Vasaras Saulgriežu dziesmas 1. Brālīti, aunies kājas līgo, līgo Iesim Jānīti ielīgoti līgo, līgo 2. Līgojati, līgojati, Līgo, līgo, līgo, Jānīt! Nav vairs tālu Jāņu diena- Šī dieniņa, rītdieniņa, Parīt pati Jāņa diena Visu gadu dziesmas krāju Jāņu dienu gaidīdama Nu atnāca Jāņu diena Nu dziesmiņas jāizdzieda. 3. Visu gadu dziesmas krāju Līgo, līgo Jāņu dienu gaidīdama, līgo Nu atnāca Jāņu diena Līgo, līgo Nu dziesmiņas izdziedamas Līsti, līsti citu dienu Nelīst Jāņu vakarāi. Salīs manas Jāņu zāles, Salīs manas papardītes. Celies, saimniece, aunies kājas, Jau tavi kaimiņi ciemos aicina. Nebūsi, saimniece, Jāņos gājusi, Paliks gotiņas ālavītes. Kopāi, kopāi kaimiņu meitas Iesim Jānīti padaudzināti. Kopāi, kopāi kaimiņu puiši Iesim Jānīti padaudzināti. Klausiesi, Jānīti, kur tevi daudzina Ozolu mežāi, tur tevi daudzina Tur tevi daudzina līgojoti Jāņa māte sieru sēja Deviņiemi stūrīšiemi Šim stūrītis, tam stūrītis Jānīšami viducītis. Simtu cepu kukulīšus Zāļu dienu gaidīdama. Simtiņš nāca danča bērnu Zāļu dienas vakarāi. Sanākati, Jāņa bērni, Saņemati Jāņa dienu. Jāņa diena lepni nāca Ugunīs vizēdama. Līgodama vien atnāca Tā līksmā Jāņu diena Pār siliem, pār mežiem, Pār miezīšu tīrumiem. Visu gadu dziesmas krāju Sudrabiņa vācelē, Pašā Jāņu vakarā Izbārstīju pagalmāi.
4. Kādi ziedi rudzīšam Pelēkziedi rudzīšam, rotā, rotā Kādi ziedi miezīšam Balti ziedi miezīšam Kādi ziedi liniņam Zili ziedi liniņam Kādi ziedi zirnīšam 5. Dieviņš brida rudzu lauku, Ar pelēku mētelīti Brien, Dieviņi pa mežiem, Lai ziediņi nenovīta Labvakar, rudzu lauks, Kā Dieviņš tev līdzēja, Kā Dieviņš tev līdzēja Pelēkziedus noziedot Lai līgoja, kas līgoja Rudzu lauks, tas līgoja Tas līgoja Jāņu nakti Līdz pašai zemītei 6. Jānīts brauca katru gadu, Atved zāļu vezumiņu, Še saujiņa, te saujiņa, Lai zied visa pasaulīt. Pļavas dziesmu nodziedāju Pār pļaviņu pāriedam, Man piebira pilnas kurpes Zilu ziedu, zelta rasas. Visa bija Jāņu zāle, Ko plūc Jāņu vakarā, Ko plūc rīta saulītē, Tā vairs lieti nederēja. Sārti ziedi zirnīšam Kādi ziedi pupiņai Raibi ziedi pupiņai Kādi ziedi madarai Putu ziedi madarai Kādi ziedi magonei Uguns ziedi magonei Kādi ziedi papardei Zelta ziedi papardei Kam šie kalni, kam šīs lejas, Kam lielie rudzu lauki Dievam kalni, Laimai lejas Jānīšam rudzu lauki. Ai, Jānīti, ai, Jānīti, Tavu lielu rudzu lauku, Visu nakti salīgoju Laukam galu neatradu. Kas apjoza rudzu lauku Ar sudraba jostaviņu, Mīļš Dieviņš apsajoza Jāņu nakti līgodams. Jānīšam pavaicāju, Kādu zāli pirmo raut, Plūc pa priekšu buldurjāni, Pēc sarkanu āboliņ. Visas bija Jāņu zāles, Ko plūc Jāņu vakarā Visi bija Jāņa bērni, Kas Jānīti daudzināja Veda mani zālītēs, Es zālītes nepazinu, Es noplūcu griķu druvu Par dābolu domādama.
6. (turpinājums) Izstaigāju pļavu pļavas Buldurjāņa meklēdama, Kad atradu buldurjāni, Tad saviju vainadziņu. Visa zemes zāle zied, Buldurjānis neziedēja, Tas ziedēja kalniņāi Sidrabiņa ziediņiem. Eita, meitas, zālītēs, Vediet mani mazāko, Jūs zālīšu plūcējiņas, Es rasiņas bridējiņa. Līdzat, meitas, man dziedāti, Es ievešu puķītēs, Viena puķe, trīs lapiņas, Trejdeviņi ziedi zied. 7. Ai, Jānīti, Dieva dēls, līgo, līgo, Tavu platu cepurīti, līgo! Visa plaša pasaulīte Apakš tavas cepurītes. Ai, Jānīti, Dieva dēls, Tavu kuplu cepurīti, Auga mieži, auga rudzi Apakš tavas cepurītes. 8. Trīs kalniņi noziedēja Sarkanāi āboliņa Eita, meitas, noraujiet Jele Jāņu vakarā. Kādi ziedi vasarai, Tādi manā vainagā. Zirņu ziedi, pupu ziedi, Pelēkie rudzu ziedi. Gan pazinu to sētiņu, Kur bij daudzi līgotāji Plūcat, meitas, puķu pušķus, Daždažādi izrobotus, Zilus, baltus, iedzeltenus, Kas Jāņos uzziedēja. Visas bija Jāņu zāles, Ko plūc Jāņu vakarā. Vībotnīte, papardīte, Sarkanais āboliņš. Es nopinu vainadziņu No deviņi Jāņu ziedu. Spīdēj mans vainadziņš Caur deviņi glāžu logi. Jo spīdēja, jo valkāju, Tautu dēlus kaitiāj. Es pārsviedu zelta zirni Pār sudraba ozoliņu Tas krita skanēdams Uz Jānīša cepurītes. Liela ēka, maza ēka, Visām pušķi galiņā. Uzliksim saimniecei Baltu ziedu vainadziņu, Lai aug viņas raibaļiņas Baltajiem ziediņiem. Uzliksim saimniekam Ozoliņa vainadziņu, Lai aug viņa kumeliņi Ozoliņa resnumā.
9. Jāņu mātes pagalmā, līgo, līgo, Trīs sidraba avotiņi, līgo, līgo. Vienā dzēra raibas govis, Otrā bēri kumeliņi Trešā pati Jāņu māte Ik rītiņu mazgājās. Kam tās tādas lielas mājas, 10. Jānīts sēdēj kalniņā, līgo, līgo, Zāļu nasta mugurā, līgo, līgo! Nāc, Jānīti lejiņā, Došu siera gabaliņu. Jānīšam treji vārti, 11. Ozoliņ, ozoliņ, līgo, līgo, Tavu lielu resnumiņu, līgo, līgo, Trīs dieniņas saule tek, Nevarēja attecēti Ozoliņ, ozoliņ, Tavu lielu kuplumiņu, Trīs dieniņas irbe tek, Nevarēja aptecēt. Ozoliņ, ozoliņ, Tavu lielu diženumu, 12. Dimdaru, damdaru, ozoliņi 2x Visi tavi zariņi zīlīšu pilni 2x Izgāju meklēt, apsamaldījosi. Ai, Dieva dēli, vedati cauri. Ložņā, ložņā, lakstīgala Caur oša zariem, caur pazariemi, Caur mana brālīša vara pamatiem. 13. Kas spīdēja, kas mirdzēja Augstu kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem. Jānīts savu kumeliņu Jūriņā peldināja Kam tie kupli koku dārzi, Tās Jānīša lielas mājas, Tie Jānīša koku dārzi. Saule grieza zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā, Jānīts danci ritināja Zem kuplā ozoliņa. Visus trejus virināja, Pa vieniem Jānīts nāca, Pa otriem Jāņa bērni, Pa trešiem mīļā Māra, Div dzelteni kumeliņi. Meitas nāca dziedādamas Vainagiem zarus lauzti. Ozoliņ, ozoliņ, Tavu lielu vecumiņu, Es piedzimu, tev atradu, Es nomiršu, tu paliksi. Sanākati, Jāņa bērni, Zem kuplāi ozoliņa, Zem kuplāi ozoliņa, Tur Jānīša goda vieta. Lec apkārt, tautu meita, Kā tu savu sadabūsi, Kā tu savu sadabūsi, Paliec pati vietiņā. Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Lēni, lēni Jānīts brauca No kalniņa lejiņā, Saules meitas vārtus vēra, Zvaigžņu cimdi rociņā.
14. Kas spīdēja,, kas vizēja Jāņu mātes pagultē? Zelta lietas, zelta kurpes, Sudrabotas atslēdziņas. Kas spīdēja, kas mirdzēja Jāņa tēva kambarē? Jāņa tēva zelta josta Ar dimanta kņopītēm. Jāņa tēvs ir bajāriņis, Zelta svārki mugurā, 15. Saule brida miglājos Pašā Jāņu vakarā, Kur Dieviņa lielugunis Silda visu pasaulīti. Es sakūru uguntiņu No deviņi žagariņi. Sildās Dievs, sildās Laima, Mana mūža licējiņi, Sildās mans augumiņš, 16. Tiesa, tiesa, ne meliņi Vecu ļaužu valodiņas, Jāņu nakti meitas gāja Raganās, vilkatēs. Jāņu nakti negulēju Sav telītes sargādama. Jāņu nakti raganiņas Pulcēties pulcējās. Es iespraudu izkaptiņu Savā govju laidarā, Lai ragana nosagrieza Ātrajos skrējienos. Zelta svārki mugurā Sudrabiņu džinkstināja. Tie nebija sudrabiņi, Tā bij viņa zelta nauda. Maiss saplīsa, šņores trūka, Izbirst zelta āboliņi, Tie nebija āboliņi, Tie bij zelta Jāņu sieri. Sildās mana dvēselīte. Dedzi, dedzi, uguntiņa, Tu nezini, ko es došu. Dedzi gaiši uguntiņa, Es tev došu ziediņam Pērno zāļu vainadziņus. Trejdeviņas dzirkstelītes Pret saulīti uzlekušas. Lai sadega nelaimīte, Kā uguņu dzirkstelīte. Piniet meitas ušņu kroni Metiet govju laidarā, Lai ragana acis bada, Jāņu nakti skraidīdama. Skrien, ragana, šķērsu gaisu, Ne manā sētiņā, Mana sēta dzelžiem kalta, Adatām jumti jumti. Bur man burvji, skauž man skauģi, Nevar mani izpostīt, Dieviņš taisa dzelžu sētu Apkārt manu mājas vietu.
17. Līgojam, līgojam, Neguļam, neguļam, Redzēsim, redzēsim, Kā saulīte rotājas. Kas tumšā vakarā Pļavas, mežus skandināja? Jāņa bērni skandināja Visu nakti līgodami. Lec, saulīte, tu saulīte Spīd ar mūsu sētiņā, Ir mums tava gaišumiņa Vajadzēti vajadzēja. Rotājiesi, tu, saulīte, Tu rotāji, es rotāju. Tu rotāji zelta rotas, Es jauno arājiņu. Kur saulīte mazgājāsi, Jāņu rītā uzlēkusi? Aiz upītes līcītī, Sudrabiņa bļodiņāi. Nāci, nāci, tu, Saulīte, Sen mēs tevi gaidījām! Kam tik ilgi kavējiesi Aiz viņiem kalniņiemi? Lec, saulīte, rītā agri, Lec ar Dieva palīdziņu, No rītiņa sildīdama, Vakarā žēlodama.