Krāslavas novada, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastu apvienošanās projekts

Transkripts

1 Krāslavas novada dome Aulejas pagasta padome Indras pagasta padome Izvaltas pagasta padome Kalniešu pagasta padome Kaplavas pagasta padome Kombuļu pagasta padome Piedrujas pagasta padome Robeţnieku pagasta padome Skaistas pagasta padome Ūdrīšu pagasta padome Krāslavas rajona Krāslavas novada, Aulejas pagasta, Indras pagasta, Izvaltas pagasta, Kalniešu pagasta, Kaplavas pagasta, Kombuļu pagasta, Piedrujas pagasta, Robeţnieku pagasta, Skaistas pagasta un Ūdrīšu pagasta apvienošanās projekts ZIĽOJUMS 2008.gada decembris

2 Saturs Ievads Esošās situācijas analīze Teritorijas vispārīgs raksturojums Teritorija Iedzīvotāji Sasniedzamība Ekonomika Pašvaldību finanšu analīze Novada attīstības stratēģija Krāslavas novada galvenie parametri Veidojamā novada priekšrocības un problēmas Novada izveidošanas un darbības principi Pašvaldību funkciju īstenošanas stratēģija novadā Efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēģija novadā Investīciju prioritātes, reformas dotāciju investīcijām infrastruktūras no valsts budţeta izlietojuma plāns Plānotā rīcība rajona pašvaldību reorganizācijas procesā Novada pašvaldības administratīvā struktūra Novada lēmējvara Izpildvara un izpildinstitūcijas Pagastu pārvaldes (pakalpojumu centri) Apvienošanās īstenošanas plāns Apvienošanās projekta sabiedriskā apspriešana Sabiedriskās apspriešanas pasākumi Sabiedriskās apspriešanas rezultātā veiktās izmaiľas projekta galīgajā variantā Pielikumi Krāslavas novada dome,

3 Ievads Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. To regulē 1998.gadā pieľemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums. Lai sasniegtu reformas mērķi, paredzēts veidot lielākas, ekonomiski spēcīgākas pašvaldības novadus, jeb īstenot pašvaldību apvienošanos, jo tā var labāk saskaľot sociālās aprūpes un veselības, izglītības un transporta jautājumus, piesaistīt lielākas investīcijas, kas radītu jaunas darbavietas, realizēt lielākus projektus, kā arī racionālāk izmantot esošos resursus. Saskaľā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.pantu, administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tiek veikta pagastu apvienošanās projektu sagatavošana, kam seko šo projektu realizēšana, tādā veidā nodrošinot administratīvi teritoriālās reformas mērķa sasniegšanu. Likums paredz, ka Ministru kabinets, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un pašvaldību konsultāciju rezultātiem, apstiprina vietējo pašvaldību administratīvā iedalījuma projektu gada 28.jūnijā ir izdots MK rīkojums Nr.478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu gada 4.septembrī Ministru kabinets pieľēma noteikumus Nr.596 Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuri stājās spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Šis apvienošanās projekts ir sagatavots saskaľā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumiem Nr.791 Kārtība, kādā piešķir valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.326 Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu. Novada izveidošanas projekts izstrādāts saskaľā ar Administratīvi teritoriālās reformas padomē apstiprinātajiem Apvienošanās projekta sagatavošanas metodika ieteikumiem un to izstrādāja Krāslavas novada dome. Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanas mērķi ir: 1. nodrošināt pamatotu, optimālu apvienotās pašvaldības novada organizatoriskās struktūras veidošanu, ievērojot politisko, ekonomisko, sociālo, kultūrvēsturisko un ģeogrāfisko situāciju uz vietas; 2. nodrošināt pamatotu un ilgtspējīgu investīciju plānošanu izveidotajā novadā; 3. nodrošināt atklātu, efektīvu un saprotamu pašvaldību apvienošanās procesu. Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanas uzdevumi ir: 1. sagatavot novada attīstības stratēģiju; Krāslavas novada dome,

4 2. sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu; 3. organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisko apspriešanu. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumiem no 2006.gada 11.oktobra Nr.2-02/357 un 2008.gada 4.aprīļa Nr.2-02/118 Krāslavas rajona Krāslavas novada domei tika piešķirtas valsts mērķdotācijas Krāslavas novada, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robeţnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastu apvienošanās projekta izstrādei. 1 Šādu pašvaldību veidots novads ir paredzēts 2007.gada 4.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.596 Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu. Potenciālo Krāslavas novadu veidojošās pašvaldības ir pieľēmušās lēmumu izstrādāt apvienošanās projektu: 1) Krāslavas novada dome 2007.gada 11.decembrī; 2) Aulejas pagasta padome 2007.gada 16.oktobrī; 3) Indras pagasta padome 2007.gada 12.oktobrī; 4) Izvaltas pagasta padome 2007.gada 13.decembrī; 5) Kalniešu pagasta padome 2007.gada 20.septembrī; 6) Kaplavas pagasta padome 2007.gada 26.jūlijā; 7) Kombuļu pagasta padome 2007.gada 16.novembrī; 8) Piedrujas pagasta padome 2007.gada 28.septembrī; 9) Robeţnieku pagasta padome 2007.gada 8.novembrī; 10) Skaistas pagasta padome 2007.gada 20.augustā; 11) Ūdrīšu pagasta padome 2007.gada 18.jūlijā. Ziľojumā doti galvenie jauno novadu raksturojošie parametri, balstoties uz esošās situācijas analīzi, izdalītas potenciālā novada galvenās priekšrocības un problēmas, noteikti galvenie novada izveidošanas un darbības principi, iezīmēta katras pašvaldību funkciju izpildes stratēģija, dots novada pašvaldības struktūras apraksts un struktūrshēmas, kā arī iezīmēti attīstības virzieni, kur plānotas pašvaldības investīcijas. Apvienošanās projekta Ziľojuma galīgās redakcijas noslēgumā iekļauts īss pārskats par apvienošanās projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. 1 Apvienošanās projekta īpatnība ir tā, ka veidojamajā Krāslavas novadā jau ietilpst kopš 2002.gada (2001.gada 11.decembra MK noteikumi Nr.515) funkcionējoša Krāslavas novada pašvaldība. Krāslavas novada dome,

5 1. Esošās situācijas analīze 1.1. Teritorijas vispārīgs raksturojums Teritorija Jaunizveidojamā Krāslavas novada administratīvajā teritorijā ietilpst 11 pašvaldības (Krāslavas novads, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robeţnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasti). Novada administratīvais centrs ir Krāslavas pilsēta. Tā atrodas 275 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 44 km attālumā no Daugavpils un 87 km attālumā no Rēzeknes. Topošā Krāslavas novada teritorija robeţojas ar Baltkrieviju (Kaplavas, Piedrujas, Indras un Robeţnieku pagastu teritorijā), Daugavpils rajonu (Kaplavas, Ūdrīšu, Izvaltas pagastu teritorijā) un Krāslavas rajona Šķeltovas, Grāveru, Andrupenes, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastiem topošajiem Dagdas un Aglonas novadiem. Krāslavas novads (Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts) Krāslavas pilsētas kopējā platība ir 907 ha. Pilsēta izveidojusies galvenokārt uz divām reljefa lielformām: Latgales augstienes dienvidu pamales un Daugavas ielejas. Tikai neliela Krāslavas pilsētas teritorijas daļa Daugavas kreisajā pusē ietilpst Augšzemes augstienē. Krāslavas pagasta kopējā platība ir 5820 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1974 ha, meţi aizľem 2828 ha, ūdeľi 230 ha. Pašvaldības zeme ir 241 ha. Lielākā apdzīvotā vieta pagastā ir Ezerkalns. Kopumā ir 13 ciemi. Krāslavas pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē un Augšdaugavas pazeminājumā (dienvidu daļā). Augstākā vieta ir 179,5 m vjl. Pagasta teritorijā ir daudz ezeru: Bolta (58,2 ha), Volksna (54,1 ha), Skaistas (46,7 ha), Zirga (39 ha). Esošajā Krāslavas novadā ietilpst sekojošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: - Aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava (NATURA 2000 teritorija) dibināts 1990.gadā, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabaszinātniskas vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Kopplatībā ir ha; - Dabas parks Daugavas loki (NATURA 2000 teritorija) dibināts 1990.gadā, lai saglabātu unikālo Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, dabas daudzveidību tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Kopplatība ir ha; - Dabas parks Dridţa ezers ietilpst Krāslavas novada, Kombuļu un Skaistas pagastu teritorijā. Kopplatība ir 2627 ha. Tika dibināts 1977.gadā, lai aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un paugurainu ainavu; - Dabas liegums Skaistas avotu purvs. Saskaľā ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu, Krāslavas novada teritorijā atrodas sekojoši valsts aizsardzībā esoši arhitektūras pieminekļi: Krāslavas novada dome,

6 - Krāslavas katoļu baznīcas ar ţogu, vārtiem, zvanu torni un klostera ēkām ( Nr.6319); - Aptieka un saimniecības ēkas ar ţogu un vārtiem (Nr.6320); - Krāslavas pils bibliotēkas ēka (nr.6322); - Krāslavas pils apbūve ar parku un parka arhitektūru (Nr.6321); - Zirgu pasta stacija (Nr.6323); - Dzīvojamās ēkas Rīgas ielā 63, Krāslavā (Nr.6317); Saskaľā ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu, Krāslavas novada teritorijā atrodas sekojoši valsts aizsardzībā esoši arheoloģijas pieminekļi: - Krāslavas pilskalns (Šokolādes kalns) (Nr.1156); - Lejas Krumpānu senkapi (nr. 1159); - Aišpuru (Gereľu) senkapi (Nr.1157); - Krīviľu senkapi (Franču kapi) (Nr. 1158); - Pastaru senkapi (Nr.1160). Papildus tam, Krāslavā atrodas arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs (Nr. 7434). Krāslavas novadā atrodas sekojoši valsts aizsardzībā esošie mākslas pieminekļi: - Altāris ar gleznojumiem, altārglezna Sv.Ludvigs dodas krusta karā u.c. (Nr ); - Sienu gleznojumi Krāslava pilī (Nr. 3564). Krāslavas pilsētu rietumu-austrumu virzienā šķērso valsts galvenais autoceļš A6 ( Rīga - Daugavpils- Krāslava Baltkrievijas robeţa ); Augusta un Rīgas ielas ir 5,36 km garš minētā autoceļa posms. Vairākas pilsētas maģistrālās ielas ir izeja uz valsts nozīmes 1.šķiras autoceļiem: Aglonas ielas turpinājums ir autoceļš P 62 Krāslava-Aglona-Preiļi-Madona, Rēzeknes ielas turpinājums ir autoceļš P 61 Krāslava-Dagda, Klusās ielas turpinājums ir autoceļš P 69 Krāslava-Kaplava- Skrudaliena, Izvaltas uz Zemgales ielu turpinājums ir valsts nozīmes 2.šķiras autoceļu turpinājums Krāslava-Izvalta-Šķeltova un Krāslava-Varnaviči-Robeţdaugava. Aulejas pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines vidusdaļā, tās visezerainākajā vietā. Reljefs galvenokārt paugurains. Visaugstākais paugurs ir Viļā kalns (211,4 m vjl). Pagasta teritorijā ir 15 ezeri, tiem aizľem ¼ daļu no pagasta teritorijas. Pagasta teritorijā ir 2 publiskie ezeri Sīvera ezers (1759 ha) un Cārmaľa ezers (221,8 ha). Pagasta teritorija aizľem 7454 ha lielo platību (3680 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1284 ha veido meţi, 129,1 ha purvi, 119,9 ha krūmāji). Pagastā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Aulejas katoļu baznīca (Nr.6311) un 9 valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi (Aulejas apmetne; Krugeru, Kuharu, Krāslavas novada dome,

7 Mateju, Rubanu, Bleideļu un Braslavas senkapi; Ţaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi; Braslavas pilskalns). Aulejas pagasta ceļu tīkls ir samērā blīvs un nodrošina piekļuvi visām apdzīvotajām vietām un objektiem. Pārsvarā ceļi ir neapmierinošā tehniskajā stāvoklī, tāpēc visiem pagasta ceļiem ir nepieciešams remonts un rekonstrukcija. Saskaľā ar VAS Latvijas valsts ceļi sniegto informāciju pagasta teritoriju šķērso sekojoši valsts 2.šķiras autoceļi V-611 Ogureckaja-Strodi- Auleja, V-614 Kromāni-Auleja-Rogeļi, V-640 Dzalbi-Vanagi, V-642 Kombuļi-Auleja. Pašvaldības valdījumā ir autoceļi ar balto segumu (grants un šķembu 40,1 km, grunts 19,8 km). Nepieciešamā valsts 2.šķiras autoceļa V-642 Kombuļi-Auleja posma Lielie Unguri- Auleja asfaltēšana 9 km garumā. Indras pagasts pagasta teritorija aizľem ha lielo platību (lauksaimniecībā izmantojamā zeme 7804 ha, meţi 3192 ha, purvi 462 ha, pārējās zemes 1578 ha). Pagasta teritorijā ir vairāki lieli ezeri (Garais (Dolgoje) 71,2 ha, Melnais 48,1 ha, Ostrovnas 28,5 ha), kas kopumā aizľem vairāk nekā 242,3 ha lielo platību. Vienā no pagasta katoļu baznīcām ir valsts nozīmes kultūras piemineklis glezna Dievmātes kronēšana ar rizu. Valsts aizsargājamo arheoloģijas pieminekļu sarakstā ir iekļauti Gorodiščes pilskalns ar apmetni un senkapi, Ostrovnas un Udinovas pilskalni. Pagasta teritorijā ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļi I.Rankas veidotais piemiľas akmens Brāļu kapos, piemiľas plāksne robeţsargiem pie Indras vidusskolas ēkas, piemiľas akmens represētājiem pie Indras dzelzceļa stacijas, kapu piemineklis robeţsargiem Šľokovas kapos. Pagasta vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: - Babļinovas muiţas apbūve stallis; - Babļinovas (Indras) katoļu baznīca; - Indras luterāľu baznīca; - bijušās robeţsargu kazarmas Rīgas ielā 3, Indrā; - muitas kontroles punkts Blaţeviča ielā 3, Indrā; - bijušais krodziľš Dagdas ielā 2, Indrā; - aptiekas ēkas Blaţeviča ielā 6, Indrā. Pagastā atrodas Natura 2000 īpaši aizsargājama dabas teritorija Starinas meţs (īpašnieks Latvijas Valsts meţi). Pašvaldības autoceļu garums ir 43,29 km. Ceļu stāvoklis ir apmierinošs, bet ir nepieciešama ceļu seguma atjaunošana. Pašvaldības ielu garums ir 10,67 km (t.sk. grants segums 6,27 km, melnais segums 4,40 km). Ielu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet ir vēlama grants seguma ielu asfaltēšana. Pagastu šķērso valsts autoceļi V-628 Berjozki-Indra-Robeţnieki- Nauļāni-Asūne, V-630 Indra-Patarnieki-Koškovci. Valsts autoceļu kopgarums pašvaldības Krāslavas novada dome,

8 teritorijā ir 20,76 km. Ceļu stāvoklis ir neapmierinošs, ir nepieciešama ceļu seguma atjaunošana. Autoceļa V-628 posma Indra-Vaivodi 3,5 km garumā ir nepieciešama asfaltēšana. Izvaltas pagasts - atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines rietumu daļā. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Augstākie pauguri (213,7 m vjl., 210,7 m vjl.) atrodas pagasta ziemeļaustrumu stūrī. Pagasta teritorija aizľem 7138 ha lielo platību (lauksaimniecībā izmantojamā zeme 3770 ha, meţi 2162,6 ha, purvi 399,3 ha, zeme zem ceļiem 222,5 ha, zem ūdeľiem 128 ha, krūmāji 268 ha, pagalmi 84,2 ha, parējās zemes 103,3 ha). Pagastā teritorijā ir viens liels ezers Sargavas (53,2 ha). Pagasta teritorijā ir valsts nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis pagasta ēka. Valsts nozīmes aizsargājamo arheoloģijas pieminekļu sarakstā ir iekļauti: - Jezuītu klostera ēka; - Berţines pilskalns ar apmetni; - Kolna Bolinu senkapi; - Lielo Trūļu senkapi; - Murānu pilskalns; - Ondzuļu senkapi (Kara kapi); - Undrukānu senkapi. Pagastā daţiem objektiem ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļu statuss 1812.gada Krievu oficieru kapa krusts un Komunistiskā genocīda upuru piemiľas krusts. Romas katoļu baznīcai pagasts ir piešķīris vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Lābiľu grava (c. Mazie Suveizdi) un Peipiľu grava (c. Lielie Stivriľi) ir pagasta dabas pieminekļi. Pagasta teritorijā ir valsts nozīmes autoceļš 3,1 km garumā un 2.šķiras autoceļi 26,7 km kopgarumā. Nepieciešamā valsts 2.šķiras autoceļa Krāslava-Izvalta-Šķeltova ceļa posma Krāslava-Izvalta asfaltēšana. Kalniešu pagasts pagasta lielākā daļa atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines dienvidu malā. Pagasta dienvidos gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains, absolūtais augstums ziemeļu daļā pārsniedz 200 m vjl. Galvenais Augšdaugavas pazeminājuma elements ir 40 m dziļā terasētā Daugavas ieleja, ko bieţi saposmo īsas, nesazarotas gravas. Daugava plūst pagasta dienvidos, veidojot robeţu ar Kaplavas pagastu. Pagasta teritorija aizľem ha lielo platību ha no pagasta teritorijas aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 4160 ha meţi, 267 ha purvi, 1631 ha pārējās zemes. Pagasta teritorijā atrodas vairākas kūdras atradnes, bet neviena no tām nav rūpnieciski izmantojama. Krāslavas novada dome,

9 Kalniešu pagasta teritorija ir bagāta ar ūdeľiem. Pagasta teritorijā ir 4 upes. Divas no tām - Daugava un Indrica - veido pagasta robeţas ar Indras un Kaplavas pagastiem. Pagasta teritorijā kopumā ir 22 ezeri. Lielākie no tiem ir Stirnu ezers (148 ha), Dorotpoles ezers (37,8 ha), Rinču ezers (20,7 ha), Usputnieku ezers (17 ha). Ievērojama pagasta teritorijas daļa, ko ierobeţo Daugavas upe un autoceļš A6, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava. Pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes mākslas un arheoloģijas pieminekļi: - Labējais sānu altāris Indricas katoļu baznīcā; - Peļľiku Stāvais kalns (pilskalns); - Podgurjes senkapi; - Stirnu senkapi. Bez tam, pagastā ir arī vairāki vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi: - Lejas Vikaiľu senkapi; - Indricas nocietinātās muiţas vieta; - Livčānu viduslaiku kapsēta; - Skradaļu senkapi; - Slobodas apmetne. Pagasta teritoriju 13,1 km garumā šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils- Krāslava-Patarnieki. Pagasta teritorijā ir arī valsts nozīmes 2.šķiras autoceļi V-657 Skaistas stacija-šakiľi (4 km), V-627 Robeţnieki-Murovanka-Slobodka (17,4 km) un V-643 Veceļi- Baltiľi (2,8 km). Pagasta autoceļu kopgarums ir 54,4 km. Kaplavas pagasts pagasta teritorija stiepjas gar Daugavas kreiso krastu. Pagasta dienvidrietumu daļa atrodas Augšzemes augstienes austrumu malā Skrudalienas paugurainā, pārējā teritorija Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā ar terasēto Daugavas ieleju. Reljefs izteikti paugurains, pakļauts stiprai erozijai. Augstākais paugurs 166,6 m vjl atrodas Kaplavā. Zīmīgi ir tas, ka visa pagasta teritorija (125,39 km 2 ) ir iekļauta Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, t.i. Natura 2000 teritorija aizsargājamo ainavu apvidus Augšzeme. Pagasta teritorijā ir arī dabas parks Daugavas loki. 3807,5 ha no pagasta teritorijas aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 7258,2 ha meţi, 167 ha krūmāji, 157,3 ha purvi, 625,5 ha zeme zem ūdeľiem, 101 ha pagalmi, 202,2 ha ceļi, 219 ha pārējās zemes. Pagasta teritorijā ir vairāk nekā 10 ezeri, lielākie no tiem ir Vilnīšu ezers (45 ha), Šilovkas (81,5 ha) un Varnaviču (55,3 ha) ezeri. Pagastā ir vairāki valsts nozīmes kultūras un arheoloģijas pieminekļi: - Aizvējiľu pilskalns (valsts aizsardzības numurs 1123); Krāslavas novada dome,

10 - Novaseļcu apmetne (valsts aizsardzības numurs 1124); - Podvinku Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (valsts aizsardzības numurs 1125); - Podvinku senkapi (valsts aizsardzības numurs 1126 ); - Priedaines viduslaiku kapsēta (Franču kapi) (valsts aizsardzības numurs 1127); - Kaplavas (Vecbornes) pilskalns (valsts aizsardzības numurs 1128); - Varnaviču senkapi (valsts aizsardzības numurs 1129); - Daugaviešu senkapi (valsts aizsardzības numurs 1130); Pagasta dabas daudzveidību raksturo arī teritorijā esošie dabas pieminekļi: - Sproģu grava; - Sproģu priede; - Robeţdaugavas diţakmens jeb Rudais akmens; - Zemčiznas akmens; - Voronovas jeb Krēsla akmeľu grupa; - Šilovkas ezera avotu grupa; - Daugaviešu Trīs māsas savdabīgs triju prieţu stumbru saaugums vienā plaknē; - Zālīšu diţakmens; - Upmaliešu akmens; - Sproģu diţvītols; Pagasta teritoriju šķērso valsts 1.šķiras autoceļš P-69 Skrudaliena-Kaplava-Krāslava 13,25 km garumā. Valsts 2.šķiras autoceļa V-633 Krāslava-Varnaviči-Robeţdaugava garums ir 17,795 km. Pašvaldības autoceļu kopgarums ir 141,62 km. Ceļu stāvoklis ir apmierinošs, bet ir nepieciešama to seguma atjaunošana. Kombuļu pagasts - atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains, absolūtais augstums tikai daţviet pārsniedz 200 m vjl. Pagasta robeţās atrodas Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl.) un tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl.), kuru ieskauj krāšľi un plaši ezeri. Pagastā atrodas daļa Dreidţa (Drīdţa), kas ir dziļākais ezers Baltijā, ar daudziem gariem, šauriem līčiem starp paugurainām pussalām. Pagasta teritorija aizľem 8092 ha lielo platību, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3772,8 ha, meţi 2198,8 ha, purvi 182,2 ha, zeme zem ūdeľiem 1499,3 ha, zem ceļiem 175,6 ha, pārējās zemes 263 ha. Pagasta teritorijā ir vairāki ezeri Drīdţa ezera daļa 337 ha, Ārdavas 229,8 ha, Ota 160 ha, Kombuļu 23,7 ha. Pagastā ir aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi: Krāslavas novada dome,

11 - Bancenišku Gaisa kalns; - Škutānu senkapi; - Jadlovcu Baterijas kalns; - Jadlovcu senkapi; - Plintu senkapi; - Franču kapi; - Sauleskalns kulta vieta. Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes 1.šķiras autoceļš P-62 5 km garumā ar asfaltbetona segumu, kas ir sliktā stāvoklī. Valsts nozīmes 2.šķiras autoceļu garums pagasta teritorijā ir 9,58 km. Piedrujas pagasts pagasts atrodas Daugavas labajā krastā Latgales augstienes dienvidu malā, tā lielāko daļu aizľem Augšdaugavas pazeminājums, ziemeļrietumu malu - Dagdas pauguraine, kur atrodas daļa augstāko pauguru - Berjozkos (Ostrovok; 159,6 m vjl.), pie Marku upītes (142,2 m vjl.), Lisaja gora (131,7 m vjl.). Arī pārējā teritorijā vietām paceļas pauguri vai pauguru grupas - Domnopoles kalns (143 m vjl.), Baziļovi gorbi (138,2 m vjl.). Galvenais dabas elements ir terasētā Daugavas ieleja, kuru saposmo īsas gravas, sīkas upītes un subglaciālas iegultnes, kurās iegūluši ezeri. Pagasta teritorija aizľem 6459 ha lielo platību ha aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1720 ha meţi, 130 ha purvi, 669 ha pārējās zemes. Pagasta teritoriju šķērso Latvijas lielākā upe Daugava ar pietekām Rosica un Indrica. 240 ha no pagasta teritorijas atrodas zem ūdeľiem. Pagasts ietilpst aizsargājamā ainavu apvidus Augšdaugava teritorijā. Pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi: - Piedrujas katoļu baznīca ar ţogu un vārtiem; - Piedrujas pareizticīgo baznīca; - Piedrujas katoļu kapu kapliča; - Aleksandrovas senkapi (Kara kapi); - Kiseļevcu, Krivaseļcu, Lupandu un Kuļbovas senkapi. Pagasta teritoriju 25 km garumā šķērso valsts nozīmes autoceļš A6, kā arī valsts nozīmes 2.šķiras autoceļi 15 km garumā. Pašvaldības ceļu kopgarums pagasta teritorijā ir 54 km. Ceļu stāvoklis ir apmierinošs. Robeţnieku pagasts - pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs izteikti paugurains, absolūtais augstums vairākās vietās pārsniedz 170 m vjl. Augstākie pauguri atrodas Skuķos (Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.), pie Sļepuru ez. (178,5 m), Meľgovas meţa malā Krāslavas novada dome,

12 (177,7 m). Dagdas pauguraini saposmo DA-ZR virzienā orientētas grēdas, starp tām atrodas ielejveida pazeminājumi un subglaciālas vagas. Vienā no šādām vagām iegūluši vairāki dziļi ezeri. Pagasta teritorija aizľem ha lielo platību. 7037,6 ha tiek izmantoti lauksamniecībā, meţi aizľem 3423,8 ha, purvi 479,7 ha, zeme zem ūdeľiem 575,5 ha, pārējās zemes 1233,1 ha. Pagasta teritorijā ir 17 ezeru. Lielākie no tiem ir Lielais Gusena 120,5 ha, Garais 103,1 ha un Nauļānu 53 ha. Pagasta teritorijā ir valsts nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis Pustiľas Romas katoļu baznīca, kā arī valsts nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi: - Robeţnieku (Pustiľas) pilskalns; - Gromiku senkapi; - Podļeškovas senkapi; - Porečjes senkapi. Pagastā ir vietējās nozīmes kultūras un arhitektūras pieminekļi: - Bērzu birzs ar pieminekli (Robeţnieku ciemā); - Jēzus sirds skulptūra uz Kalvārijas kalna (Robeţnieku ciemā); - Nikšiľu Razbojeva gora; - Robeţnieku viduslaiku kapsēta; - Skuķu viduslaiku kapsēta (Franču kapi); - Ikaţencu viduslaiku kapsēta (Franču kapi). Pagasta teritoriju šķērso vairāki valsts 2.šķiras autoceļi V-606, V-623, V-624, V-626, V-627. Pagasta teritorijā esošo ceļu kopgarums ir 118,79 km, t.sk. ar grants segumu 77,01 km, grunts segumu 40,8 km un asfalts 0,98 km. Nepieciešamā ceļa posma Robeţnieki-Veceļi asfaltēšana valsts programmas projekta Austrumu stiga ietvaros. Skaistas pagasts - pagasts atrodas Latgales augstienes dienvidu daļā - Dagdas paugurainē. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains, absolūtais augstums tikai daţviet pārsniedz 200 m vjl. (pie Gaugariškām 212,5 m). Pagastu gandrīz no visām pusēm ieskauj ezeri. Rietumu daļā atrodas daļa Sīvera un Dreidţa (Drīdţa) ezera. Sīvers pēc platības ir devītais lielākais Latvijas ezers. Pagasta teritorija aizľem ha lielo platību. 5545,5 ha tiek izmantoti lauksamniecībā, 2633,7 ha aizľem meţi, 383,6 ha purvi, 176,1 ha pārējās zemes. Pagastā ir 19 ezeri, 15 no tiem ir lielāki par 10 ha. Ezeru kopējā teritorija ir 2032,4 ha. Lielākie no tiem ir Sīvera ezers 961 ha, Drīdzis 414 ha, Indras 205 ha, Iţunas 101 ha. Krāslavas novada dome,

13 Pagasta teritorijā ir NATURA 2000 īpaši aizsargājamā dabas teritorija Drīdţa ezers, kas dibināta 1999.gadā un aizľem 121 ha lielu teritoriju. Pagasta teritorijā ir vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: - Čenčupu senkapi (Kara kalns) (Nr.1176); - Ekšu pilskalns (Gorodok) ar apmetni (Nr.1177); - Ekšu pilskalniľš-pilskalns (Nr. 1178); - Grundānu pilskalns ar apmetni (Nr.1179); - Ļaksu pilskalns (Nr.1180); - Kulinišķu senkapi I (Nr.1182); - Skaistas senkapi (Nr.1184); - Tenīsa senkapi (Nr.1185); - Vanagišku senkapi (Nr.1186); - Zukulišku senkapi (Nr.1187). Pagasta teritoriju 14 km garumā šķērso valsts nozīmes 1.šķiras autoceļš (asfaltēts) P 61 Krāslava-Dagda, kā arī valsts nozīmes 2.šķiras autoceļi V 632 Konstantinova-Skaista (12 km), V 626 Veceļi-Robeţnieki (12 km), V 654 Romulišķi-Kazinči (3 km) un V 643 Veceļi-Baltiľi (7 km). Pagasta autoceļu kopgarums ir 65,250 km, Skaistas ciemā 2,920 km. Ūdrīšu pagasts - pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā Daugavas labajā krastā; gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Pagastam cauri stiepjas Romuļu paugurgrēda, kurā atrodas Romuļu kalni ar augstāko pagasta virsotni m vjl. Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Valaiľu kalni un Aišpūru kalns (206,6 m vjl.). Pašvaldības teritorija aizľem ha lielo platību ha tiek izmantoti lauksaimniecībā, 3600 ha aizľem meţi, 800 ha purvi, 400 ha pārējās zemes. Pagasta teritorijā atrodas dabas parks Daugavas loki un aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava, kā arī nozīmīgi aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi: - Vilmaľu sādţas arheoloģiskais pieminekļa komplekss; - Augustinišku arheoloģiskais piemineklis; - Borovkas-Silavas baznīca; - Dunsku, Skerškānu un Misjūnu senkapi. Pagasts vairākiem objektiem ir piešķīris vietējās nozīmes kultūras un arheoloģijas pieminekļu statusu: - krucifiksiem Uţinkalnā, Vilmaľos, Lejas Romuļos, Pukjānos, Veiguļos, Augstkalnē un Tartakā; - senkapiem Lejas Romuļos, Odigiancos, Rakutos; Krāslavas novada dome,

14 - Muļķu svētavotam; - plostnieku-zvejnieku sētu grupai Augustiniškos; - piemiľas akmenim padomju varas represijās cietušajiem Krāslavas dzelzceļa stacijā; - Ludvikovas muiţai; - Kazanovas pusmuiţai. Pagastu teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeţa (Paternieki), valsts nozīmes 1.šķiras autoceļš P62, kā arī vairāki valsts nozīmes 2.šķiras autoceļi Pukjāni-Veiguļi-Romuļi-Ludvikova-Mazie Muļķi-Tartaks. Pašvaldības ceļu ar grants segumu kopgarums ir 78,47 km. Secinājums: - veidojamajai Krāslavas novada teritorijai ir liels virszemes ūdeľu tīkls; - teritoriju savieno vienots autoceļu tīkls, bet ir nepieciešams veikt ceļu seguma atjaunošanu (asfaltēšanu) un pastāvīgu tā uzturēšanu; - teritorijai ir līdzīga meţa masīvu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūra; - pašvaldību teritorijās ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (kopā pa veidojamo novadu tie ir 5) un biotopi; - teritorijai ir līdzīgi klimatiskie apstākļi; - teritorijā ir daudz un daţādi kultūras, arheoloģijas, arhitektūras un dabas pieminekļi (valsts un vietējās nozīmes). Kopumā veidojamā Krāslavas novadā ir 13 valsts nozīmes kultūras un arhitektūras pieminekļi, 53 arheoloģijas pieminekļi, 5 mākslas pieminekļi un 1 pilsētbūvniecības piemineklis; - veidojamā novada teritorijas platība ir ha (1004,68 km 2 ). Aptuveni ha jeb 52% tiek izmantoti lauksaimniecībā, ha (35% ) aizľem meţi, ha (3%) purvi, ha (10%) ir pārējās zemes, t.sk. zem ceļiem un ūdeľiem, krūmāji, pagalmi. Krāslavas novada dome,

15 1.att. Veidojamā Krāslavas novada pašvaldību teritorijas platība (ha) Skaistas pag % Robežnieku pag % Ūdrīšu pag % Krāslavas novads 6727Piedrujas pag. 6% % Kombuļu pag % Aulejas pag % Indras pag % Kaplavas pag % Kalniešu pag % Izvaltas pag % Aulejas pag. Indras pag. Izvaltas pag. Kalniešu pag. Kaplavas pag. Kombuļu pag. Piedrujas pag. Krāslavas novads Robežnieku pag. Skaistas pag. Ūdrīšu pag. 2.att. Zemes sadalījums pa galvenajiem izmantošanas veidiem lauku teritorijās lauksaimniecībā izmantojamā zeme meži purvi pārējās zemes (t.sk. zem ūdeņiem un ceļiem, pagalmi, krūmāji) 10% 3% 52% 35% Krāslavas novada dome,

16 Iedzīvotāji Pēc Pilsonības un Imigrācijas lietu pārvaldes sniegtas informācijas veidojamajā Krāslavas novadā uz 2008.gadu 1.janvāri ir reģistrēti iedzīvotāji, no tiem esošajā Krāslavas novadā (Krāslavas pilsētā un Krāslavas pagastā). 3.att. Iedzīvotāju skaists pašvaldībās Aulejas pag. Indras pag. Izvaltas pag. Kalniešu pag. Kaplavas pag. Kombuļu pag. Krāslavas novads Piedrujas pag Robežnieku pag. Skaistas pag. Ūdrīšu pag. Kopumā visās Krāslavas novada pašvaldībās iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Laika posmā no 2006.gada līdz 2007.gadam kopējais iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 335 jeb 1,6%. Galvenie iemesli ir gan zemā dzimstība, gan iedzīvotāju migrācija uz citiem rajoniem un citām valstīm. Iedzīvotāju darbaspējas struktūra veidojamajā Krāslavas novadā uz tabula Pašvaldība Iedzīvotāju skaits Darbaspējas vecumā % Līdz darbaspējas vecumam % Virs darba spējas vecumam Aulejas pag Indras pag Izvaltas pag Kalniešu pag Kaplavas pag Kombuļu pag Krāslavas nov Piedrujas pag Robeţnieku pag Skaistas pag Ūdrīšu pag % Krāslavas novada dome,

17 Iedzīvotāju sadalījums pēc dzimuma parāda, ka kopumā Krāslavas novada pašvaldībās sieviešu (51%) īpatsvars salīdzinājumā ar vīriešu (49%) skaitu ir neliels. Esošajā Krāslavas novadā ir vērojams augstākais sieviešu īpatsvars kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaitā. Savukārt Aulejas, Kalniešu, Kaplavas un Piedrujas pagastos ir vērojams vīriešu skaita pārsvars. 4.att. Iedzīvotāju dzimuma struktūra Krāslavas novada pašvaldībās uz Sievietes Vīrieši Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati Vīrieši Sievietes Krāslavas novads Krāslavas novada dome,

18 5.att. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs veidojamajā Krāslavas novada pašvaldībās uz Latvietis 4528 Baltkrievs Krievs Polis Ukrainis Čigāns Lietuvietis 4422 Pārējie Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati Iedzīvotāju etnisko sastāvu ietekmē novada ģeogrāfiskais stāvoklis. Bez dominējošām tautībām latviešiem, krieviem un baltkrieviem, topošā novada pašvaldībās dzīvo arī ukraiľi, poļi un citas tautības. Pierobeţas pagastos (Indra, Kalnieši, Kaplava, Piedruja, Robeţnieki) ir vērojams krievu un baltkrievu tautības iedzīvotāju ievērojams īpatsvars. Bezdarbnieku skaits pašvaldībās 2.tabula Pašvaldība 2006.g g g. pirmais pusgads Aulejas pagasts Indras pagasts Izvaltas pagasts Kalniešu pagasts Kaplavas pagasts Kombuļu pagasts Krāslavas novada dome,

19 Krāslavas novads Piedrujas pagasts Robeţnieku pagasts Skaistas pagasts Ūdrīšu pagasts Situācija novada skolās 3.tabula Pašvaldība Izglītības iestāde Skolēnu skaits 2007./2008. m.g. Aulejas pagasts Aulejas pamatskola 62 (9 pirmsskolas audzēkľi) Indras pagasts Indras vidusskola 110 (20 pirmsskolas audzēkľi) Izvaltas pagasts Izvaltas pamatskola 95 (26 pirmsskolas audzēkľi) Brīvo vietu skaits Kalniešu pagasts Kalniešu pamatskola Kaplavas pagasts Skolas nav n/a n/a Kombuļu pagasts Sauleskalna pamatskola Krāslavas novads Varavīksnes vidusskola Krāslavas Valsts Ģimnāzija Krāslavas pamatskola Krāslavas vakara vidusskola Poļu pamatskola Piedrujas pagasts Piedrujas pamatskola Robeţnieku pagasts Robeţnieku pamatskola Skaistas pagasts Skaistas pamatskola Ūdrīšu pagasts Skolas nav n/a n/a Krāslavas novada dome,

20 Sasniedzamība Krāslavas novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga - Daugavpils- Krāslava Baltkrievijas robeţa. Paralēli autoceļam A6 novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnija Rīga Minska, kas nodrošina kravas pārvadājumus. Pasaţieru pārvadājumi maršrutā Daugavpils Indra ir slēgti. Visas novada apdzīvotās vietas ir sasniedzamas pa autoceļiem. Taču ceļu sliktais tehniskais stāvoklis daudzviet palielina reālo sasniedzamības laiku un attālumu. Vairāki ceļu posmi no pagastu centriem līdz Krāslavai nav asfaltēti (Izvalta Krāslava, Sauleskalns Auleja). Tādēļ daudz izdevīgākā pozīcijā ir tās apdzīvotās vietas, kas atrodas valsts galvenā autoceļa (Kalnieši, Indra) un valsts 1.šķiras autoceļa tuvumā (Ūdrīši, Skaista, Kombuļi, Kaplava). Nr. p/k Pašvaldība Sabiedriskā transporta kustība Attālums līdz Krāslavai (km) Sabiedriskā transporta kustības maršruti 1. Auleja 22 Krāslava Kombuļi Auleja Krāslava Grāveri Auleja 2. Indra 35 Indra Krāslava Indra Rīga Indra Daugavpils 3. Izvalta 11 Krāslava Grāveri Krāslava Preiļi 4. Kalnieši 20 Krāslava Indra Krāslava Patarnieki Verhľedvinska - Daugavpils 5. Kaplava 11 Lielborne Krāslava Krāslava - Varnaviči 6. Kombuļi 11 Krāslava Auleja Krāslava Grāveri Daugavpils-Grāveri-Krāslava Krāslava Preiļi Krāslava Rēzekne 7. Piedruja 25 Verhľedvinska Daugavpils Krāslava Piedruja Krāslava Indra Krāslava Patarnieki 4.tabula Bieţums (reisi nedēļā) Krāslavas novada dome,

21 8. Robeţnieki 32 Krāslava Asūne Krāslava Robeţnieki 9. Skaista 15 Krāslava Dagda Dagda Daugavpils Krāslava-Konstantinova-Dagda 10. Ūdrīši 2 Krāslava Auleja Krāslava Grāveri Daugavpils-Grāveri-Krāslava Krāslava Preiļi Krāslava Rēzekne Svarīgākie starprajonu maršruti ir: Krāslava Daugavpils Krāslava Preiļi Krāslava Rēzekne Krāslava Rīga Indra Krāslava Rīga Vitebska Krāslava Daugavpils Rīga Verhľedvinska Krāslava Daugavpils Krāslavas novada dome,

22 Ekonomika Vispārējo ekonomisko situāciju veidojamajā Krāslavas novadā raksturo tā pati tendence, kas ir visā valstī gan attiecībā uz ekonomisko augšupeju, gan krīzi. Tomēr ekonomiskā situācija kā novadā, tā arī visā Latgales reģionā ar tai piemītošo pozitīvo attīstības tendenci ir sliktāka nekā Latvijā vidēji. Krāslavas novadam ir nozīmīgs ekonomiskās attīstības potenciāls un tā turpmākai attīstībai ir ļoti svarīga labvēlīgas uzľēmējdarbības vides radīšana. Veidojamā Krāslavas novadā dominē Latgalei raksturīgās tautsaimniecības nozares zemkopība, lopkopība, graudkopība, meţizstrāde un kokapstrāde. Informācija par lielākajiem Krāslavas novada uzľēmumiem ir apkopota 5.tabulā. Lielākie uzľēmumi/zemnieku saimniecības veidojamajā Krāslavas novadā Nosaukums Krāslavas pilsēta A/S Krāslavas piens SIA KREBSAR SIA NEMO SIA ROLS SIA EKO Centrs Darbības veida 5.tabula Margarīna un līdzīgu pārtikas tauku raţošana; piena produktu (sviests) raţošana; piena pārstrāde un siera raţošana. Kokapstrāde, mēbeļu raţošana, meţistrāde. Apģērbu šūšana. Akmeľu, smilšu un māla ieguve, celtniecība. Pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība. SIA Krāslavas ūdens Ūdens ieguve, attīrīšana un sadale, inţeniersistēmu montāţa, notekūdeľu un atkritumu likvidēšana, attīrīšana u.tml. darbība ēku, būvju vai to daļu būvēšana u.c. SIA GSK Elektriskās instalācijas ierīkošana, inţeniersistēmu montāţas darbi, metālizstrādājumi. SIA Peter Willemsen Iepakojuma serviss, bērnu rotaļlietu raţošana. SIA Nordserviss SIA Ritms R SIA LEVEN Sanitārtehniskie darbi, citi inţeniersistēmu montāţas darbi, ēku, būvju vai to daļu būvēšana. Meţsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi. Meţsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana. SIA Kristafors Kancelejas preču tirdzniecība, kopēšanas un faksa pakalpojumi, datoru, printeru un kopējamo aparātu piederumu tirdzniecība SIA Lapkovskis un dēls Sauszemes transporta, taksometru pakalpojumi Aulejas pagasts z/s Līva z/s Pakalni Pakalpojumi lopbarības sagatavošanā; pašvaldības ceļu uzturēšana greiderēšana, slīdamības likvidēšana, sniega tīrīšana. Lauksaimniecības produkcijas raţošana. Krāslavas novada dome,

23 z/s Liepas z/s Egles, Straumēni, Torľkalni, Kronīši, Vītoli Indras pagasts SIA Nemo filiāle z/s Vaicuļevas, Vaicuļevas avots, Mirtas z/s Valodzīte z/s Saknes, Bagātības, Straumēni, Grīšļi Kalniešu pagasts z/s Raudoviški, Lesničevka z/s Stalti, Pakalni, Ļadas, Pegas Izvaltas pagasts SIA Drabis SIA Ekobūvniecība SIA EKO centrs SIA Budena Paju sabiedrība Izvalta z/s Birztaliľas, Meţa vēji, Pumpuri z/s Īves z/s Ceļmalas z/s Druvieši z/s Ezerkrasts Kombuļu pagasts Kooperatīvā saimniecība Sauleskalns 1 z/s Robeţnieku pagasts z/s Regīnas z/s Zarečje, Ezeriľi, Ezergals, Avots G, Viesturi z/s Tauriľi z/s Bērziľi Kokapstrāde, tūrisma pakalpojumu sniegšana Lauksaimniecības produkcijas raţošana. Apģērbu šūšana. Graudkopība. Cūkkopība. Piena lopkopība. Lauksaimniecības produkcijas raţošana un realizācija, kokapstrāde. Lauksaimniecības produkcijas raţošana un realizācija. Grants karjera apsaimniekošana. Grants karjera apsaimniekošana. Plaša pāteriľa preču tirdzniecība. Aptieka. Daţāda veida pakalpojumu sniegšana, graudkopība, gateris. Lopkopība, piena raţošana. Cūkkopība, graudkopība. Aitkopība, zirgi. Graudkopība, sēklkopība. Tūrisms. Sniedz ar lauksamniecību saistītus pakalpojumus, kokapstrāde, pagasta ceļu uzturēšana. Pagastā ir reģistrētas 25 zemnieku saimniecības, kuru pamatnodarbošanās veids ir lauksaimniecība un lopkopība. Plaša pāteriľa preču tirdzniecība. Lopkopība. Aitkopība. Biškopība. Krāslavas novada dome,

24 Skaistas pagasts z/s Druviľi, Ozoli, Malaine, Zemenīte, Radze, Rozītes, Sidabvītoli z/s Jaunzemji, Ezermalas Lopkopība. Graudkopība. p/s Trani, Kļavas, Rūķīši Biškopība. Ūdrīšu pagasts z/s Pabērziľi p/s Agromeh Kokapstrāde. Lauksaimniecības pakalpojumu sniegšana. Novada teritorija ir piemērota tūrisma nozares attīstībai un tautsaimniecības nozaru vidū tūrisms ir viena no prioritātēm. Krāslavas pilsēta ir ne vien novada administratīvais centrs, bet arī pilsēta ar savdabīgu un bagātīgu kultūras mantojumu, viens no pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Novada latgaliskās tradīcijas, folklora, multinacionālā kultūra, vēsturiskais mantojums, valoda un amatniecība ir tas, kas piesaista tūristus. Novada teritoriju lielākoties apmeklē Latvijas iedzīvotāji, taču ar katru gadu pieaug ārzemju ceļotāju skaits. Novada tūrisma nozares attīstību var izdalīt trīs prioritāros virzienos: 1) kultūras tūrisms kultūrvēsturisko objektu apskate (Krāslavas vecpilsēta, novada baznīcas, arheoloģiskie objekti, muzeji u.c.), tematiskie tūrisma maršruti; 2) dabas tūrisms aizsargājamo dabas teritoriju un dabas objektu apskate ( Daugavas loki, Augšadaugava, Adamovas dabas taka ), atpūta pie ezeriem (Drīdzis, Sīvers u.c.); 3) aktīvais tūrisms pastaigu takas, velomaršruti, zirgu izjādes, pirts kūres, laivu braucieni, peintbols un citas aktivitātes. Novadam ir liels potenciāls jaunu tūrisma produktu attīstībai, tāpēc perspektīvā jāparedz infrastruktūras pilnveidošanas iespējas ceļu segumu atjaunošana, velomaršrutu ierīkošana, ceļa norāţu un informatīvo stendu uzstādīšana, atpūtas vietu labiekārtošana, sakaru sistēmas uzlabošana utt. Starp valsts teritorijām joprojām saglabājas sociāli ekonomiskās atšķirības. Valsts galvaspilsētas un lielo ekonomiski attīstīto centru apkārtnes teritorijās straujāk samazinās bezdarba līmenis, pieaug iedzīvotāju ieľēmumi, aktīvāk attīstās uzľēmējdarbība, turpretī valsts nomaļākajās teritorijās saglabājas ekonomiskā atpalicība un pieaug sociālās pretrunas. Krāslavas novada dome,

25 1.2. Pašvaldību finanšu analīze Pašvaldības uzdevums ir organizēt un nodrošināt pašvaldības finanšu darbību ar tās būtiskāko sastāvdaļu pašvaldības budţetu. Pašvaldības budţeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms ir nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei atbilstoši pašvaldības prioritātēm. Pašvaldības budţets: - izsaka politiskos lēmumus un prioritātes saimnieciskajam gadam, - nodrošina pašvaldības finanšu kontroli, - ir finanšu vadības instruments investīciju un aizľēmumu lēmumu pieľemšanai, veic komunikācijas funkcijas starp pašvaldību un iedzīvotājiem, starp pašvaldības politiķiem un izpildinstitūciju, starp pašvaldību un citu valsts pārvaldes līmeľu institūcijām gada pašvaldību budţeti ir izstrādāti atbilstoši likumu Par budţetu un finanšu vadību, Par pašvaldības budţetiem, nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos likumdošanas aktos izvirzītajām prasībām, kā arī pašvaldību noteiktajām prioritātēm. Krāslavas novadu veidojošo pašvaldību pamatbudţeta ieľēmumi (ar mērķdotācijām) 2008.gada plānā sastāda Ls att. Krāslavas novadu veidojošo pašvaldību ieľēmumi 2008.gadā Kalniešu pag % Aulejas pag % Indras pag % Izvaltas pag Kaplavas pag. 4% Kombuļu pag. 2% % Piedrujas pag % Robežnieku pag % Krāslavas novads % Skaistas pag % Ūdrīšu pag % Krāslavas novada dome,

26 Lielāko veidojamā novada budţeta ieľēmumu daļu (60%) sastāda Krāslavas novada domes ieľēmumi. Krāslavas novada domes lielākā ieľēmumu daļa veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( Ls), mērķdotācijas pašvaldību kapitālajiem izdevumiem ( Ls), kā arī mērķdotācijas pašvaldībām saľemtas no rajona padomes pedagoģisko darbinieku algām un sociālajām iemaksām ( Ls). Krāslavas novadu veidojošo pašvaldību 2008.gada pamatbudţeta izdevumi kopumā sastāda Ls. Krāslavas novada domes precizētie izdevumi 2008.gadā ir Ls jeb 67% no veidojamā novada plānotiem izdevumiem 2008.gadā. Analizējot pamatbudţeta izdevumu struktūru pēc funkcionālās klasifikācijas, var secināt, ka Krāslavas novadu veidojošo pašvaldību 2008.gada pamatbudţetu izdevumu prioritāte nemainīgi ir izglītība. Izdevumi šajā nozarē sastāda Ls, jeb 34% no kopējiem izdevumiem. Izdevumi ekonomiskajā darbībā kopumā pa novadu sastāda Ls Ls jeb 51% no šiem izdevumiem ir novirzīti uz Krāslavas pilsētas ielu un ceļu remontu pēc vērienīgā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseina pašvaldībās, 2.kārta pabeigšanas. 41% no kopējiem veidojamā novada izdevumiem jeb Ls sastāda ieguldījumi un līdzfinansējums ERAF projektam Krāslavas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pirmais etaps koģenerācijas stacijas Latgales ielā 14 rekonstrukcija. 7.att. Veidojamā Krāslvas novada pašvaldību pamatbudţeta struktūra pēc funkcionālās klasifikācijas 2008.gadam Izglītība % Sociālā aizsardzība % Izpildinstitūcija % Sabiedriskā kārtība un drošība % Ekonomiskā darbība % Atpūta, kultūra, reliģija % Veselība % Pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana Vides aizsardzība % 3% Krāslavas novada dome,

27 Pašvaldību budţetu analīze uzskatāmi parāda, ka mazas pašvaldības ar saviem budţeta resursiem praktiski nevar veikt investīcijas. Tām nepietiek finanšu spējas kredītu saľemšanai vai līdzekļu piesaistīšanai, kur nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Novada izveidošana paaugstinās finanšu līdzekļu koncentrēšanās iespējas, kas sekmēs kredītu pieejamību, pavērs iespējas nozīmīgākiem un uz attīstību orientētiem ieguldījumiem. Analizējot Krāslavas novadu veidojošo pašvaldību kredītsaistību apjomus, var secināt, ka Ūdrīšu, Indras, Piedrujas un Kaplavas pagastiem uz 2008.gadu sākumu nav ľemti aizľēmumi. Kopējais saistību apjoms pašvaldībās uz 2008.gada sākumu sastāda Ls Lielāko saistību īpatsvaru veido esošās Krāslavas novada domes pašvaldības saistības un sastāda 88,69% no kopējo saistību apjomā. Krāslavas novads Veidojamā Krāslavas novada pašvaldību saistības uz tabula Mērķis Aizľēmuma summa Parāds uz pārskata gada sākumu Tvaika turboģeneratora uzstādīšana SIA Krāslavas siltums pamatkapitāla palielināšana Pamatlīdzekļu iegāde siltumapgādes nodrošināšanai un infrastruktūras sakārtošanai INTERREG III projektu īstenošanai Krāslavas centrālās siltumapgādes sistēmas - koģenerācijas stacijas Latgales ielā 14 rekonstrukcija Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide Krāslavas, Līvānu un Preiļu novados un Dagdas pilsētā INTERREG projektu realizācijai ERAF projekta Krāslavas centrālās siltumapgādes sistēmas koģenerācijas stacijas Latgales ielā 14 rekonstrukcija īstenošanai Finanšu līzings automašīnas iegādei Skaistas pagasts Autobusa iegāde Pamatskolas siltināšana Pamatskolas izmaksu efektivitātes palielināšana Krāslavas novada dome,

28 Pamatskolas renovācija Pamatskolas siltināšana Pamatskolas un sporta zāles jumta remonts Izvaltas pagasts Pamatskolas apkures sistēmas konstrukcija TEP izstrāde pagasta ūdenssaimniecības sistēmas rekonstrukcijai Kombuļu pagasts Ūdenssaimniecības attīstība Kombuļu ciemā Ūdenssaimniecības attīstība Kombuļu ciemā Jaunas automašīnas iegāde Kalniešu pagasts Vieglās automašīnas iegāde Robeţnieku pagasts Robeţnieku katlu mājas rekonstrukcija Autotransporta iegāde Autobusa iegāde Sociālās aprūpes centra Skuķi būvniecības pabeigšana att. Veidojamā Krāslavas novada pašvaldību saistības uz (Ls) Krāslavas novads Skaistas pagasts Izvaltas pagasts Kombuļu pagasts Kalniešu pagasts Robežnieku pagasts Krāslavas novada dome,

29 2. Novada attīstības stratēģija 2.1. Krāslavas novada galvenie parametri Krāslavas novada pašvaldību, ko apvienojoties veidos esošais Krāslavas novads (Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts), Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robeţnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastu pašvaldības, raksturo šādi parametri: Novada nosaukums Rajons Plānošanas reģions Krāslavas novads Krāslavas rajons Latgales plānošanas reģions Teritorijas platība ha (1004,68 km 2 ) Iedzīvotāju skaits (uz pēc PMLP datiem) Iedzīvotāju blīvums 20,51 iedz./km 2 Novada teritoriālais dalījums Administratīvais centrs Pagastu pārvaldes (pakalpojumu centri) 3 Krāslavas novads (Krāslavas pilsēta un Krāslavas pag.) Aulejas pagasts Indras pagasts Izvaltas pagasts Kalniešu pagasts Kaplavas pagasts Kombuļu pagasts Piedrujas pagasts Robeţnieku pagasts Skaistas pagasts Ūdrīšu pagasts Krāslava Ezerkalns (Krāslavas pagasta teritoriālā vienība) Auleja (Aulejas pagasta teritoriālā vienība) Indra (Indras pagasta teritoriālā vienība) Izvalta (Izvaltas pagasta teritoriālā vienība) Kalnieši (Kalniešu pagasta teritoriālā vienība) Kaplava (Kaplavas pagasta teritoriālā vienība) Kombuļi (Kombuļu pagasta teritoriālā vienība) Piedruja (Piedrujas pagasta teritoriālā vienība) Robeţnieki (Robeţnieku pagasta teritoriālā vienība) 2 Projekta teritorija reģionālā kontekstā ir atspoguļota kartē Nr.1 3 Veidojamā Krāslavas novada teritorija, pagastu pārvaldes (pakalpojumu centri) ir atspoguļota kartē Nr.2 Krāslavas novada dome,

30 Skaista (Skaistas pagasta teritoriālā vienība) Augstkalne (Ūdrīšu pagasta teritoriālā vienība) Novada dome Pamatbudţeta ieľēmumi 81 deputāts (līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām) 17 deputāti (pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām) Ls (2007.gadā, bez mērķdotācijām) Mērķdotācijas apjoms investīcijām Ls Krāslavas novada dome,

31 2.2. Veidojamā novada priekšrocības un problēmas Novada stiprās puses (priekšrocības): Daudzveidīgi un bagāti dabas resursi meţi, ezeri, lauksaimniecības zemes, derīgie izrakteľi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Novada ģeogrāfiskais izvietojums ir priekšnoteikums loģistikas un tranzīta pakalpojumu attīstībai. Skaistas ainavas, nepiesārľoti zemes resursi un bagātais kultūrvēsturiskais mantojums ir potenciāls tūrisma attīstībai. Daudzveidīgas lauksaimniecības specializācijas iespējas, bioloģiskās lauksaimniecības attīstības iespējas. Liels dabas un kultūrvēstures pieminekļu blīvums. Lauksaimniecības un meţsaimniecības attīstības potenciāls. Daudznozaru ekonomika koksnes pārstrāde, transportēšana, meţizstrāde, kokapstrāde, tūrisms. Novada vājās puses un galvenās problēmas: Slikts ceļu stāvoklis. Liels sociālās atstumtības riska grupu īpatsvars. Raţošana ar zemu pievienoto vērtību. Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās. Novecojusi un nepietiekoši kvalitatīva siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma pagastu pašvaldībās. Daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda apsaimniekošanas problēmas. Nepietiekama atkritumu savākšana lauku teritorijās. Kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz lielpilsētām un ārvalstīm. Novada iespējas: Bioloģiskā lauksaimniecība. Tūrisms un ekotūrisms. Loģistikas attīstība. Netradicionālā lauksamniecība. Zivsaimniecība, ezeru apsaimniekošana. Amatniecība kā raţošanas un tautas mākslas atdzimšana. Krāslavas novada dome,