Proposal for a

Transkripts

1 EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 27. septembrī (02.10) (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2011/0152 (COD) 14020/12 SOC 764 CODEC 2184 ZIŅOJUMS Sūtītājs: Pastāvīgo pārstāvju komiteja (I) Saņēmējs: Padome (EPSCO) Iepr. dok. Nr.: 13773/12 COR 1 SOC 743 CODEC 2138 K-jas dok. Nr.: 11951/11 SOC 598 CODEC COM(2011) 348 final Temats: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) - vispārēja pieeja I. IEVADS Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 1 noteikto sistēmu gadā tika pieņemta Direktīva 2004/40/EK 2 par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki). 1 2 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, OV L 183, , lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), OV L 159, , lpp /12 ip/au/tsa 1 DG B 4A LV

2 Tomēr jau drīz pēc tās pieņemšanas gadā tie medicīnas darbinieki, kuri strādā ar magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas (MRI) tehniku, sūdzējās, ka direktīvā noteiktās stingrās iedarbības robežvērtības traucētu viņu darbību. Tādēļ Parlaments un Padome pieņēma lēmumu tās transponēšanu atlikt līdz gada 30. aprīlim, ņemot vērā grūtības direktīvas piemērošanā un lai dotu laiku izdarīt grozījumus direktīvā saskaņā ar jaunāko zinātnisko informāciju (cita starpā saskaņā ar Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) un gada pamatnostādnēm 3, kurās ir grozīts zemo frekvenču diapazons, kāds bija ICNIRP gada pamatnostādnēs, kuras ir iestrādātas Direktīvā 2004/40/EK) gadā Direktīvas 2004/40/EK stāšanos spēkā otrreiz atlika uz 18 mēnešiem (līdz gada 31. oktobrim), jo kļuva skaidrs, ka līdz gada 30. aprīlim vēl nevarēs pabeigt jaunās EML direktīvas apspriešanu 4. Pēc ilgas konsultēšanās ar ieinteresētajām personām un pamatojoties uz pētījumu, ko Komisija veikusi, lai novērtētu Direktīvas 2004/40/EK pašreizējo ietekmi uz medicīnas procedūrām, Komisija gada 22. jūnijā iesniedza priekšlikumu Padomes direktīvai, kuras mērķis ir pārskatīt Direktīvu 2004/40/EK. Tā kā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma 153. panta 2. punkts, Padomei ir jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru ar Eiropas Parlamentu. Eiropas Parlaments savu atzinumu vēl nav sniedzis. Reģionu Komiteja ir nolēmusi atzinumu nesniegt. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savu atzinumu sniedza gada 7. decembrī. 3 4 Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu ICNIRP. Direktīva 2012/11/ES (2012. gada 19. aprīlis), OV L 110/1, /12 ip/au/tsa 2 DG B 4A LV

3 II. DARBS PADOMĒ Sociālu jautājumu darba grupa priekšlikumu sāka izskatīt gada jūlijā. Kipras prezidentūras laikā priekšlikums ir izskatīts četras reizes; pēdējā sanāksme notika 18. septembrī. Prezidentvalsts Kipra darbā balstījās uz Polijas prezidentūras laikā notikušajām apspriedēm par direktīvas pamattekstu 5 un uz Dānijas prezidentūras laikā notikušajām apspriedēm par pielikumiem 6, uz tekstu, par kuru darba grupa ir panākusi plašu vienošanos un kurā vēl ir veicami nebūtiski redakcionāli grozījumi. Prezidentvalsts pieeja pielikumiem saskan ar prezidentvalsts Dānijas progresa ziņojumā pausto kopīgo izpratni, ka, pamatojoties uz plašu vienošanos, vairs nav paredzēts pielikumus vēlreiz apspriest pēc būtības. Prezidentvalsts ir pielikusi visas pūles, lai uzlabotu direktīvas pamattekstu nolūkā nodrošināt saskaņotību ar pielikumiem, nemainot visa priekšlikuma pamatideju. Galvenais mērķis bija saglabāt līdzsvaru starp darba ņēmēju aizsardzību, no vienas puses, un ieinteresēto personu iespējām īstenot noteikumus praksē, no otras puses. Visbeidzot, prezidentvalsts vairākkārt ir uzsvērusi, ka rudens sākumā ir obligāti jāvienojas par vispārēju pieeju, atvēlot pietiekami daudz laika sarunām ar Eiropas Parlamentu, lai jauno direktīvu varētu pieņemt pirms Direktīvas 2004/40/EK transponēšanas dienas, t. i. pirms gada 31. oktobra, ņemot vērā arī citus procedūras posmus, kas ir vajadzīgi pirms direktīvas stāšanās spēkā. 5 6 EPSCO padome gada decembrī (dok /11). EPSCO padome gada jūnijā (dok /12 REV1, COR1 un 2 un dok /1/12 REV1) /12 ip/au/tsa 3 DG B 4A LV

4 Darba grupa ir panākusi plašu vienošanos par priekšlikumu. Pastāvīgo pārstāvju komitejas 26. septembra sanāksmē ievērojams delegāciju vairākums un Komisija atkārtoti uzsvēra, ka tās atbalsta pielikumā izklāstīto prezidentvalsts priekšlikumu. It īpaši CZ, DK, IE, EL, FR, IT, LT, PL, RO, SK, SE un FI delegācija iebilda pret jebkādiem grozījumiem pašreizējā redakcijā, prezidentvalsts priekšlikumu uzskatot par vislabāko iespējamo, labi sabalansētu kompromisu, kas tapis ārkārtīgi sarežģītās un ilgās tehniskās ekspertu līmeņa diskusijās. Minētās delegācijas uzsvēra, ka, ņemot vērā laika trūkumu un Eiropas Parlamenta darba plānu, diskusiju atsākšana par pielikumiem apdraudētu iespēju laikus panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Ņemot vērā vispārējo atbalstu prezidentvalsts priekšlikumam tā pašreizējā redakcijā, Pastāvīgo pārstāvju komiteja vienojās pielikumā izklāstīto tekstu iesniegt 4. oktobrī paredzētajai Padomei (EPSCO), lai panāktu vispārēju pieeju. Vēl spēkā esošās atrunas ir norādītas III daļā un pielikumā pievienotā teksta zemsvītras piezīmēs. III. VĒL SPĒKĀ ESOŠĀS ATRUNAS (1) Atruna pēc būtības Iedarbības novērtēšanas metodes, II pielikuma piezīme A2-3, A3-3, B1-2 un B2-2 DE uztur spēkā atrunu par tām II pielikuma daļām, kurās par galveno atsauces metodi iedarbības novērtēšanai ir noteikta izsvērtās maksimumvērtības metode, kas jāveic saskaņā ar 4. pantu, vienlaikus pieļaujot citas metodes, ja ar tām tiek iegūti līdzīgi rezultāti (piezīme A2-3, A3-3, B1-2 un B2-2). 26. septembrī Pastāvīgo pārstāvju sanāksmē DE atkārtoti uzsvēra savas bažas par to, ka dažos iedarbības scenārijos ar izsvērtās maksimumvērtības metodi vai rezultātu ziņā salīdzināmām metodēm tiek gūti nevajadzīgi konservatīvi rezultāti, nedodot nekādus būtiskus ieguvumus drošībai attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību; tas varētu apdraudēt dažu darbību turpināšanu, īpaši Vācijas autorūpniecībā, bet arī citas nozarēs /12 ip/au/tsa 4 DG B 4A LV

5 UK pauda tādas pašas bažas kā DE, bet tā varēja pieņemt prezidentvalsts pašreizējo priekšlikumu. BE, HU un NL, kaut arī paužot izpratni par DE apsvērumiem, varēja atbalstīt prezidentvalsts tekstu. MT atbalstīja prezidentvalsts tekstu, bet varētu arī piemēroties, ņemot vērā DE paustās bažas. (2) Citas īpašas atrunas Deleģētie akti (16. apsvērums un 11., 12. un 13. pants) MT uztur spēkā atrunu par 11. pantu, ierosinot deleģētos aktus neattiecināt uz I pielikumu, jo tajā ir definīcijas ar būtiskiem elementiem, un tādēļ tas nedrīkstētu būt atkarīgs no deleģētiem aktiem. DE uztur spēkā atrunu par pantu, jo uzskata, ka deleģētie akti nav pielikumu grozīšanai piemērota procedūra. (3) Vispārē jas, parlamentārās un valodas izpētes atrunas UK uztur spēkā parlamentārās izpētes atrunu. AT uztur spēkā valodas atrunu. Komisija pilnībā saglabā savu nostāju par visu kompromisa priekšlikumu un it īpaši par 16. apsvērumu attiecībā uz deleģētajiem aktiem. V. NOSLĒGUMS Padome (EPSCO) tiek aicināta panākt vispārēju pieeju par direktīvas tekstu, kas izklāstīts šā ziņojuma pielikumā /12 ip/au/tsa 5 DG B 4A LV

6 PIELIKUMS Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7, ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 8, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 7 8 OV C [ ], [ ], [ ]. lpp. OV C [ ], [ ], [ ]. lpp /12 bvi/au/tsa 6

7 tā kā: (1) Saskaņā ar Līgumu Padome, pieņemot direktīvas, var noteikt minimālās prasības, veicinot uzlabojumus, jo īpaši darba vidē, lai darba ņēmējiem garantētu augstāku veselības aizsardzības un drošības līmeni. Šādās direktīvās vairās ietvert tādus administratīvus, finanšu un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem. (2) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba apstākļiem. (3) Pēc tam, kad bija stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) 9, ieinteresētās personas, jo īpaši medicīnas aprindu pārstāvji, pauda nopietnas bažas par minētās direktīvas īstenošanas ietekmi uz tādu medicīnas procedūru izmantošanu, kuru pamatā ir medicīnas attēlveidošana. Izskanēja arī bažas par direktīvas ietekmi uz dažām rūpnieciskām darbībām. (4) Komisija rūpīgi izvērtēja ieinteresēto personu argumentus un pēc vairākām konsultācijām nolēma pilnīgi pārskatīt dažus Direktīvas 2004/40/EK noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītu ekspertu iegūto jauno zinātnisko informāciju. 9 OV L 184, , 1. lpp /12 bvi/au/tsa 7

8 (5) Direktīvu 2004/40/EK grozīja ar gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/46/EK 10, uz četriem gadiem atliekot Direktīvas 2004/40/EK transponēšanas termiņu, un pēc tam ar Direktīvu 2012/11/ES 11, transponēšanas termiņu atliekot līdz gada 31. oktobrim. Tas ļautu Komisijai iesniegt jaunu priekšlikumu un abiem likumdevējiem pieņemt jaunu direktīvu, pamatojoties uz jaunākiem un drošākiem pierādījumiem. (6) Direktīva 2004/40/EK būtu jāatceļ un jāparedz atbilstošāki un proporcionālāki pasākumi darba ņēmēju aizsardzībai pret riskiem, kas saistīti ar elektromagnētisko lauku iedarbību. Tomēr šie pasākumi neattiecas uz ilgtermiņa ietekmi, tostarp uz iespējamu kancerogēnu ietekmi, ko varētu radīt laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki un par ko pašlaik nav pārliecinošu zinātnisku datu, lai pierādītu cēloņsakarību. Pašreizējie pasākumi būtu jāparedz ne tikai, lai nodrošinātu katra atsevišķa darba ņēmēja drošību un veselības aizsardzību, bet arī, lai radītu minimuma tiesisko pamatu visu Savienības darba ņēmēju aizsardzībai, vienlaikus mazinot iespējamus konkurences traucējumus. (7) Būtu jānosaka minimālās prasības, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju paturēt spēkā vai pieņemt labvēlīgākus noteikumus par darba ņēmēju aizsardzību, jo īpaši nosakot zemākas elektromagnētisko lauku rīcības līmeņu (RL) vērtības vai iedarbības robežvērtības (IRV). Tomēr šīs direktīvas īstenošana nedrīkstētu būt iegansts, lai samazinātu aizsardzības pakāpi, kas jau ir nodrošināta katrā dalībvalstī. (8) Aizsardzības sistēmai pret elektromagnētiskajiem laukiem būtu jāaprobežojas ar sasniedzamo mērķu noteikšanu, pārmērīgi neiedziļinoties sīkumos, ar principiem, kas jāievēro, un pamatvērtībām, kuras jāņem vērā, lai dalībvalstis varētu vienādi piemērot minimālās prasības OV L 114, , 88. un 89. lpp. OV L 110, , 1. un 2. lpp /12 bvi/au/tsa 8

9 (9) Lai aizsargātu elektromagnētisko lauku iedarbībai pakļautus darba ņēmējus, jāveic efektīvs un iedarbīgs risku novērtējums. Tomēr šim pienākumam būtu jābūt samērīgam, ievērojot situāciju katrā darba vietā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt aizsardzības sistēmu, kurā riska līmenis ir vienkāršā un viegli saprotamā veidā iedalīts pakāpēs. Atsauces uz vairākiem rādītājiem un standarta situācijām, kurus izklāstīs praktiskās pamatnostādnēs, var praktiski palīdzēt darba devējiem izpildīt savu pienākumu. (10) Nevēlamā ietekme uz cilvēka organismu ir atkarīga no elektromagnētiskā lauka vai starojuma frekvences, tāpēc, lai pienācīgi aizsargātu elektromagnētisko lauku iedarbībai pakļautus darba ņēmējus, iedarbības ierobežojumu sistēmām ir jābūt atkarīgām no frekvences un iedarbības modeļa. (11) Elektromagnētisko lauku iedarbības līmeni var efektīvāk mazināt, darbstaciju iekārtojumā integrējot preventīvus pasākumus un izvēloties darba aprīkojumu, procedūras un metodes tā, lai prioritāte būtu risku mazināšana to rašanās vietā. Noteikumi par darba aprīkojumu un metodēm tādējādi veicina attiecīgo darba ņēmēju aizsardzību. Tomēr jāvairās no novērtēšanas dublēšanās, ja darba aprīkojums atbilst attiecīgām ES tiesību aktos paredzētajām prasībām ražojumu drošības jomā, saskaņā ar kurām noteiktais drošības līmenis ir augstāks, nekā paredzēts šajā direktīvā. Tas ļoti daudzos gadījumos ļauj vienkāršot novērtēšanu. (12) Lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, darba devējiem būtu jāveic pielāgojumi, ņemot vērā tehnikas progresu un zinātniskās zināšanas, kas attiecas uz riskiem, kuri ir saistīti ar elektromagnētisko lauku iedarbību. (13) Šī direktīva ir atsevišķa direktīva saskaņā ar 16. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par tādu pasākumu ieviešanu, kas veicina darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu darbā 12, tāpēc minētā direktīva attiecas uz elektromagnētisko lauku iedarbību uz darba ņēmējiem, neskarot stingrākus un/vai sīkāk izstrādātus noteikumus, kuri iekļauti šajā direktīvā. 12 OV L 183, , 1. lpp /12 bvi/au/tsa 9

10 (14) Šīs direktīvas pielikumos izklāstīto fizikālo lielumu, robežvērtību un rīcības līmeņu pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošu starojumu (ICNIRP), un, ja vien direktīvā nav paredzēti īpaši noteikumi, minētie rādītāji ir jāaplūko saistībā ar šo koncepciju. (15) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam Komisijai būtu jāpiešķir deleģētas pilnvaras, lai tā būtu tiesīga izdarīt šauri tehniskus grozījumus šīs direktīvas pielikumos saskaņā ar direktīvu pieņemšanu tehniskās saskaņošanas un standartizācijas jomā un ievērojot tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus atzinumus par elektromagnētisko lauku radīto apdraudējumu, kā arī pielāgot rīcības līmeņus. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstošas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgi dokumenti vienlaikus, laicīgi un pienācīgi tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. (16) Turpmāk varētu būt nepieciešams veikt tīri tehniska rakstura grozījumus pielikumos; šādos gadījumos Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju 13. (17) Ārkārtas gadījumos, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, ja elektromagnētisko lauku iedarbības dēļ varētu rasties nenovēršams darba ņēmēju veselības un drošības apdraudējums, būtu jāparedz iespēja Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemērot steidzamības procedūru. 13 Cion has reserved its position on Recital 16. See Cover Note, Section III (3) /12 bvi/au/tsa 10

11 (18) Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju 14 par skaidrojošajiem dokumentiem [datums], dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota. (19) Sistēma, kurā ir iekļautas attiecīgas iedarbības robežvērtības un rīcības līmeņi, būtu jāuzskata par līdzekli, kas palīdz nodrošināt augstu aizsardzības līmeni pret veselības vai drošības riskiem, kurus var radīt elektromagnētisko lauku iedarbība. Taču šāda sistēma var būt pretrunā īpašiem nosacījumiem, kas attiecas uz dažām darbībām, piemēram, uz magnētiskās rezonanses metodes izmantošanu medicīnas nozarē. Tāpēc jāņem vērā šie īpašie nosacījumi. (20) Ņemot vērā īpašo situāciju bruņotajos spēkos un lai nodrošinātu to efektīvu darbību un sadarbspēju, tostarp kopējās starptautiska līmeņa militārās mācībās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot līdzvērtīgas vai specializētākas aizsardzības sistēmas, piemēram, tādus starptautiski apstiprinātus standartus kā NATO standarti, ja tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz veselību un drošības riski. (21) Būtu jāparedz prasība, lai darba devēji nodrošinātu, ka riskus, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem darbā, likvidē vai samazina līdz minimumam. Tomēr konkrētos gadījumos un pienācīgi pamatotos apstākļos ir iespējams, ka šajā direktīvā noteiktās iedarbības robežvērtības tiek īslaicīgi pārsniegtas. Šādā gadījumā darba devējiem ir jāveic darbības, kas vajadzīgas, lai pēc iespējas ātrāk atsāktu ievērot iedarbības robežvērtības. 14 OV C 369, , 14. lpp /12 bvi/au/tsa 11

12 (22) Sistēmā, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret veselības un drošības riskiem, kurus var radīt elektromagnētisko lauku iedarbība, pienācīgi būtu jāņem vērā īpašas darba ņēmēju grupas, kuras ir sevišķi pakļautas riskam, un jāizvairās no traucējumu problēmām un ietekmes uz tādu medicīnas ierīču darbību kā, piemēram, metāla protēzes, elektrokardiostimulatori un defibrilatori, kohleārie implanti un citi implanti vai uz ķermeņa pārnēsājamas medicīnas ierīces. traucējumi, jo īpaši elektrokardiostimulatoru darbībā, var rasties arī tad, ja nav sasniegts iedarbību izraisošo vērtību līmenis, un tādēļ uz tiem jāattiecina attiecīgi drošības un aizsardzības pasākumi, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU /12 bvi/au/tsa 12

13 I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Šajā direktīvā, kas ir 20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, ir paredzētas minimālās prasības attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību pret tiem riskiem viņu veselībai un drošībai, ko rada vai varētu radīt elektromagnētisko lauku iedarbība darba laikā. 2. Šī direktīva attiecas uz visu zināmo tiešo biofizikālo ietekmi un netiešo ietekmi, ko rada elektromagnētiskie lauki. 3. Šajā direktīvā noteiktās iedarbības robežvērtības attiecas tikai uz zinātniski pienācīgi pamatotu saikni starp tiešu īstermiņa biofizikālu ietekmi un atrašanos elektromagnētiskā laukā. Tāpēc šī direktīva neattiecas uz iespējamo ilgtermiņa ietekmi. 4. Šī direktīva neattiecas uz risku, ko rada saskare ar zemsprieguma vadiem. 5. Direktīva 89/391/EEK pilnībā attiecas uz visu 1. punktā minēto jomu, neskarot stingrākus un/vai sīkāk izstrādātus šīs direktīvas noteikumus. 2. pants Definīcijas Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: a) "elektromagnētiskie lauki" ir statiski elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvences ir līdz 300 GHz; 14020/12 bvi/au/tsa 13

14 b) "tieša biofizikāla ietekme" ir ietekme uz cilvēka ķermeni, ko tieši rada atrašanās elektromagnētiskajā laukā, jo īpaši: i) termāla ietekme, piemēram, audu sakaršana, ko audos izraisa enerģijas absorbcija no elektromagnētiskajiem laukiem; un ii) netermāla ietekme, piemēram, muskuļu, nervu vai maņu orgānu kairinājums. Šī ietekme var negatīvi iespaidot iedarbībai pakļauto darba ņēmēju garīgo un fizisko veselību. Papildus minētajam, maņu orgānu stimulācija var radīt pārejošus simptomus, piemēram, reiboņus vai fosfēnus. Tie var radīt īslaicīgu kairinājumu vai iespaidot izzināšanas spējas vai citas smadzeņu vai muskuļu funkcijas un tādējādi var ietekmēt darba ņēmēja spēju ievērot darba drošību (drošības riski); iii) ekstremitātēs inducētās strāvas; c) "netieša ietekme" ir tāda ietekme, ko rada elektromagnētiskajā laukā esošs priekšmets, kas var izraisīt drošības vai veselības apdraudējumu, piemēram: i) elektronisku medicīnas iekārtu un ierīču (tostarp elektrokardiostimulatoru un citu implantētu ierīču vai uz ķermeņa pārnēsājamu ierīču,) darbības traucējumus; ii) risku saņemt mehānisku triecienu no feromagnētiskiem priekšmetiem statiskos magnētiskos laukos; iii) elektroeksplozīvu ierīču (detonatoru) iedarbināšanu; iv) ugunsgrēkus un sprādzienus, ko izraisa uzliesmojošu materiālu aizdegšanās no dzirkstelēm, kuras rada inducēti lauki, kontaktstrāvas vai dzirksteļizlāde; un v) kontaktstrāvas; 14020/12 bvi/au/tsa 14

15 d) "iedarbības robežvērtības (IRV)" ir vērtības, kas ir noteiktas, pamatojoties uz biofizikāliem un bioloģiskiem apsvērumiem, jo īpaši uz zinātniski pienācīgi pamatotu īstermiņa un akūtu tiešu ietekmi, piemēram, termālu ietekmi un audu elektrisku stimulāciju. i) "IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem" ir iedarbības robežvērtības, kuras pārsniedzot, darba ņēmējiem var rasties pārejoši maņu uztveres traucējumi un nelielas izmaiņas smadzeņu funkcijās; un ii) "IRV saistībā ar ietekmi uz veselību" ir iedarbības robežvērtības, kuras pārsniedzot, darba ņēmēji varētu tikt pakļauti kaitīgai ietekmei uz veselību, piemēram, termālai sildīšanai vai nervu un muskuļu audu stimulācijai; e) "rīcības līmeņi (RL)" ir darbības līmeņi, kas noteikti, lai vienkāršotu procesu, ar ko pierāda attiecīgo iedarbības robežvērtību ievērošanu vai, attiecīgā gadījumā, lai veiktu atbilstīgus aizsardzības vai preventīvus pasākumus, kā noteikts šajā direktīvā. Šīs direktīvas II pielikumā ir izmantota šāda terminoloģija: i) attiecībā uz elektriskajiem laukiem "zemi RL" un "augsti RL" ir līmeņi, kas attiecas uz konkrētiem šajā direktīvā paredzētajiem aizsardzības vai preventīvajiem pasākumiem; un ii) attiecībā uz magnētiskajiem laukiem "zemi RL ir līmeņi, kas attiecas uz IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem, un "augsti RL" attiecas uz IRV saistībā ar ietekmi uz veselību. 3. pants Iedarbības robežvērtības un rīcības līmeņi 1. Fizikālie lielumi, kas raksturo elektromagnētisko lauku iedarbību, ir doti I pielikumā. IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem un IRV saistībā ar ietekmi uz veselību ir izklāstītas II un III pielikumā /12 bvi/au/tsa 15

16 2. Dalībvalstis pieprasa, lai darba ņēmējs nodrošinātu, ka elektromagnētisko lauku iedarbība uz darba ņēmējiem attiecībā uz II pielikumā izklāstīto netermālo ietekmi un attiecībā uz III pielikumā izklāstīto termālo ietekmi tiek samazināta līdz IRV saistībā ar ietekmi uz veselību un IRV saistībā ar maņu orgāniem. Atbilstība IRV saistībā ar ietekmi uz veselību un IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem ir jāpierāda, izmantojot atbilstīgas iedarbības novērtēšanas procedūras, kā minēts 4. pantā. Ja iedarbība pārsniedz iedarbības robežvērtības, darba devējs nekavējoties rīkojas saskaņā ar 5. panta 8. punktu. 3. Šajā direktīvā gadījumos, kad tiek apliecināts, ka II un III pielikumā izklāstītie attiecīgie rīcības līmeņi nav pārsniegti, uzskata, ka darba devējs ievēro IRV saistībā ar ietekmi uz veselību un IRV saistībā ar maņu orgāniem. Ja iedarbība pārsniedz rīcības līmeņus, darba devējs rīkojas saskaņā ar 5. panta 2. punktu, ja vien saskaņā ar 4. panta 1., 2 un 3. punktu veiktais novērtējums nepierāda, ka attiecīgās IRV nav pārsniegtas un ka drošības riskus var izslēgt. Tomēr, neskarot šo punktu, iedarbība var pārsniegt a) zemus RL attiecībā uz elektriskajiem laukiem (II pielikums B1 tabula), ja to pamato prakse vai process, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (II pielikums, A3 tabula); vai i) netiek pārsniegtas IRV saistībā ar ietekmi uz veselību (II pielikums, A2 tabula); ii) veicot 5. panta 6. punktā izklāstītos īpašus aizsardzības pasākumus, tiek novērstas pārmērīgas dzirksteļizlādes un kontaktstrāvas (II pielikums, B3 tabula); un iii) darba ņēmējiem ir sniegta informācija saskaņā ar 6. panta f) punktu; 14020/12 bvi/au/tsa 16

17 b) zemus RL attiecībā uz magnētiskajiem laukiem (II pielikums B2 tabula), arī attiecībā uz galvu un rumpi, maiņas laikā, ja to pamato prakse vai process, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (II pielikums, A3 tabula); vai i) pārsniegšana ir īslaicīga; ii) netiek pārsniegtas IRV saistībā ar ietekmi uz veselību (II pielikums, A2 tabula); iii) tiek veikta rīcība saskaņā ar 5. panta 9. punktu, ņemot vērā pārejošus simptomus, kas noteikti atbilstīgi minētā panta a) apakšpunktam; un iv) saskaņā ar 6. panta f) punktu darba ņēmējiem ir sniegta informācija. 4. Neskarot 2. un 3. punktu, iedarbība var pārsniegt: a) IRV saistībā ar maņu orgāniem (II pielikums, A1 tabula) maiņas laikā, ja to pamato prakse vai process, ar nosacījumu, ka i) pārsniegšana ir īslaicīga; ii) netiek pārsniegtas IRV saistībā ar ietekmi uz veselību; iii) saskaņā ar 5. panta 7. punktu ir pieņemti īpaši preventīvi pasākumi; iv) ir veikta rīcība saskaņā ar 5. panta 9. punktu, ņemot vērā pārejošus simptomus, kas noteikti atbilstīgi minētā punkta b) apakšpunktam; un v) darba ņēmējiem ir sniegta informācija saskaņā ar 6. panta f) punktu; 14020/12 bvi/au/tsa 17

18 b) IRV saistībā ar maņu orgāniem (II pielikums, A3 tabula un III pielikums, A2 tabula) maiņas laikā, ja to pamato prakse vai process, ar nosacījumu, ka i) pārsniegšana ir īslaicīga; ii) netiek pārsniegtas IRV saistībā ar ietekmi uz veselību; iii) tiek veikta rīcība saskaņā ar 5. panta 9. punktu, ņemot vērā pārejošus simptomus; un iv) darba ņēmējiem ir sniegta informācija saskaņā ar 6. panta f) punktu. II NODAĻA DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI 4. pants Risku novērtēšana un iedarbības noteikšana 1. Pildot Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā paredzētos pienākumus, darba devējs novērtē visus tos riskus darba ņēmējiem, kas darba vietā rodas no elektromagnētiskiem laukiem, un vajadzības gadījumā izmēra vai aprēķina to elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņus, kuriem ir pakļauti darba ņēmēji. 2. Lai veiktu novērtējumu, darba devējs apzina un novērtē elektromagnētiskos laukus darba vietā, ņemot vērā attiecīgas 13. pantā minētas norādes vai citus atbilstīgus dalībvalsts sniegtus standartus vai pamatnostādnes, tostarp iedarbības datubāzes. Neskarot šo pantu, attiecīgos gadījumos darba devējam ir tiesības arī ņemt vērā emisiju līmeņus un citus ar drošību saistītus datus, ko saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem kopā ar aprīkojumu ir sniedzis aprīkojuma ražotājs vai izplatītājs, tostarp risku novērtējumu, ja to attiecina uz iedarbības apstākļiem darba vietā vai iekārtas atrašanās vietā /12 bvi/au/tsa 18

19 3. Ja nav iespējams ticami noteikt iedarbības robežvērtību ievērošanu, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju, iedarbības novērtējumu veic, pamatojoties uz mērījumiem vai aprēķiniem. Šādā gadījumā novērtējumā ņem vērā mērījumu vai aprēķinu (piemēram, skaitliskas kļūdas, avota modelēšana, cilvēka ķermeņa daļu ģeometriska modelēšana, audu un materiālu elektriskās īpašības) nenoteiktības, ko nosaka saskaņā ar attiecīgu labu praksi. 4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto novērtējumu, mērījumus un/vai aprēķinus plāno un piemērotos laika intervālos veic kompetenti dienesti vai personas, ievērojot norādes un īpaši ņemot vērā Direktīvas 89/391/EEK 7. un 11. panta noteikumus par nepieciešamajiem kompetentajiem dienestiem vai personām un par nepieciešamo konsultēšanos ar darba ņēmējiem un darba ņēmēju līdzdalību. Iedarbības līmeņa novērtēšanā, mērījumos un/vai aprēķinos iegūtos datus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi saglabā piemērotā veidā, lai tie vēlāk būtu pieejami. 5. Veicot riska novērtējumu, darba devējs saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktu pievērš īpašu uzmanību šādiem faktoriem: (a) šīs direktīvas 3. pantā un II un III pielikumā minētajām IRV saistībā ar ietekmi uz veselību, IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem un rīcības līmeņiem; b) iedarbības biežumam, līmenim, ilgumam un veidam, tostarp sadalījumam pa darba ņēmēja ķermeni un darba telpu; c) jebkādai tiešai biofizikālai ietekmei cilvēka ķermenī, ko tieši izraisa atrašanās elektromagnētiskajā laukā, kā minēts 2. panta b) punktā; d) jebkādai ietekmei attiecībā uz īpašam riskam pakļautu darba ņēmēju veselību un drošību, jo īpaši uz darba ņēmējiem, kuru ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce (piemēram, elektrokardiostimulators), uz darba ņēmējiem, kuri lieto uz ķermeņa pārnēsājamas medicīnas ierīces (piemēram, insulīna sūkņus), un uz darba ņēmējām grūtniecēm; 14020/12 bvi/au/tsa 19

20 e) jebkādai netiešai ietekmei uz objektu, ko izraisa tā atrašanās elektromagnētiskā laukā dēļ, kas var izraisīt drošības vai veselības apdraudējumu, kā minēts 2. panta c) punktā; f) tāda rezerves aprīkojuma esamībai, kas konstruēts, lai pazeminātu elektromagnētisko lauku iedarbības līmeni; g) attiecīgai informācijai, kas iegūta, veicot veselības uzraudzību; h) informācijai, ko sniedzis aprīkojuma ražotājs, un citiem attiecīgiem pieejamiem ar veselību un drošību saistītiem datiem; i) vairākiem iedarbības avotiem; j) vairāku frekvenču lauku vienlaicīgai iedarbībai. 6. Iedarbības novērtējums nav jāveic publiski pieejamās darba vietās, ja novērtējums jau ir veikts saskaņā ar noteikumiem par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku iedarbībai uz plašu sabiedrību, ja attiecībā uz darba ņēmējiem ir ievēroti tajos noteiktie ierobežojumi un veselības un drošības riski ir izslēgti. Šie nosacījumi ir ievēroti, ja atbilstoši tam, kā paredzēts publiskai lietošanai, lieto tikai tādu publiski izmantojamu aprīkojumu, kas atbilst ES tiesību aktos paredzētajām prasībām attiecībā uz ražojumiem, saskaņā ar kurām noteiktais drošības līmenis ir augstāks, nekā paredzēts šajā direktīvā. 7. Darba devēja rīcībā ir riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un darba devējs nosaka, kādi pasākumi jāveic saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu. Tajā var ietvert darba devēja pamatojumu tam, ka ar elektromagnētiskajiem laukiem saistīto risku veids un apjoms ir tāds, ka turpmāks sīks riska novērtējums nav vajadzīgs. Riska novērtējumu regulāri atjaunina, jo īpaši, ja ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kuru dēļ tas varētu būt novecojis, vai ja veselības uzraudzības rezultāti liecina, ka nepieciešama atjaunināšana /12 bvi/au/tsa 20

21 5. pants Noteikumi risku novēršanai vai mazināšanai 1. Ņemot vērā tehnikas progresu un iespējas veikt pasākumus, lai kontrolētu elektromagnētisko lauku rašanos to izcelsmes vietās, darba devējs veic vajadzīgās darbības, lai likvidētu vai samazinātu līdz minimumam riskus, kas rodas no elektromagnētisko lauku iedarbības darba vietā. Elektromagnētisko lauku iedarbības radītos riskus mazina, pamatojoties uz vispārējiem preventīvas pieejas principiem, kas izklāstīti Direktīvā 89/391/EEK. 2. Ja saskaņā ar 4. pantā minēto riska novērtējumu ir pārsniegti 3. pantā un II un III pielikumā minētie rīcības līmeņi un ja saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu veiktais novērtējums neapstiprina, ka attiecīgās iedarbības robežvērtības nav pārsniegtas un drošības riskus var izslēgt, darba devējs izstrādā un īsteno rīcības plānu, kurā ietver tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, lai novērstu iedarbību, kas pārsniedz IRV saistībā ar ietekmi uz veselību un IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem, jo īpaši ņemot vērā šādus faktorus. a) citas darba metodes, kas saistītas ar elektromagnētisko lauku mazāku iedarbību; b) tāda aprīkojuma izvēli, kas rada mazākus elektromagnētiskos laukus, ņemot vērā veicamo darbu; c) tehniskus pasākumus elektromagnētisko lauku emisijas mazināšanai, vajadzības gadījumā arī bloķētājus, aizsegvairogus vai līdzīgas veselības aizsardzības ierīces; d) piemērotus norobežošanas un piekļuves kontroles pasākumus (piemēram, signālus, plāksnītes, grīdas marķējumu, nožogojumus) piekļuves ierobežošanai vai kontrolei; e) elektrisko lauku iedarbības gadījumā pasākumus un procedūras dzirksteļizlādes un kontaktstrāvu kontrolei, izmantojot tehniskus līdzekļus un darba ņēmēju apmācību; 14020/12 bvi/au/tsa 21

22 f) atbilstošas darba aprīkojuma, darba vietu un darbstaciju sistēmu uzturēšanas programmas; g) darba vietu un darbstaciju plānojumu un izvietojumu; h) iedarbības ilguma un intensitātes ierobežošanu; un i) piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību. 3. Pamatojoties uz 4. pantā izklāstīto riska novērtējumu, darba devējs izstrādā un īsteno rīcības plānu, kurā paredzēti tehniski un/vai organizatoriski pasākumi, kā novērst riskus darba ņēmējiem, kas pieder īpašai riska grupai, un riskus, ko var radīt 4. pantā minētā netiešā ietekme. 4. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 15. pantu darba devējs atbilstīgi šīs direktīvas 6. pantā sniegtajai informācijai pielāgo šajā pantā minētos pasākumus īpašam riskam pakļautu darba ņēmēju aizsardzības prasībām un attiecīgā gadījumā individuālu riska novērtējumu prasībām, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir paziņojuši darba devējam, ka to ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce (piemēram, kardiostimulators), ka tie lieto uz ķermeņa pārnēsājamas medicīnas ierīces (piemēram, insulīna sūkņus) vai attiecībā uz darba ņēmējām, kuras ir paziņojušas, ka ir grūtniecības stāvoklī. 5. Pamatojoties uz 4. pantā minēto riska novērtējumu, darba vietas, kurās uz darba ņēmējiem varētu iedarboties elektromagnētiskie lauki, kas pārsniedz rīcības līmeņus, norāda ar attiecīgām zīmēm saskaņā ar II un III pielikumu Padomes Direktīvu 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) 15. Attiecīgās zonas norāda un piekļuvi tām pēc vajadzības ierobežo. Ja piekļuve šīm zonām ir pienācīgi ierobežota citu iemeslu dēļ un darba ņēmēji ir informēti par elektromagnētiskās iedarbības risku, īpašas zīmes un piekļuves ierobežojumi attiecībā uz elektromagnētiskajiem laukiem nav jāizmanto. 15 OV L 245, , 23. lpp /12 bvi/au/tsa 22

23 6. Piemērojot direktīvas 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu, pieņem īpašus aizsardzības pasākumus, piemēram, saskaņā ar 6. pantu apmāca darba ņēmējus un piemēro tādus tehniskos līdzekļus un individuālo aizsardzību kā darba priekšmetu zemēšana, elektriskā potenciāla izlīdzināšana starp darba ņēmējiem un darba priekšmetiem (ekvipotenciāls savienojums) un attiecīgā gadījumā un atbilstīgi Direktīvas 89/656/EEK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam izmanto izolējošus apavus, cimdus un aizsargapģērbu. 7. Piemērojot 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu, pieņem īpašus aizsardzības pasākumus, piemēram, kustību vadību. 8. Darba ņēmējus nepakļauj iedarbībai, kas pārsniedz ar ietekmi uz maņu orgāniem un veselību saistītās IRV, izņemot gadījumus, kad pastāv 3. panta 3. punktā, 3. panta 4. punktā, 10. panta 2. punktā vai 10. panta 4. punktā minētie nosacījumi. Ja ar ietekmi uz veselību un maņu orgāniem saistītās IRV ir pārsniegtas, lai gan darba devējs ir veicis šīs direktīvas prasību izpildei vajadzīgos pasākumus, darba devējs nekavējoties rīkojas, lai iedarbību mazinātu tiktāl, ka tā nepārsniedz iedarbības robežvērtības. Darba devējs noskaidro, kāpēc ar ietekmi uz veselību un maņu orgāniem saistītās robežvērtības ir pārsniegtas, un attiecīgi pielāgo aizsardzības un preventīvos pasākumus, lai novērstu šo vērtību atkārtotu pārsniegšanu. 9. Ja, piemērojot 3. panta 3. un 4. punktu, darba ņēmējs ziņo par 2. panta b) punktā minētajiem pārejošiem simptomiem, darba devējs vajadzības gadījumā atjaunina riska novērtējumu un preventīvos pasākumus. Pārejoši simptomi var būt saistīti ar (a) laikā mainīgu magnētisku lauku radītu maņu uztveri un ietekmi uz centrālās nervu sistēmas darbību galvā un (b) statiska magnētiskā lauka ietekmi, piemēram, reiboņus un nelabumu /12 bvi/au/tsa 23

24 6. pants Darba ņē mēju informēšana un apmācība Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. un 12. pantu, darba devējs nodrošina, ka darba ņēmēji, kas darbā var būt pakļauti elektromagnētisko lauku radītam riskam, un/vai viņu pārstāvji saņem visu vajadzīgo informāciju un apmācību, ievērojot šīs direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētā riska novērtējuma rezultātus, jo īpaši par šādiem jautājumiem: a) pasākumiem, kas veikti šīs direktīvas īstenošanai; b) iedarbības robežvērtībām un rīcības līmeņiem un to koncepcijām, ar tiem saistīto iespējamo risku un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem; c) iespējamo iedarbības netiešo ietekmi; d) par rezultātiem, kas gūti elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņa novērtējumos, mērījumos un/vai skaitļojumos, kuri veikti saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu; e) kā konstatēt iedarbības nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un kā par to ziņot; f) par tādu pārejošu simptomu un sajūtu iespējamību, kas saistīti ar centrālo vai perifēro nervu sistēmu; g) apstākļiem, kādos darba ņēmējiem ir tiesības uz veselības uzraudzību; h) drošu darba praksi, lai līdz minimumam samazinātu iedarbības radītos riskus; i) īpašam riskam pakļautiem darba ņēmējiem, kā minēts šīs direktīvas 4. panta 5. punkta d) apakšpunktā un 5. panta 3. un 4. punktā /12 bvi/au/tsa 24

25 7. pants Konsultēšanās ar darba ņēmē jiem un viņu līdzdalība Konsultēšanās ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem un viņu līdzdalība notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu. III NODAĻA DAŽĀDI NOTEIKUMI 8. pants Veselības uzraudzība 1. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 14. pantu veic atbilstošu veselības uzraudzību, kuras mērķis ir profilakse un elektromagnētisko lauku iedarbības nelabvēlīgās ietekmes uz veselību agrīna diagnostika. Šādus noteikumus ievieš ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. 2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi veselības uzraudzības rezultātus, ievērojot konfidencialitātes prasības, glabā piemērotā veidā, lai vēlāk tie būtu pieejami. Katrs darba ņēmējs pēc attiecīga lūguma var iepazīties ar savas veselības kartes saturu. 9. pants Sodi Dalībvalstis paredz atbilstošus sodus, kas piemērojami, ja ir pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valsts tiesību akti. Sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem /12 bvi/au/tsa 25

26 10. pants Atkāpes 1. Atkāpjoties no 3. pantā noteiktajiem pienākumiem, tiek piemēroti šajā pantā izklāstītie noteikumi. 2. Neskarot 5. panta 1. punktu, iedarbība var pārsniegt iedarbības robežvērtības, ja iedarbība ir saistīta ar pacientiem paredzēta MRA aprīkojuma uzstādīšanu, testēšanu, izmantošanu, izstrādi, apkopi vai pētniecību veselības aizsardzības nozarē un ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi: a) saskaņā ar 4. pantu veiktajā riska novērtējumā uzrādīts, ka robežvērtības ir pārsniegtas; b) ir piemēroti visi tehniskie un/vai organizatoriskie pasākumi, ņemot vērā tehnikas attīstību; c) gadījums ir pienācīgi pamatots; d) ņemtas vērā darba vietas, aprīkojuma vai prakses īpatnības un e) ja darba devējs var apliecināt, ka darba ņēmēji joprojām ir pasargāti no nelabvēlīgas ietekmes uz veselību un drošības riskiem, tostarp nodrošinot, ka tiek ievērotas drošas lietošanas instrukcijas, ko ražotājs sniedzis saskaņā ar Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm. 3. Neskarot 5. panta 1. punktu, dalībvalstis var pieļaut, ka attiecībā uz personālu, kurš strādā operatīvos militāros objektos vai ir iesaistīts militārās darbībās, tostarp kopējās starptautiska līmeņa militārās mācībās, tiek īstenota līdzvērtīga vai specializētāka aizsardzības sistēma, ja tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz veselību un drošības riski /12 bvi/au/tsa 26

27 4. Neskarot 5. panta 1. punktu, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos un tikai tik ilgi, cik tas ir pienācīgi pamatots var pieļaut, ka iedarbības robežvērtības uz laiku tiek pārsniegtas konkrētās nozarēs vai saistībā ar konkrētām darbībām, uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts. Šajā sakarā "pienācīgi pamatoti gadījumi" ir gadījumi, kad ievēroti šādi nosacījumi: a) saskaņā ar 4. pantu veiktajā riska novērtējumā uzrādīts, ka robežvērtības ir pārsniegtas; b) ir piemēroti visi tehniskie un/vai organizatoriskie pasākumi, ņemot vērā tehnikas attīstību; c) ņemtas vērā darba vietas, aprīkojuma vai prakses īpatnības; un d) ja darba devējs var apliecināt, ka darba ņēmēji joprojām ir pasargāti no nelabvēlīgas ietekmes uz veselību un drošības riskiem, tostarp izmantojot salīdzināmus, sīkāk izstrādātus un starptautiski atzītus standartus un pamatnostādnes. 5. Dalībvalstis ziņojumā, kas minēts Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantā, informē Komisiju par jebkurām atbilstīgi šā panta 3. un 4. punktam veiktajām atkāpēm un par šo atkāpju pamatojumu /12 bvi/au/tsa 27

28 11. pants Pielikumu tehniskie grozījumi 16 Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz šauri tehniskiem grozījumiem pielikumos 17, lai: a) ņemtu vērā direktīvu pieņemšanu tehniskās saskaņošanas un standartizācijas jomā attiecībā uz darba aprīkojuma un/vai darba vietu projektēšanu, būvniecību, ražošanu vai montāžu; b) ņemtu vērā tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus atzinumus par elektromagnētiskajiem laukiem; c) koriģētu rīcības līmeņus ar nosacījumu, ka joprojām ir ievērotas spēkā esošās II un III pielikumā minētās iedarbības robežvērtības un ka ir jauni zinātniski atzinumi. Deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu un attiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem šauri tehniskajiem pielikumu grozījumiem, piemēro 13. pantā paredzēto procedūru, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. 12. pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus DE has maintained a reservation on Articles 11 to 13 on delegated acts. See Cover Note, Section III (2). MT has maintained a reservation Article 11. See Cover Note, Section III (2) /12 bvi/au/tsa 28

29 2. Pilnvaras pieņemt direktīvas 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 13. pants Steidzamības procedūra 1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru. 2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 12. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus /12 bvi/au/tsa 29

30 IV NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 14. pants Praktiski ieteikumi Komisija līdz [jāievieto datums: 16. panta 1. punktā minētais transponēšanas datums] izstrādā praktiskus ieteikumus, lai atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem: a) iedarbības noteikšana, ņemot vērā attiecīgos Eiropas vai starptautiskos standartus, tostarp aprēķina metodes, ar ko izvērtē iedarbības robežvērtības, ārējo elektrisko un magnētisko lauku vidējie rādītāji telpā, norādes darbam ar mērījumu un aprēķinu nenoteiktībām; b) norādes saistībā ar atbilstības apliecināšanu saistībā ar īpašiem nevienmērīgas iedarbības veidiem konkrētās situācijās, balstoties uz labi izstrādātu dozimetriju; c) "izsvērtās maksimumvērtības metodes" apraksts saistībā ar zemo frekvenču laukiem un "vairāku frekvenču lauku summēšanas" apraksts attiecībā uz augsto frekvenču laukiem; d) riska novērtējuma veikšana un, ja tas iespējams, vienkāršotu paņēmienu noteikšana, ņemot vērā jo īpaši MVU vajadzības; e) pasākumi, kuru mērķis ir izvairīties no riska vai samazināt to, tostarp konkrēti preventīvi pasākumi atkarībā no iedarbības līmeņa un darba vietas īpatnībām; 14020/12 bvi/au/tsa 30

31 f) dokumentētu darba procedūru izveide, kā arī konkrētu informatīvu un apmācības pasākumu izveide attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pakļauti EML iedarbībai, veicot darbības saistībā ar MRA, uz kurām attiecas 10. panta 2. punkts; g) tādas iedarbības izvērtēšana, kura ir diapazonā no 100 khz līdz 10 MHz, ja jāņem vērā gan termāla, gan netermāla ietekme. Komisija cieši sadarbojas ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju. 15. pants Pārskatīšana un ziņošana Ziņojumu par šīs direktīvas praktisko īstenošanu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantu. 16. pants Transponēšana 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [jāievieto datums: 3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva /12 bvi/au/tsa 31

32 17. pants Atcelšana 1. Direktīvu 2004/40/EK atceļ no [jāievieto datums: diena, kad stājas spēkā šī direktīva]. 2. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā. 18. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 19. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. (vieta un datums) Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā priekšsēdētājs priekšsēdētājs 14020/12 bvi/au/tsa 32

33 I PIELIKUMS FIZIKĀLIE LIELUMI, KAS RAKSTURO ELEKTROMAGNĒTISKO LAUKU IEDARBĪBU Elektromagnētisko lauku iedarbības raksturošanai izmanto šādus fizikālus lielumus. Elektriskā lauka intensitāte (E) ir vektoriāls lielums, kas atbilst spēkam, kurš iedarbojas uz uzlādētu daļiņu neatkarīgi no tās kustības telpā. To izsaka voltos uz metru (V/m). Ir jānošķir vides elektriskais lauks (E) no ķermeņa elektriskā lauka (E i ) (in situ), kas rodas pēc vides elektriskā lauka iedarbības. Ekstremitātēs inducētā strāva (I L ) ir strāva tā cilvēka ekstremitātēs, uz kuru iedarbojies magnētiskais lauks frekvenču diapazonā no 10 MHz līdz 110 MHz, tas noticis, pieskaroties priekšmetam elektromagnētiskajā laukā vai no kapacitatīvās strāvas, kas inducēta iedarbībai pakļautajā ķermenī. To izsaka ampēros (A). Kontaktstrāva (I C ) ir strāva, kas rodas, kad persona saskaras ar kādu priekšmetu elektromagnētiskajā laukā. To izsaka ampēros (A). Stacionāra kontaktstrāva rodas, ja cilvēks elektromagnētiskā laukā ilgstoši saskaras ar priekšmetu. Šādas saskares procesā var rasties dzirksteļizlāde ar saistītām nestacionārām strāvām. Elektriskais lādiņš (Q) ir attiecīgais lielums, ko izmanto saistībā ar dzirksteļizlādi, un ko izsaka kulonos (C). Magnētiskā lauka intensitāte (H) ir vektoriāls lielums, kas kopā ar magnētisko indukciju raksturo magnētisko lauku jebkurā telpas punktā. To izsaka ampēros uz metru (A/m) /12 bvi/au/tsa 33 PIELIKUMA I

34 Magnētiskā indukcija (B) ir vektoriāls lielums, kas rada spēku, kurš iedarbojas uz kustīgiem lādiņiem, un to izsaka teslās (T). Brīvā telpā un bioloģiskos materiālos magnētiskā indukcija un magnētiskā lauka intensitāte var būt savstarpēji aizvietojamas, izmantojot vienādojumu, kurā magnētiskā lauka intensitāte H = 1A/m ir vienāda ar magnētisko indukciju B = 4π 10 7 T (tas nozīmē aptuveni 1,25 mikroteslas). Jaudas blīvums (S) ir attiecīgais lielums, ko izmanto, raksturojot ļoti augstas frekvences, kad starojuma iespiešanās dziļums ķermenī ir mazs. Jaudas blīvums ir perpendikulāri pret virsmu krītoša starojuma enerģija, kas dalīta ar virsmas laukumu. To izsaka vatos uz kvadrātmetru (W/m 2 ). Enerģijas īpatnējā absorbcija (SA) ir enerģija, kas absorbēta uz vienu bioloģisko audu masas vienību, un to izsaka džoulos uz kilogramu (J/kg). Šajā direktīvā to izmanto, lai noteiktu ierobežojumus pulsējoša mikroviļņu starojuma ietekmei. Īpatnējās enerģijas absorbcijas ātrums (SAR), kas aprēķināts vidēji visam ķermenim vai ķermeņa daļām, ir ātrums, ar kādu enerģiju absorbē viena ķermeņa audu masas vienība. To izsaka vatos uz kilogramu (W/kg). Visa ķermeņa SAR ir plaši atzīts lielums, lai izteiktu saistību starp nelabvēlīgu termālu ietekmi un radiofrekvences (RF) iedarbību. Lai novērtētu un ierobežotu liekas enerģijas uzkrāšanos mazās ķermeņa daļās īpašos iedarbības apstākļos, papildus visa ķermeņa vidējam SAR ir vajadzīgas arī lokalizētas SAR vērtības. Šādu apstākļu piemēri ir cilvēks, uz kuru iedarbojas RF zemajā MHz diapazonā (piemēram, no dielektriskiem sildītājiem), un cilvēki, uz kuriem iedarbojas lauks antenas tuvumā. No šiem lielumiem tieši var izmērīt magnētisko indukciju (B), kontaktstrāvu (I C ), ekstremitātēs inducēto strāvu (I L ), elektriskā lauka intensitāti (E), magnētiskā lauka intensitāti (H) un jaudas blīvumu (S) /12 bvi/au/tsa 34 PIELIKUMA I

35 II PIELIKUMS II PIELIKUMS NETERMĀLA IETEKME IEDARBĪBAS ROBEŽVĒRTĪBAS UN RĪCĪBAS LĪMEŅI FREKVENČU DIAPAZONĀ NO 0 HZ LĪDZ 10 MHZ A. IEDARBĪBAS ROBEŽVĒRTĪBAS (IRV) Iedarbības robežvērtības, kas ir zemākas par 1 Hz (A1 tabula), ir robežvērtības statiskam magnētiskam laukam, ko neietekmē ķermeņa audu masa. Iedarbības robežvērtības frekvencēm diapazonā no 1 Hz līdz 10 MHz (A2 tabula) ir robežvērtības elektriskam laukam, kas inducēts ķermenī, uz kuru iedarbojas laikā mainīgi elektriskie un magnētiskie lauki. Iedarbības robežvērtības (IRV) ārējai magnētiskai indukcijai līdz 1Hz IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem ir IRV normālos darba apstākļos (A1 tabula) un ir saistītas ar reiboņiem un citu fizioloģisku ietekmi saistībā ar traucējumiem cilvēka līdzsvara orgānā, kuri izriet galvenokārt no pārvietošanās statiskā magnētiskajā laukā. IRV saistībā ar ietekmi uz veselību kontrolētos darba apstākļos (A1 tabula) piemērojama īslaicīgi maiņas laikā, ja to attaisno prakse vai attiecīgais process, ar nosacījumu, ka ir pieņemti preventīvie pasākumi, piemēram, kustību vadība un darba ņēmēju informēšana /12 bvi/au/tsa 35 PIELIKUMA II