STALBES PAGASTS STRAUPES PAGASTS RAISKUMA PAGASTS Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr gada 26. maijā Par koģenerācijas el

Transkripts

1 STALBES PAGASTS STRAUPES PAGASTS RAISKUMA PAGASTS Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr gada 26. maijā Par koģenerācijas elektrostacijas celtniecību Maruta Drubiņa, novada izpilddirektore Stalbē pie katlumājas paredzēta koģenerācijas elektrostacijas celtniecība, ko veiks SIA LATENERĢIJA pamatojoties uz 2009.gada 29.jūnijā noslēgto zemes nomas līgumu ar Stalbes pagasta padomi. Zemes nomas līguma nosacījumi paredz nodot zemes gabalu nomniekam koģenerācijas stacijas celtniecībai, brīvi izvēloties apbūves veidu un ēku (būvju) lietošanas mērķus. Pārgaujas novada pašvaldība, kā Stalbes pagasta padomes saistību pārņēmēja, ir vienojusies par grozījumiem minētajā zemes nomas līgumā, saistītiem ar izmantojamo kurināmo, koģenerācijas stacijas novietojumu pie katlumājas, projekta izstrādes un īstenošanas gaitas saskaņošanu ar pašvaldību. Elektroenerģijas ražošanai, kā kurināmo paredzēts izmantot koksnes šķeldu. Kā blakusprodukts tehnoloģisko iekārtu dzesēšanas procesā tiks iegūta siltumenerģija, ko nodos pašvaldības siltumtīklā. Celtniecības darbus paredzēts veikt 2011.gadā. Top Pārgaujas novada ģerbonis J.Velvele, Kā novada vadība solījusi, līdzko visiem mūsu pagastiem būs sava simbolika, tā nekavējoties dienas kārtībā būs Pārgaujas novada ģerboņa un karoga izgatavošana. Novada deputāti jau redzējuši pirmās skices jaunveidojamajam ģerbonim. Tos piedāvā tie paši heraldikas mākslinieki, kas ir autori Stalbes ģerbonim Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. Viņi prezentēja divu veidu ģerboņus, proti, vienu kurā ietilpst visu pagastu ģerboņu atšķirīgie simboli Raiskuma ozollapas, Straupes zieda un Stalbes dzērveņogas atveidojumi, otrā variantā novada ģerbonis ietver visus trīs pagastu ģerboņus pilnā to atveidā. Izvērtējot materiālus domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzskata, ka piemērotāks būtu variants, kurā atainoti visu trīs pagastu ģerboņi: Šāds ģerbonis, manuprāt, būtu nepārprotamāks. Tas saglabā pagastu sākotnējo simbolikas identitāti. Protams, ka par novada simboliku nebūtu pareizi izlemt vien pašvaldības kuluāros, tāpēc iedzīvotāji ir aicināti nāk uz novada centru Stalbes pagasta Iktēm, lai tur aplūkotu un izvērtētu viņuprāt atbilstošāko un tīkamāko, teica priekšsēdētājs. Stalbes karogs iesvētīts! Šogad Pārgaujas novadā 4. maija svētki notika īpaši svinīgā gaisotnē. Stalbes kultūras namā tika iesvētīts Stalbes pagasta karogs. Kad zālē iesoļoja jaunieši ar triju pagastu karogiem rokās, iestājās aizkustinošs klusums. Stalbes karoga iesvētīšanas ceremoniju bija uzticēts vadīt raiskumietim, luterāņu mācītājam Gintam Polim. Viņš ar pacilātību atklāja, ka ir patīkami, starp Raiskuma un Straupes pagastu simboliem vietu rast Stalbes pagasta karogam. Atskatoties vēsturē tieši karogiem ir bijusi izšķiroša nozīme, kad, tiem plīvojot, vīri gāja aizsargāt savu tēvzemi, dodot svētību, teica mācītājs, Es novēlu, lai, turot šo karogu augstu virs paceltām galvām, tas vienmēr un visur būtu atpazīstams kā Stalbes pagasta simbols. Pēc karoga iesvētīšanas to no jauniešu rokām, svinīgi skūpstot saņēma domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Viņš karogu ievietoja starp Raiskuma un Straupes pagastu karogiem. Novada sirdī Stalbes pagastā man ir gods sveikt jūs valsts svētkos, viņš uzrunāja klātesošos, Mēs savai valstij esam sarūpējuši dāvanu Stalbes karoga izskatā. Kad tika veidots novads neviens nezināja ies labi vai slikti, šī reforma mums ko dos vai laupīs. Viss ir atkarīgs no pašiem, kā mēs sevi saistām kopā, no kurienes cēlušies. Skatoties uz mūsu karogiem tie ir trīs; trīs labas lietas latviešu folklorā, trīs lietas Bībelē... arī mēs esam trīs. Man ir prieks, ka esam radījuši šo nelielo, bet ļoti nozīmīgo brīnumu karogu, teica H.Vents. Hardijs Vents godina Stalbes karogu. Ceremonija nebija gara, bet aizkustinoša, dažam pat asaras sariesās acīs. Tas ir svēti..., karogs ir piederība. Pēc galvenā notikuma sekoja koncerts, kur vienreizēji ar degsmi uzstājās novada pašdarbības kolektīvi. Īpaši lielu prieku skatītājos izraisīja mazie bērndārznieki PII Rūķītis audzēkņi. Ar šo Pārgaujas novads ir nostiprinājis augstāko sevis izvirzīto mērķi, katram pagastam savs simbols ģerbonis un karogs. Tālāk sekos Pārgaujas ģerboņa radīšana un protams pēc tam arī karogs. Paldies visiem kas iesaistījās šī nozīmīgā procesa realizēšanā. Ģerboņa variantus aplūko Jānis Rukšāns un Treiliņu ģimenes pārstāvji. Parakstu vākšana novadā V. Tabūns, novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ar šo informējam iedzīvotājus, ka parakstu vākšana likuma Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanai notiek no 11. maija līdz 9. jūnijam. Parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu Grozījumi likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam, Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam atcelšanu notiek no 18. maija līdz 16. jūnijam. Pārgaujas novadā ir atvērtas trīs parakstu vākšanas vietas 1. Tautas namā Straupē, 2. Pagastmājā Raiskumā, 3. Iktēs Stalbē. Darba laiks: pirmdiena, otrdiena trešdiena ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena IZLAIDUMI NOVADA SKOLĀS Raiskuma speciālajā internātpamatskolā - rehabilitācijas centrā izlaidums 8. jūnijā plkst Izlaidumi Stalbes vidusskolas 9. klasei 11. jūnijā plkst.18.00, 12. klasei 18. jūnijā plkst Straupes pamatskolas izlaidums 10. jūnijā plkst Raiskuma pamatskolā izlaidums 10. jūnijā plkst Raiskuma iedzīvotāju sanāksmē Nākamā nedēļā pēc iedzīvotāju tikšanās Straupē, Plācī, domes priekšsēdētājs Auciemmuižā uz tikšanos aicināja Raiskuma puses ļaudis. Atšķirībā no Straupes zāle bija diezgan pilna. Pēc ierastās prezentācijas, raiskumieši steidza uzdot tiešām lokālus jautājumus, par ūdens pieejamību Raiskuma kapos un to sakoptību, par ātruma ierobežošanu Auciema Ābeļu ielā, par nokļūšanu uz dokotorātu no Raiskuma uz Auciemu, par vēlmi, ka vajadzētu basketbola laukuma seguma maiņu Raiskuma pamatskolas teritorijā. Tāpat tika jautāts par Ungurmuižas un Rozulas skolas projekta attīstību. Tāpat iedzīvotāji precizēja jautājumu par sabiedrisko kārtību, kur vērsties ārkārtas situācijās. Domes priekšsēdētājs pastāstīja par pašreiz notiekošajiem procesiem projektu realizācijā. Īpaši jautājumi bija saistībā ar kultūras pasākumiem.

2 Lauksaimniekiem par akcīzes nodokli Daiga Kūriņa, lauksaimnieku konsultante (t ) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji no 2011.gada 10.maija līdz 1.jūnijam var pieteikties dīzeļdegvielai, kurai piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa 2011./2012. saimnieciskajā gadā ir tiesīgs saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kurš veic saimniecisko darbību, ir reģistrēti VID kā nodokļu maksātājs un par Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru skaitu. Pirmo reizi atbrīvojumu no akcīzes nodokļa var saņemt arī par zemes platības apstrādi zem zivju dīķiem, kur audzē zivis vismaz 20 ha platībā. Papildus iepriekš teiktajam jāņem vērā, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas par katru kārtējā gada atbalstam deklarēto un Saistošie noteikumi Nr. 3 Par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai Izdoti saskaņā ar LR likuma Par pašvaldībām 43. panta pirmās daļas 13. punktu; Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8. panta otro daļu. 1. Vispārīgie jautājumi 1.1. Saistošie noteikumi Nr. 3 Par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai, turpmāk tekstā Noteikumi, nosaka kārtību, kādā Pārgaujas novada pašvaldība izsniedz atļauju komersantam, kurš tās administratīvajā teritorijā pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus, un nepārsniedz LR spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto maksimālo daudzumu, turpmāk tekstā Atļauja Atļaujā tiek ierakstīta informācija saskaņā ar Noteikumiem pielikumā pievienoto paraugu.. 2. Atļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti 2.1. Atļaujas saņemšanai komersants iesniedz Pārgaujas novada pašvaldībā, turpmāk tekstā Pašvaldība, personas parakstītu iesniegumu, kurā norādīts: komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; saražojamo alkoholisko dzērienu sortiments un apjoms, un/vai absolūtā alkohola daudzums; ražošanas vieta (adrese) Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti: komersanta reģistrācijas apliecības apliecināta kopija vai kopija, uzrādot oriģinālu; ražošanas vietas lietošanas tiesību apliecinoša dokumenta apliecināta kopija vai kopija, uzrādot oriģinālu; telpu plāns vai citi dokumenti, kas raksturo ražošanas vietu; atkritumu apsaimniekošanas līguma apstiprināta kopija vai kopija, uzrādot oriģinālu. 3. Atļaujas izsniegšanas kārtība 3.1. Pārgaujas novada dome pilnvaro Pašvaldības izpilddirektoru izsniegt komersantam Atļauju Pašvaldības izpilddirektors izskata saņemto komersanta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus Atļaujas saņemšanai un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par Atļaujas izsniegšanu vai atteikumu tās izsniegšanai Pašvaldības izpilddirektors atsaka izsniegt Atļauju, ja: komersants nav iesniedzis visus Noteikumu 2.1. un 2.2. punktos minētos dokumentus un minējis tajos visu nepieciešamo apstiprināto ha vai pieteikto zemes ha zem zivju dīķiem jābūt vismaz 200 latu, neieskaitot saņemto valsts un ES atbalstu. Ja kopējie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas nesasniedz iepriekš minētos 200 latus, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa aprēķina par zemes platību, kur ieņēmumi ir vismaz 200 latu no ha. Noteiktajos minimālajos ieņēmumos iekļauj arī 2010.gadā saņemtos ES maksājumus par Agrovide apakšpasākumiem, izņemot apakšpasākumu Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana. Atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju apstrādāšanu ir tiesīgs saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas reģistrējies Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs. Parakstītu iesniegumu var iesniegt personīgi LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kā arī sūtīt pa pastu, vai iesniegt elektroniski. informāciju; saņemta informācija par to, ka sniegtas nepatiesas ziņas; ražošanu plānots veikt vietā, kas nav tam pielāgota (nav nodrošināta atbilstoša ventilācija, atkritumu savākšana, kanalizācijas novadīšana u.tml.) un neatbilst telpu izmantošanas mērķim; ražošanu plānots uzsākt vietā, kas atrodas: izglītības, sporta, kultūras, ārstniecības iestāžu vai citās administratīvajās ēkās un to teritorijās; ēkās, kurās atrodas valsts vai pašvaldības iestādes; daudzdzīvokļu (divdzīvokļu vai vairākdzīvokļu) mājā; ražošana komersanta norādītajā vietā būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un citu personu tiesību aizsardzību Pašvaldības izpilddirektora lēmums ir apstrīdams Pārgaujas novada domē Iktēs, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā Pašvaldības izpilddirektors 10 (desmit) darba dienu laikā pēc Noteikumu 4.1. punktā minēto apstākļu konstatēšanas ir tiesīgs pieņemt motivētu lēmumu par izsniegtās Atļaujas atzīšanu par nederīgu: Noteikumu 4.1. punkta līdz apakšpunktos noteiktajos gadījumos ar lēmuma pieņemšanas dienu; Noteikumu 4.1. punkta apakšpunktā noteiktajos gadījumos ar Atļaujas izsniegšanas brīdi. 4. Atļaujas atzīšanu par nederīgu 4.1. Izsniegtā Atļauja atzīstama par nederīgu, ja: komersants Atļaujas saņemšanai sniedzis nepatiesas ziņas; ražošana tiek veikta telpās, kas nav pielāgotas un neatbilst to izmantošanas mērķim; izbeigta attiecīgā ražošana Atļaujā norādītajā vietā, par ko komersants nav informējis Pašvaldību; ražošana Atļaujā norādītajā vietā būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai citu personu tiesību aizsardzību Par Atļaujas atzīšanu par nederīgu Pašvaldība nekavējoties rakstveidā paziņo komersantam un informāciju publicē mājas lapā internetā, kā arī Pašvaldības informatīvajā izdevumā Pārgaujas Novada Vēstis. 5. Noslēguma jautājumi 5.1. Noteikumu prasību izpildes un komersanta darbības kontroli veic Pašvaldības izpilddirektors Noteikumi publicējami Pašvaldības informatīvajā izdevumā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas. Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS Par nepilngadīga bērna aprūpi R.Kalniņa, Pārgaujas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Pārgaujas novada bāriņtiesa (turpmāk Bāriņtiesa) iepriekš ir informējusi iedzīvotājus par to, kā pareizi rīkoties situācijās, kad ekonomisku apsvērumu dēļ vecāki spiesti izbraukt no Latvijas darba meklējumos ilgāk par trim mēnešiem. Pēdējā nepilnā gada laikā septiņās ģimenēs pieņemts lēmumus uz laiku nepilngadīgos bērnus nodot vecmāmiņu aprūpē. Bāriņtiesa vēršas pie novada iedzīvotājiem ar informatīvā materiāla palīdzību vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, vēlas savlaicīgi atgādināt tām vecmāmiņām, kurām atļauta mazbērnu aprūpe uz laiku, par to, ka tās termiņš ir līdz vienam gadam. Tas nozīmē, ka savlaicīgi jāinformē no Latvijas izbraukušie vecāki par to, ka nepieciešams no jauna noformēt visus dokumentus aprūpes termiņa pagarināšanai. Tā kā lieta tiek skatīta Bāriņtiesas sēdē un paiet laiks tās sagatavošanai, tad nepieciešamie dokumenti jāiesniedz savlaicīgi. Aicinu izmantot vecāku viesošanos mājās, kā arī noformēt tos ar sarakstes palīdzību, kas, protams, prasīs vairāk laika. Sapulce Stalbē Inese Kate Kadiķe, SA praktikante domē Noslēguma iedzīvotāju tikšanās notika Stalbē 11.maijā. Tajā iedzīvotāji bija ieradušies, lai rastu atbildes par sev interesējošiem jautājumiem Stalbes pagastā. Novada vadība pastāstīja par izpildītajiem projektiem, proti, Stalbes sporta zāles ventilācijas sistēmas renovāciju, Rozulas skolas apsildīšanu. H.Vents pastāstīja, ka skolā vairs nav krāšņu apkure, jo iebūvēta centrālā sistēma, kas nodrošinās vienmērīgu siltumu visās telpās. Vēl aizvien notiek Stalbes tautas nama renovācija, ceļa segumu atjaunošanu novadā, kā arī ir paredzēts projekta izstrādes iepirkums gājēju celiņam Straupe Plācis un Stalbes vidusskolas jumta renovācijai. Izmantojot Eiropas struktūrfondus, vasarā pašvaldība saņems skolēnu autobusu, kas paredzēts novada skolēnu transportēšanai. Ir noslēgti visi nepieciešamie līgumi un paredzēts, ka ar jauno mācību gadu autobuss sāks darbu. Skaļākās iedzīvotāju diskusijas un jautājumi radās par ceļa uzturēšanu. Kā informēja domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, tad ir apsekoti visi Pārgaujas novada ceļi Diemžēl, nepietiekamā budžeta dēļ ir plānoti tikai neatliekami ceļu uzturēšanas izdevumi, jo bargā ziema paņēma krietnu daļu ceļu uzturēšanas līdzekļus, skaidroja izpilddirektore Maruta Drubiņa, Mēnesī visu novada ceļu uzturēšanai no ceļu fonda saņemam LVL, kas ir nepietiekami, ņemot vērā visu pakalpojumu cenas. Novadā darbojas apsardzes firma Taipans, kas rūpējas par sabiedrisko kārtību un veic patrulēšanas darbus. Par kārtību un drošību atbildīgā persona ir Didzis Baumanis, kurš tiesīgs ir sastādīt Pārgaujas novada pašvaldības administratīvo pārkāpumu protokolus par saistošo noteikumu pārkāpumiem. D.Baumanis sazvanāms pa tālruni Iedzīvotāji izrādīja interesi par esošo jauno Pārgaujas novada mājas lapu, pašvaldība sūdzības ņēma vērā un drīzumā visas nepilnības būs novērstas. Otrkārt, Bāriņtiesa aicina vecākus pēc atgriešanās Latvijā noformēt dokumentus lietas izskatīšanai par bērna aprūpes izbeigšanu citas personas ģimenē, jo Bāriņtiesas lēmumi automātiski savu darbību neizbeidz. Un visbeidzot, pateicoties sabiedrības aktivitātei, Bāriņtiesa ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad vecāki no Latvijas nav izbraukuši, bet dažādu iemeslu dēļ savu nepilngadīgo bērnu aprūpē neiesaistās. Visbiežāk to viņu vietā uzņēmušies vecvecāki. Tas nav nekas aizliegts. Tomēr šīs situācijas var novest pie problēmas, kad tīri juridiski bērnam nepieciešams likumiskais pārstāvis, bet vecāks tai brīdī atrodas Latvijas citā novadā un nav sasniedzams. Tādēļ Bāriņtiesa aicina ģimenes locekļus, izglītības iestāžu darbiniekus, darba biedrus vai vienkārši kaimiņus informēt par līdzīgām situācijām, lai varētu gadījumus apzināt, sakārtot savstarpējo attiecību jautājumus un iespējams kādā veidā palīdzēt. Bāriņtiesas darbinieki gan pagastu pārvaldēs gan novada centrā apmeklētāju pieņemšanas laikos vai, iepriekš vienojoties par citu laiku, gatavi uzklausīt jebkuru situāciju, kā arī sniegt atbildes un skaidrojumus jautājumu sakārtošanai. Stalbes centra līvānu māju iemītnieki Parka ielā bažījās par putekļiem, ko rada autovadītāji. Uz šo pašvaldība apsolīja, ka uzrunās policijas patruļas, lai problēmu novērstu un autovadītāji saukti pie atbildības. Ne pirmo reizi Krieviņu ģimene lūdza pašvaldības palīdzību par kaimiņu fermu smaku, to kā tās ietekmē vidi. Izvēršoties diskusijai citi teicās, ka dzīvojam laukos un ar to jārēķinās, pašvaldība teica, ka jautājums risināms ar atbildīgo institūciju starpniecību. H.Vents pastāstīja, ka Daibē tiek sakārtoti pašvaldības neapdzīvotie mājīpašumi. Tie nodoti sociālā dienesta aprūpē, lai turpmāk tur varētu ievietot cilvēkus, kuriem ir nepieciešamas mājas. Tāpat pieskārās Daibes ceļa jautājumam, uz ko paasās diskusijās tika norādīts, ka nekas nekustas uz priekšu. Domes priekšsēdētājs norādīja, ka līdz šim nebija sakārtoti zemes īpašnieku jautājumi zemei, kas ir zem šī autoceļa. Tagad to nokārtojot, sarežģījumi virzās uz priekšu. H.Vents apgalvoja: Runājam ar ZAAO vadību, kas mūs atbalsta, Satiksmes ministru U.Auguli, kas citos laikos arī varētu vairāk palīdzēt, tāpat jautājums redzes lokā ir Valsts autoceļu vadībai. Uzrunājuši esam visus ešalonus! Risinām un darām, lai tiktu uz priekšu!. Sporta klubs aktīvi turpina darboties un laipni gaida ikvienu. Deputāts Monvīds Krastiņš, kas ir kluba vadītājs atzina, ka klubs strādā sistēmā, ka atbalstīti ir visi sporta entuziasti un sportisti novadā, kas vērsušies klubā pēc palīdzības. Ka pateicoties pašvaldības un lielajam PKS Straupe atbalstam, sporta tradīcijas ne tikai turpinās, tās arī stiprinās. Pēc M. Krastiņa teiktā, kaimiņu pašvaldību sporta dzīves organizatori iepazinuši Pārgaujas sporta klubu, izteikuši atzinīgus vārdus par izveidoto sistēmu un mācījušies šo pieredzi. Esmu gandarīts, ka Stalbei ir savs ģerbonis, sava grāmata un tagad arī savs karogs, apliecināja H.Vents, Tagad tiek izstrādāts Pārgaujas novada ģerbonis. Visi iedzīvotāji ir aicināti nāk uz domi un to apspriest, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par tīkamāko variantu Nākamās iedzīvotāju sapulces, nu jau ceturtās, notiks rudenī, kad atkal pārskatot pusgadā padarīto domes priekšsēdētājs un viņa komanda katrā pagastā tiksies ar iedzīvotājiem.

3 Tilts pāri Gaujai... Rudīte Vasile, BalticClimate pilotreģiona koordinatore Latvijā...mūsu novadu ar Līgatni vienojis jau izsenis. Tomēr tā mūžs līdz šim nekad nav bijis garš. Pirmais tilts uzbūvēts 1891.gadā, to nodedzināja I Pasaules kara laikā gadā tiltu atjaunoja, bet II Pasaules kara laikā tas tika uzspridzināts gadā uzbūvēja gājēju tiltu, bet plūdi to aizskaloja. Tagad 200 metrus pa upi uz leju atrodas pārceltuve. Tā ir unikāla, jo te darbojas pēdējais no deviņiem Gaujas prāmjiem. Mēs ar to lepojamies. Stāstām svešiniekiem, rādām tūristiem. Tomēr, ja pašiem ar prāmi ikdienā jātiek Gaujai pāri, gadās visādi. Šoziem pārceltuve nestrādāja kopš decembra. Vēl maija vidū tā bija atvērta tikai kājāmgājējiem. Tātad pusgadu tā vietā, lai uz Līgatni brauktu 10 vai 15 kilometrus, mums nācās mērot 40 un vairāk kilometru caur Cēsīm vai Siguldu. Tā ir bezjēdzīgi tērēta degviela un nolietotas automašīnas. Tāpēc nav brīnums, ka aizvien mazāk kļūst to, kas vēlas Līgatnē meklēt darbu, neveidojas sadarbība starp abiem novadiem un uzņēmumiem, nav iespējams virzīt tūristu plūsmu. Garie apvedceļi kļuvuši par slogu visai plaša reģiona iedzīvotājiem. Bet ar to problēmu uzskaitījums vēl nav izsmelts. Kad starptautiskā projekta BalticClimate sešu valstu partneriem rādījām prezentāciju par prāmi, klimata eksperti jautāja, vai maz esam padomājuši, kas notiks ar prāmja satiksmi turpmāk. Klimata pārmaiņu scenārijs paredz, ka gada vidējā temperatūra celsies, būs izteiktāki sausuma periodi un pastiprināsies plūdu iespējas. Tas var nozīmēt vien to, ka prāmja izmantošana kļūs aizvien ierobežotāka. Tāpēc abu novadu Pārgaujas un Līgatnes BalticClimate projekta darba grupa sarīkoja pārnovadu apspriedi par to, kā saglabāt transporta kustību pāri Gaujai. Par tilta nepieciešamību abpus Gaujai runāts jau sen, tomēr šoreiz kopīgi ar abu novadu vadītājiem Hardiju Ventu un Aināru Šteinu tika pieņemts lēmums projekta ietvaros sākt konkrētu darbu pie izpētes, vides novērtējuma un tilta skiču projekta izstrādes. Vienlaikus jau kopš aprīļa vidus BalticClimate darba grupa centās izzināt arī iedzīvotāju viedokli. Abu Anita Kalniņa, sociālā dienesta vadītāja Pamatojoties uz Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Raunas, Pārgaujas, Vecpiebalgas novada gada 4. janvāra noslēgto novadu pašvaldību sadarbības līgumu, gada 11. februāra vienošanos par sadarbību ārējos sakaros Eiropas savienības programmas Aktīva iedzīvotāju dalība sociālās politikas veidošanā kopā ar Bad Liebenwerda pilsētu Vācijā, Bollate pašvaldību Itālijā un Latvijas pašvaldību savienību, sadarbības novadu sociālo dienestu vadītājiem bija iespēja apgūt labas prakses piemērus un iepazīties ar konkrētiem projektiem sociālās politikas jomā. Pirmais seminārs notika šā gada aprīlī Vācijā, tajā piedalījās sociālo dienestu vadītājas no Raunas, Līgatnes, Priekuļu un Amatas novadiem. Šā gada maijā Itālijas pašvaldībā Bollate piedalījāmies mēs, sociālo dienestu vadītājas no Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Pārgaujas novadiem. novadu interneta mājas lapās tika ievietota aptauja par to, kāds tilts būtu jābūvē. Atsaucība bija necerēti liela, un, kā izrādījās, abos Gaujas krastos domā līdzīgi krietni vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku bija pārliecināti, ka nepietiek vien ar kājāmgājēju un riteņbraucēju tiltu, bet vajadzīgs tilts visa veida satiksmei, arī sabiedriskajam transportam, tūristu autobusiem un smagajām automašīnām. Protams, vēl būtu jāizzina, cik lielai jābūt tilta kravnesībai, lai tas būtu noderīgs vietējiem uzņēmējiem. Kurp būtu jāvirza kokvedēju automašīnas? Vai tiltam vajadzīgas divas brauktuves, vai pietiktu ar vienu? Kurā vietā tilts būvējams vai tieši tur, kur tas atradies agrāk? Un kā satiksmes intensifikācija ietekmēs Gaujas Nacionālā parka neskarto dabu un klusumu, kas mums visiem tik svarīgs? Lai problēmu parādītu plašākai publikai, projekta ietvaros tika piesaistīta radošā grupa no Vides faktiem, kas intervēja abu novadu iedzīvotājus, uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus. Filmēšana notika arī 14. maijā, kad Līgatnē risinājās 5. tradicionālie pūtēju orķestru svētki. Vairāki orķestri muzicēja uz prāmja Gaujas vidū, krastā ziedēja ievas, ik pa brīdim pa Gauju aizslīdēja laivinieki, un koncerts izdevās tik emocionāls, ka Vides faktu radošā grupa filmēja, aizmirstot par visu ko citu pasaulē. Tā ir, ka prāmis ir vērtība, kas jāsaglabā. Bet līdztekus ērtām pārvietošanās iespējām pa tiltu. Pilnīgi iespējams, ka kustība pār tiltu prāmja pievilcību varētu vien palielināt. Pārceltuve šoziem (Līgatnes novada arhitektes Daces Gradovskas foto). Sociālo dienestu vadītāji apgūst ārvalstu pieredzi Saņemti palīglīdzekļi Pašvaldību darbinieki pieredzes apmaiņā Itālijā. Komandējuma laikā, programmas ietvaros, notika starptautiska mēroga pasākumi un semināri par sociāliem jautājumiem. Iepazinos ar iekļaujošo stratēģiju un pakalpojumiem ģimenēm un jauniešiem piepilsētas apkaimēs Bollates pašvaldībā, apmeklēju vecļaužu dienas centru un guvu starptautisku pieredzi vecļaužu integrēšanā sabiedrībā un viņu lomu pašvaldības sabiedriskajā dzīvē, piedalījos seminārā par imigrantu nodarbinātības un sociālo problēmu risināšanu Baranzates pašvaldībā. Mums bija iespēja satikt un uzklausīt dažādu mākslas novirzienu jauniešus un iepazīties ar viņu pieredzi un realizētiem starppašvaldību projektiem brīvā laika lietderīgā izmantošanā jauniešu centrā Fabbrica Borroni. 15. maija pēcpusdienā Pārgaujas novada Sociālajā dienestā viesojās Druvis Gredzens un nodibinājuma ADRA Latvija pārstāvji, kuri atveda dāvinājumu no Eriksonu ģimenes un Orebru pilsētas slimnīcas Zvierijā tehniskos palīglīdzekļus: divas funkcionālās gultas ar matračiem, divus naktsskapīšus, tualetes krēslu, ratiņkrēslus, staiguļus, kruķus. Šis ziedojums ir ļoti noderīgs, jo šobrīd normatīvie akti paredz samērā sarežģītu ceļu, lai nepieciešamības gadījumā cilvēks saņemtu vajadzīgos palīglīdzekļus un par tiem ir arī jāmaksā. Zviedru delegācija bija ieinteresēta apmeklēt arī pansijas Doktorāts iemītniekus un gūt priekšstatu par vecļaužu aprūpi sociālajā centrā, kā arī uzzināt par Sociālā dienesta iespējām sniegt mājas aprūpes pakalpojumu. Sociālais dienests saka paldies Druvim Gredzenam par organizēto labdarību un cer uz turpmāku sadarbību. Tilta atklāšana gadā (foto no Līgatnes iedzīvotāju arhīva). Garie apvedceļi kļuvuši par slogu plaša reģiona iedzīvotājiem. Pārgaujas novada skolas darbojas un sadarbojas Anita Lazdāne, Pārgaujas metodiskā centra vadītāja Vēja spārniem pagājis mācību gads. Tas Pārgaujas skolu kolektīviem aizritējis gan spraigā mācību darbā, gan bijis bagāts ar skolu dažādiem pasākumiem. Sagaidot valsts svētkus, visās skolās notika gatavošanās daiļrunāšanas konkursam. Raiskuma speciālajā internātpamatskolā - rehalibitācijas centrā novembrī bērni un skolotāji tikās daiļrunāšanas konkursā Tikai tēvu zeme dara mūs stiprus..., kurā skolu labākie daiļrunātāji skandēja savus izvēlētos darbus un priecēja pasākuma dalībniekus. Tradicionāli decembra sākumā Adventa noskaņās Stalbes vidusskolā pulcējāmies uz skolēnu radošo darbu lasījumiem. Pasākumā piedalījās 21 dalībnieks, lai apmainītos radošām idejām, parādītu savu veikumu un gūtu idejas turpmākiem darbiem. Lāčplēša dienai tradicionāli veltījām skrējienu Apkārt Rozulai, uz kuru šoreiz bija pulcējušies ļoti daudz dalībnieku. Prieks, ka skrien gan mazi, gan lieli, gan ģimenes. Ar gada iestāšanos sākām gatavoties mācību olimpiādēm. Februārī klašu matemātiķi tikās Matemātikas virpulī. Nācās parādīt gan sadarbības prasmes, bet arī stundās gūtās zināšanas un erudīciju. Kā uzvarētāji jutās visi. Marta sākumā Stalbes vidusskolas kolektīvs uzņēma Pārgaujas skolu komandas pasākumā Matemātika un vide. Skolotāji bija sagatavojuši ar matemātiku un vidi saistītus konkursus, eksperimentus, radošus uzdevumus. Mīļu un sirsnīgu tikšanos novada 2. klašu skolēni piedzīvoja Raiskuma speciālajā internātpamatskolā - rehalibitācijas centrā. Pasākuma laikā bērni tuvāk iepazina viens otru, veica uzdevumus radošajās darbnīcās, pavadīja jaukus brīžus rotaļās un spēlēs. Ar vecāku un skolu kolektīvu aktīvu atbalstu Pārgaujas skolu vecāku dienas tika organizētas gan februārī Straupes pamatskolā, gan aprīlī Stalbes vidusskolā. Mūsu mērķis bija vecākos radīt lielāku interesi par bērnu skolas dzīvi. Raiskuma pamatskola uzņēma 6. klašu latviešu valodas olimpiādes dalībniekus no visām skolām. Tā pulcēja labākos 6. klašu latviešu valodas zinātājus un bija kā ģenerālmēģinājums valsts ieskaitei. Maija pēdējās dienās klašu skolēni pulcēsies tūrisma rallijā Straupes pagasta Mārkulīčos, kas būs kā ieskaņa vasaras brīvlaikam ar spraigām sacensībām dažādu tūrisma elementu veikšanā un nobeigumā kopīgu pasēdēšanu pie ugunskura ar desiņu cepšanu. Paldies visiem skolotājiem un skolēniem par piedalīšanos, atsaucību un sadarbību pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Lai Jums visiem priecīga, saulaina un jauka vasara!

4 Valsts meža dienests iesaistās Meža dienu pasākumu rīkošanā Raimonds Mežaks, mācīts mežkopis Ziņas no Raiskuma pamatskolas Viduslaiku Livonijas diena Āraišos karakunga pavadībā Futbola turnīrs Skolotāja Dace Eihenbauma Ikvienam pilsonim jāveicina koku audzēšana, jo dzimtenei vajadzīgi arvien lielāki kokmateriālu daudzumi!, tā skan kāda no pagājušā gadsimta Meža dienu devīzēm. Raugoties uz pēdējā laika aktivitātes pieaugumu kokrūpniecības sektorā varam secināt, ka šī devīze tikpat labi skan arī mūsdienās un nemaz nav zaudējusi savu aktualitāti. Jo sevišķi tāpēc, ka mūsdienās nozāģēto koku pārstrādātāji izmanto gandrīz pilnībā. Pat zari un galos tiek lietderīgi izmantoti kurināmā materiāla ieguvei. Pavasaris meža nozarē jau daudzus gadu desmitus nav iedomājams bez koku stādīšanas un apkārtnes sakopšanas. Tas, ka Meža dienas ir sākušās apliecina katrs aktīvists, kurš devies dabā un veic kādu sabiedrībai derīgu darbiņu. Bebraines ir jāapsaimnieko Ļoti svarīga ir meža atjaunošana pēc cirsmas nociršanas, tomēr ne mazāk svarīgi ir uzzināt par to, ka kas mežaudzi varētu apdraudēt nākotnē un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nākamās paaudzes tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo koksnes apjomu un netiktu noplicināta mūsu dzimtenes bioloģiskā daudzveidība. Ziemeļvidzemes virsmežniecības Jumaras mežniecībā, kura ir viena no aktīvākajām valstī, pavasaris nav iedomājams bez dažādu Meža dienām veltītu pasākumu rīkošanu. Jau daudzus gadus mežniecības darbinieki rūpējas par to, lai notiktu nepārtraukta sadarbība ar Pārgaujas novadā esošajām skolām. Šogad pirmais pasākums veltīts meža aizsardzībai, jo tā tēma - Bebraines un to apsaimniekošana. Uz pasākumu ieradušies Jumaras mežniecības darbinieki un gandrīz divdesmit jaunieši un pedagogi no Straupes pagastā esošā pusaudžu kolektīva Saulrīti. Viens no idejas autoriem mežsargs Arnis Ozols skaidro, ka pats ir aktīvs mednieks un izprot situāciju ar bebrainēm Latvijā. Zinu, ka viens no galvenajiem iemesliem kāpēc mūsu valstī iet bojā koki ir paaugstināts ūdens līmenis. Protams to veidojot dambjus dara bebrs. To apliecina arī zinātnieki. Uzskatu, ka sabiedrībai par to ir jāstāsta un jārāda piemēri dabā. Šodien uz izglītojošo pasākumu esam uzaicinājuši jauniešus, kuri nākotnē iespējams saimniekos ģimenes mežā. Un viņiem par to noteikti jāzina, uzskata mežsargs Arnis Ozols. Pasākuma laikā dalībniekiem ir iespēja uzdot jautājumus Jumaras mežniecības mežzinim Jānim Rengam, kurš ir kaislīgs mednieks, un piedalīties mācīta mežkopja Raimonda Mežaka piedāvātajā jautājumu konkursā par bebriem. Neaizstājama ir jauniešiem dotā iespēja, talkā ņemot āķus un pat koku stādīšanai domāto Koļesova šķēpu, mēģināt nojaukt bebru dambi, tādējādi samazinot ūdens līmeni ūdenstilpē. Skolotāja Evija Tiltiņa un bērni uz dambja. Viens no aktīvākajiem šoreiz jelgavnieks Rūdolfs Vanags. Šis darbs viņu patiesi aizrauj. Jautāju par viņa pieredzi un vai viņš nākotnē plāno mācīties meža lietas. Iepriekš esmu redzējis bebru darbus un nedarbus Lielupē un citās vietās. Šoreiz arī man ir iespēja pacīnīties ar vairāk kā simts tūkstoši lielo bebru Latvijas bebru populāciju. Pats gan neplānoju mācīties mežsaimniecību, bet mani vairāk saista galdniecība, precīzāk sakot seno mēbeļu restaurācija. Tas man šķiet patiešām interesanti atgriezt jaunā dzīvē kaut ko, kas nolemts nebūtībai un sajust aizgājušo laiku elpu, stāsta audzēknis Rūdolfs Vanags. Kad bebru dambis nojaukts, jaunieši iepazīstas ar citiem koku aizsardzības paņēmieniem. Turpat blakus bebru mājai redzams, kā meža īpašnieks veicis potenciāli graužamo un aizgrauzto trīs desmitus gadu veco bērzu apsmērēšanu, ar jaunaudžu aizsardzībā pazīstamajiem līdzekļiem, Cervacol extra un Plantskydd. Kā pēdējais izglītojošā pasākuma objekts lapu koku-egļu audze, kurā izcērtot atvērumus veikta izlases cirte. Lai nodrošinātu stabilu meža nepārtrauktību, atvērumos pirms trim gadiem pusaudžu kolektīva Saulrīti jaunieši veikuši eglīšu stādīšanu. Eglītes ieaugušas, sasniedz jau pus metru. Tātad stādīts labi, bet šobrīd nepieciešama kopšana. Par pasākumu ļoti gandarīta ir skolotāja Evija Tiltiņa, kura noslēgumā izteica cerību, ka sadarbību ar Jumaras mežniecību neskatoties uz gaidāmajām pārmaiņām Valsts meža dienestā būs iespējams turpināt. Lelde Pole, skolotāja 19. maijā Raiskuma pamatskolas 6. klase pēc pēdējās valsts ieskaites matemātikā devās ekskursijā uz Āraišiem Livonijas ordeņa pils apmeklējums, IX gs. ladgaļu ezerpils apskate, Geidānmuižas vēsturiskās aktivitātes viduslaiku medības un kaujas mākslas tuvplānā. Ierodoties Āraišos mūs sagaidīja viduslaiku bruņinieks. Ļoti interesants stāstījums bija par Livonijas ordeņa pili, par dzīvi tajā. Vislabāk bērniem patika dažādās aktivitātes Geidānmuižā, jo paši varēja ne tikai skatīties un klausīties, bet arī izmēģināt roku šķēpa mešanā, loka šaušanā, cirvja mešanā mērķī, veidot uzbrukuma un aizsardzības ierindas ar pīķiem. Pašās beigās skolēni varēja ietērpties viduslaiku bruņās. Liels pārsteigums bija par bruņukrekla smagumu, kura svars ir 12 kg. Ekskursijas beigās skolēni nobaudīja līdzpaņemtās pusdienas bruņinieku dzīvojamās telpās. Ūsiņdienas svinēšana Solvita Lodiņa, folkloras skolotāja Raiskuma pamatskolas skolēni 10. maijā svinēja Ūsiņdienu klašu audzēkņi un vēl mazie 5-6 gadnieki saulainā un jau karstā rīta pusē devās uz netālo skolotājas Leldes Poles zirgu aploku. Smilšainais ceļš tā putēja no bērnu draiskajām kājām, ka likās skolotājām ir jāsavalda vesels kumeliņu bars. Mūsdienu bērni reti kurais zin, kas ir Ūsiņš. Arī pieaugušie dažkārt neko nezin par šīs dienas tradīcijām, jo reti kuram mājās ir zirgi vai citi lopi, kuri, zālei sadīgstot, būtu jālaiž pirmajos ganos... Nu braucam ar mašīnām un tie arī ir mūsu zirgi. Pār kalniņu Ūsiņš jāja Ar akmeņa kumeliņu; Tas atnesa kokiem lapas, Zemei zaļu āboliņu. Eij, Ūsiņ, labais vīrs, Jāj ar mani pieguļā; Es guntiņas kūrējiņš, Tu kumeļa ganītājs. Tā nu visi zirgu ganītāji laida zigus ganībās. Kad pavaicāju, kurš ir jājis uz zirga, tikai daži pacēla rokas... Kad sākām noskaidrot, kādās krāsās ir Leldes zirgi, izrādījās, ka no tā neko nesaprotam! Kurš dūkans, kurš bērs, kurš melnis, kurš dābolains? Ar Ūsiņdienas tradicionālo ēdienu pantāgu jau negāja labāk! Ilgi bērniem vajadzēja minēt, kamēr atminēja, ka tas ir tā pati omlete. Bet pantāga taisīšana uz ugunskura gan visiem padevās itin labi. Un kas to būtu domājis, ka sanāks tik garšīgi? Uz gāzes plīts tā nesanāk... Kamēr daži bērni ēda pantāgu, citi pirmo reizi kāpa mugurā apsedlotam zirgam un izbaudīja tā neparasto zvārgošanos no viena sāna uz otru, ejot pa ganību pļavu. Saule pieņēmās karstumā un nu tīri labi iederējās neliela rumulēšanās. Jau atkal sen aizmirsts vārds? Kas tā tāda? Nu vienkārša šļakstīšanās ar ūdeni! Tik karstā Saulē tas bija pat patīkami. Bet tradīcijas zinātāji šajā dienā atļaujas pat ūdens spaini uzgāzt otram virsū tad gan ir negaidīts pārsteigums! Pēc tā parasti sākas īstas rumulēšanās kaujas! Maija otrajā nedēļā Raiskuma pamatskolā notika futbola turnīrs 5.-9.klasēm. katras klases komanda izspēlēja ar citas klases komandu. Notika astoņas spēles. Vislabāk veicās 7.klases komandai. Ļoti varonīgi cīnījās mazākie -5.klase. Spēlēs līdzdalību ņēma arī klašu audzinātājas Kristīne Spale, Sigita Pole, un Inese Kalniņa. Paldies visiem par atsaucību! Ugunsdzēsēju un glābēju dienā Dagnija Pole, direktore 17. maijā Latvijā pirmo reizi tika atzīmēta Ugunsdzēsēju un Glābēju diena, kā arī svinēta ugunsdzēsības 146. dzimšanas diena. VUGD ielūdz uz Atvērto durvju dienu visās ugunsdzēsēju daļās un posteņos. Raiskuma pamatskolas skolēnu grupa apmeklēja VUGD Cēsu daļas depo. Tika sniegts muzikāls sveiciens svētkos. Brigādes komandieris Kaspars Dravants kopā ar maiņas brigādi iepazīstināja skolēnus ar ugunsdzēsēju un glābēju darba pienākumiem ikdienā, parādīja ekipējumu un paskaidroja kā tas pielietojams darba procesā. Ar interesi tika izmantota iespēja ietērpties ugunsdzēsēju kaujas tērpā. Skolniekiem ļoti liela interese bija par ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu. Vislielāko prieku sagādāja jaunā ugunsdzēsēju mašīna. Skolēni varēja iejusties ugunsdzēsēju lomā. Atvadoties katram tika uzdāvināts buklets 112 ar padomiem kā izsargāties un kā rīkoties nelaimes gadījumos. Mēs esam lepni, ka vairāku mūsu skolas esošo un bijušo audzēkņu tēvi strādā šajā bīstamajā, bet ļoti vajadzīgajā profesijā. Paldies viņiem!!! Bet mēs tā nedarījām, tik gājām rotaļās, padziedājām un pamēģinājām skriet tā, kā to dara paši zirgi. Tas bērniem, protams, patika vislabāk! Lecot klipatu klapatu solī, viss trokšņainais zirdziņu bars aizskrēja aiz lielā kalna ielejā pie apaļā dīķa. Un apturēt šos zirdziņus varēja tikai zaļganais dīķa ūdens... Pārlieku iejuties zirga tēlā, dažš skrējējs jau gribēja peldēt kā zirgs... Pēc tādas ganīšanās, atpakaļceļā vairs nemanīja nevienu skrējēju! Cits stenēja, ka neesot vairs spēka paiet, cits bija vienkārši izkāris mēli pār pleciem un elsoja kā ganību suns. Bet tad, kad sākām dziedāt ceļa dziesmas un iet ritmā, pamanījām, ka nez no kurienes ir atnācis spēks un nemanot mūs aizvedis atpakaļ uz skolu. Un kas tad tas priekšā zumzina resna bite, meklēdama pirmos pieneņu ziedus! Ūsiņš jāja pār kalniņu, Bišu stropi padusē. Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Nāc manā dārziņā, Nāc manā dārziņā, Bišu stropus aplūkot. Tā bērni svinēja Ūsiņdienu! Bet pieaugušie, labi iedziļinoties Ūsiņdienas tradīciju simbolikā, var atrast sevī gan spēka zirgus, gan melno dusmu zirgus, gan pelēko skumju zirgus un radošās enerģijas jeb iedvesmas bites, kuras vēlas iegūt laimes nektāru dzīves pieredzes puķēs. Atliek tik visu to sevī noganīt! Un ja kādi zirgi vai bites skrien pārāk strauji, tad labāk jāuzlej šim nevaldāmajam spēkam nedaudz ūdens jeb kā saka sakāmvārds jāatvēsina sakarsusī galva! Lai jauks un mīlīgs pavasaris un vasara! Un lai izdodas noganīt sevī visas domas un jūtas!

5 SKAISTĀKĀ DIENA MAIJĀ Elza Opincāne, Ivars Bruņinieks, Edgars Embergs (9. klase) Vakar mēs ieradāmies skolā, lai svinētu Pēdējā zvana dienu, un mums bija skaists svinīgais pasākums skolas zālē. Ļoti jauki un mīļi sveicieni no visām skolas klasītēm. Jauki vārdi no bijušās audzinātājas Daces Eihenbaumas un tagadējās audzinātājas Sigitas Poles, veiksmes vēlējumi eksāmenos no direktores un daudz, daudz prieka no ikviena, kas sevi pieskaita Raiskuma pamatskolas pulciņam. Pēc svinīgā pasākuma devāmies uz Siguldu. Pa ceļam redzējām brīnišķīgi dzeltenus pieneņu laukus, kas uzlaboja mūsu garastāvokli vēl vairāk. Brokastis Hesburgerā, klases dāvināto balonu palaišana gaisā lielisks svētku turpinājums. Pēc tam mēs devāmies uz boulinga zāli. Tur mums katram bija jāuzvelk speciāli apavi, ar kuriem mēs varējām spēlēt boulingu. Tad mēs sadalījāmies uz viena boulinga celiņa četri un uz otra celiņa pieci cilvēki, un mēs varējām sākt spēlēt. Spēle bija interesanta, gāja visādi, bet beigās jau visi pratām nosist ķegļus. Kā jauku pārsteigumu no audzinātājas Sigitiņas baudījām šampanieti, protams, Mežezeru, turpat boulinga zālē. Pēc kopīgi piedzīvotā, labi atpūtušies un mazliet noguruši devāmies mājās. Diena bija izdevusies! Visi šie jaukie mirkļi ir iemūžināti bildēs, protams, arī mūsu atmiņās uz visiem laikiem! Sakām lielu paldies mīļajai audzinātājai Sigitai Polei, jo bez viņas šis kopīgais pasākums nebūtu tāds! Lai mums visiem veicas eksāmenos! Viesošanās Spidebergā Agnese Kārkliņa, Dana Gaile No 13. līdz 16. aprīlim Straupes pamatskolas pārstāvji direktore Ligita Krūmiņa, angļu valodas skolotāja Dana Gaile, skolēni Agnese Kārkliņa, Sandra Rievīte, Hermanis Šteinbergs un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents viesojās sadraudzības komūnā Spidebergā, Norvēģijā. Skolēni dzīvoja ģimenēs pie bērniem, kuri jau iepriekš bija viesojušies mūsu skolā. Šo dienu programma bija ļoti interesanta. 14. aprīlī mūsu skolēni pavadīja skolā. Agnese šajā skolā jau bija viesojusies pirms dažiem gadiem, bet tagad tā bija pavisam savādāka, jo bija uzcelta no jauna. Šajā dienā bija paredzēti divi labdarības koncerti, kuros ar dziesmu uzstājās arī mūsu meitenes. Koncerti notika vakarā, bet pa dienu mūsu bērni kopā ar norvēģu bērniem gatavoja kartona Lieldienu olas, kuras pēc tam varēja nopirkt labdarības tirdziņā. Notika arī ģenerālmēģinājumi koncertam. Brīvajos brīžos bērni spēlēja futbolu, kā arī mūsu audzēkņi iemācīja norvēģiem spēlēt Straupes skolas nacionālo spēli Lupatu. Pieaugušajiem šajā dienā bija cita programma. Mēs apmeklējām Spidebergas pašvaldību, kur tikāmies ar mēri un izpilddirektori, kā arī iepazināmies ar pašvaldības departamentu darbību. Viesojāmies no jauna uzceltajā skolā, tikāmies ar tās vadītāju Magni, ar kuru apspriedām nākotnes plānus skolu sadarbības jomā. Pēc tam devāmies kultūrvēsturiskā izbraukumā pa Gunta Millere, Straupes pamatskolas folkloras kopas vadītāja Jebkuras tautas tradicionālā kultūra ir pamats tautas izdzīvošanai, lai vai kādi vēji pūš pāri. Diemžēl liela daļa mūsdienu ģimeņu tradīcijas cieņā vairs netur, jo nesaprot, ka tradīciju trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc ģimeņu saites tik viegli izirst, kāpēc arvien biežāk mūsos iemājo vienaldzība, agresija, depresija. Bieži vien pirmskola un skola ir vienīgās vietas, kur bērns var rast saskari ar tradicionālo kultūru. Priecājos, ka mūsu skolas vadība saprot, ka galvenā vērtība ir katras tautas kultūras unikalitāte iepretim vispārējam globalizācijas procesam. Mazliet par mums. Šogad folkloras kopā sākām visu no gala, jo nomainījās sastāvs. Iepazīt tuvāk savas tautas tradicionālo kultūru sāka 14 mazo klašu skolēni. Ko esam paveikuši gada laikā? Kuplinājuši pasākumus skolā. Plācī Lieldienās, priecājoties par Dzirkstelītes brīnišķīgajiem darbiem, izdziedājām pavasari, sauli, putnu atgriešanos. Reizi mēnesī piektdienās braucam pilnveidot sevi uz Danču vakaru pie draugiem folkloras kopas Putni Lēdurgā. Paldies, paldies vedējam Mārim Šķesterim. Piedalīšanās konkursos. - Stāstnieku konkurss: Pusfinālā iegūtie tituli: Megija Alksne Dižais stāstnieks (1.v.), STRAUPES PAMATSKOLAS ZIŅAS Spidebergu. Uzzinājām, ka Spidebergā ir notikuši ļoti ievērojami vēsturiski notikumi apmeklējām ēku, kur kādreiz Zviedrijas un Norvēģijas karaļi ir parakstījuši miera līgumu. Viesojāmies arī Vollene lauku sētā, kas ikdienā ir dienas rehabilitācijas centrs bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Šeit viņi veic dažādus kokapstrādes un lauksaimniecības darbus. Bērniem un jauniešiem dažkārt mācības notiek mežā, kur viņi pavada visu dienu. Vakarā visi satikāmies interešu centra hallē, kur notika koncerti. Kāpēc divi koncerti? Tāpēc, ka bija ļoti liels apmeklētāju skaits, kas bija iegādājušies biļetes, un visiem lielajā hallē nepietika vietas. Koncertā bērni dejoja, dziedāja, kā arī spēlēja īsas lugas, kurās bija iesaistīti fragmenti no latviešu izrādēm. Koncerta uzrunu norvēģu meitenes teica arī latviski. Pasākums bija ļoti emocionāls un skaists. 15. aprīlī visi devāmies uz Oslo, kur uzkāpām uz jaunās operas jumta, no kuras paveras skaists skats uz pilsētu. Apmeklējām Holmaholenas tramplīnlēkšanas stadionu, kur apskatījām slēpju muzeju, uzbraucām ar liftu tramplīna augšā, kā arī bērni simulatorā izbaudīja tramplīnlēcēja sajūtas. Pēc tam apskatījām Vīgelanda skulptūru parku. Noslēguma vakaru pavadījām Vollene lauku sētā, kur vakariņojām un kopā dziedājām. Spidebergā mēs pavadījām ļoti aizraujošas un iespaidiem bagātas dienas. Šo laiku par mums visiem ļoti rūpējās skolotāja Marta un pašvaldības pārstāve Grete, kuras jau vairākkārt ir viesojušās Straupē. Folklora Straupes pamatskolā Ieva Stūriņa Dižais stāstnieks (1.v.), Kārlis Rudzītis Lielais stāstnieks (2.v.). - Dziedātāju (teicēju) konkurss: Tomass Otto Abzalons Lielais dziedātājs (2.v.) Amanda Martinsone Mazā dziedātāja (3.v.) Samanta Zariņa Mazā dziedātāja (3.v.) Linda Rudzīte Mazā dziedātāja (3.v.) - Stāstnieku fināls Rīgā: Megija Alksne Lielais stāstnieks (2.v.) Ieva Stūriņa Mazais stāstnieks (3.v.) Paldies, paldies vedējiem Aigaram Abzalonam, Raivo Rudzītim. Vidzemes novada folkloras pasākumā skatē Koknesē izdziedājām republikas noteikto tēmu Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā. Mūsu izpētes tēma un ciema kukulis bija medus. Cildinājām mūsu puses dravniekus Tomasa un Ellas opīšus Otto Abzalonu un Mārtiņu Kraukli. Saņēmuši pateicību par veiksmīgu tēmas izpēti vietējo tradīciju kontekstā 21. un 22. maijā devāmies uz Bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālo sarīkojumu Pulkā eimu, pulkā teku, šogad Vidzemē Krimuldas novadā Lēdurgā un Turaidā. Paldies, paldies skolas direktorei, Ligitai Krūmiņai par finansiālu atbalstu; vecākiem par zeķīšu, saktiņu, lentīšu un pastaliņu iegādi; skolotājai Laurai par līdzi braukšanu, pieskatīšanu, ģērbšanu, fotografēšanu, pirmā instrumenta blokflautas (stabulītes) spēlēšanas iemaņu mācīšanu. Protams, paldies bērniem par pirmo izturības pārbaudi. Mātes dienas koncerts Elita Pakalne, skolotāja Izskanējis vecajā skolas zālē, kas šoreiz vecākus sagaidīja jaunā ietērpā. Beidzot skolas zāle ir ieguvusi skatuvi. Priecē jaunie krēsli, kas izskatās gluži kā pilij piederoši. Tam visam pēdējā dienā tapa arī pieskaņoti aizkari. Bērni bikli, bet ar lepnumu kāpa uz skatuves priecēt māmiņas, jo nu viņus varēja redzēt ļoti labi. Folkloras grupa iedziedāja pavasari, piesaucot Putnu māti, Ūdens māti, Meža māti utt klašu koris skanīgās dziesmas veltīja ne tikai vecākiem, bet gatavojas arī koncertam Cēsīs 27. maijā. Skatuvi droši ierībināja klašu tautisko deju dejotāji, ritmikas grupas, stepa dejotāja Agnese Anna Pastare. Izjustas, mīļas dziesmas veltīja 8. klases meitenes Sandra Rievīte, Agnese Kārkliņa un Madara Lase. Grupa vides projekta dalībnieku parādīja savu konkursa veikumu. Skolēnu pulku papildināja arī nākamie pirmklasnieki ar dziesmu Māmiņai. Izstādē vecāki varēja apskatīt mājturības un amatu mācības stundu veikumu. Kā turēt māju? Leons Staris, amatu mācības skolotājs Jaunu tehnoloģiju, ekonomisko grūtību un politisko pretrunu laikmetā par mierīgu darbu arī skolā nevar sapņot. Mācību priekšmetam mājturība un tehnoloģijas programma paredzļoti piesātinātu un dažādu zināšanu un prasmju apguvi, attiecīgi prasot ļoti labi nodrošinātas darba vietas ar iekārtām, speciāliem galdiem, instrumentiem, materiāliem. Pie tam zēniem un meitenēm šīs mācību vietas atšķiras, nosakot divas paralēlas mācību klases darbnīcas. Zēniem klasē jāapgūst teorētiski un praktiski kokapstrādes pamati, ieskaitot koka virpošanu, elementāru izstrādājumu izgatavošanu mājas apstākļos. Tiek dotas pamatzināšanas par materiālapstrādi, atslēdznieku darbiem. Jārada priekšstats par grafisko valodu, rasējumu lasīšanu, mērīšanu, aizzīmēšanu, materiālu taupīšanu, jaunajiem sadzīves un ražošanas materiāliem, līdzekļiem. Zēniem jāzina uzvedības kultūra, apģērba kultūra, galda klāšanas noteikumi, veselīga uztura mācība, darba, elektro un ugunsdrošība. Jāprot iekārtot droša un parocīga darba vieta ar pareizi novietotiem instrumentiem. Citiem vārdiem sakot skolēni mācās zināšanas un iemaņas, kā turēt sabiedrisko un savu mājsaimniecību, jo viņu paaudzei vēl daudz būs jāizdomā un jāizgatavo savām rokām, servisu un amatnieku pakalpojumi vēl ilgi būs vienkārši par dārgu. Mājturības nodarbībām nav tikai praktisku lietu izgatavošanas loma vien. Pirmkārt, mācāmies domāt, iepazīstam dažādus materiālus un instrumentus, kas daudziem var noderēt nākamās profesijas izvēlē. Praktiskā darbošanās pie ēvelsola vai skrūvspīlēm prasa zināmu veiklību, fizisku Skolotāju sasniegumi Elita Pakalne, skolotāja Aizritējis ESF darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība apakšaktivitātes Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācija apstākļos 4. posms. Tas ilga no janvāra līdz aprīļa beigām. No Straupes pamatskolas projektā 3. kvalitātes pakāpi ieguva skolotājas Evija Tiltiņa un Laura Silicka. 4. kvalitātes pakāpi, sagatavojot dokumentu un pierādījumu kalnus, ieguva Ligita Krūmiņa, Ina Bogomola un Elita Pakalne. Skolotājām bija jāraksta sava darba pašvērtējums, jārāda skolas vai novada vērtēšanas komisijas pārstāvim trīs mācību stundas. Skolas administrācijai pēc mapju izskatīšanas un pārrunām ar skolotājām bija jādod savs vērtējums. Vēl šajā mācību gadā 3. kvalitātes pakāpi ieguvusi skolotāja Gunta Millere un 2. kvalitātes pakāpi Aiva Gūtmane. 1. posmā 2. kvalitātes pakāpi ieguva Laila Lamberte, bet 3. pakāpi Biruta Boze. piepūli un racionālu paņēmienu meklēšanu. Mājturībā praksē pārbaudām arī citās mācībās apgūto. Pēdējos gados par zēnu amatu mācības darbnīcu un iespēju gatavot praktiskas vai greznumlietas interesējas meitenes, un daudziem zēniem par piemēru prot kokapstrādes pulciņa nodarbībās izgatavot jaukas un visai komplicētas lietas. Skolēnu gatavotos priekšmetus jau daudzus gadus rādām izstādēs Ziemassvētkos un mācību gada noslēgumā /11. mācību gadā Straupes pamatskolā radītas zēnu un meiteņu mājturības mācīšanai samērā labi aprīkotas darba vietas, lai pilnībā izpildītu programmas prasības. Vienīgā problēma mazā telpu platība. Ļoti jādomā, kā parocīgi darbnīcu pārkārtot dažādiem uzdevumiem. Ne velti tiek izmantoti pārsvarā pārvietojami, nevis stacionāri galdi un darbarīki. Darbnīcā vienlaicīgi var strādāt 8 zēni. Aprīkojuma iegādei vairākus tūkstošus latu atvēlēja Pārgaujas novada pašvaldība. Tas ļāva iegādāties jaunus ēveļsolus, skrūvspīles, elektro, rokas un mehāniskos instrumentus, koka virpu, galda urbmašīnu. Īpaša veiksme bija Holandes sponsoru piesaistīšana ar noteiktu mērķi uzlabot skolēnu praktiskās darbošanās iespējas mājturībā. Par dāvinātajiem līdzekļiem tika nopirktas iekārtas, ar kurām var sagatavot nepieciešamos materiālus stundu darbam, dažādot skolēnu darbību. Zēnu darbnīca papildinājās ar koka virpu, zeimeri, finierzāģi, īpašu ēvelēšanas darbgaldu, skaidu nosūcēju. Meitenes ieguva mikroviļņu krāsni, cepeškrāsni un citas mājturības ierīces. 9. klases zēni ar labvēlīgu skaudību piedalās iekārtu montēšanā un izmēģināšanā, jo jaunākajām klasēm praktiskās nodarbības būs interesantākas, bet absolventi būs jau prom.

6 Māmiņdiena Rūķītī Hanzas dienas Kauņā izskanējušas Inese Kate Kadiķe, SA praktikante domē Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā norisinājās 31. starptautiskās Hanzas dienas. Tajās piedalījās arī Straupes pagasta pašdarbnieki Straupes pagasta jauktais koris, vecākās paaudzes deju kolektīvs Munsturis, vidējās paaudzes deju kolektīvs Straupe, jauniešu deju kolektīvs Idumeja. Mūsējo delegācija bija iespaidīgākā 80 dalībnieki. Straupes korim liels gods bija uzstāties Kauņas katedrālē, tur diriģentes Artas Zundes vadībā koris izpildīja desmit dziesmas ne tikai latviešu valodā, bet arī latgaļu dialektā. Uz svētku skatuvēm mūsējiem bija trīs uzstāšanās bija sagatavots krāšņs deju un dziesmu koncertuzvedums. Paralēli kultūras programmai notika Hanzas tirgus. Straupes stendā varēja nogaršot Intas Ekertes maizi, Otto Abzalona medu un PKS Straupe ķimeņu sieru. Vēl stendā darbojās mākslinieki un amatnieki Baiba Rasa, Jānis Balodis un Aivars Kerliņš. Oficiālo delegāciju tikšanās no mūsu puses pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš un deputāts Uldis Ezers. Pacēlums, ko Hanzas dienas ienes dalībnieku sirdīs ir neaprakstāms! Tā ir atkal redzēšanās, kontaktu dibināšana teica Imants Kalniņš. Nākamās 32. starptautiskās Hanzas dienas notiks Vācijā. Ingrīda Balode, PII Rūķītis vadītāja Māmiņdienas pasākumā 6. maija pēcpusdienā pirmsskolas mazie Rūķīši aicināja savas māmiņas un vecmāmiņas uz ģimenes svētku koncertu. Deklamēja dzejoļus un tautasdziesmas, dziedāja skaistas dziesmas, dancoja lustīgas dejas. Priecēja klātesošos ar skanīgu koncertu. Bērni apsveica savas māmiņas un vecmāmiņas ar pašu izaudzētiem saulespuķu podiņiem un narcišu pušķiem no puķu audzētājas Gunas Rukšānes dārza. Liels paldies Gunai par ilggadēju atbalstu un sadarbību! Vēstis no Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra Skolēnu Draudzības forums Kauņā Līga Taimiņa, 8.a.klase No 13. līdz 15.maijam 12 mūsu skolas skolēni no 5. 9.klasei piedalījās Baltijas valstu speciālo skolu skolēnu Draudzības forumā Kauņā. Gadskārtējā tikšanās ar draugiem igauņiem no Haapsalu un lietuviešiem Kauņas bija ļoti gaidīta un sapņos izsapņota. Divas dienas notika sacensības dažādos sporta veidos; katra komanda sacentās no sirds un rādīja ko spēja. Pirmā diena pagāja ātri, daudz sporta veidu: šautriņu mešana, dambrete, volejbols un basketbola metieni. Otrā dienā vieglatlētikas sacensības, galda teniss un ekskursijas pa pilsētas skaistākajām vietām, vakarā pašu skolēnu sagatavotais koncerts un diskotēka. Kopvērtējumā ieguvām otro vietu. Sapratām, ka ar jauno mācību gadu jāsāk trenēties volejbolā un galda tenisā vēl nopietnāk. Visiem bija žēl šķirties, bet priecēja tas, ka nākošo gadu maijā tiksimies atkal. Un šoreiz jau mūsu skolā. Dzimšanas diena VUGD Amanda Vaičule un Lolita Bērziņa, 5.a klase Vai esi kādreiz apmeklējis ugusdzēsēju depo, turējis rokā šļūteni, sēdējis ugunsdzēsēju mašīnā un runājis ar īstu ugunsdzēsēju? Nē? Mēs, 5.a klases skolēni, gan. 17.maijā Latvijā tiek pirmo reizi atzīmēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena un ugunsdzēsība Latvijā svin savu 146. dzimšanas dienu. VUGD ielūdza mūs uz Atvērto durvju dienu Cēsu ugunsdzēsēju depo. Ēka, kurā strādā ugunsdzēsēji, ir celta 1937.gadā. Mēs uzzinājām, ka dienā ugunsdzēsējiem ir vidēji četri izsaukumi. Ja šāds izsaukums ir, tad 45 sekunžu laikā jābūt apģērbtiem spectērpos un gāzmaskām pie rokas. Lauris pamēģināja uzvilkt gāzmasku. Cik tas jocīgi izskatījās! Un elpot arī esot bijis grūti. Ugunsdzēsēji ne tikai dzēš ugunsgrēkus, bet arī piedalās glābšanas darbos. Interesantākais glābšanas gadījums pavasarī bija jāglābj alnis, kurš bija ielūzis ledū Gaujas upē. Lai kļūtu par ugunsdzēsēju, ir jābūt vecumā no 18 līdz 40 gadiem, ar vidējo izglītību. Darba prasības šiem speciālistiem ir ļoti stingras un tās obligāti jāievēro. Mūsuprāt, ugunsdzēsēju darbs ir ļoti grūts un arī atbildīgs. Ciemos pie rakstnieka Kārļa Skalbes A.Tīlika, latviešu valodas un literatūras skolotāja 18. maijā mūsu skolas labākās pasaku rakstītājas devās uz starpnovadu literāro sacerējumu klātienes konkursu plenēru Vecpiebalgā, rakstnieka K.Skalbes memoriālajā muzejā Saulrieti. Jau iepriekš, izpētot konkursa nolikumu, uzzinājām, ka dalībnieki pasakas rakstīs brīvā dabā, baudot K. Skalbes muzeja apkārtnes burvību. Žēl, ka laika apstākļi mums to darīt neļāva, un rakstīšana notika muzejā. Domas raisījās viegli, jo arī muzeja telpas radīja patīkamu noskaņu. Es rakstīju pasaku Apburtā ābola noslēpums un ieguvu 3.vietu. Par to esmu ļoti priecīga. Varējām arī aprunāties ar rakstnieci Ingūnu Baueri, iepazīties ar muzeju, materiāliem par rakstnieku Kārli Skalbi un apēst gardu kliņģeri, tā sarunā pēc pasākuma atzīst 7.a klases skolniece Samanta Alde. Īpašu atzinību izpelnījās Karīnas Reķes pasaka Apburtās stīgas noslēpums. Gandarījums par paveikto, dzirdēto un redzēto bija visiem dalībniekiem. Pirms došanās uz Kauņu. Cēsu pulka skolnieku rotas piemiņas karogs Māra Buša, Stalbes vidusskolas skolotāja Drīz būs pagājis trešais mācību gads kopš Stalbes vidusskola piedalās Cēsu pulka skolnieku rotas piemiņas karoga kustībā. Kustības mērķi ir saistīti ar patriotisko audzināšanu. Kustībā ir iesaistījušās 10 Vidzemes vidusskolas un ģimnāzijas, no kuru audzēkņiem gadā izveidojās Cēsu pulka skolnieku rota. Mēs, Stalbes vidusskolas, kustībai pievienojāmies 2008./09. māc.g. un jau otrajā gadā ieguvām piemiņas karogu savā glabāšanā gada maijā to nodevām tālāk Valmieras Valsts ģimnāzijai. No mūsu skolas, protams, neviens nebija skolnieku rotā, bet Stalbē un tās apkaimē cīnījās Igaunijas Republikas Vīlandes skolnieku rota, tāpēc mēs tikām uzaicināti piebiedroties kustībai. Pēc igauņu skolnieku rotas parauga veidojās Cēsu pulka skolnieku rota. Katru gadu pavasarī aprīļa mēnesī kustībā iesaistītajās skolās viesojas komisija, kas vērtē skolas un skolēnu devumu patriotiskajā audzināšanā. Komisiju vada admirālis G. Zeibots un tajā piedalās gan Jaunsardzes centra, gan Cēsu instruktoru skolas, gan pašvaldības pārstāvji. Komisija iepazīstoties ar mūsu skolā darīto, to novērtēja ļoti atzinīgi. Protams, bija ieteikumi, ko vajadzētu darīt turpmāk. Patriotiskā audzināšana skolā notiek, galvenokārt, trīs virzienos: tradicionālie ikgadējie pasākumi, aktuālie pasākumi attiecīgā mācību gadā un pētnieciskais darbs par gada brīvības cīņām. Kā ik gadu esam piedalījušies Lāčplēša dienas skrējienā Apkārt Rozulai, kopā ar pagasta iedzīvotājiem devāmies Lāčplēša dienas lāpu gājienā uz piemiņas akmeni Vīlandes skolnieku rotai. Esam piedalījušies novada rīkotajos pasākumos 18. novembrī un 4. maijā. Janvārī skolā notiek barikāžu piemiņas pasākumi. Tradicionāli skola rīko labdarības koncertu, kur savāktos līdzekļus izmanto, lai apciemotu vientuļos pagasta pensionārus. Labdarības pasākumus ļoti atzinīgi novērtēja komisija. Šajā mācību gadā esam tikušies ar Saeimas deputātiem I. Parādnieku un J. Dombravu. Pie mums viesojies Cēsu muzejs ar interaktīvo spēli par brīvības cīņām. Pavasarī skolā viesojās skolas absolvents NBS pārstāvis D. Gudermanis, kas iepazīstināja jauniešus ar savām gaitām Afganistānā. Sadarbībā ar Vīlandes muzeju ieguvām materiālus par Igaunijas brīvības cīnītāju gaitām Stalbē un tās apkārtnē. Materiāls ir ļoti plašs, tas aptver visu Pārgauju. Ar pašvaldības atbalstu esam iztulkojuši no igauņu valodu tos materiālus, kas attiecas uz Stalbi. Neliels ieskats par brīvības cīņām pagastā, tika nopublicēta arī Stalbes grāmatā. Vācot materiālus par Daibes skolu, nejauši uzgājām informāciju par skolotāju H. Priedīti, kurš bijis Cēsu pulka skolnieku rotas kareivis. Nākošajā mācību gadā jāturpina apkopot informāciju par viņu. 26. maijā Valmieras Valsts ģimnāzija nodos piemiņas karogu O. Vācieša Gaujienas vidusskolai, pie kuras glabāsies tas 2011./2012. mācību gadā. Pasākumā piedalīsies mūsu skolas jaunieši, kuri startēs gan militārās stafetēs, gan erudīcijas konkursā. Kopā ar pārējām skolām piedalīsies gājienā un pieminekļa veltītu Cēsu pulka skolnieku rotas dibināšanai atklāšanā. Iespējams, ka ar nākošo mācību gadu skolu skaits, kas piedalās kustībā palielināsies, jo ir vidusskolas, kas izteikušas vēlmi iesaistīties šajā skolēniem tikt nozīmīgā kustībā.

7 Stalbes pavasaris 2011 aizvadīts Grieta Grosberga, senioru festivāla organizatore Senioru kolektīvu festivālā Stalbes pavasaris 2011 piedalījās dziedātāji un dancotāji no Taurenes, Ģikšiem, Līgatnes, Cēsīm, Mārsnēniem, Priekuļiem, Valmieras, Salacgrīvas, Staiceles, Lēdurgas, Limbažiem, Straupes un Stalbes, kopā 17 kolektīvi. Gatavojoties festivālam, ik pavasari tiek piedomāts, kā interesantāk veidot pasākuma norisi. Tā kā dalību pieteica ap 180 dalībnieki, tad šis festivāls sevi pieteica ar kolektīvu gājiena goda apli līdz Pārgaujas novada pašvaldībai un kultūras namam, skanēja dziesmas un uzmundrinoši kolektīvu sveicieni. Dalībnieku sejās rotājās līksme un prieks par atkalredzēšanos. Vai kolektīvu gājiens būs dzīvotspējīgs? To rādīs nākotne? Lai viss izdotos kā iecerēts tika saņemts līdzcilvēku atbalsts. Tāpēc vissirsnīgākais paldies: Pārgaujas novada pašvaldībai, it īpaši priekšsēdētājam Hardijam Ventam; Z/s Ūdensrozes zivkopim Ilgonim Zaļaiskalnam; I/U Logu pasaule līdzīpašniekam Sandim Kalniņam; I/U MJ Roze līdzīpašniekam Jānim Laugam; PKS Straupe valdes priekšsēdētājam Imantam Balodim un Janai Velvelei par pavasarīgi saulaino siera rituli; koncerta programmas vadītājai Nairai Martinsonei; solistei Zanei Jānelsiņai; Elīnai Gulbei, jauniešu deju kolektīvam Idumeja un tā vadītājai Gintai Berķei; koncerta programmas apskaņotājai Andai Tomsonei; kultūras darba organizatorei Ņinai Ozoliņai, un ikvienam, kurš piedalījās pasākuma tapšanā. Pateicoties labvēļu atbalstam kondetorijā I/U Aijas Kūkas tika izcepta 20 kg smaga torte ar visām notīm ansambļa Dzīvotprieks 5 gadu jubilejai. Tika aizdegtas 5 sveces, dziedāta apsveikuma dziesma un ansambļa pieci dziesmoti gadi tika atzīmēti ar skanīgiem vēlējumiem. Ar interneta starpniecību no kolektīviem tiek saņemti pateicības vārdi, tos līmēsim kultūras nama viesu grāmatā. Paldies visiem, kuri apmeklēja pasākumu! Talko arī Stalbē Mirdza Šulca Saulainajā 30. aprīļa sestdienā, kad notika Vislatvijas talka, arī Stalbes centrā neliels cilvēku bariņš uzsāka apkārtnes sakopšanas darbus. Tika grābtas, lapas, zāģēti zari, lasīti atkritumi. Pašiem sakoptā vidē patīkamāk uzturēties. Visvairāk atkritumus ap Stalbes dīķi salasīja komunālās saimniecības vīri Edgars Pelšs, Lauris Ābols, Sergejs Sbitkins, Dmitrijs Fjodorovs, kuriem pievienojās Aivis Ādminis un Agris Rieksts. Kas tikai netika atrasts madrači, riepas, konservu kārbas, pudeles. Atrastie atkritumi tika salasīti maisos, kurus norādītajā vietā aizgādāja Aivars Ābols. Ar lielu prieku un entuziasmu lapas grāba talcinieki Baiba Silicka, Samanta Bērziņa, Kristiāns Silickis, Nadīna Stalaža, Niks Sičiks, Kristaps Treiliņš, Melita Treiliņa, Krista Lauga, Aira Lauga, Lidija Vanka, Ināra Ābola, Ina Mieze, Vineta Mieze, Linda Liepa, Gunta Liepa, Antra Sarapova, Irita Rudzīte, Daina Rudzīte, Ingrīda Balode, kura paspēja arī talciniekus iemūžināt fotogrāfijās. Lai lapas tiktu nogādātas ugunskurā un sadegtu rūpējās Ingars Šūmanis, Ingus Balodis un Ričards Lauga. Un kādi prieki vismazākajam talciniekam Mikam Rainskim, kuru Ričards uz plēves un lapu kaudzes izvizināja cik ātri vien iespējams. Vakarā ugunskurus pārbaudīja Jānis Lauga. Jubilejas koncerts Straupes bibliotēkā Dzīvotprieks 5 gadu jubilejā kopā ar Aivaru un Ievu Lapšāniem. Dzied, bāliņi, skaistas dziesmas, ved māsiņu padancot! Ausma Dzintare senioru jauktā ansambļa Dziesmotā skatuve vadītāja Ar šādām dzejas rindām saņēmām ielūgumu piedalīties dziesmu un deju festivālā Stalbes pavasaris. Šogad 1. maijā tas notika jau ceturto reizi. Mēs Valmieras pagasta jauktais vokālais ansamblis piedalījāmies trešo reizi. Tas mums sagādāja patiesu prieku. Šeit mēs satiekamies ar saviem dziesmu draugiem, kā arī patiesu prieku vērojam senioru dāmu enerģiskos deju priekšnesumus, rodam jaunas ieceres un gūstam labu pieredzi. Šī gada festivāls bija veltīts 4. maija svētkiem, tāpēc koncerta sākumā dziedātā kopdziesma Daugavas krastā izskanēja īpaši izjusti. Tai sekoja mūsu ansambļa dalībnieka Ivara Brieža apsveikums. Viņš gadā bija AP deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarību. Tad mijās dziesmas ar dejām un beigās kārtīga balle. Paldies šī pasākuma organizatorei Grietai Grosbergai par uzaicinājumu piedalīties! Novēlam tikpat lielu enerģiju un izdomu nākamajā gadā, jau piektās jubilejas festivāla organizēšanā. Paldies par sirsnīgo uzņemšanu! Aicinājums mācīties dejot! Somu vai somu pirts? Jautras nostaļģijas gaisotne par aizgājušiem laikiem noritēja 14.maija vakarā Plāča kultūras namā. Tur amatierteātris Sapņojums skatītājiem nodeva pirmizrādi, Ž.Grīvas satīrisko komēdiju 2 cēlienos Somu pirts. Lomu sadalījums perfekts, aktierspēle tāda, ka grūti bija uzminēt uztraukums, aktieriska pauze vai scenārijs. Galveno lomu tēlotāji savos varoņos bija iejutušies ar pilnu atdevi: izteiksmīga un pārliecinoša runa, atraktīva saspēle, jāsaka atklāti, vismaz es to nebiju gaidījusi. Tiešām smieklīgi un aizraujoši atcerēties kā padomju laikos risinājās darba un sadzīviskie notikumi un situācijas. Ja kāds vēl nav izrādi redzējis, iesaku sekot līdzi reklāmai, jeb interesēties pie režisores Ināras Baltgalves, kad un kur to izrādīs. Lomās darbojās: Alfs Lapsiņš, Anita Millere, Sarma Zirne, Zigrīda Krūmiņa, Agris Mārtiņjēkabs, Jānis Tučs (juniors), Valentīna Ferbera, Jānis Šulcs, Lūcija Skrīvere, Maija Katkēviča, Andris Grīnbergs. Dekorāciju autore Daiga Kreitūze, skaņu meistars Kalvis Kreitūzis. Aicinām dejotgribētājus (bez vecuma ierobežojuma) uz moderno deju (valsis, tango, kviksteps, čača, samba, rumba un džaivs) un modes deju (salsa, bačata un Argentīnas tango) nodarbībām! Pirmā nodarbība notika 24. maijā plkst Raiskuma tautas namā Auciemmuižā. Nodarbības vadīs deju skolotāja Sanita Ceriņa. Sīkāka informācija pa tālruni Sanitai Ceriņai vai Ņinai Ozoliņai (kultūras pasākumu organizatore). Gunta Blaumane, bibliotekāre Grāmata ir antropoloģisks fenomens, pēc savas būtības līdzvērtīgs riteņa izgudrošanai grāmata ir pārvietošanās līdzeklis pieredzes telpā ar ātrumu, kas vienlīdzīgs lapaspuses pāršķiršanas ātrumam. / I. Brodskis / Grāmatas ir tās, kuras šobrīd tik bieži tiek noliktas malā, jo tik reti sanāk palasīt. Kaut gan ir cilvēki, kas vienu grāmatas pusi var lasīt mēnešiem ilgi un tad, vienā mirklī, otru pusi izlasa vienas nakts laikā. Grāmatas ir lieliskas iedvesmotājas, tajās var aizklīst tālu, tālu sapņu pasaulē. Brīžiem tas ir tik skaisti, brīžiem pārāk skarbi. Un sapņi ir tie, kas bieži vien pasargā no dzīves realitātes... vai jābūt grāmatai, kuru jālasa brīžos, kad tukšums galvā? Atbilde lai rodas katrā no jums. No kreisās: Juris Krūze, Gunta Blaumane, Māris Šķesteris, Jānis Gabrāns. Ir pagājis atkal viens gads un Straupes bibliotēka svin savu gadskārtējo jubileju. Šogad koncertā Ai, pavasar, ai, pavasar, Tu visiem sirdis dullas dar... bibliotēkā viesojās Juris Krūze un Jānis Gabrāns. Mūziķis un komponists Juris Krūze komponē mūziku Cēsu Tautas teātra izrādēm, dzejas uzvedumiem un muzicē saviesīgos vakaros. Savukārt Jānis Gabrāns mums pazīstams kā laikraksta Druva korespondents. Laiks paskrēja ātri veselīga humora un skanīgu dziesmu piepildīts. Ceru, ka visi, kas mīl bibliotēku, grāmatas, jutās atpūtušies, priecīgi un patiesi gandarīti par kopā pavadīto pēcpusdienu. Mūsu visu, koncerta apmeklētāju vārdā, lielu paldies gribu pateikt uzņēmējam Mārim Šķesterim, bez kura materiālā atbalsta šī pasākuma nebūtu. Gaidīti visi, lieli un mazi, Straupes bibliotēkas telpās un grāmatu pasaulē, un protams kopā gaidīsim nākamā gada maiju un jaunus svētkus.

8 29. maijā Ikšķilē Senioru kolektīvu sadancošanās Piedalās Straupes pagasta senioru deju kolektīvs,,munsturis 1. jūnijā Stalbes tautas namā Pasākums novada sekmīgākajiem skolēniem,,labinieki 3. jūnijā plkst Rozulas tautas namā Latviešu mākslas filmas,,dancis pa trim pirmizrāde Galvenajā lomā M. Freimanis. Plkst Projekta,,Skaņu un gaismu pasaulē atklāšana prezentācija. Ieeja Ls 1,- 4. jūnijā Raiskuma tautas namā Raiskuma pagasta amatierteātra,,punkts uz I izrādes,,šujam, griežam, pletējam pēdējā izrāde. Zāles, nezāles... Guna Rukšāne Lielais šīpavasara sausums lika raukt ne vienu vien bažīgu rievu lauksaimnieku pierēs. Lauki izžūst pavasara vējā un saulē neparastā ātrumā. Kur vien skaties aiz sējmašīnas gaisā ceļas putekļu mākonis. Kas gan tādā sausumā var sadīgt un tad ik dienu tika vērotas debesis, vai tad nu nenāks kāds lietus mākonītis, kas nesīs veldzi, tik nepieciešamu gan lielajiem laukiem, gan mazajiem piemājas dārziņiem. Interneta laika prognozes gan sola veldzi pēc dažām dienām, bet pienāk šīs dienas un prognoze jau nomainījusies. Mākoņi gan pārskrien, bet lietutiņu jau atdevuši citiem Latvijas rajoniem. Man jau jāsāk domāt par narcišu, flokšu, Sibīrijas īrisu un arī liliju laistīšanu. Un tad viņš ir klāt. Šogad lēns, mitrinošs lietus, kas lēnām piesātina apsētos laukus un jau pēc pāris dienām uz brūnā klāja parādās zaļie asniņi un tagad jau līst dienu no dienas un atkal jau esam neapmierināti kad reiz beigsies šis slapjums, gribas siltumu, saulīti... Cilvēkam jau allaž visvairāk kaitējuši laika apstākļi te par sausu, te par slapju, te par aukstu, te par karstu. Bet par ko gan lauksaimnieki un dārznieki tiekoties savā starpā runātu, ja nebūtu šo allaž nepiemēroto, briesmīgo laika apstākļu? Reizē ar mitrumu un siltumu dārzā atnāk dižā augšana. Viss stiepjas garumā, viss zaļo. Arī mauriņš un nu steigšus jāvelk ārā pļaujmašīna un jāsāk regulārā zāliena pļaušana. Nedrīkst tikai aizmirst, ka pļāvējam ik gadus sezonas sākumā jānomaina eļļa un, iespējams, arī eļļas filtrs. Tagad nodarbe ik nedēļas nogalei nodrošināta, jo zāliens nedrīkst pāraugt. Ja to pļaujam regulāri, nopļautā zālīte ir sīka un var palikt uz lauka nesavākta, jo turpat nemanāmi satrūdēs un bagātinās zālienu ar barības vielām. Taču aug ne tikai zāles. Ne mazāk čaklas audzējas, un parasti pat vēl spēcīgākas, ir visur esošās nezāles. Cik skaista gan saulainā dienā izskatās zeltainā pieneņu pļava, bišu sanoņas pilna. Tās čakli vāc gan medu, gan ziedputekšņus. Bet skaistais brīdis ir īss, tad nāk drausmīgo pieneņpūku laiks, kas, kā ienaidnieka desants, ar saviem izpletņiem nosēžas visos dārza stūros starp dārzeņu sējumiem, puķu stādījumiem, lai visur sāktu augt un veidot garo resno sakni, kuru tik grūti izraut. Tagad gan zāles pļāvējs rūc it bieži, lai laikus nopļautu zeltainās galviņas un neļautu tām briedināt sēklas. Tikai manam kaimiņam (viņš ir rīdzinieks, un savā īpašumā parādās reti) savā dārzā 4. jūnijā Aizkrauklē Vidzemes deju svētki Piedalās Straupes pagasta senioru deju kolektīvs,,munsturis, vidējās paaudzes deju kolektīvs,,straupe un jauniešu deju kolektīvs,,idumeja. 11. jūnijā Straupes estrādē Balle. Spēlē grupa,,zeļļi. 18.jūnijā plkst Raiskuma tautas namā Koncerts,,Sirds balsīs. Dzied Endija Rezgale. Ieeja Ls 3,- 22. jūnijā Cēsu kaujas atceres dienas piemiņas brīdis Plācī, Stalbē pie pieminekļa un Raiskuma kapos pie pieminekļa. 22. jūnijā Straupes estrādē Līgo svētku ielīgošana. Spēlēs grupa,,compromiss vienalga, kas notiek, un šis sēklu desants tikpat sasniedz manu dārzu. Mierinu sevi ar domu, ka vismaz drusku izdevies samazināt vasaras ravēšanas apjomu. Visbriesmīgākās ir daudzgadīgās nezāles. Viengadīgās izrauj, tās pārceļo uz kompostkaudzi un pārvēršas dārza mēslojumā. Daudzgadīgās ir iemācījušās pretoties ravētājam. Tās viegli notrūkst, atstājot zemē garu sakni, kas veido arvien jaunus un jaunus dzinumus. Pieneni viegli izraut tikai tad, kad tā jauna. Vārpatas sakneņi vēl ir samērā stingri un tos uzmanīgi var izvilkt, ja vien dārza augsne ir pietiekami irdena, bet īsta nešķīstība ir gārsas, tīruma kosa, rūgtpienes. To saknes ir garas un ļoti trauslas, viegli notrūkst, nav izvelkamas no augsnes un katrs sīkākais gabaliņš kalpo par sākumu jaunam augam. Ja vēl sakņu dārzā, ko regulāri kultivē un ik gadus pārrok, ar tām var vairāk vai mazāk cīnīties, tad ziemciešu dobē tās pārvēršas par īstu sodību un pietiek tikai nedaudz palaisties slinkumā, lai viss skaistums būtu vējā. Un nezāle jau tāpēc ir nezāle, ka tā pārspēj augšanas sparā zāles un drīz vien no skaistās puķu dobes vairs nav nekā. Iznīdēt ieviesušos gārsu ir gandrīz neiespējami un jāsāk domāt par ziemciešu dobes atjaunošanu. Tas ir titānisks darbs, bet nav neviena cita līdzekļa, kā vien izcelt visus augus, sadalīt un sākt veidot ziemciešu dobi no jauna. Vislabākais laiks šim darbam ir agrs pavasaris, bet var atlikt to arī uz rudeni, jo nav prāta darbs traucēt augus īsi pirms ziedēšanas vai ziedēšanas laikā. Vai tiešām nav līdzekļu? Kur tad izslavētais raundaps? Raundaps patiesi iznīcina gandrīz visu, tikai ne kosu un arī gārsa no tā gandrīz necieš. Bet daba jau nemīl tukšumu. Tur kur ar raundapu iznīdētas nezāles, ātri ieviešas citi augi dažādas sūnas un mazas zālītes, kas vairojas tikpat ātri, kā pirms tam iznīcinātās nezāles. Bez tam raundaps nemaz nav tik nekaitīgs, kā agrāk šķita. Ne velti tagad tā pielietošana atļauta ne biežāk kā reizi sezonā. Vai tiešām nav nekādu citu, nekaitīgu līdzekļu, kā, ietaupot darbu, atbrīvoties no daudzgadīgajām nezālēm? Man pagalma malā bija vecās vistu kūtiņas pamati, kur bija iestādīti zemie krūmi un ziemcietes. Skaists stūrītis, bet arī tur bija gārsa, kas, lai arī kā tika ravēta, lēnām sāka gūt virsroku. Beidzot ķēros pie radikālas rīcības. Izraku visas puķes un augsni nosedzu ar melno poraino agroplēvi, kas laiž cauri ūdeni. Vienā vietā izdarīju iegriezumu, kur iestādīju saldo ķirsi un malā hostu ceru, bet pārējo platību nosedzu ar skalotiem oļiem, uzliekot arī Straupes dzirkstelīšu ziņas Antra Mārtiņjēkaba Straupes kultūras nama mazajā zālītē vēl var aplūkot Straupes dzirkstelīšu daļu no pagājušās ziemas veikuma gleznas. Rokdarbnieču, un arī mūsu, paveikto varēja vērtēt jau no Lieldienām, kad notika izstādes atklāšana. Gribu vēlreiz pateikties visām rokdarbniecēm par kopīgajiem svētkiem un viņu drosmi parādīt citiem savu veikumu. Ir patiess prieks redzēt cik skaisti, gaumīgi un sirdsmīļi darbiņi ir atkal tapuši garajos ziemas vakaros. No viņiem staro tāds siltums un labestība, ka vienaldzīgi garām paiet nebija iespējams. Un laikam jau tieši tādēļ šoreiz izstādes atklāšana bija tik apmeklēta. Mums par to ir liels prieks un arī gandarījums. Tas noteikti kalpos par stimulu nākošajā gadā censties vēl vairāk un padarīt savu dzīvi vēl krāsaināku. Gribam pateikt lielu paldies arī novada vadībai par labajiem vārdiem un vēlējumiem turpmākajai darbībai. Tas vien, ka uz izstādes atklāšanu, neskatoties uz brīvdienu un arī plašo svētku piedāvājumu, viņi bija ieradušies tik kuplā skaitā, mūs dažus interesantas formas laukakmeņus, kādu mūsu laukos par laimi, vai par sodību netrūkst. Iznāca dekoratīvs japāņu stila dārza stūrītis. Tagad arī lielajā dārzā ik gadus vienu daļu nosedzu ar šo melno agroplēvi. Malas nostiprinu ierokot zemā. Zem šīs melnās plēves neviena nezāle nespēj augt. Augsne apakšā ir silta un mitra, jo plēve laiž cauri ūdeni, līdz ar to veidojas ļoti labi apstākļi nezāļu sēklu dīgšanai. Tās sadīgst un... tumsā bez gaismas aiziet bojā. Arī daudzgadīgo nezāļu sakneņi sūta vienu asnu desantu pēc otra, kamēr iztērē visas agrāk uzkrātās barības vielas, un nesaņēmušas gaismu, aiziet bojā. Karstajā vasaras saulē zem melnās plēves augsne stipri sakarst un arī tas veicina ne tikai nezāļu sēklu, bet arī daudzu slimību dīgļu bojā eju. Domāju, ka šajā karstumā arī maijvaboļu un sprakšķu kāpuriem (drātstārpiem) būtu jāaiziet bojā, jo galu galā arī tiem vairs nav ko ēst. Jau nākamajā gadā esam ieguvuši no nezālēm un slimībām praktiski brīvu dārza daļu. Šī plēve ir daudzgadīga un to var lietot atkārtoti gadu no gada. Vēl izturīgāka (bet dārgāka) ir melnā geotekstila pītā plēve. Tādu tirgo Rīgā Schetelig firmas veikalos. To ražo dažādā platumā pat līdz 12 m platu. Var jau lietot arī melno polietilēna plēvi, ko izmanto skābbarības kaudžu nosegšanai. To, tāpat kā melno agroplēvi, var iegādāties tepat Cēsīs Agroķīmijas veikalā (bijušajā Lauktehnikā). Tikai polietilēna plēve nelaiž cauri ūdeni, līdz ar to nav tik laba. Līdzīgi ar geotekstila plēvi nosedzu arī kompostkaudzi, veicinot tās ātrāku uzsilšanu un kompostēšanos, pie tam neļaujot to pārņemt nezālēm. Geotekstila plēve ļoti labi noder arī zemeņu stādīšanai. Tā ir ļoti izturīga, pa to var droši staigāt. Izdarot nelielus krustveida iegriezumus un griezumu vietās iestādot zemeņu stādus, iegūstam no nezālēm praktiski tīru lauku. Šī plēve laiž cauri ūdeni, līdz ar to nav jāatstāj nenosegtās rindstarpas, kas nodrošināja stādus ar ūdeni, bet vienlaikus tajās auga arī zāle/nezāle. Pat ķirbis lieliski jūtas kompostkaudzes virsotnē, iestādīts plēves iegriezumā. Plēve akumulē saules siltumu, par ko ķirbis ir tikai pateicīgs. Domāju, ka arī ogulāju stādījumiem tā varētu noderēt. Vēlu veiksmīgu cīņu ar nezālēm. patīkami pārsteidza un iepriecināja. Ir labi sajust atbalstu, ieinteresētību un labvēlību no apkārtējiem, tas dod stimulu un drosmi strādāt tālāk. To mēs sajutām un esam par to visiem ļoti pateicīgas. Jauks notikums bija arī mūsu brīnišķīgo skolas bērnu folkloras pulciņa (vadītāja skolotāja Gunta Millere) priekšnesums. Tas bija veltīts tieši Lieldienām un pavasarim. Netrūka ne skanīgu dziesmu, ne jauku rotaļu. Paldies viņiem par to! Lai viņiem labi sokas visur un vienmēr, jo uzturēt, atgādināt un iemācīt folkloras tradīcijas mūsdienās nekad nav par daudz. Malacīši, kaut viņu būtu arvien vairāk un mēs viņus dzirdētu arvien biežāk. Mēs ar viņiem ļoti lepojamies. Tas īsumā par izstādi. Vēlreiz paldies visiem, kas palīdzēja tai tapt izlolotai, parādītai un novērtētai. Uz atkalredzēšanos nākamajā pavasarī ar vēl lielāku radītprieku un vēl daudzveidīgaku rokdarbnieku izstādi! Sveicam jubilārus! Raiskuma pagastā Artūram Eglītim - 82 gadi Albertam Lapiņam - 80 gadi Valfrīdam Bukovskim - 84 gadi Giedrai Grāvelei - 82 gadi Rutai Mietulei - 81 gads Birutai Ruskulei - 85 gadi Straupes pagastā Alfrēdam Plotniekam - 92 gadi; Veltai Cīrulei - 91 gads; Austrai Ādamsonei - 89 gadi; Ligitai Jansonei - 81 gads. Stalbes pagastā Antoņinai Briškai - 80 gadi Mirdzai Kārkliņai - 85 gadi Ausmai Magonei - 81 gads Austrai Rubinei - 88 gadi Millijai Veitmanei - 87 gadi Novadā dzimuši Raiskumā Patrīcija Zandere Stalbē Jānis Pokkers Mūžībā aizgājuši Stalbē Velta Zelma Dakša 74 g.v. Radvils Bogdanovs 82 g.v. Raiskumā Skaidrīte Bruņiniece 80 g.v. Straupes lauku labumu tirdziņš 5. un 19. jūnijā no pl Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pagalmā. Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr (Rudīte). Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Pārgaujas Novada Vēstis Atsauce: tālr Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri E-pasts: pargauja.novads@inbox.lv Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!