STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 2012. 2023.GADAM Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi finansē Eiropas Sociālais fonds projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/059/034 Krāslavas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana, izstrādājot jaunu Krāslavas novada teritorijas plānojumu ietvaros
SATURS SATURS... 2 ATTĒLI UN TABULAS... 4 IEVADS... 5 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA IZKLĀSTS, SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM... 6 1.1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA IZKLĀSTS... 6 1.2. SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM... 7 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI... 8 2.1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS... 8 2.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI... 8 3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS... 10 3.1. VIDES KVALITĀTE... 10 3.1.1. VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTE... 10 3.1.2. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU RADĪTĀ SLODZE... 15 3.1.3. GAISA KVALITĀTE... 18 3.1.4. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS... 19 3.1.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA... 21 3.1.6. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI... 22 3.2. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA TERITORIJAS PLĀNOJUMS NETIKTU ĪSTENOTS... 22 4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTS VAR BŪTISKI IETEKMĒT.. 24 4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI... 24 4.1.1. DABAS PARKI... 24 4.1.2. AIZSARGĀJAMO AINAVU APVIDUS AUGŠDAUGAVA... 28 4.1.3. DABAS LIEGUMI... 28 4.1.4. DABAS PIEMINEKĻI... 29 4.2. LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS... 31 4.3. RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS... 32 4.4. BLĪVAS APBŪVES TERITORIJAS... 33 5. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS... 35 6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI... 36 6.1. STARPTAUTISKIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI... 36 6.2. NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI... 37 2
7. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS... 40 7.1. TIEŠĀS UN NETIEŠĀS IETEKMES... 40 7.1.1. TIEŠĀS IETEKMES... 40 7.1.2. NETIEŠĀS IETEKMES... 40 7.2. ĪSLAICĪGĀS UN ILGLAICĪGĀS IETEKMES... 41 7.2.1. ĪSLAICĪGĀS IETEKMES... 41 7.2.2. ILGLAICĪGĀS IETEKMES... 41 8. RISINĀJUMI, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKO IETEKMI UZ VIDI... 44 9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSS IESPĒJAMO ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS, STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAS APRAKSTS... 47 10. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI... 48 11. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS... 49 12. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGS... 50 13. KOPSAVILKUMS... 51 3
ATTĒLI UN TABULAS Attēls 1: Daugavas loki Attēls 2: Virszemes ūdensobjektu robežas Attēls 3: Upju un ezeru ekoloģiskie tipi novada teritorijā Attēls 4: Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti novadā Tabula 1: Publiskās upes Tabula 2: Publiskie ezeri Tabula 3: Ezeri, kuros zvejas tiesības piedr valstij Tabula 4: Pamata un papildus pasākumi Tabula 5: Prioritārie zivju ūdeņi novada teritorijā Tabula 6: Oficiālās peldvietas ūdens kvalitāte pēc 2011.gadā veiktajām pārbaudēm Tabula 7: Centralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas Tabula 8: Uzņēmumi, kas 2010.gadā snieguši valsts statistikas atskaiti Nr.2-Gaiss Tabula 9: Potenciāli piesārņotās vietas Tabula 10: Ziņas par bijušām sadzīves atkritumu izgāztuvēm Krāslavas novadā 4
IEVADS Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam izstrāde uzsākta saskaņā ar Krāslavas novada domes 2011.gada 17.marta sēdes lēmumu (protokols Nr.3, 4. ) Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.- 2023.gadam izstrādes uzsākšanu un Darba uzdevumu teritorijas plānojuma izstrādei. Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums Krāslavas novada teritorijas plānojumam 2012.-2023.gadam tiek izstrādāts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 30.janvāra lēmumu Nr.4 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Krāslavas novada teritorijas plānojums 20123.-2023.gadam tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1/DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/059/034 "Krāslavas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana, izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu ietvaros. Vides pārskats ir sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam 1.redakcijas izstrādes laikā, un kurā ir identificētas, aprakstītas un izvērtētas teritorijas plānojuma iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un iespējamās alternatīvas, ņemot vērā Krāslavas novada teritorijas plānojuma mērķus, uzdevumus un teritorijas, kuras vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenta realizēšana varētu ietekmēt. Vides pārskata sagatavošanas procedūras principus nosaka 2004.gada 23.marta MK noteikumi Nr.157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Krāslavas novadā atrodas vairākas NATURA 2000 teritorijas daļa no dabas parkiem Cārmaņa ezers (Aulejas pag.) un Daugavas loki (Kaplavas un Ūdrīšu pag.), dabas parks Dridža ezers (visa parka teritorijas atrodas Krāslavas novada Krāslavas, Kombuļu un Skaistas pag.); daļa no dabas lieguma Asūnes ezeri (Robežnieku pag.), dabas liegums Starinas mežs (Indras pag.) un daļa no aizsargājamā ainavu apvidus Augšdaugava (Kalniešu, Kaplavas, Krāslavas, Piedrujas, Ūdrīšu pag. un Krāslavas pilsēta); dabas pieminekļi Skaistas avotu purvs un Troijnij rov avoti. 5
1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA IZKLĀSTS, SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 1.1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA IZKLĀSTS Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam tiek izstrādāts, pamatojoties uz Krāslavas novada domes 2011.gada 17.marta sēdes lēmumu (protokols Nr.3, 4. ) Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.- 2023.gadam izstrādes uzsākšanu un Darba uzdevumu teritorijas plānojuma izstrādei. Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam ir Krāslavas novada administratīvās teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums, mērķis Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums saistīts ar to, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas 2009.gadā, apvienojoties vairākām pašvaldībām (pilsēta un pagasti) vienā Krāslavas novada pašvaldībā, teritorijas attīstības plānošanas dokumenti bija ar atšķirīgām versijām un detalizācijas pakāpi, trūka līdzvērtīga grafiskā materiāla, kā arī Robežnieku pagasta teritorijas plānojuma termiņš ir līdz 2012.gadam. Līdz ar to Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes galvenais mērķis ir pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, paaugstināt novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitāti, izstrādājot vienotu (ietverot visas Krāslavas novada teritoriālās vienības), kvalitatīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu ar kopīgiem teritorijas attīstības mērķiem, teritorijas izmantošanas veidiem un to aprobežojumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu un ilgtspējīgu Krāslavas novada teritorijas attīstības plānošanu. Teritorijas plānojuma izstrādes uzdevumi Izstrādes uzdevumi: 1) izvērtēt Krāslavas novada teritorijas attīstības potenciālu, iepriekš izstrādātos teritorijas plānošanas dokumentus un noteikt attīstības potenciāla izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus; 2) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai; 3) analizēt esošās apbūves teritorijas un struktūru un, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka inženierģeoloģiskie apstākļi, aizsargājamie dabas objekti, aizsargjoslas un teritoriju apgādes iespējas ar inženierkomunikācijām, izstrādāt priekšlikumus apbūves, ražošanas un noliktavu, publiskās infrastruktūras objektu utt. izvietojumam un attīstībai; 4) izvērtēt visu atļauto zemes izmantošanas veidu apbūves teritorijas, lai veicinātu novada ekonomisko attīstību. Noteikt jauktas apbūves teritorijas, apvienojot sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas. Noteikt perspektīvās rūpniecības un darījumu iestāžu teritorijas, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonas; 5) pārskatīt derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Izvērtēt un iekļaut būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas. Papildināt dažādu teritoriju (funkcionālo zonu) atļautās izmantošanas. Paredzēt teritorijas inženierbūvju un objektu, kapsētu, atkritumu saimniecības objektu izvietošanai; 6
6) veicināt optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu un pakalpojumu pieejamību. Izstrādāt ceļu un ielu klasifikāciju un kategoriju noteikšanas principus. Izstrādāt Krāslavas pilsētas un pagastu centru ielu sarkano līniju plānus, satiksmes organizācijas shēmu Krāslavas pilsētas centrā; 7) saglabāt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko un bioloģisko daudzveidību. Izvērtēt īpašu atļautās izmantošanas sadaļas izstrādi novada īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī Krāslavas pilsētas vēsturiskā centra apbūvei. Izstrādāt dabas un kultūras objektu, kā arī publisko ūdenstilpņu pieejamības koncepciju; 8) izvērtēt esošo apdzīvojuma struktūru, un, ja nepieciešams, noteikt to robežas; 9) izvērtēt un precizēt lauksaimniecisko teritoriju izmantošanas iespējas un nosacījumus; 10) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; 11) noteikt teritorijas, kurām turpmāk būtu jāizstrādā detālplānojumi un attīstības priekšlikumi. Teritorijas plānojuma īss satura izklāsts Krāslavas novada teritorijas plānojums sastāv no 4 sējumiem un Vides pārskata projekta. Krāslavas novada teritorijas plānojums izstrādāts (izstrādes procedūra, dokumenta saturs) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas likumdošanas un normatīvo aktu prasībām. Krāslavas novada teritorijas plānojuma sastāvdaļas I PASKAIDROJUMA RAKSTS II GRAFISKĀ DAĻA mērogā 1 : 10 000; 1:5000 III TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI IV PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI teritorijas pašreizējā izmantošana un attīstības priekšnoteikumi teritorijas attīstības mērķi un virzieni topogrāfiskā karte teritorijas pašreizējā izmantošana teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana vispārīgie noteikumi teritorijas izmantošanai un apbūvei noteikumi izmantošanai un apbūvei atsevišķu izbūves teritoriju izmantošanai un aprobežojumi lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādi, darba uzdevums teritorijas plānojuma izstrādei institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi, sabiedrisko apspriešanu materiāli teritorijas plānojuma risinājumi un pamatojums citas kartes (plāni) citi dokumenti un informācija, kas saistīta ar teritotijas plānojuma izstrādi 1.2. SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu, ir ņemti vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti Krāslavas novada attīstības programma 2012.-2018.gadam, kā arī citi nacionālā, reģionālā Latgales plānošanas reģiona un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti spēkā esošie novada teritoriālo vienību (pilsētas, pagastu) teritorijas plānojumi, detālplānojumi un zemes ierīcības projekti un to vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumenti, ar kuriem robežojas Krāslavas novads. Detalizēts pārskats par Krāslavas novada teritorijas plānojuma atbilstību augstāka līmeņa teritorijas plānojumiem dots teritorijas plānojuma IV sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi Ziņojums par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību augstāka plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma prasībām. Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādē tika ņemti vērā arī nacionālie tiesību akti (likumi, MK noteikumi) un citi saistošie normatīvie akti, institūciju nosacījumi/priekšlikumi un informācija. 7
2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI 2.1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS Vides pārskata izstrādē tika izmantoti elektroniski pieejami informācijas avoti, datu bāzes, kā arī dažādi publicēti materiāli, valsts institūciju publiskie gada pārskati, sniegtie nosacījumi un informācija, pašvaldības attīstības plāni un publiskie pārskati. Plānošanas dokumenta nosaukums: Plānošanas dokumenta izstrādātājs: Plānošanas dokumenta izstrādē un informācijas iegūšanā iesaistītās institūcijas: Lēmuma par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanas pamatojums: Institūcijas, kam jānosūta Vides pārskata projekts atzinumu saņemšanai, ko norādījis Vides pārraudzības valsts birojs: Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam Krāslavas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA Reģionālie projekti Saņemti nosacījumi un cita informācija no institūcijām, kas norādītas Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes Darba uzdevumā (Ziņojums par nosacījumu un priekšlikumu ievērošanu teritorijas plānojuma izstrādē pievienots teritorijas plānojuma IV sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi) Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 30.janvārī sagatavots lēmums Nr.4 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu, kas pieņemts saskaņā ar likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 23. 3 pantā noteikto, izvērtējot Krāslavas novada pašvaldības 2011.gada 22.jūnija vēstuli Nr.1.2-3/878, 2012.gada 24.janvāra vēstuli Nr.1.2-3/87 un tām pievienotos Iesniegumus par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.- 2023.gadam izstrādes uzsākšanu. Ņemot vērā likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 23. 2 pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un piemērojot citas tiesību normas, Vides pārraudzības valsts birojs, secināja, ka Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam attiecas uz likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 4.panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuriem jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālai vides pārvaldei; Dabas aizsardzības pārvaldei; Latgales plānošanas reģiona administrācijai; Veselības inspekcijas Latgales kontroles nodaļai. Sagatavotā Krāslavas novada Teritorijas plānojuma 1.redakcija atzinumu saņemšanai tiks nosūtīta institūcijām, kas norādītas Teritorijas plānojuma izstrādes Darba uzdevumā. 2.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI Sagatavojot Vides pārskata projektu, ņemti vērā Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādes stadijā saņemtie valsts institūciju nosacījumi un cita veida informācija, fizisko un juridisko personu iesniegumi/priekšlikumi. Uzsākot Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi saņemti 7 fizisko un juridisko personu iesniegumi/priekšlikumi (Ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem pievienots teritorijas plānojuma IV sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi). 8
Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcija un Vides pārskata projekts tiek izstrādāts vienlaicīgi, tādā veidā nodrošinot kopēju dokumentu sabiedriskās apspriešanas pasākumus, nosakot vienu sabiedriskās apspriešanas laiku un sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Sagatavotais teritorijas plānojuma 1. redakcijas materiāls un Vides pārskata projekts tika nodots sabiedriskai apspriešanai, materiāli tika izstādīti Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļā, Skolas ielā 7, Krāslavā un pagastu pārvaldes ēkās, darba dienās pašvaldības darba laikā un ievietoti arī Internetā pašvaldības mājaslapā www.kraslava.lv. Paziņojums par sabiedrības iespējām iepazīties ar Vides pārskata un plānošanas dokumenta 1.redakciju elektroniskā formā tika nosūtīts arī Vides pārraudzības valsts birojam ievietošanai mājas lapā Internetā. Priekšlikumus par izstrādāto Vides pārskatu un teritorijas plānojumu līdz 03.09.2012. bija iespējams iesniegt rakstveidā Krāslavas novada pašvaldībā un pagasta pārvaldēs vai sūtīt pa pastu, adresējot Krāslavas novada domei, Rīgas iela 51, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601. Pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas (kā pašvaldības saistošos noteikumus) pašvaldībai 14 dienu laikā ir jāinformē iedzīvotāji, institūcijas par to, kā tika ņemti vērā Vides pārskatā iestrādātie ieteikumi. Paziņojumam jābūt brīvi pieejamam pašvaldībā (pie ziņojuma dēļa), arī mājaslapā Internetā www.kraslava.lv. 9
3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU 3.1. VIDES KVALITĀTE ĪSTENOTS Vides kvalitāti novadā ietekmē dažādi saimnieciskās darbības veidi lauksaimniecības produkcijas ražošana graudaugu audzēšana, gaļas un piena lopkopība, derīgo izrakteņu ieguve, sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē, katlu māju izmeši, autotransporta radītais piesārņojums, pārrobežu ūdens un gaisa piesārņojums, mežsaimniecība (meža izciršana), būvniecība u.c. aktivitātes. 3.1.1. VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTE 1 Krāslavas novada ūdensobjekti ietilpst Daugavas upju baseina apgabalā. Virszemes ūdeņi jeb zeme zem ūdeņiem aizņem 8048,7 ha jeb 7,5% 2 no Krāslavas novada kopējās teritorijas, ko veido dabīgas izcelsmes veidojušās ūdensteces un ūdenstilpes (upes, ezeri, strauti) un mākslīgi veidoti ūdensobjekti (dīķi) no novada kopējās teritorijas aizņem 25,4 ha. Novada hidrogrāfisko tīklu veido Daugava (D500), Dubna (D486), Indrica (D501), Rosica (D503), Asūnīca (D506), Tartaks (D484) u.c. mazākas upītes. Krāslavas novads ir viens no bagātākajiem novadiem Latvijā ar ezeriem. Daugavas baseina apgabala ūdensobjekti Krāslavas novadā Cērpa ez. (Tērpes ez.) (E140), Cērmenes ez. (Cārmaņa ez.) (E144), Ārdavas ez. (E145), Aulejas ez. (E146), Biržas ez. (E147), Lejas ez. (E148), Ata ez. (Ota ez.) (E149), Lielais Āžukņa ez. (E151), Lielais Gaušļa ez. (E152), Ižūna ez. (E166), Sargovas ez. Attēls 2: Virszemes ūdensobjektu robežas (E167), Baltas ez. (E168), Stirnu ez. (E169), Alksnas ez. (Volksnas, Olksnas ez.) (E172), Indras ez. (E173), Garais ez. (E174, E184), Nauļānu ez. (E185), Ormijas ez. (E186) u.c. ezeri. Novadā atrodas platības ziņā devītais lielākais ezers Latvijā Sīvers (E150). Subglaciālajās vagās novietojušies ezeri ir ļoti dziļi, piemēram, Lielais Gusena ezers (E182) (dziļums 40 m), Drīdža ezers (E143) (dziļums 65 m). Būtiska nozīme ūdens resursu attīstībā un izmantošanā ir ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kuros, pamatojoties uz zivju krājumu pašreizējā stāvokļa vērtējumu, tiek noteikti turpmākās izmantošanas nosacījumi. Šobrīd zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, izstrādāti Aulejas, Sīvera, Cērmanes (Cārmaņa), Lielais Gusens ezeriem. 1 Informācija no Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāna 2010. 2015.gadam 2 VZD dati uz 01.01.2012. 10
Tabula 1: Publiskās upes Asūnīca posmā pa Latvijas Baltkrievijas robežu Dubna no iztekas no Sīvera ezera līdz ietekai Daugavā Daugava tās atzarojumi un Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) no Latvijas Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa Latvijas Baltkrievijas robežu). Daugavā zvejas tiesības pieder valstij. Tabula 2: Publiskie ezeri 3 Pagasts Ezers Platība, ha Piezīmes Aulejas pag. Sīvera ez. 1759,0 Skaistas pag. Cērmenes ez. (Cārmaņa ez.) 221,8 2004.gadā izveidota Natura 2000 teritorija Cārmaņa ezera dabas parks. Indras pag. Dolgojes ezers (Latvijas daļa) 15,0 Maksimovas ezers (Latvijas 16,1 daļa) Kombuļu pag. Skaistas pag. Drīdža ezers 753,2 Izveidota Natura 2000 teritorija Dridža ezera dabas parks. Piekrastes ūdens daļa atrodas privātīpašumā. Robežnieku pag. Lielais Gusena ezers 120,5 Baltais ezers (Belojes ezers) 35,3 (Latvijas daļa) Matejka ezers 9,9 Medvedka ezers (Lāču ezers) 8,4 Melnais ezers (Čornojes ezers) 8,0 Nauļānu ezers 55,9 Žabinka ezers 3,4 Tabula 3: Ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij 4 Pagasts Ezers Platība, ha Piezīmes Aulejas pag. Aulejas ezers 190,4 Lielākā daļa ezera ir privāto personu lietošanā vai īpašumā Birža ezers 107,1 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā Cērpa ez. (Tērpes ez.) 134,9 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā Lielais Gaušļa ezers 72,2 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā Mazais Gaušļa ezers 20,5 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā Krāslavas pag. Alksnas ezers (Volksnas ezers, Olksnas ezers) 54,1 Balta ezers (Baltais ezers) 58,2 Zirga ezers 38,0 Kombuļu pag. Ārdavas ezers 229,8 Ata ezers (Ota ezers) 122,8 Atsevišķas ezera daļas ir pašvaldības īpašumā Lejas ezers 177,4 Seklais ezers (Sekļa ezers) 26,9 Indras pag. Baltais ezers (Belojes ezers) 34,0 Ostrovnas ezers 31,5 3 Saskaņā ar Civillikums. Pielikumi. 1.pielikumu Publisko ezeru un upju saraksts 4 Saskaņā ar Civillikums. Pielikumi. 2.pielikumu Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij 11
Kalniešu pag. Dorotpoles ezers 37,8 Piedrujas pag. Garais ezers 71,2 Robežnieku pag. Garais ezers 103,1 Indricas ezers (Iļdža ezers) 24,9 Nauļānu ezers 53,0 Ormijas ezers 67,6 Skaistas pag. Ildzas ezers 26,0 Indras ezers 202,3 Ižūna ezers 101,4 Lielais Āžukņa ezers (Lielais 88,5 Ožukna ezers) Sama ezers (Soma ezers) 33,6 Skaistas ezers 46,7 Stirnu ezers 148,0 Kuļa ezers 35,8 Kaplavas pag. Šilovkas ezers 81,5 Varnaviču ezers 55,3 Vilnīšu ezers (Krivojes ezers) 45,0 Virszemes ūdensobjektu stāvokli novērtē pēc ekoloģiskās (raksturo ūdeņu ekosistēmu veselīgumu un funkcionēšanu) un ķīmiskās kvalitātes (novērtē pēc ūdensobjektos konstatētajām ūdens videi bīstamo un prioritāro vielu, kas noteiktas normatīvajos aktos, koncentrācijām). Attēls 3: Upju un ezeru ekoloģiskie tipi novada teritorijā Saskaņā ar Daugavas upju apgabala apsaimniekošanas plāna 2009.gada datiem kopumā novadā ietilpstošo upju un ezeru ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte galvenokārt ir laba, dažiem ūdensobjektiem ir arī vidēja ekoloģiskā kvalitāte. Dubnas upei saistībā ar būtisko morfoloģisko slodzi, upes ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, un pastāv risks sasniegt labu kvalitāti. Pārējiem ūdensobjektiem (Cērmenes ez. (Cārmaņa ez.), Ārdavas ez., Aulejas ez., Lejas ez., Lielais Āžūknis, Indras ez., Garais ez.), kuriem ekoloģiskā kvalitāte ir novērtēta kā vidēja nepastāv risks nesasniegt labu kvalitāti, jo šos ūdensobjektus neietekmē būtiskas slodzes. Laba ķīmiskā kvalitāte, kas vērtēta pēc bīstamo un ķīmisko vielu klātbūtnes ūdensobjektos, ir Daugavā pie robežas ar Baltkrieviju. Daugavas baseina apgabala 12
apsaimniekošanas plāna mērķis ir sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti vai arī, gadījumos, kad ūdensobjekta kvalitāte jau ir augsta/laba esošās kvalitātes nepasliktināšanos. Vides kvalitātes mērķu sasniegšanai Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānā tiek paredzēta programma, kurā tiek iekļauti pamata un papildus pasākumi, tos ievērojot un realizējot tiks uzlabots ūdensobjektu stāvoklis Krāslavas novadā. Teritorijas plānojumā tiek iekļautas plānotās darbības, kas veicinās šo pasākumu izpildi pašvaldībā (skatīt Tabulu 4). Tabula 4: Pamata un papildus pasākumi Daugavas upju baseina apgabala plāna programmā paredzētie pasākumi PAMATA PASĀKUMI Piemērotās vietās veikt peldvietu labiekārtošanu, norādot tās teritorijas plānojumā un paredzot aizliegumu peldvietās izmantot motorizētus peldlīdzekļus. Iekļaut teritorijas plānojumos paaugstinātā riska objektus (tie objekti, kas atbilst šajos noteikumos esošajām prasībām). Paredzēt riska samazināšanas pasākumus un ierobežojumus teritorijas plānojumos vietās, kas var ietekmēt ūdeņus, aizsargājamās teritorijas, aizsargjoslas u.c. Veikt ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu valsts līmeņa un reģionāla vai vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem (stratēģijas, plāni, programmas). PAPILDUS PASĀKUMI 1. pas. ievērot 5 m platu veģetācijas buferjoslu ūdensteču un ūdenstilpju krastos, gar meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem. 2.pas. ievērot 10 m platu buferjoslu. 3.pas. lauku mēslošanai izmantot zaļmēslojumu, nevis minerālmēslus vai organiskos mēslus, uzturēt zaļās platības un rugāju lauku ziemas periodā, un ievērot arī 5 m buferjoslu. 4.pas. lauku mēslošanai izmantot zaļmēslojumu, uzturēt zaļās platības un rugāju lauku ziemas periodā un ievērot arī 10 m buferjoslu. 5.pas. izmantot zaļmēslojumu (D486) 1.pas. ievērot 10 m platu buferjoslu ūdensteču un ūdenstilpju krastos, kā arī gar meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem mežu platībās (koki un krūmi, vēlams - kārkli) (D486) Veikt tehnisko izpēti par katras HES ietekmi uz ekoloģisko stāvokli un piemērotākajiem "mīkstinošajiem" pasākumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem negatīvās ietekmes novēršanai (Upmaļu HES) Veikt izpēti par piemērotākajiem pasākumiem upju dabiskās gultnes atjaunošanai (meandrēšanai) un straujteču veidošanai, izstrādājot konkrētus pasākumus (D486) Krāslavas novada teritorijas plānojuma atbilstība apsaimniekošanas plāna paredzētajiem pasākumiem Iekļauts teritorijas plānojuma tematiskajā attēlā. Iekļauts grafiskajā daļā un tehniskās izmantošanas un apbūves noteikumos. Iekļauts grafiskajā daļā un tehniskās izmantošanas un apbūves noteikumos. Tiek veikts. Zemkopības ministrija Zemkopības ministrija IZPILDĪTĀJS Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) VARAM, Pašvaldība Virszemes ūdeņu kvalitāti ietekmē gan dabiskās slodzes (dabiskas izcelsmes vielu notece), gan antropogēnās slodzes. Pēc piesārņojošo vielu ietekmes uz virszemes, kā arī pazemes ūdensobjektiem slodzi rada punktveida un izkliedētais piesārņojums, ko veido noteces no notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām, ir iespējams arī pārrobežu piesārņojums no Baltkrievijas, savukārt hidromorfoloģisku ietekmi uz ūdensobjektiem rada melioratīvās būves Upmaļu HES aizsprosti uz Vileikas (Viļeika) upi. Visbūtiskākās slodzes un ietekmes uz Krāslavas novada ūdensobjektiem rodas galvenokārt no punktveida piesārņojuma slodzes (Daugavai) un morfoloģiskās slodzes (Dubnas upei), jo ūdensobjekta apgabalā ārpus novada teritorijas darbojas vairākas mazās hidroelektrostacijas. 13
Būtiska slodze no novadā esošām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētām piesārņojošām vielām uz ūdensobjektiem neveidojas, novada ūdensobjektu kvalitāti neietekmē un būtisku slodzi nerada arī izkliedētā piesārņojuma slodze no mežsaimniecības, lauksaimniecības un iedzīvotājiem, kuru mājsaimniecībām nav nodrošināts pieslēgums centralizētai kanalizācijas sistēmai. Secinājumi un ieteikumi 1) Krāslavas novads ir bagāts ar virszemes ūdensobjektiem, kuri tiek izmantoti kā novada teritorijas attīstības resursi (apdzīvot vietu, tūrisma un rekreācijas, zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā). 2) No Latvijas robežas līdz Daugavpilij ir saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā sastopami vērtīgi biotopi, un kura ir pievilcīga tūristiem. 3) Krāslavas novada virszemes ūdensobjekti ietilpst Daugavas upju sateces baseina robežās. 4) Krāslavas novada teritorijas izmantošanā un apsaimniekošanā jāievēro Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā 2010.-2015.g. noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami visas Latvijas mērogā, plānā izvirzītā galvenā mērķa sasniegšanai Krāslavas novada pašvaldības ūdensobjektos - sasniegt vidēju ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti līdz 2015.gadam un labu kvalitāti līdz 2021.gadam un kas būtu iekļaujami Krāslavas novada teritorijas plānojumā. 5) Novadā esošiem ūdensobjektiem, kam ekoloģiskā kvalitāte ir novērtēta kā vidēja nepastāv risks sasniegt labāku ekoloģisko kvalitāti. 6) Visbūtiskākās slodzes un ietekmes uz Krāslavas novada ūdensobjektiem rodas galvenokārt no morfoloģiskās slodzes (Dubnas upei) un Daugavai no punktveida piesārņojuma slodzes. 7) Izcila eitrofa ezera Cārmaņa ezers un mezotrofa ezera Drīdža ezers aizsardzībai izveidoti dabas parki, līdz ar to šo ezeru aizsardzībai un izmantošanai jāņem vērā Ministru Kabineta noteikumi Nr.264. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (16.03.2010.), kas izdoti saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (02.03.1993.). Teritorijas plānojums nosaka 1) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā tiek attēlotas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kas noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Aizsargjoslas noteikšanas un attēlošanas mērķis ir samazināt piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdensobjektu ekosistēmām, novērst erozijas procesu attīstību, ierobežot saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās un saglabāt apvidum raksturīgo ainavu. Pilsētā un ciemu teritorijās gar virszemes ūdensobjektiem tiek attēlota 10 20 m plata aizsargjosla. 2) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikts teritorijas funkcionālais zonējums Ūdeņu teritorijas (Ū), kā arī prasības ūdeņu teritoriju izmantošanai un plānotajām darbībām. 3) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteiktas prasības arī mākslīgo ūdensobjektu ierīkošanai un krastu un ūdensmalu inženiertehniskai sagatavošanai pret krastu eroziju un atļautai izmantošanai. 3.1.1.1. PRIORITĀRIE ZIVJU ŪDEŅI Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 118 (12.03.2002. ar grozījumiem) Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, Latvijā noteikti prioritārie lašveidīgo un karpveidīgo zivju ūdeņi. No tiem Krāslavas novadā atrodas 9 ezeri un 3 upes. Lielākais prioritāro zivju ezeru skaits Latvijā ir Latgales reģionā, kurā ir arī lielākais ezeru blīvums. Krāslavas novadā Daugavas upes baseina apgabalā neatbilstoša kvalitāte ir 1 lašveidīgo zivju ezeram (Drīdzis). Lašveidīgo zivju ūdeņos problēmas rada nepietiekams izšķīdušā skābekļa daudzums, bet karpveidīgo zivju ūdeņos paaugstināta amonija jonu (NH4 + ) koncentrācija, ko var attiecināt uz organiskā piesārņojuma radītajām sekām. 14
Tabula 5: Prioritārie zivju ūdeņi novada teritorijā Nr.p.k. Upes un ezera nosaukums Upju posma robežu apraksts Ūdeņu tips 5 Upes 1. Asūnīca no Asūnes līdz valsts robežai K 2. Daugava no valsts robežas līdz grīvai K 3. Indrica visa upe K Ezeri 1. Ārdavas ez. - L 2. Cērmenes (Cārmaņa) ez. - L 3. Drīdža ez. - L 4. Lejas ez. - L 5. Lielais Gusena ez. - L 6. Sīvera ez. - L 7. Stirnu ez. - L 8. Cērpa (Tērpes) ez. - L 9. Varnaviču ez. - L 3.1.1.2. PELDVIETU ŪDENS KVALITĀTE Peldvietu ūdens kvalitāte tiek novērtēta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem parametriem), gan vizuāli, īpašu uzmanību pievēršot ūdens krāsai, peldošiem u.c. atkritumiem ūdenī, naftas produktu noplūdei, fitoplanktona aļģu savairošanās (ūdens ziedēšanai). Krāslavas novada Krāslavas pagastā esošais Zirga ezers ir iekļauts Veselības inspekcijas oficiāli novēroto iekšzemes peldvietu sarakstā, kas apstiprinātas ar 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.38 Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība 2.pielikumu. Oficiālās peldvietas ūdens kvalitātes monitoringu par valsts budžeta līdzekļiem katru gadu veic Veselības inspekcija. Ūdens paraugi tiek ņemti peldsezonas laikā no 15.maija līdz 15.septembrim. Ūdens paraugus valsts monitoringa programmas ietvaros ņem orientējuši vienu reizi mēnesī, 2011.gada peldsezonas laikā Zirga ezerā tika noņemti 5 ūdens paraugi, rezultātus skatīt Tabulā 6. Tabula 6: Oficiālās peldvietas ūdens kvalitāte pēc 2011.gadā veiktajām pārbaudēm 6 Peldvietas nosaukums Atrašanās vieta Kvalitāte pēc 2006/7/EK Kopējā mikrobioloģiskā pēc E coli pēc enterokokiem kvalitāte Zirga ezers Krāslavas novada izcila izcila izcila Krāslavas pagastā Bez šīs oficiālās peldvietas novada teritorijā ir vēl citas peldvietas, kuras iedzīvotāji izmanto kā peldēšanās un atpūtas vietas pie Daugavas upes Ūdrīšu pagastā, pie Dridža ezera Skaistas pagastā, Krāslavas pilsētas peldvieta pie Persteņa ezera. Krāslava novada pašvaldība 2012.gada maijā jūnijā ir organizējusi un finansējusi ūdens paraugu ņemšanu Krāslavas pilsētas peldvietā pie Persteņa ezera, ūdens kvalitāte ir atzīta par labu. Savukārt saskaņā ar Veselības inspekcijas pārskatu par peldvietu ūdens kvalitāti 2009.gada peldsezonā peldvietas ūdens mikrobioloģiskajai kvalitāte neatbilda peldvietā pie Daugavas upes Ūdrīšu pagastā, 2008.gadā veiktās analīzes uzrādīja atbilstību mikrobioloģiskajai kvalitātei. 3.1.2. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU RADĪTĀ SLODZE Novadā darbojas gan centralizēta, gan decentralizēta kanalizācijas sistēma. Centralizētā kanalizācijas sistēma Krāslavas novadā ir izbūvēta Krāslavas pilsētā (arī lietus kanalizācijas sistēma, kas attīstīta nepilnīgi) un lauku teritorijas ciemos - Aulejas, Indras, Vaivodu, Kalniešu, Pakulišku, Kaplavas, Kombuļu, Aleksandrovas, Piedrujas, Lupandu, Robežnieku, Skuķu, Skaistas, Veterovkas, Ezerkalnu un Augstkalnes, apkalpojot dzīvojamo sektoru, sabiedriskās iestādes un komercuzņēmumus. Tikai 30% lauku teritorijā dzīvojošajiem ir pieejama centralizēta 5 Ūdeņu tips: K karpveidīgo zivju ūdeņi; L lašveidīgo zivju ūdeņi 6 Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2011.gada peldsezonā, Veselības inspekcija, Rīga, 2012. 15
ūdenssaimniecība, pārējiem ir nodrošināta individuālā ūdenssaimniecība lokālās kanalizācijas sistēmas un akas. Lielākajā daļā lauku teritoriju ciemu ir nepieciešams veikt centralizētās ūdenssaimniecības infrastruktūras rekonstrukcijas darbi. 2010.gadā darbu uzsāka jaunas Krāslavas pilsētas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uz kurām neattīrītus notekūdeņus novada arī no Ūdrīšu un Krāslavas pagastu centralizētās kanalizācijas sistēmām. Tabula 7: Centralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas Teritoriālā vienība Pilsēta/ciems Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Izplūdes vietas Aulejas pag. Auleja BIO-100 Aulejas ezerā Indras pag. Indra BIO 100. Mehāniskās attīrīšanas iekārtas (skeptiķis ar jaudu 7 m 3 /dnn un skeptiķis ar jaudu 18 m 3 /dnn) notekūdeņi no 3 dzīvojamām mājām Blaževiča ielā un 1 individuālās mājas Izovas strautā (N800015). Savicas upē (N800206). Izvaltas pag. Izvalta BIO - 100 Meliorācijas grāvis, pēc ~30 m Rudņas upē Kalniešu pag. Kalnieši Nav datu Kaplavas pag. Kaplava BIO-36. Uz Kaplavas ciema NAI notekūdeņus attīrīt ved no apdzīvotās vietas vai ciema Varnaviči. Kombuļu pag. Kombuļi BIO-50. Jaunas NAI, izbūvētas 2007.gadā, vecās mehāniskās attīrīšanas iekārtas demontētas. Krāslavas pag. Ezerkalns Novada notekūdeņus uz NAI Sārtlokos Krāslavas pilsēta Kalna ielā BIO (vecās) demontētas Priedaines Individuālā kanalizācijas sistēma rajonā izsmeļamās bedres vai lokāli septiķi Sārtlokos Jaunās pilsētas NAI uz kurām notekūdeņus novada arī no Ūdrīšu un Krāslavas pagastiem (Augstkalnes un Ezerkalna ciemiem) Piedrujas pag. Piedruja Centralizētas kanalizācijas sistēmas Aleksandrova ciemos nav izbūvētas, notekūdeņi tiek Lupandi uzkrāti rezervuāros un ar pašvaldības transportu nogādāti infiltrācijas vietās 7 RKP Paternieki Darbojas sadzīves un ražošanas bioloģiskās NAI BIOCLERE (2 gab.) ar kopējo jaudu 40 m³/dnn. Darbojas arī lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārta ALFA ROL -12 ar caurlaides spēju 62,24 l/s. Meliorācijas grāvī, pēc 1,5 km grāvis ietek Daugavas upē. NAI atrodas AAA Augšdaugava teritorijā Meliorācijas grāvis, pēc ~ 700 m grāvis ietek Kombuļu ezerā - Meliorācijas grāvī, kas ieplūst Daugavā (pēc 5,6 km). Robežnieku pag. Robežnieki BIO-100 ar pneimo aerāciju ar projekta ražību 100 m 3 /dnn Meliorācijas grāvī, kas pēc 1,5 km ieplūst Asūnīcas upē (N800024) Skaistas pag. Skaista BIO -100. NAI tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā Izplūdes vieta meliorācijas grāvī, kas pēc 3,7 km ieplūst Ķūļa ezerā neapmierinošs. Iekārtas ir nolietojušās un tās netiek nodarbinātas uz pilnu slodzi, nepieciešama to rekonstrukcija. 8 Ūdrīšu pag. Augstkalne Novada notekūdeņus uz NAI Sārtlokos - Borovka SIA Latgales nafta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BIO-25 Tartaks Bijušās Krāslavas zvērsaimniecības NAI BIO-100 7 Piedrujas pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.g. Vides pārskats 8 Skaistas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.g. Vides pārskats 16
Pārējās apdzīvotās vietās notekūdeņus attīra ar smilšu filtru palīdzību vai arī uzkrāj izsmeļamajās bedrēs. Lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir ierīkota tikai Krāslavas pilsētā (11,9 m garumā), bet pilsētas centrālajā daļā kanalizācijas sistēma faktiski darbojas pēc kopsistēmas principa, tas ir, ka novada gan lietus ūdeņus, gan sadzīves kanalizācijas ūdeņus vienā kanalizācijas sistēmā. Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Daugavā un Persteņa ezerā. No Valsts statistikas pārskata Nr.2 Ūdens datiem Krāslavas novadā 2010.gadā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tika saražotas 19,435 tonnas neapstrādātas dūņas. No saražotā 19,435 t dūņu daudzuma 5,565 tonnas tika izmantotas lauksaimniecībā un 13,870 tonnas citādi izmantotas. Secinājumi, ieteikumi 1) Centralizētās ūdens ieguves daudzumi un NAI attīrīto notekūdeņu piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības ir noteiktas B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujās. 2) Atsevišķām novada apdzīvoto vietu (skatīt Tabula 7) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto notekūdeņu izplūdes vietas ir virszemes ūdensobjektos. Lai novērstu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ietekmi uz virszemes ūdensobjektu kvalitāti pašvaldības uzņēmumam, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecību, jāveic virszemes ūdens testēšana augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietām. 3) Kopš 2006.gada novadā tiek veikti ūdenssaimniecības attīstības projekti, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu un valsts budžeta līdzekļus. Krāslavas pilsētā veikta ūdens un kanalizācijas tīklu renovācija un jaunu pieslēgumu izbūve, uzbūvētas jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un modernas NAI Sārtlokos Krāslavas pagastā. Kombuļu ciemā (Kombuļu pag.) veikta ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana, izbūvētas ūdens attīrīšanas iekārtas. Ezerkalna ciemā (Krāslavas pag.) izbūvēta ūdens atdzelžošanas iekārta, tiek īstenota otrā kārta ūdenssaimniecības attīstībai. Izvaltas ciemā (Izvaltas pag.) 2009.gadā veikta NAI rekonstrukcija, kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve līdz 1,4 km garumā. Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti tiek īstenoti arī Aulejas, Indras, Skaistas un Piedrujas ciemos. 9 4) Piedrujas pagasta ciemi galvenokārt izvietoti gar Daugavas upes krastiem, kur jau pastāv mikrobioloģiskais piesārņojums, ko vēl vairāk varētu palielināt neattīrītu notekūdeņu noplūde Daugavā no blīvi apdzīvotām vietām. Tāpēc būtu nepieciešams uzstādīt jaunas konteinertipa bioloģiskās attīrīšanas iekārtas un izbūvēt Piedrujas un Aleksandrovas ciemos centralizētu kanalizācijas tīklu, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. 5) Īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projektus, pašvaldība ir sasniegusi vairākus vides kvalitātes uzlabojumus pilsētas un ciemu iedzīvotāji tiek nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni, kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, kā arī jaunu vai esošo NAI rekonstrukcija nodrošina efektīvu notekūdeņu savākšanas sistēmu, kas novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu. 6) Paredzēt maksimāli vairāk esošās vai jaunās dzīvojamās teritorijas pieslēgt pie kopējā kanalizācijas un ūdensvada tīkla. 7) Nav datu par iespējamo gruntsūdens un pazemes ūdeņu piesārņojumu no šobrīd neizmantotajiem un netamponētajiem ūdensapgādes urbumiem. Jāveic urbumu inventarizācija un konkrēta urbumu uzskaite, paredzot pēc tam neapsaimniekoto un pamesto urbumu tamponēšanu, jo atstāti urbumi var būt potenciāli pazemes ūdeņu piesārņojuma avoti. 8) Nav datu par iespējamo piesārņojumu vidē no centralizētajai kanalizācijai nepieslēgtajām mājsaimniecībām un citiem objektiem. 9) Jāuzlabo NAI efektivitāte, lai netiktu pārsniegtas notekūdeņu izplūdes piesārņojošo vielu koncentrācijas, kā arī jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas procesā, radušos dūņu apsaimniekošanu. 9 Krāslavas novada attīstības programma 2012. 2018.gadam 17
Teritorijas plānojums nosaka 1) Teritorijas plānojuma grafiskā daļā attēlotas Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām. 2) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas Sanitārās aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. 3) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēloti centralizētās ūdensapgādes artēziskie urbumi un NAI atrašanās vietas. 4) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības inženierkomunikāciju, t.sk. ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai un ekspluatācijai. 3.1.3. GAISA KVALITĀTE Gaisa kvalitāti raksturo galvenie piesārņojošo vielu rādītāji (indikatori) sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds, ozons, oglekļa oksīds un daļiņas (PM 10 un PM 2,5 ), kuru paaugstinātās koncentrācijas ietekmē kā cilvēku veselību, tā arī veģetāciju. Gaisa kvalitāti Krāslavas novadā ietekmē stacionārie un mobilie piesārņojuma avoti. Novada teritorijā nav uzstādīta neviena gaisa kvalitātes novērojumu stacija. Tuvākās gaisa kvalitātes novērojumu stacijas (valsts un līgumstacija) atrodas Rēzeknē. Ņemot vērā to, ka kopumā visā Latvijā gaisa kvalitāte ir raksturojama kā laba 10, var uzskatīt, kā arī Krāslavas novadā gaisa kvalitāte ir laba. 3.1.3.1. STACIONĀRIE GAISA PIESĀRŅOJUMA AVOTI Pēc LVĢMC mājaslapā internetā pieejamās datus bāzes par valsts statistikas pārskata Nr.2 Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību datiem 2010. gadā Krāslavas novadā atskaitījušies septiņi uzņēmumi, kuras atmosfērā emitē piesārņojošas vielas. No tiem diviem uzņēmumiem izsniegta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja un pieciem uzņēmumiem C kategorijas apliecinājumi piesārņojošo darbību veikšanai. Valsts statistikas pārskatā " Nr.2 Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību apkopoti dati par lielākajiem stacionārajiem emisiju avotiem, taču decentralizēto siltumapgādes objektu, nelielo ražošanas objektu radītais piesārņojums un izmeši, kas radušies lauksaimnieciskās darbības rezultātā vai kādā citā saimnieciskā veidā, netiek apkopoti. Gaisa veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums enerģētikas jomā vai kuru darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu 1.pielikumā minētajai piesārņojošai darbībai un kuri emitē regulas Nr. 166/2006 2.pielikumā minētās piesārņojošās vielas. Novada teritorijā nav izvietoti lieli ražošanas uzņēmumi, kas būtiski ietekmētu gaisa kvalitāti. Atmosfēras piesārņojums Krāslavas novadā galvenokārt rodas no sadedzināšanas iekārtām katlu mājās tvaika un karstā ūdens piegādei, no iekārtām (degvielas uzpildes staciju pildņu laukumi), kuras emitē gaistošus organiskos savienojumus un iekārtām (kokapstrādes uzņēmums), kurās kurināmais tiek patērēts ražošanas procesu uzturēšanai. 7 uzņēmumi, kas 2010.gadā sniegušas atskaiti par radīto gaisa piesārņojumu, apkopotas Tabulā 8. Tabula 8: Uzņēmumi, kas 2010.gadā snieguši valsts statistikas atskaiti Nr.2-Gaiss 11 Uzņēmums SIA Krāslavas nami, katlu māja Latgales ielā 14 SIA Krāslavas nami, katlu māja Pils ielā 5 SIA Krāslavas slimnīca SIA KU RusLatNafta DUS SIA Ingrid A DUS SIA Duglāzija Teritoriālā vienība Krāslava Krāslava Krāslava Krāslava Krāslava Krāslava 10 Informācija no LVĢMC mājaslapas Internetā, http:// www.meteo.lv/ 11 LVĢMC dati, http://www.meteo.lv/ 18
Robežnieku pagasta pārvalde, katlu māja Robežnieku ciemā Robežnieku pag. Novada teritorijā kā stacionāru gaisa piesārņojuma avotu var minēt arī kokapstrādes uzņēmumu SIA Latgran, nodarbojas ar koksnes granulu ražošanu, uzņēmums darbību veic Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta teritorijā, saskaņā ar VVV Daugavpils reģionālā vides pārvaldes 06.09.2011. izsniegtu B piesārņojošās kategorijas atļauju Nr.DA 11 IB 0043. Kopumā 7 uzņēmumu iekārtas 2010.gadā gaisā emitējušas 237,66 tonnas limitēto un faktisko piesārņojošo vielu, no kurām 77% (183,64 t/a) veido oglekļa oksīds no siltumapgādes sistēmu katlu mājām. 12% no piesārņojošajām vielām veido slāpekļa dioksīds (28,705 t/a), 6% (13,44 t/a) - cietās izkliedētās daļiņas, 3% (6,41 t/a) slāpekļa oksīds (6,41 t/a). Pārējo piesārņojošo vielu faktiskās emisijas veido salīdzinoši mazāku daļu no kopējā emisiju apjoma. Saskaņā ar valsts statistikas pārskata Nr.2-Gaiss datiem var secināt, ka viens stacionārais izmešu avots no SIA Krāslavas nami katlu mājas Pils ielā 5, Krāslavā pārsniedza apliecinājumā noteikto emisijas limitu slāpekļa oksīdam (2,401 t/a), faktiskās emitētās slāpekļa oksīda (NOx) emisijas daudzums sasniedza 3,87 t/a. 3.1.3.2. MOBILIE PIESĀRŅOJUMA AVOTI Galvenie mobilie gaisa piesārņojuma avoti ir autotransports un dzelzceļš, kuru kustības rezultātā atmosfērā emitē piesārņojošās vielas slāpekļa un oglekļa oksīdi, kā arī cietās daļiņas PM10. Krāslavas novada teritoriju šķērso blīvs valsts un pašvaldības autoceļu (ieskaitot ielas) tīkls un dzelzceļa līnija. Novadā ir 968,90 km grants seguma ceļu un 183,20 km melnā seguma ceļu. Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga Daugavpils Krāslava Baltkrievijas robeža (Paternieki) (šķērso arī Krāslavas pilsētu 5,4 km garumā). Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2011.gadā uz valsts galvenā autoceļa A6 (posmā no valsts galvenā autoceļa A13 līdz valsts robežai) bija 4012 automašīnas/diennaktī, t.sk., kravas transporta gada vidējā diennakts intensitāte bija 995 automašīnas. 12 Novada teritoriju šķērso arī valsts reģionālie autoceļi P61 Krāslava Dagda (šķērso Krāslavas un Skaistas pagastu teritorijas), P69 Skrudaliena Kaplava Krāslava (šķērso Kaplavas pag. teritoriju) un P62 Krāslava Preiļi Madona (Madonas apvedceļš) (šķērso Ūdrīšu un Kombuļu pag.), kā arī vairāk nekā 20 valsts vietējās nozīmes autoceļi un pašvaldības ceļi. Paralēli valsts autoceļam A6 novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnija Rīga Minska, kas nodrošina kravas pārvadājumus. Dati par autotransporta radīto piesārņojuma apjomu un ietekmi Latvijā netiek veikti. Izmeši no mobilajiem avotiem tiek kontrolēti periodiski - uz ceļiem un uzņēmumos sadarbībā ar CSDD autotransporta tehnisko apskašu laikā un iegūti aprēķinu ceļā. 3.1.4. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS Krāslavas novadā saskaņā ar LVĢMC datu bāzi un reģistru par Piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām nav identificēta neviena piesārņota vieta, bet ir identificētas 22 potenciāli piesārņotas vietas. Tabula 9: Potenciāli piesārņotās vietas Nr.p.k. Vietas nosaukums Pilsēta/Pagasts Sīkāks apraksts Aktīvais periods (gadi) 1. Slēgta sovhoza laika degvielas Izvaltas pag. Nelieto kopš 90. gada sākuma. Nav datu bāze Atrodas cisternas un mucas, un uzpildes iekārta. 12 VAS Latvijas Valsts ceļi dati, http://www.lvceli.lv/ 19
2. Slēgta sadzīves atkritumu Izvaltas pag. Nelieto, rekultivēta 1998. gadā Nav datu izgāztuve Celitāni 3. Slēgtā sadzīves atkritumu Kalniešu pag. Nelieto kopš 2000. gada Nav datu izgāztuve Juhniki 4. Slēgta DUS Kaplavas pag. DUS tika slēgta ap 1997. gadu. Tukšas tvertnes un pildne. Nav datu 5. Rekultivēta sadzīves Kaplavas pag. Rekultivēta izgāztuve 1998. gadā, Nav datu atkritumu izgāztuve Mietiņi nelieto 6. Slēgtā degvielas uzpildes bāze Kombuļu pag. Nelieto kopš 90. gadu sākuma, Nav datu atrodas tvertnes, mucas 7. DUS M.Kusiņi Krāslavas pag. No 1995.g. nedarbojas 7 8. Slēgta sadzīves atkritumu Piedrujas pag. Slēgta pagasta izgāztuve, nav Nav datu izgāztuve rekultivēta 9. Bijusī pesticīdu noliktava Robežnieku pag. Bijusī pesticīdu noliktava. Pesticīdi Nav datu izvesti uz Gardeni. 10. Slēgtā sadzīves atkritumu Robežnieku pag. Izgāztuve slēgta, nav rekultivēta. Nav datu izgāztuve Barovina 11. KS "Kopdarbs", bijusī DUS Skaistas pag. Nelieto Nav datu 12. Naftas bāzes un militārās Ūdrīšu pag. Kā militārā bāze slēgta kopš 90. gadu Nav datu bāzes Borovka teritorija sākuma. Naftas bāze iekonservēta. 13. Darbojošs DUS Ūdrīšu pag. Degvielas uzpildes stacija Nav datu 14. Krāslavas pilsētas izgāztuve Ūdrīšu pag. Sadzīves atkritumu izgāztuve, Nav datu Ašūpuri darbojās kopš 1977. g., slēgta 15. SIA Latgales nafta, iekārtas naftas produktu glabāšanai un Ūdrīšu pag. SIA Latgales nafta iekārtas naftas produktu glabāšanai un pārkraušanai; Nav datu pārkraušanai sadedzināšanas iekārtas, kurās izmanto degvieleļļu (mazutu) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 16. SIA Krāslavas nami, katlu Krāslava Katlu māju kurināja ar mazutu. Nav datu māja Latgales iela 14 Pašreizējais kurināmā veids šķelda. 17. SIA Geko, Lielā iela 47 Krāslava Mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m 2 un vairāk Nav datu 18. SIA Krebsar, Indras iela 30 Krāslava Mēbeļu ražošana no koksnes Nav datu (uzņēmuma ražošanas platība ir vairāk nekā 1000 m 2 ), zāģbaļķu un zāģmateriālu pārstrādes cehi ar koksnes pārstrādes apjomu ap 20000m 3 /a, apaļo mietu ražošanas cehs, galdnieku darbnīca, taras cehs 19. Rekultivēta sadzīves Auleju pag. Rekultivēta sadzīves atkritumu Nav datu atkritumu izgāztuve Kaktiņi izgāztuve, nelieto kopš 1998. gada 20. DUS, Indras ciemā Indras pag. Objekts nedarbojas 5 21. Dzelzceļa stacija Indra Indras pag. Darbojas no 1910.gada Nav datu 22. Slēgtā izgāztuve Zareki Indras pag. Slēgta 18 Bez potenciāli piesārņotām teritorijām pašvaldībā ir arī vairākas degradētas teritorijas, kuru atjaunošana jau ir ilgtermiņa problēma. Degradētās teritorijas ir vietas, kuras ietekmējusi teritorijas un pieguļošo teritoriju iepriekšējā izmantošana, ir pamestas vai neizmantotas, ir piesārņotas vai var tikt uzskatītas par piesārņotām, un kuras ir radušās sociālo un ekonomisko pārmaiņu rezultātā, bet kuras ir iespējams atgriezt lietderīgai izmantošanai. Secinājumi, ieteikumi 1) Izstrādājot monitoringa ziņojumu par Krāslavas novada teritorijas plānojuma realizāciju, jāpievērš uzmanība piesārņoto vietu statistikai, t.i. vai piesārņotās vietas novadā tiek sakoptas, rekultivētas, vai nepalielinās potenciāli piesārņoto vietu vai degradēto vietu skaits, vai nav bijušas iedzīvotāju sūdzības par šīm vietām. Teritorijas plānojums nosaka 20
1) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas potenciāli piesārņotās vietas. 2) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu inženiertehniskai sagatavošanai un šo vietu atļautai turpmākai izmantošanai. 3.1.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novadā nodarbojas uzņēmums SIA DOVA, noslēdzot līgumus par pakalpojuma sniegšanu ar māju īpašniekiem, valdītājiem, īrniekiem, nomniekiem, uzņēmumiem un organizācijām. Pašvaldība izdevusi saistošos noteikumus Nr.2012/7 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Krāslavas novada administratīvajā teritorijā, kas nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Krāslavas novada administratīvajā teritorijā. Krāslavas novada administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi tiek nogādāti un apglabāti Dienvidlatgales reģiona sadzīves atkritumu poligonā Cinīši, kas atrodas Daugavpils novada, Demenes pagastā. Pagastos sadzīves atkritumi tiek savākti un centralizēti izvesti tikai no pagastu centriem (ciemiem), lauku viensētas vai to grupas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā piedalās tikai daļēji (atkarībā no atkritumu radītāja informētības un ieinteresētības). Tā rezultātā ar atkritumiem tiek piegružoti meži, gravas, ūdeņi un augsne. ERAF projekta ietvaros Krāslavā tika izveidoti un aprīkoti 20 atkritumu savākšanas punkti. Īstenojot Dienvidlatgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.-2013.gadam pašvaldībā ir slēgtas visas bijušās sadzīves atkritumu izgāztuves un daļēji rekultivētas. Nesankcionētu sadzīves izgāztuvju pašvaldības administratīvā teritorijā nav. Tabula 10: Ziņas par bijušām sadzīves atkritumu izgāztuvēm Krāslavas novadā 13 Nr. Pagasts Bijušās SAI Zemes īpašuma Platība (ha) Slēgšanas gads Piezīme p.k. nosaukums forma 1. Aulejas pag. Kaktiņi Pašvaldības 0,8 2000. Rekultivēta 2. Indras pag. Zareki Nav datu Nav datu Nav datu Slēgta 3. Izvalta pag. Celitāni Pašvaldības 0,5 2000. Rekultivēta 4. Kalniešu pag. Juhniki Pašvaldības 0,7 2002. Nerekultivēta 5. Kaplavas pag. Mietiņi Pašvaldības 0,8 2000. Rekultivēta 6. Piedrujas pag. Marki Pašvaldības 1,0 2002. Nerekultivēta 7. Robežnieku Boravina Pašvaldības 1,0 2003. Nerekultivēta pag. 8. Skaistas pag. Glagači Pašvaldības 1,0 2000. Rekultivēta 9. Ūdrīšu pag. Kazanova SIA Dova 5,0 2006. Rekultivēta, teritorijā ierīkoti 3 monitoringa urbumi 10. Ūdrīšu pag. Ašupuri Nav datu Nav datu Nav datu Slēgta Krāslavas pilsētas izgāztuve Bīstamo atkritumu savākšana notiek SIA Dova teritorijā, Indras ielā 37a, Krāslavā, jo uzņēmums ir kolektīvās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas SIA Ekogaisma pārstāvis novadā 14. Kopējais radītais sadzīves atkritumu daudzums 2010.gadā no organizācijām Krāslavas novadā, kuras ir atskaitījušās ar Valsts statistisko pārskatu Nr.3 Atkritumi. Pārskats par atkritumiem sastādīja 881,1723 t, savukārt bīstamie atkritumi 10,6914 t. 15 13 Dienvidlatgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.-2013.gadam 14 Krāslavas novada Attīstības programma 2012.-2018.g., Krāslavas novada pašvaldība 21
3.1.6. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI Transporta avārijas un bīstamo kravu transportēšanas infrastruktūras objekti: 1) nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorija valsts galvenais autoceļš A6 Rīga Daugavpils -Krāslava- Latvijas-Baltkrievijas robeža (Pāternieki), bīstamo kravu avāriju risks, kas var radīt bīstamo vielu noplūdi, satiksmes negadījumu risks, gaisa piesārņojums ar automašīnu izplūdes gāzēm; 2) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Indra Daugavpils Krustpils Rīga (šķērso Krāslavas novada Indras, Kalniešu, Skaistas, Krāslavas, Kombuļu, Ūdrīšu un Izvaltas pagastus), bīstamo kravu avāriju risks, kas var radīt bīstamo vielu noplūdi, sprādzienbīstamību u.c. sekas. Plūdu riska teritorijas: augstāko plūdu risku novadā rada Daugavas upe. Hidrobūves: novadā ir viena mazā hidroelektrostacija - Upmaļu hidroelektrostacija (atbilst C drošuma klasei), kas atrodas uz Vileikas upes. Paaugstinātas bīstamības objekti: novadā atrodas viens reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts SIA Latgales Nafta, Ūdrīšu pagastā, kurā ir paredzēts uzglabāt naftas produktus. Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti novadā ir septiņi (DUS, objekti, kas uzglabā un realizē gāzi un elektroenerģiju ražojošs objekts). Augstsprieguma elektropārvades līnijas: novada teritoriju šķērso 110 kv augstsprieguma gaisvadu elektropārvades līnija, pastāv iespējami bojājumi elektropārvades sistēmā. Radioaktīvā piesārņojuma risks: Krāslavas novada administratīvā teritorija atrodas Ignalinas AES avārijas riska 100 km radioaktīvā piesārņojuma zonā. Pārrobežu piesārņojums: Daugavas upes ūdens un tās krastu piesārņojumu var radīt pārrobežu piesārņojums no Baltkrievijas (Novopolocka, Polocka, Vitebska) tautsaimniecības radītā pārrobežu piesārņojuma. Lielu rūpniecības avāriju gadījumos šajā pilsētās esošajos uzņēmumos var radīt tiešus draudus videi un iedzīvotāju veselībai. 3.2. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA TERITORIJAS PLĀNOJUMS NETIKTU ĪSTENOTS Krāslavas novada teritorijas plānojums tika izstrādāts, apkopojot pieejamo informāciju par novadu, un sniedz priekšstatu par Krāslavas novada teritorijas turpmāko izmantošanu un iespējamām problēmām vides jomā. Nozīmīgākā teritorijas plānojuma sastāvdaļa ir teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana (funkcionālais zonējums), kas nosaka katras konkrētas teritorijas - gan pilsētas, ciemu, gan lauku teritorijas atļauto izmantošanu, ievērtējot sociāli ekonomiskos, vides un kultūrvēsturiskos apsvērumus. Vietējās pašvaldības Teritorijas plānojums nemaina valstī noteikto politikas dokumentu, vadlīniju un normatīvo aktu prasības, bet tikai sakārto tās teritoriāli. Tāpēc var uzskatīt, ka teritorijas plānojums ir īpašā veidā strukturētas informācijas kopums, kas izvērtē dažādu nozaru politikas un normatīvo dokumentu prasības. Tomēr dažādu nozaru un institūciju normatīvie akti mēdz būt pretrunīgi vai pietiekami skaidri nedetalizē prasības attiecībā uz zemes izmantošanu. Tādā gadījumā vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par papildus ierobežojumu noteikšanu zemes izmantošanai, lemj par lokālplānojumu, tematiskā plānojuma vai detālplānojumu teritorijām, īpaši aizsargājamā teritorijām pieguļošo teritoriju attīstību, pašvaldībai nozīmīgu dabas teritoriju un kultūrvēsturiskā mantojuma noteikšanu un var izstrādāt saistošos noteikumus šo teritoriju aizsardzībai un izmantošanai. Teritorijas plānojuma neesamība novadā neizbēgami radītu konfliktsituācijas un likumdošanas pārkāpumus vides aizsardzībā, aizsargjoslu aprobežojumu ievērošanā, dabas resursu izmatošanā ieguvē, būvniecībā u.c. valsts un 15 Valsts statistiskā pārskata Nr.3 Atkritumi. Pārskats par atkritumiem kopsavilkums par 2010.gadu, LVĢMC, 2011. 22
pašvaldības pārraudzībā esošajās sfērās. Neizstrādājot vai nerealizējot Krāslavas novadā teritorijas plānojumu, nākotnē droši var prognozēt neorganizētu un konfliktiem pilnu pašvaldības teritorijas turpmāko apbūvi un tās apsaimniekošanu, novada teritorijā nebūtu vienotu normu attiecībā uz zemes izmantošanu un apbūves veidošanu, kas radītu konfliktsituācijas, kā arī ievērojami apgrūtinātu vai pat izslēgtu atbilstošas infrastruktūras izveidi pilsētā, ciemos un apbūves teritorijās visā novadā. Tiktu apgrūtināta ceļu, elektroapgādes, gāzes, ūdensvadu un citu infrastruktūras objektu plānošana. Visai iespējamas ir šādas sekas, ka ražošanas teritorijas tiktu izvietotas blakus tūrisma, rekreācijas un dzīvojamo ēku teritorijām, vēja elektrostacijas un citi liela apjoma inženierkomunikāciju objekti ainaviskajās teritorijās un tiešā dzīvojamo ēku tuvumā vai augstvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, notiktu nekontrolēta lauksaimniecības zemju apmežošana u.c. darbības. 23
4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTS VAR BŪTISKI IETEKMĒT 4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI Novada teritorijā atrodas trīs dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidus, divi dabas liegumi, mikroliegumi un vairāki dabas pieminekļi. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā tiek attēlotas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežas, kā arī aizsargājamie dabas objekti (dabas pieminekļi). Attēls 4: Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti novadā Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikti likumdošanas un normatīvie akti, kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzību un izmantošanu. 4.1.1. DABAS PARKI 4.1.1.1. DABAS PARKS CĀRMAŅA EZERS Nosaukums: Aizsardzības kategorija: Platība (ha): Aizsardzībā kopš: Dabas vērtības: Funkcionālās zonas: Dabas aizsardzības plāns: Cārmaņa ezers (Natura 2000 teritorija) Dabas parks Krāslavas novadā atrodas daļa no dabas parka teritorijas (Aulejas pagastā). Kopējā dabas parka teritorija 529 ha. 2004.g. Dabīgs nepiesārņots eitrofs ezers ar Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopiem (akmeņaina grunts ezeros, smilšaina grunts ezeros) un īpaši aizsargājamu sugu mieturu hidrillu. Agrāk ezerā konstatētas dortmana lobēlija un gludsporu ezerene. Ezers ļoti ainavisks līčains, ar mežainiem krastiem. Nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopa dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju saglabāšanā. Dabas parks izveidots arī raksturīgās ezera ainavas saglabāšanai, sabiedrības atpūtai un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Nav noteiktas Nav izstrādāts 24