Hanzas
Saturs Salidojums 5 10.a ekskursija 6 10.b pārgājiens 11 Sporta diena 14 Skolotāju diena 1
Salidojums Inese Gailāne (12.a) Šogad, 20. septembrī, mūsu skolā bija grandiozs pasākums- Rīgas Hanzas vidusskolas absolventu salidojums! Uz šo pasākumu bija ieradušies aktīvākie mūsu skolas absolventi, pozitīvākie šo audzēkņu klases audzinātāji un skolotāji, kā arī daudz dažādu mākslinieku. Svētku noskaņa Rīgas Hanzas vidusskolā jau virmoja 20. septembra rītā, kad visi brašie audzēkņi no dažādām klasēm sāka gatavot krāšņos rotājumus un citus prakstiskākus darbiņus gaidāmajam vakara notikumam. Skolēni kārtīgi uzklausīja satraukuma pilno skolotāju idejas un veiksmīgi tika ar tām galā. Aktīvi norisinājās arī kora un grupu mēģinājumi Ritas Birzules, Aleksandra Langes un režisora Mihaila Gruzdova vadībā. Pēc kārtīgiem pūliņiem beidzot bija pienācis laiks nobaudīt augļus. Lai vakars noritētu pavisam patīkami, Rīgas Hanzas vidusskolā ciemojās grupa Quartet of five ar Ievu Pauliņu, Renārs Kaupers, grupa Labvēlīgais tips, Elizabete Zagorska, uzstājās arī Rīgas Hanzas vidusskolas koris, pasākumu vadīja- Intars Rešetins un Rīgas Hanzas vidusskolas absolventi Liene Sebre un Artūrs Putniņš, kuri nodrošināja patīkamu atmosfēru un izklaides visa vakara garumā. Mūsu skola arī bija sarūpējusi krāšņu salūtu. Tas palīdzēja skolā virmojošo gaisotni pārvērst nedaudz brīvāku un sagatavoties salidojuma neoficiālajai daļai, kuras laikā varēja izmēģināt sen aizmirstās dejas un izrunāties jau pavisam brīvākā atmosfērā. Rezumējot absolventu salidojumu, mēs, Rīgas Hanzas vidusskolas skolēni, varam tikai priecāties par to, cik atraktīvi ir mūsu skolotāji, un par to, ka mēs varam, ja kaut ko ļoti vēlamies! Pēc salidojuma sarunājāmies ar divām skolotājām. Uz mūsu jautājumiem atbildēja vācu valodas skolotāja Zane Behmane, kura Rīgas Hanzas vidusskolā strādā no pirmsākumiem. Kā arī angļu valodas skolotāja, kura ir arī Rīgas Hanzas vidusskolas absolvente, Paula Vītoliņa. 2
Salidojuma jautājumi un atbildes. 1.) Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Rīgas Hanzas vidusskolu? Zane Behmane: Pirmās atmiņas, kas saistītas ar skolu, ir pieteikšanās darbā, sēžot bērnu dārza telpās otrpus ielai, skatoties uz būvlaukumu, kas pēc dažām dienām kļūs par manu pirmo darbavietu. Paula Vītoliņa: Atceros 1.septembri 1997. gadā, kad sāku mācības 1.klasē. Bija silta diena un man bija bail, jo nevienu nepazinu un tāpēc jutos neērti. Tomēr arī biju priecīga par to, ka beidzot varēšu sākt mācīties skolā. Tolaik atceros, ka ļoti gaidīju šo 1.septembri. Audzinātāja arī bija ļoti jauka. 2.) Vai ir kādas īpašas asociācijas, kad izdzirdat vārdus Rīgas Hanzas vidusskola? Zane Behmane: Domājot par savu skolu, prātā nāk skolēnu un skolotāju attiecības. Jau no pašiem skolas pirmsākumiem saskarsmi esam centušies veidot kā līdzīgs ar līdzīgu. Tas ir koleģiālas vai pat draudzīgas attiecības, kas nozīmē savstarpēju cieņu un respektu. To jo īpaši varēja izjust, tiekoties salidojumā. Paula Vītoliņa: Uzreiz nāk prātā pamatskola un kopīgie starpbrīži ar klasesbiedriem jautrība, sarunas un smiekli. Rīgas Hanzas vidusskola saistās arī ar sākumskolu, kad bija dažādi interesanti pasākumi, kā piemērām, Mārtiņdiena. Vēl arī varu pieminēt, ka skola asociējas ar atsaucīgiem skolotājiem. 3
3.) Kā un kāpēc sākās jūsu sadarbība ar Rīgas Hanzas vidusskolu? (kāpēc sākāt strādāt/mācīties) Zane Behmane: Mana sadarbība ar skolu sākās, pateicoties manai klases audzinātājai Baibai Lapiņai, kura man gadu pēc Rīgas 36.vidusskolas (tagad Rīgas Teikas vidusskola) beigšanas piedāvāja kļūt par vācu valodas skolotāju topošajā Rīgas Hanzas vidusskolā. Neko nezinot par šo darbu, neapdomājoties ilgāk par diennakti, atnācu un pieteicos. Savu spontāno rīcību neesmu nožēlojusi joprojām. Paula Vītoliņa: Skolā mācījos no 1. līdz 12. klasei, un man te ļoti patika. Kāpēc šeit mācījos? Vecāki uzskatīja, ka šī skola ir ļoti laba ( kam arī piekrītu ), tāpēc sāku mācīties Rīgas Hanzas vidusskolā. Te turpināju mācīties, jo skolotāji bija un ir joprojām ļoti labi. Viņi ir profesionāli un izpalīdzīgi, kā arī skolas atmosfēra un vide patika. Rīgas Hanzas vidusskolā sāku strādāt, jo radās tāda iespēja šķita, ka te man varētu būt viegli iejusties. 4.) Kā jūs iztēlojaties skolu vēl pēc 20 gadiem? Zane Behmane: Skolā mācās zinātkāri un motivēti skolēni, strādā zinoši un prasmīgi skolotāji. Pagalmā zaļo koki un zied puķes. Paula Vītoliņa: Skola noteikti būs vēl modernāka. Būs vairāk klašu, kas aprīkotas ar interaktīvajām tāfelēm un citām tehnikām, kā arī būs vairāk bērnu. 5.) Jūsu novēlējums skolai... Zane Behmane: Novēlu, lai manas iepriekš minētās iedomas piepildās. Paula Vītoliņa: Lai nākamie skolas gadi būtu vēl veiksmīgāki kā līdz šim un ikkatrs gads paiet ar kaut ko jaunu. 4
10.a ekskursija 10.a klases ekskursija uz Poliju. Sindija Pūpola (10.a) Viss sākās agrā 23.septembra rītā, kad klase devās ekskursijā uz Poliju. Ceļš bija garš un nogurdinošs, bet jau vakarā mēs bijām nonākuši vietā, kur mēs pavadījām 5 dienas. Sākumā mūs sadalīja pa istabiņām un tad iepazīstināja ar poļu bērniem, kuri tur arī apmetās.vieta,kur mēs dzīvojām, bija skaista, ar lielu futbola un basketbola laukumu. Nākamās dienas mēs pavadījām dažādas ekskursijās un spēlējot sporta spēlēs. Mēs bijām baznīcā Święta Lipka, kur atrodas vienas no lielākajām ērģelēm Polijā. Mums arī bija izdevība paklausīties, cik skaisti tās spēlē. Kādu citu dienu mūs aizveda uz Hitlera bunkuru Vilku midzeni. Hitlers visus kara gadus pavadīja tieši tur. Visi bunkuri bija nomaskēti ar sūnām, lai tos nevarētu pamanīt. Ekskursija ilga stundu,tā bija pa mežu, tajā laikā mums izstāstīja daudz interesantu lietu par Hitleru un kara gadiem. Lielu daļu ekskursijas mēs pavadījām ārā sportojot. Klases puiši bieži sacentās ar poļu puišiem gan basketbolā, gan futbolā. Bet, tā kā latvieši ir ļoti sportiski,mūsu puišiem nebija lielas grūtības uzvarēt poļus. Protams, mēs jutāmies lepni par to! Ekskursija bija lieliska iespēja sadraudzēties ar jaunajiem klasesbiedriem un iepazīt tos labāk. Mūsu klasei gāja ļoti jautri un interesanti, protams, neiztikām arī bez palaidnībām, bet bez tām jau nevar.mums izdevās izveidot kontaktu ar poļu bērniem un iegūt jaunus draugus. Kad bija pienākusi pēdēja diena un visi sasēdās autobusā, lai dotos mājup, mums pajautāja, vai patika ekskursija,visi vienbalsīgi iebļāvās : Jāāā! Tātad tas nozīmēja, ka ekskursija bija izdevusies un noteikti paliks par lieliskām atmiņām 10.a klasei. 5
10.b pārgājiens 10.b klases izdzīvošanas pārgājiens Laura Lurda Andersone (10.b) Šogad mūsu klase (10b), bija tā, kas piedalījās skolas tradīcijā, 10 klašu izdzīvošanas pārgājienā. 17. septembrī mēs devāmies uz Sabili. Jau 10 no rīta mēs bijām pie skolas un bijām gatavi startēt. Protams, ekskursija sākās ar labāko vietu ieņemšanu autobusā. Ap 12 ieradāmies pieturā,,čāpuļi,,. Izkāpjot no autobusa, iepazināmies ar ekskursijas vadītājiem- Gati un Jāni. Pēc tam jau devāmies līdz Abavai. Tur spēlējām dažas iepazīšanās spēles un sadalījāmies Snikera un Twixa komandās. Mūsu pirmais pārbaudījums bija tikšana pāri Abavai, pirms tam mums likās, ka tas ir joks, bet, kad pirmajam puisim lika pārbrist upi, lai aiznestu virves galu otrā krastā, visi uztvērām to nopietnāk. Pār Abavu tika novilktas divas virves, kas abos galos tika piesietas pie kokiem. Sākotnējā vadītāju iecere bija laist mūs pa vienam pāri, bet tā kā pirmais drosminieks, kurš laidās pāri upei, piezemējās ūdenī, nesasniedzot otru krastu, iecere mainījās- visai klase steigšus atbrīvojās no ekipējuma, novilka apavus un zeķes un brida pāri upei, par laimi, ūdens dziļākajā vietā sniedzās vien līdz ceļiem. Tā pirmais šķērslis vairāk vai mazāk veiksmīgi bija pārvarēts. 6
Tālāk mēs devāmies uz nākamo objektu. Kāpām stāvā kalnā pa slidenu taku, lai atrastu Velnalu (atradām, bet iekšā neielīdām) un Velnakmeni. Tas bija tik liels, ka visi varējām uz tā uzkāpt. Šeit arī tapa pirmais kopīgais mūsu klases foto. Ejot uz nākamo pārbaudījumu, mums bija izsniegtas lapas ar attēliem, kuros bija attēloti objekti, kas mums pa ceļam bija jāatrod un jānofotografējās pie tā. 7
Nākamajā parbaudījumā mums bija jālaižas no tilta ar virvēm un jāsaliek puzle. Pirmie puzli salika Sniker komanda un pēc tam arī Twiksi tika galā ar uzdevumu. Ar virvi no tilta gan vien daži drosminieki uzdrošinājās nolaisties. 8
Jau bija jūtams, ka valda nogurums, bet mēs cītīgi turpinājām ceļu un veikt uzdevumus pēc kartes orientēties pa maršrutu un atrast teikas daļas. Tas bija pēc manām domām vis interesantakais uzdevums, kas tika dots. Beidzo bija pienācis atelpas un pusdienu laiks. Kad bijām visi iestiprinājušies, mums bija sagatavotas dažādas spēles, kurās vajadzēja izmantot savādāku domāšanu. Šie uzdevumi mums nevedās tik ātri un mēs pie tiem kavējāmies labu laiku. 9
Kad beidzot bijām tos izpildījuši, devamies pēdejā uzdevumā, kas jau bija jāveic pa tumsu. Mums tika izsniegta O kartes sim karte, lapa un marķieris. Mūsu uzdevums bija, ejot uz Sabili, meklēt lapiņas ar frāzēm un sūtīt tās vadītājiem, šis uzdevums mums īpaši nevedās, jo lija lietus, bija tumšs, tādēļ neko neredzējām. Pa ceļam centāmies sevi izklaidēt ar dažādiem stāstiem un citām nodarbēm. Pēc kādas pusotras stundas mēs beidzot bijām sasnieguši mājas! Tur mūs gaidīja siltas istabas, silta zupa. Mēs to bijām paveikuši! Un tālāk jau sākās neoficiālā daļa. Mēs kopumā nogājām ap 20 km un veicām dažādus uzdevumus, bet, protams, tas bija tā vērts, jo klase kļuva saliedētāka un draudzīgāka. 10
Sporta diena Lai gan laiks šī gada 25. septembī mūs nelutināja, tieši šajā datumā notika Rīgas Hanzas vidusskolas sporta diena. Sporta diena bija veltīta skolas 20. gadu jubilejai. Visas klases dienu sāka hallē. Uzdevums bija pēc iespējas ātrāk nokļūt visos sešos kontrolpunktos, nofotogrāfēties un izpildīt uzdevumus par skolu. Atbilžu meklēšanā skolotāji nedrīkstēja palīdzēt, jo jautājumi bija saistīti ar skolas skolotājiem, absolventiem un viņu aktīvo darbību. Šajā sporta dienā 7.-9. klašu grupā laurus plūca 9.a klase, kas uzdevumu izpildīja 1h un 13 min, un ieguva 25 punktus. 11
10.-12. klašu grupā tā bija 10.b klase, kas uzdevumu veica 1h un 7min, un ieguva 30 punktus. Tāpat kā pagājušajā gadā atsaucība bija liela. Skolēni aktīvi darbojās un centās. Kā skolotāja Una atzīst, ka tas skolēnus aizrauj daudz vairāk nekā kārtējās stafetes. Runājot par nākotni, šī pasākuma organizētājas, proti, mūsu sporta skolotājas, skatās cerīgi. Plānos ir paplašināt šo sporta dienu. Būtu ļoti interesanti, ja šis pasākums būtu vēl apjomīgāks ar tālākiem attālumiem. Ar abu mūsu mīļo sporta skolotāju čaklumu un radošumu, tas noteikti izdosies. Tā lūk, gaidām nākamo gadu! 12
Par ējo klašu bildes 13
Skolotāju diena Skolotāju diena Monta (12.b) 4.oktobrī Rīgas Hanzas vidusskolā bija īpaša diena- Skolotāju diena. Skolēnu pašpārvalde bija kārtīgi pacentusies,lai skolotājiem šī diena atmiņā paliktu visu mācību gadu. No rīta skolotāji tika sagaidīti ar kafiju, kā arī uzdevumiem, kuri dienas laikā bija jāizpilda. Uzdevumi bija ļoti neparasti un interesanti, garastāvoklis tika uzlabots arī skolēniem. Pirmā stunda visām klasēm bija audzinātājstunda, tikai šoreiz atšķirība bija tāda, ka stundu vadīja skolēni, bet skolotāji bija kā audzēkņi. Šī diena neparasta bija arī 12.klašu audzēkņiem, jo tika dota iespēja uz dienu pašiem izmēģināt, kā ir strādāt par skolotāju. Kā 12.klases skolniece atzīšos, ka tas bija ļoti interesanti, tomēr diezgan sarežģīti. Sagatavošanās mācību stundām prasīja vairāk laika nekā biju domājusi. Tikai pati, vadot stundas, sapratu, ka tas tiešām ir kaitinoši, ja skolēni nepārtraukti izmanto mobilos telefonus un mācību procesam nepievērš uzmanību. Tomēr uzskatu, ka viss izdevās, un arī skolēni atzinās, ka bija interesanti. Skolotāju diena ir laiks, kad pateikt paldies par neizsīkstošo enerģiju un radošumu, pacietību un sirsnību cilvēkiem, kuri mūs sagatavo lielajai dzīvei. Domāju, ka lielākā bagātība esam mēs paši, kuri izvēlējušies mācīties Rīgas Hanzas vidusskolā, jo šeit strādā paši labākie skolotāji. Prieks dzirdēt jauniešus sakām, ka par sasniegto mācībās viņi ir pateicīgi skolotājiem, jo viņi mums palīdz atrast un attīstīt savus īpašos talantus. Liels paldies Rīgas Hanzas vidusskolas pedagogiem par pašaizliedzību, mīlestību un iecietību, kas ik dienu tiek dāvāta jaunajai paaudzei. 14