vai, bet kad 4 stāsti par redzēto Kā kļūt par labu skolas vadītāju Planšetdatori skolās nevis Kā saprast pusaudzi. mūzikas valodā Ar sauli acīs.

Transkripts

1 Nr. 7; Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem 4 stāsti par redzēto pasaules lielākajā izglītības informācijas tehnoloģiju izstādē un vienā no Lielbritānijas inovatīvākajām skolām Planšetdatori skolās nevis vai, bet kad Kā saprast pusaudzi. Turpinām iepriekšējā numurā iesākto tēmu Matemātikas apguve mūzikas valodā Pētījums. Vidusskolu skolotāju apmierinātība ar darbu un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana Labsajūtas un labizjūtas vingrinājumi Ar sauli acīs. Kursi Portugālē Outdoor Leadership Kā kļūt par labu skolas vadītāju METODISKIE MATERIĀLI Prezentācijas interaktīvā režīmā sākumskolā jeb aizraujoši mācīties un mācīt ar Microsoft rīku Mouse Mischief Filmas, to žanri, sižets un aktieri. Kā organizēt interesantākas mācību stundas angļu valodā Vāka foto: 1

2 saturs NUMURA TĒMA 3 Planšetdatori skolās nevis vai, bet kad. Latvijā aptuveni gadu ik pa laikam tiek uzjundīts jautājums par planšetdatoru ieviešanu skolās, sākot ar nepieciešamību digitalizēt mācību līdzekļus un beidzot ar publisko paziņojumu, ka, sareizinot 100 latus ar 200 tūkstošiem skolēnu, iegūstam 20 miljonus latu, kas jāizmanto planšetdatoru iegādei. Tajā pašā laikā vairākās pasaules valstīs planšetdatoru lietošana mācību stundās jau vismaz gadu ir realitāte gada nogalē publicēts Lielbritānijā veikts pētījums par to, kā planšetdatoru lietošana mācību stundās ietekmē skolēnus, skolotājus un vecākus. Rezultāti ir pozitīvi. Pētījuma autori uzskata, ka planšetdatoru izmantošana mācībās visā pasaulē ir nevis vai, bet kad jautājums. 6 SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS Izcili un jēgpilni. Janvāra beigās Londonā notika vairāki starptautiski izglītības nozares notikumi: Pasaules izglītības forums, kas kopā pulcēja izglītības ministrus no visas pasaules, lielākā izglītības informācijas tehnoloģiju izstāde BETT 2013 Show, kā arī daudz citu pasākumu dažādām mērķa grupām. Latvijas delegācijas pārstāvjiem, tostarp arī skolu dalībniekiem, bija iespēja apmeklēt izstādi, uzzināt par jaunajām iniciatīvām IT izmantošanai mācībās, piedalīties dažādos semināros, kā arī apmeklēt vienu no Lielbritānijas inovatīvākajām skolām. Par to, kas redzēts, dzirdēts un kāda pieredze, secinājumi un idejas atvestas mājās, piedāvājam četru ekspertu stāstus. 14 SKOLOTĀJS UN SKOLĒNS Kā saprast pusaudzi. Turpinām iepriekšējā numurā iesākto tēmu. Jūsu bērns ir pusaudzis? Viņa atzīmes sākušas klibot? Ir kāda nobastota stunda? Jums pasliktinājušās attiecības? Šeit pastāstīšu, kāds varētu būt vieglāks pusaudža periods un kāds smagāks, un ko pieaugušie var darīt, lai šis laiks paietu bez lieliem zaudējumiem un pārdzīvojumiem. Praktiski ieteikumi skolotājiem. Baiba Gerharde, RSU Psihosomatikas klīnikas ārste psihoterapeite. 16 IZGLĪTĪBAS PROJEKTS Matemātikas apguve mūzikas valodā. Līdz šim Latvijā nav bijusi pieredze, kur mūzika tiktu izmantota kā palīglīdzeklis, lai mērķtiecīgi apgūtu matemātiku, taču nākamajos divos gados, īstenojot projektu DO.RE.MAT (Decrease Obstacles Related to MAthematics Teaching), kurā iesaistījies arī Valsts izglītības satura centrs (VISC), mēs redzēsim, kā, sitot muzikālu takti, tiks apgūtas matemātiskas darbības ar daļskaitļiem. SKOLOTĀJA PIEREDZE 18 Ar sauli acīs gada martā man bija iespēja būt Portugālē kursos Outdoor Leadership. Būt Portugālē ar sauli acīs. Kāpēc ar sauli acīs? Ilona Sāre, Kusas pamatskolas skolotāja. 20 IZGLĪTĪBAS PĒTĪJUMS Vidusskolu skolotāju apmierinātība ar darbu un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana. Pedagogu profesijā galvenais motivējošais faktors nav atalgojums, bet gan darbs ar bērniem un vēlme nodrošināt sociālu labumu. Dr. paed. Aija Peršēvica. SKOLOTĀJA VIEDOKLIS 24 Kā kļūt par labu skolas vadītāju. Tāpat kā lielākā daļa skolotāju, esmu sava darba fanāte. Tā kā man ir arī administratora darba pieredze, par visiem 100% esmu pārliecināta laba skola sākas ar labu vadību. Un vadības galva ir skolas direktors. Ja atļauts pašai sev piebilst vietnieki mēdz būt kardināli. Māra Bērente, skolotāja. 27 PRAKTISKAS NODARBĪBAS SKOLOTĀJIEM Labsajūtas un labizjūtas vingrinājumi (1. daļa). Kaspars Bikše, psihologs, lektors Dānijā. 30 METODISKIE MATERIĀLI Filmas, to žanri, sižets un aktieri. Kā organizēt interesantākas mācību stundas angļu valodā. Eva Zučika-Kuzņecova, Balvu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja. Prezentācijas interaktīvā režīmā sākumskolā jeb aizraujoši mācīties un mācīt ar Microsoft rīku Mouse Mischief. Helga Mezīte, Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatore, Valmieras sākumskolas skolotāja. Iespējas, ko sniedz tehnoloģijas Šajā žurnāla numurā lielākoties runājam par informācijas tehnoloģiju iespējām, ko tās sniedz mācību procesā. Un ne bez pamata, jo jāatzīst, ka pēdējā laikā par to tiek runāts arvien aktīvāk. Te ministrs Roberts Ķīlis uzjunda tēmu par planšetdatoru iegādi un izmantošanu skolās, te kāda skola projekta laikā ievieš mācību klasi, kurā tiek izmantoti ipad, te mūsējie dodas vizītē uz Londonu, lai apskatītu jaunākās iniciatīvas un pavērotu darbu inovatīvakajās skolās. Viens ir skaidrs mēs virzāmies uz tehnoloģiju arvien aktīvāku izmantošanu mācību procesā, un arī planšetdatoru ieviešana ir tikai laika jautājums. Lai arī, protams, netrūkst iebildumu, ieguvumu ir salīdzināmi vairāk. Turklāt informācijas tehnoloģijas var sniegt reālu atbalstu, lai veidotu individualizētu mācību procesu. Lielbritānijā veiktais pētījums par to, kā planšetdatoru lietošana mācību stundās ietekmē skolēnus, skolotājus un vecākus, pierādījis, ka rezultāti ir pozitīvi. Taču jāatceras, ka neviena tehnoloģija bez pareizas mācību pieejas un metodes nevar sniegt rezultātu. Tāpēc noteikti mērķtiecīgi jādomā par skolotāju digitālo pratību. Par šiem tematiem lasiet mūsu šīs nedēļas numurā daudz ideju, viedokļu un atziņu no cilvēkiem, kas darbojas izglītībā un meklē jaunas iespējas! Lai mums visiem izdodas atrast savas iespējas! Violeta Brenčeva, žurnāla Skolas Vārds redaktore 2

3 numura tēma Planšetdatori skolās nevis vai, bet kad Nika Aleksejeva, žurnāliste Latvijā aptuveni gadu ik pa laikam tiek uzjundīts jautājums par planšetdatoru ieviešanu skolās, sākot ar nepieciešamību digitalizēt mācību līdzekļus un beidzot ar publisko paziņojumu, ka, sareizinot 100 latus ar 200 tūkstošiem skolēnu, iegūstam 20 miljonus latu, kas jāizmanto planšetdatoru iegādei. Tajā pašā laikā vairākās pasaules valstīs planšetdatoru lietošana mācību stundās jau vismaz gadu ir realitāte gada nogalē publicēts Lielbritānijā veikts pētījums par to, kā planšetdatoru lietošana mācību stundās ietekmē skolēnus, skolotājus un vecākus. Rezultāti ir pozitīvi. Pētījuma autori uzskata, ka planšetdatoru izmantošana mācībās visā pasaulē ir nevis vai, bet kad jautājums. LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško jau pagājušā gada vasarā par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa plāniem planšetdatorus katrā Latvijas skolā ieviest nākamo trīs gadu laikā bija visai skeptiska. Kā vienu no argumentiem pret planšetdatoru ieviešanu mācībās viņa min bērnu veselības pasliktināšanos, kas saistīta ar ilga laika pavadīšanu pie datora ekrāna. Tāpat viņa uzskata, ka, ieviešot teju pilnīgu mācību procesa digitalizāciju, nenovēršami negatīvi tiktu ietekmēta bērnu socializācija, jo viņiem rastos iespēja sev nepieciešamo informāciju iegūt, neatraujoties no datora ekrāna. AUTORS: LETA Planšetdatoru lietošanas ietekme mācību stundās Britu pētnieki laikā no gada septembra līdz gada jūlijam, analizējot planšetdatoru lietošanu mācību stundās Honijvudas kopienas zinātņu akadēmijā Esekā (Honywood Community Science Academy in Essex), Velesas vidusskolā Belfāstā (Wallace High School, Belfast) un Longfīldas akadēmijā Kentā (Longfield Academy, Kent) salīdzinājumā ar kaimiņu skolām, kas tos neizmantoja, kā arī veicot intervijas ar skolu vadību un veidojot 18 grupu diskusijas, kurās piedalījās skolēni, viņu vecāki un skolotāji, konstatēja vairākus ieguvumus, ko sniedz planšetdatoru izmantojums mācībās. Skolēniem palielinājās motivācija mācīties, vecāki labprātāk iesaistījās mācību procesā, skolēnu un skolotāju progresa monitorings kļuva efektīvāks, uzlabojās sadarbība ne vien starp skolotājiem un skolēniem, bet arī skolēnu starpā. Tika secināts, ka planšetdatori rada iesaistīšanās sajūtu, kas bērniem ar dažādu sociālekonomisko statusu vai sasniegumiem dod iespēju apgūt mācību vielu ar jauna skolēna centrēta pedagoģiskā modeļa palīdzību. Arī Latvijā līdz šim spilgtākais piemērs, Rīgas 1. speciālā internātpamatskola, kur ar šo semestri I Pad planšetdatorus lieto pieci skolēni ar īpašām vajadzībām, apliecina, ka, strādājot ar planšetdatoru, mācībās tiek iesaistīta bērnu dzirde, redze, tauste, tiek attīstītas orientēšanās spējas, uzmanība un koncentrēšanās spējas. Savukārt speciālo uzdevumu un programmu īpašā konstrukcija dod iespēju bērniem pašiem bez citu palīdzības viegli apgūt jaunas zināšanas, turklāt nav nepieciešams speciāls tehniskais atbalsts vai priekšzināšanas, aģentūrai LETA stāstīja Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas skolotāja Antra Krauce. Pārņemot praksi Redzot Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas pozitīvo piemēru planšetdatoru izmantošanā, arī Cēsu 2. pamatskola pāris saviem audzēkņiem ar speciālām vajadzībām piešķīrusi planšetdatorus. Pagaidām gan ir grūti spriest par to izmantošanas efektiem, taču, kā žurnālam Skolas Vārds pastāstīja direktora viet- 3

4 nieks informātikas jautājumos Aleksandrs Markulis, redzams, ka, izmantojot planšetdatoru, bērna uzmanība ir koncentrētāka un no pasīva klausītāja viņš kļūst par aktīvu mācību procesa dalībnieku. Skola arī apsverot domu iegādāties planšetdatorus vismaz vienai klasei. A. Markulis spriež, ka planšetdatoru ieviešana ne vien modernizēs mācības tehniskā un metodiskā ziņā, bet arī atrisinās problēmu, ka skolēniem, īpaši sākumskolas, jānēsā līdzi smagas grāmatas. Viņš gan piebilst, ka planšetdatori vismaz sākotnēji nespēs aizstāt mācību grāmatas, jo pašlaik digitālā formātā, pēc viņa domām, nav pieejami kvalitatīvi un aprobēti mācību līdzekļi. Argumenti un bailes Pēc kāda laika, kad ierīces jau kļuva par pastāvīgu mācību procesa sastāvdaļu, vecāki ieraudzīja arī ieguvumus no planšetdatoru lietošanas. Piemēram, kāds Honijvudas akadēmijas skolēna tēvs novēroja, ka viņa bērns tagad, ja kaut ko nesaprot, pajautā saviem vienaudžiem vai aizraksta skolotājam. Tas bērnu iedrošinot izpildīt mājasdarbu, nevis bezcerībā atmest visam ar roku. AUTORS: patv.lv Taču tiek izteikti arī pretargumenti planšetdatoru izmantošanai mācībās. Piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško jau pagājušā gada vasarā par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa plāniem planšetdatorus katrā Latvijas skolā ieviest nākamo trīs gadu laikā bija visai skeptiska. Redzams, ka, izmantojot planšetdatoru, bērna uzmanība ir koncentrētāka un no pasīva klausītāja viņš kļūst par aktīvu mācību dalībnieku. Kā vienu no argumentiem pret planšetdatoru ieviešanu mācībās viņa min bērnu veselības pasliktināšanos, kas saistīta ar ilga laika pavadīšanu pie datora ekrāna. Tāpat viņa uzskata, ka, ieviešot teju pilnīgu mācību procesa digitalizāciju, nenovēršami negatīvi tiktu ietekmēta bērnu socializācija, jo viņiem rastos iespēja sev nepieciešamo informāciju iegūt, neatraujoties no datora ekrāna. Bažas saistītas arī ar planšetdatoru tehnisko bojāšanos un interneta pieejamību Latvijā. Arī britu pētījumā analizēto skolu pedagogi un vecāki iesākumā bija nobažījušies par dažādām problēmām, kas varētu rasties, izmantojot planšetdatorus ikdienas mācību darbā. Skolotājus visvairāk satrauca iespēja pieslēgties bezvadu internetam, disciplīna klasē un varbūtība, ka bērni jauno ierīci salauzīs. Bažas raisīja arī vecāku attieksme: vecāki šaubījās par savām spējām sadarboties ar bērnu, viņiem izmantojot planšetdatoru mācībām mājās, kā arī par pašu bērnu interesi ierīci izmantot mācībām. Vecākus uztrauca arī drošība: vai viņu bērni būs pietiekami atbildīgi un nepakļausies briesmām sociālajos tīmekļos, vai veltīs pietiekami daudz laika mācībām un komunicēs ar saviem vienaudžiem. Taču pēc kāda laika, kad ierīces jau kļuva par pastāvīgu mācību procesa sastāvdaļu, vecāki ievēroja arī pozitīvos planšetdatoru lietošanas aspektus. Piemēram, kāds Honijvudas akadēmijas skolēna tēvs secinājis, ka viņa bērns tagad, ja kaut ko nesaprot, pajautā saviem vienaudžiem vai aizraksta skolotājam. Tas bērnu iedrošinot izpildīt mājasdarbu, nevis bezcerībā atmest visam ar roku. Tāpat pētījumā secināts, ka bērni kļūst daudz motivētāki mācīties, jo planšetdatora piedāvātās iespējas viņiem ir interesantas un ļauj būt radošiem, disciplīna klasē ir uzlabojusies. Tiesa, tiek atzīts, ka nu bērni sociālos tīklus planšetdatoros izmanto ne vien skolā, bet arī mājās, lai komunicētu ar vienaudžiem. Finansējuma problēma Viens no objektīvākajiem šķēršļiem planšetdatoru ieviešanai Latvijas skolās pašlaik ir finansējuma nepieciešamība. Šobrīd galvenokārt tiek apspriesta valsts iespēja finansēt planšetdatoru iegādi, taču britu pētījumā analizētās skolas izmantoja arī citus finanšu avotus. Honijvudas akadēmija nolēma izmantot skolas naudu, vecākiem lūdzot vien maksāt par ierīču apdrošināšanu. Longfīldas vidusskola savukārt izmantoja vecāku finansējumu. Iesākumā tā nopirka datorus, bet tad vecākiem lūdza maksāt ikmēneša maksu par to izmantošanu 16 sterliņu mārciņas. Šajā 4

5 summā tika iekļauti arī ierīču apdrošināšanas izdevumi. Tiem vecākiem, kuri nespēja samaksāt, tika lūgts maksāt tik, cik viņi var. Papildus tika izveidots speciāls E-izglītības fonds. Līdzīgi rīkojās arī Velesas skola, kas vecākiem par planšetdatoriem un to apdrošināšanu lūdza maksāt 15 sterliņu mārciņas mēnesī. Maksa no maznodrošinātām ģimenēm netika prasīta. Šie bērni savus datorus neieguva, taču varēja izmantot tos, kas koplietošanas nolūkā bija klasēs. Tādējādi Honijvudas skolā planšetdatori bija katram, izņemot skolotājus, kam tie bija jāiegādājas pašiem, Lonfīldas skolā planšetdatori bija 75 80% skolēnu, bet Velesas 98%. Planšetdatoru mūžs Honijvudas akadēmijā planšetdatori tika nopirkti trim gadiem ar domu, ka pēc tik ilga laika tie nolietosies, pirmkārt, morāli, otrkārt, fiziski. Tika aprēķināts, ka gadā tam skolai būs nepieciešami 133 tūkstoši sterliņu mārciņu. Tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis savukārt uzskata, ka tipiska planšetdatora mūžs, ja tas strādā ar Android operētājsistēmu, ir divi līdz trīs gadi. Tas planšetdatoram varētu būt pat visai daudz, ņemot vēra tehnoloģiju attīstības tempu. Izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis līdz šim savos aprēķinos ir pieņēmis, ka viens planšetdators varētu maksāt apmēram 100 latu, taču K. Skutelis uzskata, ka piemērota planšetdatora minimālā cena ir vismaz 150 lati. Viņš skaidro, ka tirgū gan ir pieejami arī planšetdatori, kas ir lētāki par 100 latiem, taču, tos lietojot, drīz vien var rasties tehniskas problēmas vai instalētā operētājsistēma nepieņems atjauninājumus un liegs lejuplādēt jaunākās aplikācijas. Planšetdatori vismaz sākotnēji nespēs aizstāt mācību grāmatas, jo pašlaik digitālā formātā nav pieejami kvalitatīvi un aprobēti mācību līdzekļi. Planšetdatori skolās pasaules pieredze Biedrības Vecāki par izglītību pārstāves Janas Simanovskas personīgais viedoklis ir tāds, ka planšetdatoru ieviešana skolu mācību darbā ir tikai laika jautājums. Patiesi, pasaule (lai gan dažādās valstīs to ieviešanas stadija atšķiras) nenovēršami virzās pretī planšetdatoru izmantošanai skolās. Britu pētījumā secināts, ka paraugs planšetdatoru ieviešanai skolās ir ASV. Piemēram, kāda Ņujorkas skola praksē izmanto gan planšetdatorus, gan citas digitālas ierīces. Tā ir uzkrājusi pietiekamu pieredzi, lai, identificējot bērna personīgās vajadzības, noteiktu, kādu tehnoloģiju un metodiku jāpielieto, lai bērns attīstītos tam piemērotā tempā. Lēnāk planšetdatori skolās ienāk Eiropā. Datoru ražotājs Acer ir sācis pilotprojekta īstenošanu, piešķirot ierīces Igaunijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, Turcijas un Lielbritānijas skolām. Francija līdztekus Acer pilotprojektam pirms gada veica arī savu, izdalot 3300 planšetdatoru Korēzes (Correze) apgabalā. Arī Turcija kopš pagājušā gada februāra veic pilotprojektus 52 skolās, kas kopumā ilgs četrus gadus. Valsts mērķis ir nodrošināt ar planšetdatoriem 16 miljonus skolēnu. Kāda ir situācija Skandināvijā? Zviedrijā kāda skola Stokholmas pierobežā jau šobrīd ir pilnībā aizvietojusi mācību grāmatas ar planšetdatoriem. Mazāki projekti tiek īstenoti arī citā valsts teritorijā. Arī Norvēģijā notiek planšetdatoru izmēģinājumi skolās, taču datori tiek piešķirti nelielos apjomos. Dānijā savukārt mācību procesa digitalizācija ir politisks lēmums: piemēram, paredzēts līdz gadam visās skolās ieviest adekvātu bezvadu interneta pieslēgumu. Ir arī atvērta aplikāciju vietne App Store, kur pieejamas mācību procesā pielietojamas aplikācijas viedtālruņiem un planšetdatoriem. Arī citur pasaulē, piemēram, Austrālijā, notiek planšetdatoru testēšana. Dienvidkorejā izmēģinājumi, lai pilnībā digitalizētu mācības, notiek jau piecus gadus, un pagājušā gada vasarā tās valdība paziņoja par nodomu jau gadā pilnībā aizvietot grāmatas ar planšetdatoriem. Kazahstāna savukārt negrasās atteikties no tradicionāliem mācību līdzekļiem, bet līdz gadam vēlas iegādāties planšetdatoru, kas tiks izmantoti kā palīglīdzeklis mācībās. Visbeidzot, Krievijā 2010./2011. mācību gadā uzņēmējs Aleksandrs Šusturovišs veica savu pilotprojektu, izdalot e-grāmatas un planšetdatorus apmēram 300 sešus gadus veciem bērniem no 11 skolām visā Krievijā. Savukārt federācijas kompānija Rosnano ir izstrādājusi savu planšetdatoru kā alternatīvu I Pad un plāno to realizēt gan savā valsī, gan ārpus tās. 5

6 skola un tehnoloģijas Izcili un jēgpilni. Dažādi tehniskie risinājumi skolām jeb ko mūsējie redzēja un dzirdēja pasaules lielākajā izglītības informācijas tehnoloģiju izstādē un ar to saistītajos pasākumos Janvāra beigās Londonā notika vairāki starptautiski izglītības nozares notikumi: Pasaules izglītības forums, kas kopā pulcēja izglītības ministrus no visas pasaules, lielākā izglītības informācijas tehnoloģiju izstāde BETT 2013 Show, kā arī virkne citu pasākumu dažādām mērķa grupām. Latvijas delegācijas pārstāvjiem, tostarp arī skolu dalībniekiem, bija iespēja apmeklēt izstādi, uzzināt par jaunajām iniciatīvām IT izmantošanai mācībās, piedalīties dažādos semināros, kā arī apmeklēt vienu no Lielbritānijas inovatīvākajām skolām. Par to, kas redzēts, dzirdēts un kāda pieredze, secinājumi un idejas atvestas mājās, piedāvājam četru ekspertu stāstus. Pārmaiņas mācību vidē kopā ar IKT ārvalstu pieredze caur Latvijas prizmu cību sasniegumus. Šī iemesla dēļ šogad Londonā viesojās arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kuriem bija iespēja ne tikai apmeklēt izstāžu centru, bet arī viesoties vienā no modernākajām skolām un piedalīties izglītības līderu forumā. Izstādē piedalījās daudz pasaulē ļoti labi pazīstamu zīmolu, tādi kā Intel, Microsoft, SMART, Promethean, RM, Lego u. c., kā arī ļoti nelieli, specifiski orientēti uzņēmumi, kas specializējas ļoti šaura Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks Tāpat kā iepriekšējos gadus, Londonā risinājās ikgadējā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu izglītībā izstāde BETT 2013 un ar to saistītie informatīvie pasākumi. Šogad izstādes norise tika organizēta Excel London izstāžu centrā, kas vienviet pulcēja tūkstošiem cilvēku no visiem kontinentiem. Šis ir vērienīgākais šādas ievirzes pasākumus, kurā izglītības Atbilstoši skolas finansiālajām iespējām šodien modernizēt ir iespējams jebkuru mācību procesa elementu, sākot ar grāmatu, beidzot ar pašu skolotāju. Protams, šobrīd lielākais šķērslis dažādu risinājumu izmantošanai Latvijas skolās būtu lokalizācijas izdevumi, jo lielākā daļa produktu ir paredzēti angliski vai vāciski runājošām auditorijām. politikas veidotāji, īstenotāji un citi ieinteresētie var pastāstīt par savu pieredzi, kā un cik veiksmīgi tehnoloģijas palīdz veidot 21. gs. mācību vidi un paaugstināt mā- loka mācību produkcijas izstrādē. Faktiski ir skaidrs, ka atbilstoši skolas finansiālajām iespējām šodien modernizēt ir iespējams jebkuru mācību procesa elementu, sākot ar grāmatu, beidzot ar pašu skolotāju. Protams, šobrīd lielākais šķērslis dažādu risinājumu izmantošanai Latvijas skolās būtu loka- 6

7 lizācijas izdevumi, jo lielākā daļa produktu ir paredzēti angliski vai vāciski runājošām auditorijām. Kā jau līdzīga stila pasākumos, arī BETT interesentiem bija iespējams vienoties ar ražotājiem par ļoti pievilcīgām cenām. Šī bija lieliska iespēja skolu direktoriem noskatīt un iegādāties nelielā daudzumā kādu konkrētu iekārtu vai programmatūru, kas var aizstāt vecāku modeli vai arī paver jaunas iespējas kādā mācību priekšmeta apguvē. Šis ir ērtākais un ātrākais sadarbības formāts, turklāt to, kā tika novērots, izmantoja virkne apmeklētāju. Lielu rezonansi izraisīja vairāki Microsoft un Intel risinājumi, kas pulcēja lielu apmeklētāju skaitu savos stendos. Īpaši jāuzsver Microsoft ieguldījums izstādes organizēšanā, jo tieši pēdējos gadus kopā ar partneriem korporācija ļoti aktīvi iesaistās 21. gs. mācību vides attīstībā, kas bija arī vērojams minētajā skolas vizītē. Izglītības nozarē bieži vien sastopamies ar smagu izvēli pastiprināti strādāt ar tiem, kam zemi sasniegumi, vai vairāk attīstīt tos, kas talantīgi. Līdzīgi ir nācies izvēlēties arī kādai Anglijas pašvaldībai, kura nolēma ļoti zemā sociālekonomiskā vidē ar virkni nelabvēlīgo ģimeņu problēmām un zemiem skolēnu mācību sasniegumiem izveidot izcilības centru, skolu, kas pilnībā mainījusi vietējās kopienas dzīvi un skolēnu iespējas tālākajā karjerā. Skola atgādina Valmieras sākumskolas telpas, taču lielā skolēnu skaita (ap 1700) dēļ skolas ēka ir krietni lielāka. Tomēr galvenais Galvenais atslēgas vārds 21. gs. mācību procesā ir individualizēta mācību pieeja. Ar tradicionālajiem resursiem to nodrošināt ir ļoti sarežģīti un īpaši lielās auditorijās praktiski neiespējami. nav tehnoloģijas, bet gan radikālas izmaiņas pašā mācību procesā un skolotāja domāšanā. Tehnoloģiju mērķtiecīga izmantošana īstajā vietā un laikā var nodrošināt ļoti labus rezultātus, radīt jaunas iespējas un optimizēt laika resursus. Tomēr, kā diskusijās noskaidrojās, tad neadekvātā fiziskajā vidē neprasmīgiem speciālistiem iedotas iekārtas un programmatūra rada tieši pretēju efektu. Galvenais atslēgas vārds 21. gs. mācību procesā ir individualizēta mācību pieeja. Ar tradicionālajiem resursiem to nodrošināt ir ļoti sarežģīti un īpaši lielās auditorijās praktiski neiespējami. Šis tad ir tieši tas īstais brīdis, kad IKT var sniegt reālu atbalstu, un par šīs hipotēzes apstiprināšanos pilnībā pārliecinājāmies attiecīgajā skolā. Mācību stundu organizācija, mājasdarbi, sekmības dinamikas monitorings, informācijas apmaiņa un konsultācijas ir tie elementi, ko visvairāk pozitīvi ir ietekmējusi IKT integrācija. Skolā ir vairāk nekā divi tūkstoši dažādas datortehnikas vienību, ko ikdienas apkalpo seši administratori un četri informātikas skolotāji. Atšķirībā no mums pierastām pieejām šajā skolā nav īpaši daudz ārpakalpojumu, jo gan serveru infrastruktūra, gan videonovērošanas centrs, gan intraneta izstrāde un tehnikas apkope ir skolas personāla kompetence. Katra skolas klase ir izcili, bet jēgpilni aprīkota ar dažādiem tehniskajiem risinājumiem, kas ir atbilstoši attiecīgā mācību satura ietvaram. Acīmredzami, ka modernizēšanas mērķis nav bijis standartizētu datoru un LCD ekrānu ievietošana klasēs, bet drīzāk precīzi plānota katra mācību priekšmeta mācību vides optimizācija. Līdztekus minētajam skolotājiem tiek sniegts augstvērtīgs 7

8 atbalsts, un būtiska ir arī skolotāja darba nedēļas struktūra. Tieši 40 stundu darba nedēļa ir viens no veiksmes stāstiem, kas ir pamatā efektīvam un individuālam skolotāja darbam ar skolēniem arī pēc kontaktstundām, kur tiešsaistes tehnoloģijas piedāvā daudzveidīgas iespējas. Izglītības līderu forumā pasākuma apmeklētājiem bija iespējams iesaistīties diskusijā ar vadošajiem Microsoft, British Council, Somijas un ASV nozares pārstāvjiem. Būtiskākais secinājums no tikšanās bija skaidrība, ka ilgtermiņā tehnoloģiju izmantošanai ir gan ekonomiskais, gan kvalitatīvais ieguvums. Pretoties progresam, kas ir neizbēgams, ir muļķīgi, un sekmīgākie šajā gadsimtā būs tie, kas spēs prātīgi un ātri adaptēties, mainot vidi ap sevi. Pamats inovācijām ir meklējams arī vairākos pilotprojektos, kas arī Latvijā tiek īstenoti sadarbībā ar UNESCO un Microsoft. Panākumus guvis arī dabaszinātņu un matemātikas ilggadējais projekts, kura labo praksi šobrīd ir nepieciešams multiplicēt tālāk. Tieši minēto iemeslu dēļ Izglītības un zinātnes ministrija turpmākajā nozares attīstībā saistībā ar IKT redz četras vienlīdz būtiskas investīciju prioritātes skolotāju digitālā pratība, vienotas informācijas sistēmas, digitālie mācību resursi un skolu infrastruktūra. Tomēr jāuzsver, ka tikai vienota un sinhrona šo prioritāšu attīstība varēs nodrošināt izvēlēto mērķu sasniegšanu, jo arī galds uz četrām kājām tomēr ir stabilāks. Četras praktiskas inovāciju idejas no Cornwallis Academy Lielbritānijā un Microsoft Partners in Learning inovatīvo skolu tikšanās Londonā Madara Kiršfelde, privātās vidusskolas Patnis direktores vietniece izglītības jomā Iesaistoties Microsoft Partners in Learning programmā, lielākais ieguvums ir milzīgais ideju apjoms, ar kurām dalīties ir gatavas skolas no visas pasaules. Privātā vidusskola Patnis mēģina ieviest vai izmēģināt daļu no dzirdētā un redzētā, taču katrai skolai ir dažādas iespējas, un varbūt tas, kas neder mums, var būt noderīgs daudziem citiem. Pasaulē skolās tiek īstenotas daudzas inovatīvas idejas. Piedāvāju piecas šādas idejas, kuras varbūt arī jums liks aizdomāties par daudzveidīgajām attīstības iespējām. Iespējams arī, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais un šis jums būs vienkārši atgādinājums. 1) Digital tarzan track jeb digitālā šķēršļu josla. Vēloties mācību procesu pielāgot bērnu kustīgajam dzīvesveidam, nevis bērnus pielāgot sēdošam mācību procesam, dāņu sākumskolas skolotājs Martins Lindveds izveidojis digitālu šķēršļu joslu. Tās pamatā ir mācību temats, kas ietverts vairākos uzdevumos, kas izvietoti atsevišķās stacijās. Uzdevums var būt darba lapā vai datorā, vai uz tāfeles (vai uz interaktīvās tāfeles). Tas var būt arī kustīga spēle vai jebkādā citā formātā, kas ienāk skolotājam prātā. Būtiski, ka uzdevums ir neliels un, to izpildot, skolēns dodas tālāk. Pamēģinot šo metodi, biju pārsteigta, ka pat saīsinātās reizināšanas formulas var pārveidot par aizraujošu šķēršļu joslu, kura notur 9. klases skolēnu interesi visu mācību stundu. Idejas autors norāda, ka vislielākais atbalsts šai metodei ir jaunākajās klasēs, taču to var pielāgot visām vecuma grupām. Priekšrocības Kustēšanās ir dabiska bērnu vajadzība, kuru šādā veidā var apvienot ar mācīšanos. Pārvietojoties pa telpu, skolēni vairāk koncentrējas uzdevumam nekā tikai sēžot. Kaut arī šķiet, ka tas varētu būt skaļi un traucējoši, tā nav aizrautīgā darbošanās ir pat ļoti klusa. Pat ja jums pieejams tikai viens dators vai viena interaktīvā tāfele, skolēnu rotācija nodrošina iespēju katram to pamēģināt un apgūt. Riski Vienā stacijā uzdevumu 8

9 var veikt vairāki skolēni paralēli tikai jāpadomā, kā to pielāgot, lai neveidotos sastrēgums. Šī metode vislabāk piemērota izpratnes nostiprināšanas stundām, jo vispirms jāpārliecinās, ka skolēniem ir skaidrs temats, un šādā formā to var satrenēt. 2) Stundu vada un organizē skolotāju komanda. Liela daļa inovāciju, kas norisinās skolās, nav saistītas tikai ar informāciju tehnoloģijām, bet ar citu pieeju mācību organizēšanai. Cornwallis Akadēmijā daļa stundu notiek skolēnu grupās, kuri strādā kopā, sēžot pie vairākiem apaļajiem galdiem (apmēram 8 12 skolēni pie viena galda). Stundu vada viens skolotājs, kurš skaidro jauno vielu (rādot vizualizāciju uz vairākiem ekrāniem tāfeles vietā) un organizē diskusiju par tematu, bet divi vai trīs citi skolotāji ir palīgi skolēniem uzdevumu risināšanā. Priekšrocības Skolotāji mācās viens no otra un vērtē cits cita darbu (stundas vadītāji katru stundu var mainīties). Skolēni, sēžot kopā, vairāk mācās viens no otra. Vizuālie materiāli pieejami arī skolēnu datoros. Iespēja strādāt komandā ir gan izaicinājums, gan atvieglojums, un tas var saliedēt kolektīvu. Daļa skolotāju noteikti tam nav gatavi, bet, kamēr paši neizmēģina, tikmēr jau nevar zināt, cik labi ir. 3) Viens pret vienu ar datoru. Ideja, kas Latvijā izskanējusi vairākkārt, Cornwallis Akadēmijā darbojas ikdienā. Skolēni un skolotāji nosauc daudzas priekšrocības: nav jāstiepj smagas somas; mācību materiāli ietver uzdevumus + literatūru + saites uz padziļinātiem rakstiem par tēmu + video; papildus mācību materiālam ērti var atrast internetā pieejamo informāciju; ja neesi skolā, materiālu var apgūt mājās pie sava datora; lētāk ir iegādāties vienu datoru nekā vairākas mācību grāmatas, darba burtnīcas, pierakstu klades un citu mācību piederumus; skolotājs var aplūkot uzdoto darbu procesa gaitā (jo tie glabājas tiešsaistē skolas datu mākonī) un izteikt komentārus vai savu vērtējumu. Šīs idejas piekritējiem jāizvērtē iespējamie tālāk minētie riski un jācenšas tie novērst jau savlaicīgi. Datoratkarība problēma, kas strauji pārņem skolēnus un satrauc gan vecākus, gan skolotājus. Svarīgi, ka skolā tiek novērstas piekļuves iespējas atkarību veicinošajiem mācību procesa traucēkļiem sociālajiem tīkliem, spēlēm un citām ar mācību procesu nesaistītām vietnēm. Skolas, kurās darbojas ideja 1 pret 1 ar datoru, apliecina, ka atkarība no mācību materiāliem nav novērota un pārsteidzoši liels ir zināšanu un prasmju apjoms, ko skolēns apgūst patstāvīgi. Veselības apdraudējums jaunākajos pētījumos noskaidrots, ka grāmatas lasīšana sliktā apgaismojumā ir kaitīgāka redzei nekā teksta lasīšana no kvalitatīva datora ekrāna. Drošība. Šeit ietverti vairāki aspekti datu aizsardzība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un sociālā drošība internetā. Šajā rakstā, neiedziļinoties datu aizsardzības un sociālās drošības jautājumos, pieminēšu, ka diskusijā par intelektuālā īpašuma aizsardzību izskanēja jautājums: Cik lielā mērā ideja ir mana, ja es iedvesmojos no kādas citas idejas, mūzikas vai literatūras? Vai ideja vispār var rasties tukšā vietā? 4) Plašas un atvērtas telpas mācībām. Tradicionāli pierasts, ka, noskanot zvanam, skolotājs ienāk klasē, aizver aiz sevis durvis un stunda var sākties. Stundas, kuras nāk vērot vecāki vai kolēģi, tiek gaidītas ar satraukumu un dažkārt pat ar lielu nepatiku. Vai tad mums ir ko slēpt? Mēs esam labi profesionāļi savā jomā, un jābūt lepniem par to, ko darām. Ja kāds grib piedalīties vai paskatīties, tas ir lieliski tātad nav vienalga! Cornwallis Akadēmijā ļoti interesanti vērot, kā stundas notiek telpās ar 3 sienām, kur skolotājs nesatraucas ne par garām ejošajiem skolas viesiem, ne vecākiem, ne skolas vadības pārstāvjiem. Katra stunda ir kā atvērto durvju diena (jo durvju telpai nemaz nav). Tas viennozīmīgi padara telpu daudz plašāku, un vairs nav barjeras starp mācību stundu un pasauli. Ir vērts apdomāt, kas mainītos, ja katra stunda būtu atvērta visiem (kā vērotājiem) vai jums būtu prieks to parādīt? Inovācijas skolā ir nebeidzams process, jo, tiklīdz viena lieta ir ieviesta, tā jau vairs neskaitās inovācija un, lai attīstība turpinātos, jādomā kaut kas jauns, 9

10 jo stāvēt uz vietas ir tas pats, kas atpakaļ iet. Ja jums izdodas izmēģināt vai Kaspars Antonevičs, direktora vietnieks IT Jelgavas 1. ģimnāzijā Darīt citādāk, modernāk Jau otro gadu pēc kārtas janvāra/februāra mijā vairākas dienas pavadām komandējumā Londonā. Šajā laikā ir iespēja apmeklēt vienu no pasaulē lielākajām izstādēm par informāciju un komunikāciju tehnoloģijām izglītībā BETT. Vienlaikus, sadarbojoties ar Microsoft, piedalāmies inovatīvo skolu pasākumā Kornvolas Akadēmijā, kā arī semināros kompānijas birojā Londonā. Vispirms šī ir daļa no mūsu skolas redzējuma būt lietas kursā par novitātēm izglītībā abās mūsu valsts robežas pusēs rietumos un austrumos. Otrkārt mēs savu nišu izglītības tirgū redzam saistībā ar inženierzinātnēm un IT un vēlamies, lai mūsu skolēniem darbošanās šajās jomās kļūst pašsaprotama un tik vienkārša kā elpošana. Lai to sasniegtu, nepieciešama arī tehnoloģiju integrācija un novitātes. Bet tagad nedaudz par Londonā gūto... Kornvolas Akadēmija ir vieta, kur smelties iedvesmu, lai uzdrīkstētos darīt citādāk, modernāk. Jau sen gan pie mums, gan Eiropā dzirdam runas par tradicionālā mācību modeļa neefektivitāti un neatbilstību darba tirgus prasībām. Tikai pirms dažiem gadiem arī šī skola bija pieskaitāma pie neefektīvajām jeb kā saka Lielbritānijā failing school. Izmaiņas sākās ar vienu cilvēku, kuram bija skaidrs redzējums, kāpēc, kas un kā būtu maināms, un pārējo skolotāju atvērtību. Tādējādi šodien redzam pat jaunu skolas ēku, kas speciāli būvēta atbilstoši šai idejai. Mācīšanās lielākoties norit plašās auditorijās, kur ap 50 skolēnu strādā nelielās grupās divu Turp vērts doties tiem, kas nopietni meklē inovācijas un iespējas. Mainīties un profesionāli augt nav iespējams bez patiesas vēlmes. skolotāju vadībā. Protams, ikvienam skolēnam ir savs portatīvais dators un tehnoloģijas kā tādas jau ir iebūvētas skolas sienās. Semināri Microsoft telpās šogad tika veidoti ar divējādu mērķi problēmas un to iespējamie risinājumi, izmantojot prāta vētras pieeju, attiecīgo jomu speciālistu vadībā, kā arī mācīšanās kā spēle, kuras gaitā uzzinājām par dažādu kompānijas produktu iespējām un tos praktiski izmēģinājām, lai mācīšanos padarītu aizraujošu un rotaļīgu, gan izmantojot Windows 8 iespējas un aplikācijas, gan WorldWide Telescope, simulējot misiju uz Marsu, gan PowerPoint savienojumā ar Xbox kontrolieriem u. c. Šķiet, nebija dalībnieka, ieviest kādu no šīm idejām vai arī izvēršas interesantas diskusijas, ļoti labprāt par to uzzinātu vai iesaistītos. Rakstiet madara.kirsfelde@ patnis.lv. kas seminārā nebūtu guvis kādas vērtīgas idejas vai pamudinājumu būt vēl atraktīvākam un radošākam. Nenoliedzami lielu vērtību šādiem pasākumiem piešķir iespēja aprunāties ar visdažādāko valstu pārstāvjiem, lai dalītos pieredzē, saprastu attīstības tendences, izvērtētu sevi un veidotu kontaktus. Šogad BETT 2013 tika rīkota jaunās, lielākās telpās ExCeL izstāžu centrā. Te iespējams noskatīt gan jaunāko aparatūru un tehniku, gan programmatūras piedāvājumu. Milzu pluss, ka visus sīkumus vari izrunāt ar kompetentiem ražotāju pārstāvjiem un piedalīties mācību semināros. Protams, attiecībā uz programmatūras izstrādātājiem galvenais mīnuss, ka latviski tulkotu programmu gandrīz nemaz nav (par brīnumu, vienu tomēr atradu). Rezumējot redzēto, jāsecina, ka pamatpiedāvājums būs angļu valodas un fizikas jomas speciālistiem. Tomēr pāri visam turp vērts doties tiem, kas nopietni meklē inovācijas un iespējas. Mainīties un profesionāli augt nav iespējams bez patiesas vēlmes. P. S. Manuprāt, uz šādiem pasākumiem būtu jāsūta ministri, ministriju ierēdņi un pašvaldību pārstāvji, lai saprastu, ka moderna izglītība, sevišķi eksakto jomu apguvē, prasa arī lielas investīcijas. 10

11 Zane Matesoviča, Microsoft Latvia Izglītības programmas vadītāja ELB (Education Leaders Briefing) tēma šogad bija Digitālās mācīšanās jaunā ēra, un varbūt tieši tāpēc kā vadmotīvs visam vismaz man skanēja Toma Vander Arka (Tom Vander Ark, director of the International Association for K-12 Online Learning (inacol)) teiktais: Don t start with the device, start with the learning goals. Cik vienkārši, patiesi un viedi vārdi. Kad vienkopus redzi tik daudz tehnoloģiju izglītībai, tad jo skaudrāk saproti, cik svarīgs ir mērķis un jēgpilna izvēle, skaidra sapratne, kāpēc vajadzīga tā vai cita ierīce, programma vai kas tamlīdzīgs. Par to, kā tiek izmantota pieeja vispirms domāt par mācību mērķiem un tikai pēc tam sākt darboties ar gadžetiem un tehnoloģijām, atkal varēja pārliecināties, apmeklējot Kornvolas skolu (Cornwalis Academy) vienu no modernajām Future Schools Trust skolām. Reformas un pārmaiņas izglītībā jau ir ikdiena, tomēr tas, ko novēroju un par ko pārliecinājos šajā skolā, ir, ka, iespējams, viens no labākajiem veidiem, kā sākt pārmaiņas, ir pilnībā pārveidot vidi, kurā šīs pārmaiņas tiks īstenotas. Tā kā Future Schools Trust apvienības (Maidstona, Kenta) skolas ik gadu janvārī apmeklēju jau trešo gadu pēc kārtas, iespējams, atkārtošos (te šis un tas no iepriekšējiem iespaidiem), bet Mācību mērķi zina visi Starp citu, to, kādi ir mācību mērķi, zina ne tikai skolotājs, bet arī skolēni, jo stunda nemaz nevar sākties, ja uz tāfeles nav stundas mērķu un sasniedzamo rezultātu, tādi bija pat deju nodarbībai. man šī koncepcija liekas tik vērta, lai rakstītu atkal un atkal. Kopumā šajā apvienībā ir 2 vidusskolas, sākumskola un bērnudārzs (New Line Learning and Cornwallis Academies, Tiger Primary School and Little Learners Nursery). Bet leģenda vēsta, ka viss sākās ar krēsliem. Kādreiz Maidstonā bija parasta angļu skola, faktiski vairākas. Rajons visai depresīvs, daudz iebraucēju. (Kornvolas skolā (Cornwallis Academy) gandrīz visi ir angļu bērni, bet pēc tāda paša koncepta veidotā New Line Learning Academy, kurā viesojos pirms 2 gadiem un kas tika uzbūvēta pirmā, kā gidi skolas apskatei bija sagatavoti paši bērni gandrīz katrai viesu grupai, kas pārstāvēja ne tikai Eiropu, bet arī Tuvos Austrumus un Āziju, bija atradies viņu tautietis. Latvijas delegāciju vadīja Kristaps, kuram tolaik bija 9 gadi un kurš jau 3 gadus Kentas apkaimē dzīvoja.) Bet atpakaļ pie krēsliem. Krēsli skolā tolaik kā jau krēsli, tādi paši kā Makdonaldā taupības nolūkos pirkti par lētu naudu. Un skolas direktors bija aizdomājies McDonald s šādus krēslus pērk speciāli, lai klienti nesēdētu ilgāk par 15 minūtēm un atbrīvotu vietu jauniem apmeklētājiem. Kāpēc gan viņš naivi vēlas, lai viņa skolas audzēkņi būtu spējīgi šādos krēslos nosēdēt visu dienu? Ja klases telpu sienas tiek novāktas New Line Learning Academy jaunajā izskatā vēra savas durvis gadā, bet Kornvolas skola jaunajās telpās ir sākusi darboties gada septembrī. Kā teikts skolas mājaslapā: Akadēmija tagad piedāvā izcilas iespējas gadus veciem studentiem ar pastiprinātu 21. gs. mācību programmu. Nav grūti iedomāties, ka klasē, kurā galdi ir lieli un grūti transformējami, īstenot grupu darbu nav pārāk ērti un skolotājam bez īpaši izteiktas motivācijas būs 101 iemesls izvēlēties tradicionālo frontālo darba stilu. Ja klases telpu sienas tiek novāktas, vairs nav 5.a, 5.b un 5.c klase, bet 5. klase, kas mācību stundas pavada īpaši veidotās telpās, ko šeit sauc par Plaza (burtiski tulkojams kā laukums, klases laukums ). Starp citu, to, kādi ir mācību mērķi, zina ne tikai skolotājs, bet arī skolēni, jo stunda nemaz nevar sākties, ja uz tāfeles nav stundas mērķu un sasniedzamo rezultātu, tādi bija pat deju nodarbībai (!). Plazas telpas iespējams transformēt atbilstoši vajadzībām kā kopēju telpu, kā nodalītu telpu grupu darbam, ir arī atsevišķas mazākas telpas individuālam darbam, vienvārdsakot vide tiek 11

12 piedāvāta maksimāli pārveidojama un izmantojama atbilstoši pedagoģiskajiem mērķiem. Ar skolēniem vienlaicīgi strādā vairāki pedagogi vai nu kopā, vai pēc kārtas tas atkarīgs no un bērni, kam tas nepieciešams veselības vai citu aspektu dēļ, un katram skolotājam ir glīti ratiņi, ko izmantot mācību materiālu pārvadāšanai no telpas uz telpu. Uzreiz gribu nomierināt tos mācību procesa sastāvdaļas, turklāt ne tikai tā, ka iemācās no galvas komponistus, bet, piemēram, bērni paši muzicē, komponē, ieraksta savas dziesmas skolas ierakstu studijā, veido mūzikas video, iestudē teātri u. tml. Tas, ko mēs saucam par interešu izglītību un ko piedāvājam bērniem pēc stundām, te ir veiksmīgi integrēts mācībās, turklāt jākārto arī pārbaudes darbi un eksāmeni. Kāds droši vien teiks bet kur tad tās tehnoloģijas, kur interaktīvās tāfeles un smalki kompjūteri? Jā, nu nebija tur nevienas interaktīvās tāfeles, kā ekrāni klasēs un ziņojumu dēļi koridoros izmantoti lieli televizori, datori parasti, nekā īpaša, bet katram bērnam ir savs skapītis ar iebūvētu elektrības lādētāju, kur savu ierīci atstāt brīžos, kad jāiet uz sportu, mūziku, darbmācību (jā, jā, bija arī telpa ar galdniecības aprīkojumu un vieta kulinārijas prasmju apgūšanai) vai tml. Šis varētu būt kas līdzīgs dabaszinību kabinetam. tēmas un uzdevumiem. (Te uzreiz skaidrības labad jāpiebilst, ka vairāki skolotāji vienlaicīgi strādā tikai un vienīgi tad, ja ir apvienotās skolēnu grupas (piem., visas 8. klases skolēni vienkopus).) Kā teica Angļu valodas nodaļas vecākā skolotāja (mūsu izpratnē tā būtu kā metodiskās apvienības vadītāja, atbildīgā par visiem viena priekšmeta skolotājiem skolā), viņai īpaši patīk tas, ka tagad viņa var dalīt ar kolēģi Šekspīra darbu analīzi un mācīt to, kas viņai patīk, jo viņām ar kolēģi atšķiras gaumes. Pieeja, kad skolotāji nāk pie skolēniem, ir izmēģināta arī pie mums. Viens no argumentiem, ko esmu dzirdējusi pret to, ir, ka skolotājam ir grūti staipīt stundām nepieciešamos materiālus no klases uz klasi. Šajā skolā tam ir atrasts risinājums. Skolā ir lifts, ko drīkst izmantot tikai pedagogi Māksla, mūzika, dejas te ir mācību procesa sastāvdaļas, turklāt ne tikai tā, ka iemācās no galvas komponistus, bet, piemēram, bērni paši muzicē, komponē, ieraksta savas dziesmas skolas ierakstu studijā, veido mūzikas video, iestudē teātri u. tml. skolotājus, kas tagad pie sevis vaicā un kur tad laboratorija ķīmijas eksperimentiem? Skolā ir gan Science Lab, gan Art Studio, gan Dance Studio utt., resp., visam, kam nepieciešams speciāls aprīkojums vai vide, ko nav iespējams veidot Plaza tipa telpā, ir iekārtota telpa atsevišķi. Māksla, mūzika, dejas te ir Tehnoloģijas te ir nevis pašmērķis, bet ikdienas ērtības nodrošinātājas Tehnoloģiju izmantojums te nav pašmērķis, tās ieviestas ne tikai mācību stundās, bet arī ikdienas lietojumā ērtībai, drošībai, efektivitātei, turklāt ne tikai datoru izskatā. Piemēram, telpās ir elektroniski regulējama gaisma un žalūzijas, kas skolotājam ērti 12

13 ļauj pielāgot klasi konkrētajām vajadzībām, katram skolēnam ir elektroniska identitātes karte. Ieiet klasē var tikai tie, kam ir šāda karte, sistēma reģistrē, kad kas ienāk un iznāk, vajadzības gadījumā tas ir apskatāms, neviens svešs arī diži staigāt pa telpām nevar. Un vēl identitātes kartes izmanto arī maksāšanai. Skolā izvietoti īpaši aparāti, kas līdzinās miniatūram sabtransa biļešu automātam ieliec karti, iemet naudu, karte tiek uzpildīta, un tālāk Mājasdarbi skolā tiek organizēti pēc Blended learning modeļa. Tas nozīmē, ka daļa no mācību procesa ir aizstāta ar iespēju kaut kādus mācību uzdevumus veikt attālināti vai tiešsaistē ar datora palīdzību. skolas kafejnīcā par pusdienām bērni norēķinās ar šo karti ātrāk, ērtāk, drošāk. Jauktā mācīšanās Sākumā pieminētajā ELB un pēc tam arī Kornvolas akadēmijā vairākkārt bija dzirdams jēdziens blended learning (burtiski jauktā mācīšanās ), kas nu jau ļoti plaši tiek izmantots kā apzīmējums mācību modelim, kad tradicionāla mācīšanās tiek papildināta ar mācībām tiešsaistē, turklāt, izmantojot tehnoloģijas, iespējama studentu attālināta klātbūtne. Mājasdarbi skolā tiek organizēti pēc Blended learning modeļa. Tas nozīmē, ka daļa no mācību procesa ir aizstāta ar iespēju kādus mācību uzdevumus veikt attālināti vai tiešsaistē ar datora palīdzību. Ir izveidota ērti lietojama e-platforma, kas nodrošina e-materiālu uzglabāšanu, skolēnu sekmju monitoringu, iespēju koplietot dokumentus, sazināties utt. Ar virtuālajiem uzdevumiem/kursiem studentiem tiek dota iespēja izvēlēties tādu mācību vidi, kāda viņiem der vislabāk. Tādējādi studenti var studēt vairāk kursu sev piemērotā tempā. Cornwallis pedagogi uzskata, ka šāds integrētās mācīšanās modelis palīdz skolēniem kļūt patstāvīgākiem, plānot savu laiku un iegūt nākotnes darbam nepieciešamās prasmes. Protams, skolā ir arī sava kārtība, tā sīki un smalki aprakstīta skolas kārtības noteikumos, tur pieminēta pat tāda nianse, ka atļautas tikai nelielas, korektas rotas, bet kosmētika un mākslīgie nagi kategoriski nav atļauti. Tāpat klasēs visur ir redzams pielīmēts teikums laikam tāda kā iekšējā devīze Work Hard! Be Nice!. Vērtēšana kā mācību sastāvdaļa Noslēgumā laikam gribas izstāstīt vēl vienu piemēru no sākumā pieminētā ELB un Toma Vander Arka ( com/cms) teiktā. Viņam pajautāja, kas, viņaprāt, ir būtiskākais tehnoloģisko iespēju devums izglītībā. Un viņš atbildēja, ka tā ir vērtēšana precīzāk, iespējas, ko tehnoloģijas paver vērtēšanā. Līdz šim mēs vērtēšanu sapratām kā kaut ko beigās, kaut ko, kas seko pēc mācībām, tad tagad vērtēšana var kļūt par mācību procesa sastāvdaļu, tādējādi krietni uzlabojot skolēnu motivāciju un sniegumu. Viens neliels piemērs uzdevumi, kas sagatavoti elektroniski un ievietoti atbilstoši sagatavotā platformā (un tā nav raķešzinātne), dod iespēju pedagogam un skolēniem ne tikai ātrāk tikt pie rezultāta un novērtējuma, bet arī sekot līdzi, ar kādiem uzdevumiem skolēns sāk, kurus atstāj uz beigām, cik laika tiek veltīts viena vai otra uzdevuma veikšanai, tādējādi sniedzot pedagogam vērtīgu atgriezenisko saiti ne tikai par skolēna spējām, bet arī par paša sagatavotajiem pārbaudes darba uzdevumiem. Vairāk informācijas, kā arī foto un video skatiet: 13

14 skolotājs un skolēns Kā saprast pusaudzi Turpinām iepriekšējā numurā iesākto tēmu Jūsu bērns ir pusaudzis? Viņa atzīmes sākušas klibot? Ir kāda nobastota stunda? Jums pasliktinājušās attiecības? Šeit pastāstīšu, kāds varētu būt vieglāks pusaudža periods un kāds smagāks, un ko pieaugušie var darīt, lai šis laiks paietu bez lieliem zaudējumiem un pārdzīvojumiem. Baiba Gerharde, RSU Psihosomatikas klīnikas ārste psihoterapeite. Vēlīnais pusaudža periods gadi Iepriekšējā periodā bērns daudz eksperimentē, gūstot punus, nu viņš lēnām izveido, noformulē savu paša pārliecību par to, vai ir/nav ziemā silti jāģērbjas, ir vai nav jāuztur kārtība istabā, ir vai nav jābūt pieklājīgam, vajag vai nevajag pildīt mājasdarbus un saņemt labas atzīmes, tas var nesakrist ar vecāku uzskatiem. Un, jo vecāks viņš kļūst, jo līdzīgāks vecākiem. Tas liek just gandarījumu, ka audzināšanas darbs nav bijis veltīgs bērns foto autors: ir pārņēmis labās lietas (izlaižot caur savu pārvērtēšanas prizmu), bet nesekmīgs tādā ziņā, ja vecāki gribējuši ieaudzināt to, ko paši nedara. Šajā vecumā ļoti svarīgi kļūst dzīves jēgas meklējumi savas vietas atrašana: kādu dzīvi es vēlos, ko gribu piedzīvot, paveikt; identitātes, personības veidošanās kas es esmu, kāds es esmu, kā citi mani uztver, kāds es gribētu un nekādā gadījumā negribētu būt. Aktualizējas dzīves/nāves tēma (eksistenciālie jautājumi), interese par filosofiju, reliģiju, augstākām vērtībām. Ļoti svarīgs un grūts uzdevums šajā posmā ir profesijas izvēle, tālākā izglītības vai cita darbošanās ceļa izvēlēšanās. Vecāku loma pusaudžu audzināšanā Pirmsskolas vecumā vecāki tiek idealizēti (gudri, stipri, pareizi), jaunākajā skolas vecumā idealizācija mazinās, mazinās arī vecāku nozīmīgums, bet tie joprojām bērnam liekas labi un gudri, savukārt ap gadiem bērns kļūst kaprīzāks, neapmierinātāks (prepubertāte), bet pusaudža vecumā vecāki viņa redzējumā ir devalvēti (stulbi, garlaicīgi, atpalikuši, nesaprotoši). Interese par vecākiem kā par cilvēkiem parādās vēlīnā pusaudža periodā, ap 20 gadiem: notiek viņu cilvēciskošana, pusaudzis grib pa īstam iepazīt savus vecākus. Kā rīkoties vecākiem Izturēt devalvāciju. Atrast līdzsvaru starp brīvību un atbildību, starp drošību un uzdrīkstēšanos, risku. Vienoties par jaunām robežām, jaunu kārtību ģimenē. Būt pieejamiem, kad bērnam to vajag, palaist, kad viņš grib iet. Dot pamatu, pieņemšanu, atbalstu lai kas arī notiktu, vienmēr vari man zvanīt, es tev palīdzēšu. Izlabot grūtības, kas bijušas agrāk, iedot to, kas netika iedots agrākās stadijās. Atvērt māju, tādējādi iepazīstot sava bērna draugus, viņu laika pavadīšanas veidus, attiecības vecākiem daudz drošāk un mierīgāk, jo bērns ir mazāk projām. Attīstības apstāšanās. Emocionāli nenoticis pusaudža periods Pusaudža periods netiek iziets, nekādas lielas emocionālas pārmaiņas ar bērnu nav notikušas, saglabājas labas attiecības, paklausība vecākiem, vai nu nav savas grupas, vai arī tā ir, bet nav nozīmīga, grupas intereses tiek pakārtotas vecāku vēlmēm. Zēni izaug par vājiem vīriešiem samierinās, mazas uzdrīkstēšanās spējas, viņi netaisīs revolūciju, piekāpīgi, izvairīgi, baidās no konfliktiem, no konkurences, 14

15 var vai nu nonākt zem sievas tupeles, vai arī mājas ir tā vieta, kur uzdrīkstas komandēt. Meitenes izaug par stiprām sievietēm pacietīgas, izturīgas, strādīgas, centīgas, daudz var panest un daudz arī nes, lai kādu nastu uzkrautu, sakož zobus un pacieš (strādā trijos darbos, kopj mājas soli, vēl auklējas ar dzērāju vīru, bezdarbnieku). Nav drosmes pateikt nē, sadumpoties. Par visiem rūpējas, sevi noliekot pēdējā vietā. Labās meitas visu dzīvi. Ieteikumi skolotājiem Neiesaistieties cīņā ar pusaudzi! Paslavējiet! Arī ja jāaizrāda, atrodiet kādu labu vārdu, ko pateikt. Domstarpības labāk risināt vienatnē, aprunāties par iemesliem (tev gribas sasmīdināt visu klasi, tev patīk, ka visi uz tevi skatās), paust sapratni par tiem, pastāstīt, kā skolotājs par to jūtas (mani tāda izturēšanās sāpina, aizvaino, es nevaru darīt savu darbu), ka tas traucē apgūt mācību vielu. Šādas sarunas parasti palīdz uz kādu laiku, tās jāatkārto. Ļoti efektīvi, ja negatīvo līderi izdodas pārvērst par pozitīvo uzdot kaut ko vadīt, aizvietot skolotāju u. tml. Meklēt paša bērna motivāciju tev būs eksāmens, nevis man; vai tu labi jutīsies, ja klases izlaidumā tevis nebūs; vai tev patiks mācīties kopā ar maziem bērniem (ja dublēsi klasi); vai tā ir laba sajūta, ja tevi izsauc un tu nezini, ko atbildēt? Atrast kopīgu valodu ar bērniem gramatikas uzdevumi, tulkošanas darbi, domraksti par mūziķiem, sportistiem un bērniem aktuāliem notikumiem. Reizēm nenāk par sliktu par jokiem pasmieties kopā ar visu klasi. Skolotājs var kļūt par nozīmīgu pieaugušo, ko bērns ciena, kam vēlas līdzināties. Atbalstīt labo pusaudzī un saprast viņu bērniem ar sliktu uzvedību tieši tā ģimenē ļoti pietrūkst. Būt taisnīgam un godīgam. Izpaust savas paša personības šķautnes būt kaut kādā veidā īpašam, spilgtam. Katrā cilvēkā tas slēpjas atrast savu paša unikalitāti un celt to gaismā! Tādā veidā var kļūt par bērniem interesantu cilvēku, aizraujošu skolotāju. Ir Skolotāji, ko bērni apbrīno un atceras visu mūžu, kuru mācītie priekšmeti kļūst īpaši interesanti, tuvi visas dzīves garumā. Varbūt jums pašiem ir tāds Skolotājs? Ikviens no jums var tāds kļūt! Pārvariet savu nedrošību, ieradumus, ejiet ārā no komforta zonas, uzsāciet ko jaunu, ieklausieties sevī, padomājiet, un jūs atradīsiet visas vajadzīgās atbildes! Izturieties pret skolēniem kā pret tādiem cilvēkiem, kādus vēlaties viņus redzēt (laipnus, gudrus, draudzīgus, atsaucīgus), un viņi sāks mainīties. Bezizejas gadījumā, ja nekādi neizdodas tikt galā ar traucētāju, atļaujiet piedalīties turpmākajās stundās tikai vecāku klātbūtnē (vecāki būs atbildīgi par bērna uzvedību, ja viņš pats nevar). Brīvajā laikā centieties atpūsties, padarīt pilnīgāku paši savu dzīvi, meklējiet gandarījuma un labsajūtas avotus ar dzīvi apmierināts skolotājs labāk tiks galā ar skolas problēmām. 15

16 izglītības projekts Matemātikas apguve mūzikas valodā Nika Aleksejeva, žurnāliste Pierādīts, ka mūzika ne vien attīsta abas smadzeņu puslodes, bet arī palīdz labāk izprast matemātikas un dabaszinātņu priekšmetus, kā arī uzlabo jauniešu komunikācijas spējas un risku izkrist no izglītības sistēmas. Līdz šim Latvijā nav bijusi pieredze, kur mūzika tiktu izmantota kā palīglīdzeklis, lai mērķtiecīgi apgūtu matemātiku, taču nākamajos divos gados, īstenojot projektu DO.RE.MAT (Decrease Obstacles Related to MAthematics Teaching), kurā iesaistījies arī Valsts izglītības satura centrs (VISC), mēs redzēsim, kā, sitot muzikālu takti, tiks apgūtas matemātiskas darbības ar daļskaitļiem. Mana pieredze rāda, ka bērni, kuri ir muzikāli, proti, kuri apgūst mūziku, ir apveltīti ar īpašu pieeju matemātikai. [..] Turklāt es varu nosaukt daudzus bērnus, kuri ir izcili matemātikā un apgūst mūziku. Šīs lietas iet kopā, secina Gunta Lāce, Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja. Matemātika un mūzika. Pirmajā brīdī liekas, ka abi priekšmeti itin nemaz nav saistīti, taču tā tas nav. Nu jau divus gadus Itālijā, Boloņā, Sociālā atbalsta centrs ENFAP Emilia Romagna izmanto vispārizglītojošo skolu matemātikas un mūzikas standartiem atbilstošu metodi, kas gadus veciem skolēniem ar nesekmības problēmām palīdz apgūt matemātiku ar mūzikas palīdzību. Līdz gada 30. septembrim šo metodi plānots ieviest arī dažās Latvijas skolās. Tas notiks Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas Inovāciju pārneses projekta DO.RE.MAT ietvaros. Pagaidām, kā pastāstīja par projekta Forto Autors: īstenošanu Latvijā atbildīgā VISC Tālākizglītības un projektu nodaļas vecākā referente Aina Špaca, projekts ir ļoti agrīnā stadijā un nav zināms, kuras skolas projektā tiks iesaistītas. Taču jau šobrīd iespējams runāt par metodes praktisko pielietojumu un efektiem. Itāļu pieredze Viss aizsākās gadā, kad ENFAP Emilia Romagna centra vadītājai, sadarbojoties ar vietējās mūzikas skolas mūzikas pasniedzēju, radās ideja organizēt īsas pēcpusdienas mūzikas nodarbībās, kurās gadus veciem jauniešiem ar nesekmības problēmām tiktu mācīta ģitārspēle, taustiņinstrumenti, dziedāšana un bungu spēlēšana. Jauniešu interese un aizrautība izrādījās liela, tāpēc tika secināts, ka ar šādu nodarbību palīdzību var sekmēt mācību motivāciju, veicināt kultūras un sociālo kompetenci un mazināt skolēnu izkrišanu no izglītības sistēmas. Pirms metodes piedāvāšanas izmēģināšanai citās Eiropas valstīs ENFAP Emilia Romagna un Boloņas Universitātes speciālisti apkopoja dažādu akadēmiķu darbus, kas savulaik meklējuši saistību starp mūziku un matemātiku. Tika secināts, ka mūzika ir saistīta ne vien ar matemātiku, bet arī ģeometriju un fiziku. Idejas autori nolēma koncentrēties uz mūzikas un matemātikas integrāciju mācībās, jo matemātika bieži vien skolēniem šķiet attālināta no ikdienas dzīves, tāpēc tās apguve sagādā grūtības visbiežāk. Lai izmantotu DO.RE. MAT metodi, ir nepieciešami divi pedagogi matemātikas un mūzikas skolotāji, kuri, kopīgi sadarbojoties, plāno un vada mācību stundas. Praktiski metode var izpausties tā, ka aritmētiskie vienādojumi, piemēram, tiek pierakstīti mūzikas rakstā nošu līnijās. Notis un to ilgums tiek tulkots matemātiskās izteiksmēs. Tāpat matemātiskās izteiksmes var pārvērst nošu rakstā un atskaņot ar mūzikas instrumentiem. Pēc tam, kad metode tika ieviesta, tika veikta arī salīdzinošā izvērtēšana, lai iegūtu priekšstatu, vai skolēnu zināšanas matemātikā ir uzlabojušās. Pēc divu identisku pārbaudes darbu veikšanas matemātikā g. (darbs ar tradicionālo metodi) un gadā, kad notika mācību process, izmantojot DO.RE. MAT metodi, tika secināts, ka zi- 16

17 nāšanas un sekmes ir uzlabojušās. Mācoties pēc pierastās matemātikas apguves metodes, skolēni priekšmetu apguva vidēji 65,6% apmērā, bet pēc DO.RE.MAT metodoloģijas 70% apmērā. Metode Latvijā praktiski tiks aprobēta 2013./2014. mācību gadā. Līdz tam notiks projekta dalībvalstu mācību priekšmetu standartu salīdzināšana, atrodot un izvēloties vienojošos tematus un elementus. Metode Galvenais metodes princips ir atrast vienojošo abos priekšmetos, lai matemātiku iemācītu ar mūzikas palīdzību. Taču metode izmantojama arī otrā virzienā ar matemātikas palīdzību var apgūt mūzikas programmu. Izstrādājot metodi, tika secināts, ka tas iespējams Pitagora intuīcijas par skaitļu harmoniju un konsonansi dēļ, kas mūzikas teorijas pamatus ļāva balstīt precīzās matemātikas likumsakarībās. Vēlāk Pitagora radīto koncepciju attīstīja Keplers, kas secināja, ka planētu kustība ir saistīta ar skaņu koeficientiem. Arī Bahs, Mocarts un Bēthovens pētīja harmoniskas mūzikas skaitliskos koeficientus, attīstot iegūtos secinājumus līdz saistībai ar ģeometrijas principiem. Vēlāk Baha skolnieks Lorenss Mizlers, turpinot pētījumus, nonāca pie atziņas, ka mūzika ir matemātikas skaņa. Arī mūsdienās ir bijuši mēģinājumi mūziku saistīt ar zinātni, atskaņojot indivīda ģenētisko kodu un cilvēces DNS attīstību. Lai izmantotu DO.RE.MAT metodi, ir nepieciešami divi pedagogi matemātikas un mūzikas skolotāji, kuri, kopīgi sadarbojoties, plāno un vada mācību stundas. Praktiski metode var izpausties tā, ka aritmētiskie vienādojumi, piemēram, tiek pierakstīti mūzikas rakstā nošu līnijās. Notis un to ilgums tiek tulkots matemātiskās izteiksmēs. Tāpat matemātiskās izteiksmes var pārvērst nošu rakstā un atskaņot ar mūzikas instrumentiem. Latvijas skolu pieredze Kā atzina par projektu atbildīgā VISC pārstāve A. Špaca, šobrīd centram nav informācijas, vai Latvijā tiek izmantota līdzīga metode. Arī žurnāla Skolas Vārds uzrunātie matemātikas skolotāji nezināja, kā ar mūzikas palīdzību apgūt matemātiku, bet stāstīja par mūzikas pozitīvo ietekmi uz mācību priekšmetu apguvi. Mana pieredze rāda, ka bērni, kuri ir muzikāli, proti, kuri apgūst mūziku, ir apveltīti ar īpašu pieeju matemātikai. [..] Turklāt es varu nosaukt daudzus bērnus, kuri ir izcili matemātikā un apgūst mūziku. Šīs lietas iet kopā, secina Gunta Lāce, Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja. Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Evija Slokenberga piemin komponista, grāmatas Mūzikas terapija depresijas ārstēšanai autora Inta Birzkopa apgalvojumu, ka jebkura instrumenta spēlēšana attīsta abas smadzeņu puslodes vienlaicīgi. Tas, pēc E. Slokenbergas domām, noteikti sekmē matemātikas mācīšanos. Ieviešana Latvijā Metode Latvijā praktiski tiks aprobēta 2013./2014. mācību gadā, stāsta A. Špaca. Līdz tam notiks projekta dalībvalstu mācību priekšmetu standartu salīdzināšana, atrodot un izvēloties vienojošos tematus un elementus. Lai projekts sekmīgi tiktu īstenots, ir nepieciešama ENFAP Emilia Romagna centra izstrādātās rokasgrāmata adaptēšana Latvijas izglītības sistēmas vajadzībām. Šis darbs notiks, VISC sadarbojoties ar projekta partneriem speciālistiem no Atēnu Universitātes Mūzikas departamenta zinātniski pētnieciskās laboratorijas. Sākotnēji vienas vai divu Latvijas vispārizglītojošo vai profesionālās izglītības skolu pedagogi piedalīsies apmācībās, kuras vadīs Itālijas partneri no ENFAP, lai tālāk metodi izmēģinātu savās skolās. Pagaidām šīs skolas vēl nav izvēlētas, taču droši vien noteicošas būs matemātikas un mūzikas priekšmetu skolotāju sadarbības iespējas un ieinteresētība īstenot šo metodi. Svarīga ir arī skolas vadības atsaucība, jo tiek plānots, ka metode tiks iepludināta skolas mācību programmā, projekta ieviešanas praktiskos aspektus skaidro A. Špaca. Līdz šim pagājušā gada 3 4. decembrī Boloņā notika projekta DO.RE.MAT partneru pirmā sanāksme. Tajā pārstāvji no Atēnu Universitātes, ENFAP Emilia Romagna sociālā atbalsta centra, Itālijas Schiaccioanoci mūzikas un mākslas centra jauniešiem un vairākām Itālijas skolām apsprieda projekta darba plānu un turpmākos uzdevumus, kā arī diskutēja un dalījās ar pieredzi par matemātikas mūzikas metodoloģijas izmantošanu mācībās. 17

18 skolotāja pieredze Ar sauli acīs gada martā man bija iespēja būt Portugālē kursos Outdoor Leadership. Būt Portugālē ar sauli acīs. Kāpēc ar sauli acīs? vadītājs stāv ar seju pret sauli, noņēmis saulesbrilles, lai visi vadītāju labi redz un uztver viņa kodolīgos norādījumus. Ar sauli acīs lai āra nodarbības vadītu līksmi un aizrautīgi, atraisot pozitīvās emocijas, kas stimulē mūsu smalona Sāre, Kusas pamatskolas skolotāja Kad brāzmains putenis satin pasauli baltās sniega vērpetēs un acis slēpjam cepurēs, šallēs un mēteļa apkaklēs, ar lielu prieku gribas atcerēties lielisko Comenius vienas nedēļas profesionālās pilnveides kursu martā gadā iepazinu āra mācību (brīvdabas pedagoģijas) fascinējošo burvību L.I.K.E kursos Zviedrijā, Vimmerbijā. Kopš tā laika mācīšanās ārā dažādos mācību priekšmetos ir būtiska Madonas novada Kusas pamatskolai gan realizējot Comenius projektu Cilvēks. Ainava. Veselīgs dzīvesveids, gan skolas galvenajos uzdevumos arvien iekļaujot āra mācību aspektu, gan meklējot jaunas iespējas pieredzes padziļināšanai. Vienu no tām piedāvā Kindas izglītības centrs Zviedrijā ( organizējot āra mācību kursus pedagogiem no visas Eiropas. Viss sācies ar Comenius partnerības projektu gadā, kad zviedru, čehu un skotu kolēģi no universitātēm un brīvdabas pedagoģijas centriem dalījās ar savu pieredzi, idejām un sapņiem, izveidojot programmu pedagogiem gadā tiek piedāvāti jau 8 centra organizētie augstas raudzes kursi Zviedrijā, Portugālē, Čehijā un Skotijā. Kāpēc ar sauli acīs? Vispirms jau tāpēc, ka piedzīvoju saulainu, siltuma un ziedēšanas prieka pilnu pavasara nedēļu okeāna krastā netālu no Lisabonas laikā, kad pie mums tikko sāka kust sniegs. Kursu īstenošanai vadītāji bija atraduši nelielo Muxacho viesu namu pašā okeāna krastā. Šķita okeāna vilnis šūpo gultu, tādējādi pašsaprotams bija kursu vadītājas uzdevums pirmajā vakarā: Tagad atveriet logu un klausieties, klausieties dabas mūziku! Šai nedēļā saulē mirdzēja viss okeāna bangas, smilšu un akmeņu pludmales, aizsargājamo kāpu takas ar pazīstamiem un nepazīstamiem ziedošiem augiem, klinšu takas, Sintras dabas parka mistiskie brīnumi, kalnu virsotņu plašumi, mūžvecais mežs, kur koki noauguši efejām, kūrortpilsētiņas mierīgais ūdens klajs un parks ar pāviem un apelsīnkokiem, kas reizē zied un briedina augļus. Neticami, cik daudzveidīgas ainavas iespējams atrast, nekur tālu nebraucot, vairāk ejot kājām! Katru dienu sākām un noslēdzām ar apli meloni viesu nama apaļajā iekšpagalmā, bet visu pārējo laiku mācījāmies dabā. Tieši tā ir āra mācību būtība arvien iet pa taku, pamanot, ko konkrētā ainava mums dāvā, pamanot, ko tā mums ļauj iemācīties. Vienlaikus ieplānojot saulainu vietu, kur apsēsties, lai kopā pusdienotu (pusdienas vienmēr tika dotas līdzi gādīgi sapakotos maisiņos un kastītēs, ko salikām savās mugursomās līdzās salokāmam paliktnim, uz kura apsēsties). Ar sauli acīs tā ir šo kursu idejas metafora Tā kā mācījāmies, kā būt prasmīgiem āra mācību līderiem, tad pirmais no apgūtajiem likumiem bija stājamies aplī, bet Āra nodarbības vadīt ir grūtāk un atbildīgāk, ir daudz vairāk jāpārdomā drošības situācijas un jābūt spējīgam reaģēt mainīgos apstākļos. Taču tieši šāda veida mācības ir dzīvei tuvākas. Un ko gan skolā vajadzētu iemācīties zināšanu daudzumu vai prasmi dzīvot? 18

19 dzeņu darbību. Ar sauli acīs jo dabas vide ir tik bagāta, ka vadītājam tikai prasmīgi jāved grupa pa daudzveidīgām takām, pārdomāti jāapstājas noteiktās vietās, lai izstāstītu plānoto vai uzklausītu radušos stāstu, izvelkot no somas kādu pārsteigumu. Kursus vadīja izcili saulaina komanda Brita, Dušans, Margita un Tuve, būdami augstas raudzes pasniedzēji augstākajā izglītības līmenī, visur darbojās kopā ar kursantiem un rūpējās par viņiem visos sīkumos. Bieži vien pārdomāti sīkumiņi ir pats svarīgākais, atslēga tai ziņai, ko vēlamies nodot saviem skolēniem. Piemēri: okeāna gliemežvāks, uz kura jāraksta savs vārds; rīta dziesma, kurā labrīt! skan arī manā latviešu valodā; iztēlota dzirkstoša šampanieša glāze, ko paceļam pret sauli pēc grūta kāpiena kalnā, no kura paveras skats uz piekrasti un mūsu mazo Muxacho viesnīcu. Mācīšanās dabā kopā ar meistarīgu vadītāju notiek daudzos līmeņos vienlaikus. Piemēram, Sintras dabas parkā katrai grupai tika izlozēts kāds apvidus plašajā parkā, kurā pašiem jāsagatavo aktivitāte. Tā padziļināti iepazinām daļu parka (tūrisma aspekts). Grupu aktivitātēs tika iedarbinātas visas maņas, tāpēc joprojām atceros sataustīto akmeni, sasmaržoto skuju, pēc fotogrāfijas sameklēto magnoliju, kurā paslēpts uzdevums (dabaszinību, valodas un komandas sadarbības aspekts). Īpašas atmiņas ir par dabas skaņu, krāsu un smaržu virmojumu, kas bija jūtams, klusām un vienatnē sēžot kādā saulainā stūrītī mūsu grupas aktivitātē, kad katram dalībniekam tika dota šāda meditatīva iespēja. Aktivitāte vienkārša viss notiek klusumā, viens vadītājs, vedot grupu pa iepriekš izdomātu taku, katru apsēdina kādā skaistā vietā, otrs vadītājs pēc laika iet pa šo pašu taku un katru pieceļ, rindā atvedot atpakaļ. Taču tieši mūsu aktivitāte radīja visvairāk pārdomu līderības refleksijas jomā, jo ne velti Sintra saistīta ar mistiku daži dalībnieki uzreiz netika atkal atrasti, tos nācās meklēt, nācās tikt galā ar satraukumu un neparedzētiem apstākļiem, kas ir neizbēgami āra nodarbībās kā sapratām vakara pārrunās, klausoties daudz pieredzējušo kursu vadītāju stāstos. Āra nodarbības vadīt ir grūtāk un atbildīgāk, ir daudz vairāk jāpārdomā drošības situācijas un ir jābūt spējīgiem reaģēt mainīgos apstākļos, tāpēc viena kursu diena bija veltīta drošības un risku tēmām. Taču tieši šāda veida mācības ir dzīvei tuvākas. Un ko gan skolā vajadzētu iemācīties zināšanu daudzumu vai prasmi dzīvot? etwinning prasmju apgūšana Čehijā Pēc kursiem man izdevās piedzīvot vēl vienu ļoti karstu un saulainu nedēļu Čehijā, apgūstot etwinning prasmes un platformu ( un ļoti priecājos, ka tēma, kurai veltīti jau daudzi gadi, mūsu skolā joprojām turpinās, jo realizējām ar āra mācībām saistītu etwinning projektu Apstājies, paskaties, priecājies! sadarbībā ar Prāgas partneriem ( net/web/p83279). Portugālē saule ir biežs viesis. Mūsu miglā, lietū un puteņos kādreiz saules var pietrūkt un šķist, ka vieglāk iet pa ierastiem ceļiem kārtīgi sēdēt solos un izņemt vielu ar grāmatu un burtnīcu palīdzību. Tāpat dzirdētas atrunas Comenius kursu izmantošanai tik labi neprotam valodu, negribas vienatnē ceļot, kaut kas nav saprotams pieteikuma izpildīšanā. Taču saule arvien ir tepat, tikai jāseko tai, drosmīgi un aizrautīgi jāpagriežas tai pretī! Kā vēsta sens teiciens: Griezies pret sauli, tad ēnas stāsies aiz muguras. Avots: Šeit uzziniet vairāk par Comenius programmu un iespējām skolotājiem! Programma: ES Mūžizglītības programma, Comenius apakšprogramma Aktivitāte: Comenius pedagoģiskā personāla profesionālā pilnveide Projekta īstenotājs: Ilona Sāre, Kusas pamatskolas skolotāja Kursu nosaukums: Outdoor Leadership Kursu norises vieta: Portugāle Aktivitātes īstenošanas laiks:

20 izglītības pētijums Vidusskolu skolotāju apmierinātība ar darbu un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana Februāra sākumā Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātajā sēdē disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Aija Peršēvica. Zinātniskā darba vadītājs ir profesors Dr. chem. Andrejs Rauhvargers. Izstrādātā pedagogu apmierinātību ar darbu ietekmējošo sfēru un faktoru struktūra atspoguļo ietekmes intensitāti, proti, būtiskākie ietekmējošie faktori ir saistīti ar pedagoga individuālajām īpašībām un, jo tālākā sfērā ir ietekmējošie faktori, jo ar mazāku intensitāti tie darbojas, un pedagogi, veicot savus tiešos darba pienākumus, spēj no šiem faktoriem abstrahēties. Individuālie faktori, kas ietekmē pedagogu apmierinātību ar darbu, ir saistīti ar aicinājumu strādāt šajā profesijā, vēlmi nodot zināšanas. Faktori, kas ir saistīti ar darbu klasē, ir savstarpējās attiecības ar skolēniem, skolēnu sasniegumi, viņu vēlme mācīties utt. Faktori, kas ir saistīti ar skolu, ir attiecības ar kolēģiem, atbalsts un atzinība no vadības, skolas vide utt. Faktori, kas ir saistīti ar politisko un ekonomisko situāciju valstī, ir skolotāju saņemtais atalgojums, reformas utt. Pēdējie minētie faktori apmierinātību ar darbu ietekmē visvājāk, jo, pirmkārt, pedagogi šo situāciju nespēj ietekmēt, lielākoties samierinoties ar faktu un, otrkārt, pedagogi darbā ar skolēniem primāri domā par skolēnu attīstību un izaugsmi, tādējādi abstrahējoties no pārējiem ietekmējošiem faktoriem. Dr. paed. Aija Peršēvica Pedagogu apmierinātību ar darbu ietekmējošo sfēru un faktoru struktūra Pētījuma metodoloģija Lai noskaidrotu, kāda ir pedagogu apmierinātība ar darbu, to ietemējošie faktori, kā arī izglītības kvalitātes ietekmējošie faktori, tika veikts empīrisks pētījums, kas sastāvēja no diviem posmiem kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma. Veicot kvantitatīvo pētījumu, tika aptaujātas 11 skolas. Pamatojoties uz Valsts izglītības satura eksaminācijas centra datiem par 2009./2010. gada obligāto centralizēto eksāmenu rezultātiem, tika veidotas divas grupas skolas ar visaugstākajiem un ar viszemākajiem skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos. Kopējā respondentu izlase 49 skolotāji un 400 skolēni. Kvantitatīvie pētījuma dati tika vākti, izmantojot divas aptaujas P. E. Lesteres (Lester, 1984) izstrādātā pedagogu apmierinātības ar darbu aptauja un izglītības kvalitātes aptauja. Kvalitatīvā pētījuma posmā tika intervēti to skolu skolotāji (8) un direktori (4) ar augstiem skolēnu sasniegumiem, kas piedalījās pētījuma pirmajā posmā. Iegūtie rezultāti Analizējot gadā iegūtos datus par kopējo pedagogu apmierinātību ar darbu, tika secināts, ka situācija ir pozitīva un lielākoties skolotāji ir apmierināti ar savu profesiju. Relatīvi maza respondentu daļa (9%) uzskata, ka viņus šis darbs neapmierina. Pētījumā izmantotā P. E. Lesteres (Lester, 1984) izstrādātajā pedagogu apmierinātības ar darbu aptaujā ir jautājumi par vairākām apmierinātības ar darbu jomām, kas ļauj analizēt katru pedagogu apmierinātības ar darbu skalu atsevišķi. Attēlā redzams, ka skolotāji ir visizteiktāk neapmierināti ar saņemto atalgojumu. Literatūras analīzē secināts, ka apmierinātība ar atalgojumu ir ārējais motivaros, kas nedarbojas kā primārais noteicošais faktors, bet tajā pašā laikā apmierinātība ar saņemto atalgojumu ir viens no pamata vajadzību apmierināšanas līdzekļiem un, neapmierinot šīs vajadzības, ir problemātiski runāt par 20

21 pedagogu pašaktualizēšanos vai pašattīstību. Apmierinātība ar saņemto atalgojumu ir vienīgais negatīvi novērtētais faktors. Trīs nākamie zemāk novērtētie faktori ir apmierinātība ar paaugstinājuma iespējām, atzinību un darba drošību. Svarīgi ir uzsvērt, ka minēto faktoru kopējā tendence ir pozitīva. Vairāk nekā puse respondentu apmierinātību ar paaugstinājumu vērtē augstu. Nedaudz negatīvāka situācija ir darba drošības vērtējumā, bet jāpiebilst, ka tendence saglabājas pozitīva. Darba drošība pētījuma kontekstā tiek vērtēta kā pārliecība par to, ka ieņemamais amats ir stabils un ka respondents nejūt apdraudējumu par savu darba vietu. Darba drošības novērtējums ir saistīts ar nestabilo ekonomisko situāciju, kā arī ar izglītības reformām. Pedagogu apmierinātības ar darbu faktors, kuru skolotāji vērtē vispozitīvāk, ir viņu profesijai atbilstošais atbildības līmenis un pienākumi. Pilnībā visi respondenti šo faktoru ir vērtējuši kā augstu vai ļoti augstu. Līdzīgi pozitīvi tiek vērtēta arī apmierinātība ar konkrētās profesijas darba specifiku un darba kolēģiem. Darba specifika ir cieši saistīta ar skolotāju tiešajiem darba uzdevumiem un pienākumiem mācību organizēšanu un plānošanu, darbu ar skolēniem. Iegūtie rezultāti atspoguļo skolotāju iekšējo motivāciju darbā ar skolēniem, kas sekmē darba produktivitāti un nodrošina kvalitatīvāku darbu. Tāda pati pozitīva tendence tika novērota, vērtējot apmierinātību ar kolēģiem. Augstā apmierinātība ar kolēģiem atspoguļo pozitīvo klimatu, kā arī skolotāju spēju izveidot un uzturēt pozitīvas koleģiālās attiecības. Arī atlikušie divi faktori apmierinātība ar tiešo vadītāju un Autors: darba apstākļiem tika vērtēti pozitīvi, kas atspoguļo skolas vadības augsto kompetenci un spēju efektīvi vadīt izglītības iestādi. Apmierinātība ar darba apstākļiem ir saistīta ar fiziskās un psiholoģiskās vides novērtējumu, kas ietver gan apmierinātību ar pieejamiem mācību materiāliem un līdzekļiem, gan arī skolas estētisko un fizisko vidi. Apkopojot informāciju par pedagogu apmierinātību ar darbu, iespējams secināt, ka kopumā pedagogi ir apmierināti ar izvēlēto profesiju un visaugstāk vērtē tieši iekšējos apmierinātības ar darbu faktorus, kas nodrošina augstu pedagogu profesionālo darbību, ieinteresētību un vēlmi strādāt šajā profesijā. Empīriskā pētījuma otrajā posmā tika veiktas intervijas skolās ar augstiem skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos. Intervēti tika skolu direktori un skolotāji, lai noskaidrotu galvenos apmierinātības ar darbu un izglītības kvalitāti ietekmējošos faktorus. Pamatojoties uz veiktajām intervijām, tika definēti faktori, kas ietekmē izglītības kvalitāti. Intervētie respondenti kā svarīgu Pētījumā tika secināts, ka specifiski pedagogu profesijā galvenais motivējošais faktors nav atalgojums, bet gan darbs ar bērniem un vēlme nodrošināt sociālu labumu. Visi intervētie skolotāji uzsvēra, ka jūtas apmierināti ar darbu, īpaši uzsverot lielo apmierinātību ar pedagoga darba specifiku, un vienīgais apmierinātības ar darbu aspekts, ar ko pedagogi ir neapmierināti, ir saņemtais atalgojums. nosacījumu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā min pedagogu personību un viņu vēlmi strādāt šajā profesijā. Interesanti, ka minētais kvalitāti ietekmējošais faktors ir ļoti saistīts ar tādu apmierinātības ar darbu faktoru kā apmierinātība ar konkrēto darba specifiku, kas tiek raksturots kā iekšējais apmierinātību ar darbu ietekmējošais faktors. Skolu direktori un skolotāji kvalitatīvu izglītību saista ar skolēniem un viņu darbu, raksturojot to ar skolēnu motivāciju mācīties, kā arī ar skolotāja un skolēnu savstarpējām attiecībām. Savstarpējās pozitīvās un līdzvērtīgās attiecības ļauj skolotājiem ne tikai kvalitatīvāk organizēt mācību 21

22 procesu, bet rada arī atbildības sajūtu un pienākumu pret skolēnu izaugsmi un attīstību. Interesanti, ka skolotāji kā vienu no kvalitatīvu izglītību ietekmējošiem faktoriem min skolēnu mērķtiecīgu sagatavošanu centralizētajiem eksāmeniem. Būtisks šķiet fakts, ka šis mērķis ir vienlīdz aktuāls gan skolotājiem, gan skolēniem. Kā atzīst skolotāji, viņi jūt gandarījumu par augstiem skolēnu sasniegumiem, kas vienlaicīgi kalpo arī kā apmierinātību ar darbu ietekmējošs faktors. Mērķtiecīga skolēnu sagatavošana centralizētajiem eksāmeniem tiek skaidrota ar faktu, ka pārbaudes darbu rezultāts ir izšķirīgs skolēna turpmākajā karjeras attīstībā. Otrs faktors, kas, iespējams, ietekmē skolotāju koncentrēšanos uz skolēnu sagatavošanu centralizētajiem eksāmeniem, ir saistīts ar skolu ranžēšanu pēc skolēnu sasniegumiem, tādējādi veidojot sabiedrībai pieejamu kritēriju, pēc kā novērtēt skolas. Intervijās kā izglītības kvalitāti ietekmējošie faktori tika definēti arī tādi, kas tiešā veidā netiek saistīti ar skolotāju apmierinātību ar darbu mācību procesa organizēšana, materiāli tehniskais nodrošinājums un personāla atlase. Skolotāji, raksturojot mācību procesa organizēšanu, uzsver daudzveidīgu mācību uzdevumu nozīmi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Ar materiāli tehnisko nodrošinājumu tiek saprasts gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan jaunāko tehnoloģiju izmantošana skolā. Interesanti, ka teju visi skolotāji uzsver faktu par tehnoloģiju pieejamību, vienlaikus minot mācību līdzekļu trūkumu. Skolu direktori kā kvalitatīvas izglītības priekšnoteikumu intervijās min personāla atlasi, akcentējot vecuma sadalījuma nozīmīgumu. Skolu direktori un skolotāji kvalitatīvu izglītību saista ar skolēniem un viņu darbu, raksturojot to ar skolēnu motivāciju mācīties, kā arī ar skolotāja un skolēnu savstarpējām attiecībām. Veicot empīrisko pētījumu, tika definēti ne tikai izglītības kvalitāti ietekmējošie faktori, bet arī apmierinātību ar darbu ietekmējošie faktori. Teju visi intervētie respondenti uzsvēra, ka apmierinātība ar darbu ietekmē viņu darbību. Frekvenču analīzē kļuva zināms viens no būtiskākajiem apmierinātības ar darbu aspektiem, ko min un vairākkārt uzsver intervētie skolotāji, apmierinātība ar konkrētās profesijas darba specifiku, akcentējot to, ka darbs ir interesants un apmierinātību rada skolēnu sasniegumi. Kā nozīmīgu apmierinātības ar darbu ietekmējošo faktoru respondenti min vadības atbalsta sniegšanu skolotājiem, tādējādi Interesanti, ka teju visi skolotāji uzsver tehnoloģiju pieejamību, vienlaikus minot mācību līdzekļu trūkumu. ļaujot skolotājiem pilnībā veltīt uzmanību tiešajiem darba uzdevumiem. Turklāt skolotāji, kas šo atbalstu nesaņem, uzsver tā trūkumu. Vēl viens būtisks apmierinātības ar darbu faktors, kas ļoti saistīts ar skolas vadību, ir atzinības sniegšana skolotājiem, uzslavējot par skolēnu vai pašu skolotāju sasniegumiem. Intervētie respondenti min kolēģu savstarpējo attiecību nozīmīgumu apmierinātības ar darbu nodrošināšanā. Kā svarīgākais savstarpējās kolēģu attiecībās tiek minēts atbalsts, ar ko lielākoties tiek saprasta savstarpēja palīdzības sniegšana, dalīšanās ar informāciju un dažādiem materiāliem. Interesanti, ka intervijās direktori uzsver kvalitatīvu darba apstākļu un darba vides nodrošināšanas nozīmīgumu, savukārt pedagogi šo aspektu neakcentē. Tas ļauj secināt, ka skolotāju skatījumā apmierinātība ar darba apstākļiem un vidi ir samērā maznozīmīga. Ļoti iespējams, ka skolotāji šo aspektu neuzsver kā būtisku, jo kvalitatīvus darba apstākļus un vidi uztver kā pašsaprotamus. Tajā pašā laikā direktori tos īpaši izceļ, jo viņi iegulda daudz pūļu šādas vides nodrošināšanā. Intervijās atklājās, ka skolas vadība ar tai pieejamiem resursiem cenšas nodrošināt lielu skolotāju apmierinātību ar darbu. Tādējādi iespējams secināt, ka šāda mērķtiecīga skolas vadības darbība ir viens no faktoriem, kas ir ietekmējis pedagogu profesionālo darbību un augstos skolēnu sasniegumus. 22

23 Secinājumi Pētījuma rezultāti atspoguļo skolotāju apmierinātības ar darbu nozīmi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Tādējādi ir iespējams secināt, ka skolotāji nespēj nodalīt savas emocionālās izjūtas no pedagoģiskās darbības, tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt skolotājiem tādu darba vidi un apstākļus, lai viņi justos apmierināti un spētu pēc iespējas kvalitatīvāk veikt darbu. Pētījuma rezultātos redzams, ka liela nozīme skolotāju kvalitatīva darba nodrošināšanā ir kolēģiem. Tādēļ var secināt, ka pedagogu profesijā īpaši nozīmīgas ir savstarpējās attiecības un atbalsts. Skolotājiem vienlīdz svarīgi ir uzturēt pozitīvas attiecības ar kolēģiem, kā arī saņemt atbalstu no skolas vadības. Pētījumā secināts, ka skolas vadība velta īpašu uzmanību pozitīvu kolektīvo attiecību nodrošināšanai, tādējādi veidojot saliedētu kolektīvu. Skolotāji, uzturot ciešas savstarpējās attiecības, spēj skolēniem nodrošināt kvalitatīvākas mācības, kas palīdz skolēniem gūt labākus mācību rezultātus. Pētījumā tika secināts, ka specifiski pedagogu profesijā galvenais motivējošais faktors nav atalgojums, bet gan darbs ar bērniem un vēlme nodrošināt sociālu labumu. Visi intervētie skolotāji uzsvēra, ka jūtas apmierināti ar darbu, īpaši uzsverot lielo apmierinātību ar pedagoga darba specifiku, un vienīgais apmierinātības ar darbu aspekts, ar ko pedagogi ir neapmierināti, ir saņemtais atalgojums. Bet, spriežot pēc augstajiem skolēnu sasniegumiem skolās, kurās tika veiktas intervijas, ir iespējams secināt, ka apmierinātībai ar atalgojumu nav galvenā nozīme kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Tādējādi var secināt, ka pedagogiem daudz nozīmīgāki ir iekšējie motivējošie faktori, kas vienlaikus spēj nodrošināt arī augstāku pedagogu darba kvalitāti. Taču, pamatojoties uz literatūras analīzi, iespējams izvirzīt pieņēmumu, ka, izjūtot tikai emocionālo gandarījumu un nespējot apmierināt fizioloģiskās vajadzības, kā arī izjūtot pārāk lielu darba slodzi, pastāv risks, ka daļa augsti kvalificētu skolotāju ar augstu iekšējo motivāciju, Pedagogu profesijā galvenais motivējošais faktors nav atalgojums, bet gan darbs ar bērniem un vēlme nodrošināt sociālu labumu. meklējot alternatīvas iespējas, kā uzlabot savu finansiālo stāvokli, varētu šo profesiju pamest. Iegūtie rezultāti rada pārdomas, vai ilglaicīgi ir iespējama esošās sistēmas kvalitatīva darbība un vai visās skolās ir iespējams nodrošināt pilnīgi visus pedagogus ar tik dziļu iekšēju pārliecību strādāt tikai skolēnu dēļ, atstājot personīgās vajadzības otrajā plānā. Jaunieši virtuāli var iepazīt savu nākotnes profesiju ziņas īsumā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina jauniešus iepazīt profesiju dažādību, dodoties pastaigā pa virtuālo Profesiju pasauli. Interneta vietne lv šobrīd atklāj gandrīz 50 dažādu nozaru speciālistu darba ikdienu un izaicinājumus. Profesiju pasaulē šobrīd var viesoties ēdināšanas, elektronikas, informācijas tehnoloģiju un kokapstrādes uzņēmumos, vadības un administrācijas, Kļūsti uzņēmējs mājās uzņēmumos, skaistumkopšanas un fitnesa centrā, tūrisma birojā un viesnīcā. Ieskatu darba ikdienā sniedz intervijas ar profesiju pārstāvjiem un fotoreportāžas par speciālistu darba gaitām. Ja kāda profesija ir ieinteresējusi, īpašā sadaļā, kas aizved uz Izglītības ceļvedi NIID.LV, var izpētīt amatu aprakstus un izglītības iestāžu sarakstu, kur konkrēto profesiju iespējams apgūt. Profesiju pasauli savā darbā var izmantot arī karjeras konsultanti un klašu audzinātāji, lai paplašinātu skolēnu priekšstatus par profesiju daudzveidību un radītu skolēnos interesi un vēlmi padziļināti pētīt darba pasauli un savas personīgās karjeras iespējas. Vietnē ietverti materiāli, kas mudina jauniešus domāt par sevi ne tikai kā par topošo darba ņēmēju, bet arī darba devēju. Drīzumā vietnē parādīsies sadaļa, kurā būs vadlīnijas patstāvīgai profesiju izpētei. Īpaši noderīgas tās būs jauniešiem, tiekoties ar potenciālajiem darba devējiem vai dodoties ekskursijās uz uzņēmumiem, stāsta Didzis Poreiters, VIAA NIID.LV datubāzes vadītājs. Veidojot profesiju aprakstus, izmantots LR Profesiju klasifikators, Eiropas Sociālā fonda projektā Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana izstrādātie nozaru apraksti un nozaru kvalifikāciju struktūras, kā arī konsultācijas ar nozaru asociācijām un nozarē strādājošiem uzņēmumiem. VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departaments projektā Profesiju pasaule gadā plāno atvērt vēl 9 mājas uzņēmumus, tādējādi interaktīvā veidā jauniešiem pastāstot vēl par 50 profesijām. Drīzumā taps ķīmijas nozares, telekomunikāciju, transporta un loģistikas, metālapstrādes, pārtikas pārstrādes un mežu izstrādes uzņēmumi, banka, kultūras objekts, kā arī īpašā māja uzņēmums Izpēti profesiju pats. 23

24 skolotāja viedoklis Kā kļūt par labu skolas vadītāju Māra Bērente, skolotāja Tāpat kā lielākā daļa skolotāju, esmu sava darba fanāte. Tā kā man ir arī administratora darba pieredze, par visiem 100% esmu pārliecināta laba skola sākas ar labu vadību. Un vadības galva ir skolas direktors. Ja atļauts pašai sev piebilst, vietnieki mēdz būt kardināli. Tieši direktora vēlēšanās veidot ideālu skolu un prasme vadīt sadarboties nosaka gala rezultātu. Nav būtiski, vai direktors ir jauns gados vai vecs, vai skolotāji ir jauni vai veci. Visu nosaka attieksme. Abpusēja. Visu cieņu vadītājiem, kuri ir spējuši izveidot savas skolas. Privātas vai valsts, nav būtiski. Galvenais savas (šā vārda labākajā nozīmē). Manu šā brīža pārdomu papildu stimuls bija žurnālā Skolas Vārds aprakstītā situācija, kas rāda kolektīva reakciju uz vadības maiņu. Pieredze saka, ka šeit nebūt nav vainojams veco skolotāju izdegšanas sindroms. Manuprāt, tur kāda nopietna problēma bija samilzusi jau pirms direktoru nomaiņas. Un jaunā slota, atvainojos par salīdzinājumu, ir aizslaucījusi ne tikai vecās drazas, bet arī skolotāju darba prieku. Vajadzētu uzklausīt visus viedokļus. Arī par iepirkuma procedūru. Par to cits jautājums: cik ļoti skolas kolektīvs ir tajā, t. i., iepirkuma procedūrā, iesaistīts? Mana Ikdienas praksē skolu vadītāju atlasē jāizvirza arī citi objektīvi kritēriji: prasme plānot, organizēt, sadarboties, risināt konfliktus... Ja ne gluži eksāmens (lai gan tāds arī nenāktu par ļaunu), tad vismaz formāls šo prasmju apliecinājums attiecīgu kvalitātes dokumentu izskatā. Autors: LETA pieredze rāda, ka par 0,00%, t. i. nemaz! Skola kā ikviens darba kolektīvs ir visai sarežģīts organisms. Tās vadīšana nebūt nav pedagoģisks darbs, tāpēc MK noteikumi Nr. 347, kas nosaka tikai vienu prasību topošā vadītāja izglītībai augstākā pedagoģiskā ir steidzami pārskatāms. Ja direktora darbam veidotu sākotnējo SVID analīzi, tad tajā draudu būtu vairāk nekā iespēju. Direktora izvirzītie uzdevumi var neatbilst konkrētās skolas vajadzībām un iespējām Piemēram. Iespēja veidot saliedētu un mērķtiecīgu atbalsta grupu kā kolektīva kodolu tiek dota ikvienam jaunam direktoram. Kādi pastāv draudi? Vispirms direktora izvirzītie uzdevumi var neatbilst konkrētās skolas vajadzībām un iespējām. Tad ieejot svešā kolektīvā, nav iespējams izvērtēt darbinieku stiprās un vājās puses, tātad arī pareizi sadalīt pienākumus. Darbinieks, kurš labprāt iepazīstina ar kolektīvu, var to darīt arī savtīgu mērķu dēļ. Skolotājs, kurš prot skaisti un pareizi runāt, ne vienmēr prot arī atbilstoši strādāt. Otrādi arī skolotājs, kurš runā maz vai izsaka kritiskas piezīmes, bieži dara visu pārdomāti un mērķtiecīgi. Savukārt tad, ja kolektīvs pazīstams, nāk līdzi viss iepriekš uzkrātais: draugi, nedraugi, sadarbības un 24

25 arī nesaskaņu pieredze... Cita iespēja un arī darba pienākums veicināt pozitīvu sadarbību ar vecākiem. Jāpiebilst, ka šī skolas vadītāja darba joma ir ļoti vārīga, es pat teiktu slidena. Direktoram vajadzētu būt īpaši sagatavotam mediācijā, lai izprastu patiesos risināmā konflikta iemeslus un mērķus. Turklāt tikai direktoram pieder pēdējais un noteicošais vārds ikvienā situācijā, kur iejauktas skolēna, skolotāja un vecāku nesaderīgās intereses. Pastāv objektīvi/subjektīvi draudi tam, ka direktors nostāsies kāda pusē, nevis skatīs situāciju profesionāli un pēc būtības. Jā, kur gan lai rastos jauna direktora profesionālisms?! Īpaši aktuāla kopš nauda seko skolēnam ieviešanas ir kļuvusi vadītāja iespēja sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem, tā veidojot skolas pozitīvu tēlu sabiedrībā. Pati par sevi vēlme ir laba, pat vajadzīga. Bet pastāv nopietni draudi skolas ikdienas darbam. Piemēram: par labu tiek atzīta ikviena skolotāja ārpusskolas aktivitāte, un tikai skolēna panākumi olimpiādēs kļūst par vienīgo laba skolotāja kritēriju. Līdzdalība projektos izvēršas par skolas vadības galveno rūpju objektu. Sabiedriskā tēla dēļ ikviens vecāku iebildums tiek pieņemts bez situācijas skaidrošanas. Utt. Varu ilgi citēt direktoru aprakstītās darba iespējas/vīzijas un minēt dzīves pieredzē smeltos draudus. Un šāda pieredze ir uzkrāta ikvienam skolotājam, tā kā kopīgi veidotais saraksts iznāktu pat bezgalīgs. Tāpēc tikai viena piebilde: par naudu, naudiņu. Kaut kā nevaru apiet masu saziņā visbiežāk sastopamo informāciju par iemesliem skolu vadītāju maiņai. Jo te pastāv iespējas/draudi, ko es nosauktu par visnepatīkamākajiem no pedagoģiskās ētikas viedokļa un visreālākajiem no sadzīviskā viedokļa. Jo direktors vienpersoniski var izlemt (labi, ka to gluži visi nedara) daudz materiālu jautājumu. Sākot ar darbinieku pieņemšanu, skolotāja darba tarificēšanu un beidzot ar neliela apjoma remontdarbu līgumu slēgšanu (lielākiem it kā ir konkurss, kurā galvenā noteicēja ir pašvaldība). Jā, vēl arī dažādie projekti! Likumdošanā tiek lietots termins dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Tikai nav mehānisma, kas sekotu minētajām un vārdā nenosauktajām norisēm. Ja nu vienīgi kāds uzdrīkstas iznest netīro veļu publiskai apskatei. Bet to dara tikai galējas bezizejas situācijās. Ikdienā biežāk neuzdrīkstas. Vai direktoru rotācijas ideja sagaidīs nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un kļūs par realitāti? Mūsu ministrija mēģināja izteikt vismaz vienu ideju skolvadības darba uzlabošanai. Vai direktoru rotācijas ideja sagaidīs nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un kļūs par realitāti, rādīs laiks. Manuprāt, tā ir viena no iespējām iepriekš minēto un arī neminēto draudu mazināšanai. Otra, manuprāt, ir iepirkuma procedūras (es te domāju skolu vadītāju iepirkumu) uzlabošana. Par prasībām izglītībai jau ieminējos. Ikdienas praksē skolu vadītāju atlasē jāizvirza arī citi objektīvi kritēriji: prasme plānot, organizēt, sadarboties, risināt konfliktus... Ja ne gluži eksāmens (lai gan tāds arī nenāktu par ļaunu), tad vismaz formāls šo prasmju apliecinājums attiecīgu kvalitātes dokumentu izskatā. Tiek pieņemts, ka pedagoģiskā izglītība nodrošina ar nepieciešamajām zināšanām. To, ka darbs ar skolēniem nav gluži tas Skola kā ikviens darba kolektīvs ir visai sarežģīts organisms. Tā vadīšana nebūt nav pedagoģisks darbs. pats, kas darbs ar skolotājiem, saprot ikviens. Tikai šī saprašana paliek neformālo diskusiju ietvaros. Galu galā ir RPIVA, kas gatavo speciālistus kā izglītības iestāžu, tā personāla vadībā. Citas pedagoģiskās augstskolas piedāvā studijas maģistrantūrā. Oficiāli skolas vadītājs tiek atlasīts pēc prasmes uzrakstīt konkrētās izglītības iestādes attīstības programmu/vīziju. Programmu izvērtē komisija, kurā ir kā amatpersonas, tā arī deputāti, un viņu rīcībā bieži ir tikai daļa nepieciešamās informācijas (pati esmu piedalījusies šādā komisijā). Tādējādi pamatkritērijs izlemšanai ir neformālā informācijas daļa jeb pazīšanās. Cilvēciskais faktors arvien ir būtisks, īpaši tik kompaktā sabiedrībā, kādā mēs dzīvojam. Neviens vadītājs nav par tādu kļuvis, ja nav konkrētu cilvēku, kas viņu iesaka. Fakts. Ja vien domubiedri neuzņemas izveidot savu skolu. Skolu ikdienas darbā, manuprāt, ir nojaukts vēl kāds būtisks iekšējās kontroles mehānisms. Demokrātija skolās pat oficiāli ir zaudējusi savas pozīcijas. Lai gan, protams, cilvēciskais faktors arī te nosaka rezultātu (pat zinu skolas, kur ar demokrātiju viss ir kārtībā). Vispirms jau pedagoģiskās sēdes tiesības ir gājušas mazumā. 25

26 Tā nelemj, bet tikai iesaka. Lai gan vairumā gadījumu t. s. pedagoģisko sēžu lēmumus kā gatavoja skolas vadība, tā arī gatavo. Tomēr tiesības bija! Manā realitātē kolektīvi lemj tikai par atskaitīšanu vai mācību rezultātu uzlabošanas laika pagarinājumu. Par kolektīva iesaisti vadītāja izvēlē vai esošo darbības izvērtēšanā arī vēsture klusē. Lai gan neprecīzi, tikai vēsture min šādas prakses piemērus. Bija taču vadītāju vēlēšanas. Formāla vai neformāla, tomēr demokrātija. Kolektīvais darba līgums Atsevišķas diskusijas vērts ir kolektīvais darba līgums, kuram vajadzētu ierobežot vienpersoniskus lēmumus vismaz darbinieku atlaišanā un slodžu pārdalē. Bet tādu parasti slēdz arodorganizācija saviem biedriem, tā darot tos vienlīdzīgākus par pārējiem. Nezinu situāciju, kur tiktu slēgts trīspusējs līgums, lai aptvertu arī pārējos (nearodbiedriskos) darbiniekus. Neesmu interesējusies, cik aktīvi ir žurnāla Skolas Vārds lasītāji sava viedokļa izteikšanā, bet gribētos, lai uzdrīkstas. Varbūt tas veicinātu izglītības reformas arī skolu administrēšanas procesos un procedūrās. Kā kļūt par labu direktoru tādas receptes nav. Bet, atvainojos par atkārtošanos, vajadzētu būt vismaz procedūrai, kas samazina līdz minimumam to skolu vadītāju skaitu, kuriem reālais darbs kļuvis par slogu vai izklaidi. Kā to izdarīt, par to būtu jādomā ministrijā. Arī mainot darba likumdošanu, ja tas nepieciešams. Es esmu par direktoru rotāciju vai vismaz reālu akreditāciju. Ja no skolotāja tiek prasīti apliecinājumi darba kvalitātei, tad tādi jāsniedz arī skolu vadītājiem. Un ne jau labi mācību rezultāti ir šis apliecinājums. Eksāmenu rezultātus nosaka skolēnu kontingents (īpaši mazajā lauku skolā un vakarskolā), skolotāja darbs klasē, treniņš. Direktora darba rādītājs ir skolas kolektīvs. Arī skolotāju uzdrīkstēšanās. Es esmu par direktoru rotāciju vai vismaz reālu akreditāciju. Ja no skolotāja tiek prasīti apliecinājumi darba kvalitātei, tad tādi jāsniedz arī skolu vadītājiem. Direktora darba rādītājs ir skolas kolektīvs. Arī skolotāju uzdrīkstēšanās. Man ir gara pieredze. Esmu strādājusi gan pie prasmīgiem organizatoriem, gan pie prezidentiem, gan māksliniekiem. Tādēļ varu tikai kolēģiem novēlēt veiksmi šajās pieredzēs. Precizējums! Žurnāla 5. numurā rakstā par vizīti Somijā Cita Pasaule ieviesusies neprecizitāte. Nordplus ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības programma /1989. gadā tika izveidota Ziemeļu Ministru padome, sākotnēji tajā darbojās Somija, Norvēģija, Dānija, Islande, Zviedrija, bet kopš gada arī Latvija, Lietuva, Igaunija. Tāpat arī raksta autore Māra Bērente precizē informāciju par skolotāju novērtēšanas sistēmu Somijā. Somijā pastāv arī skolotāju atestācija. Ir vērtēšanas skala, skolotājam jāaizpilda atestācijas anketa, formāts - saruna ar skolas administrāciju. Trīs faktori - meistarība, rezultativitāte, sadarbība. Atkarībā no saņemtā vērtējuma piemaksa līdz 48% pie pamatalgas. Ar interneta vietni Naudas skola cer veicināt skolēnu zināšanas par ekonomiku Lai palīdzētu izprast ekonomikas likumsakarības, Latvijas Banka izveidojusi skolēniem, studentiem, skolotājiem un citiem interesentiem paredzētu izglītošanās vietni Naudas skola. Vietne ļaus diskutēt par aktuāliem notikumiem tautsaimniecībā, pārbaudīt savas zināšanas spēlēs un konkursos, kā arī iesaistīties izglītojošos pasākumos. Materiālu veidi būs piemēroti un viegli uztverami gan skolēniem un plašai sabiedrībai, gan skolotājiem darba vajadzībām, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankā. Naudas skolas mērķauditorija ir dažāda vecuma skolēni. Galvenokārt ziņas īsumā materiāli domāti gadus veciem skolēniem, bet atsevišķa sadaļa piemērota arī jaunākiem bērniem. Vietnes mērķauditorija ir arī ekonomikas un citu priekšmetu skolotāji, studenti un citi interesenti. Vietnē pieejami dažādi izglītojošie materiāli, metodiskā palīdzība ekonomikas un sociālo zinību skolotājiem, ekonomikas terminus skaidrojoša vārdnīca, informācija par Latvijas Bankas apmeklētāju centra Naudas pasaule ekspozīciju, izglītojošas datorspēles. Paredzēts arī rīkot dažādus konkursus skolēniem. Tēmas Naudas skolā makroekonomika, Latvijas Bankas darbības sfēras, ekonomikas izglītība. 26

27 praktiskās nodarbības skolotājiem Labsajūtas un labizjūtas vingrinājumi (1. daļa) Vispārīgi noteikumi Vingrojot elposim mierīgi, viegli un plūstoši. Pēc katras aktivitātes ieklausīsimies sevī kur vēl slēpjas sasprindzinājums, kā izjūtam atslābumu un labsajūtu? Uzmanīsim stāju vai tā ir brīva vai saspringta. Vingrojot smaidīsim. Visos vingrojumos muskuļus sasprindzināsim apmēram septiņas sekundes. Pēc tam var ļauties patīkamam atslābumam. Atbilstoši konkrētai situācijai atslābināšanos pabeigsim ar divām vai trijām dziļām ieelpām un izelpām. Tas palīdz atkal pievērsties ikdienas vajadzībām. Pareizo ceļu rāda labsajūta un labizjūta. Pamošanās Kaspars Bikše, psihologs, lektors Dānijā Atbrīvosimies no stresa Nostāsimies taisni ar kājām plecu platumā. Tad papurināsim visu ķermeni, īpaši rokas un kājas. Tā nokratīsim visus grūtumus, negatīvās domas, dusmas un rūpes. Palīdzēsim sev, spēcīgi un skaļi izelpojot. Atgūsim spirgtumu Izbaudīsim, kā veselīga izstaipīšanās no galvas līdz pat mazajam kājas pirkstiņam mūs pamazām atņem miega varai. Izjutīsim ar katru kauliņu, muskulīti un cīpsliņu, ar katru ķermeņa šķiedriņu, kā pamazām ar atritinošām kustībām izstiepjamies un kļūstam arvien garāki. Pār muguru pārskrien jutekliskas tirpas. Uztversim to par dzīvesprieka pazīmi. Nostiprināsim dzīvesprieku Nostāsimies taisni ar kājām plecu platumā, sasprindzināsim muskuļus un ar abām rokām bungosim sev pa krūtīm, skaļi izsaucoties: ā-ā-ā vai o-o-o. Sajutīsim savu spēku un varenumu, sajutīsim, kā vairojas dzīvesprieks. Iedomāsimies, ka esam kalnos un visapkārt ir bieza miglas siena. Paceļot rokas virs galvas, kāpsim arvien augstāk iedomātā kalna virsotnē. Ar rokām vilksim miglu uz leju, līdz nonāksim virsotnē. Mūs apspīd saule. Kāda ir sajūta? Tikmēr migla ir pārvērtusies par ūdeni un sakrājusies vienkop nelielā kalnu ezerā. Ja vēlamies, kāpjot lejā no kalna, varam ielēkt un izpeldēties spirdzinošajā ūdenī. Atvērsimies drošai pasaulei Galva ir ierauta plecos. Stāvēsim taisni, brīvi un nesaspringti. Pārvērtīsimies uz dažām sekundēm par Kvazimodo: ieelpojot uzrausim plecus līdz ausīm un paliksim septiņas sekundes šādā stāvoklī. Izelpojot atbrīvosim plecus un visu augumu. 27

28 Vai iejutāmies lomā? Vai reizēm negadās, ka sasprindzinām plecus? Kādās situācijās uzmetam kupri? No kā vēlamies sevi pasargāt? Atbrīvosimies no pagātnes nastas Mums uz muguras un pleciem ir smags smilšu maiss, pilns ar rūpēm un bailēm. Smaguma dēļ esam pat salīkuši. Sakrustosim rokas uz krūtīm. Ar skaļu hā-ā-ā atmetīsim tās uz aizmuguri un atbrīvosimies no smilšu maisa. Turpināsim mierīgi elpot. Atkārtosim šo procesu vēl divas vai trīs reizes. Atbrīvosimies no ierobežotas domāšanas Nedaudz notupsimies un rokas izstiepsim uz priekšu. Saņemsim visus spēkus un stumsim no sevis projām iedomātu sienu. Izpletīsim rokas uz sāniem un stumsim projām sienas, kas atrodas pa labi un kreisi. Visbeidzot kārtīgi izpurināsim rokas. Iegūsim viegluma izjūtu Nostāsimies ar nedaudz ieliektiem ceļiem. Pacelsim rokas virs galvas ar delnām uz augšu. Atbalstīsimies pret iedomātiem griestiem vai debesīm. Tad atlaidīsim vaļā, izpurināsim rokas un augumu un vēlreiz atbalstīsimies pret griestiem. Alternatīva: ar dūrēs savilktām rokām var vilkt griestus uz leju. Iegūsim brīvu un bezgalīgu elpu Zīmējuma autors: Annemarte Kreituse Iedomāsimies, ka līdz viduklim esam siltā ūdenī. Stāvēsim taisni, brīvi un jutīsimies labi. Iztēlosimies, ka turam sev priekšā lielu bumbu. Delnas pavērstas uz augšu. Lēni ieelpojot, celsim bumbu līdz krūtīm, pagriezīsim delnas uz leju un izelpojot spiedīsim to atpakaļ ūdenī apmēram līdz nabai. Atgūsim spēkus Vingrojuma pamatā ir kāda sena maģiska aktivizēšanas formula, kas atraisa jaunu enerģiju. Svarīgi ir vārdus es esmu supermundrs izrunāt vienā ritmā ar kustībām. Nostāsimies ar viegli ieliektiem ceļiem, palieksimies uz priekšu un, uzsitot ar delnām pa grīdu, sacīsim es. Piecelsimies, ar plaukstām uzsitīsim pa augšstilbiem un sacīsim esmu, tad uzsitīsim pa krūtīm un teiksim super. Visbeidzot pacelsim rokas augstu virs galvas un izsauksimies mundrs!. Atkārtosim vingrojumu sešas vai septiņas reizes. Turklāt ik reizi palielināsim ātrumu. Atdzīvināsim asinsriti Vingrojums paātrina asinsriti. Nostāsimies taisni, dziļi ieelposim un pacelsim abas rokas virs galvas. Izelpojot lēni pietupsimies, nolaidīsim rokas sev priekšā un gari un lēni pasacīsim ē-ē-ēh. Tad ar enerģisku jā-ā-ā ātri piecelsimies, paceļot rokas virs galvas. 28

29 Atkārtosim šo dzīvinošo vingrojumu trīs vai četras reizes un sajutīsim, kā atgriežas jauna enerģija un laba oma. Nomierināsim elpas plūdumu Vingrojumu varam pildīt sēdus, stāvus vai guļus. Mierīgi elposim. Iedomāsimies, ka elpa ir plaša, varena straume. Uzliksim rokas uz vēdera, lai tās cilājas vienā ritmā ar elpu. Domāsim par mierpilnajām zaļajām ainavām, kas slīd mums garām. Diriģēsim Uzliksim savu mīļāko mūziku un diriģēsim labi pazīstamo melodiju. Mēs zinām, kurās vietās tā kļūs dramatiska, zinām arī liegās un klusās skaņas. Taču mēs varam arī tikai iedomāties, ka dzirdam šo mūziku. Atkal diriģēsim, taču šoreiz saliksim akcentus pēc savas izvēles. Veidosim to atbilstoši savam noskaņojumam un vēlmēm, tas nozīmē liksim mūzikai dažviet skanēt ātrāk vai lēnāk, piešķirsim tai dinamiku, eleganci vai maigumu. Stimulēsim limfātisko un asinsrites sistēmu Stimulēsim limfātisko un asinsrites sistēmu, dunkājot sevi no apakšas uz augšu ar vaļīgi savilktām dūrēm. Vispirms izdunkāsim kreiso, tad labo pusi. Jūtam, kā sasilst un atmostas šūnas? Bērnības terapija Vai atceramies agru bērnību, kad bijām pavisam mazi un pasaule nebeidzami liela sniedzās mums pāri? Nostāsimies uz pirkstgaliem, izstiepsim rokas un centīsimies noplūkt ābolu augstu kokā. Neliela piepūle un tas mums arī izdodas. Pārcilāsim prātā vēl citas bērnības atmiņas. Kādas kustības mūs iepriecināja? Dosim vaļu fantāzijai, nokļūsim agras bērnības laimīgajās dienās. Jaunums! IZM saskaņoti 12, 24 un 36 stundu pedagogu profesionālās pilnveides kursi neklātienē, izmantojot e-studiju formu! Papildu informācija: , 29

30 metodiskie materiāli Filmas, to žanri, sižets un aktieri. Kā organizēt interesantākas mācību stundas angļu valodā Eva Zučika-Kuzņecova, Balvu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Mācību stundās Mākslas filmas, to sižeti 8.b klases skolēni: veidoja un uzņēma paši savas īsfilmas par viņiem interesantu tēmu; iejutās savu mīļako aktieru tēlos un pastāstīja par savas karjeras izaugsmēm un sevi. Kā atzina skolēni, šīs bija vienas no interesantākajām mācību stundām, jo viņi piedalījās tēmas izvēlē un mācību stundu vadīšanā. Mācību stundu Filmas, to žanri, sižets un aktieri izklāts Ir pierasts, ka mācību filmas ir dokumentālas, taču, tā kā skolēni ar lielāku aizrautību skatās mākslas filmas, tās var izmantot kā papildu materiālu angļu valodas apgūšanai. Mācību stundu mērķi: ar radošo uzdevumu palīdzību attīstīt un veicināt skolēnos prasmi mācīties patstāvīgi; parādīt skolēniem, ka mācību vielu var apgūt ne tikai ar grāmatu palīdzību, bet arī darbojoties praktiski. Mācību stundu uzdevumi: 1. pilnveidot rakstīšanas, klausīšanās un runāšanas prasmes angļu valodā; 2. veicināt pozitīvu attieksmi pret angļu valodu; 3. moderno tehnoloģiju izmantošana mācībās. Lai angļu valodas stundas padarītu interesantākas, mācību tēmas Filmas piedāvāto tēmu un skolēniem nezināmo filmu vietā nolēmu izzināt viņus interesējošās filmas un aktierus. Tādēļ mācību stundās Mākslas filmas, to sižeti un aktieri kopā ar 8.b skolēniem tika izstrādāti 3 uzdevumi, kuri dos plašāku un interesantāku tēmas izklāstu: 1. jāuzraksta anotācija par populāru mākslas filmu; 2. lomu spēle Es kā... ; 3. grupu darbs un savas filmas uzņemšana. Pirmais uzdevums anotācijas rakstīšana. Stundas sākumā skolēniem tika izstāstīts, kā pareizi jāraksta filmas anotācija, kādi kritēriji ir jāievēro un kas ir jāvērtē. Skolēni filmu varēja vērtēt pēc šādas tabulas. Film review Basic information Background to the story Opinions Title, date, kind of film, director, stars Where? When? What happens? Acting, story, music, special effects Recommendations 30

31 Lai skolēniem būtu interesantāk un vieglāk rakstīt anotāciju, vienojāmies, ka anotācija tiks rakstīta par filmu, kuru kopīgi skatīsimies klasē. Mēs skatījāmies šobrīd populāro romantisko sāgu Krēsla. Anotācijas un filmu vērtējumi bija dažādi. Spilgti atšķīrās meiteņu un zēnu viedokļi par filmu, aktieru tēlojumu, sižetu un specefektiem. Kā atzina paši skolēni skatīties un vērtēt filmu svešvalodā ir daudz grūtāk nekā tikai vienkārši skatīties filmu. Otrais uzdevums bija lomu spēle katrs skolēns iejutās sava iemīļotā aktiera tēlā un saviem skatītājiem pastāstīja par sevi un savām slavenākajām lomām. Informāciju par aktieriem un viņu darbu skolēni meklēja paši, turklāt paši arī izveidoja nelielu prezentāciju par sevi. Prezentācijas ilgums 3 4 minūtes. Tajā skolēni izstāstīja, viņuprāt, pašu galveno. Uz šo angļu valodas stundu atnāca ne tikai slaveni aktieri, bet arī multiplikāciju filmu varoņi. Šis uzdevums skolēniem ļoti patika, viņi paši vadīja stundu un noteica, kurš uzstāsies. Visi aktieri tika sagaidīti ar ovācijām. Skolēnu atzinums bija tāds, ka šādā veidā var uzzināt daudz vairāk par aktieriem un filmām, kurās viņi ir tēlojuši. Vēlāk skolēniem vajadzēja atcerēties, kāda aktiera lomā bija iejutušies viņu klasesbiedri. Rezultāts mani pārsteidza: skolēni atcerējās visus aktierus! Te mēs esam bildēs! Arnold Swarchneger Kristen Stewart Alise from Twilight Alise from Twilight Paris Hilton All stars from 8.b Mickey Mouse George Clooney Paris Hilton Trešais uzdevums bija savas mākslas īsfilmas uzņemšana. Tas bija grupu darbs, katrā grupā strādāja 2 5 skolēni. Skolēni paši izvēlējās filmas žanru, rakstīja dialogus un scenāriju, domāja par aktierspēli, specefektiem un mūziku. Katras filmas garums ir minūtes. Skolēnu uzņemtās filmas: Bearslayer Comedy and Fantasy; How to Be Beautiful Reality Show; Happy Together Comedy; X-files Fantasy. Kā atzina skolēni, šis bija viens no interesantākajiem mājasdarbiem angļu valodā, kuru tapšanā palīdzēja arī vecāki. Pats grūtākais esot bijusi valoda, it īpaši dialogu rakstīšana, nevis prasme apieties ar modernajām tehnoloģijām un iejušanās izdomātajos varoņos un situācijā. Skolēnuprāt, šis uzdevums palīdzēja pilnveidot sarunvalodas prasmes. Ko skolēni ieguva no šiem darbiem: viņu personīgās, oriģinālās idejas realizējās dzīvē; tēma tika mācīta viņiem saprotamā un interesantā veidā, turklāt viņiem tika ļauts piedalīties mācību stundu organizēšanā; skolēni varēja izpaust savu personību; skolēni ieguva jaunas zināšanas un pieredzi; mācību process tika modernizēts, izmantojot dažādas metodes un modernās tehnoloģijas; pilnveidotas skolēnu saskarsmes un sadarbības prasmes svešvalodā. Šīs mācību stundas ne tikai pilnveidoja skolēnu sarunvalodas prasmes, bet arī deva iespēju iepazīt savus klasesbiedrus no cita vēl nebijuša skatupunkta. Radošās spējas var attīstīt un pilnveidot katrā skolēnā. Bet skolēnu radošie darbi ir skolotāja radošā mācību darba atspulgs. 31

32 Dziesmas no skolotājas krājuma Janvārī savus lasītājus jau iepazīstinājām ar Krustpils pamatskolas mūzikas un sociālo zinību skolotājas Maijas Kīnes dziesmu krājumu. Šajā numurā piedāvājam dziesmu Es gleznoju - radošai iedvesmai kolēģiem Latvijas skolās. Atgādinām, ka skolotāja realizējusi nekomerciālu projektu, izdodot savu dziesmu krājumu Dzimis Latvijā un rodot iespēju gada sākumā krājumam nonākt visās 846 valsts vispārizglītojošajās skolās, kā arī elektroniskā formātā grāmatu nosūtot 68 latviešu skolām ārpus Latvijas: 7 Krievijā, 6 Kanādā, 23 Eiropā, 7 Austrālijā un 25 ASV gadā tika īstenots inovatīvs projekts, kas parāda, ka izcila sadarbība bērnam, vecākiem un skolotājiem var būt ne tikai mācību un audzināšanas jomā, bet arī radošajā sfērā, jaunradē: iznāca dziesmu krājums Vārdi ieskanas, krāsas rotājas ar skolēna mammas Īrisas Hartmanes dzeju, skolotājas M. Kīnes mūziku un Krustpils pamatskolas 7. klases skolēna Rolanda Hartmana ilustrācijām. Es gleznoju Īrisa Hartmane Maija Kīne D G E Ja A Die-viņš man daudz lai-ka do - tu, Es pa-sau-li vi-su ar o -tu iz -krā B A G A so - tu. Bet pa-sau-le skais -ta ir jau tā, Tik jā-mā-cās glez-not no skais-tu-ma D B A G A šā! Bet pa-sau-le skais -ta ir jau tā, Tik jā-mā-cās glez-not no skais -tu-ma A 7 D F B G D šā! Es B glez-no-ju pu - ķes, de-be- sis, mā-ko- ņus, Ie glez-no-ju to, kas ci - tiem lie - kas ne-glīts un naivs, G maigs, Tīrs un maigs. Tas Bet ir mans laiks, tas ir mans laiks, Kad A B A G B G A D sap-ņus liek. Vē - lies, lai a - rī tev Kāds no tiem tiek. D G - las un cil-vē - kus, Es man tas šķiet tik tīrs un o - ta uz au-dek-la Die-viņš man daudz lai - ka do - tu, Es pa-sau-li vi-su ar o - tu iz - krā so jā F G A B A D G D B E D B - tu. Bet pa - sau - le skais - ta ir - mā - cās glez - not no skais - tu - ma šā! A jau G tā, Tik Ja E A D 32

33 Prezentācijas interaktīvā režīmā sākumskolā jeb aizraujoši mācīties un mācīt ar Microsoft rīku Mouse Mischief Vai esat kādreiz, klasei rādot prezentāciju, secinājuši, ka neviens neklausās un nepievērš uzmanību? Ja jūs strādāsiet ar prezentācijām interaktīvi, šāda situācija nebūs iespējama. Piedāvāju nedaudz ieskatīties mana darba praksē, kā es to daru ar Microsoft programmas Mouse Mischief palīdzību. Šis IT rīks ir īpaši noderīgs tad, ja jums klasē ir ap 20 skolēniem un jūs vēlaties viņus visus vienlaicīgi iesaistīt darbībā. Helga Mezīte, Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatore, Valmieras sākumskolas skolotāja Kas ir Microsoft Mouse Mischief, un kā to izmantot skolā? Tas ir bezmaksas IT rīks, kurš sniedz skolotājiem iespēju padarīt mācību stundas aizraujošākas, radot dažādas interaktīvas prezentācijas un iesaistot visus skolēnus aktīvā mācību procesā. Tā ir vienkārša un noderīga programma, kas ļauj vairākiem lietotājiem darboties vienā tīklā, bet darbības koordinēt un kontrolēt ar datorpeli no centrālā datora. Tā kā šis rīks ir programmas PowerPoint papildinājums, tas ļauj veidot interaktīvas prezentācijas, pievienojot datoram vairāk nekā vienu peli katram skolēnam ir sava pele (līdz pat pelēm atkarībā no skolēnu skaita klasē), tā nodrošinot iespēju klases darbā iesaistīt visus skolēnus vienlaicīgi. Darbam nepieciešams tikai skolotāja dators, datorpeles katram skolēnam (vai darba grupai). Attēlā: Mouse Mischief darbības princips Programma Mouse Mischief pieejama vietnē skolotājiem kur apkopots programmu un rīku komplekts pedagogiem, ar kuru palīdzību iespējams mācību stundas padarīt saturīgākas un interesantākas, kā arī veicināt skolēnu digitālo prasmju attīstību. Kā es izmantoju Mouse Mischief? Es šo Microsoft rīku izmantoju savā ikdienas darbā strādājot sākumskolas klasēs, bet slaidus ar uzdevumiem iespējams veidot un pielāgot arī pamatskolas un vidusskolas klasēm, izmainot sarežģītības pakāpi un ar radošu pieeju sagatavojot prezentāciju. Šī iespēja ļauj vairākiem lietotājiem darboties kopīgā darbā: veidot kopā vai papildināt prezentāciju, izpildīt konkrētus uzdevumus, ievietot atbildes uz jautājumiem, veikt ātro aptauju un veicināt diskusiju klasē, veidot kopīgus zīmējumus utt. 33

34 Visvairāk es šo rīku izmantoju prezentāciju veidošanā un grupu darbam (Team mode). Strādājot grupās/komandās, peles rādītāju izskats katrai komandai ir atšķirīgs, bet visiem grupas dalībniekiem ir jāklikšķina uz vienas un tās pašas atbildes, tādēļ skolēniem jāsadarbojas, lai izdarītu pareizo izvēli. Viņiem ir jāapspriežas, jāpamato savas izvēles pareizība un jādomā, kā rīkoties situācijās, kad domas nesakrīt. Attēlā: Valmieras sākumskolas 1. klases skolēni darbojas ar Mouse Mischief Vēl šo rīku ērti izmantot vecāku sapulcēs, lai ātri un bez strīdiem vienotos par kādu kopīgu lēmumu, piemēram, kurp doties ar klasi ekskursijā. Kā strādāt ar Mouse Mischief? Pēc Mouse Mischief uzstādīšanas datorā PowerPoint lentē parādīsies MultipleMouse rīkjosla: Ar tās palīdzību skolotājs savai prezentācijai var pievienot dažādus interaktīvus slaidus, piemēram: Jā/Nē jautājumus, ar kuru palīdzību iespējams noskaidrot skolēnu viedokli. Skolēni izvēlas atbildi, noklikšķinot uz tās ar datorpeli (vēlāk uz ekrāna var parādīt arī skolēnu atbildes): Uzdevumā var nebūt definēta pareizā atbilde. Atbilžu rezultātu statistiku var parādīt aptaujas beigās, lai rosinātu skolēnus diskutēt un viņi mācītos aizstāvēt savu viedokli: 34

35 Prezentācijai var pievienot jautājumus ar vairākiem atbilžu variantiem: Uzdevumi ar zīmēšanu veikt uzdevumu un pabeigt jau iesāktus zīmējumus: Uzrakstīt atbildi uz jautājumu: 35

36 Var izveidot slaidus, kuros skolēni var patstāvīgi darboties piemēram, vilkt līnijas, tā attīstot arī rokas muskulatūru: Lai skolēni zīmējot netraucētu viens otram, var izveidot atsevišķus zīmēšanas laukumus katram skolēnam: Katrā slaidā paredziet zonu, kur tiks novietotas datorpeles. Simbols var tik izvēlēts atbilstoši vecumposmam, piemēram, sākumskolas klasēs es izmantoju siera gabaliņu (skatiet augšējos attēlos). Šāda novietne nepieciešama, lai skolēni peles neizmantotu līdz brīdim, kad skolotāja aicina to darīt. 36

37 Darbojoties ar šo rīku, kā skolotājs, tā arī skolēni var radoši izpausties gan uzdevumu konstruēšanā, gan to izpildē. Būtiski, ka to var pielāgot jebkuram mācību priekšmetam un bērnu interesēm. Strādājot ar Mouse Mischief, svarīgi arī ievērot: ja iespējams, lietojiet bezvadu peles, lai nebūtu liels vadu mudžeklis; skolotāja pelei ir jābūt identificētai kā pirmajai datorpelei; pārliecinieties, vai visi skolēni savas peles darba sākumā ir identificējuši. Šis IT rīks ir ļoti populārs citās valstīs. Skolotāji to aktīvi izmanto, un tiek gūti labi mācību un bērnu prasmju attīstības rezultāti. Interneta vietnē YouTube, ierakstot vārdus Mouse Mischief, var atrast daudz video demonstrējumu par programmas iespējām un priekšrocībām, kā arī praktiskus izmantošanas piemērus kā skolotāji izmanto šo rīku un cik ļoti skolēni ar to aizraujas. Interesants video skatāms šeit: Lai arī jums izdodas mācību stundas padarīt vēl aizraujošākas un skolēniem interesantākas! Raksts sagatavots Izglītības iniciatīvu centra projekta Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori ietvaros. Vairāk informācijas par projektu un mācību iespējām: 37