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerves izmaiñas Iek auts pe ñas un zaudéjumu apré inå vértspapîru pårdoßanas rezultåtå 10,000 5, (3) 3 1, , (1,771) 10,462 (1,800) (5,000) (250) 24,891 (1,800) (1,771) Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî gada pe ña 239 8, , , ,500 1,572 11,523 29,850 * gada 19. martå s akcionåru pilnsapulcé s akcionåri pieñéma lémumu palielinåt pamatkapitålu no iepriekßéjo gadu nesadalîtås pe ñas par 5 miljoniem latu, paaugstinåt vienas akcijas nominålvértîbu lîdz 150 (100) latiem un palielinåt rezerves kapitålu no iepriekßéjo gadu nesadalîtås pe ñas par 0.25 miljoniem latu. Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

26 Naudas plüsmas pårskats par un gadu Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå Pe ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok a apré inåßanas Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek u nolietojums un to vértîbas negatîvå korekcija Uzkråjumu nedroßiem parådiem (samazinåjums)/ pieaugums Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas zaudéjumi/ (pe ña) Lîdzdalîbas radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå zaudéjumi atbilstoßi paßu kapitåla metodei Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu pieaugums Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu (pieaugums) Påréjo aktîvu (pieaugums) Påréjo saistîbu pieaugums Èstermiña ieguldîjumu* samazinåjums/ (pieaugums) Prasîbu pret kredîtiestådém (pieaugums)/ samazinåjums Kredîtu (pieaugums) Noguldîjumu pieaugums Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok a (Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis) Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå Koncerns 2004 LVL '000 9,345 1, , (45) (634) 15,184 1,632 (14,665) (73,710) 161, ,523 (1,883) 98, LVL '000 9,345 1, , (45) (634) 15,184 1,632 (14,665) (73,710) 161, ,530 (1,883) 98, LVL '000 7, (180) 8, (792) (55) 176 (46,030) 156 (24,467) 64,820 2,058 (335) 1,723 Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå Pamatlîdzek u (iegåde) Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde) Pamatlîdzek u un nemateriålo aktîvu pårdoßana Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu darbîbas rezultåtå (13,049) 30 (13,019) (12,349) (707) 30 (13,026) (6,129) 20 (6,109) Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå Pakårtoto saistîbu piesaistîßana DividenΩu (izmaksas) Paßas akciju pårdoßana Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums) finanséßanas darbîbas rezultåtå Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums) Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (zaudéjumi)/ pe ña Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås** 6,708 (1,799) 3 4,912 90,533 68,289 (190) 158,632 6,708 (1,799) 3 4,912 90,533 68,289 (190) 158,632 (1,002) (1,002) (5,388) 73, ,289 * Èstermiña ieguldîjumi apzîmé tirdzniecîbas un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu portfe u paråda vértspapîrus un akcijas. ** Naudas un tås ekvivalentu saståvda as skatît 31. pielikumå. Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. 24

27 Finanßu pårskatu pielikumi 1. Pamatinformåcija A/s Aizkraukles banka (turpmåk tekstå ) tika re istréta kå akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå, gada 17. septembrî. Íobrîd s juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23. i ir septiñi klientu apkalpoßanas centri, viens noré inu centrs, divi kredîtu centri un divi kredîtu biroji Rîgå un Jürmalå. Tås galvenie darbîbas virzieni ir kreditéßana, maksåjumu pårvedumi, årvalstu valütas maiñas operåcijas un finanßu resursu pårvaldîßana. darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas s izsniegto licenci, kas auj veikt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu pakalpojumus. Finanßu pårskatu pielikumos iekavås sniegtå informåcija atbilst salîdzinoßiem gada rådîtåjiem, ja vien nav norådîts citådi. 2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodém Íajå pielikumå ir atspogu oti nozîmîgåkie un gada laikå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) izmantotie uzskaites principi. a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valüta Finanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL '000), ja vien nav norådîts citådi. b) Uzskaites pamati Finanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re istriem. Íie uzskaites re istri ir sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot atseviß u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas izdarîtas, lai ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem (SFPSS) un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie finanßu pårskati sniegtu patiesu priekßstatu. c) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principi Íie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar SFPSS un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas Banku gada pårskatu sagatavoßanas noteikumiem. Salîdzinåßanas nolükå gada 31. decembra bilancé, kå arî gada pe ñas un zaudéjumu apré inå un naudas plüsmas pårskatå uzrådîtie posteñi ir pårklasificéti. d) Ienåkumu un izdevumu atzîßana Visi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråßanas principu. Procentu ienåkumi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem (skatît j) skaidrojumu). Procentu ienåkumu atzîßana tiek pårtraukta tad, kad rodas ßaubas par procentu vai kredîtu pamatsummas atmaksas iespéjamîbu. Bilancé uzkråtiem procentu ienåkumiem tiek izveidoti attiecîgi uzkråjumi tajå brîdî, kad tiek pårtraukta procentu ienåkumu atzîßana. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek gråmatoti pe ñas un zaudéjumu apré inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot gadîjumus, kad tie tiek uzskatîti par da u no faktiskås procentu likmes. e) Uzkråjumi darbinieku atva inåjumu apmaksai Uzkråjumi darbinieku atva inåjumu apmaksai tiek apré inåti, summéjot katra s darbinieka neizmantoto atva inåjumu darba dienu skaitu, kas reizinåts ar dienas vidéjo izpe ñu atva inåjuma apmaksai saskañå ar Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas. f) Årvalstu valütu pårvértéßana Darîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå esoßå Latvijas s noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås spékå esoßå Latvijas s noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe ña vai zaudéjumi tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå kå pe ña vai zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijas pårvértéßanas. Nozîmîgåkie s bilances sagatavoßanå izmantotie Latvijas s noteiktie valütas maiñas kursi (lati par vienu årvalstu valütas vienîbu) bija ßådi: Pårskata periodu beigu datums USD EUR RUB gada 31. decembrî gada 31. decembrî g) Uzñémumu ienåkuma nodoklis Saskañå ar Latvijas Republikas nodok u likumdoßanas prasîbåm uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré inåts 15% (19%) apmérå no attiecîgajå nodok u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem. Atliktie nodok i, kas radußies no îslaicîgåm atß irîbåm, iek aujot atseviß us posteñus nodok u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir apré inåti, izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok i attiecas uz nåkotné iespéjamajåm nodok u prasîbåm un saistîbåm par visiem darîjumiem un notikumiem, kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok u deklaråcijås. Atliktås nodok u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz nodok u likmém, kuras ir paredzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås atß irîbas. Galvenås îslaicîgås atß irîbas laika ziñå rodas no atß irîgajåm gråmatvedîbas un nodok u vajadzîbåm lietotajåm nolietojuma likmém pamatlîdzek iem, vispåréjiem uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumiem darbinieku atva inåjuma apmaksai, kå arî bilances aktîva posteñu, t.sk. vértspapîru un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu, pårvértéßanas. h) Kredîti Kredîti atspogu o neatmaksåto kredîtu pamatsummu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåjums), kå parådîts 10. pielikumå. Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas ir klasificétas kå kredîti. Kredîtus bilancé atspogu oto brîdî, kad naudas lîdzek i tiek pårskaitîti uz klienta noré inu kontu. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

28 i) Finanßu lîzings un noma No finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi, kas atspogu oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un regulåru atdevi no neatmaksåtås summas. Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi. j) Uzkråjumi nedroßiem parådiem Par nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm, procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti, par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu s vadîbai ir radußås ßaubas. pieß ir klientiem hipotekåros, komerciålos un patériña kredîtus. Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåjumu), s vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe a), gan specifisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek izveidoti, atseviß i izvértéjot katru kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvokli, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma ierobeωojuma ievéroßanu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, kas, balstoties uz lîdzßinéjo pieredzi, varétu paståvét s kredîtportfelî. Atzîstot parådu par nedroßu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüstamås summas apmérå. Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbilstoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus faktorus, kas ietver ne tikai s iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk us, kas varétu ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé izsniegto kredîtu atmaksu un îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var atß irties no to paßreizéjåm aplésém. Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu lielumu. Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba ßos uzkråjumus kori ét, pårskata perioda pe ñas un zaudéjuma apré inå tiek iek auti attiecîgi labojumi. s vadîba ir oti uzmanîgi izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo informåciju, uzskata, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu otie uzkråjumi nedroßiem parådiem ir pietiekami. Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances kontos, vienlaicîgi samazinot uzkråjumu nedroßiem parådiem atlikumu. Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms. k) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iedalîti divos pamatportfe os: tirdzniecîbas portfelis; pårdoßanai pieejamais portfelis: likviditåtes portfelis; investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis. Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu atbilstoßo sadalîjumu portfe os s vadîba nosaka to iegådes brîdî. Visi vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pirkßanas un pårdoßanas darîjumi bilancé tiek atzîti noré inu dienå. Tirdzniecîbas portfelis Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iek auti tirdzniecîbas portfelî, ja tie iegådåti ar nolüku tuvåkajå laikå güt pe ñu no cenu vai procentu likmju svårstîbåm. Tirdzniecîbas portfelî iek aujamos finanßu aktîvus un saistîbas nosaka s tirdzniecîbas portfe a politika. Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek noteikta, pamatojoties uz Bloomberg kotétajåm tirgus cenåm. Pe ña vai zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas atbilstoßi to tirgus vértîbai, un pe ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré ina postenî Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña. Pårdoßanai pieejamais portfelis s pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfeli veido likviditåtes portfelis un investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis. Likviditåtes portfelis Likviditåtes portfe a mér is ir izveidot s likviditåtes rezervi ar minimålu procentu risku un kredîtrisku. Likviditåtes portfeli veido paråda vértspapîri ar augstu kredîtreitingu, ar augstu likviditåti tirgü un mainîgu procentu likmi vai procentu likmi, kas fikséta ne ilgåk kå uz vienu gadu. Investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis Portfe a mér is ir güt maksimålu pe ñu no investîcijåm finanßu aktîvos ilglaicîgå laika periodå. Portfeli veido paråda vértspapîri ar augstu kredîtrisku un/vai fiksétu procentu likmi, kas fikséta uz periodu, kas ilgåks par gadu, ievérojot Bankå noteiktos ierobeωojumus un pårvaldot ar investîcijåm saistîtos riskus. l) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu Tirdzniecîbas nolükos izdarîtie ieguldîjumi birωå kotétås akcijås tiek uzskaitîti to tirgus vértîbå. Nerealizétå pe ña vai zaudéjumi, kas radußies no birωå kotétu akciju uzskaites to tirgus vértîbå, un pe ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré ina postenî Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña. 26

29 Gadîjumå, ja ieguldîjumu tirgus vértîba nav nosakåma, akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, atskaitot uzkråjumus, kas noteikti, pamatojoties uz ieguldîjuma atgüstamîbu. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu, kas nav iegådåti tirdzniecîbas nolükos, tiek iek auti pårdoßanai pieejamo vértspapîru portfelî. m) Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå Ieguldîjumi saistîtos uzñémumos, kuros i tießå vai netießå veidå pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk nekå 50% akciju un balsstiesîbu, tiek uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi. n) Ieguldîjums radniecîgajå uzñémumå gada 31. decembrî i bija ieguldîjums radniecîgajå uzñémumå, kurå i tießi piederéja 100% no pamatkapitåla un kopéjåm balsstiesîbåm. Ieguldîjums radniecîgajå uzñémumå ir iegråmatots s finanßu pårskatos, izmantojot paßu kapitåla metodi. s un tås meitas uzñémuma finanßu pårskati tiek konsolidéti Koncerna finanßu pårskatos péc pilnas konsolidåcijas metodes, apvienojot attiecîgus aktîvus un saistîbas perioda beigås, kå arî ienåkumus un izdevumus, kas radußies kopß iegådes brîωa gada 8. marta, un izslédzot savstarpéjos bilances atlikumus un kopß iegådes brîωa notikußos savstarpéjos darîjumus (skatît 19. pielikumu). Radniecîgå uzñémuma iegådes cena tiek attiecinåta uz ßî radniecîgå uzñémuma aktîvu un saistîbu patiesajåm vértîbåm iegådes brîdî. Iegådes cena, kas pårsniedz radniecîgå uzñémuma aktîvu un saistîbu patieso vértîbu, tiek uzskaitîta kå ßî radniecîgå uzñémuma nemateriålå vértîba. o) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav datortehnikas neatñemama saståvda a, un licences. Nemateriålie aktîvi tiek amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai, ja tas nav noteikts, 5 gadu laikå, izmantojot lineåro metodi. p) Pamatlîdzek i Pamatlîdzek i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Nolietojums tiek apré inåts viså pamatlîdzek u lietderîgås izmantoßanas laikå, lietojot lineåro metodi. Pamatlîdzek iem un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré inåts. ku rekonstrukcijas darbu laikå nolietojuma apré ins attiecîgajåm ékåm tiek pårtraukts. Zemes vértîba nav pak auta nolietojuma apré inam. pamatlîdzek iem ir piemérojusi ßådas nolietojuma likmes: Pamatlîdzek u veids Gada likme kas un îpaßuma uzlabojumi 5% Transporta lîdzek i 20% Datortehnika un programmnodroßinåjums 16-33% Biroja aprîkojums 10-33% Pamatlîdzek u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå to raßanås brîdî. Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi. q) Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå Pårskata periodå ir iegådåjusies nekustamo îpaßumu ar galveno mér i güt nomas un îres ienåkumus, kå arî güt pe ñu no tå vértîbas palielinåßanås. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå, un tiem tiek pieméroti uzskaites principi, kas atbilst iegådes vértîbas modelim. Iegådes vértîbas modelis nosaka, ka ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå tiek uzskaitîti kå pamatlîdzek i. r) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilances finanßu darîjumi Atvasinåtie lîgumi Ikdienas uzñéméjdarbîbå ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swaps) darîjumos, birωas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirωas valütas maiñas nåkotnes (forwards) darîjumos. Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå, kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu oti atseviß å bilances postenî Atvasinåtie lîgumi attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas rezultåtå radusies pe ña vai zaudéjumi tiek atzîti pe ñas un zaudéjumu apré ina postenî Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña. Citi årpusbilances finanßu darîjumi Ikdienas uzñéméjdarbîbå ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîjumos, kas saistîti ar kredîtu pieß irßanu, galvojumu izsniegßanu un akreditîvu noforméßanu. Íiem darîjumiem nav raksturîga ekonomisko labumu aizplüde no s, tådé tie netiek uzskaitîti kå s saistîbas. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu oti finanßu pårskatu årpusbilancé attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi j) skaidrojumå aprakstîtajiem uzkråjumu veidoßanas principiem nedroßiem parådiem. s) Aktîvi pårvaldîßanå Aktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek i, kurus pårvalda savå vårdå klientu uzdevumå. Íie lîdzek i netiek uzskatîti par s aktîviem, un lîdz ar to tie netiek atspogu oti s bilancé. t) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu o naudas lîdzek u daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja, péc s vadîbas domåm, finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski atß iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu patieså vértîba tiek atseviß i atspogu ota finanßu pårskatu pielikumos. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

30 u) Nauda un tås ekvivalenti Nauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém, termiñnoguldîjumus Latvijas Bankå un citås kredîtiestådés ar såkotnéjo termiñu lîdz trîs méneßiem un centrålås valdîbas îstermiña parådzîmes ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu un termiñsaistîbas ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem vai mazåk pret citåm kredîtiestådém (skatît 31. pielikumu). 3. Risku vadîba Risku pårvaldîßana ir viena no s straté iskajåm vértîbåm., veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak auta daωådiem finanßu riskiem, no kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likviditåtes risks un tirgus riski, kurus izraisa izmaiñas procentu likmés, valütas maiñas kursos un citi faktori. Ío risku pårvaldîßanas nolükå Bankå ir izstrådåtas risku vadîbas politikas, kuras apstiprina s padome un îsteno attiecîgås struktürvienîbas. Risku vadîbas politiku îstenoßanu Bankå uzrauga Riska vadîbas pårvalde. Riska vadîba nozîmé potenciålo risku noteikßanu, novértéjumu, kontroli un pårvaldîßanu. Riska vadîbas pårvalde ir neatkarîga, un tås funkcijas ir nodalîtas no biznesa struktürvienîbu funkcijåm. Risku vadîbas sistémas nepårtraukti tiek pilnveidotas, ievérojot s darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu. Ío procesu regulåru kontroli veic Iekßéjå audita noda a. a) Kredîtrisks Kredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja s darîjumu partneris vai parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret Banku. Kredîtriska novértéßanai pirms sadarbîbas uzsåkßanas ar klientu, veic visaptveroßu klienta maksåtspéjas un piedåvåtå nodroßinåjuma novértéjumu. Aizñéméju finanßu ståvoklis tiek novértéts vismaz reizi gadå. Privåtpersonu novértéßanas vajadzîbåm Bankå ir izstrådåta reitingu pieß irßanas sistéma. Paßreiz tiek turpinåts darbs, lai tåda tiktu ieviesta arî uzñémumiem. nosaka ierobeωojumus viena aizñéméja, kå arî eogråfiskå re iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak autie darîjumi ar jebkuru aizñéméju, tajå skaitå banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek pak auti tålåkiem ierobeωojumiem, nosakot limitus. Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai s Aktîvu novértéßanas komiteja regulåri veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüstamås vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek noteikti vispåréjo (portfe a) un speciålo uzkråjumu apjomi. uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredîtiestådém. Nåkamå tabula atspogu o s bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc eogråfiskiem re ioniem. Eiropas Påréjås Savienîbas OECD re iona Citås Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå Aktîvi LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm Prasîbas pret kredîtiestådém Kredîti Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Påréjie aktîvi Kopå aktîvi Årpusbilances saistîbas 16,688 5, ,306 8,611 22, ,484 17,997 1,167 52,356 1, ,219 1, ,773 1,344 29, ,434 2, , , , ,068 11,731 50,005 1,505 72,309 7,452 18, , ,967 98,821 24, ,498 28,889 Aktîvi un årpusbilances saistîbas eogråfisko re ionu dalîjumå kopå 194,481 56, ,783 18,065 79, ,387 Emitenti, kas re istréti kådå valstî tikai lîdzek u piesaistes nolükå, atspogu oti atbilstoßi tai valstij vai re ionam, kurå atrodas ßo saistîbu galvotåji. b) Likviditåtes risks Likviditåte ir s spéja nodroßinåt vai apmierinåt sagaidåmo (ikdienas) vai negaidîti radußos (kritisko) nepiecießamîbu péc naudas plüsmas aktîvu pieauguma finanséßanai un savlaicîgai finansiålo saistîbu izpildîßanai. Ar to saprot s spéju pårvérst aktîvus skaidrå naudå ar minimåliem zaudéjumiem vai arî aizñemties naudu par sapråtîgu samaksu. s padome, pamatojoties uz pasîvu struktüru, likviditåtes pårvaldîßanas politikå ir noteikusi augstu tekoßås likviditåtes lîmeña uzturéßanu. Riska vadîbas pårvalde veic likviditåtes riska novértéßanu un kontroli. Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par likviditåtes nodroßinåßanu un noteikto limitu ievéroßanu. 28

31 Ikdienas likviditåtes riska pårvaldîßanå tiek izmantoti ßådi rådîtåji: likviditåtes neto pozîcijas kopå visås valütås un atseviß u valütu griezumå; likviditåtes rådîtåji daωådåm termiñu grupåm; lielo noguldîjumu uz pieprasîjumu attiecîba pret likvîdiem aktîviem uz pieprasîjumu; viena klienta (savstarpéji saistîtu klientu grupas) termiñnoguldîjumu summa. Visiem minétajiem rådîtåjiem ir noteikti ierobeωojumi. Årkårtas situåciju novértéßanai tiek izmantoti stresa testi. Likviditåtes nodroßinåßanai gadå izveidoja vértspapîru Likviditåtes portfeli, kurå iek autie vértspapîri atbilst ßådiem kritérijiem: augsta likviditåte tirgü, augsts kredîtreitings, mainîga procentu likme vai procentu likmes, fiksétas ne ilgåk kå uz vienu gadu. Påréjo vértspapîru portfe u likviditåte tiek novértéta ne retåk kå reizi ceturksnî. Nåkamå tabula atspogu o s aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam. Termiñß Uz pie- Lîdz Vairåk ne- Bez Ie îlåtie nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå Aktîvi Kase un prasîbas uz pieprasîjumu LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 pret centrålajåm bankåm 18,870 18,870 Prasîbas pret kredîtiestådém Kredîti Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ,611 1,404 50,342 2,845 2,064 16,539 14,256 25,803 42,236 48, , ,967 ar fiksétu ienåkumu Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu Atvasinåtie lîgumi Lîdzdalîba saistîto un radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå Nemateriålie aktîvi Pamatlîdzek i ,627 7,228 7, ,280 1,962 98, ,280 Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi ,726 Påréjie aktîvi ,034 Aktîvi kopå , ,603 26,790 47,868 42,236 48,982 21,590 1, ,498 Pasîvi Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 6,211 1,980 8,191 Noguldîjumi 315,818 30,840 13,587 14,678 7, ,569 Atvasinåtie lîgumi 1,308 1,308 Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi ,015 Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem Påréjås saistîbas ,468 14,399 Pakårtotås saistîbas 6,708 6,708 Kapitåls un rezerves 29,850 29,850 Pasîvi kopå 324,901 30,971 13,715 28,269 14,354 30,308 1, ,498 Årpusbilances posteñi Galvojumi (garantijas) ,364 2,926 Akreditîvi 476 1, ,813 Neizmantotås kredîtlînijas 8,911 8,911 Maksåjumu karßu neizmantotie limiti 1,963 1,963 Pieß irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti 12,658 12,658 Lîgumi par aktîvu pirkßanu Årpusbilances posteñi kopå 23, , ,364 28,518 Likviditåtes neto pozîcija (230,472) 105,144 11,137 18,707 26,518 48,982 (8,718) Likviditåtes kopéjå pozîcija (230,472)(125,328) (114,191) (95,484) (68,966) (19,984) (28,702) KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

32 Aktîvu, pasîvu un årpusbilances posteñu termiñstruktüra tiek veidota, pamatojoties uz ßådiem nosacîjumiem: aktîvus uzråda atbilstoßi atlikußajam atmaksas vai iespéjamam pårdoßanas termiñam; aktîvus, kas ieguldîti ar tiesîbåm tos sañemt péc pieprasîjuma, uzråda termiña grupå uz pieprasîjumu ; aktîvus vai to da u, kuru samaksas kavéjums ir ilgåks par 14 dienåm, uzråda kå nokavétus aktîvus; aktîvus vai to da u, kå arî visus maksåjumu karßu izsniegtos kredîtus un noré inu konta debeta atlikumus (overdraftus), kuru samaksas kavéjums ir mazåks par 14 dienåm, uzråda kategorijå uz pieprasîjumu ; par beztermiña aktîviem uzskata aktîvus, kuriem darîjuma bütîba neparedz noteiktu beigu termiñu vai atmaksas vai pårdoßanas termiñß nevar büt precîzi noteikts; visi Likviditåtes portfe a paråda vértspapîri tiek uzskatîti par augsti likvîdiem un uzrådîti termiña grupå lîdz 1 ménesim ; lai novértétu laiku, kådå bez ievérojamiem zaudéjumiem iespéjams realizét Tirdzniecîbas portfe a un Investîciju uz nenoteiktu laiku portfe a paråda vértspapîrus, tiek aplükota starpîba (spread) starp pirkßanas un pårdoßanas cenåm, kå arî vértspapîra cena un tås vésturiskås svårstîbas. Sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek veikta, balstoties uz ßo vértéjumu; saistîbas un årpusbilances posteñus atspogu o atbilstoßi atlikußajam lîgumu izpildes termiñam; saistîbas ar nenoteiktu izpildes termiñu vai pienåkumu tås izpildît tiek uzrådîtas termiña grupå bez termiña. Tiem aktîviem, kuriem ir izveidoti uzkråjumi nedroßiem parådiem, atlikumi ir uzrådîti neto vértîbå. Atbilstoßi Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm i jåuztur likvîdie aktîvi saistîbu izpildei pietiekamå apjomå, bet ne mazåk kå 30% apmérå no s tekoßo saistîbu kopsummas gada 31. decembrî saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem apré inåtais s likviditåtes rådîtåjs bija 66.7% (76%). c) Valütas risks ir pak auta riskam, ka årvalstu valütas kursu svårstîbas varétu ietekmét tås finanßu pozîcijas un naudas plüsmu. No darîjumiem izrietoßais valütas risks tiek apré inåts katrai valütai atseviß i un ietver årvalstu valütå denominétos aktîvus un saistîbas, kå arî no atvasinåtajiem finanßu instrumentiem izrietoßås naudas plüsmas. s valütas riska pårvaldîßanas politika nosaka ierobeωojumus katram dîlerim, katrai valütai un kopéjai atvértai pozîcijai, kas tiek kontroléti katru dienu. 30

33 s gada 31. decembra aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm: Påréjås LVL USD EUR RUB valütas Kopå Aktîvi LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm Prasîbas pret kredîtiestådém Kredîti Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu Atvasinåtie lîgumi Lîdzdalîba saistîto un radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå Nemateriålie aktîvi Pamatlîdzek i Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi Påréjie aktîvi Aktîvi kopå 16, ,301 3, , ,259 1, ,536 76,743 85, , , ,270 43,922 10, ,801 6, , , ,785 18, , ,967 98, ,280 1,726 1, ,498 Pasîvi Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 2,205 5, ,191 Noguldîjumi 17, ,280 51,647 9,485 1, ,569 Atvasinåtie lîgumi 1, ,308 Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi ,015 Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem Pakårtotås saistîbas 6,708 6,708 Påréjås saistîbas ,476 14,399 Saistîbas kopå 21, ,781 51,985 9,509 15, ,648 Kapitåls un rezerves 29,850 29,850 Pasîvi kopå 51, ,781 51,985 9,509 15, ,498 Neto garå/ (îså) bilances pozîcija 7,491 (23,322) 16,816 (2,315) 1,330 Årpusbilances årvalstu valütas maiñas darîjumi, prasîbas/ (saistîbas) (8,616) 22,303 (17,476) 2, Neto atklåtå garå/ (îså) valütas pozîcija (1,125) (1,019) (660) 369 1,377 Procentos no paßu kapitåla (%) (3.5%) (3.2%) (2.1%) 1.2% 4.3% Latvijas Republikas KredîtieståΩu likums paredz, ka atseviß as årvalstu valütas atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 10% no paßu kapitåla un kopéjå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu kapitåla gadå 31. decembrî bija ievérojusi minétås KredîtieståΩu likuma prasîbas. d) Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir nelabvélîga tirgus likmju izmaiñu ietekme uz s finanßu ståvokli. Riska vadîbas pårvalde veic procentu likmju riska kontroli un novértéßanu. Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par procentu likmju riska uzturéßanu noteikto limitu ietvaros. Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta tå, lai péc iespéjas plaßåk aptvertu visas procentu likmju riska saståvda as pårcenoßanas risku, ieñémumu lîknes risku, båzes risku un opciju risku. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

34 Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta gan no ienåkumu perspektîvas, gan no ekonomiskås vértîbas perspektîvas. Ar terminu ekonomiskå vértîba apzîmé paßu kapitåla ekonomisko vértîbu, kas ir starpîba starp prasîbu ekonomisko vértîbu un saistîbu ekonomisko vértîbu. Årkårtas situåciju novértéßanai tiek izmantoti procentu likmju stresa testi. Lai ierobeωotu procentu likmju risku, ir noteikti limiti pie aujamajam ekonomiskås vértîbas samazinåjumam, kå arî Investîciju uz nenoteiktu laiku portfe a modificétajam ilgumam (modified duration). Procentu likmju riska ierobeωoßanai tiek izmantoti risku ierobeωojoßi atvasinåtie finanßu instrumenti. Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu intervålos atbilstoßi: îsåkajam termiñam no atlikußå atmaksas/izpildes/dzéßanas termiña finanßu instrumentiem ar fiksétu procentu likmi; termiñam lîdz nåkamajam procentu likmju izmaiñas datumam jeb procentu likmju pårcenoßanas termiñam - finanßu instrumentiem ar mainîgo procentu likmi. Atlikumu noré inu kontos sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek veikta, balstoties uz s vésturisko pieredzi par noré inu kontu atlikumu jutîgumu pret izmaiñåm procentu likmés. Atvasinåtie lîgumi tiek uzrådîti ar diviem ierakstiem pirmais ieraksts ir nosacîtå båzes aktîva vértîba, otrs ir kompenséjoßs ieraksts ar pretéju vértîbu. Procentu likmju Lîdz Vairåk ne- riskam ne- 1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak autie Kopå Aktîvi LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm Prasîbas pret kredîtiestådém Kredîti Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Nemateriålie aktîvi Pamatlîdzek i Påréjie aktîvi Aktîvi kopå 15, , ,836 11, , ,165 6,017 11,285 1,795 6,343 18,838 26, ,608 4,018 18,433 3,762 31,910 35, ,142 26,282 3, ,280 4,498 28,454 18, , ,967 98, ,280 4, ,498 Pasîvi Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm Noguldîjumi Påréjås saistîbas Pakårtotås saistîbas Kapitåls un rezerves Pasîvi kopå BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie Procentu likmju pårcenoßanas termiña atß irîbas 8,191 50,426 58, , , ,336 16,292 (258,051) 5,335 5,335 21,641 14,677 14,677 3,756 42,766 6,708 49,474 (13,802) (16,287) 9, ,180 29,850 47,059 (18,605) 8, ,569 17,180 6,708 29, ,498 5 e) Darbîbas jeb operacionålie riski s darbîbå var büt identificéjami arî nefinanßu riski, kas var radît negaidîtus zaudéjumus. Íådu risku célonis var büt, pieméram, cilvéku k üdas vai kråpßana, informåcijas sistému darbîbas traucéjumi, nepietiekama iekßéjå kontrole un procedüras u.tml. cenßas saglabåt iespéjamo zemåko riska lîmeni, vienlaikus tiecoties nepårsniegt sapråtîgu izmaksu lîmeni. Iekßéjå kontrole s struktürvienîbås un kontrole no Riska vadîbas pårvaldes puses ir viens no iespéjamo zaudéjumu novérßanas lîdzek iem. Operacionålå riska pårvaldîßanå liela nozîme tiek pieß irta automåtiskås darîjumu kontroles sistémas pilnveidei. Izstrådåjot uzskaites un kontroles procedüras, tiek noteikti pasåkumi operacionålo risku samazinåßanai. 32

35 4. Procentu ienåkumi un izdevumi Koncerns/ Procentu ienåkumi LVL 000 LV 000 no prasîbåm pret Latvijas Banku 72 no prasîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 1, no kredîtiem 6,768 3,645 no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu 5,426 4,549 Procentu ienåkumi kopå 13,891 8,944 Procentu izdevumi par saistîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm par nebanku noguldîjumiem 1,985 1,391 par pakårtotajåm saistîbåm 123 påréjie procentu izdevumi Procentu izdevumi kopå 2,760 1,768 Procentu ienåkumiem un izdevumiem pak auto aktîvu un saistîbu gada vidéjås procentu likmes: Aktîvi Kase un prasîbas pret Latvijas Banku Prasîbas pret kredîtiestådém, neto Kredîti, neto Paråda vértspapîri Påréjie aktîvi, neto Aktîvi kopå Méneßa vidéjais atlikums LVL ,082 95, , ,739 21, , Procentu ienåkumi/ izdevumi LVL ' ,625 6,768 5,426 13,891 Vidéjå procentu likme Méneßa vidéjais atlikums LVL 000 9,506 58,117 49,509 74,161 9, , Procentu ienåkumi/ izdevumi LVL ' ,645 4,549 8,944 Vidéjå procentu likme Saistîbas Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm Noguldîjumi pieprasîjuma termiñnoguldîjumi Pakårtotås saistîbas Påréjås saistîbas Saistîbas kopå Kapitåls un rezerves Saistîbas, kapitåls un rezerves kopå Procentu atdeves starpîba, % Ieguldîjumu atdeves starpîba, % 5, , ,258 57,406 2,040 13, ,202 25, , , , ,182 2, , , ,738 27,735 5, ,886 20, , , ,431 1, KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

36 5. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi Komisijas naudas ienåkumi par maksåjumiem klientu uzdevumå ar kredîtu izsniegßanu saistîtie ienåkumi par maksåjumu kartém par servisa pakalpojumiem klientiem par skaidras naudas operåcijåm påréjie komisijas naudas ienåkumi Komisijas naudas ienåkumi kopå Koncerns/ 2004 LVL '000 3, , LVL '000 3, ,477 Komisijas naudas izdevumi par korespondentbanku pakalpojumiem par maksåjumu kartém påréjie komisijas naudas izdevumi Komisijas naudas izdevumi kopå , , Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña Pe ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem (Zaudéjumi)/ pe ña no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas Kopå Pe ña no pårdoßanai pieejamo vértspapîru pårdoßanas (Zaudéjumi) no tirdzniecîbas portfe a vértspapîru pårdoßanas Pe ña no tirdzniecîbas portfe a vértspapîru pårvértéßana Kopå (Zaudéjumi) no tirdzniecîbas ar citiem finanßu instrumentiem Pe ña/ (zaudéjumi) no citu finanßu instrumentu pårvértéßanas Kopå Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu vértîbas samazinåjuma korekcija Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña kopå Koncerns/ 2004 LVL '000 3,005 (190) 2,815 1,771 (37) 55 1,789 (1,136) 5 (1,131) 3, LVL '000 1, , (41) (2) (20) (22) 340 3, Citi parastie ienåkumi Ienåkumi no lîgumsodiem Ienåkumi no kredît îlu realizåcijas Ienåkumi no telpu nomas Ienåkumi no pamatlîdzek u nomas un pårdoßanas Citi parastie ienåkumi Citi parastie ienåkumi kopå Koncerns/ 2004 LVL ' LVL '

37 8. Administratîvie izdevumi Padomei un valdei izmaksåtais atalgojums Personåla atalgojums Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas Telpu nomas un uzturéßanas izdevumi Reklåmas un mårketinga izdevumi Starpbanku un citi sakaru izdevumi Tehnikas apkalpoßanas izdevumi un kancelejas preces Ziedojumi Izdevumi darbinieku kvalifikåcijas celßanai Nekustamå îpaßuma apsaimniekoßanas izdevumi Citi administratîvie izdevumi Administratîvie izdevumi kopå Koncerns 2004 LVL ' , , LVL ' , , LVL ' , , gadå vidéjais Bankå strådåjoßo darbinieku skaits bija 439 (352). s darbinieku skaits un sadalîjums pa kategorijåm: Vadîba 7 6 PårvalΩu un noda u vadîtåji Påréjie darbinieki Kopå Citi parastie izdevumi Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Izdevumi par starpnieku pakalpojumiem Citi parastie izdevumi 34 5 Citi parastie izdevumi kopå KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

38 10. Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada såkumå Kopå uzkråjumi pårskata gada såkumå Pe ñas un zaudéjumu apré inå iek autie speciålie uzkråjumi Pe ñas un zaudéjumu apré inå iek autie vispåréjie uzkråjumi Aktîvu norakstîßanas izdevumi Kopå uzkråjumi, kas iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå Speciålo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi Vispåréjo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi Iepriekß norakstîto aktîvu atgüßana Kopå uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem, neto Aktîvu norakstîßanas izdevumi Pårdoßanai pieejamo aktîvu vértîbas samazinåjuma korekcija Uzkråjumu samazinåjums valütas kursa svårstîbu rezultåtå Speciålo uzkråjumu samazinåjums aktîvu norakstîßanas rezultåtå Kopå uzkråjumu izmaiñas pårskata gadå Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada beigås Kopå uzkråjumi nedroßiem parådiem pårskata gada beigås Koncerns/ 2004 LVL '000 1, , (302) (105) (7) (414) 351 (2) (31) (367) (49) 910 1,026 1, LVL '000 1, , (582) (20) (602) 41 (40) 15 (72) (117) (173) 1, , gadå pe ñas un zaudéjumu apré inå iek auto speciålo uzkråjumu samazinåjums ietver pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu vértîbas samazinåjuma pozitîvu korekciju 340 tükst. latu apmérå. Kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem struktüra: Koncerns/ Speciålie Vispåréji Speciålie Vispåréjie uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Prasîbas pret kredîtiestådém 105 Kredîti 668 1, Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Uzkråtie ienåkumi 9 13 Påréjie aktîvi 7 80 Kopå 910 1,026 1,

39 11. Nodok i Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Pe ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok a 9,345 7,356 Teorétiski apré inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 1,402 1,398 Paståvîgås atß irîbas Izmaiñas nodok a likmés 31 Nodok a atlaides (267) (324) Faktiskie uzñémumu ienåkuma nodok a izdevumi par pårskata gadu 1,221 1,196 Iepriekßéjå gada uzñémumu ienåkuma nodok a korekcija 13 8 Kopå uzñémumu ienåkuma nodok a izdevumi 1,234 1,204 Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok a apré ins: Nodok a apré ina Nodok a apré ina summa, kas pak auta Nodok a summa, kas pak auta Nodok a laika atß irîbåm likme laika atß irîbåm likme LVL 000 LVL 000 Pamatlîdzek u atlikußås vértîbas finanßu gråmatvedîbå un nodok u vajadzîbåm starpîba 2,397 15% 1,484 15% Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve 1,848 3,443 Vispåréjie un citi uzkråjumi (1,273) (927) Bilances aktîva posteñu pårvértéßana, neto 80 3 Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok a saistîbas 3, , LVL 000 LVL 000 Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada såkumå Palielinåjums/ (samazinåjums), kas iek auts pe ñas un zaudéjumu apré inå 97 (98) (Samazinåjums)/ palielinåjums, kas attiecinåts uz pårvértéßanas rezervi paßu kapitålå (239) 516 Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada beigås Nodok u kustîbas pårskats: nodok a pårmaksa/ (saistîbas) Apré inåts Korekcija par iepriekßéjiem periodiem Samaksåts nodok a (saistîbas) Apré inåts Korekcija par iepriekßéjiem periodiem Samaksåts/ (atgüts) nodok a pårmaksa/ (saistîbas) Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL (61) (11) (1,294) (575) (851) (43) (34) (7) (522) (74) (3) (1,124) (881) (1,282) 390 (51) (13) 1, ,220 (125) (136) 262 KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

40 12. Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Kase 3,774 3,120 Prasîbas pret Latvijas Banku 15,096 6,558 Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm kopå 18,870 9,678 Prasîbas pret Latvijas Banku veido korespondentkonta atlikums gada 31. decembrî. Péc Latvijas s norådîjumiem apré inåtais vidéjais korespondentkonta atlikums Latvijas Bankå nedrîkst büt mazåks par Latvijas s padomes noteikto 4% (3%) rezervju prasîbu apméru, kas tiek noteikts atbilstoßi piesaistîto lîdzek u apméram. Ar gadu no rezerves apré ina båzes tiek izslégti noguldîjumi ar noteikto termiñu ilgåku par 2 gadiem, repo darîjumi un noguldîjumi ar brîdinåjuma termiñu par izñemßanu ilgåku par 2 gadiem gada 31. decembrî bija izpildîjusi ßîs rezervju prasîbas. 13. Prasîbas pret kredîtiestådém Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Prasîbas pret OECD re iona valstîs re istrétåm kredîtiestådém 148,881 53,992 Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 9,715 5,524 Prasîbas pret Latvijå re istrétåm kredîtiestådém 5,677 4,580 Prasîbas pret kredîtiestådém kopå 164,273 64,096 Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (105) Neto prasîbas pret kredîtiestådém 164,273 63, gada 31. decembrî bija nodibinåjusi korespondentattiecîbas ar 24 (26) OECD re iona valstîs re istrétåm kredîtiestådém, 8 (4) Latvijå re istrétåm kredîtiestådém un 26 (28) citås valstîs re istrétåm kredîtiestådém. Korespondentkontu atlikumi Diennakts noguldîjumi Droßîbas depozîti Termiñnoguldîjumi Prasîbas pret kredîtiestådém kopå Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem Neto prasîbas pret kredîtiestådém Prasîbas pret kredîtiestådém OECD Citås Kopå Kopå re ionå Latvijå valstîs LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL ,979 1,544 9,713 49,236 35,827 48,375 48,375 15, ,527 3, ,373 12, ,881 5,677 9, ,273 64,096 (105) 148,881 5,677 9, ,273 63,991 38

41 Prasîbu pret kredîtiestådém koncentråcijas risks: Atlikumi virs 15,000,000 LVL skaits skaits OECD re iona valstîs re istrétås kredîtiestådes 4 1 Atlikumi no 5,000,000 lîdz 15,000,000 LVL OECD re iona valstîs re istrétås kredîtiestådes 7 2 Atlikumi lîdz 5,000,000 LVL OECD re iona valstîs re istrétås kredîtiestådes citu valstu kredîtiestådes Latvijå re istrétås kredîtiestådes 8 4 Kopå OECD re iona valstîs re istrétås kredîtiestådes citu valstu kredîtiestådes Latvijå re istrétås kredîtiestådes Kredîti Koncerns/ Kredîti LVL 000 LVL 000 Hipotekårie kredîti privåtpersonåm måjok a iegådei Parastie kredîti Izmantoto kredîtlîniju atlikumi Påréjie hipotekårie kredîti Finanßu lîzings Maksåjumu karßu debeta atlikumi Klientu noré inu kontu debeta atlikumi Droßîbas depozîti Kredîti kopå Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem Neto kredîti 70,530 35,962 17,060 13, ,661 (1,694) 137,967 22,786 22,384 10,049 8,073 1, ,260 (1,550) 64, gadå s vadîba ir saglabåjusi politiku veidot vispåréjos uzkråjumus standarta kredîtiem, kas nav nodroßinåti ar depozîtiem. Vispåréjie uzkråjumi privåtpersonåm izsniegtajiem kredîtiem tiek noteikti atbilstoßi s iekßéjå kredîtreitinga kategorijai robeωås no 0.10% lîdz 1% (0.35% lîdz 1%) no neatmaksåtås kredîta pamatsummas, savukårt vispåréjie uzkråjumi uzñémumiem izsniegtajiem kredîtiem un nenodroßinåtiem maksåjumu karßu kredîtiem tiek veidoti attiecîgi 1.5% (1.5%) un 2% (2%) apmérå. Vispåréjie uzkråjumi overdraftiem ir noteikti atbilstoßi overdraftu programmåm, attiecîgi 0% 1.5% (0% 1.5%) no neatmaksåtås overdrafta pamatsummas. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

42 Kredîtu sadalîjums péc aizñéméja veida: Koncerns/ Aizñéméja veids LVL 000 LVL 000 Privåtuzñémumi s darbinieki Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe ñas institücijas Paßvaldîbu uzñémumi Citas privåtpersonas Kredîti kopå Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem Neto kredîti 49,055 2, , ,661 (1,694) 137,967 31,681 1, ,126 66,260 (1,550) 64,710 Atbilstoßi Latvijas kredîtieståωu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu personu grupu, kas nav saistîta ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu kapitåla. Savukårt visåm ar kredîtiestådi saistîtåm personåm riska darîjumu kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 15% no kredîtiestådes paßu kapitåla gada 31. decembrî bija izpildîjusi iepriekßminétås prasîbas par saistîto un nesaistîto personu kreditéßanu. Kredîtu sadalîjums péc procentu uzkråßanas (atzîßanas) principa: Koncerns/ Procentu uzkråjumu princips LVL 000 LVL 000 Kredîti, kuriem procenti bija uzkråti 138,945 65,223 Kredîti, kuriem procentu uzkråßana pårtraukta 716 1,037 Kredîti kopå 139,661 66,260 Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (1,694) (1,550) Neto kredîti 137,967 64,710 Uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjums péc tautsaimniecîbas nozarém: Koncerns/ Tautsaimniecîbas nozare* LVL 000 LVL 000 Tirdzniecîba Nekustamå îpaßuma pårvaldîßana Büvniecîba Transports un sakari Rüpniecîba Finanßu starpniecîba Citas pakalpojumu nozares Lauksaimniecîba un meωsaimniecîba Påréjås nozares Bruto uzñémumiem izsniegtie kredîti kopå 16,777 14,182 5,619 4,072 2,612 2,056 1, ,374 49,245 9,191 8,125 3,343 1,729 3,164 1, ,529 31,760 * Kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir lîdz 1 gadam, tautsaimniecîbas nozaru dalîjumu nosaka péc aizñéméja darbîbas veida, savukårt kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir ilgåks par 1 gadu, péc izsniegtå aizdevuma mér a (péc tås nozares, kuras attîstîbai tas izsniegts). 40

43 Finanßu lîzinga prasîbas: Koncerns/ Bruto ieguldîjumi finanßu lîzingå LVL 000 LVL 000 lîdz vienam gadam 21 no 1 lîdz 5 gadiem 1,034 1,792 Kopå ieguldîjumi finanßu lîzingå, bruto 1,034 1,813 Atskaitot nenopelnîtos procentu ienåkumus (67) (136) Finanßu lîzinga prasîbas, bruto 967 1,677 Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (3) (1) Neto finanßu lîzinga prasîbas kopå 964 1,676 Visas finanßu lîzinga prasîbas izriet no transporta lîdzek u lîzinga. 15. Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri KredîtieståΩu paråda vértspapîri Privåtuzñémumu paråda vértspapîri Valsts uzñémumu paråda vértspapîri Paßvaldîbu paråda vértspapîri Finanßu institüciju paråda vértspapîri Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu kopå Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem Neto paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Koncerns/ LVL 000 LVL ,689 33,140 46,540 46,236 23,555 21,172 3,501 1,619 1,720 1, , ,986 (226) (237) 98, ,749 s îpaßumå esoßo paråda vértspapîru sadalîjums péc ieguldîjuma veida: Koncerns/ Pårdoßanai pie- Tirdzniecîbas Pårdoßanai pie- Tirdzniecîbas ejamie vértspapîri portfe a vértspapîri ejamie vértspapîri portfe a vértspapîri LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri Latvijas kredîtieståωu paråda vértspapîri OECD re iona valstu emitenti Centrålo valdîbu paråda vértspapîri KredîtieståΩu paråda vértspapîri Privåtuzñémumu paråda vértspapîri Citu valstu emitenti 8, ,665 32, ,677 7,619 25,145 1,479 1,622 Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri Paßvaldîbu paråda vértspapîri KredîtieståΩu paråda vértspapîri Finanßu institüciju vértspapîri Valsts uzñémumu paråda vértspapîri Privåtuzñémumu paråda vértspapîri Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu kopå Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem Neto paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 7,680 1,565 12,445 1,090 3,396 22,478 96,914 (226) 96, ,133 2,133 16,436 1,663 18, ,650 99,040 (237) 98, ,043 3,946 3,946 KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

44 s pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfe a sadalîjums: Koncerns/ Likviditåtes Investîciju uz neno- Likviditåtes Investîciju uz nenoportfelis teiktu laiku portfelis portfelis teiktu laiku portfelis LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri Latvijas kredîtieståωu paråda vértspapîri OECD re iona valstu emitenti Centrålo valdîbu paråda vértspapîri KredîtieståΩu paråda vértspapîri Privåtuzñémumu paråda vértspapîri Citu valstu emitenti ,184 32,625 7,600 1, ,147 3,402 25,145 4,530 4,217 1,479 Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri Paßvaldîbu paråda vértspapîri KredîtieståΩu paråda vértspapîri Finanßu institüciju vértspapîri Valsts uzñémumu paråda vértspapîri Privåtuzñémumu paråda vértspapîri Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu kopå Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem Neto paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 38,820 38,820 7,680 1,565 12,445 1,090 3,396 22,478 58,094 (226) 57,868 32,694 32,694 16,436 1,663 18, ,650 66,346 (237) 66,109 Izvértéjot s pårdoßanai pieejamo vértspapîru portfe a ieguldîjumu riska pakåpi, gada 31. decembrî bija izveidojusi speciålos uzkråjumus Argentînas valsts paråda vértspapîriem 226 (237) tükst. latu apmérå gada 31. decembrî bija ie îlåjusi Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîrus bilances vértîbå 1,962 (2,872) tükst. latu repo darîjuma veikßanai gada 31. decembrî s visi paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, izñemot viena privåtuzñémuma paråda vértspapîrus 1,589 (322.6) tükst. latu vértîbå, tiek kotéti birωås. 16. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu un gada 31. decembrî visi s ieguldîjumi akcijås ir klasificéti kå pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi. Koncerns/ BirΩå kotétås BirΩå nekotétås BirΩå kotétås BirΩå nekotétås akcijas akcijas akcijas akcijas LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Årvalstu uzñémumu akcijas Latvijas uzñémumu akcijas 30 Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu kopå

45 17. Atvasinåtie lîgumi Nåkamå tabula atspogu o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patieso vértîbu. Årvalstu valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir no ßiem darîjumiem sañemamå summa. Påréjo finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir ßo instrumentu båzes aktîva vértîba. Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba Prasîbas Saistîbas Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Årvalstu valütas maiñas darîjumi LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Spot darîjumi 7,941 5, Atvasinåtie lîgumi Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 5,943 2, Valütas maiñas darîjumi 22,897 2, , Årvalstu valütas maiñas darîjumi kopå 36,781 9, , Procentu likmju atvasinåtie lîgumi BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie 16,292 4, Procentu likmju atvasinåtie lîgumi kopå 16,292 4, Årvalstu valütas maiñas spot darîjumu rezultåts ir atspogu ots bilances posteños påréjie aktîvi un påréjås saistîbas. 18. Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå s lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå pårskata gada beigås: Uzñéméjdarbîbas Iegådes Kapitåla Iegådes Kapitåla veids vértîba da a vértîba da a Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå LVL 000 (%) LVL 000 (%) A/s AB Konsultåcijas Konsultatîvie pakalpojumi 12 30% 12 30% Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå kopå Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå gada 8. martå iegådåjås 100% kapitåla da u uzñémumå SIA Hanzas 16a, kura darbîbas veids ir operåcijas ar nekustamo îpaßumu. Meitas uzñémuma iegådes mér is bija uzñémumam piederoßå zemes gabala iegåde. Kopéjå iegådes cena bija tükst. latu. Meitas uzñémuma pamatkapitåls ir 130 tükst. latu, bet paßu kapitåls, ieskaitot kapitalizéjamo parådu, iegådes brîdî bija 125 tükst. latu. Iegådes cenas pårsniegums pår paßu kapitålu ir attiecinåts uz zemes gabala vértîbu gada aprîlî ieguldîja vél 5 tükst. latu, apmaksåjot atlikußås kapitåla da as. SIA Hanzas 16a juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

46 20. Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek i Nemateriålie aktîvi Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem Kopå nemateriålie aktîvi Zeme kas un îpaßuma uzlabojumi Nomåtå îpaßuma uzlabojumi Ieguldîjumi nekustamajos îpaßumos Transporta lîdzek i Biroja aprîkojums EDA iekårtas Påréjie pamatlîdzek i Avansa maksåjumi par pamatlîdzek iem Kopå pamatlîdzek i Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek i to atlikußajå vértîbå kopå Koncerns LVL 000 LVL 000 LVL ,718 4,718 4, ,554 10,854 1, ,752 1, ,980 19,280 8,694 20,769 20,069 9,204 Izmaiñas Koncerna un s nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek os, izñemot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos: Kopå, kas un Nomåtå atskaitot Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek i aprîkojums maksåjumus LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL gada 1. janvårî Pårskata gadå iegådåtie , ,192 1,628 9,646 2,854 Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie Pårskata gadå pårklasificétie gada 31. decembrî (254) 5,108 (9) 732 (60) 469 (164) 254 4,910 (233) 12, gada 1. janvårî ,678 2,482 Pårskata gadå apré inåtais nolietojums ,195 Nolietojuma norakstîßana (7) (35) (161) (203) gada 31. decembrî ,259 3, gada 1. janvårî , ,514 7, gada 31. decembrî , ,651 8,793 Nolietojuma likme (lineårå metode) 20% 5% 10-25% 20% 10-33% 44

47 Izmaiñas Koncerna un s ieguldîjumos nekustamajå îpaßumå: gada 1. janvårî Pårskata gadå iegådåtie gada 31. decembrî Koncerns Zeme kas Kopå Zeme kas Kopå LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL ,422 1, ,422 1,522 9, ,158 9, ,458 10,040 1,640 11,680 9,340 1,640 10, gada 1. janvårî Pårskata gadå apré inåtais nolietojums gada 31. decembrî gada 1. janvårî gada 31. decembrî Nolietojuma likme (lineårå metode) ,040 1,375 1,514 5% 1,475 11, ,340 1,375 1,514 5% 1,475 10, gada 31. decembrî s ieguldîjumu nekustamajos îpaßumos tirgus vértîba bija 44,967 tükstoßi latu, savukårt Koncerna ieguldîjumu tirgus vértîba bija 46,581 tükstotis latu. Péc s vadîbas ieskatiem, nekustamå îpaßuma ticamåkå tirgus vértîba tika noteikta, pamatojoties uz vairåku neatkarîgu nekustamå îpaßuma vértétåju iesniegtajiem novértéjumiem. Nekustamo îpaßumu pårdoßanas vértîba var atß irties no noteiktås tirgus vértîbas, jo ßådu nekustamo îpaßumu tirgus nav pietiekami attîstîts. Nomas un îres ienåkumi gadå no ieguldîjumiem nekustamajå îpaßumå bija 136 tükstoßi latu, apsaimniekoßanas izdevumi 129 tükstoßi latu, t.sk. izdevumi ienåkumus nenesoßu ieguldîjumu nekustamajos îpaßumos uzturéßanai 7 tükstoßi latu. 21. Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Uzkråtie procentu ienåkumi 1,657 1,647 Nåkamo periodu izdevumi Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi kopå 1,735 1,694 Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (9) (13) Neto nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 1,726 1,681 Uzkråtos procentu ienåkumus galvenokårt veido uzkråtie procentu ienåkumi no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu, kas gada 31. decembrî bija 1,363 (1,412) tükst. latu. 22. Påréjie aktîvi Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Uzñémumu ienåkuma nodok a pårmaksa 224 Maksåjumu karßu klîringa atlikumi Pårdoßanai paredzétais îpaßums neto Spot darîjumu rezultåts 18 9 Neto citi îstermiña aktîvi Neto påréjie aktîvi 1, KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

48 23. Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm iedalîjums péc darîjuma partnera rezidences: Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Saistîbas pret citu valstu kredîtiestådém 2, Saistîbas pret Latvijas Republikå re istrétåm kredîtiestådém 2, Saistîbas pret Latvijas Banku 1,980 2,450 Saistîbas pret OECD valstîs re istrétajåm kredîtiestådém 1,381 Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm kopå 8,191 3,830 Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm sadalîjums péc to atmaksas termiña: Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 6,211 1,188 Repo darîjums 1,980 2,450 Diennakts depozîti 192 Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm kopå 8,191 3, Noguldîjumi Koncerns Noguldîtåja veids LVL 000 LVL 000 LVL 000 Privåtuzñémumi Privåtpersonas Valsts uzñémumi Centrålås valdîbas Paßvaldîbas Finanßu institücijas Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe ñas institücijas Noguldîjumi kopå 348,328 28,550 2,962 1, , ,334 28,550 2,962 1, , ,893 25, ,336 Koncerns Noguldîtåju rezidences vieta LVL 000 LVL 000 LVL 000 Rezidenti 26,753 26,759 11,641 Nerezidenti 355, , ,695 Noguldîjumi kopå 382, , ,336 46

49 25. Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Uzkråtie procentu maksåjumi Uzkråjumi darbinieku atva inåjumu apmaksai Påréjie uzkråtie izdevumi Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi kopå 1, Påréjås saistîbas Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Nenoskaidrotås summas 14, Påréjås nodok u saistîbas Maksåjamås dividendes 1 1 Nauda ce å 149 Uzñémumu ienåkuma nodok a saistîbas 522 Citas saistîbas Påréjås saistîbas kopå 14, Postenî Nenoskaidrotås summas ir iek autas sañemtås naudas pårskaitîjumu summas 13,468 tükstoßu latu apmérå, kuråm atbilstoßi s naudas pårskaitîjumu uzraudzîbas procedüråm nepiecießams veikt papildu izmekléßanu attiecîbå uz to izcelsmi. Lîdz ßîs izmekléßanas pabeigßanai ßie naudas lîdzek i nav pieejami s klientiem. Attiecîbå uz ßîm nenoskaidrotåm summåm paståvîgi uzglabå savos korespondentkontos nepiecießamos naudas lîdzek us, lai, pabeidzot izmekléßanas procedüras, varétu izpildît ßos naudas pårskaitîjumus. 27. Årpusbilances posteñi Koncerns/ Iespéjamås saistîbas LVL 000 LVL 000 Galvojumi un garantijas Akreditîvi Iespéjamås saistîbas kopå 3,297 1,813 5,110 1, ,798 Saistîbas pret klientiem Pieß irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti Neizmantotås kredîtlînijas Maksåjumu karßu neizmantotie limiti Noslégtie lîgumi par nemateriålo aktîvu iegådi Noslégtie lîgumi par påréjo pamatlîdzek u iegådi Noslégtie lîgumi par nekustamå îpaßuma iegådi Noslégtie lîgumi par ékas rekonstrukciju Saistîbas pret klientiem kopå Iespéjamås saistîbas un saistîbas pret klientiem kopå 12,658 8,911 1, ,779 28,889 8,806 9,728 1, , ,866 23,664 KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

50 Aktîvi pårvaldîßanå 6,685 (4,138) tükstoßi latu apmérå iek auj kredîtus, kas izsniegti, izmantojot klientu uzticétos lîdzek os. Par kredîtrisku un citiem riskiem, kas saistîti ar ßådi izsniegtiem kredîtiem, atbild klients, kurß ßos lîdzek us uzticéjis i. 28. Pakårtotås saistîbas gadå sañéma subordinétos aizdevumus 13 milj. ASV dolåru apmérå. Subordinétie aizdevumi ir iek auti s paßu kapitåla apré ina otrajå lîmenî. Aizdevéjiem saskañå ar noslégto subordinétå aizdevuma lîgumu nosacîjumiem nav tiesîbu prasît ßo aizdevumu pirmstermiña atmaksu un nav tiesîbu pårvérst subordinétos aizdevumus s pamatkapitålå. % no visa Lîguma Lîguma Aizdevuma subordinétå Procentu noslégßanas atmaksas apmérs kapitåla likme Valüta datums datums Aizdevéjs LVL 000 Multicross LLC Euro swiss LLC Kopå lielåkie aizdevéji 2,580 2,580 5, USD USD USD Påréjie aizdevéji rezidenti USD nerezidenti 1, USD Påréjie aizdevéji, kopå 1, USD Kopå 6, USD Påréjo aizdevéju da a (katram aizdevéjam atseviß i) nepårsniedz 10% no subordinétå kapitåla kopsummas. 29. Apmaksåtais pamatkapitåls gada 31. decembrî s re istrétais un apmaksåtais pamatkapitåls bija 15 milj. (10 milj.) latu. s pamatkapitålu veido tikai parastås akcijas ar balsstiesîbåm. Vienas akcijas nominålvértîba ir 150 (100) latu gada 31. decembrî i bija 146 (149) akcionåri, tajå skaitå 28 (30) juridiskås un 118 (119) privåtpersonas, ar kopéjo akciju skaitu s valdes locek iem tießå veidå pieder 90.99% (90.72%) no s pamatkapitåla un padomes locek iem 4.35% (4.35%) no s pamatkapitåla. s lielåkie akcionåri un saistîto akcionåru grupas: Apmaksåtais % no visa apmaksåtå Apmaksåtais % no visa apmaksåtå pamatkapitåls pamatkapitåla pamatkapitåls pamatkapitåla LVL 000 LVL 000 O egs Fi s 6, , Saistîto akcionåru grupa Ernests Bernis 6, , Nika Berne Kopå saistîto akcionåru grupa 6, ,

51 30. Darîjumi ar saistîtåm personåm Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét Koncerna darbîbu, padomes un valdes locek i, vadoßie darbinieki, viñu tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un Koncerna radniecîgie un saistîtie uzñémumi Summa Nosacîjumi Summa Nosacîjumi Saistîtåm personåm izsniegtie kredîti LVL 000 LVL 000 Vadîbai 605 4%-10% 539 4%-10% Saistîtåm juridiskåm personåm 1,377 4%-9% 1,672 4%-9% Citåm saistîtåm privåtpersonåm 465 4%-13% 68 4%-10% Kredîti saistîtåm personåm kopå 2,447 2,279 Pieß irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti 92 4%-10% 117 4%-10% Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (171) (156) Kredîti un pieß irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti kopå, neto 2,368 2,240 Procentos no paßu kapitåla, % (skat. 33. pielikumu) gada 31. decembrî saistîto personu noguldîjumi Bankå bija 629 (231) tükst. latu. Visiem no saistîtåm personåm piesaistîtiem noguldîjumiem procenti tiek maksåti atbilstoßi s piedåvåtajai standarta procentu likmei. saistîtåm personåm ir izsniegusi arî garantijas par American Express kredîtkartém 10 (11) tükst. latu apmérå. Procentu ienåkumi un izdevumi darîjumos ar saistîtåm personåm: LVL 000 LVL 000 Procentu ienåkumi Procentu izdevumi Nauda un tås ekvivalenti Koncerns/ LVL 000 LVL 000 Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 18,870 9,678 Prasîbas pret kredîtiestådém 147,953 62,441 Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (8,191) (3,830) Nauda un tås ekvivalenti kopå 158,632 68, Iespéjamås nodok u saistîbas gadå Latvijas Republikas Valsts ieñémumu dienests (VID) Bankå veica nodok u pårbaudes par un gadu gada 2. jülijå no VID tika sañemts lémums, kurå tas ir ierosinåjis veikt labojumus ßo periodu nodok u apré inåßanå, kå rezultåtå ir apré inåti papildu nodok i un soda naudas 597 tükst. latu apmérå. nepiekrita papildu nodok u apré inam un soda naudåm 553 tükst. latu apmérå un ir pårsüdzéjusi ßo VID lémumu likumdoßanå noteiktajå kårtîbå. s vadîba uzskata, ka tai neradîsies bütiski papildu nodok u izdevumi ßî VID lémuma rezultåtå, un tås pozîcija ir pietiekami stipra, lai panåktu labvélîgu risinåjumu. Tådéjådi ßajå pårskatå nav iek auti nekådi uzkråjumi iespéjamåm nodok u saistîbåm. Administratîvå rajona tiesa gada 6. jülijå ir plånojusi izskatît Aizkraukles bankas südzîbu par VID eneråldirektora lémumu noteikt kredîtiestådei papildu maksåjamos uzñémumu ienåkuma nodokli un soda naudas. KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

52 33. Kapitåla pietiekamîba s kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir apré inåts saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem par banku kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré inåßanu. Koncerns/ Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi LVL 000 LVL 000 apmaksåtais pamatkapitåls akciju emisijas uzcenojums rezerves kapitåls iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe ña paßas akcijas bankas îpaßumå nemateriålie aktîvi pårskata perioda auditétå pe ña (kas nav paredzéta dividenωu izmaksai) Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi kopå 15, ,500 3,413 (789) 6,111 25,490 10, ,250 4,310 (3) (510) 4,352 19,654 Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve (55%) subordinétais kapitåls (80%) Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi kopå Paßu kapitåls kopå s portfe a kredîtriska kapitåla prasîba Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba Pozîcijas riska kapitåla prasîba Darîjuma partnera riska kapitåla prasîba Tirgus risku kapitåla prasîbu kopsumma Kapitåla prasîbu kopsumma, 8% (10%) Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%) Minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%) 865 5,366 6,231 31,721 19, , ,609 1,609 21,263 16, ,

53 s portfe a kredîtriska kapitåla prasîbas apré ins: Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbas Riska pakåpe (%) Svértie aktîvi Aktîvi LVL 000 LVL 000 Kase un prasîbas pret Latvijas Banku Prasîbas pret kredîtiestådém: pret OECD re iona un ES valstu kredîtiestådém pret LR kredîtiestådém pret citu valstu kredîtiestådém Kredîti: kas nodroßinåti ar kredîtiestådé uz laiku izvietotu termiñnoguldîjumu kas pilnîbå nodroßinåti ar zemesgråmatå re istrétu nekustamå îpaßuma hipotéku påréjie kredîti Pårdoßanai pieejamie paråda vértspapîri: LR valdîbas paråda vértspapîri OECD re iona un ES valstu centrålo valdîbu un ßo valdîbu garantétie paråda vértspapîri citu valstu centrålo valdîbu, centrålo banku un paßvaldîbu paråda vértspapîri OECD re iona valstu kredîtieståωu paråda vértspapîri citu valstu kredîtieståωu paråda vértspapîri privåtuzñémumu un finanßu institüciju paråda vértspapîri Tirdzniecîbas portfe a paråda vértspapîri Nåkamo periodu izdevumi Uzkråtie ienåkumi: uzkråtie ienåkumi ar 0% riska pakåpi uzkråtie ienåkumi ar 20% riska pakåpi uzkråtie ienåkumi ar 50% riska pakåpi uzkråtie ienåkumi ar 100% riska pakåpi tirdzniecîbas portfe a uzkråtie procentu ienåkumi Atvasinåtie lîgumi Nemateriålie aktîvi Pamatlîdzek i, lîdzdalîba saistîto un radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå, akcijas un påréjie aktîvi Aktîvi kopå Årpusbilances posteñi Årpusbilances posteñi ar nosacîto 100% korekcijas pakåpi Garantijas, kas nodroßinåtas ar noguldîjumiem Påréjås garantijas Neatsaucamie rezerves akreditîvi, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem Påréjie neatsaucamie rezerves akreditîvi Lîgumi par aktîvu pirkßanu nåkotné Årpusbilances posteñi ar nosacîto 50% korekcijas pakåpi Dokumentårie akreditîvi, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem Påréjie dokumentårie akreditîvi Saistîbas pret klientiem ar nosacîto 50% korekcijas pakåpi 0% riska pakåpe 50% riska pakåpe 100% riska pakåpe Årpusbilances posteñi ar nosacîto 20% korekcijas pakåpi Dokumentårie akreditîvi, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem Påréjie dokumentårie akreditîvi, kas nodroßinåti ar preçu iekraußanu vai nosütîßanu apliecinoßu dokumentu îlu Årpusbilances posteñi kopå Årvalstu valütas maiñas atvasinåtie lîgumi (1%-1.5%) 20% riska pakåpe 50% riska pakåpe 100% riska pakåpe Årvalstu valütas maiñas atvasinåtie lîgumi kopå Kopå s portfe a kredîtriska kapitåla prasîba 18, ,529 5,677 9,067 * s tirdzniecîbas portfe a aktîviem un atvasinåtiem lîgumiem kapitåla prasîbu apré ina pozîcijas riska un darîjuma partnera riska kapitåla prasîbas ietvaros. ** Paßu kapitåla samazinåjuma posteñi. 1,976 54,902 81,089 8,096 7,221 8,464 33,140 12,445 27,322 2, , , , , ,957 5,699 14, , , * * * ** ,906 1,135 9,067 27,451 81,089 8,464 6,628 12,445 27, ,100 21, , , ,425 7, , ,863 19,189 KONSOLID TAIS PÅRSKATS I AIZKRAUKLES BANKA I GADA PÅRSKATS

54 Revidentu ziñojums A/s "Aizkraukles banka" akcionåriem SIA Ernst & Young Baltic 11. novembra krastmala 23 Rîga, LV-1050 Latvija Tålr.: Fakss: Més esam veikußi a/s Aizkraukles banka un tås meitas uzñémuma (turpmåk tekstå Koncerns) gada konsolidéto finanßu pårskatu un a/s Aizkraukles banka (turpmåk tekstå ) gada finanßu pårskatu, kas atspogu oti no 21. lîdz 51. lappusei, revîziju. Revidétie finanßu pårskati ietver Koncerna un s gada 31. decembra bilanci, gada pe ñas un zaudéjumu apré inu, kapitåla un rezervju izmaiñu pårskatu, naudas plüsmas pårskatu un attiecîgos pielikumus. Par ßiem finanßu pårskatiem ir atbildîga s vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu, ko izsakåm par ßiem finanßu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto revîziju. Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveωu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti nosaka, ka mums jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos nav bütisku k üdu. Revîzija ietver finanßu pårskatos norådîto summu un citas finanßu pårskatos ietvertås informåcijas pamatojuma pårbaudi izlases veidå. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu vadîbas izdarîto pieñémumu, kå arî vispåréju finanßu pårskatu satura izvértéjumu. Uzskatåm, ka veiktå revîzija ir devusi pietiekamu pamatojumu müsu atzinuma izteikßanai. Müsupråt iepriekß minétie finanßu pårskati sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Koncerna un s finansiålo ståvokli gada 31. decembrî, kå arî tås darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu gadå saskañå ar Starptautisko gråmatvedîbas standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem. Ernst & Young Baltic SIA Licence Nr. 17 Per Moller Diåna Krißjåne Personas kods: Personas kods: Valdes loceklis LR zvérinåta revidente Sertifikåts Nr. 124 Rîgå, gada 24. februårî 52

55 Rhino Design Agency, 2005 Photo: I. Stürmanis, M. Loçmelis, R. Vanags, V. Masteiko, Corbis

56 Aizkraukles Elizabetes iela 23, Rîga, LV 1010, Latvija Klienta lînija: Tålr.: ; fakss: e-pasts: