NR 3/66 2016/2017 Mana Latvija, dadzītis mazs, Ieķēries pasaules svārkos; Rieksts, ko visstiprākais zobs Pūlas, bet nespēj pārkost. Mana Latvija, gaismas stars, Zibens elkonī turas /K. Skalbe/ Īsā tikšanās jeb skats uz Latviju gruzīna acīm Mīlam to, ko pazīstam Saruna starpbrīdī- Esmu atgriezusies Svētku nedēļā mūsu skolā Pēdējā brīdī
Direktora sleja Īsā tikšanās jeb skats uz Latviju gruzīna acīm Šoruden, pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem, satiku savu Ļeņingradas universitātes kursa biedru no Gruzijas. Vladimirs lidoja atceļā no Grieķijas, un starplaikā līdz reisam uz Tbilisi viņam bija palikusi nepilna diena. Rīgā pēdējo reizi Vladimirs bija sen- tālajā 1982. gadā. Tāpēc saprotama bija viņa vēlme īsajā laikā vēlreiz redzēt Latvijas galvaspilsētu. 1983.gada Ļeņingradas Universitātes absolventa Vladimira Mirosničenko un mūsu skolas direktora Jāņa Japiņa tikšanās pie Brīvības pieminekļa pēc 33 gadiem Kad pilsēta bija izstaigāta un ieturētas pusdienas, pienāca laiks doties uz lidostu. Prasīju ciemiņam, kas viņam pie mums šķita citādāks (labāks) nekā Gruzijā, jo, kā smejies, savulaik viena padomju tauta vien esam bijusi.,,mani visvairāk pārsteidza Eiropas līmenis, ko daudzās lietās jūs šeit esat sasnieguši. Vispirms jau tas, ka esat Šengenas zonā un jūs varat braukt uz jebkuru Eiropas valsti bez vīzām. Tas ir kolosāli! Milzīga priekšrocība ir vienotā valūta. Darba darīšanās ( Vladimirs ir līdzīpašnieks lielā Gruzijas reklāmas kompānijā) man visai bieži iznāk būt citās bijušajās PSRS republikās, un, teikšu godīgi, Rīga neatkarības gados ir ļoti izmainījusies uz labo pusi, atzina dienvidnieks.
,,Arī algas jums ir krietni lielākas nekā Gruzijā. Bet mašīnas- nekāda salīdzinājuma! Mums pa Tbilisi ielām joprojām braukā Žiguļi, Moskviči, Zaporožeci, Volgas, ir pa kādam, importniekam, bet reti. Pilsētas autobusi un trolejbusi- kā padomju laikā Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic Gruzijas ļaudīm dod iespēju nokļūt Rīgā un tālāk citās Eiropas valstīs. Mašīna strauji tuvojās lidostai, tālab taujāju ciemiņam- kas viņam pie mums nelikās pievilcīgs?,,nu, protams, rudens, kas šķiet auksts, drēgns un lietains, atzina Vladimirs.-,,Varbūt cilvēki ielās tālab mazāk smaidīgi kā dienvidos? Ne visai pievilcīgas likās cenas sabiedriskajā ēdināšanā. Bet citādi- viss okey! Šķiroties kalnu zemes patriots man uzdāvināja mazu suvenīru- īstu gruzīnu džigitu. Lai tas atgādina par mūsu tikšanos un manu apņemšanos apmeklēt šo vīndaru un aitkopju zemi! /Direktors Jānis Japiņš/
Mīlam to, ko pazīstam Eksursiju dienā Ŗīgas vakara ģimnāzijas skolēni iepazina Rīgu, Latviju, arī Eiropu. Neliels atskats pozitīvajās emocijās. 12.B un 11.C klases skolēni ar audzinātājām Ivetu Leišavnieci un Anitu Ozoliņu piedalījās foto- orientēšanās spēlē,,atklāj Eiropu Rīgā. Tā kā mēs atbildes Eiropas Savienības mājā iesniedzām pirmie, tad saņēmām pārsteiguma balvas.
Dzintaru Mežaparkā atklāts piedzīvojumu parks Jūrmalas Tarzāns. To izmēģināt devās 9. un 8. klašu skolēni kopā ar audzinātājām Ilzi Butevicu un Sandru Nordenu Skolotāja Jelena Jevdokimova un 9.A klase izpētīja, kas ir Latvijas televīzijas torņa,,vēderā. Skolotāja Elfrīda Kokoriša un 12.C viesojās Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Saruna starpbrīdī Esmu atgriezusies Saruna ar Kristīni /11.k/ -Iepazīstoties teici, ka šajā skolā esi iestājusies pēc vairākiem gadiem, pavadītiem ārzemēs. Kāpēc aizbrauci? -2013.gada ziemā mana māsa bija nolēmusi pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā un man bija jādodas līdz. -Kā juties, kad to uzzināji? -Vispirms asaras, tad histēriski smiekli, negribējās tam ticēt, ka viss te jāatstāj : draugi, skola, vecmāmiņas kaps Draugi mani mierināja, ka tikšu ar to galā. Redkāras Big bens /Tādi Anglijā ir gandrīz katrā pilsētā/ -Kā izdevās iedzīvoties jaunajā vidē? -No sākuma viss kaitināja: valoda, cilvēki, attieksme, netīrība ielās. Divu gadu laikā gan pie tā pakāpeniski pieradu, bet nebija tādas dienas, kad es nedomātu par atgriešanos.
-Kā izdomāji braukt atpakaļ? -Bija palicis mēnesis līdz 18 gadu dzimšanas dienai, un es nopirku biļeti uz Latviju, jo tagad varēju pieņemt pati savus lēmumus, un tas bija pirmais, ko izdarīju. -Vai bija zināms, ko darīsi atgriežoties? -Uz lidostu devos, nezinot, kā dzīvošu, ko darīšu. Lidojums likās tik ilgs! - Un izkāpjot no lidmašīnas? -Izkāpjot no lidmašīnas, ieelpojot Latvijas gaisu, acīs saskrēja asaras no laimes. Tikai viena doma- es to paveicu! Esmu MĀJĀS! Mazliet pierasti, bet tiešām :,,Nekur nav tik labi kā mājās! -Un te es tiešām sapratu, cik ļoti ilgojos pēc visa, kas šeit ir, -latviešu valodas, ēdieniem, kuri tik ierasti, bet citur nav, draugi, tuvo piemiņas vietas -Vai ir kas, ko gribētu noteikti vēl pateikt arī citiem, varbūt kas tāds, ko nepamanām ikdienā? -Jā, es devu sev solījumu, lai cik man kādreiz būtu grūti, no Latvijas vairs prom nedošos. Tā bija mana pieredze, piedzīvojums, lai to saprastu. Te es piedzimu, te uzaugu un vēlos arī palikt. Tā ir mana Latvija. /Sarunu pierakstīja Agija 11.k/
Svētku nedēļa mūsu skolā Jau vairākus gadus Rīgas vakara ģimnāzijā ir tradīcija divu nedēļu garumā mēs ar piespraustajām lentītēm karoga krāsās atgādinām sev mums ir sava valsts, kura izcīnīta garās un grūtās cīņās. Pateicoties skolotājai Sandrai Nordenai un vizuālās mākslas pulciņa dalībniekiem, īpašs ir arī skolas noformējums. Pamatskolas klases kopā ar skolas direktoru dodas uz Brāļu kapiem Vakar es ar klasi devos ekskursijā uz Brāļu kapiem. Bija mazliet auksti, līņāja. Neskatoties uz to, ka esmu tur bijis vairākas reizes jaunsardzes pasākumos, man tāpat bija interesanti. Galvenā ieeja. Aiz tās sākas liepu aleja- Pārdomu ceļš 205 m garumā. Tas ir laiks pārdomām, kad dodies uz piemiņas vietu. Tās galā ir Svētās uguns altāris ar ozolu birzi- Varoņu terase. Kapos apglabāti vairāk nekā 3000 brīvības cīnītāju. Viņus ik dienu sargā Māte Latvija, turot pār kritušajiem karavīriem vainagu. ir dienas, kad arī manas domas sargā Latviju, ne tikai domas. Šobrīd esmu beidzis jaunsargu gaitas, bet esmu nomodā par MANU Latviju. / Arnis 9.g/ 11.novembrī- Lāčplēša dienā- daļa no manas klases kopā ar audzinātāju apmeklēja Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, lai apskatītu unikālo, Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu I, II un III šķiru Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža (1882-1965) apbalvojumus, ko ģenerālis saņēmis par cīņām Neatkarības kara laikā. Kopš 1988.gada to izliek apskatei tikai vienu dienu gadā- 11. novembrī. Tā ir unikāla iespēja. Iesaku arī citiem apmeklēt muzeju, jo tajā ir interesantas izstādes par Latvijas vēsturi, kādā telpā sagaidīt steidzas pat Kārlis Ulmanis! /Marija 11.C/ Kā katru gadu gan vakara, gan rīta maiņas skolēniem bija iespēja gan uzstāties, gan būt klāt svinīgajā pasākumā 15. un 16. novembrī. Paldies Viktorijai (11.u)un Artūram (9.g), Dacei, Beatrisei, Viktorijai(12.c), Dāvim un Rihardam (11.k), kā arī 10.c klases korim un skolotājiem Valērijam Afoničam, Sandrai Nordenai, Ilzei Butevicai, kā arī viesiem : dziesminiecei un bērnu dziesmu autorei Agitai- Kaužēnai un dziesminiekam Uldim Kākulim!
Pēdējā brīdī Vai jauns varonis? Šonedēļ ceļu pie skatītājiem sāk latviešu animācijas seriāls "Kaķplēsis". Pagaidām gan var noskatīties tikai pirmo sēriju., bet tā veidotāji sola aizraujošu turpinājumu. Seriālu veidojuši trīs animatori Mārcis Miljons, Adriāns Kulpe, Jānis Cīrulis, kuri ir atvērti dažādiem sadarbības piedāvājumiem, kā arī turpina meklēt jaunus biedrus, kas spētu projektu papildināt ar savu sniegumu animācijas, datorgrafikas un video apstrādes darbos. Izmēģini! Atbildi uz 18 jautājumiem par Latvijas personībām un noskaidro savu vēstures zināšanu līmeni! www.atminivesturi.lv Radi savu īpašo zīmi! Tu vari izveidot savas vārda vai dzimšanas dienas rakstu. 1.Uzzīmē skaitļu kvadrātu- skaitļi no 1 līdz 9 horizontāli un vertikāli. 2.Rūtiņās blakus šīm pirmajām rindām ieraksti skaitļu reizinājumus! 3.Iekrāso tās rūtiņas, kuras atbilst Tava datuma skaitļiem! Paraugs. Rīgas vakara ģimnāzijas ēka tika uzcelta un skolas vajadzībām nodota 1913.gadā, tātad jāiekrāso 1,9,3. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2 4 6 8 0 2 4 6 8 3 6 9 2 5 8 1 4 7 4 8 2 6 0 4 8 2 6 5 0 5 0 5 0 5 0 5 6 2 8 4 0 6 2 8 4 7 4 1 8 5 2 9 6 3 8 6 4 2 0 8 6 4 2 9 8 7 6 5 4 3 2 1 Lai iegūtu lielo ornamentu, ir jāsavieno 4 mazie lauki. Dzejnieka Ojāra Vācieša ikgadējā prēmija dzejā šogad pasniegta dzejniekam Mārim Salējam par apgādā "Pētergailis" izdoto krājumu "Kā pirms pērkona"