Skolēna personības nozīmība, mainot pamatskolu. Vērtēs vidusskolu izglītības kvalitāti. Skolotāji iedvesmojas pārmaiņām Iespēju tiltā

Transkripts

1 e - žurnāls izglītības profesionāļiem Vērtēs vidusskolu izglītības kvalitāti Skolotāji iedvesmojas pārmaiņām Iespēju tiltā Pētījums: Latvijā labi augstākās izglītības rādītāji, bet zemas skolotāju algas Dabaszinātņu skolotāji iepazīst kompetenci attīstošu mācīšanos Skolēna personības nozīmība, mainot pamatskolu Vecāku laimīgā loze. Pamatskola Rīdze Mācību satura nepilnību dēļ skolēnu zināšanas par savu ķermeni kļūst sliktākas Vāka foto: blog.ted.com METODISKIE MATERIĀLI Telpisku ķermeņu virsmas izklājumi un tilpumi. 9.klases stundas konspekts. Mācību stunda muzejā. ISSN

2 SATURS 6 AKTUĀLI Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas uzrādīs sliktus kvalitātes rādītājus, tā nesaņems valsts finansējumu pedagogu algām. Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, 11. septembrī lēma Ministru kabinets. Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. 8 FORUMS Skolotāji iedvesmojas pārmaiņām Iespēju tiltā. Mums ir tiesības izvēlēties, kā mēs gribam strādāt ar brīvu, uz izaugsmi vērstu skatījumu vai fiksētu skatījumu, balstoties uz iedzimtām īpašībām, baidoties no kļūdām un kritikas (atgriezenisko saiti var paturēt pie sevis). KONFERENCE 12Dabaszinātņu skolotāji iepazīst kompetenci attīstošu mācīšanos. Kolektīvā monogrāfija Mācīšanās lietpratībai tika prezentēta jau konferences atklāšanā, bet tās autori un recenzenti ar izdevumu sīkāk iepazīstināja konferences forumā Mācīšanās lietpratībai. Ko rāda pētījumi?. Kolektīvā monogrāfija ir Latvijas datos un veiksmīgā pasaules praksē balstīts pētījums, kas skaidro kompetences jēdzienu un raksturo ceļu, kā to iespējams sasniegt. Pētījumā būtiska loma atvēlēta vērtēšanai, kā arī analizēta Latvijā uzkrātā pieredze, kā skolotāji un skola var mainīt savu ierasto praksi. PĒTĪJUMS Pētījums: Latvijā labi augstākās izglītības rādītāji, bet zemas skolotāju algas. Latvijas Universitātes 16Microsoft Inovāciju centrā 11. septembrī notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojuma par izglītību Education at a Glance 2018: OECD Indicators atvēršana. Pētījumā analizēti gada dati, pirms sākām pedagogu algu reformu, un šobrīd mēs izskatāmies daudz labāk, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. SKOLU STĀSTI Vecāku laimīgā loze. Pamatskola Rīdze. Šoreiz būs stāsts par vienu no jaunākajām galvaspilsētas skolām 20 pamatskolu Rīdze. Mēs varētu stāstīt par skolas audzēkņu panākumiem mācībās vai talantīgajiem pedagogiem, bet pakavēsimies pie skolas dvēseles plašajām skolēnu jaunrades iespējām. Tieši bagātīgais interešu izglītības klāsts, kas ļauj skolēniem iepazīt sevi dažādās nodarbēs vai izkopt interesi vienā jomā padziļināti, ir veids, kā skola satiek savus skolēnus jau pirms viņu skolas gaitu uzsākšanas un vecākos raisa uzticēšanos izglītības iestādei. SKOLA UN SKOLĒNS Skolēna personības nozīmība, mainot pamatskolu. Katru gadu ikvienā izglītības iestādē mainās sko- 24lēnu skaits skolēnu pulkam gan pievienojas kāds skolēns, gan pamet to. Kas notiek ar bērnu tajā brīdī, kad viņš ir nonācis jaunā vidē? Kas ietekmē skolēna adaptācijas pielāgošanās jaunajai videi veiksmīgu norisi? SKOLOTĀJA VIEDOKLIS Mācību satura nepilnību dēļ skolēnu zināšanas par savu ķermeni kļūst sliktākas. Lai gan daļa jaunie- 27šu mūsdienās par savu ķermeni un pilnvērtīgu attiecību veidošanu zina daudz, tikpat lielai daļai zināšanu līmenis par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību ir satraucoši zems. Īstā vieta, kur zināšanu robus aizpildīt ar uzticamu un pareizu informāciju, būtu skola, taču pašreizējā izglītības sistēmā šiem svarīgajiem jautājumiem nav atvēlēts pietiekami daudz laika, negatīvi ietekmējot jauniešu veselību un spēju veidot cieņpilnas savstarpējās attiecības. METODISKIE MATERIĀLI Telpisku ķermeņu virsmas izklājumi un tilpumi. 9.klases stundas konspekts. 35Mācību stunda muzejā. 2

3 Vairāk nekā 40 apskates vietas, kur lieliski pavadīt laiku kopā ar klasi! Rudens ekskursiju ceļvedis Septembrī iznācis praktisks e-žurnāls skolotājiem un skolēniem "Skolēnu rudens ekskursiju ceļvedis". Tas būs lielisks palīgs visiem, kuri plāno šajā rudenī doties kopīgās klašu ekskursijās. Rudens ekskursiju ceļvedī apkopotas vairāk nekā 40 apskates, izziņas un piedzīvojumu vietas, kur lieliski pavadīt laiku kopā ar klasi. Iepazīstieties! Ceļvedis apskatāms un lejuplādējams šeit: Ceļvedis apskatāms arī žurnāla Skolas Vārds mājas lapā 3

4 ABONĒ IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS GADAM! Žurnāls SKOLAS VĀRDS ir praktisks un ērts e-žurnāls izglītības profesionāļiem. Žurnāls iznāk divas reizes mēnesī e-formātā. Žurnāls veltīts izglītības jautājumiem, kas saistoši gan skolu vadītājiem, gan skolotājiem. Žurnālā var lasīt analītiskus rakstus par aktuālām izglītības problēmām, profesionāļu pieredzi un komentārus, lēmumu skaidrojumus, skolu projektu pieredzi, skolotāju pieredzes materiālus,intervijas ar izciliem skolotājiem, skolu direktoriem, izglītības jomas speciālistiem, rakstus par mūžizglītību, tālākizglītību un iespējām profesionālajā pilnveidē, kā arī ārvalstu pieredzi. Redakcijas dāvana skolotājiem katrā numurā publicējam metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji var praktiski izmantot savā darbā. Žurnāls iznāk divas reizes mēnesī no gada oktobra. Ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! Žurnālā PIRMSSKOLĀ katru mēnesi var lasīt par aktuālo, kas saistīts ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai. Psihologu ieteikumi, dažādu rotaļnodarbību apraksti, tematisku pasākumu scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli! Žurnāls iznāk no gada vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. Žurnālā SKOLAS PSIHOLOĢIJA mēs runājam par emocionālo vidi un attiecībām skolā. Par saskarsmi un komunikāciju starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par bērnu uzvedību un skolotāja darbu, sevis iepazīšanu, apzināšanu un izprašanu. Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbild un skaidro aktuālus skolas emocionālās vides jautājumus. Žurnālā var iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm. Žurnāls īpaši noderīgs skolu psihologiem un klašu audzinātājiem. Žurnāls iznāk no gada elektroniskā formātā vienu reizi mēnesī. Ikmēneša e-izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā Tiesību metodiskā materiāla galvenā mērķauditorija ir vispārējās izglītības iestāžu (tostarp pirmsskolu) un profesionālo skolu vadība, sniedzot ikdienas darbu regulējošo normatīvo aktu aktuālo izmaiņu pārskatu par attiecīgajā mēnesī valstī oficiāli publicētajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Galvenās informācijas jomas izglītošana, bērnu tiesības, darba tiesiskās attiecības un drošība, lietvedība un iekšējā dokumentācija, datu aizsardzība, iestādes saimnieciskā darbība un publiskie iepirkumi, Eiropas Savienības fondu un citu projektu atbalsts, amatpersonu atbildība. Izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā iznāk vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. Kā abonēt žurnālus 2019.gadam Lai abonētu jebkuru no e-žurnāliem vai žurnālu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Jau esošie abonētāji aicināti atsūtīt tikai atbildes e-pastu uz kurā norādīts vēlamais abonementa veids un termiņš. Jūsu rekvizīti mūsu datu bāzē jau ir, tāpēc nosūtiet mums tikai ziņu, mēs nosutīsim jums rēķinu. 4

5 IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU! Nr. Nosaukums Gads/Eur Pusgads / Eur 1. SKOLAS VĀRDS SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA SKOLAS VĀRDS + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām PIRMSSKOLĀ PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām Informācija abonētājiem! Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no gada! Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 260 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru mēnesi tiek papildināta. Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta, to vienkārši var atjaunot ienākot Informācija jaunajiem abonētājiem! Abonējot jebkuru no žurnāliem vai arī žurnālu komplektu jūs savā e-pastā saņemsiet individuālu pieejas linku, reģistrējoties varēsiet izvēlēties sev ērtu paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājas lapā ( ielogoties un lasīt žurnālu jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem numuriem, kā arī izprintēt žurnālus. Jebkura skola abonējot žurnālu var iekļaut skolas skolotāju e-pastus un arī viņiem uz e-pastu tiek nosūtīts reģistrācijas links, katrs skolotājs var izvēlēties sev ērtu paroli, kas dod iespēju individuāli lasīt un printēt žurnālu jebkurā laikā. Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv Vairāk informācijas 5

6 Ja AKTUĀLI vidusskola vairākus gadus pēc kārtas uzrādīs sliktus kvalitātes rādītājus, tā nesaņems valsts finansējumu pedagogu algām Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, 11. septembrī lēma Ministru kabinets. Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi). Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) valdības sēdē atzina, ka minētajā jautājumā ir panākta būtiska vienošanās, jo pēc vairākiem gadiem jautājumā par izglītību tiek runāts par kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus premjers vērtēja kā ļoti labu rezultātu. Minētos noteikumus atbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, rosinot veikt atsevišķus nelielus tehniskus precizējumus. Turpretī Latvijas Lielo pilsētu asociācija iebilda pret IZM piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem, jo, tos pieņemot, lielajās pilsētās nākšoties slēgt atsevišķas skolas. Kā piemēri tika minētas vidusskolas Liepājā un Daugavpilī, tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) argumentēja, ka asociācijas dati par skolām minētajās pilsētās nav patiesi. "Šodien ir ielikts ārkārtīgi būtisks pamatakmens Latvijai, kādu mēs to vēlamies redzēt pēc vairākiem gadiem - izglītotai, drošai, stabilai, ar lielu attīstības potenciālu un labklājīgai. Šodien valdībā izdevās tas, kas patiesībā bija jāizdara pirmajos neatkarības gados - nospraust mērķus, kādu gribam redzēt izglītības kvalitāti," pēc sēdes žurnālistiem sacīja Šadurskis. "Pieņemtais risinājums ir labs, jo dod vispārējām vidusskolām skaidru mērķi nākotnē, gan pietiekami reālu sasniedzamo starprezultātu grafiku, kas neradīs šķēršļus tām pašvaldībām un skolām, kas nopietni vēlas investēt izglītībā," piebilda ministrs. IZM sagatavotie noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā ietver normu, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai. Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi). Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu vidējam indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE. Paredzēts, ka finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana turpmāk būs atkarīga no izglītības kvalitātes, taču vienlaikus plānots, ka, ja izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad finansējums tai netiks atteikts uzreiz. 6

7 Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti divi risinājuma ceļi. Viens no tiem attieksies uz situācijām, kad skolēnu skaits vidusskolas klašu grupā sasniedz vismaz minimāli noteikto. Fiksējot nepietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiks izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiks piešķirti tikai 50% aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība. Otrs scenārijs attiecas uz vidusskolām, kurās ir ne tikai nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņems brīdinājumu, bet jau otrajā gadā skolai tiks noņemts valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam. Lai izvērtētu OCE indeksa aprēķināšanas formulu, kā arī citus iespējamos uzlabojumus minētajā kārtībā, valdība tāpat nolēma, ka IZM līdz 2019.gada 1.oktobrim Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus. Lai gan noteikumi stāsies spēkā šajā mācību gadā, jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020.gada 1.septembra. Viedokļi Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure: Nevaru viennozīmīgi atbildēt par mūsu vidusskolu vietu, lai gan esam pētījuši un skatījušies, un pagaidām neviena novada vidusskola neizpilda šos kritērijus (OCE indekss vienāds vai lielāks par 40%), taču nav tālu no tiem. Šobrīd par kritērijiem tiek daudz runāts, diskutēts, un arī mēs nākamajā nedēļā plānojam plānojam tikties ar savu domes vadību, lai to pārrunātu. Pašlaik novadā ir 4 vidusskolas, bet ar laiku reformu rezultātā šis skaits būs mazāks. Tā kā vidusskolu kvalitātes kritēriji vēl ir projekta formā, konkrētas darbības mēs neveicam. Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja vietnieks Vilis Deksnis: Vasarā esam analizējuši savus rādītājus. Ja indekss tiks aprēķināts pēc formulas kā vidējais lielums no vidusskolas trīs OCE (matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas) eksāmenu vidējiem rezultātiem, tad es īsti nesaprotu vai krievu valoda būs pie svešvalodām. Pagaidām izskatās, ka jā. Tātad indekss būs atkarīgs no tā, kā skolēni nokārtos eksāmenus. Bet vērā jāņem arī skolēnu gada atzīme. Tā kā tas ir tikai projekts, bet Ministru kabineta noteikumu nav, lai šodien izrēķinātu, kuras skolas atbilst kritērijiem, man vajadzētu no skolām pieprasīt daudz skaitļu, jo pagaidām nekāda sistēma nav izveidota. Varbūt nākotnē būs. Tagad, lai atbildētu uz šo jautājumu, man vajadzētu vienu divas nedēļas, lai izrēķinātu. Esmu rakstījis gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan Saeimai, jo uzskatu, ka šīs formulas neko labu nedos tās liks skolām šmaukties, un mēs kā bijušie padomju cilvēki esam iemācījušies daudzus likumus apiet. Tās [formulas] liks skolotājiem ielikt skolēniem maksimāli augstas gada atzīmes, bet skolas, kuru skolēni godīgi kārtos centralizētos eksāmenus, maksimāli centīsies palīdzēt bērniem. Savukārt skolēni, kuri mācās vāji, ies un meklēs atbrīvojumu no eksāmeniem, jo par to skolai pienāksies plusiņš klāt. Ja tiks ņemti vērā trīs priekšmetu rezultāti, tad mūsu novadā četras vidusskolas būtu virs 40%, bet pārējās divas zem. Novada attīstības plānā ir iezīmēti 6 attīstības centri, bet ir skaidrība par 4 vidusskolām, par divām diemžēl nē. Jāņem vērā, ka dzīve ies uz priekšu, un kad būs jāsasniedz 50%, būs ieviests jaunais izglītības saturs un skolēni varēs kārtos eksāmenus tajos priekšmetos, kurus izvēlējušies, ko es uzskatu par pareizu, jo piespiedu eksāmeni neko labu nedod. Kādi tad būs rādītāji? Bet varbūt bērnu skaita samazinājuma dēļ reģionos, ko mēs jau tagad redzam, nebūs jēgas uzturēt nevienu vidusskolu? 7

8 Cēsu novada Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina: Nevēlamies saspringt par jautājumiem, kuri vēl nav stājušies spēkā un nav pietiekami izdiskutēti, bet mēs darīsim visu, lai mūsu skolas būtu konkurētspējīgas. Nevarēšu atbildēt par procentiem, bet bažas ir par Cēsu Pilsētas vidusskolu, kurā ir arī neklātienes un vakarskolas grupas. Šī skola varētu nesasniegt 40% līmeni, bet mēs kā pašvaldība ceram, ka valstī kaut kas mainīsies, un tiks dota iespēja izglītību iegūt katram, kurš to vēlas. Mūsu novadā pēdējā laikā vērojama tendence, ka vakarskolā sāk mācīties cilvēki, kuriem ir 40 un vairāk gadu. Viņi ir sakārtojuši savu ģimenes dzīvi, bet viņu bērni mācās septītajā, astotajā vai devītajā klasē. Šie cilvēki ir pārvarējuši psiholoģisko barjeru un sākuši mācības, jo sapratuši, ka izglītība ir vērtība, Es domāju, ka tas ir pozitīvs signāls Latvijas sabiedrībai un ļoti pozitīvs rādītājs izglītības kvalitātei, un mums ir jādomā kā atbalstīt šādus cilvēkus. LETA, SV informācija FORUMS Skolotāji iedvesmojas pārmaiņām Iespēju tiltā Andra Ozola, žurnāliste Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, 28. augustā uz forumu Iespēju tilts 2018 pulcējās izglītības līderi no visas Latvijas. Izglītības uzņēmums Lielvārds sadarbībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi jau trešo reizi jaunā mācību gada ieskaņā rīkoja konferenci, kas veltīta iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par pārmaiņām izglītībā. Izglītības foruma rīkotāji uzskata, ka jebkuru pārmaiņu īstenošanai nepieciešama uzdrīkstēšanās sapņot un darīt, nebaidīties kļūdīties un uzņemties atbildību. Laikā, kad Latvijas izglītības sistēmā norisinās būtiskas pārmaiņas mācību saturā, pārdefinējot, ko mācīt un mācīties, kādas ir mācībām piemērotākās metodes, kā novērtēt sasniegto, svarīgāka nekā jebkad agrāk ir prasme mācīties citam no cita un visiem kopā, kas arī bija šīs konferences galvenais mērķis. Domājot, kā labās pārmaiņas izglītībā īstenot katrā skolā un katrā klasē, šī gada foruma dalībniekiem bija iespēja ieklausīties deviņu drosmīgu līdzcilvēku pieredzes stāstos. Tostarp uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts atgādināja, ka šis ir jau devītais forums Iespēju tilts. Uz izaugsmi vērsta domāšana Konferences pirmajā daļā Darīt, nedrīkst atlikt! personālvadības konsultants un organizāciju psihologs Uldis Pāvuls atraktīvi, analizējot piemēru par divām gaļas veikala pārdevējām, stāstīja par uz izaugsmi vērstu domāšanu. Ja pamani darbā kļūdu, pirmkārt, ir svarīgi tikt galā ar negatīvo emocionālo fonu, stāstīja U. Pāvuls, aicinot atcerēties kādu kļūdu un smaidīt, jo mēs kļūstam laimīgi tāpēc, ka smaidām. Tāpat psihologs mudināja katru dienu sākt kā baltu lapu. Viņaprāt, svarīgi ir arī vienreiz dienā/nedēļā uzdot sev šādus jautājumus: 1. Ko es šodien iemācījos? 2. Kāda bija kļūda, no kuras es kaut ko iemācījos? 3. Kur es ļoti centos? 8

9 Svarīgi ir, ka es katru dienu arvien vairāk kļūstu par labāku sevis versiju, uzsvēra U. Pāvuls. Mums ir tiesības izvēlēties, kā mēs gribam strādāt ar brīvu, uz izaugsmi vērstu skatījumu vai fiksētu skatījumu, balstoties uz iedzimtām īpašībām, baidoties no kļūdām un kritikas (atgriezenisko saiti var paturēt pie sevis). Psihologs novēlēja visiem klātesošajiem būt pietiekami drosmīgiem, lai iedziļinātos tajā, kā mēs strādājam, un izvēlēties brīvības un iespēju skatījumu. Tālmācības skola diasporas bērniem Eiropas Latviešu apvienības pārstāve, Latviešu valodas aģentūras (LVA) tālmācības skolas diasporas bērniem skolotāja Aira Priedīte konferencei pieslēdzās no Lisabonas un stāstīja, ko nozīmē bērnam izaugt trimdā divās identitātēs. Mani vecāki ar mums, bērniem, konsekventi runāja latviski. Bet uzaugt bilingvāli tā ir liela bagātība, uzskata A. Priedīte, kura bilingvālo audzināšanu saņēmusi Vācijā. Uzaugot trimdā, dzīve norit divās pasaulēs, bet šodien to sauc par valodas kodu lietošanu, turpināja A. Priedīte, kura nu jau 11 gadu kopā ar saviem bērniem dzīvo Latvijā. Viņasprāt, izglītība ir stūrakmens, lai bērnam saikni ar Latviju izveidotu iespējami agri, tādēļ gadā sākts unikāls pilotprojekts tālmācības skola diasporas bērniem. Sākām mēs, 14 Latvijas skolotājas avantūristes, bet jau gadā mūsu skolā mācījās 120 skolēnu no 26 valstīm, un visiem mācīties gribētājiem pietrūka vietu, atcerējās A. Priedīte. Mācības skolā notiek, skolotājai un skolēniem tiešsaistē saslēdzoties ClassFlow vidē un paralēli sazinoties Skype. Tiek spēlētas vārdu spēles, jo, spēlējot spēles, var stimulēt bērnus runāt. Uzdotos uzdevumus bērni galvenokārt atbild rakstveidā, bet, ja rodas neskaidrības, tās tiek tūlīt izrunātas. Nereti tiek ņemta palīgā arī bērna mītnes zemes valoda, bet atgriezenisko saiti skolēns saņem tūlīt. Šovasar jūlijā Latvijā pirmoreiz notika tālmācības skolas salidojums, kurā bērni, vecāki un skolotāji satikās klātienē. Tika gūta pārliecība, ka arī virtuālajā vidē var satuvināties, jo daži bērni, ieraugot savu skolotāju, metās viņai ap kaklu. Atvērtībā ir spēks, secināja A. Priedīte. Brīnumbērns kritizē skolu kā sistēmu 19 gadu vecais dronu ražošanas uzņēmuma Air Board vadītājs Elviss Straupenieks dalījās pieredzē, kā sapni pārvērst īstenībā. Viņam sapnis par lidošanu radās 12 gadu vecumā. 12 līdz 16 gadu vecumā Elviss nepieciešamās zināšanas apguva pašmācības ceļā tiešsaistes kursos, lasot grāmatas, tiekoties ar mentoriem u.c. Patlaban uzņēmums Air Board būvē dronus, kas spēj celt lielus smagumus. Šobrīd drons var pārvietot 60 kilogramu, bet mērķis ir pacelt 100 kilogramu. 16 gadu vecumā puisis sāka cīņu par juridisku pilngadību un bija pirmais Latvijā, kurš uzņēmumu reģistrēja 16 gadu vecumā, mācoties vidusskolas 10. klasē. Lai varētu veidot komandu un attīstīt savu uzņēmumu, Elviss vidusskolas 11. un 12. klasi pabeidza vienā gadā. Jāpiebilst, ka 9. klasi Elviss pabeidza ar vieniem desmitniekiem, bez neviena deviņnieka. Liepājas Raiņa 6. vidusskola, kurā es mācījos, izstrādāja man speciālu mācību plānu, apvienojot 11. un 12. klasi. Paralēli varēju veikt uzņēmējdarbību, stāstīja Elviss. Tagad puisis un viņa uzņēmums ir iekļuvis vienā no pasaules vadošajiem biznesa akseleratoriem Silīcija ielejā ASV, pavadījis tur sešus mēnešus, ieguvis investīcijas, bet jaunā uzņēmēja mentors bija miljardieris Tims Dreipers. Lai gan Elviss sacīja, ka ir pateicīgs saviem skolotājiem un skolas administrācijai par izrādīto pretimnākšanu, viņš kritizēja skolu kā sistēmu, kas nav mainījusies simtiem gadu un būtībā ir palikusi tā pati manufaktūru laikmetā izveidotā skola, kas savos pirmsākumos radīta, lai iemācītu veikt kādu darbu. Pat zvans skolā saglabājies no tiem laikiem, secināja Elviss. Tā kā dzīvojam dinamiskā vidē, Elviss aicināja neiet standarta drošo ceļu, bet skolotājiem, viņaprāt, jācenšas skolēniem veidot individuālākus mācību plānus. Savas uzstāšanās noslēgumā jaunais uzņēmējs citēja Marku Tvenu: Nekad neļaujiet skolai nokļūt ceļā izglītībai. 9

10 Dažādībā ir spēks katram bērnam sava vieta Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa auditoriju aizkustināja ar personisku stāstu par sava bērna slimību. Sabiedrība var atņemt spēju runāt daudzos veidos. Tā ir orientēta uz panākumiem, bet, ja kāds neietilpst standartā, klusējam, izolējam. Agrāk visbriesmīgākais sods bija izraidīšana no ciema. Tagad to dara smalkāk, stāstu iesāka L. Bērziņa. Glābiņš viņai un bērnam bijis pamanītais uzraksts: Šeit būs privātais bērnudārzs, un tieši bērnudārza audzinātāja pajautājusi: Vai jūs zināt, kas ir autisms? L. Bērziņa tad vēl to nezināja. Kad mans bērns izkrita no izglītības sistēmas, medicīnas sistēma viņu neuzķēra. Vecākiem līdz diagnozes uzstādīšanai nereti paiet divi gadi, un vēl divi gadi paiet, lai to pieņemtu, tātad mīnus četri gadi izglītības sistēmā, skaudro realitāti atklāja L. Bērziņa. No trīsgadīga nerunājoša īpatņa viņas dēls pārvērties par septiņus gadus vecu bērnu, kurš jautājis, ko labu šī skola man piedāvās elektronikā? Tomēr puikam skolā klājies smagi uzvedības dēļ viņš saņēmis pat 18 piezīmes nedēļā. Tā kā dienasgrāmatā vairs neesot bijis vietas, skolotāja piezīmju rakstīšanai ieviesusi īpašu blociņu... Taču L. Bērziņas dēlam atkal paveicies, šoreiz ar fizikas skolotāju, kura teikusi, lai puiku atsūta pie viņas. Zēns 2. klasē sācis mācīties fiziku, bet 3. klasē jau rakstījis zinātnisko darbu. Sistēma var neuzķert šos bērnus. Svarīgi, lai sistēmā būtu kāds, kas notic šim bērnam, uzsvēra Autisma apvienības vadītāja, piebilstot, ka tic vārda spēkam. Skolotājs atbalstot, paslavējot bērnu: Tev izdevās šodien!, katru dienu viņam var iedot labāku nākotni. Tikai nevajag salīdzināt: Tev izdevās labāk nekā kādam. Mana bērna stāsts parāda, cik sistēma joprojām ir trausla, tāpēc tik daudz kas balstās uz skolotāja pleciem. Jūsu priekšā būs bērni un vecāki, kuri ir zaudējuši ticību sev. Pedagogs var būt vienīgais, kas saglabā ticību šiem bērniem, arī ja viņi ir savādāki. Dažādībā ir spēks katram bērnam ir sava vieta dzīvē, noslēgumā secināja L. Bērziņa. Izdodas, ja skolotāji dara kopā Privātās sākumskolas Domdaris skolotāja Ildze Čakāne un sociālo zinību skolotāja, skolas vadības pārstāve Dace Jaundāldere-Dātava stāstīja par pašvadītas mācīšanās ieviešanu klasē, bet pēc tam visā skolā gadā es savās stundās ieviesu diferencētas mācīšanās elementus. Ieeju klasē skolēni jau mācās. Vienīgais, kas man jāizdara, jāpalīdz viņiem uzstādīt stundas mērķi, savu pieredzi klāstīja jaunā skolotāja I. Čakāne, kuras pirmais mācību gads skolā sākās gada rudenī. Skolotājai radās ideja pašvadītu mācīšanos ieviest visā skolā. Savukārt D. Jaundāldere-Dātava atklāja, ka arī citi kolēģi bija nākuši pie skolas vadības ar savām idejām, taču I. Čakāne bija labi sagatavojusies, viņas piedāvājums nāca īstajā brīdī un ieinteresēja. Turklāt skolotāja I. Čakāne bija gatava vadīt mācības un uzdeva mājasdarbu skolotājiem iepazīties ar literatūru. Liecības aprakstošo daļu vairāk nekā 100 skolēniem sarakstīt ir grūti, tāpēc skolā tika nospriests atgriezenisko saiti mainīt. Šaubījās gan skolotāji, gan vecāki, bet abām skolotājām šaubas patīk. Atbildējām uz jautājumiem un jautājām, kas mums ir jādara, lai šaubas mazinātu, atcerējās D. Jaundāldere-Dātava. Jau gadā skolas Domdaris skolotāji vienojās, ka skolēniem mācīs pamatot savu viedokli. Mācījām bērniem stratēģijas. Esam izstrādājuši arī savu unikālu pašvadītas mācīšanās rubriku vecāki semestra beigās saņem tabulu, kurā redzams, kā ir attīstījušās bērnu prasmes, papildināja I. Čakāne. Viņa atzina, ka ir bijuši arī tukšie brīži, kāpumi un kritumi. Pašvadītas mācīšanās ieviešana ir skolotāju kopdarbs lai attīstītu šo sistēmu, kopā strādājuši skolotāji. Ne vienmēr tas ir viegli, bet izdodas, ja dara kopā. Skolotājas I. Čakānes padoms: kas nepieciešams, lai skolas vadībai piedāvātu savu ideju? 1. Pamanīt un atzīt neefektīvu procesu. 2. Vēlme reaģēt uz to, mainīt(-ties). 3. Vēlme eksperimentēt un kļūdīties. 10

11 4. Iedvesmoties no citu pieredzes. 5. Piedāvāt risinājumu. Ar saviem iedvesmas stāstiem forumā dalījās Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže, Lielvārdes vidusskolas ķīmijas un dabaszinību skolotājs Kārlis Greitāns, Talsu 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Indra Pauliņa, Rīgas Teikas vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs Pēteris Kaļva un Alūksnes novada vidusskolas sākumskolas skolotāja Līga Krūmiņa. Atgriezeniskā saite informācija rīcībai Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže stāstīja par draudzēšanos ar tehnoloģijām jeb iespējām, ko var sniegt skolēnu, skolotāju un vecāku aptaujas. Ja vien uzdrošināmies sastapties ar godīgu, nepiefrizētu viedokli, varam iegūt kvalitatīvi jaunu skatu uz to, ko un kā darām, uzskata I. Didže. Ja baidāties saņemt mulsinošus rezultātus, tad aptaujas neveiciet, viņa piebilda. Bet tiem, kuri nebaidās, I. Didže ieteica atgriezeniskajai saitei izmantot šādus informācijas tehnoloģiju (IT) rīkus: 1. Microsoft Partners in Learning. 2. GOA (saņemti 230 priekšlikumi 3 stundās). 3. Edurio. Ja nevarat izskaidrot, saprast rezultātu, ir vajadzīga saruna. Papildiniet aptauju ar sarunu precizējiet vajadzīgo un iegūsiet nevis sarūgtinājumu, bet darāmo darbu, ieteica I. Didže. Vēl direktore mudināja aptaujā lietot tādu pašu terminoloģiju, kāda skolā tiek lietota ikdienā, aptauju veikt pa mācību priekšmetu grupām, aptaujāt piemērotā laikā un pārdomātā vietā. I. Didže minēja arī kādas Edurio veiktas vecāku aptaujas sarūgtinošo rezultātu no 195 vecākiem 74% atbildējuši, ka viņiem nav bijusi iespēja piedalīties skolas attīstības plānošanā. Izskanējis arī šāds viedoklis: Viedokļa prasīšana pārāk daudziem cilvēkiem noved pie haosa. Skolas vadībai jābūt savai mūsdienīgai un progresīvai vīzijai. Secinājumi. 1. Ja IT lieto vadība, tās drošāk lietos arī skolotāji. 2. Paši sev nosakām izcilības standartu, kas ir 100%. 3. Dati ir vērtīgi attīstības plānošanai. IT rīki palīdz vadīt skolu. Kā skolēnam palīdzēt iedziļināties? Par iedziļināšanos, pašvadītas mācīšanās izmantošanu stundās tiek runāts daudz. Lielvārdes vidusskolas ķīmijas un dabaszinību skolotājs Kārlis Greitāns uzdeva jautājumus: vai, mācoties skolā, ir svarīgi iedziļināties; vai skolēniem ir jāiedziļinās tajā, ko viņi apgūst mācību stundās; vai skolēniem tiek dota iespēja iedziļināties. Sākumā skolotājs izvirzījis hipotēzi: iedziļināties nevar, izmantojot vieglus uzdevumus, jāpiemeklē grūti. Taču rezultātā sekoja skolēnu reakcija: šie uzdevumi man nepalīdzēja saprast vairāk. Kā saprast, cik dziļi iedziļinās skolēns? Iedziļināšanos mēra, izmantojot SOLO taksonomiju. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) materiālu krātuvē skolotājs atradis hipotēzi, ka, iedziļinoties pēc SOLO taksonomijas sastādītu uzdevumu komplektā, skolēns iegūs dziļu izpratni. K. Greitāns saviem skolēniem uzdevis šādus uzdevumus un saņēmis bērnu viedokli uzdevumi nebija grūti, bet interesanti. Citiem skolotājiem viņš iesaka: lai skolēns saprastu, viņam ir jāparāda visi četri SOLO taksonomijas līmeņi. Saviem skolēniem skolotājs piedāvājis arī izveidot režģi no regulāriem sešstūriem un katrā ierakstīt vienu ideju. Skolēnu atbildes: ieraudzīju, ko zinu un ko nezinu, sapratu, kā sakārtot domas u.c. 11

12 Kā ar SOLO taksonomiju strādāt klasē? K. Greitāns iesaka izvēlēties tikai vienu sasniedzamo rezultātu, par ko būs uzdevumi, dot skolēniem dažāda dziļuma uzdevumus, kā arī dot atbilstošus uzdevumus tam līmenim, kurā skolēni ir. Foruma starplaikos varēja iepazīties ar mācību līdzekļu, izglītības tehnoloģiju un mūsdienīgas mācību vides aprīkojuma ekspozīciju. SV KONFERENCE Dabaszinātņu skolotāji iepazīst kompetenci attīstošu mācīšanos Andra Ozola, žurnāliste Dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju skolotāji 23. augustā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Rīgā pulcējās gadskārtējā metodiski praktiskajā konferencē Dabaszinātnes un matemātika skolā efektīvi un radoši. Šā gada konference norisinājās LU Akadēmiskā apgāda izdotā 11 autoru, izglītības jomas speciālistu, sagatavotā zinātnisko rakstu krājuma monogrāfijas Mācīšanās lietpratībai gaisotnē. Konferences programmā bija arī interaktīva izstāde, paneļdiskusija Kāds atbalsts nepieciešams skolotājiem skolēnu kompleksa rezultāta mērīšanai?, forums, interaktīva skolotāju dalīšanās pieredzē skolotāju Ideju tirgus, sarunas LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) viesistabā, Skola 2030 un LU SIIC informācijas centros, darbnīcas, kā arī darbs bioloģijas, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas, dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju skolotāju grupās. Konferenci organizēja LU SIIC sadarbībā ar LU fakultātēm, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Bioloģijas skolotāju asociāciju, Fizikas skolotāju asociāciju, Matemātikas skolotāju apvienību, Ķīmijas skolotāju asociāciju, Latvijas Ģeogrāfijas biedrību. Konferenci atklāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un LU rektors Indriķis Muižnieks. Kas iekļauts monogrāfijā? Kolektīvā monogrāfija Mācīšanās lietpratībai tika prezentēta jau konferences atklāšanā, bet tās autori un recenzenti ar izdevumu sīkāk iepazīstināja konferences forumā Mācīšanās lietpratībai. Ko rāda pētījumi?. Autori grāmatu ir optimizējuši, izdodot arī ieteikumu lapas Kompetenci attīstoša mācīšanās. Ieteikumi izglītības politikas un rīcībpolitikas veidotājiem. Kolektīvā monogrāfija ir Latvijas datos un veiksmīgā pasaules praksē balstīts pētījums, kas skaidro kompetences jēdzienu un raksturo ceļu, kā to iespējams sasniegt. Pētījumā būtiska loma atvēlēta vērtēšanai, kā arī analizēta Latvijā uzkrātā pieredze, kā skolotāji un skola var mainīt savu ierasto praksi. Monogrāfijas autori ir 11 izglītības jomas speciālisti, kas grāmatā atseguši kompetences jēdziena būtību, analizējuši pazīmes, kas atšķir mācīšanos iedziļinoties no gatavu zināšanu nodošanas, un aprakstījuši iespējas, kā tās var saskatīt konkrētā mācību stundā. Monogrāfijā kompetences jēdziens aplūkots kā iespēja skolēna sniegumu vērtēt kompleksi. Aplūkoti vērtēšanas instrumenti kompleksi uzdevumi un snieguma līmeņu apraksti, kā arī analizēts jau esošo valsts līmeņa pārbaudes darbu eksaktajos mācību priekšmetos potenciāls mērīt kompleksu sniegumu un iespējas ieviest formatīvo vērtēšanu ikdienas mācību procesā. Autori monogrāfijā aplūko arī digitālās pratības attīstīšanas nepieciešamību un informācijas tehnolo- 12

13 ģiju (IT) iespējas skolēnu snieguma vērtēšanā. Monogrāfijā analizētas prasmes, kas nepieciešamas skolotājiem, lai šādu pieeju īstenotu, un iespēja mērīt skolotāju prasmes, lai apzinātu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības. Grāmatā aprakstītas iespējas skolā veidot ilgtermiņa mācību procesā balstītu skolotāju profesionālo pilnveidi, inovāciju pārnesi skolā un starp skolām, kā arī aplūkota pieredze dažādu skolotāju profesionālās pilnveides modeļu īstenošanā kā organizēt savstarpēju stundu vērošanu, rīcībpētījumu u.c. Grāmatā doti ieteikumi, kā veiksmīgu pasaules praksi iespējams ieviest Latvijā. Grāmata adresēta izglītības jomas pētniekiem, skolu vadītājiem, skolotājiem, studentiem, kā arī visiem tiem, kam interesē valstī notiekošās pārmaiņas izglītības jomā. Monogrāfija sagatavota ar valsts pētījumu programmas atbalstu. Kompetence kā sniegums Viena no monogrāfijas autorēm projekta Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa uzsvēra, ka monogrāfijas būtību atklāj jau tās pirmais teikums, ka globalizācijas un informācijas tehnoloģiju attīstības laikmetā skolēniem nepieciešamas citādas prasmes, un, viņasprāt, tas ir ļoti nozīmīgs iemesls, kāpēc izglītībā nepieciešamas pārmaiņas. Un ne tikai Latvijas izglītības sistēmā. Pasaule ir mainījusies, tāpēc jāmainās arī kompetencei jeb lietpratībai, un visā pasaulē tiek domāts, kā šo problēmu atrisināt. Otrs nozīmīgs virzītājspēks ir sabiedrības pieprasījums, bet trešais darba tirgus pieprasījums. Mūsdienās kompetences jēdziens ir iekļauts vispārējās izglītības reformu plānos visā pasaulē. Pēdējo četrdesmit gadu laikā tā ieņem arvien lielāku vietu arodizglītības, augstākās izglītības un mūžizglītības kontekstā un ir cieši saistīta ar darba devēju prasībām labākai izglītības iestāžu absolventu sagatavotībai darba tirgum. Šīs izpratnes kontekstā darba devēji un ekonomisti uzlūko kompetenci kā sniegumu (performance), kas saistīts ar lielāku darbinieku produktivitāti, efektivitāti un profesionalitāti (Moore, Cheng & Dainty, 2002). Centieni formulēt kompetenci kā kompleksu sniegumu, kuru iespējams novērtēt reālā darbībā, un praktisku darba pieredzi pielīdzināt augstskolas diploma saņemšanai saistīti ar darba tirgū pieaugošo neapmierinātību ar izglītības iestāžu absolventu sagatavotību. Šāda pieeja izglītībai tiek uzskatīta par veidu, kā uzlabot mācīšanos ekonomikas sistēmās, kurās nepārtraukti notiek pārmaiņas un kompleksums pieaug, un palīdz notikt pārejai uz zināšanās balstītu ekonomiku (Velde, 1999), rakstīts monogrāfijas pirmajā nodaļā. Nevis atprasīt, bet mācīt LU SIIC galvenā pētniece Ilze France analizēja pētījumu par skolēnu prasmēm, strādājot ar grafisku informāciju. Analizējot 9. klases skolēnu sniegumu, secināts, ka skolēniem (70 80%) ir labas prasmes, strādājot ar zināmu, vienkāršu informāciju, akadēmiskām, teorētiskām lietām, bet, kad uzdevums kļūst dziļāks, kompleksāks, skolēni netiek galā, nav gatavi lietot datus, jaunas sistēmas, strādāt ar tiem, tāpēc skolotājam jādomā, kā piedāvāt šo pārnesumu. Pētniece minēja piemēru, ka mūsu skolēni matemātikā zina pateikt, vai funkcija aug vai dilst, bet viņiem ir grūtības noteikt, vai ūdens daudzums samazinās vai palielinās. Arī valsts pārbaudes darbos skolēniem reproducēšanas līmenī tiek atprasītas zināšanas, bet maz ir kompleksu uzdevumu, tāpēc tie jāpiedāvā vairāk, secināts pētījumā. Ne tikai atprasīt, bet mācīt! Mainot pieeju mācību stundās, iegūsim labākus rezultātus, skolotājiem sacīja I. France. Zema kognitīvā līmeņa uzdevumi Mg. biol. Dace Bērtule iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem, kas iegūti, pētot kognitīvo dziļumu bioloģijas mācīšanā 7. 9.klasē. Nav dziļa kognitīva līmeņa uzdevumu. Ir tikai atprasīšana un pārsvarā zema vai vidēja kognitīvā līmeņa uzdevumi arī grāmatās un diagnosticējošajos darbos, secina pētniece. 13

14 Tik liels zema kognitīvā līmeņa uzdevumu pārsvars valsts pārbaudes darbos, kāds tas ir šobrīd, neveicina produktīvu mācību aktivitāšu skaita palielināšanos mācību stundās. Vienlaikus jāuzsver pozitīva tendence darbos tiek iekļauti atsevišķi uzdevumi, kuros jādemonstrē augsta līmeņa kognitīvā darbība. Taču joprojām augstam kognitīvajam līmenim atbilstošu uzdevumu vispār nav dabaszinībās 6. klasei, matemātikā 6. un 9. klasei. Otrs iemesls, kāpēc jāpalielinās to uzdevumu skaitam, kas sagaida skolēna darbību dziļākā kognitīvajā līmenī (SOLO taksonomijas 3. un 4. līmenis), lai būtu iespējams precīzāk noteikt skolēnu spēju spektru, teikts grāmatas ceturtajā nodaļā. Kādas ir skolēnu pētnieciskās darbības prasmes? Dati rāda, ka ¾ skolēnu spēj atrast tekstā pētāmo jautājumu. Tikai nedaudz vairāk par ½ spēj izvēlēties visbūtiskāko lielumu vienādu apstākļu nodrošināšanai eksperimentam. Taču ar uzdevumiem, kas prasa spriešanu, iedziļināšanos datos vai eksperimenta nosacījumos, tikuši galā tikai aptuveni 40% un attiecīgi 30% skolēnu, vēl viens citāts no monogrāfijas ceturtās nodaļas. Uz jautājumu: vai var iemācīties vēlmi mācīties, D. Bērtule atbildēja ar piemēru, ka viņas pētītajā 7. klasē bijis skolēns, kurš īsti nemācēja lasīt, klasei bija uzvedības problēmas. Problēmas tika risinātas, individuāli runājot ar katru skolēnu, un šādā gadījumā nevar iztikt bez skolotāju sadarbības (attīsta lasītprasmi, māca rēķināt u.c.). Skolotāji sadarbojās, izveidojot skolēnam individuālās attīstības plānu. Izrādījās, ka tieši neprasme lasīt bija lielākā problēma, kuras dēļ zēns negribēja nākt uz skolu. Z. Oliņa piebilda, ka, runājot par kompetencēm, vārdam problēmsituācija, kur mēs sniegsim vērtējumu, cik daudz tev jāzina, lai tu būtu labāks, ir negatīva pieskaņa. Turklāt galīgu kompetenču sarakstu nav iespējams izveidot, jo situācija vienmēr būs unikāla un kompetences izpaužas konkrētajā mirklī. Kompetence vienmēr būs šī brīža prasmju izpausme. IKT kā papildinātājas, ne aizstājējas Pētniece Inese Dudareva sarakstījusi grāmatas astoto nodaļu Informācijas tehnoloģijas mācīšanās iedziļinoties atbalstam. Mācoties skolā, skolēniem jāapgūst zināšanas, prasmes un attieksmes, kas viņiem ļautu iesaistīties un attīstīties arī digitālajā vidē. Tas aptver ne tikai tehniskas prasmes lietot informācijas tehnoloģiju (IT) rīkus, bet arī mediju un informācijas pratību, sadarbības un komunikācijas prasmes, zināšanu radīšanu un problēmu risināšanu, izmantojot IT rīku piedāvātās iespējas. International Society for Technology in Education (ISTE) gadā ir izstrādājusi standartus, kas jārealizē mācību procesā skolēniem dažādos vecuma posmos un visos mācību priekšmetos, lai skolēni attīstītu un pilnveidotu digitālo kompetenci gadā ISTE ir izstrādājusi arī standartus, kas skolotājiem ir jārealizē savā profesionālajā darbībā, lai viņi attīstītu un pilnveidotu savu digitālo kompetenci un būtu gatavi organizēt mācību procesu tā, lai skolēni varētu attīstīt un pilnveidot digitālo kompetenci. Nav viennozīmīgi apstiprinošu pētījumu, ka IT lietošana mācību procesā uzlabo akadēmiskos mācību sasniegumus, jo ir veikti dažādi gadījuma, nevis visaptveroši pētījumi. IT rīku un digitālo resursu jēgpilnai lietošanai ir potenciāls atbalstīt un organizēt skolēnu mācīšanos iedziļinoties, kā arī iespējas skolēniem pašiem pieņemt lēmumus, konstruēt zināšanas, modelēt situācijas, risināt problēmas, sadarboties un komunicēt ar kolēģiem, radīt jaunas lietas, kā arī sekot savai izaugsmei, rakstīts astotajā nodaļā. Uz jautājumu, vai IT jālieto vienmēr un visos mācību priekšmetos, I. Dudareva atbildēja, ka IT neaizstāj procesu, tas ir rīks. Stundās tehnoloģijas jālieto arī skolēniem gadā LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra eksperti vienas pašvaldības desmit skolu klasē vēroja 64 dabaszinātņu priekšmetu mācību stundas. Pētījumā iesaistītās skolas aptvēra dažādu tipu skolas: mazas lauku skolas, lielas pilsētas skolas, kā arī ģimnāzijas. Viens no pētījuma jautājumiem bija noskaidrot, cik mērķtiecīgs ir IT rīku lietojums dabaszinātņu mācību procesā. Analizējot pētījuma rezultātus, konstatēts, ka IT rīki un digitālie resursi tika lietoti 78% no vērotajām 64 14

15 stundām. Stundās, kurās tika lietotas IT, 94% gadījumu IT rīkus lietoja skolotāji, bet tikai 22% gadījumu to darīja arī skolēni. Turklāt 40% no vērotajām stundām liecina, ka skolotāji lieto zemas kvalitātes digitālos materiālus vai organizē skolēniem aktivitātes, kuras var jēgpilni organizēt arī bez IT lietošanas. Skolotājiem ir zināšanas kā lietot IT, tikai tās jāpārvērš tā, lai tehnoloģijas stundās varētu lietot arī skolēns. Lai skolotājs varētu mērķtiecīgi attīstīt un pilnveidot skolēnu digitālo kompetenci dažādos mācību priekšmetos, viņam ir jāattīsta un jāpilnveido arī sava digitālā kompetence. Jau plānojot mācību procesu, ir jāparedz iespēja skolēnam veikt IT uzdevumus ar IT rīkiem. Ir jāmainās skolotāju profesionālajai pilnveidei, secina pētniece. IT formatīvajā vērtēšanā Pētnieks Jāzeps Logins ir devītās nodaļas Informācijas tehnoloģijas formatīvajā vērtēšanā autors. Skolotājam interneta vidē pieejamo formatīvās vērtēšanas IT rīku klāsts sniedzas vairākos simtos. Ievērojama ir arī šo IT rīku iespēju dažādība. Par tām plaši tiek ziņots metodiskajos rakstos skolotāja darbam un izglītībai veltītos portālos, piemēram, Edutopia, Getting Smart, Educational Technologie and Mobile Learning, metodiskās norādes sniedz arī paši šo IT rīku veidotāji. Skolotāji savu darba pieredzi plaši publicē sociālajos tīklos, raksta J. Logins. Pētnieks iesaka, kā formatīvās vērtēšanas rīkus skolā izmantot mācību spēlēs, lai skolēns apgūtu dzīves prasmes, zināšanas un vērtības, simulācijas kā patstāvīgu mācīšanās rīku un pašvadītu mācīšanos (izmantot rīku jēdzienu kartes veidošanas procesā). Turklāt jēdzienu kartes veidošanai un vērtēšanai nav jābūt nodalītiem posmiem daudzi rīki pieļauj vērtēšanu izstrādes gaitā, un iespējams izmantot dažādus rīkus ar atšķirīgām funkcijām. Viņš iesaka lietot personalizēto mācīšanos (adaptīvie testi, e-portfolio), piebilstot, ka e-portfolio ir iekļauts daudzu valstu skolu izglītības standartā. Skolotāja uzdevums ir palīdzēt skolēnam jau procesa laikā, apgūstot gan metakognitīvās prasmes, gan pašvadītas mācīšanās prasmes, skaidroja J. Logins. Formatīvā vērtēšana digitāli ir nozīmīgs palīgs mācību procesā gan skolotājam, gan skolēnam, ja tajā tiek rastas atbildes uz atgriezeniskās saites pamatjautājumiem (Hattie, & Timperley, 2007): 1. Kas vēl nav apgūts? 2. Kas ir jādara, lai veiksmīgi mācītos turpmāk? Atbildes uz šiem jautājumiem ir vajadzīgas gan skolēnam, gan skolotājam. J. Logins kā iespēju paust viedokli ieteica izmantot tādus rīkus kā Plickers un Padlet, taču skolotājam ir jābūt klāt procesā. Google Forms, Quizizz, Class Flow, Formative vēl daži no ieteiktajiem rīkiem. Tāpat formatīvo vērtēšanu var integrēt videofilmās. Atgriezeniskā saite var būt īss video, kuru ierunā skolēns, vai čata veids, kas pielāgots skolas videi. Pētnieks secina, ka ir pieejami daudzi atšķirīgi rīki un atšķirīgs ir to izmantošanas nolūks. Tendences dominē tie, kas darbojas personīgajās mobilajās ierīcēs. Ko darīt skolotājam? Uzdrīkstēties, paņemt jauno rīku, izlasīt, ko un kā citi skolotāji ar to ir darījuši, un lietot. Viņš arī iesaka Latvijas skolotājiem izmantot faktu, ka 80% skolēnu ir mobilie telefoni ar bezlimita interneta pieslēgumu un padomāt, vai vajag skolās aizliegt mobilos telefonus, jo neviens aizliegums pie laba gala nenoved. Skolotājam nepieciešamās kompetences LU SIIC direktore Dace Namsone pievērsās sestajā nodaļā apskatītajām skolotājam nepieciešamajām kompetencēm. Šobrīd pasaulē diskusija par skolotāju profesionālo kompetenci tās dimensijām un struktūru norit pa dažādiem ceļiem, kuri gandrīz nesaskaras. Tāpēc, protams, dažādi ir arī rezultāti un secinājumi par to, kādam jābūt ideālam skolotājam un kādai jābūt skolotāju izglītībai. Ir radīti modeļi, kas ietver mācīšanās teoriju par skolēnu zināšanām un prasmēm, par izglītības mērķiem un vīzijām, priekšmeta zināšanām, par vērtēšanu un klasvadību u.c. (Reynolds, 1989; Murray, 1996; Darling-Hammond & Bransford, 2005). Pētnieku ilggadējās diskusijās ir radīts Konsensus dabaszinātņu skolotāju PCK (zināšanu par to, kā saturu iemācīt otram) modelis, kas parāda saikni starp skolotājam nepieciešamajiem zināšanu pamatiem, 15

16 praksē iegūtajām zināšanām un praksi saistībā ar skolēnu rezultātiem. Arī LU SIIC ERAF projekta gaitā veido jaunu skolotāja snieguma aprakstu. Akcentējot mācīšanas pieeju, kuras rezultāts ir kompetence, mainās skolotāja loma: no skolotāja, kurš nodod zināšanas skolēnam, pret skolotāju, kurš vada skolēna mācīšanos. Skolotāja kompetenci veido zināšanas, prasmes un uzskati, kas rezultējas darbībā. Skolotāja darbība ietekmē skolēnu darbību, kas savukārt ir viņu topošās kompetences pamatā. Lai skolēnu mācīšanās rezultāts būtu kompetence, aktualizējas skolotāja prasmes vadīt atbilstošu mācīšanos, analizēt un reflektēt, sadarboties. Skolotājs prot: izvirzīt skolēnam aktuālus mācību mērķus un dot noderīgu atgriezenisko saiti par to sasniegšanu, prot mācīt skolēnu formulēt mērķi, sekot virzībai uz to, dot un pieņemt atgriezenisko saiti veicināt pašvadītu mācīšanos; izvēlēties un prasmīgi lietot mācību paņēmienus, metodes, kas panāk skolēnu iedziļināšanos un iesaistīšanos, izmantot produktīvus uzdevumus, veidot sasaisti ar reālo dzīvi; mācīt jēgpilni izmantot IKT rīkus. Mācīšanās skolā pirmais solis ir sadarbības grupa vismaz trīs skolotāji vadības organizēta stundu vērošanas grupa. Arī augstāka līmeņa skolotājiem vajadzīga savas darbības izpētes jeb mācīšanās grupa, jo arī labākajiem ir jāattīstās. Bet skola kā mācīšanās kopiena aprakstīta monogrāfijas desmitajā nodaļā. SV PĒTĪJUMS Pētījums: Latvijā labi augstākās izglītības rādītāji, bet zemas skolotāju algas Andra Ozola, žurnāliste Latvijas Universitātes Microsoft Inovāciju centrā 11. septembrī notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojuma par izglītību Education at a Glance 2018: OECD Indicators atvēršana. Pētījumā analizēti gada dati, pirms sākām pedagogu algu reformu, un šobrīd mēs izskatāmies daudz labāk, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Šā gada ziņojums piedāvā jaunu skatījumu uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā, analizējot dzimuma, vecāku iegūtās izglītības, imigrantizcelsmes un pilsētas/lauku aspektu ietekmi uz izglītības ceļiem un pieeju darba tirgum. Atsevišķa ziņojuma nodaļa sniedz vērtējumu par OECD dalībvalstu un partnervalstu progresu vienlīdzīgu iespēju izglītībā mērķa sasniegšanā. Ziņojumu papildina jauni indikatori, kas raksturo vienlīdzīgas iespējas augstākās izglītības studiju uzsākšanā un pabeigšanā, kā arī lēmumu pieņemšanu izglītības sistēmās. Ir sagatavoti arī jauni dati par skolu direktoru oficiāli noteiktajām un faktiskajām algām, kā arī par valstu izdevumiem bērnu agrīnajai izglītībai un aprūpei un bērnu skaitu tajā. Ziņojums Education at a Glance: OECD Indicators ir datos balstītas informācijas avots par izglītību visā pasaulē. Ziņojumā apskatīta situācija 36 OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Vairāk nekā 100 attēlos un tabulās ziņojums sniedz galveno informāciju par: - izglītības iestāžu darbības rādītājiem; - ekonomiskajiem un nodarbinātības ieguvumiem no izglītības starptautiskā salīdzinājumā; - finanšu un cilvēkresursiem, kas investēti izglītībā; 16

17 - pieejamību, līdzdalības rādītājiem un tālākvirzību izglītībā; - mācību vidi un skolu organizāciju. Jāpiebilst, ka dati par Latviju pētījumā Education at a Glance: OECD Indicators pieejami no gada un šis ir ceturtais gads, kad mūsu valsts savu izglītību var ieraudzīt starptautiskā līmenī. Eiropas Sociālā fonda projekta Dalība starptautiskos izglītības pētījumos vadītāja Larisa Pekša aicināja ne tikai kritizēt, bet ieraudzīt tendences un mācīties no labākajām praksēm. Pasākuma preses konferenci atklāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Savukārt OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperts Simons Normando (Simon Normandeau) prezentēja Latvijas izglītības datu izlasi starptautiskā salīdzinājumā. Desmit gados pieaudzis bērndārznieku skaits No līdz gadam trīs gadus vecu bērnu līdzdalība izglītībā Latvijā ir pieaugusi no 66% līdz 89%, bet četrus gadus vecu bērnu līdzdalība no 73% līdz 93%. Šis pieaugums desmit gadu laikā ir lielāks nekā vidēji OECD valstīs, Latviju uzteica S. Normando. Tomēr Latvijā skolas gaitas bērni sāk septiņu gadu vecumā, gadu vēlāk nekā lielākajā daļā OECD un partnervalstu. Vēl skolu septiņu gadu vecumā bērni sāk Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Zviedrijā. Tas nozīmē, ka pirmsskolas programmas, kurās bērnus var reģistrēt, piemēram, no triju gadu vecuma, var ilgt līdz pat četriem gadiem. Šis salīdzinoši ilgais posms izskaidro, kādēļ izdevumi šajā izglītības pakāpē ir vieni no augstākajiem kā iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa un vieni no zemākajiem, rēķinot uz vienu bērnu. Latvija 0,8% no IKP tērē pirmsskolas izglītībai, kas ir septītais augstākais rādītājs visās OECD un partnervalstīs un pārsniedz vidējo OECD rādītāju par 0,6%. Ikgadējie izdevumi uz bērnu ir tikai 5313 dolāri gadā, salīdzinot ar vidējo OECD rādītāju 8426 dolāriem gadā Latvijā pirmsskolas izglītības skolotāji vidēji pelnīja dolārus gadā, kas ir zemākais rādītājs visās OECD valstīs, partnervalstīs un ekonomikās un ir būtiski zem vidējā OECD rādītāja ( dolāri). Pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem Latvijā vidējā alga ir dolāri, kas nozīmē, ka viņi pelna par aptuveni 55% vairāk nekā skolotāji. Šī ir lielākā relatīvā starpība, kas vidēji novērota OECD valstīs, kur pirmsskolas izglītības iestāžu direktori vidēji pelna dolārus gadā, kas ir par 35% vairāk nekā skolotāji. Vai otrgadnieki ir Latvijas problēma? Lai gan S. Normando sacīja, ka Latvijai ir labi rādītāji pamatskolas izglītības līmenī, jo gandrīz visi bērni pabeidz pamatskolu, pētījumā izcelts fakts, ka Latvijā divi no trīs otrgadniekiem ir zēni. Savukārt starp gadus veciem iedzīvotājiem daudz vairāk vīriešu nav ieguvuši vidējo izglītību, salīdzinot ar sievietēm. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, komentējot otrgadnieku jautājumu, minēja Centrālās statistikas pārvaldes datus pagājušajā mācību gadā 1,4% bērnu palika uz otru gadu. Pirms tam bija 1,6 1,8% tātad šādu skolēnu skaitam ir tendence samazināties. Jāraugās uz valsts izglītības politiku ir saņemta skaidra ziņa no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), ka mēs neatbalstīsim otrgadniecību, sacīja I. Juhņēviča, atgādinot, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vidusskolā uz otru gadu neatstāj. Savukārt pamatskolā uz otru gadu skolēnu ar vienu vai vairākām nesekmīgām atzīmēm var atstāt tikai pēc tam, kad ir veikti atbalsta pasākumi un nokārtoti pēcpārbaudījumi. Uz trešo gadu atstāt nav iespējams. I. Juhņēviča atcerējās, ka laikā, kad viņa strādājusi IZM, kopā ar kolēģiem veikusi pētījumu, kurā secināts: tie skolēni, kuri vienreiz ir atstāti uz otru gadu, kādā citā klasē atkal paliek uz otru gadu. Tātad skolēnam ir nepieciešams tūlītējs atbalsts, tiklīdz konstatēta problēma, un tieši tajā mācību priekšmetā, kas nepadodas. Arī IKVD gadā ir veicis pētījumu par otrgadniekiem, kurā secināts, ka visvairāk uz otru gadu bērni paliek 1. un 8. klasē. Pirmajā klasē galvenais otrgadniecības iemesls ir bērna nesagatavotība skolai. Iemesli 17

18 palikšanai uz otru gadu ir arī bērna īpašās vajadzības (netiek laikus diagnosticētas), sociālie apstākļi, zema motivācija, konflikti ar klasesbiedriem un pedagogiem. IKVD vadītāja piebilda, ka palikšana uz otru gadu ir arī viens no iemesliem, kādēļ bērni pamet skolu. Skolu pamet 6,2% meiteņu un 13,4% zēnu. Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pamešanu, IKVD pagājušajā gadā sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai PuMPuRS. 200 bērniem bija iespēja saņemt papildu atbalstu individuālas konsultācijas, uzsvēra I. Juhņēviča. L atvijā skolēnu skaits klasē ir daudz zemāks nekā vidēji OECD valstīs, Latvijā skolēnu skaits klasēs ir zem vidējā gan sākumskolā, gan pamatizglītības otrajā posmā sākumskolas klasē Latvijā vidēji ir 16 skolēnu (OECD valstīs vidēji 21), bet pamatizglītības otrajā posmā 15 (OECD valstīs vidēji 23). Latvijā mazāk izvēlas profesionālo izglītību Neraugoties uz labākām nodarbinātības iespējām, profesionālās izglītības programmas Latvijā piesaista mazāk audzēkņu nekā vispārējās izglītības programmas, vēsta pētījums. Apmēram 40% visu vidējās izglītības pakāpē studējošo apgūst profesionālo izglītību, bet 60% izvēlas vispārējo vidējo izglītību. Latvijā pastāv arī liela atšķirība starp profesionālām un vispārējām programmām vidējās izglītības ieguvēju īpatsvarā, kas ir jaunāki par 25 gadiem. Esošajām tendencēm saglabājoties, apmēram 85% šodienas jauniešu Latvijā pirmo reizi iegūs vidējo izglītību, no tiem 63% beigs vispārējās izglītības programmas un 22% profesionālās. IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, komentējot situāciju, uzsvēra, ka tiek strādāts, lai mazinātu mītu, ka profesionālā izglītība nav pievilcīga. Daudz līdzekļu ieguldīts profesionālo skolu infrastruktūras sakārtošanā, notiek darbs pie satura reformas tiks veidotas modulārās mācību programmas, kas būs elastīgas un Latvijai pievilcīgas. Liela loma profesionālajā izglītībā būs darba vidē balstītām mācībām, dialogam ar nozaru organizācijām, ekspertiem. Tiks ieguldīti līdzekļi pedagogu prakšu vadītāju izglītībā, pedagogu profesionalitātes uzlabošanā. Ekselences centros būs plašs piedāvāto mācību programmu klāsts. Notiks citu valstu, piemēram, Somijas, labās prakses pārņemšana, paskaidroja IZM pārstāve, kā prioritārās nozares Latvijā minot sociālo darbu, kokrūpniecību, kokapstrādi, loģistiku. Plānots pārskatīt mācību programmas un ieviest tādus mācību priekšmetus, lai veicinātu jauniešu uzņēmējspēju un zaļo domāšanu. Domājam ne tikai mazināt mītu, bet panākt izrāvienu, ieviešot karjeras izglītību sākot jau ar pirmsskolu, sacīja B. Bašķere, piebilstot, ka attiecības starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību plāns ir 50:50. Tendence ir pozitīva. Lai gan minimāli, bet ar katru gadu pieaug jauniešu interese par profesionālo izglītību. Šā gada uzņemšanas rezultāti rāda, ka uzņemšana profesionālās izglītības programmās izpildīta vairāk nekā 90% apmērā no plānotā, informēja B. Bašķere. Pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo skaits Pētījums parāda vēl kādu pozitīvu tendenci Latvijā būtiski palielinājies augstāko izglītību ieguvušo rādītājs un pieaug starptautisko studentu skaits. Ja gadā Latvijā 26% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību salīdzinājumā ar vidēji 34% OECD valstīs, tad gadā Latvijā šajā vecuma grupā augstāko izglītību bija ieguvuši 42% iedzīvotāju salīdzinājumā ar vidēji 44% OECD val- 18

19 stīs İZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone paskaidroja, ka pašlaik ministrijā tiek strādāts pie augstākās izglītības kvalitātes. Ir ieguldīti līdzekļi gan augstskolu infrastruktūras uzlabošanā, gan arī mācībspēku profesionālajā pilnveidē, tostarp angļu valodas prasmes uzlabošanā. Atbalstu saņems stažēšanās darba vidē, doktorantūras studenti, kā arī tiks atbalstīta ārvalstu mācībspēku piesaiste un jaunu studiju programmu izveide angļu valodā, uzsvēra D. Jansone. Jo augstāka izglītība, jo labākas nodarbinātības izredzes un augstāks atalgojums arī šāda tendence parādās OECD pētījumā, un stimuli tādēļ iegūt augstāko izglītību ir izteikti visās OECD valstīs. Jāuzsver, ka augstākās izglītības pieauguma rādītāju ziņā Latvija desmit gados ir apsteigusi Somiju. Ienākošā starptautisko studentu mobilitāte ir palielinājusies gandrīz visās OECD valstīs, un Latvijā no līdz gadam tā ir gandrīz dubultojusies, kas ir viens no augstākajiem izaugsmes rādītājiem OECD gadā Latvijā bija 6000 starptautisko studentu, kas bija 8% no visiem augstskolās studējošajiem, salīdzinot ar 6% OECD vidēji. Mazais skolēnu skaits klasēs paaugstina izmaksas Latvijā skolēnu skaits klasē ir daudz zemāks nekā vidēji OECD valstīs, Latvijā skolēnu skaits klasēs ir zem vidējā gan sākumskolā, gan pamatizglītības otrajā posmā sākumskolas klasē Latvijā vidēji ir 16 skolēnu (OECD valstīs vidēji 21), bet pamatizglītības otrajā posmā 15 (OECD valstīs vidēji 23). Šīs samērā mazās klases paaugstina izglītības izmaksas, jo uz doto skolēnu skaitu ir nepieciešams vairāk skolotāju, uzsvērts ziņojumā. Tomēr Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot mazāku mācību laiku skolēniem. Latvijā sākumskolā mācību gads ilgst 169 dienas (vidēji OECD valstīs 185 dienas) un pamatizglītības otrajā posmā 173 dienas (vidēji OECD valstīs 183 dienas), kas ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā izglītībā visās OECD valstīs, kā arī zemākais kopējo obligāto mācību stundu skaits pamatizglītībā (5977, salīdzinot ar vidējo OECD valstīs 7520) visās OECD valstīs tūlīt pēc Ungārijas. Skolotāju algas zemākās OECD valstīs Neraugoties uz zemāku mācību stundu slodzi skolēniem, oficiāli noteiktais mācīšanas laiks (pedagoģiskā likme) pamatizglītības un vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir 1020 stundas, kas pārsniedz attiecīgos OECD vidējos rādītājus. Turklāt faktiskais mācīšanas laiks var atšķirties no oficiāli noteiktā, ja skolotāji strādā vairāk nekā vienu pedagoģisko slodzi. Latvijā pamatizglītības otrā posma skolotāji faktiski māca par 46% vairāk, nekā paredz oficiāli noteiktā slodze, un tā ir augstākā atšķirība starp OECD valstīm, par kurām ir pieejami dati. Tas atspoguļo oficiāli noteikto algas likmju zemo vērtību, jo skolotāji māca papildus slodzei vai pilda citus uzdevumus, par ko var saņemt atalgojumu. Vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, liecina OECD ziņojums. Tomēr S. Normando uzsvēra, ka ir arī svarīgi, kā skolotājs jūtas, un investēt skolotāju izglītībā. Tāpat pirms lēmumu pieņemšanas ir svarīgi redzēt kopējo ainu, jo sabiedrība būs tāda, kādu mēs to izveidosim. Bet jaunu skolotāju piesaistē svarīgs ir sabiedrības viedoklis par skolotāja profesiju, akcentēja OECD pārstāvis. Latvijā skolēniem paraugs ir skolotāji, no kuriem 80% ir sievietes. Mūsu valstī vairāk nekā 45% skolotāju, kuri strādā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs, ir vismaz 50 gadu veci, tādējādi nākamajos 15 gados aptuveni puse skolotāju sasniegs pensijas vecumu. Izglītības ministrs K. Šadurskis šo jautājumu nosauca par vienu no smagākajiem izglītības sistēmas attīstībā. Līdzīga situācija ar arī Igaunijā un Itālijā. Vidēji OECD valstīs šajā vecuma grupā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs ir 35% skolotāju. Skolotāju algām ir jābūt konkurētspējīgām, lai piesaistītu profesijā jaunus skolotājus, uzsvērts ziņojumā gadā Latvijā vidusskolas skolotāji vispārējās izglītības programmās pelnīja par 22% vairāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību. Tā ir augstākā relatīvā alga visās OECD valstīs vai ekonomikās, par kurām ir pieejami dati. Visās citās OECD valstīs vai ekonomikās šajā izglītības pakāpē strādājoši skolotāji pelna ma- 19

20 zāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību. Pretēji relatīvo algu rādītājam vidējās skolotāju gada algas Latvijā absolūtā izteiksmē ir zemākās visās OECD valstīs un partnervalstīs, sākot ar pirmsskolas izglītības pakāpi līdz vidējai izglītībai. Vidējā alga vispārējās vidējās izglītības skolotājam Latvijā ir dolāri ( eiro), kas ir divarpus reižu mazāk nekā vidējais rādītājs OECD dolāri ( eiro). Ar pētījuma datu izlasi var iepazīties IZM tīmekļvietnē: Viss pārskats pieejams OECD tīmekļvietnē: SV LATVIJAS SKOLU STĀSTI SKOLU STĀSTI Vecāku laimīgā loze Pamatskola Rīdze Vita Pļaviņa Šoreiz būs stāsts par vienu no jaunākajām galvaspilsētas skolām pamatskolu Rīdze. Mēs varētu stāstīt par skolas audzēkņu panākumiem mācībās vai talantīgajiem pedagogiem, bet pakavēsimies pie skolas dvēseles plašajām skolēnu jaunrades iespējām. Tieši bagātīgais interešu izglītības klāsts, kas ļauj skolēniem iepazīt sevi dažādās nodarbēs vai izkopt interesi vienā jomā padziļināti, ir veids, kā skola satiek savus skolēnus jau pirms viņu skolas gaitu uzsākšanas un vecākos raisa uzticēšanos izglītības iestādei. Skolas interešu izglītības centrs ir senāks nekā skola Interesanti, ka skola ir jaunāka nekā skolas interešu izglītības centrs. Toreiz, pirms 26 gadiem, gadā uz pionieru nama bāzes Grēcinieku ielā 28 radās skolēnu jaunrades apvienība Rīdze. To izveidoja Zigrīda Kozlovska, ap sevi pulcinot interesantu un radošu kolektīvu gan darbiniekus, kuriem bija pieredze darbā ar bērniem, gan pedagogus, kas tikko beiguši mācību iestādes. Visi bija gatavi strādāt, veltīt savu darbu un dzīvi bērnu izglītošanai un radošo spēju attīstīšanai. Bērniem tika nodrošinātas iespējas piedalīties daudz un dažādos muzikālos un deju kolektīvos, iesaistīties sporta aktivitātēs un savas radošās spējas izteikt zīmēšanā, gleznošanā, aušanā un citos lietišķās mākslas veidos. Tika atvērta pat viena no pirmajām modeļu skolām Latvijā. Šo gadu laikā skolēnu jaunrades apvienībai vairākkārt ir mainījušies nosaukumi, līdz tā pārtapusi par pašreizējo pamatskolas Rīdze interešu izglītības centru. Savukārt skola kā akadēmiska izglītības iestāde radās četrus gadus vēlāk nekā skolēnu jaunrades apvienība Rīdze (1996. gads). Tolaik darbus apvienībā vadīja pašreizējā skolas direktore Antra Žukovska, un tieši viņas vadībā tika izveidota sākumskola Rīdze. Pēc septiņiem gadiem gadā sākumskola pārtapa par pamatskolu un pārcēlās uz jaunu ēku K.Valdemāra ielā 2. Tagad bērni katru darbdienas rītu ver skolas durvis un apgūst vispārējās izglītības programmu, taču pēcpusdienās šajā pašā ēkā durvis atvērtas bērniem un jauniešiem no visas Rīgas pilsētas apmēram 50 20

21 dažādu interešu izglītības pulciņu apmeklēšanai. Rīdze savus audzēkņus satiek caur interešu izglītību Nereti Rīdze savus potenciālos skolēnus satiek jau ļoti agri, jo piedāvā mazajiem rīdziniekiem no triju gadu vecuma darboties deju un mūzikas kolektīvos. Savukārt piecgadniekiem un sešgadniekiem ir sarūpēta iespēja apmeklēt estētikas skoliņu Mazais Ābečnieks, kurā bērni gatavojas skolas gaitām. Papildus šīm nodarbībām mazie ābečnieki var apgūt angļu valodu, izkopt prasmes datorgrafikā, vizuālajā mākslā vai dejot deju kolektīvā. Tātad skola savus skolēnus lielā mērā pirmo reizi satiek tieši caur interešu izglītību. Rīdzē dejas, mūzikas, teātra, mākslas un sporta virzienos savas intereses, spējas, talantu attīsta aptuveni 1500 bērnu un jauniešu vecumā no trim līdz 25 gadiem. Katras tautas nacionālā bagātība un kultūras pamats ir labi audzināti bērni, kuros veidojas tautas labākās īpašības, tiek apgūti inteliģences pamati harmoniska prāta un sirds izglītība. Bērns kā brīnums ienāk pasaulē, un mūsu uzdevums ir šo unikālo, vienreizējo, neatkārtojamo brīnumu sekmēt un attīstīt ar labu un profesionālu audzināšanu. Skolā darbojas vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi, kuros ir pieejamas 20 veidu nodarbības, piemēram, tekstilmākslas studija Jautrais zirneklītis, stikla un grafikas radošā darbnīca, koka spēļlietu gatavošana, filcēšana, lietišķās mākslas studija, zīmēšana, gobelēna studija, keramika u.c. Tiek īstenoti dejas, mūzikas un teātra virzieni, kopumā darbojas 11 kolektīvi. Piemēram, tautas deju kolektīvi Rīdze un Virpulītis, deju grupas Rīdze un Stils, muzikālās attīstības grupa Saulīte, koris Esperance, zēnu koris, teātra studija Mēs, pulciņš Mākslinieciskais vārds u.c. Vakara mūzikas studijā nodarbības (klasiskajā vai estrādes programmā) notiek darbdienu vakaros pēc plkst Interesi par mācībām bieži izrāda jaunieši, kuru sapnis un vēlme ir mācīties kādu no instrumentiem, bet zināšanu šajā jomā nav vai tās ir minimālas. Bērnu mūzikas studijā mācības ilgst piecus gadus, 1. klasē uzņemot audzēkņus no astoņu līdz 11 gadu vecumam. Pateicoties deju pulciņam un bērna labsajūtai tajā, nolēmām dēlu sūtīt šeit arī skolā. Tautas deju kolektīvs Rīdze ir dibināts gadā. Šobrīd kolektīvā ir 10 dažāda vecuma grupas, apmēram 150 aktīvu dejotāju. Kolektīvs piedalās visos Rīdzes, pilsētas un valsts rīkotajos pasākumos. Katru gadu kolektīvs dodas koncertbraucienos ārpus Latvijas robežām. Pēdējo divu gadu laikā notikusi dalība starptautiskajos festivālos Ķīnā un Indijā, kur kolektīvs nosaukts par smaidīgāko kolektīvu festivālā. No gada kolektīvā ir izveidota jauniešu grupa no bijušajiem audzēkņiem. Kolektīva vadītāja ir Gunta Rudene, pedagogi: Kaspars Lucis, Sanita Misika, Inga Ķepule. Zīmēšanas pulciņš Brīnumotiņa darbojas jau no iestādes dibināšanas, un to vada Ilze Pomerance. Pulciņā tiek uzņemti bērni jau no piecu gadu vecuma. Audzēkņi ar labiem sasniegumiem piedalās valsts un starptautiskajās izstādēs. Aušanas pulciņš Jautrais zirneklītis. Pulciņa skolotāja ir māksliniece Ārija Vītoliņa, kuras darbi zināmi visā Latvijā. Savu pieredzi viņa nodod jaunai paaudzei. Audzēkņi labprāt apmeklē pulciņa nodarbības, jo šādu pulciņu Rīgā ir maz. Audzēkņi gūst labus panākumus valsts un starptautiskajās izstādēs, piemēram, austa skolas soma ieguva nomināciju Zelta roze mākslas konkursā Lidicē. 21

22 Sākumā jau minēju, ka bagātīgais interešu izglītības klāsts, kas ļauj skolēniem iepazīt sevi dažādās nodarbēs vai izkopt interesi vienā jomā padziļināti, nereti ir veids, kā skola satiek savus skolēnus jau pirms viņu skolas gaitu uzsākšanas. Jo skola parūpējas par agrīnu un daudzpusīgu bērna izglītošanu. Divu dēlu mamma Dace Vīksne stāsta, ka viņas bērni skolas gaitas Rīdzē sāka līdz ar pirmsskolas mācību grupu Mazais Ābečnieks. Tur pēc nodarbībām bērni uzreiz jau sāka iet dejošanas un zīmēšanas pulciņos, un es domāju, ka tieši mana bērna veiksmīgā iejušanās vidē un labsajūta skoliņā bija noteicošā, lai turpinātu skolas gaitas šajā skolā, viņa saka. Kristīnes Skirmanes satikšanās ar skolu Rīdze sākās pirms 15 gadiem, kad viņa savam pirmsskolas vecuma dēlam meklēja dejošanas pulciņu Rīgas centrā. Tā arī sanāca, ka, pateicoties deju pulciņam un bērna labsajūtai tajā, nolēmām dēlu sūtīt šeit arī skolā. Manuprāt, te ir izcila iespēja Rīgas centrā saņemt tik bagātīgu un kvalitatīvu akadēmisko un interešu izglītību, uzskata puišu mamma. Viņas vecākais dēls pirms diviem gadiem absolvēja Rīdzi, bet jaunākais šogad iet 8. klasē. Kristīne stāsta, ka dēls vēl joprojām dejo, lielākoties pateicoties skolotājai Ingai, kas viņam jau no bērnības nav sabojājusi cenšanās prieku dejot un ar savu pacietību bērnos stiprinājusi mīlestību pret deju. Skolā ir ļoti laba atmosfēra bērni ir darbīgi un aizņemti, personāls atsaucīgs un profesionāls. Es domāju, ka šī skola ir laimīgā loze visiem vecākiem, kam šeit mācās bērni. Iespēja bērniem īpaši sākumskolā pēc mācību stundām pavadīt laiku kvalitatīvi un drošībā, ir ārkārtīgi svarīga un liels atbalsts vecākiem. Uzsākot skolas gaitas Rīdzē, interešu izglītības nodrošināšana skolā pēc mācību stundām un pagarinātās dienas grupas, izrādās, ir motivējošs faktors vecākiem uzticēt skolai savus bērnus. Everita Grote izvēlējās savus bērnus skolot pamatskolā Rīdze gan tāpēc, ka bērni var kvalitatīvi pavadīt laiku turpat skolā pēc mācību stundu beigām, gan tāpēc, ka skolā ir iespēja iegūt kvalitatīvu muzikālo izglītību. Šobrīd mana meita mācās 4. klasē un dēls 6. klasē. Viņi mācās šeit no Zēni vairāk iecienījuši kokapstrādes pulciņus, gūstot praktisku pieredzi dažādām dzīves situācijām. Kokapstrādes pulciņa skolotāji ir Raimonds Liepa un Artis Gulbis. Pulciņa audzēkņi apgūst ne tikai praktiskas lietas, viņi veido arī mākslas darbus un piedalās izstādēs. Teātra studijā Mēs darbojas jaunieši. Ar iestudētajām izrādēm kolektīvs ir apbraukājis visu valsti. Radoša un interesanta personība ir kolektīva vadītāja Ligita Smildziņa, viņa pagājušajā mācību gadā izdeva arī savu grāmatu Vingrinājumi un spēles darbam teātra studijā. Veiksmīgi mūsu iestādē darbojas Marta Rēvele (pirmā no kreisās) un Marija Karkovska (otrā no kreisās), vadot Auduma apgleznošanas un Dizaina pulciņus. Pagājušajā mācību gadā 48. Taivānas Pasaules bērnu zīmējumu konkursā tika iegūta zelta medaļa un atzinība. Luīze Zeltiņa (pirmā no kreisās, priekšā) par darbu Aunt ieguva atzinību, savukārt Annika Kuplena (otrā no kreisās, priekšā) par darbu Blue Dog in Restaurant zeltu. 22

23 1. klases un ir ārkārtīgi apmierināti. Protams, mana izvēle par labu šai skolai bija iespēja darboties bērniem arī pēc mācību stundām, kā arī tas, ka šeit var iegūt muzikālo izglītību. Es varu pēc darba mierīgi pulksten pussešos, sešos iet pēc bērniem, un viņi ir drošībā un interesanti pavada laiku dejo, spēlē mūzikas instrumentus, veido, filcē u.c. Interešu izglītības piedāvājums ir daudzpusīgs, un bērni to izmanto ar prieku. Man ir svarīga bērnu labsajūta skolā, es jūtos labi, ka mani bērni ar prieku iet uz to, viņa stāsta un smejoties saka, ka pati gribētu šajā skolā mācīties. E. Grote atzīst, ka ne tikai bērni ir priecīgi apmeklēt nodarbības, arī vecāki un vecvecāki tiek aplaimoti ar krāšņiem koncertiem un priekšnesumiem. Skolai ir izveidojusies skaista sadarbība ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, un tur notiek mācību gada noslēguma pasākumi ārkārtīgi skaisti. Es teiktu tā, interešu izglītība tiek parādīta koncertos visā krāšņumā, un mēs visi gūstam bezdievīgi skaistus iespaidus. D. Vīksna apstiprina, ka patiesībā šī skolas nodrošinātā iespēja bērniem īpaši sākumskolā pēc mācību stundām pavadīt laiku kvalitatīvi un drošībā, ir ārkārtīgi svarīga un liels atbalsts vecākiem. Pretējā gadījumā, lai bērnus izvadātu pa pulciņiem, vecākiem būtu jāalgo kāds cilvēks. Rīdzi absolvēs arī D. Vīksnas otrs dēls, kurš šobrīd mācās 9. klasē. Abi puikas sev atrada nodarbošanos tautiskās dejas, zīmēšanu un šahu. Turklāt tautiskās dejas ir ārkārtīgi spēcīgā līmenī, bet bērniem patīk dejot, un, pat absolvējot skolu, jaunieši atgriežas, lai dejotu Rīdzē. Pirms skolas telpās atskan dejotāju ritmiskie soļi, dziedātāju ievingrinātās balsis, rīta cēliens paiet, apgūstot pamatskolas zināšanas vispārizglītojošos priekšmetos. Pamatskola Rīdze lepojas ar skolēnu sasniegumiem dažādās mācību olimpiādēs ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī valstī. Rīdzē skolēni mācās ar prieku, ir droši par savu zināšanu kvalitāti un izglītību, veiksmīgi turpina mācības vidusskolās, ģimnāzijās un koledžās. Deju grupa Stils mēģinājuma laikā Rīdzes zālē, vadītāja Anna Kvelde. Grupa pastāv piecus gadus, bet jau ar panākumiem piedalās Rīgas pilsētas skatēs un starptautiskos konkursos, festivālos. Jau kopš iestādes dibināšanas skolā darbojas deju grupa Rīdze, kuru vada Ieva Rudzīte. Grupa piedalās pilsētas, valsts un starptautiskajos koncertos. Vistālākais ceļš mērots uz ASV Latviešu dziesmu un deju svētkiem, izpildot latviešu tautas dejas. SV Skaņgrams... Piedāvājam metodisko materiālu skolām un bērnudārziem latviešu un cittautu rotaļu fonogrammas ar tekstu, aprakstiem un ilustrācijām. Aprakstus ar ilustrācijām ir iespējams izprintēt un izveidot grāmatu. Rotaļu fonogrammas atvieglos audzinātāju, sākumklašu pedagogu un mūzikas pedagogu darbu. Ar fonogrammu palīdzību skolotājs var būt klātesošs mācību procesā. Tās būs lieliska motivācija ikdienas darbiņiem un mācību darbam. Tās var noderēt arī kā atslodze, kad bērni ir noguruši no ikdienas mācībām. Kā arī, rotaļu fonogrammas ir neatsverams palīgs klases vakaros, tradicionālajos svētkos un eglītēs. Fonogrammas var iegādāties skolas un bērnudārzi tīmekļa vietnē AKCIJA: iegādājoties fonogrammas septembrī un ievadot kupona kodu skolasvards, Jūs tās varat saņemt ar 20% atlaidi. 23

24 SKOLA UN SKOLĒNS Skolēna personības nozīmība, mainot pamatskolu Līga Āriņa Katru gadu ikvienā izglītības iestādē mainās skolēnu skaits skolēnu pulkam gan pievienojas kāds skolēns, gan pamet to. Kas notiek ar bērnu tajā brīdī, kad viņš ir nonācis jaunā vidē? Kas ietekmē skolēna adaptācijas pielāgošanās jaunajai videi veiksmīgu norisi? Skolēna adaptācija, mainot izglītības iestādi sākot no 4. klases, ir atkarīga galvenokārt no trim faktoriem pirmkārt, no skolēna personības, otrkārt, no skolotāja personības un profesionālajām pedagoģiskajām kompetencēm, treškārt, no klasesbiedriem un gaisotnes klasē. Jā, skolēna vecāki pazīst bērna personību, taču, visticamāk, informācija par skolotāju, klasesbiedriem, gaisotni jaunās skolas klasē nav pietiekama, lai jau iepriekš novērtētu iespējamo skolēna adaptāciju jaunajā klasē. Esmu secinājusi, ka gan vecāki, gan skolēni iepazīst skolotājus, klasesbiedrus un klases gaisotni tikai pēc pievienošanās klasei. Tātad pirms skolas maiņas ir grūti prognozēt, vai bērns adaptēsies viegli, jo nav zināms, kāds pedagogs un klases gaisotne sagaida. Vieglāk adaptēties ir komunikabliem bērniem, kuriem dominē sangviniskais temperamenta tips. Tāpat vieglāk adaptēties ir klasē, kur profesionāls pedagogs ir ieinteresēts palīdzēt adaptācijā, pārzina esošos klasesbiedrus un spēj jaunpienācēju iekļaut kolektīvā vispirms ar draudzīgākajiem klasesbiedriem, tad preventīvi novērst iespējamas konfliktsituācijas ar agresīvākiem klasesbiedriem, ja tādi ir. Skolēnam ir grūti adaptēties klasē, ja pedagogs nav ieinteresēts palīdzēt, ignorē konfliktus, nepievērš uzmanību atstumtajam. Piemēram, skolniece, kurai ir līderes spējas, ilgstošu konfliktu dēļ pieņēma lēmumu aiziet no iepriekšējās klases, kurā bija vairākas citas līderes, uz jaunu klasi ar nekompetentu skolotāju, bet labu klases gaisotni. Skolnieces skatījumā labas attiecības ar jaunajiem klasesbiedriem minimizē problēmu, ka pedagogs, piemēram, kliedz gan uz jaunpienācēju, gan citiem klasesbiedriem. Par skolēnu individuālo stilu un temperamentu Tā kā skolēna adaptācijas kvalitāte vispirms ir atkarīga no skolēna personības, tad tālāk dalīšos ar informāciju par skolēnu individuālo stilu un temperamentu, kuru iepazīstot pieaugušais var prognozēt un labvēlīgi ietekmēt skolēna adaptācijas procesu. Ikviens ir indivīds ar sev piemītošām rakstura iezīmēm, kas, to apzinoties, palīdz paredzēt tipiskākos rīcības modeļus. Raksturu nosaka temperaments un audzināšana, jo tas arī iznākumā raksturo cilvēka individuālo stilu. Pēc psihologu domām, raksturs cilvēkam izveidojas līdz sešu gadu vecumam, pēc tam izmaiņas notiek noteiktās robežās. Īpaši svarīgi tas ir adaptācijas procesā, jo tādējādi spilgti var redzēt pielāgošanās īpatnības jaunajā vietā. Ir divi tipoloģijas veidi, kas ir atšķirīgi, ar kuriem ir iepazīstinājis K. G. Jungs, ekstravertais un introvertais tips, kas pazīstami galvenokārt ar to, vai personībai patīk atrasties cilvēkos vai nepatīk, jo tas ietekmē skolēna rīcību mainīgajā vidē. Ja ir zināms attiecīgais personības tips, tas ļauj paredzēt skolēna rīcību sabiedrībā. Jauni kontakti ekstravertam cilvēkam sagādā gandarījumu Ekstravertais tips ir vērsts uz komunikāciju un ir atvērts sabiedrībai. Šā psiholoģiskā tipa cilvēki vēlas īstenot sevi jebkuros apstākļos un kopumā ir orientēti uz pozitīvu attieksmi. Šā tipa cilvēki ātri veido kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem, un attiecības ar citiem cilvēkiem vēršas plašumā. Jauni kontakti eks- 24

25 travertam cilvēkam sagādā gandarījumu. Šiem cilvēkiem parasti ir liels paziņu loks, bet šīs attiecības ir virspusējas, paziņu līmenī. Tipiski ekstravertie cilvēki koncentrējas uz tagadni, nesatraucas par pagātni un pārāk nepārdomā nākotni. Šie cilvēki atklāti pauž savas emocijas gan pozitīvās, gan negatīvās. Introverti cilvēki priekšroku dod darbam ar lietām, nevis cilvēkiem Introvertā tipa cilvēki savukārt ir noslēgti un distancēti. Šie cilvēki jaunās situācijās iejūtas pamazām, viņiem ir vajadzīgs ilgāks laiks. Attiecības ar citiem cilvēkiem viņi veido pakāpeniski, viņiem ir grūti ātri iejusties un nodibināt kontaktus. Viņu paziņu loks ir šaurs, un tiek veidotas dziļas attiecības, bet to skaits ir ļoti neliels. Viņi dod priekšroku darbam ar lietām, nevis cilvēkiem. Emocijas netiek parādītas uz āru, ir grūti pateikt, kā šie cilvēki jūtas, jo viņi nemēdz to izpaust. Tālāk tiks apskatīti četri temperamentu tipi sangviniskais, holeriskais, melanholiskais un flegmatiskais, kuri nav nošķirami no iepriekš apskatīto divu pamattipu personības tipa dalījuma, kas palīdz saprast, kā skolēns var uzvesties pie jaunas skolas nosacījumiem. Temperamenta tipu var pamanīt jau agrā bērna vecumā. Skolas vecuma bērniem tas jau ir stabili redzams. Sangviniķi spēj labi piemēroties dažādiem cilvēkiem Cilvēku ar sangvinisko temperamentu spilgtākā iezīme ir komunikabilitāte, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem izdodas nodibināt labas attiecības ar citiem. Šie cilvēki ātri iejūtas jaunās un nepazīstamās situācijās un ātri izveido attiecības ar citiem. Sangviniķi spēj labi piemēroties dažādiem cilvēkiem. Attiecības ar citiem cilvēkiem iet plašumā, un šie cilvēki ir tipiski ekstraverti, kas norāda uz plašām attiecībām ar citiem. Šie cilvēki sabiedrībā bieži ir līderi, un viņiem piemīt spēja radīt psiholoģiski labvēlīgu vidi. Holeriķi emocijas neslēpj Cilvēku ar holerisko temperamentu spilgtākā iezīme ir straujas garastāvokļa maiņas, bet šie cilvēki ir komunikabli. Nereti šiem cilvēkiem rodas domstarpības, bet vienatni viņi necieš. Emocijas netiek slēptas. Šiem cilvēkiem ir spēja otru iespaidot tieši emocionāli, bet ne loģiski. Ar savām emocijām viņi aizrauj daudzus cilvēkus. Melanholiķi nespēj ātri iejusties jaunās situācijās un grūti pielāgojas jaunajam Cilvēkiem ar melanholisko temperamentu ir jutīga nervu sistēma, un viņi ir ļoti jutīgi pret apkārtējo vidi. Aizvainojuma jūtas šiem cilvēkiem saglabājas ilgi. Ir grūti pieņemt lēmumu, ja tiek piedāvātas vairākas opcijas. Šiem cilvēkiem ir raksturīga iekšēja nedrošība. Bet cilvēki ar šo temperamentu spēj vairāk saprast citu cilvēku jūtas, ir empātiski. Skumjas un pesimistiskums ir tipiska viņu izpausme. Pret jauniem cilvēkiem viņi izturas atturīgi un distancēti, un tas arī pierāda, ka viņi ir introverti. Jaunu attiecību veidošana ir ilgstošs process. Viņi nespēj iejusties ātri jaunās situācijās un grūti pielāgojas jaunajam. Viņiem ir raksturīga nevēlēšanās komunicēties ar cilvēkiem. Flegmatiķi vislabāk jūtas vietās, kur pie visa jau ir pierasts Cilvēkiem ar flegmatisko temperamentu arī ir raksturīgs introvertums, jo šie cilvēki neizceļas ar sabiedriskumu un ir diezgan distancēti. Viņi ir mierīgi un nosvērti, emocijām nav izteiktas nozīmes. Šiem cilvēkiem ir grūtības sākt kaut ko jaunu, kas nav bijis zināms, jo viņi vislabāk jūtas vietās, kur pie visa jau ir pierasts. 25

26 Jaunām situācijām viņi pielāgojas ļoti lēni. Nav vēlama mācību vietu mainīšana, jo ir grūti sākt ko jaunu. Skolu maiņa šī tipa skolēnus var ietekmēt negatīvi. Meitenes sasniedz pubertāti agrāk nekā zēni, viņām ir lielāka iespēja saskarties ar grūtībām adaptēties, jo vienlaikus ir jāsaskaras ar bioloģiskām pubertātes izmaiņām Mūsdienās arvien vairāk uzmanības pievērš ne tikai pētījumiem par bērna personību, bet arī dzimumu atšķirībām. Zēnu un meiteņu atšķirības nav tikai ārēja rakstura, bet aptver ārkārtīgi daudz psiholoģisko atšķirību. Dabas dziņas fundamentāli ietekmē tipiskās rīcības īpaši apstākļos, kas prasa pielāgošanos jaunajam. Ir izpētīts, ka mācību priekšmetu izvēlē, piemēram, meitene, ja viņai ir vienlīdz labas spējas matemātikā un valodā, izvēlēsies valodu. Šo izvēli ietekmē socializācijas process, kas norit ģimenē, izglītībā un masu medijos. Šo modeli arī saista ar sociālo uzvedību, kuras darbību ir ietekmējuši sabiedriskie uzskati. Var pieņemt, ka arī, mainot skolu, skolēna uzvedību noteiks sabiedrības uzskati par noteikto uzvedību, kas tiek sagaidīta no konkrētā dzimuma. Pētījumu rezultāti par skolu maiņu pamatizglītībā attiecībā uz dzimumu atšķirībām pārejas periodā un adaptācijas procesā ir bijuši pretrunīgi. Ņemot vērā, ka meitenes sasniedz pubertāti agrāk nekā zēni, viņām ir lielāka iespēja saskarties ar grūtībām adaptēties, jo vienlaikus ir jāsaskaras ar bioloģiskām pubertātes izmaiņām. Turklāt jaunākas meitenes veido ciešas draudzības saites atšķirībā no zēniem, kas to dara vēlāk. Meitenes emocionālam atbalstam un pašvērtējuma saglabāšanai vairāk paļaujas uz draugiem. Meitenes vairāk saskaras ar augstāku stresa līmeni. Lai arī iepriekš minētie attiecību līmeņi meiteņu draudzībās var kalpot kā aizsargājošs faktors, šī īpašība var radīt lielāku ievainojamību, kad vienaudžu attiecības neizveidojas vai tiek pārtrauktas. Meitenes uz stresu starppersonu attiecībās reaģē ar lielāku trauksmi un depresiju nekā zēni. Ja meitenes saskaras ar traucējumiem attiecībās ar vienaudžiem pamatskolas pārejas posmā, var rasties lielāks psiholoģisko ciešanu (krīzes) risks. Ir vēl kāds veikts pētījums par emociju atpazīšanu un tās saistību ar sociālo adaptāciju septiņu līdz desmit gadu veciem bērniem. Tika pētīta spēja atpazīt pamatemocijas no sejas mīmikas un balss intonācijas. Rezultāti parādīja, ka emociju atpazīšana bija saistīta ar sociālās adaptācijas norisi, jo šīs attiecības ietekmēja bērna dzimums. Meiteņu emociju atpazīšanas precizitāte bija būtiski saistīta ar sociālo pielāgošanos, bet ne zēnu. Meitenēm ar sociālo pielāgošanos it īpaši bija saistīta pārsteiguma atpazīšana. Pētījumā tika secināts, ka spēja atpazīt citu emocionālo stāvokli no neverbālām izpausmēm ir svarīga skolas vecuma meiteņu sociāli izzinoša prasme. Ieteikumi par adaptācijas procesu pedagogiem, vecākiem un skolēniem PEDAGOGIEM Aptauja. Skolotājam ir vislielākais potenciāls pārzināt klases gaisotni un iespējas to uzlabot. Pat ja pedagogs savu klasi vēl nepazīst, ar nelielu anonīmu aptauju, kurā skolēnus aicina norādīt, kuri ir draudzīgākie/nedraudzīgākie klasesbiedri klasē, var ātri noskaidrot gaisotni klasē. Svarīgi, lai jaunpienācējs klasē sajūt skolotāja atbalstu un draudzīgo klasesbiedru draudzīgumu. Skolas iepazīšana pirms pirmās skolas dienas. Aicināt vecākus ar skolēnu iepazīt jauno skolu jau pirms pirmās skolas dienas. Par to informēt arī skolas vadību. Ja vecāki plāno nākt uz pārrunām, aicināt viņus kopā ar potenciālo jauno audzēkni. Individuālas sarunas ar jauno skolēnu. Jaunajam skolēnam veltīt uzmanību un pozitīvu attieksmi, kas liek justies piederīgam jaunajai klasei. Pārrunāt ar jauno skolēnu mācību un klases mikrovides pieredzi. Piesaistīt kā palīgus esošos skolēnus. Esošos skolēnus, īpaši draudzīgākos, iesaistīt kā palīgus jauna- 26

27 jam skolēnam jaunās vides iepazīšanā. Preventīvi novērst konfliktsituācijas, strādājot gan ar klasi kopumā, gan individuāli ar skolēniem, sevišķu uzmanību veltot arī vienaudžu attiecībām. Neignorēt konfliktsituācijas. Ja tas nav izdevies, konfliktsituācijas neignorēt, paredzēt noteiktas uzvedības robežas klasē un profesionāli risināt to pārkāpumus. VECĀKIEM Uzzināt iespējami daudz par jauno klasi. Jau pirms izglītības iestādes maiņas mēģināt iepazīties ar kādu ģimeni, kuras bērns jau mācās klasē, uz kuru skolēns plāno pāriet, un uzzināt iespējami daudz par gaisotni konkrētajā klasē. Regulāras sarunas ar bērnu. Pieņemot par pašsaprotamu, ka vecāku interesēs ir iespējami atbalstīt savu bērnu adaptācijas procesā jaunajā skolā, vecāku pirmais uzdevums būtu uzraudzīt adaptācijas gaitu, regulāri pārrunājot ar savu bērnu iekļaušanos jaunajā klasē un vērojot bērna emocijas un uzvedību. Regulāras sarunas ar pedagogu. Atbalstīt bērnu emocionāli, veidot sadarbību ar pedagogu, prasīt pedagoga atsauksmes par bērna adaptāciju jaunajā skolā, iestāties par bērna interesēm un aizstāvēt bērnu. Sevis vadīšanas prasmes. Mācīt bērnam iespējamos konfliktsituāciju risinājumus jaunajā klasē. SKOLĒNIEM Sarunas ar vecākiem. Runāt ar vecākiem un regulāri stāstīt par savām sajūtam, piedzīvoto gan pozitīvo, gan negatīvo jaunajā klasē. Iemācīties lūgt palīdzību skolotājiem. Ja vecāku nav klāt, nekautrēties lūgt palīdzību pedagogam. Izmantotie literatūras avoti: Reņģe V. Psiholoģija: personības psiholoģija: lekciju kurss. Rīga: Zvaigzne ABC Jungs K., G. Psiholoģiskie tipi. Rīga: Zvaigzne ABC, Hamilton C. Cognition and sex differences. New York: Palgrave macmillan Kingery J., N., Erdley C., A., Marshall K., C. Peer Acceptance and Friendship as Predictors of Early Adolescents' Adjustment Across the Middle School Transition. In: Psychology Faculty Scholarship , pp. Jacobson L., A., Williford A., P., Pianta R., C. The role of executive function in children s competent adjustment to middle school. In: Child Neuropsychology 17, 2011, pp. Marloes H., M., H., G., Mainhard M., Boor-Klip J., Cillessen H., M., Brekelmans M., Social dynamics in the classroom: Teacher support and conflict and the peer ecology. In: Teaching and Teacher Education. Utrecht University, Department of Education, The Netherlands, 2015, pp. SV SKOLOTĀJA VIEDOKLIS Mācību satura nepilnību dēļ skolēnu zināšanas par savu ķermeni kļūst sliktākas Solvita Melne, Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja Lai gan daļa jauniešu mūsdienās par savu ķermeni un pilnvērtīgu attiecību veidošanu zina daudz, tikpat lielai daļai zināšanu līmenis par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību ir satraucoši zems. Īstā vieta, kur zināšanu robus aizpildīt ar uzticamu un pareizu informāciju, būtu skola, taču pašreizējā izglītības sistēmā šiem svarīgajiem jautājumiem nav atvēlēts pietiekami daudz laika, negatīvi ietekmējot jauniešu veselību un spēju veidot cieņpilnas savstarpējās attiecības. 27

28 Kam jārunā ar jauniešiem par svarīgiem jautājumiem? Ikdienā bieži neaizdomājamies par to, cik patiesībā kritiski svarīgi ir izglītot jauniešus par viņu seksuālo un reproduktīvo veselību. Laikā, kad lielas pārmaiņas ik dienu skar gan jaunā cilvēka ķermeni, gan viņa emocionālo pasauli, turklāt veidojas vērtību sistēma, kas lielā mērā ietekmēs viņu izvēlēto dzīves ceļu, ir nepiedodami nerunāt par tādām tēmām kā higiēna, pubertāte, seksualitāte, kontracepcija vai seksuāli transmisīvās infekcijas. Politiķi uzskata, ka zināšanas par savu ķermeni, higiēnu un reproduktīvo veselību jauniešiem ir jārod ģimenē. Protams, ģimenei ir milzīga loma pusaudžu izglītošanā, taču ne visi vecāki ir atvērti vai pietiekami kompetenti tik jūtīgu tēmu apspriešanai. Turklāt bieži mūsdienu vecākiem pat pašiem nav visu atbilžu par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību, kas nepieciešamas īstā skatupunkta radīšanai, un laika trūkums tiek minēts kā attaisnojums nerunāšanai ar bērnu. Tādēļ nav pareizi visu atbildību uzvelt vecākiem. Realitātē jaunieši lielāko daļu sava laika pavada skolā. Mācību iestādes ir lieliska vieta, kur jauniešiem mērķtiecīgi organizēt nodarbības, lai radītu padziļinātu izpratni par cilvēka seksuālo un reproduktīvo veselību, bet tas diemžēl nenotiek vai notiek kampaņveidīgi. Jo mazāk laika skolotājiem, jo sliktākas zināšanas skolēniem Skolotāji ik dienu cīnās ar katastrofālu laika trūkumu, kas neļauj atbildēt uz visiem jautājumiem, kas skolēniem rodas. Tādējādi rodas liels informācijas iztrūkums, jo tā netiek nodrošināta nedz mājās, nedz skolā. Tā kā interese par seksualitātes tēmām ir liela, jaunieši atbildes meklē internetā, kur sniegtā informācija bieži neatbilst patiesībai un tiek kultivēti muļķīgi mīti un aizspriedumi. Savukārt nepietiekama un nepareiza informācija par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību var būtiski ietekmēt jaunieša nākotni. Pastāv daudz maldīgu priekšstatu par stāšanos seksuālās attiecībās. Puiši un meitenes izdara neapdomīgas izvēles tikai tāpēc, ka nav atbilstošu zināšanu un viņi nav piemēroti tam sagatavojušies. Piemēram, jaunieši uzskata, ka dzimumakts bez izsargāšanās var izraisīt tikai nevēlamu grūtniecību, nepadomājot, ka ir iespēja inficēties ar seksuāli transmisīvajām infekcijām, tai skaitā HIV/AIDS. Skolēnu nepietiekamais zināšanu līmenis nojaušams no viņu uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, pat 6. klases meitenes mēdz nezināt, ka menstruācijas nav vienreizējs pasākums un turpmāk būs katru mēnesi, savukārt, mācoties par menstruālo ciklu, skolēniem ir liels pārsteigums, ka grūtniecība var iestāties jebkurā mēneša dienā. Bieži nākas kliedēt mītu, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficējies cilvēks arī izskatās slims, tādēļ par inficēšanos nav jāuztraucas, kamēr vien ārēji nekas nemainās. Daudziem jauniešiem arī nav skaidrības, kas ir hepatīts un kā ar to var inficēties. Pilnvērtīga izglītība sabiedrības labklājības pamats Mācību stundu skaits patlaban ne tuvu nav pietiekams, lai skolu pedagogi spētu organiski piemeklēt atbilstošas metodes, ar kādām radīt atvērtu un drošu vidi, lai jaunietis justos brīvs apspriest sev interesējošas tēmas. Turklāt Izglītības likuma 10. pantā veiktie grozījumi liedz veidot izvērstu diskusiju ar skolēniem arī tiem skolotājiem, kas to vēlētos vai spētu atrast papildu laiku. Lai neriskētu ar savu karjeru un darba vietu, pedagogi izvēlas par jūtīgām tēmām nerunāt, liedzot jauniešiem iespēju saņemt pilnvērtīgas zināšanas par savu veselību un savstarpējām attiecībām. Sabiedrības labklājības un ilgtspējas interesēs ir izglītoti cilvēki. Bērnam ir vajadzīga droša vide, kur veidot izpratni par savu ķermeni. Dzīvojot laikmetā, kad visapkārt ir ārkārtīgi daudz informācijas avotu, vecāki tiek mudināti palīdzēt jauniešiem saprast, kas no uzzinātā atbilst patiesībai un kas ir tikai nepatiess izdomājums. Tomēr ne visas ģimenes var vai vēlas parūpēties par to, lai informācijas trūkums nebūtu galvenais iemesls neplānotām bērnu grūtniecībām vai smagām saslimšanām, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu izglītošanai skolās. Traģisks un nepieļaujams ir valstī un valdībā bieži sastopamais uzskats, ka problēma neeksistē, ja par to nerunā jautājumos, kas skar cilvēka seksuālo un reproduktīvo veselību. SV 28

29 AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu SEPTEMBRIS Saeima 20. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Kā informēja parlamenta Preses dienestā, precizētas arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Noteikts, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē. Izglītības likums papildināts ar normu par mācībām zīmju valodā. Skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā. Pašvaldībām no 2019.gada 1.septembra būs noteikts par pienākumu slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Likumā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Noteikts, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Valdībai arī būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā, skaidro parlamenta Preses dienestā. Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē. Izmaiņas veiktas, lai izveidotu mehānismu, kas ļautu izvērtēt katru gadījumu un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu, iepriekš uzsvēra Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V). Praksē ir gadījumi, kad persona sodīta par smagu noziegumu, piemēram, par pārkāpumiem grāmatvedībā, un persona nedrīkst strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, sacīja Adamovičs. Saeimas frakcijas izskatīšanai steidzamības kārtā iesniegušas LIZDA lūgtos grozījumus Izglītības likumā Visu Saeimā strādājošo partiju frakcijas pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lūguma Saeimai izvērtēšanai iesniegušas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz bērnudārza pedagogu algu pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta, pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. 29

30 Tāpat izstrādātie grozījumi paredz sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu pirmspensijas vecuma pirmsskolu, speciālās izglītības un sporta pedagogiem. Kā informē LIZDA, šāda vienošanās esot bijusi noslēgta jau 2014.gadā, paredzot, ka šie jautājumi tiks risināti jau sākot ar 2016.gadu. Atkārtoti vienošanās panākta šī gada 28.augusta Saeimas Koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Lēmums paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra no valsts budžeta pakāpeniski tiks finansēta pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa, kā arī, ka tiks pieņemti grozījumi Izglītības likumā, nosakot, ka valsts sociālā atbalsta programma būs pieejama arī pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem, tādējādi aizvietojot izdienas pensijas. Lai politiķi atkal neaizmirstu solīto, arodbiedrība grozījumus lūgs izskatīt steidzamības kārtā, lai izmaiņas varētu pieņemt vēl šis valdības sasaukums. Līdztekus grozījumiem iesniegti arī izglītības un zinātnes nozarē strādājošo, vecāku un citu kampaņas atbalstītāju paraksti, kuri tika savākti laika posmā no šī gada 4.jūnija līdz 13.jūnijam. Kā skaidro LIZDA, ar šiem grozījumiem tiktu nodrošināts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu veidotu pašvaldību un valsts budžeta līdzekļi, tādējādi pakāpeniski panākot, ka normatīvajos aktos noteiktā zemākā mēneša darba samaksa būtu vienlīdzīga. Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka bērnudārzu pedagoga zemākā darba samaksa par stundu nedrīkst būt zemāka par 4,44 eiro, taču citiem pedagogiem tā nevar būt zemāka par 5,92 eiro. "Turklāt šie pedagogi saskaras arī ar nevienlīdzību darba slodzes ziņā, jo pirmsskolas pedagogu darba slodze nedēļā ir 40 stundas, bet vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības pedagogiem ir 30 darba stundas nedēļā," pauž arodbiedrība. Savukārt sociālā atbalsta programmas priekšlikuma būtība ir aizvietot izdienas pensijas trīs pedagogu grupām ar sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu, ko paredz jau spēkā esošas Izglītības likuma normas. Arodbiedrība norāda, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm, grozījumu īstenošanai par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas daļēju nodrošināšanu no valsts budžeta ir nepieciešami aptuveni 4,2 miljoni eiro 2019.gadā, un 2,1 miljoni eiro 2020., 2021., un 2022.gadā. Pēc arodbiedrības aplēsām, likuma grozījumi skartu aptuveni pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus. Savukārt runājot par sociālās atbalsta programmas ietekmi uz valsts budžetu, LIZDA norāda, ka tai jau esot piešķirti vairāk nekā eiro gadā, taču šie līdzekļi netiekot izlietoti, jo skaitliski maz pedagogu piesakās attiecīgajai programmai. Līdz ar to likuma grozījumu īstenošanai papildus finanšu līdzekļi nav nepieciešami, tiks izmantoti programmas īstenošanai piešķirtais, bet neizlietotais finansējums. Saskaņā ar IZM datiem gadā no programmai piešķirtā finansējuma izlietoti 6000 eiro. Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri. Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās skolēni, savukārt pērn mācījās bērni. Savukārt piecus un sešus gadus veco bērnu, kuri mācās vispārējās izglītības programmās pirmskolās, ir kļuvis vairāk - šogad sagatavošanas programmās skolai mācās bērni, kas ir par 1587 vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. 1.klasē šogad mācās par 50 bērniem mazāk nekā pērn, bet 2.klasē - par 1631 un 3.klasē - par 1460 bērniem mazāk nekā 2017./2018.mācību gadā. 4.klasē šogad mācās par 518 bērniem vairāk nekā pērn, 5.klasē - par 1087, 6.klasē - par 692, bet 7.klasē - par 759 bērniem vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. 8.klasē šogad mācās par 270 bērniem mazāk nekā pērn, bet 9.klasē mācās par 176 bērniem vairāk nekā 2017./2018.mācību gadā. 10.klasē šajā mācību gadā mācās par 37 bērniem mazāk nekā pērn, bet 11.klasē - par 275 bērniem mazāk. 12.klasē šogad mācās 182 skolēniem vairāk nekā pērn. Šogad, salīdzinot ar 2017.gadu, ir samazinājies izglītības iestāžu skaits, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem vecumā no pieciem gadiem - tādas kopumā ir 935. Tomēr pieaudzis bērnu skaits, kas šajās iestādēs mācās, proti, šogad tādi ir bērni bet pērn izglītības iestādēs, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem vecumā no pieciem gadiem un vairāk, mācījās skolēni. Šogad septembra sākumā bija samazinājies izglītības iestāžu skaits, kurās apgūst vispārējās pamata un 30

31 vidējās izglītības programmas, tādas ir 745, bet pagājušajā mācību gadā tādas bija 783. No 745 iestādēm 687 ir vispārējās izglītības iestādes, 54 - speciālās izglītības iestādes, bet četras - profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes. Savukārt dati uz 2018.gada 1.septembri par izglītojamo skaitu vispārējās pamata un vidējās izglītības dienas, vakara un neklātienes izglītības programmās liecina, ka no klasei dienas apmācības programmās mācās izglītojamie, vakara apmācības programmās , bet neklātienes un tālmācības apmācības programmās Dati liecina, ka kopumā vispārējā izglītībā un pašvaldību izglītības iestādēs profesionālajās izglītības programmās ar valsts budžeta finansējumu ir izglītojamie, no kuriem 9916 mācās privātajās un valsts augstskolu dibinātajās izglītības iestādēs, bet pašvaldību izglītības iestādēs. Sistēmas dati par izglītojamo skaitu uz 2018.gada 1.septembri vispārējās izglītības programmās pēc mācību valodas liecina, ka no 1. līdz 12.klasei visvairāk bērnu mācās latviešu valodā , krievu valodā , bet poļu valodā Arī bērni vecumā no pieciem gadiem visbiežāk mācās latviešu, krievu un poļu valodās. Valdība atvieglo pieteikumu un to dokumentu iesniegšanu IKVD Valdība 18. septembrī atbalstīja grozījumus Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) maksas pakalpojumu cenrādī, iekļaujot tajā jaunu maksas pakalpojumu - pieteikuma (iesnieguma) un tam pievienoto dokumentu sākotnējā pirmspārbaude pirms tā iesniegšanas dienestā. Nepieciešamība pēc jaunā pakalpojuma skaidrota ar to, ka līdz šim IKVD neveica izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un to dibinātāju iesniegto dokumentu pārbaudi pirms to iesniegšanas dienestā. Un ja tika konstatēti trūkumi, tad dienests tos lūdza novērst noteiktā laika termiņā, tādējādi kavējot, piemēram, izglītības programmas iesniegšanu, reģistrāciju vai akreditācijas procesa uzsākšanu. Šāda situācija var tikt novērsta, ja iesniedzējs izmantos dienesta sniegto dokumentu pirmspārbaudes pakalpojumu. Anotācijā piebilsts, ka IKVD ir saņēmis vairākus lūgumus no iestāžu vadītājiem, lūdzot dienestam iepazīties ar iesnieguma dokumentiem, pirms iesniegšanas IKVD. Tāpat grozījumi paredz no 69,60 eiro līdz 79,34 eiro palielināt cenu iesnieguma izvērtēšanu, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nekaitēs izglītojamo interesēm. Šāds precizējums ir nepieciešams, jo Satversmes tiesa 2017.gadā atzina, ka absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei un norādīja, ka katrs šāds gadījums ir jāizvērtē individuāli. Tādējādi palielinās darba slodze ekspertiem, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mērķdotācijās internātskolām līdz gada beigām sadalīs eiro Mērķdotācijās internātskolām līdz gada beigām tiks sadalīti eiro, 18. septembrī nolēma valdība. Mērķdotācija paredzēta laika posmam no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais rīkojums paredz, ka šajā laika posmā VARAM reizi mēnesī nodrošinās finansējuma pārskaitīšanu uz attiecīgo pašvaldību kontiem 1/4 daļas apmērā no mērķdotācijas apmēra. Rīkojums sagatavots balstoties uz likumu "Par valsts budžetu 2018.gadam", kas paredz piešķirt pašvaldībām mērķdotāciju, lai daļēji segtu internātskolu uzturēšanas izdevumus par internātskolā uzņemtiem bāreņiem, maznodrošinātiem izglītojamiem. Mērķdotāciju pašvaldībām aprēķina, nosakot maznodrošināto izglītojamo skaita īpatsvaru pret kopējo internātskolā uzņemto izglītojamo skaitu. Mērķdotācijas aprēķinā par pamatu ņem piešķirto valsts budžeta finansējumu 246 eiro apmērā vienam mēnesim par vienu bāreni. Ja internātskolā uzņemto maznodrošināto izglītojamo īpatsvars pret kopējo internātskolā uzņemto izglītojamo skaitu ir līdz 50%, mērķdotācija vienam mēnesim par vienu bāreni ir 98,46 eiro jeb 40% no 246 eiro. Ja šo bērnu īpatsvars ir no 51% līdz 75%, mērķdotācija vienam mēnesim ir 147,68 eiro, ja no 76% līdz 31

32 90% - 196,91 eiro, bet, ja no 90% līdz 100%, tad 221 eiro. Pamatojoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadīto informāciju, uz šī gada 1.septembrī pavisam Latvijas internātskolās ir 1325 izglītojamie, no kuriem 691 ir bārenis. Lielākais bāreņu skaits ir Kandavas novadā, kur no 323 internātskolu audzēkņiem 273 ir maznodrošinātie. Kandava līdz gada beigām mērķdotācijās saņems eiro. Vismazākais finansējums paredzēts Liepājai, kura četru mēnešu laikā saņems eiro. Tur, no 67 internātskolās uzņemtajiem audzēkņiem, 14 ir bāreņi. Tāpat mērķdotācijas saņems Balvu, Rīgas, Iecavas un Saldus pašvaldības. Turpmāk Izglītības kvalitātes valsts dienests vērtēs arī privāto izglītības iestāžu vadītājus Turpmāk Izglītības kvalitātes valsts dienests vērtēs arī privāto izglītības iestāžu vadītājus, paredz 18. septembrī valdības atbalstītie grozījumi kārtībā, kādā akreditē izglītības iestādes un novērtē iestāžu vadītāju profesionālo darbību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka izmaiņas saistītas ar grozījumiem Izglītības likumā, kuri nosaka, ka izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana jāveic visās izglītības iestādēs, tostarp privātpersonu dibinātās izglītības iestādēs. Šī iemesla dēļ nepieciešams veikt izmaiņas arī Ministru kabineta noteikumos, kuri līdz šim neparedzēja privātpersonu dibināto izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu. IZM norāda, ka izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas rezultāti tiek izmantoti par pamatu lēmumam par izglītības iestādes vadītāja atbilstību vai neatbilstību ieņemamajam amatam, un tos var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja "materiālo stimulēšanu". Ministrijā uzsver, ka privātpersonu dibināto izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana identiski kā valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana notiks reizi sešos gados kopā ar kārtējo akreditāciju. Privātpersonas dibinātas izglītības iestādes vadītāju, kurš stājies amatā pirmo reizi, vērtēs divu gadu laikā, bet ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no stāšanās amatā. Privātpersonu dibināto pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana tika sākta šogad. IZM lēš, ka līdz 2021.gadam ik gadu tiks veiktas apmēram 60 plānotās privātpersonu dibināto izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas. Pēc IZM datiem, patlaban Izglītības iestāžu reģistrā ir 881 privātpersonu dibinātā izglītības iestāde. Vienlaikus ar grozījumiem paredzēts, ka citu Izglītības likumā noteikto institūciju, interešu un pieaugušo neformālo izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana netiks veikta. Tāpat ar grozījumiem tiek pilnveidota šobrīd spēkā esošo noteikumu redakcija. SKOLOTĀJS - DIGITALIZĀCIJAS GŪSTEKNIS VAI IEGUVĒJS? Lai gan digitālās komunikācijas rīki atvieglo un efektivizē skolotāju darbu, Samsung skola nākotnei skolotāju aptauja* atklāj, ka pedagogi Latvijā ikdienā saskaras arī ar vairākiem izaicinājumiem. Puse (49%) aptaujāto skolotāju atzīst, ka skolēni bieži digitālajos kanālos raksta pēc darba laika beigām, piektdaļa ka velta saziņai pārāk daudz sava brīvā laika, savukārt katrs desmitais ka saziņa ar skolēniem digitālajos kanālos rada emocionālo spriedzi. Internets ir krasi izmainījis veidu, kā mēs piekļūstam informācijai un to apstrādājam. Tas ir nojaucis arī robežu starp darbu un atpūtu. Tāpēc būtiski ir vienmēr ievērot pāris vienkāršus noteikumus, lai saziņa noritētu saprātīgi un korekti, neradot papildu emocionālo spriedzi, ko mēdz izraisīt haotiska komunikācija digitālajos kanālos, saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene. Ne visi respektē skolotāja darba laiku Darba laika ietvaru mēdz pārkāpt arī vecāki katram trešajam pedagogam (33%) vecāki bieži mēdz rakstīt WhatsApp lietotnē pēc darba laika beigām. Līdz ar to piektdaļa skolotāju uzskata, ka kopumā saziņai ar skolēniem un vecākiem velta pārāk daudz sava brīvā laika. Interesanti, ka vairums skolēnu (74%) digitālajos kanālos sagaida no skolotāja tūlītējas atbildes uz saviem jautājumiem. 32

33 Daļai skolotāju saziņa digitālajos kanālos ar skolēniem (12%) un ar vecākiem (18%) rada emocionālo spriedzi. 38% pedagogu arī uzskata, ka digitālo kanālu izmantošana komunikācijā veicina pārāk neformālas attiecības starp skolēniem un skolotāju. Divi pamatprincipi palīdzēs neieslīgt sev nepatīkamā vai nevēlamā digitālajā komunikācijā. Pirmkārt, ir jāizmanto pieklājīgas uzvedības principi arī interneta vidē. Otrkārt, digitālajā laikmetā katram jāizstrādā sava "digitālā higiēna" pāris pašam pieņemami un būtiski noteikumi par to, no cikiem vai līdz cikiem lasīt e-pastus, kad un kā nodalīt darba uzdevumus no brīvā laika pavadīšanas, varbūt noteiktā laikā vispār atslēgt jebkādus digitālos rīkus, uzskata Z.Rubene. Daļa vecāku neizmanto E-klase digitālo zināšanu trūkuma dēļ Vairums skolotāju novērtē vietni E-klase kā efektīvāko saziņas līdzekli, kas būtiski atvieglo komunikāciju gan ar skolēniem, gan viņu vecākiem. Taču 38% pedagogu arī atzīst, ka digitālo zināšanu trūkuma dēļ daļa vecāku neseko līdzi ievietotajai informācijai vietnē E-klase. Skolotāju efektīvāko saziņas līdzekļu tops ar skolēniem ir E-klase, WhatsApp, īsziņas, sarunas klātienē un Facebook, savukārt komunikācijai ar vecākiem visērtākie šķiet E-klase, WhatsApp, telefona sarunas, īsziņas vai sarunas klātienē. Skolotāju un skolēnu saziņa ir temats, kas vienmēr bijis uzmanības vērts, taču jo īpaši aktuāls tas ir patlaban, kad digitālā komunikācija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem interakcijas veidiem. Būtiski bērniem jau kopš mazotnes mācīt korektu saziņu, gan ievērojot laika plānošanu, gan citu vispārpieņemtu noteikumu ievērošanu, saka Samsung Skola nākotnei programmas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte, papildinot, ka tieši tāpēc šogad Samsung skola nākotnei projektā Skolēna digitālais IQ liksim īpašu uzsvaru uz savstarpēji pieklājīgām un atbalstošām attiecībām ne tikai klātienē, bet arī digitālajā vidē. Par Samsung Skola nākotnei Samsung Skola nākotnei ir digitālās izglītības iniciatīva, kas jau otro gadu realizē projektu Skolēna digitālais IQ, lai veicinātu jēgpilnu digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Tā ietvaros skolēni vecumā no 14 līdz 18 gadiem un citi interesenti tiešsaistē tiek aicināti apgūt īpaši izstrādātu programmu digitālo prasmju pilnveidošanai un tehnoloģiju jēgpilnai izmantošanai. Kopš gada Samsung digitālās izglītības projektos darbā ar mūsdienu tehnoloģijām apmācīti vairāk nekā 235 skolotāji un direktori, un tie palīdzējuši uzlabot ikdienu vairāk nekā skolēnu. Plašāk par projektu: Iespēja uzzināt jaunāko: XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks gadā no 6. līdz 12. jūlijam 18. septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas nosaka, ka kārtējie XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks Rīgā gadā no 6. jūlija līdz 12. jūlijam. Dziesmu un deju svētku likums nosaka, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Iepriekšējie XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika Rīgā gada jūlijā. Ievērojot minēto, kārtējie XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks Rīgā 2020.gadā no 6.jūlija līdz 12.jūlijam. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 6.pantu Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās. Viena no svētku norises vietām būs kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, kurā šī gada maijā tika atklātas Daugavas stadiona atjaunotās un paplašinātās tribīnes ar skatītāju sēdvietām. Stadions jau uzņēma XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībniekus un būs viena no svētku norises vietām arī Skolēnu svētkos. Gatavojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, 2018./2019. mācību gadā notiks pūtēju orķestru repertuārā apguves skates un modelēšanas koncerti, tautas dejas lielkoncerta repertuāra apguves skates, mūsdienu dejas koncerta repertuāra apguves skates un modelēšanas koncerts, koru kon- 33

34 certa repertuāra apguves skates, tautas deju festivāls Latvju bērni danci veda Alūksnē un Talsos, kolektīvu vadītāju semināri u.c. ar Svētku māksliniecisko sagatavošanu saistītie pasākumi. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, to rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs. Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās. Dziesmu un deju svētku tradīciju, simbolismu un unikalitāti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija gada 7. novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa jau 50 gadus, jo svētku vēsture aizsākās gadā. SV 34

35 METODISKIE MATERIĀLI Telpisku ķermeņu virsmas izklājumi un tilpumi 9.klases stundas konspekts Svetlana Drugoveiko, Sventes vidusskolas skolotāja Mērķis: atkārot, kādi ir ģeometriskie ķermeņi, to izklājumi un kā aprēķināt ģeometrisko ķermeņu virsmas laukumu un tilpumu. Stundas uzdevumi: atkārtot telpisko ķermeņu izklājumus; aprēķināt telpisko ķermeņu virsmas laukumus un tilpumus; turpināt darbu loģiskās domāšanas attīstīšanā, zināšanu un iemaņu apkopošanā. Sasniedzamais rezultāts: atrisina uzdevumus par telpisku ķermeņu virsmas laukumiem un tilpumiem. Nepieciešamie resursi: darba lapas ar uzdevumiem (darbs grupās), ģeometrisko ķermeņu izklājumi; dators, projektors, interaktīvā tāfele. Mācību metodes Mācību dialogs, uzdevumu risināšana Mācību organizācijas formas: grupu darbs, darbs pāros, individuālais darbs Skolēnu iepriekšējas zināšanas: Skolēni zina, kādi ir telpiskie ķermeņi un kādi ir telpisko ķermeņu izklājumi. Stundas gaita. Stundas fāze, laiks Aktualizācija, 7 minūtes Apjēgšana, 8 minūtes Skolotāja darbība Aicina aplūkot 1. slaidu flipchartā un atbildēt uz jautājumu: Kāds telpiskais ķermenis ir redzams attēlā? (flipchart 1. sl.) Skolotājs paziņo stundas uzdevumu un mērķi (flipchart 2. sl.) Skolotājs lūdz: Katrai figūrai atrodi atbilstošu izklājumu (izvelk no cepures) (flipchart 3. sl.) Skolotājs seko skolēnu darbam, palīdz, ja ir nepieciešamība. (flipchart sl.) Skolotājs piedāvā skolēniem izpildīt uzdevumu, lai atkārtotu mācību vielu par izklājumu zīmēšanu; virsmas laukumu un tilpumu aprēķināšanai. Skolotājs piedāvā pildīt uzdevumu pa daļām, komentē darbības. Skolotājs aicina izlasīt piedāvāto uzdevumu interaktīvajā tāfelē un padomāt, kāds būs pirmais solis uzdevumu risināšanā. Vienlaicīgi skolotājs aicina domāt par soļiem izklājuma zīmēšanā un risināt uzdevumu. Skolotājs strādā pie tāfeles, skaidrojot algoritma soļus un soļu pielietojumu uzdevumu risināšanā. Uzdevums: 1) Uzzīmē trijstūra prizmas izklājumu, ja prizmas pamats ir taisnleņķa trijstūris ar katetēm 3 cm un 4 cm. Sastādi plānu uzdevuma risināšanai un uzzīmē izklājumu. Skolēna darbība Skolēni atbild, kāds telpiskais ķermenis ir redzams attēlā. Skolēni raksta burtnīcās stundas tematu. Skolēni strādā pie tāfeles. Skolēni lasa uzdevumu un mēģina atrast pirmo soli uzdevumu risināšanā. Skolēni izsaka savas domas par uzdevuma plāna sastādīšanu. Vienlaicīgi meklējot algoritma soļus, skolēni risina uzdevumu. 35

36 1) Aprēķini prizmas virsmas laukumu un tilpumu, ja prizmas augstums ir vienāds 2 cm. S pamatam= cm2 Skolēni pilda uzdevumu burtnīcā, jautā pēc nepieciešamības Lietošana, 18 minūtes Pašvērtējums 7 minūtes S sānu = 2*6+3*2+4*2+5*2=33 cm2 V= Spam.*H= 6*2=12 cm3 1) Skolotājs sadala skolēniem ģeometrisko ķermeņu izklājumus un lūdz nosaukt ģeometrisko ķermeni, kura izklājums viņiem ir iedots. Lūdz nosaukt, kāda figūra ir ģeometriskā ķermeņa pamatā? Skolotājs jautā un labo skolēnu atbildes, ja ir kļūdas. 2) Darbs grupās: Skolotājs sadala skolēnus grupās pa 4 cilvēki un izdala lapas ar uzdevumiem. Kad darbs pabeigts (apmēram 3-5 min.), skolotājs pārbauda uzdevuma risinājumu, pēc tam skolotāja katram skolēnam grupā lūdz izvēlēties skaitli no 1 līdz 4. Tā skolēni iepazīstas ar dažāda satura teksta uzdevumiem (1.grupai uzdevums par piramīdu, bet 2.grupai uzdevums par prizmu) un dod iespēju runāt katram skolēnam un atkārtot uzdevumus par divām figūrām (katrs skolēns uzņemasi atbildību par pastāstīto). Skolotājs lūdz skolēnu izlasīt uzdevumu un - pievērš uzmanību punktam c ), jautā: Vai ir saprotams, ko nozīmē, vai pietiks 4 dm2 papīra trauka izgatavošanai?. Kāds lielums jāaprēķina, lai atbildētu uz jautājumu? - pievērš uzmanību punktam d ), jautā: Vai ir saprotams, ko nozīmē, vai var šajā traukā ieliet 0,5 l eļļas?. Kāds lielums jāaprēķina, lai atbildētu uz jautājumu? Uzdevums patstāvīgajam darbam (pašvērtējuma uzdevums): Traukam ir regulāras trijstūra prizmas forma. Prizmas katras šķautnes garums ir 10 cm. a) Attēlo trauku zīmējumā. b) Uzzīmē trauka izklājumu. c) Aprēķini, vai pietiks 4 dm2 papīra trauka izgatavošanai Skolēni, saņemot ģeometriskā ķermeņa izklājumu un apspriežoties pāros, atbild: Kas tas ir par ķermeni, un kāda figūra ķermeņa pamatā? Atbild uz skolotāja jautājumiem. Skolēni risina uzdevumu grupās, apspriež uzdevumu risināšanu. Skolēni apvienojas pāros (ar vienādu uzdevuma numuru) un katrs iepazīstina savu pāra biedru ar sava uzdevuma atrisinājumu. Skolēni atbild, ka tas nozīmē: atrast prizmas virsmas laukumu, pārveidot dm2 un salīdzināt ar 4 dm2. Skolēni atbild, ka tas nozīmē: atrast prizmas tilpumu, pārveidot l in salīdzināt ar 0,5 l. Skolēni patstāvīgi pilda pašvērtējuma uzdevumu, jautā pēc nepieciešamības. ( )? d) Aprēķini, vai var šajā traukā ieliet 0,5 l eļļas (1 l = 1 dm3)?. Skolotājs jautā, kurš uzdevums sagādāja grūtības. Kādam jautājumam jāpievērš uzmanība nākamajā stundā? Vērtēšana: skolotājs vērtē, vai skolēni prot atpazīt ģeometrisko ķermeni un ķermeņa izklājumu; vai prot aprēķināt ģeometriskā ķermeņa virsmas laukumu un tilpumu. skolēni vērtē, vai var pareizi attēlot ķermeņa izklājumu, aprēķināt ģeometrisko ķermeņa virsmas laukumu un tilpumu. Vai var saprast virsmas laukuma un tilpuma jēdziena lietojumu rakstiska satura uzdevumos. Skolotāja pašnovērtējums: Secina par stundas mērķa sasniegšanu, par stundā izmantoto metožu lietderību un laika sadalījumu stundas gaitā Izmantojamie mācību līdzekļi un papildliteratūra: 36

37 1. Ilze France, Gunta Lāce Matemātika 9. klasei ; 2. Silva Januma, Inese Lude Ģeometrija pamatskolai. 3. daļa Internet resursi: Darba lapa stundai Telpisku ķermeņu virsmas izklājumi un tilpums (darbs grupās) 9.klase Ja tu gribi saprasts uzdevuma atrisinājumu mēģini paskaidrot citam Uzdevums 1. grupai Zīmējumā attēlots ģeometriska ķermeņa izklājums. a) Kā sauc ģeometrisko ķermeni, kura izklājums attēlots zīmējumā (nosakiet, kura figūra ir pamatā)? b) Iekrāso divas vienādas skaldnes! c) Nosaki dotā ģeometriskā ķermeņa šķautņu skaitu! Šķautņu skaits ir... d) Aprēķini šī ģeometriskā ķermeņa virsmas laukumu, ja doti malu garumi. e) Aprēķini šī ģeometriskā ķermeņa tilpumu. 5cm 6cm 8cm 37

38 Darba lapa stundai Telpisku ķermeņu virsmas izklājumi un tilpums (darbs grupās) 9.klase Ja tu gribi saprasts uzdevuma atrisinājumu mēģini paskaidrot citam Uzdevums 2. grupai Zīmējumā attēlots ģeometriska ķermeņa izklājums. a) Kā sauc ģeometrisko ķermeni, kura izklājums attēlots zīmējumā (nosaki kas par figūra ir pamatā)? b) Iekrāso divas vienādas skaldnes! c) Nosaki dotā ģeometriskā ķermeņa šķautņu skaitu! Šķautņu skaits ir... d) Aprēķini šī ģeometriskā ķermeņa virsmas laukumu, ja doti nogriežņu garumi. e) Aprēķini šī ģeometriskā ķermeņa tilpumu, ja ģeometriskā ķermeņa augstums ir 5 cm. 4 cm =6 cm 38

39 1. uzdevums patstāvīgajam darbam: Traukam ir regulāras trijstūra prizmas forma. Prizmas katras šķautnes garums ir 10 cm. a) Attēlo trauku zīmējumā. b) Uzzīmē trauka izklājumu. c) Aprēķini, vai pietiks 4 dm 2 papīra trauka izgatavošanai ( 3 1,7 )? d) Aprēķini, vai var šajā traukā ieliet 0,5 l eļļas (1 l = 1 dm 3 )? 2. uzdevums patstāvīgajam darbam: Aivaram ir taisnstūra paralēlskaldņa formas akvārijs, kura izmēri ir 30 cm, 50 cm un 40 cm. 1. Nosaki akvārija tilpumu kubikcentimetros! 2. Izsaki akvārija tilpumu litros! Aivars nolēma mainīt šo akvāriju pret cilindriskas formas akvāriju. Firma, kas izgatavo šos akvārijus, piedāvā šādus nosacījumus: akvārija rādiuss ir 20 cm, bet akvārija augstumu klients var izvēlēties. Kāds jāizvēlas augstums, lai cilindriskās formas akvārijam būtu tāds pats tilpums kā taisnstūra paralēlskaldņa formas akvārijam? (Aprēķinus veic, pieņemot, ka π= 3!) 39

40

41 METODISKIE MATERIĀLI MĀCĪBU STUNDA MUZEJĀ Melita Žeļezcova, Cēsu Pilsētas vidusskolas kulturoloģijas skolotāja Mūsdienās, ir ļoti svarīgs abpusējs skolotāja un skolēna darbības attīstīšanas cikls mācību procesā, kā būtisks un nepieciešams mērķis skolēnu un skolotāju pozitīvas darbības realizēšanai. Skolotāji ir vidutāji starp pasauli, kas strauji attīstās, un skolēniem, kuriem tajā būs jāiekļaujas. Pārmaiņas, ko 21.gadsimts atnesis mūsu sabiedrībai: Prasība pēc jaunām prasmēm dzīvei mūsdienu sabiedrībā. Nepieciešamība strādāt komandā. Nepieciešamība attīstīt prasmes darbam ar lielu informācijas apjomu. Nepieciešamība radīt jaunas zināšanas. Inovatīvu produktu un pakalpojumu konkurence globālo tehnoloģiju radītajā pasaulē. Atvērtība jaunām idejām. Ietekme uz skolēnu un pedagoga prasmju apguvi Akcentē konstruktīvas mācības, daudzveidīga sadarbība mācību procesā, mācību satura sasaiste ar praktisko darbību, kas veicina mācīšanas un mācīšanās mijiedarbību. Organizējot savas mācību stundas vai pārbaudes darbus cenšos dažādot mācību metodes, tā sekmējot skolēnu interesi un motivāciju mācīties, uztvert informāciju, kritiski to vērtēt, analizēt un pielietot reālajos apstākļos. Šīm prasībām atbilst Cēsu Mākslas muzeja Muzejpedagoģiskās programmas piedāvājums, kuru veiksmīgi izmantoju savu mācību stundu ietvaros. Pielikumā piedāvāju vienu no savām mācību stundām Cēsu Mākslas muzejā. MĀCĪBU STUNDA MUZEJĀ Nodarbības tēma: Jauno laiku mantojums Latvijā un Cēsīs. Grāfi Zīversi Cēsu pilsmuižā Mērķauditorija: kl. skolēni Nodarbības mērķis: Iepazīties ar laiku, kad Cēsu pilsmuižā dzīvoja grāfi Zīversi, vācbaltiešu muižnieku dzīvesveidu un viņu lomu vietējā sabiedrībā, kultūras vērtību radīšanā un uzturēšanā. Nodarbības uzdevumi: Izpētīt Cēsu Mākslas muzeja ekspozīciju Grāfi Zīversi Cēsu pilsmuižā. Radīt vēstures stāstu par kādu no pilsmuižas dzīves aspektiem. Veikt sava darba analīzi un prezentāciju. Sasniedzamais rezultāts: Savas pilsētas vai novada pētīšana no kultūrvēsturiskā skatpunkta, palīdz ieaudzināt mīlestību pret dzimto pusi, izraisīt interesi par kultūru, mākslu, vēsturi un tās saudzēšanu. Saikne ar mācību priekšmetiem: Kulturoloģija Tēmas: Kultūras mantojums, tā nozīmīgums pasaules un Latvijas kultūras pastāvēšanā, 41

42 Kultūras daudzveidīgās izpausmes formas, Rietumu un Austrumu kultūru dialogs un citādība, Etniskās un nacionālās kultūras pazīmes un atšķirības Latvijas un citās kultūrās. Latvijas un pasaules vēsture Tēmas: Viduslaiku un jauno laiku vēstures pieminekļi Latvijā, Vidzemes, Igaunijas, Latgales un Kurzemes iekļaušana Krievijas Impērijā Audzināšanas stunda Tēma: Mācību ekskursija, kā saliedēšanas un izzinošs pasākums. NODARBĪBAS gaita Ilgums 100 min 25 min 5 min 25 min 20 min Ko dara nodarbības dalībnieki? Noslēguma nodarbība tēmai Jauno laiku kultūra. Kopā paredzētas 3 mācību stundas. Noslēguma nodarbībā skolēni kopā ar skolotāju un klases audzinātāju devās uz Cēsu Mākslas un vēstures muzeju. Pirms doties uz muzeju kulturoloģijas skolotāja saskaņoja laiku un nodarbības programmas saturu ar muzeja darbinieci, kura ir atbildīga par muzeja izglītojošām programmām. 1.daļa. Skolēni piedalās muzeja ekspozīcijas Grāfi Zīversi Cēsu pilsmuižā apskatē. Skatās, klausās un pēta muzeja materiālus un to saturu, atbild uz jautājumiem. Piedāvātais stāstījums un materiāli ļaus skolēniem nodarbības praktiskajā daļā veiksmīgi izpildīt uzdevumus. Muzeja mācību telpā skolēni saņem uzdevumus praktiskai darbībai. (Sadalās nelielās grupās 3-4 cilvēki vai pa pāriem). Darba izpildei katra grupa vai pāris saņēma lielformāta darba planšetes ar uzdevumiem: - Grāfu brīvā laika nodarbes (uzdevumus pilda grāfa bibliotēkā) - Grāfa karjera (uzdevumus pilda grāfa kabinetā) - Grāfienes ikdiena (uzdevumus pilda tējas istabā) - Kalpa dzīve (uzdevumus pilda telpās, kurās uzturējās pils kalpi) - Sabiedriskā dzīve (uzdevumus pilda grāfu deju zālē) 2.daļa. Praktikums. Skolēnu grupas vai pāri pilda uzdevumus attiecīgajās muzeja telpās (atbilstoši uzdevumam). Strādā ar dokumentiem, pēta eksponātus vai klausās mūzikas fragmentus. Atbildes ieraksta darba planšetē. Gatavo savu praktisko uzdevumu prezentēšanai. 3.daļa. Praktisko uzdevumu prezentēšana (aizstāvēšana).. 15 min 10 min Rezultātu apkopojums. Skolēnu darbības analīze. (veic kulturoloģijas skolotāja/klases audzinātāja) Refleksijas fāze. Skolēni aizpilda anketas par nodarbības gaitas un satura lietderīgumu un mācību tēmas izpratni. 42

43 Nepieciešamie resursi: - Rakstāmpiederumi - Ar darba lapām (planšetēm) nodrošina Cēsu Mākslas muzejs [skat. pielikumu Nr.1]. Kopā 5 planšetes. - Refleksijas lapa [skat. pielikumu Nr.2] Sadarbības institūcijas: Cēsu Mākslas un vēstures muzejs Autore: Melita Žeļezcova, Cēsu Pilsētas vidusskolas kulturoloģijas skolotāja e pasts: melitazel@inbox.lv, Pielikums Nr.1 43