Rīgas 29.vidusskolas 2016./2017.m.g. Pašvērtējums. 1. Vispārējs skolas raksturojums Skolā 2016./2017.m.g. mācās 250 skolēni no 1. līdz 12.klasei. Skolēniem savu spēju un talantu pilnveidošanai tiek piedāvāti daudzveidīga interešu izglītība un mērķtiecīgas individuālas nodarbības. Skolā norit mērķtiecīgs darbs ar katru skolēnu. Trīs skolēni nav saņēmuši apliecības par pamatizglītību un viens skolēns nesaņēm atestātu par vidējo izglītību. 1.1. Izglītības programmas, izglītojamo skaits tajās Rīgas 29.vidusskola 2015./2016.mācību gadā sekmīgi īsteno 3 licencētas izglītības programmas: Licences Kods Izglītojamo Izglītojamo Izglītojamo Nr. Izglītības programma skaits 2014./2015. skaits 2015./2016. skaits 2016./2017. 7593 21011121 Mazākumtautību pamatizglītības programma 169 175 172 V-8194 31011021 Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma 42 65 60
V-9120 23011821 Pamatizglītības otrā posma (7.-9. Klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautības izglītības programma 36 33 18 1.2. Izglītojamo skaits skolā 2016./2017.m.g. 1.- 5.- 7.- Pamatskolā 10.klasēs 11.klasēs 12.klasēs Vidusskolā Skolā kopumā 4.klasēs 6.klasēs 9.klasēs 2016./2017.m.g. 81 44 65 190 23 14 23 60 250 Kopā 1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs 2016./17.mācību gadā. Augstākā pedagoģiskā izglītība Cita augstākā izglītība Vidējā/ vidējā profesionālā izglītība (iegūst augstāko ped. izglītību) Maģistri Skolā kopumā 28 25 2 1 24 Administrācija 2 2 0 0 2 1.-4.klašu skolotāji 4 4 0 0 3 7.-9.klašu skolotāji 12 10 2 0 10 10.-12.klašu skolotāji 6 6 0 0 6 Atbalsta personāls 3 3 0 0 3 Interešu izglītības skolotāji 1 0 0 1 0 Skolā strādā bibliotēkare, sociālais pedagogs, speciālāis pedagogs, logopēds, psihologs, medmāsa, 17tehniskie darbinieki. 6 pedagogi strādā blakusdarbā, vienam ir zinatniskais grāds. Vidējais pedagogu vecums ir 52 gadi. Lielākai daļai pedagogu pedagoģikais darba stāžs ir virs 20 gadiem. Skolotāji regulāri paaugstina savu profesionālo meistarību tālākizglītības kursos, semināros. Skolā darbojas metodiskā padome un piecas metodiskas komisijās. No 2010.līdz 2014. gada skolotāji iesaistījās pedagogu darba kvalitātes novērtēšanā un ir ieguvuši kvalitātes pakāpes.
Kvalitātes pakāpes kopā 1. 2. 3. 4. 5. Pedagogu skaits 23 4 19 Ls 1.4. Skolas budžeta nodrošinājums 2014., 2015., 2016.gados. 2014.g. 2015.g. 2016. g. % no kopējā skaita % no kopējā skaita eiro % no kopējā skaita eiro % no kopējā skaita Tāmes kopsumma 813916.00 100% 100% 458956.00 100% 1646897 100% Valsts budžets 508686.00 62% 62% 260589.00 57% 1013051 61,5% Pašvaldības budžets 302473.00 37% 36% 197413.00 42% 485998 29,5% Maksas pakalpojumi 2157.00 1% 1% 2031 1% 146882 8,9% Ziedojumi 966 0,1% Pēdējos gados pašvaldība nodrošina skolēnu mācību līdzekļu un mācību grāmatu finansējumu vairāk kā 12 eiro uz skolēnu, kas ļāvis nodrošināt kvalitatīvu skolas mācību grāmatu, bibliotēkas krājumu un mācību līdzekļu nodrošināšanu un atjaunošanu. 2014. 2015.g. 2016. g Mācību līdzekļi 8776.00 eiro 7707 eiro 9776.00 eiro 1.5. Interešu izglītības un individuālo grupu nodarbību piedāvājums 2016./2017.m.g.
Programma Kolektīvu skaits Dalībnieku skaits Kultūrizglītības programma mūzika 3 37 teātra māksla 3 34 Sporta izglītības programma (volejbols, basketbols)) 6 73 Citas interešu izglītības programmas 5 77 1.6. Sociālās vides raksturojums Skolā pēc tautību sadalījuma ir daudznacionāla. Kopā pārstāvot 8 tautības, no tiem latvieši 27, baltkrievi 6, krievi 203, lietuvieši 1, poļi 2, ukraiņi 4, čigaņi 3, ebreji 2, igauņi 1, armeņi 1. Skolas atbalsta personāls katru gadu apkopo skolā pieejamos datus, lai izveidotu skolēnu sociālo portretu. Skolā veiksmīgi adaptējas skolēni. Skolas skolēnu sociālais portrets Skolā ir bērni no daudzbērnu ģimeņu. Ar katru gadu pieaug ģimenes, kurās kāds no vecākiem ir devies uz ārzemēm un šķirtās ģimenes. Skolā mācas bērni no riska ģimeniem. Skaits Procenti Sociālā riska ģimenes 16 6.4% Maznodrošinātās ģimenes 46 18.3% Bāreņi 5 2% Aizbildnībā esošie bērni 2 0.8% Nepilnas ģimenes 105 42% Daudzbērnu ģimenes 4 1,5% Vecāki strādā ārzemēs 21 8% Apmeklē speciālo pedagogu 15 6% Apmeklē logopedu 21 9%
Apmeklē psihologu 15 6% 2. Skolas darbības pamatmērķi 1. Skolas galvenais mērķis ir sekmēt skolēnu izaugsmi par garīgi bagātām, fiziski veselām, radošām un sociāli aktīvām personībām, kas veiksmīgi iekļaujas mūsdienu mainīgās dzīves apstākļos un ir motivētas mūžizglītībai. 2. Skolas darbības mērķis ir organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu izglītojamajiem valsts vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu. 3. Skolas galvenie uzdevumi: 3.1. pamatskolas klasēs īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, sagatavot izglītojamos tālākai izglītībai vidusskolā; 3.2. nodrošināt vispārējās vidējās izglītības kvalitatīvas apguves iespējas, sagatavojot skolas beidzējus augstākās izglītības iegūšanai Latvijas augstskolās, kā arī ārvalstu augstskolās; rūpēties par izglītojamo veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, organizējot mācību režīmu saskaņā ar noteiktajām sanitāri higiēnisko normu prasībām; 3.3. veicināt pedagogu un izglītojamo radošu sadarbību izglītības procesa un mācību satura apguves jomā, izvēloties optimālas darba metodes un formas, modernās informācijas tehnoloģijas; 3.4. veikt metodisko darbu un pedagogu tālākizglītošanu; 3.5. sekmēt izglītojamo individuālo spēju un interešu pilnveidi un tālāko attīstību, veidojot ārpusstundu un audzināšanas darba sistēmu; 3.6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi; 3.7. sistemātiski un racionāli, atbilstoši finansiālām iespējām, pilnveidot skolas materiāli tehnisko bāzi. 3. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana 3.1. Pamatjoma MĀCĪBU SATURS Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Skolēnu interesēm un reālajam dzīves pieprasījumam atbilstošu skolas izglītības programmu realizēšana un pilnveidošana.
Kvalitatīvi īstenot, analizēt un pilnveidot pamatizglītības,vispārizglītojošās virziena programmas saturu, Mudināt skolotājus iesaistīties skolas mēroga izglītības satura pilnveides un kvalitātes novērtēšanas procesā. 1. Pedagoģiskājā padomē izvērtētas, analizētas, pilnveidotas izglītības programmas. 3.2. Pamatjoma MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Skolēnu un skolotāju atbildības paaugstināšanās mūsdienīga mācību procesa organizēšanā. Pilnveidot un dažādot aktīvu darbību rosinošas metodes mācību darbā un IKT izmantošanu ikdienas mācību procesā, Uzlabot vērtēšanas kvalitāti, iesaistīt skolēnus pašvērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas procesā, Skolēnu mājas un patstāvīgo darbu kvalitātes un apjoma sabalansēšana, sistēmas izveidošana un ieviešana, Pielietot daudzveidīgākas metodes vecāku informēšanai par pārbaudes darbu veikšanai izvirzītajām prasībām, termiņiem un kritērijiem, Savlaicīgi sniegt vecākiem informāciju par skolēnu sasniegumiem vai problēmām, lai veicinātu viņu izaugsmi. 1. Mācību priekšmetu MK sanāksmju, pedagoģiskajās sēdēs un MP sēdēs regulāri izanalizēti mācību darba rezultāti. 2. Pedagogi dalās ar savu pieredzi ; labās prakses piemēros par IT izmantošanu mācību procesā un vērtēšanas metodēm. 3. Stundu vērošanā IKT izmantošana, skolēnu vērtēšana un pašvērtēšana ir viens no vērošanas uzdevumiem un kvalitātes kritērijiem. 4. MK sēdēs izvērtējot skolēnu sasniegumus, skolēni mērķtiecīgi sadalīti grupās atbilstoši spējām, zināšanām un prasmēm. 5. Vecāku sapulcēs mācību priekšmetu skolotāji iepazīstina ar savu mācību priekšmetu saturu, vērtēšanas kārtību, mācības rezultātiem. 6. Katrā mācību gadā organizētas trīs vecāku dienas, dodot iespēju individuālām pārrunām un konsultācijām. 7. Izveidota sistēma, lai, sadarbojoties sociālajam pedagogam, mācību priekšmetu skolotājiem un audzinātājiem, savlaicīgi diagnosticēt un sadarbībā ar vecākiem novērstu mācību problēmas. 3.3. Pamatjoma SKOLĒNU SASNIEGUMI Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Valsts pārbaudes darbu rezultātu analīzes izmantošana ikdienas mācību darbā. Pilnveidot datorizēto skolēnu mācību sasniegumu un dinamikas datu bāzi un tās pielietojamību, Visi skolēni saņem izglītības dokumentus par pamata izglītību.
1. Mācību sasniegumu uzskaite tiek veikta izmantojot elektronisko žurnālu e-klase. 2. Regulāri veikta valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze pedagoģiskās padomes sēdē, secinājumi izmantoti kārtējā mācību gada darba plānošanā. 3.4. Pamatjoma ATBALSTS SKOLĒNIEM Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Sadarbības veicināšana. Pamatskolas skolēnu sagatavošana mācībām vidusskolā. turpināt īstenot pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu. turpināt sadarbību ar mācību centru RIMAN un Transporta un sakaru institūtu. piedāvāt skolēniem dažādas interešu izglītības programmas, mācību priekšmetu konsultācijas un garantēt atbalsta personāla palīdzība. nodrošināt sākumskolas skolēniem iespēju apmeklēt pagarinātās dienas grupu bez maksas. 1. Ir nodrošinātas individuālās un grupu nodarbības gan izglītojamiem ar grūtībām mācībās, gan talantīgajiem audzēkņiem. 2. Skolas administrācija, sociālais pedagogs tiek iesaistīti kavējumu uzskaitē (veic reidus un preventīvus pasākumus). 3. Skolā īsteno dažādas interešu izglītības programmas, kas veicina skolēnu vispusīgu attīstību. 4. Organizētas skolēnu un personāla apmācības rīcībai ekstremālu situāciju un evakuācijas gadījumā, mācību evakuāciju norise. 5. Organizētas psihologa, logopēda, speciālā un sociāla pedagoga konsultāciju pieejamība skolēniem, vecākiem, skolotājiem. 6. Organizēts atbalsta personāla darbs skolā. 7. Skolas muzeja darbs stimule dažādu tautu vēstures un tradīciju izzināšanai. 3.5. Pamatjoma SKOLAS VIDE Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Atbalstošas un drošas vides nodrošināšana mācību procesa realizēšanai. Aktīvi iesaistīt skolēnus pozitīvas sadarbības vides pilnveidošanā. Turpināt mācību telpu labiekārtošanu. Plānveidīgi remontēt skolas telpas.
1. Regulāri ar skolēniem tik apspriesti un aktualizēti skolas iekšējās kārtības noteikumi. 2. Skolēni atbildīgi iesaistās skolas sakopšanas, noformēšanas. 3.6. Pamatjoma RESURSI Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Turpināt skolas telpu pielāgošanu mācību procesa efektīvai norisei. Organizēt regulāru skolotāju darba pašvērtējumu, veikt analīzi. Turpināt skolotāju tālākizglītības pasākumu organizēšanu skolā. Paaugstināt skolotāju atbildību moderno tehnoloģiju pareizā izmantošanā. 1. Visas mācību telpas aprīkotas ar informāciju tehnoloģijām (datori, televizori). 2. Trīs kabinetos skolotāji un skolēni var strādā ar interaktīvajām tāfelēm. 3. Visā skolas ēkā pieejams internets. 4. Sadarbībā ar skolas bibliotēku, pedagogi nodrošināti ar metodisko, uzziņas literatūru un mācību līdzekļiem. 5. Skolēni tiek nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. 6. Skolotāju darba slodze atbilst MK noteikumu prasībām, tiek mērķtiecīgi plānota un saskaņota ar katru skolotāju. 7. 23 skolotāji piedalījušies pedagoģiskā darba kvalitātes pašvērtēšanā un ieguvuši kvalitātes pakāpes. 8. Katru gadu skolā tiek veikts kosmētiskais remonts. 10. Paaugstināt skolotāju atbildību moderno tehnoloģiju pareizā izmantošanā. 3.7. Pamatjoma SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA Prioritāte un iepriekš izvirzītās attīstības vajadzības: Skolas darba pašvērtēšanas organizēšana un skolotāju darba kvalitātes vērtēšanas un pašvērtēšanas pilnveidošana. Aktīvāk un daudzpusīgāk iesaistīt skolas darbiniekus, vecākus un skolēnus skolas attīstības plānošanā un prioritāšu realizācijā, Pilnveidot sistēmu savlaicīgas informācijas sniegšanai un informācijas apmaiņai ar skolotājiem, Izvērtēt skolas pašpārvaldes struktūras un aktīvāk iesaistīt skolas dzīves organizēšanā, Pilnveidot un informatizēt skolas pašvērtēšanas procesu.
1. Izmantojot elektronisko vidi uzlabota atgriezeniskā saite ar skolēniem un vecākiem (e-klase, e-pasts, skolas mājas lapa u.c.) 2. Aktuālā informācija tiek operatīvi izsūtīta izmantojot e-klases pastu. 3. Skolas darba dokumenti pieejami, aizpildāmi un nosūtāmi elektroniskajā vidē. 4. Pamatojumu iegūšanas metodes un vērtēšanā izmantotie informācijas avoti. 4.1. Informācijas ieguvei izmantoti anketāciju rezultāti, intervijas un sarunas ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem 4.2. Analizētie dokumenti: skolas iekšējie normatīvie dokumenti, skolas izglītības un mācību priekšmetu programmas, skolas attīstības un darba plāni, atskaites, sanāksmju protokoli, e-klase dati, tarifikācija, stundu vērošanas materiāli, pedagogu pašvērtējuma materiāli, valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaites un analīzes materiāli, izglītojamo veselības uzskaites dati, instruktāžu materiāli, kontroles un uzraudzības dienestu pārbaužu dokumenti, gada budžeta tāme un pieprasījums, pedagogu tālākizglītība.. 5. Pamatjomu novērtējums 5.1. Skolas darba pašvērtējums pamatjomā Mācību saturs 1. 1.IESTĀDES ĪSTENOTĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS 1.1.1. Izglītības iestādes īstenoto izglītības programmu atbilstība normatīvajām prasībām 1.1.2. Izglītības programmu īstenošanas plānošana 1.1.3. Izglītības programmu satura Skolā ir izstrādātas un licencētas tris oriģinālas pamatskolas un vidusskolas izglītības programmas. Visas mācību priekšmetu programmas tiek īstenotas atbilstoši licencēto skolas izglītības programmu mērķiem un uzdevumiem. Visi pedagogi zina un cenšas, realizējot sava mācību priekšmeta saturu, īstenot skolas prioritātes un mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus, uzdevumus. Gandrīz visi pedagogi optimāli un efektīvi pielieto daudzveidīgas mācību metodes, līdzekļus izglītojamo sasniegumu vērtēšanas formas. Visi klašu audzinātāji izstrādājuši klases audzināšanas darba plānus un skolas darba prioritātēm. Skolēni apmeklē individuālās konsultācijas. Visi skolotāji uzskata, ka plānojot darbu viņiem ir pieejami atbilstoši mācību materiāli. Mācību satura plānošanā skolotāji izmanto tālākizglītības kursos gūtās zināšanas un pieredzi. Visi skolotāji sava mācību priekšmeta satura realizācijā paredz mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu.
Tālākās attīstības vajadzības: 1. Veicināt dažādu mācību priekšmetu pedagogu sadarbību. 2. Mācību satura īstenošanai tika paplašināt skolotāju iespējas izmantot IKT mācību procesā. 6.2. Skolas darba pašvērtējums pamatjomā Mācīšana un mācīšanās 2.1. MĀCĪŠANAS KVALITĀTE 2.1.1. Mācību stundas kvalitātes vērtēšana 2.1.2. Mācību stundas organizācija 2.1.3. Mācību metožu izvēle 2.1.4. Pedagogu un izglītojamo dialogs Skolas pedagoģiskā padome, metodiskā padome un metodiskas komisijas pievērš īpašu uzmanību pedagogu praktiskās pieredzes izzināšanai, skolēnu mācību sasniegumu izpētei un analīzei. Pedagogi analizē mācību darba rezultātus, izvērtē mācīšanas metodes, dalās gan darba pieredzē, gan tālākizglītības kursos gūtajās atziņās. Skolas un katrā mācību priekšmeta vērtēšanas kārtībā ir noteikti pārbaudes darbu veidi, vērtēšana un biežums. Pedagogi daloties labās prakses piemēros.dažādiem skolotājiem mācīšanas metodes ir mūsdienīgas (tiek izmantoti datori, interaktīvā tāfele, interneta uzziņas avoti).skolotāji pozitīvi motivē bērnus strādāt. Izglītojamie izmanto mācību priekšmetu konsultāciju stundu. Tālākās attīstības vajadzības 1. Dažādot ikdienas mācību procesa saikni ar reālo dzīvi. 2. Pilnveidot skolēnus pašvērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas procesu. 2.2. MĀCĪŠANĀS KVALITĀTE. 2.2.1. Izglītojamo mācīšanās darba organizēšana 2.2.2. Izglītojamo līdzdalība un sadarbība mācību procesā. Gandrīz visi izglītojamie iesaistās stundu darbā, prot strādāt individuāli un grupās, aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt un pieņemt lēmumu, mācās izvērtēt savus un klasesbiedru mācību sasniegumus. Skolēni palīdz viens otram mācību darbā, iesaistās kopīgu mācību projektu izstrādē, izmanto bibliotēkas un datorklases resursus un iespējas. 37% izglītojamo uzskata, ka prot izvērtēt savus mācību sasniegumus. Tikai 21% izglītojamo
uzskata, ka prot plānot savu laiku mājas darbu un citu mācību uzdevumu izpildei. 71% skolēnu apzinās, ka viņiem ir iespēja skolā apmeklēt plānotās mācību priekšmetu konsultācijas un papildus nodarbības, lai spētu sasniegt savām spējām atbilstošus rezultātus Skolā ir kabinetu sistēma, skolēni zina darba organizāciju klasēs. Skolotāji regulāri uzskaita un sociālais pedagogs pārrauga izglītojamo kavējumus. Pēc katra semestra pedagoģiskās padomes sēdēs tiek izanalizēta informācija par katras klases skolēnu mācību sasniegumiem. Klases stundās tiek pārrunāta izglītojamo attieksme pret mācību darbu, personīgo atbildību mācīšanās procesā. Tālākās attīstības vajadzības 1. Attīstīt un pilnveidot skolēnos radošas personības īpašības. 2. Veicināt skolēnu atbildību par savu mācību rezultātiem. 2.3 VĒRTĒŠANA KĀ MĀCĪBU PROCESA SASTĀVDAĻA. 2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtēšanas kvalitāte 2.3.2. Vērtējumu uzskaite un vērtējumu analīzes rezultātu izmantošana Pedagogi vērtē izglītojamo darbu, ievērojot skolā pieņemto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kas izstrādāta balstoties uz spēkā esošiem valsts normatīviem dokumentiem. Skolā pastāv vienotas prasības pārbaudes darbu veidošanai. Vērtēšanas metodes atbilst izglītojamo vecumam un mācību priekšmetu specifikai, vērtēšana ir sistemātiska, vērtēšana ir regulāra un pedagogi darbus izlabo savlaicīgi. Atsevišķi pedagogi izglītojamo mācību sasniegumus ne vienmēr savlaicīgi ieraksta elektroniskajā žurnālā. Lielākā daļa skolēnu zina vērtēšanas principus un kritērijus katrā mācību priekšmetā. Lielākā daļa vecāku uzskata, ka skola skaidri un saprotami sniedz informāciju par mājas darbu un pārbaudes darbu sistēmu skolā. Skolēni uzskata, ka skolotāji novērtē pozitīvu attieksmi pret mācību darbu.visās klasēs tiek pētīta izglītojamo mācību sasniegumu izaugsme, salīdzinot ar 1. semestra un mācību gada vērtējumu, tiek izvērtēts zināšanu līmeņa atspoguļojums ballēs ikdienā salīdzinājumā ar valsts pārbaudes darbos iegūto informāciju. Tālākās attīstības vajadzības: 1. Vienotai ikdienas mācību sasniegumu analīzei visiem skolotājiem turpināt izmantot e-klases ieskaites rezultātu ievades un analīzes formas. 2. Turpināt informāciju apmaiņu starp pedagogiem, skolēniem un vecākiem par pārbaudes darbu veikšanai izvirzītajām prasībām, termiņiem un kritērijiem.
6.3. Skolas darba rezultāti jomā Skolēnu sasniegumi 3.1. SKOLĒNU SASNIEGUMI IKDIENAS DARBĀ. Skolas izglītības programmu īstenošanas rezultāti 7.a, 8.a, 9.a klasēs 2016./2017. m.g.
7.klase 8.a klase 9.a klase ( 16 sk.) ( 11 sk.) ( 16 sk.) Vērtējums ballēs Vērtējums ballēs Vērtējums ballēs Mācību priekšmets Matemātika 15 1 9 2 3 11 2 Fizika 9 2 3 9 2 2 Ķīmija 6 5 3 9 4 Bioloģija 6 10 6 4 1 7 7 2 Ģeogrāfija 9 7 3 6 2 3 8 5 Informātika 11 4 1 Latviešu valoda un literatūra 1 14 1 5 6 3 7 5 1 Angļu valoda 15 1 5 6 3 8 4 1 Literatūra 1 12 3 6 3 2 3 8 5 Mūzika 8 6 2 1 7 3 2 9 5 Vizuālā māksla 1 14 1 10 1 4 10 2 Pasaules vēsture 11 5 3 8 2 7 7 Latvijas vēsture 11 5 2 9 2 7 5 2 Mazākumtautība valoda 13 3 6 3 2 3 7 6 Sociālās zinības 11 5 11 1 4 8 3 Mājturība un tehnoloģijas ( m/z) 6 10 1 9 1 1 3 8 4 Sports 1 14 1 9 1 4 10
Skolas izglītības programmu īstenošanas rezultāti 10. - 12. klasē 2016./2017. m.g. 10. klase ( 20 sk.) 11. klase ( 15 sk.) 12. klase ( 16 sk.) Vērtējums ballēs Vērtējums ballēs Vērtējums ballēs Mācību priekšmets Latviešu valoda 3 12 5 1 11 3 1 10 5 Angļu valoda 9 9 2 1 10 3 1 1 11 4 Mzākumtautību valoda un 3 9 6 2 1 10 3 1 1 11 3 1 literatūra Matemātika 3 12 4 1 1 11 3 1 14 1 Informātika 3 12 3 2 1 6 6 2 Tehniskā grafika 3 12 4 1 1 9 5 2 Sports 3 7 6 1 5 8 1 1 8 2 Fizika 1 14 5 1 11 3 1 11 4 Ķīmija 3 12 5 1 12 2 1 13 2 Bioloģija 12 8 1 5 8 1 9 7 Veselības mācība 1 10 7 2 Latvijas un pasaules 1 11 6 2 1 6 7 1 9 6 1 vēsture Ekonomika Ģeogrāfija 2 12 4 2 12 3 Kulturoloģija 1 10 7 7 1 7 5 2 Literatūra 3 12 5 1 10 4 1 10 5 Mūzika 1 6 7 6 1 4 6 4 3 8 4
Skolas izglītības programmu īstenošanas rezultāti (8.b un 9.b klases ) 2016./2017. m.g. 8. b klase ( 9 sk.) Vērtējums ballēs 9.b klase (6 sk.) Vērtējums ballēs Mācību priekšmets Matemātika 2 7 6 Fizika 1 8 6 Ķīmija 1 8 6 Bioloģija 1 8 4 2 Ģeogrāfija 1 7 1 6 Informātika Latviešu valoda un literatūra 9 6 Angļu valoda 9 6 Literatūra 3 6 6 Mūzika 4 5 1 5 Vizuālā māksla 5 4 6 Pasaules vēsture 8 1 6 Latvijas vēsture 8 1 6 Mazākumtautība valoda 1 8 6 Sociālās zinības 8 1 6 Mājturība un tehnoloģijas( m/z) 5 4 6 Sports 2 7 5 1
Skolas izglītības programmu īstenošanas rezultāti 5.-6.klases 2016./2017. m.g. 5. klase ( 19 sk.) Vērtējums ballēs 6. klase ( 25 sk.) Vērtējums ballēs Mācību priekšmets Matemātika 2 11 6 5 15 5 Dabaszinības 7 12 3 15 7 Informātika 5 12 2 3 11 9 2 Latviešu valoda un literatūra 1 16 2 3 19 3 Angļu valoda 10 9 1 20 4 Literatūra 9 10 5 14 6 Mūzika 4 14 1 14 9 2 Vizuālā māksla 1 18 10 14 1 Pasaules vēsture 1 17 7 Latvijas vēsture 2 14 9 Mazākumtautība valoda 1 9 9 4 16 5 Sociālās zinības 6 13 2 15 7 1 Mājturība un tehnoloģijas( m/z) 2 15 2 1 6 17 1 Sports 5 11 6 16 2
Skolas izglītības programmu īstenošanas rezultāti 1.-4.klases 2016./2017. m.g. 2.klase 3.klase 4.klase ( 16 sk.) ( 23 sk.) ( 22 sk.) Vērtējums ballēs Vērtējums ballēs Vērtējums ballēs Mācību priekšmets Matemātika 1 5 6 4 2 11 9 1 10 9 3 Latviešu valoda un literatūra 1 8 7 4 10 8 1 6 13 3 Angļu valoda 4 6 12 Literatūra 5 17 Mūzika Vizuālā māksla Mazākumtautība valoda un 1 5 9 1 2 8 13 5 3 13 1 literatūra Sociālās zinības Dabaszinības Mājturība un tehnoloģijas Sports
2014. līdz 2016. mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultāti 12.klasē ( angļu valodā) A B C D E F 2014./15. gadā 2015./16. gadā 2016./17. gadā 0 2/18% 3/28% 1/9% 4/36% 1/9% 46% 54% 18% 37% 45% 0 2/50% 1/25% 1/25% 75% 25% 75% 25% 0 1/12% 0 4/50% 3/38% 12% 88% 12% 50% 38% 2014. līdz 2016. mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultāti 12.klasē ( matemātikā) A B C D E F 2014./15. gadā 2015./16. gadā 2016./17. gadā 0 2/16.7% 2/16.7% 2/16.7% 3/25% 2/16.7% 8.3% 33.4% 58.4% 8.3% 16.7% 33.4% 41.7% 8.3% 0 0 1/25% 0 3/75% 25% 75% 25% 75% 0 0 0 2/22% 4/44% 2/22% 1/12% 22% 66% 12%
2014. līdz 2016. mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultāti 12.klasē ( latviešu valodā) A B C D E F 2014./15. gadā 2015./16. gadā 2016./17. gadā 0 0 1/7.7% 1/7.7% 8/61.5% 2/15.4% 7.7% 7.7% 84.6% 7.7% 0 15.4%% 76.9% 7.7% 0 0 4/67% 2/33% 0 100% 0 67% 33% 0 0 1/12% 6/66% 2/22% 12% 88% 0 78% 22% Centralizētie eksāmeni 9.klasē. 2014./2015. valsts valoda Līmenis Skolēnu skaits/% B2Vidējais līm. B1Vidējais A2Pamata līm. A1Pamata līm. 2.pakāpe līm.2. pakāpe 1.pakāpe 1.pakāpe 2/11.1% 5/27.8% 5/27.8% 6/33.3% Centralizētie eksāmeni 9.klasē. 2015./2016. valsts valoda Līmenis Skolēnu skaits/% B2Vidējais līm. B1Vidējais A2Pamata līm. A1Pamata līm. 2.pakāpe līm.2. pakāpe 1.pakāpe 1.pakāpe 4/27% 1/7% 8/53% 2/13%
Centralizētie eksāmeni 9.klasē. 2016./2017. valsts valoda Līmenis Skol. skaits/% C1Augstākā līm. B2Vidējais līm. B1Vidējais A2Pamata līm. A1Pamata līm. 1.pakāpe 2.pakāpe līm.2. pakāpe 1.pakāpe 1.pakāpe 2/15.5% 2/15.5% 3/23% 3/23% 3/23% Izglītojamo sasniegumi valsts ieskaitēs 3.klasē Latviešu valodā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 1/4.3% 6/26.1% 16/69.6% 0 2015./2016.(sk.sk./%) 0% 2/9% 21/91% 0 2016./2017. 5% 20% 70% 5% Izglītojamo sasniegumi valsts ieskaitēs 3.klasē Matemātika 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 7/30.4% 11/50% 5/22.7% 0 2015./2016.(sk.sk./%) 2/8% 13/54% 9/34% 0 2016./2017. 0 36% 55% 9% Izglītojamo sasniegumi valsts ieskaitēs 3.klasē Mazākumtautību valodā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 11/47.8% 12/52.2% 0 0 2015./2016.(sk.sk./%) 8/33% 16/67% 0 0 2016./2017. 23% 55% 18% 4%
Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 6. klasē Latviešu valodā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 3/15% 3/15% 14/70% 0 2015./2016.(sk.sk./%) 0% 4/27% 11/73% 0 2016./2017. 0 25% 60% 15% Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 6. klasē Matemātika 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 2/10% 1/5% 16/80% 1/5% 2015./2016.(sk.sk./%) 0 4/27% 9/73% 0 2016./2017. 0 42% 53% 5% Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 6. klasē Mazākumtautību valodā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 0 7/35% 13/65% 0 2015./2016.(sk.sk./%) 0 5/33% 9/60% 1/7% 2016./2017. 0 32% 52% 16% Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 6. klasē Dabaszinības 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015.(sk.sk./%) 0 10/50% 10/50% 0 2015./2016.(sk.sk./%) 2/12% 13/76% 1/6% 1/6% 2016./2017. 0 41% 57% 2%
Izglītojamo sasniegimi valsts pārbaudes darbos 9. klasēs Angļu valodā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015. 0 17.6% 82.4% 0 2015./2016. 2/14% 2/14% 10/72% 0 2016./2017. 1/9% 2/18% 6/55% 2/18% Izglītojamo sasniegimi valsts pārbaudes darbos 9. klasēs Krievu valodā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015. 0 41.2% 58.8% 0 2015./2016. 0 36% 64% 0 2016./2017. 0 3/30% 7/70% 0 Izglītojamo sasniegimi valsts pārbaudes darbos 9. klasēs Matemātikā 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015. 0 23.5% 76.5% 0 2015./2016. 0% 3/21% 4/29% 7/50% 2016./2017. 1/10% 1/10% 1/10% 7/70% Izglītojamo sasniegimi valsts pārbaudes darbos 9. klasēs Vēsture 9-10 6-8 4-5 0-3 2014./2015. 0 11.8% 88.2% 0 2015./2016. 1/8% 2/14% 11/78% 0 2016./2017. 2/20% 3/30% 4/40% 1/10%
Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 12. Klasēs ( krievu valodā) Krievu valodā 1-3 nepietiekams 4-5 pietiekams 6-8 optimāls 9-10 augsts 2014./2015. 0 45.45% 45.45% 9.1% 2015./2016. 0 1/25% 2/50% 1/25% 2016./2017. 0 5/62% 3/38% 0 Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 9.klasē ( dabaszinības) Dabaszinības 1-3 nepietiekams 4-5 pietiekams 6-8 optimāls 9-10 augsts 2014./2015. 0/0 12(80%)/10(90.9%) 3(20%)/0 0/0 (9.a/9.b) 2015./2016. 1/5% 1/5% 20/90% 0/0 2016./2017. 10% 53% 37% 0 Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 8.klasē ( matemātikā) Matemātikā 1-3 nepietiekams 4-5 pietiekams 6-8 optimāls 9-10 augsts 2014./2015.(8.a/8.b) 0/3(21.4%) 10(71.4%)/8(57.2%) 4(28.6%)/3(21.4%) 0 2015./2016. 1/5% 3/16% 14/74% 1/5% 2016./2017. 16% 58% 26% 0
Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 10.klasē ( ķīmijā) Ķīmija 1-3 nepietiekams 4-5 pietiekams 6-8 optimāls 9-10 augsts 2015./2016. 0 6/43% 8/57% 0 2016./2017. 0 83% 17% 0 Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 11.klasē ( fizikā) Fizika 1-3 nepietiekams 4-5 pietiekams 6-8 optimāls 9-10 augsts 2016./2017. 0 80% 20% 0 6.4. Skolas darba pašvērtējums pamatjomā Atbalsts izglītojamiem 4.1. PSIHOLOĢISKAIS ATBALSTS, SOCIĀLPEDAGOĢISKAIS ATBALSTS UN IZGLĪTOJAMO DROŠĪBAS GARANTĒŠANA (DROŠĪBA UN DARBA AIZSARDZĪBA) 4.1.1. Psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās palīdzības nodrošinājums 4.1.2. Drošības pasākumi. 4.1.3. Izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe Skolā sistemātiski apkopo informāciju par audzēkņu veselības stāvokli, 97% skolotāju zina noteikto kārtība, kā informē vecākus par negadījumiem, traumām un saslimšanas gadījumiem. Māsa sadarbojas ar ģimenes ārstiem, precizējot informāciju par skolēnu veselības stāvokli. Māsa un sociālais pedagogs sadarbojas ar klašu audzinātājiem, skolotājiem, lai sniegtu informāciju par aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar izglītojamo veselību un drošību. Iestājoties skolā, visi vecāki pilda anketu par skolēnu veselības stāvokli (problēmām vai īpatnībām), personāls ievēro konfidencialitāti un ētikas normas, izmantojot iegūto informāciju izglītojamo atbalstam. Skolā izstrādātas kvalitatīvas drošības instrukcijas, izglītojamie un darbinieki sistemātiski tiek instruēti un iepazīstināti ar darba drošības noteikumiem, skolas iekšējās kārtības noteikumiem u.c. dokumentiem. Skolā sadarbībā ar speciālistiem organizē mācību evakuācijas, skolēni un darbinieki zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Skolā ir efektīva un abpusēja sadarbība ar Valsts un pašvaldības policijas un Sociālo lietu pārvaldes speciālistiem izglītojamo un personāla izglītošanā atkarību un drošības jautājumos. Personālam trūkst praktiskas informācijas un nodarbību par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu
ekstremālu situāciju, evakuāciju gadījumos. Sadarbībā ar skolas ēdināšanas uzņēmumu tiek nodrošināta veselīgas pārtikas lietošana, sadarbojamies ar KS Baltijas auglis akcijā Skolas auglis.. Plānojot pasākumu drošību, skola cieši sadarbojas ar vecākiem un pašvaldības policiju. Visiem skolēniem ir iespēja brīvo laiku pavadīt bibliotēkas lasītavā, datorklasē, ēdamzālē vai gaiteņos, pavasarī un rudenī skolas pagalmā un sporta spēļu laukumā. Skolā trūkst telpu kvalitatīvai skolēnu atpūtai no mācībām brīvajā laikā. Tālākās attīstības vajadzības: 1.Sadarbībā ar speciālistiem, organizēt personāla praktisku apmācību par rīcību ekstremālu situāciju un evakuācijas gadījumā. 2.Pilnveidot jauno skolēnu adaptācijas procesu un kontroli. 3.2. ATBALSTS PERSONĪBAS VEIDOŠANĀ 4.2.1. Izglītojamo pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu attīstīšana. 4.2.2. Interešu izglītības organizēšana. Līmeņa apraksts. Skolēni reizi divos gados tiek demokrātiski ievēlēti Skolēnu padome, kas organizē skolas pasākumus, informē skolēnus par aktuāliem skolas dzīves jautājumiem, plāno dežūras skolā, iesaistot visu skolēnu kolektīvu. Skolēnu pašparvalde piedalās skolas problēmu risināšanā, atskaitās par savu darbu. Lielākā daļa skolēnu un vecāku uzskata, ka viņiem ir iespējas pārrunāt visus interesējošos jautājumus ar skolas darbiniekiem, kuriem viņi uzticas, un izteikt priekšlikumus skolas darba uzlabošanai. Tālākās attīstības vajadzības: Deleģēt skolēniem lielāku atbildību skolas ikdienas dzīves organizēšanā un atspoguļošanā, skolas reklāmas veidošanā un vēstures apkopošanā. 4.3. ATBALSTS MĀCĪBU DARBA DIFERENCIĀCIJAI 4.3.1Talantīgo izglītojamo izaugsmes veicināšana 4.3.2.Palīdzība izglītojamajiem, kuriem mācības sagādā grūtības
4.3.3.Atbalsta personāla ieguldījums mācību procesa organizācijā Lielākā daļa pedagogu mērķtiecīgi un efektīvi strādā ar talantīgiem audzēkņiem rosinot piedalīties konkursos, skatēs, olimpiādēs, projektos u.c. Skolā visi skolotāji plāno un strādā ar skolēniem, kam grūtībām mācībās un ilgstoši skolas kavējumi. Visi skolēni zina, ka ir iespēja saņemt individuālu konsultāciju, pilnveidot savus sasniegumus. Lielākā daļa vecāku uzskata, ka skola sniedz nepieciešamās konsultācijas kā vecāki var palīdzēt bērniem mācību darbā un uzskata, ka skola sniedz precīzu un vajadzīgu informāciju par bērna sasniegumiem. Daļa vecāku uzskata, ka informācija ne vienmēr ir pietiekami savlaicīga un operatīva. Sociālais pedagogs, kas cieši sadarbojoties ar klašu audzinātājiem, iesaistās skolēnu vajadzību izpētē. Skolā viegli adaptējas, labi jūtas un sekmīgi apgūst skolas izglītības programmas skolēni ar dažādām īpašām (fiziskām un emocionālām) vajadzībām. Tālākās attīstības vajadzības: 1.Plānveidīgāk organizēt darbu ar talantīgajiem skolēniem, apzinot viņu intereses un spējas un iesaistot atbilstošās aktivitātēs. 2.Uzlabot savstarpējo komunikāciju starp skolotājiem un skolēnu vecākiem, mācību problēmu apzināšanā un novēršanā. 4.4. SADARBĪBA AR IZGLĪTOJAMĀ ĢIMENI 4.4.1.Informācijas apmaiņa ar izglītojamo vecākiem 4.4.2. Pasākumi vecākiem un vecāku līdzdalība izglītības iestādes darbā Vecākiem vienmēr ir pieejama informācija par skolas darbu, par izglītojamo mācīšanas, mācīšanās un mācību satura jautājumiem, par pedagoģiskā procesa organizēšanas jautājumiem, par valsts pārbaudes darbu un citu pārbaudes darbu kārtošanas procedūru. Vecāki regulāri saņem informāciju par izglītojamā sekmēm, skolas apmeklējumiem. Visi klašu audzinātāji, priekšmetu pedagogi un vadība regulāri apzina un, sadarbojoties ar vecākiem, organizē darbu ar izglītojamiem, kuri neattaisnoti kavē skolu, traucē darbu stundās, kuriem ir grūtības mācībās. Gandrīz visi skolēni atzīst, ka viņu vecāki vienmēr var saņemt atbildes par sev interesējošiem jautājumiem no klases audzinātāja, skolotājiem un administrācijas. Katru gadu tiek novērtēta ģimenes iesaistīšanās bērnu audzināšanā, izsniedzot Pateicības rakstus par atbalstu skolai bērna izaugsmē un panākumos. Lielākā daļa aptaujāto vecāku apgalvo, ka sanāksmes tiek plānotas vecākiem pieņemamā laikā, gandrīz visi vecāki uzskata, ka skolotāji tikšanās ar vecākiem uzskata par svarīgām un tām rūpīgi gatavojas.. Visi vecāki ir pārliecināti, ka skola pienācīgi reaģēs uz viņu pamatotām sūdzībām. Gandrīz visi vecāki ir pārliecināti, ka sarunās ar vecākiem tiek ievērota konfidencialitāte. Tālākās attīstības vajadzības: 1. Iesaistot skolotājus, skolēnus un vecākus, organizēt izglītojošus seminārus, konferences un diskusijas par ģimenei un skolai
aktuāliem jautājumiem. 5.5. Skolas darba pašvērtējums pamatjomā Iestādes vide 5.1. MIKROKLIMATS. 5.1.1. Kopības apziņas veidošana, vienlīdzība un taisnīgums izglītības iestādē 5.1.2. Sadarbības vide izglītības iestādē 5.1.3. Izglītojamo uzvedība un disciplīna Skola kopj savas tradīcijas un izmanto savu atribūtiku, veidojot piederības sajūtu skolai. Lepnumu par skolu izjūt 91% skolēnu un visi skolotāji. Visi skolotāji atzīst, ka skola apzina un novērtē katra darbinieka tiesības, spējas un veikto darbu, atbalstot viņu iesaistīšanos projektos, interešu izglītībā, tālākizglītībā. Gandrīz visi skolēni apgalvo, ka jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un reliģiskās piederības, fiziskās veselības un spējām. Lielākā daļa apgalvo, ka skolā konflikti un domstarpības vienmēr tiek taisnīgi risinātas. Vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda savstarpēja cieņa, uzticēšanās un izpalīdzība. 97% skolēnu un vecāku uzskata, ka darbinieku attieksme pret apmeklētājiem ir laipna un korekta. Skolā ir precīzi noteikta kārtība, kā jārīkojas apmeklētajiem, lai atrastu vajadzīgo telpu vai personu. Skolas iekšējās kārtības noteikumi ir demokrātiski izstrādāti. Visi skolēni un vecāki ir iepazinušies ar iekšējās kārtības noteikumiem. Tālākās attīstības vajadzības: 1. Iesaistīt skolēnus skolas mājas lapas pilnveidošanā, virtuālās skolas vēstures veidošanā un skolas tēla popularizēšanā. 6.2. FIZISKĀ VIDE. 6.2.1.Izglītības iestādes iekšējās vides sakoptība 6.2.2. Izglītības iestādes ārējās vides sakoptība Skolas telpas ir pielāgotas mācību procesa realizēšanai un iespēju robežās ir funkcionālas, tīras un sakoptas. Sanitāri higiēniskie apstākļi ir atbilstoši un skolā ir pieejami visu kontroles institūciju atzinumi. Skolēni regulāri ar iniciatīvu piedalās skolas telpu noformēšanā svētkiem un skolas sagatavošanā jaunajam mācību gadam. Skolas apkārtne tiek nepārtraukti iekārtota, sakopta, apzaļumota un uzturēta kārtībā. 93 % skolēnu skolas apkārtnē jūtas droši. Tālākās attīstības vajadzības: 1. Sadarbībā ar skolēniem turpināt skolas estētiskās vides noformēšanā.
6.6. Skolas darba pašvērtējums pamatjomā Iestādes resursi 6.1 IEKĀRTAS UN MATERIĀLTEHNISKIE RESURSI 6.1.1. Nodrošinājums ar telpām atbilstoši programmas īstenošanai 6.1.2. Iekārtu un materiāltehnisko resursu izmantojums mācību procesā Skolā ir visas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas un materiāltehniskie resursi. Skolā ir atsevišķas telpas sociālajam pedagogam, māsai, logopedam un psihologam. Telpu izmantojums ir racionāls, atbilst mācību procesa prasībām un katra mācību priekšmeta specifikai. Skolā ir skaidras norādes par telpām un to atrašanās vietu, atbildīgo personu. Ir noteikta bibliotēkas, datorklašu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanas kārtība. Ir iekārtotas 1 datorklass un 2 kabinetos ir interāktīvas tāfeles. Visos kabinetos atrodas skolotāja dators ar interneta pieslēgumu.bibliotekāre regulāri konsultē pedagogus un izglītojamos par bibliotēkā pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu. Tālākās attīstības vajadzības 1. Regulāri analizēt un plānot mācību līdzekļu lietderīgu un mērķtiecīgu izmantošanu un nodrošināšanu. 6.2. PERSONĀLRESURSI 6.2.1. Izglītības iestādes personāla nodrošinājums un pedagoģiskā personāla atbilstība normatīvajām prasībām 6.2.2. Pedagogu profesionālā pilnveidošanās Skolā ir viss izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais pedagoģiskais personāls ar atbilstošu izglītību. Skolā strādā sociālais pedagogs, psihologs, logopeds, speciālais pedagogs. 97% skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību, 3 % skolotājiem ir augstākā izglītība. 98% skolotāju ir apliecinājumi par tālākizglītību 36 un vairāk stundu apjomā.. Skolotāji regulāri veic pašvērtēšanu un skolā darbojas pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisija. 23 skolotājiem ir 3.pakāpe. Tālākās attīstības vajadzības 1. Turpināt sadarbību ar Iespējamo misiju jaunu ieinteresētu profesionālo kadru piesaistīšanā. 2. Motivēt skolotājus augstākas pedagoga darba kvalitātes pakāpes ieguvei. 6.7. Skolas darba pašvērtējums pamatjomā Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 6.1 IESTĀDES DARBA PAŠVĒRTĒŠANA UN ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA
6.1.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšanas organizēšana 6.1.2. Izglītības iestādes attīstības Skolotāji vērtēšanas procesā izmanto daudzveidīgas metodes, iegūstot informāciju no sarunām ar skolēnu, pedagogu un vecāku aptaujām. Skolas vadība izvērtē savu ieguldījumu pašvērtēšanas organizēšanā, vadīšanā un pārraudzīšanā. 97% skolotāju atzīst, ka skolas vadība rosina regulārai pašvērtēšanai, un viņi iesaistās pašvērtēšanas procesā. Skolā ir attīstībai un pārmaiņu ieviešanai labvēlīga sadarbības vide. Skolas darba izvērtēšanā iesaistītā lielākā daļa skolas kolektīva, iegūtā informācija tiek analizēta vadības sēdēs, metodiskās padomes sēdēs, pedagoģiskās padomes sēdēs.izanalizējot iegūto informāciju, tiek plānots katra nākamā mācību gada darbs, izvirzītas prioritātes un apzinātas iespējas trūkumu novēršanai Tālākās attīstības vajadzības: 1. Turpināt vērtēt skolas darbu. 7.2. IESTĀDES VADĪBAS DARBS UN PERSONĀLA PĀRVALDĪBA 7.2.1. Vadības darba organizēšana un plānošana 7.2.2. Izglītības iestādes darba organizēšana un personāla pārvaldība Līmeņa apraksts Skolā ir visa nepieciešamā obligātā skolas darbu reglamentējošā dokumentācija, tā izstrādāta demokrātiski un sistemātiski tiek grozīta atbilstoši likumu un citu spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Skolas dokumenti sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai. Ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra. Vadītāju darba pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir precīzi noteiktas amatu aprakstos un saskaņotas ar darbinieku. Skolēni, viņu vecāki un citas ieinteresētas personas ir informētas par skolas vadības atbildības jomām. 97% skolotāju atzīst, ka pedagogu darba slodzes sadalītas, ievērojot skolotāju kvalifikāciju un pieredzi. Skolas vadība ir pieejama un atsaucīga apmeklētājiem. 97% skolotāju uzskata, ka skolas vadībai ir vienāda un godīga attieksme pret visiem skolas darbiniekiem, skolēniem un vecākiem. Tālākās attīstības vajadzības: 1. Lai padarītu skolas vadības darbu efektīvāku, optimizēt, izvērtēt un analizēt skolas vadības darba pienākumus, apjomu un funkcijas.