3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/1 IV (Paziņojumi) EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI EIROPAS KOMISIJA KOMISIJAS LĒMUMS (2011. gada 22. februāris) par finansēšanas lēmuma pieņemšanu 2011. gadam saistībā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008. 2013. gadam) un par šīs programmas rīcībām paredzēto finanšu ieguldījumu atlases, piešķiršanas un citiem kritērijiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (2011/C 69/01) EIROPAS KOMISIJA, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003 ( 4 ), un jo īpaši tā 6. pantu, tā kā: ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008. 2013. gadam) ( 1 ) (turpmāk veselības aizsardzības programma ), un jo īpaši tā 8. panta 1. punktu, (1) Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu budžeta institūcija vai iestādes, kam institūcija deleģējusi šīs pilnvaras, pirms ES budžeta izdevumu saistību uzņemšanās pieņem finansēšanas lēmumu, kurā izklāstīti būtiskie ar izdevumiem saistītās rīcības elementi. ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 2 ) (turpmāk Finanšu regula ), un jo īpaši tās 75. pantu, (2) Saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu un veselības aizsardzības programmas 8. panta 1. punktu, lai īstenotu veselības aizsardzības programmu, ir jāpieņem gada darba plāns un šīs programmas rīcībām paredzēto finanšu ieguldījumu atlases, piešķiršanas un citi kritēriji. ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 3 ) (turpmāk īstenošanas kārtība ), un jo īpaši tās 90. pantu, (3) Saskaņā ar Lēmuma 2004/858/EK 4. un 6. pantu Veselības un patērētāju izpildaģentūra veic noteiktus pasākumus sabiedrības veselības aizsardzības programmas īstenošanai, un tai ir jāsaņem šim mērķim vajadzīgās apropriācijas. ( 1 ) OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp. ( 2 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. ( 3 ) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. ( 4 ) OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp.
C 69/2 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 3.3.2011. (4) Tā kā 2011. gada darba plānā nodrošina pietiekami detalizētu regulējumu īstenošanas kārtības 90. panta 2. un 3. punkta nozīmē, šis lēmums jāuzskata par finansēšanas lēmumu attiecībā uz izdevumiem, kuri darba plānā paredzēti dotācijām, iepirkumiem un citām rīcībām. 2. pants Ar šo lēmumu atļautais maksimālais ieguldījums programmas īstenošanā ir EUR 49 751 348, un to finansēs no šādām 2011. gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta pozīcijām: (5) Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu dotācijas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var piešķirt struktūrām, kurām ir de jure vai de facto monopolstāvoklis, un saskaņā ar 168. panta 1. punkta f) apakšpunktu tādām specifiskām rīcībām, kuru īstenošanai ir vajadzīga īpaša struktūra tās tehniskās kompetences, augstās specializācijas vai administratīvo pilnvaru dēļ. budžeta pozīcija 17 03 06 ES rīcība veselības aizsardzības jomā: EUR 47 060 000, budžeta pozīcija 17 01 04 02 Izdevumi administratīvās pārvaldības jomā: EUR 1 400 000 un plānotās papildu iemaksas no EBTA/EEZ valstīm un Horvātijas par līdzdalību veselības aizsardzības programmā: (6) Šis lēmums ir finansēšanas lēmums arī attiecībā uz tādiem izdevumiem netieši centralizētas vai kopējas pārvaldības apstākļos, kuri jāsedz no ES budžeta. EBTA/EEZ valstis: EUR 1 153 348, Horvātija: EUR 138 000. (7) Attiecībā uz struktūrām, kurām Komisija uztic ES fondu īstenošanu netieši centralizētas pārvaldības apstākļos, ir iegūts apstiprinājums, ka pastāv un pareizi darbojas Finanšu regulas 56. pantā uzskaitītie elementi. Tas veido budžeta pozīcijas 17 03 06 kopsummu EUR 48 313 028 apmērā un budžeta pozīcijas 17 01 04 02 kopsummu EUR 1 438 320 apmērā. (8) Pamatojoties uz Finanšu regulas 83. pantu un īstenošanas kārtības 106. panta 5. punktu, šajā finansēšanas lēmumā var ietvert arī procentu maksu par novēlotu maksājumu. Šīs apropriācijas var segt arī procentu maksu par novēlotu maksājumu saskaņā ar Finanšu regulas 83. pantu. (9) Lai piemērotu šo lēmumu, termins būtiskas izmaiņas ir jādefinē īstenošanas kārtības 90. panta 4. punkta nozīmē. Šā lēmuma īstenošana ir atkarīga no 2011. gada budžeta projektā paredzēto apropriāciju pieejamības pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi 2011. gada budžetu. (10) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 10. pantā minētās komitejas atzinumu, IR NOLĒMUSI ŠĀDI. 3. pants Pārvaldības sistēma, kuru izveidojusi Veselības un patērētāju izpildaģentūra un kurai uzticēta ES fondu īstenošana, atbilst nosacījumiem par uzdevumu deleģēšanu netieši centralizētas pārvaldības apstākļos. Tādējādi šai struktūrai var uzticēt to budžeta uzdevumu izpildi, kas attiecas uz projekta dotācijām, darbības dotācijām, dotācijām kopīgām rīcībām, konferenču dotācijām, tiešiem dotāciju nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām un uz daļu no iepirkuma. 1. pants Ar šo pieņem 2011. gada darba plānu veselības aizsardzības programmas īstenošanai, kā norādīts I pielikumā un II, III, IV, V, VI un VII pielikumā par šīs veselības aizsardzības programmas rīcībām paredzēto finanšu ieguldījumu atlases, piešķiršanas un citiem kritērijiem. Tas uzskatāms par finansēšanas lēmumu Finanšu regulas 75. panta nozīmē. Veselības aizsardzības programmas pārvaldībai vajadzīgos budžeta piešķīrumus deleģē Veselības un patērētāju izpildaģentūrai saskaņā ar I pielikuma darba plānā paredzētajiem nosacījumiem un maksimālajām summām. Budžeta pozīcijā 17 01 04 30 norādīto darbības subsīdiju izmaksā Veselības un patērētāju izpildaģentūrai.
3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/3 4. pants To budžeta uzdevumu izpildi, kuri attiecas uz tiešiem dotāciju nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām, var uzticēt šādām starptautiskajām organizācijām: Eiropas Padomei (EP), Starptautiskajai Vēža izpētes aģentūrai (IARC), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO) un Pasaules Veselības organizācijai (PVO). 5. pants Kopējās piešķīrumu izmaiņas noteiktām rīcībām, kas nepārsniedz 20 % no maksimālās ar šo lēmumu atļautās iemaksas, nav uzskatāmas par būtiskām, ja tās ievērojami neietekmē darba plāna būtību un mērķi. Ar šo lēmumu atļautā maksimālā iemaksa var pieaugt līdz 20 %. 6. pants Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu dotācijas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var piešķirt struktūrām, kurām ir de jure vai de facto monopolstāvoklis, un saskaņā ar 168. panta 1. punkta f) apakšpunktu tādām specifiskām rīcībām, kuru īstenošanai ir vajadzīga īpaša struktūra tās tehniskās kompetences, augstās specializācijas vai administratīvo pilnvaru dēļ atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti pielikumā pievienotajā darba plānā. Briselē, 2011. gada 22. februārī Atbilstīgi Finanšu regulas 59. pantam kredītrīkotājs var pieņemt šādas izmaiņas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principu. Šā finansēšanas lēmuma vispārējo īstenošanu nodrošina Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors. Komisijas vārdā Komisijas loceklis John DALLI
C 69/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 3.3.2011. I PIELIKUMS 2011. gada darba plāns attiecībā uz otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008. 2013. gadam) 1. VISPĀRĪGAIS KONTEKSTS 1.1. Politiskais un juridiskais konteksts Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā noteikts, ka ES jānodrošina, lai visās politikas jomās tiktu iekļauta augsta līmeņa veselības aizsardzība. Eiropas Savienībai jāstrādā ar dalībvalstīm, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un samazinātu fiziskās un garīgās veselības apdraudējuma avotus. Šim nolūkam Eiropas Komisija Baltajā grāmatā Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008. 2013. gadam (COM(2007) 630 galīgā redakcija) ierosina jaunu pieeju ES veselības aizsardzības politikai laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam. Šī stratēģija ir visaptverošs pamats, kas ietver ne tikai galvenos Eiropas veselības aizsardzības jautājumus, bet arī plašāku aspektu loku, piemēram, veselības aizsardzības iekļaušana visās politikas jomās un globālā veselības aizsardzība. Otrajā Kopienas rīcības programmā veselības aizsardzības jomā (2008. 2013. gadam) (turpmāk veselības aizsardzības programma vai programma ) atbalstīta šīs stratēģijas īstenošana. Tās pamatā ir Lēmums Nr. 1350/2007/EK (turpmāk programmas lēmums ). Veselības aizsardzības programmas uzdevums ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu politikas, kā arī radīt to pievienoto vērtību. Tās mērķis ir arī veicināt solidaritāti un labklājību Eiropas Savienībā, aizsargājot un stimulējot cilvēku veselības aizsardzību un drošību, kā arī uzlabojot sabiedrības veselības aizsardzību. Programmai ir šādi mērķi (noteikti programmas lēmuma 2. panta 2. punktā): 1) uzlabot iedzīvotāju veselības drošību; 2) veicināt veselību, tostarp novēršot nevienlīdzību veselības aprūpes jomā; 3) sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselības aizsardzību. Programmas lēmuma 8. panta 1. punktā norādīts, ka Komisija pieņem: a) gada darba plānu programmas īstenošanai, kurā nosaka: i) prioritātes un rīcības, kas jāveic, tostarp finanšu resursu sadali; ii) kritērijus Kopienas finanšu ieguldījuma procentuālajam apjomam, tostarp kritērijus, lai noteiktu, vai var piemērot īpaša lietderīguma aspektu; iii) pasākumus 9. pantā minēto kopīgo stratēģiju un rīcību īstenošanai; b) izvēles, piešķiršanas un citus programmu rīcību finansēšanas kritērijus saskaņā ar 4. pantu. Saskaņā ar 75. pantu Finanšu regulā (FR), ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, institūcijai vai iestādēm, kam institūcija deleģējusi pilnvaras, pirms izdevumu saistību uzņemšanās jāpieņem finansēšanas lēmums. Saskaņā ar Finanšu regulas (FR) sīki izstrādātās īstenošanas kārtības 90. pantu lēmumu, ar ko pieņem Finanšu regulas 110. pantā minēto gada darba programmu, var uzskatīt par finansēšanas lēmumu, ja tas nodrošina pietiekami sīki izstrādātu regulējumu. Šā dokumenta mērķis ir izpildīt šīs saistības un aprakstīt dažādās rīcības, ko paredzēts veikt 2011. gadā, kurš ir ceturtais veselības aizsardzības programmas īstenošanas gads. Trešās valstis var piedalīties veselības aizsardzības programmā kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. EBTA/EEZ valstis Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija piedalās programmā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti EEZ līgumā. Ja ir parakstīti vajadzīgie nolīgumi, programmā var piedalīties citas trešās valstis, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus, kļuvušas par kandidātvalstīm vai pievienojas dalībai ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Horvātija kā trešā valsts ir veikusi šos pasākumus un piedalās programmā. 1.2. Līdzekļi Programmas lēmumā kopējais budžets laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir noteikts EUR 321 500 000 apmērā. Budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātais kopējais budžets 2011. gadam ir EUR 48 460 000 [provizoriska summa, kuru apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, pieņemot budžetu galīgajā variantā], un tas sadalīts budžeta pozīcijās 17 03 06 un 17 01 04 02: EUR 47 060 000 budžeta pozīcijā 17 03 06 ES rīcība veselības aizsardzības jomā (darbības budžets), EUR 1 400 000 budžeta pozīcijā 17 01 04 02 Izdevumi administratīvās pārvaldības jomā (administratīvais budžets).
3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/5 Tiek plānotas papildu iemaksas no EBTA/EEZ valstīm un Horvātijas: no EBTA/EEZ valstīm EUR 1 153 348 apmērā un no Horvātijas EUR 138 000 apmērā. Tas veido budžeta pozīcijas 17 03 06 kopsummu EUR 48 313 028 apmērā un budžeta pozīcijas 17 01 04 02 kopsummu EUR 1 438 320 apmērā. Turpmākajās nodaļās norādītās summas ir provizoriskas. Saskaņā ar īstenošanas kārtības 90. panta 4. punktu attiecībā uz katru finansēšanas mehānismu iespējamas nebūtiskas izmaiņas +/ 20 % robežās. Budžeta pozīciju 17 01 04 02 Izdevumi administratīvās pārvaldības jomā izmantos, lai finansētu tādus pasākumus kā konferenču organizēšana, ekspertu sanāksmes un semināri, tostarp semināri, kurus organizē valstu līmenī ekspertu grupām labākās prakses apmaiņai šajā darba plānā ietvertajās jomās. Šo budžeta pozīciju izmantos arī, lai segtu izdevumus par publikācijām un komunikācijas iniciatīvām. Veselības un patērētāju izpildaģentūra (EAHC) palīdz Komisijai īstenot šo darba plānu saskaņā ar Komisijas 2008. gada 9. septembra Lēmumu C(2008) 4943. Budžeta pozīcija 17 01 04 30 ir paredzēta administratīvajām apropriācijām, kas attiecas uz Veselības un patērētāju izpildaģentūru. 2. FINANSĒŠANAS MEHĀNISMI Apropriācijas, kuras pieejamas budžeta pozīcijā 17 03 06 ES rīcība veselības aizsardzības jomā, izmantos, lai piešķirtu projektu dotācijas, darbības dotācijas, dotācijas vienotām rīcībām, konferences dotācijas un tiešas dotācijas starptautiskajām organizācijām, kā arī lai segtu iepirkumu un citas rīcības. Visas dotācijas paredz rakstiskā nolīgumā. Saskaņā ar programmas lēmuma 33. apsvērumu jāveicina sadarbība ar tām trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Tomēr šīs valstis nevar saņemt finanšu ieguldījumus saskaņā ar veselības aizsardzības programmu. Neraugoties uz to, atbilstoši pamatotos izņēmuma gadījumos ceļošanas un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas uzaicināti no šādām valstīm vai ceļo uz tām, var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, ja tas dod tiešu ieguldījumu programmas mērķu izpildē. 2.1. Projekta dotācijas Kopējā projekta dotācijām plānotā provizoriskā summa ir EUR 4 650 000. To aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 %. Tomēr to var palielināt līdz 80 %, ja priekšlikums atbilst īpaša lietderīguma kritērijam. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji projektu dotācijām ir apkopoti II pielikumā. Īpaša lietderīguma kritēriji ir apkopoti VII pielikumā. Finansēšanai tiks izskatīti tikai tie priekšlikumi, kuri tieši atbilst šajā darba plānā noteiktajam saturam un aprakstam un kuros projekta dotācija ir paredzēta kā finansēšanas mehānisms. Finansēšanai netiks izskatīti priekšlikumi, kuri tikai risina plašāku tematu loku, neatbilstot attiecīgās rīcības konkrētajam aprakstam. Attiecībā uz katru rīcību finansēs tikai vienu priekšlikumu, izņemot gadījumus, kad norādīts citādi. Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par projekta dotācijām, ir 2011. gada 1. ceturksnis. 2.2. Darbības dotācijas Kopējā provizoriskā darbības dotācijām plānotā summa ir EUR 4 000 000. To aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 %. Tomēr to var palielināt līdz 80 %, ja priekšlikums atbilst īpaša lietderīguma kritērijam. Darbības dotācijas var piešķirt to darbības dotāciju atjaunošanai, kas piešķirtas nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem saskaņā ar 2010. gada darba plānu. Jaunas darbības dotācijas var piešķirt nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem, kas darbojas veselības aizsardzības programmas prioritātēs un šā darba plāna prioritātēs noteiktajās jomās, kā norādīts turpmāk 2011. gada prioritāšu 3. punktā. Kā paredzēts programmas lēmuma 4. panta 2. punktā, principu par pakāpenisku ieguldījumu samazināšanu var neattiecināt uz 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansējuma atjaunošanu nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem. Šo izņēmumu piemēros pieteikuma iesniedzējām organizācijām, kuras nesaņem finansējumu no privātā sektora ( 1 ) un kurām nav citu konfliktējošu interešu attiecībā uz to darbību (pamatfinansējums). Citām atjaunotām darbības dotācijām piemēros 5 procentpunktu samazinājumu salīdzinājumā ar Kopienas līdzfinansējuma procentuālo attiecību, par ko panākta vienošanās dotāciju nolīgumā pēc 2010. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Jebkurā gadījumā ES līdzfinansējuma summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas piešķirta 2010. gadā. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji darbības dotācijām ir apkopoti III pielikumā. Īpaša lietderīguma kritēriji ir apkopoti VII pielikumā. ( 1 ) Termins privātais sektors attiecas uz uzņēmējdarbības sabiedrībām/uzņēmumiem/korporācijām, uzņēmējdarbības organizācijām vai citām struktūrām, kuru mērķis ir gūt peļņu, neatkarīgi no to juridiskā statusa (reģistrēta/nereģistrēta), īpašnieka (pilnīgi vai daļēji privāta/valsts struktūra) vai lieluma (liela/maza organizācija), ja tās nav valsts kontrolē.
C 69/6 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 3.3.2011. Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par darbības dotācijām, ir 2011. gada 1. ceturksnis. 2.3. Dotācijas kopīgām rīcībām Kopējā provizoriskā dotācijām kopīgām rīcībām plānotā summa ir EUR 17 040 000. Kopīgas rīcības dod iespēju dalībvalstu/citu valstu, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai turpināt darbu pie kopīgi izvirzītiem jautājumiem. Valsts struktūras vai nevalstiskās struktūras, kas atrodas dalībvalstī vai citā valstī, kas piedalās attiecīgajā vienotajā rīcībā, var piedalīties vienotā rīcībā. Tomēr tām jāsaņem skaidri formulēts pilnvarojums no iestādēm dalībvalstī/citā valstī, kura piedalās attiecīgajā rīcībā. Dotācijas vienotām rīcībām aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 50 %. Tomēr to var palielināt līdz 70 % īpaša lietderīguma gadījumos. Piecas šajā darba plānā ierosinātās vienotās rīcības ievērojami veicina stratēģijas Eiropa 2020 (noteikta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā COM(2010) 2020 Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ) mērķu izpildi. Tādējādi tās atbilst īpaša lietderīguma kritērijam. Četrām no tām piešķirs līdzfinansējumu 60 % apmērā un vienai 70 % apmērā. Šīs vienotās rīcības ir: atbalsts valsts plānu/stratēģiju īstenošanai retu slimību un ar tām saistītu pasākumu jomā, lai īstenotu Padomes ieteikumu un Komisijas paziņojumu par retām slimībām; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 3 000 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %, pārrobežu e-veselības instrumenti kā atbalsta instrumenti medicīnas informācijas un pētniecības jomā; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 2 400 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %, papildu vienota rīcība saistībā ar eksperimentālu veselības tehnoloģiju novērtējumu (HTA) mērķtiecīgu veselības tehnoloģiju jomā; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 6 600 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 70 %, pacientu drošība un veselības aprūpes kvalitāte; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 3 600 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %, palīdzība dalībvalstīm orgānu ziedojumu maksimāla potenciāla sasniegšanā gan no dzīviem, gan mirušiem donoriem; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 1 440 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji vienotām rīcībām ir apkopoti IV pielikumā. Ja dalībvalstis/citas valstis, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, vēlas piedalīties vienotās rīcībās, tām par šo ieceri jāpaziņo Komisijai. Izņemot nevalstiskās organizācijas, kas darbojas ES līmenī, dalībai vienotās rīcībās var pieteikties tikai tās organizācijas, kuras ir reģistrētas dalībvalstīs/citās valstīs, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, un sniegušas minēto paziņojumu. Komisija kopā ar Veselības un patērētāju izpildaģentūru piedāvās palīdzību dalībvalstīm/ citām valstīm, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, lai nodrošinātu procedūras pārredzamību, ieceļot valstu nevalstiskās organizācijas līdzdalībai vienotās rīcībās. Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par vienotām rīcībām, ir 2011. gada 1. ceturksnis. 2.4. Konferences dotācijas Kopējā provizoriskā konferencēm plānotā summa ir EUR 800 000: EUR 200 000 prezidentūras konferencēm un EUR 600 000 citām konferencēm. Neatkarīgi no prezidentūras konferencēm, administratīvu iemeslu dēļ konferencēm, kurām ir tiesības saņemt līdzfinansējumu, jānotiek 2012. gadā. 2.4.1. Prezidentūras konferences de jure monopolstāvoklis Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu dotācijas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var piešķirt organizācijām, kurām ir de jure vai de facto monopolstāvoklis, pienācīgi to pamatojot piešķiršanas lēmumā. Prezidentūras konferences, kuras pēc būtības ir izteikti politiskas un kurās piedalās gan valstu iestāžu, gan Eiropas visaugstākā līmeņa pārstāvji, jāorganizē tikai ES prezidējošajai dalībvalstij. Ņemot vērā prezidentūras īpašo lomu ES darbībā, uzskata, ka par pasākumu organizēšanu atbildīgajai dalībvalstij de jure ir monopolstāvoklis. Katrai no divām konferencēm, kuras organizē Eiropas Savienības prezidentūras, vienu prezidentūra 2011. gada otrajā pusē un otru prezidentūra 2012. gada pirmajā pusē, var piešķirt līdz EUR 100 000. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 50 % no attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās.
3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/7 Vismaz četrus mēnešus pirms pasākuma prezidentūra ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību iesniedz Veselības un patērētāju izpildaģentūrai dotācijas pieprasījumu par attiecīgo konferenci. Dotācijas pieprasījumā norāda konferences tēmu, programmas projektu, provizorisko budžetu, kā arī zinātniskās un organizatoriskās komitejas sastāvu. Saskaņā ar šo darba plānu jāfinansē šādas prezidentūras konferences: Forums Eiropas politika smadzeņu darbības jomā: novecošana, insults un Alcheimera slimība novatorisku risinājumu meklējumi, kuram jānotiek 2011. gada novembrī Polijas prezidentūras laikā, un konference, kurai jānotiek 2012. gada pirmajā pusē Dānijas prezidentūras laikā un kuru finansēs saskaņā ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, tiklīdz kļūs zināma visa informācija. 2.4.2. Citas konferences Konferences dotācijas var piešķirt tādu konferenču organizēšanai, kuras precīzi atbilst veselības aizsardzības programmas prioritātēm un šā darba plāna prioritātēm, kā noteikts turpmāk 2011. gada prioritāšu 3. punktā, un kurām ir plaša Eiropas Savienības dimensija. Tās jāorganizē valsts vai bezpeļņas struktūrai, kura reģistrēta valstī, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, un kurai ir atbilstoša pieredze ES līmeņa sadarbībā. Konferencēm var piešķirt līdz EUR 100 000 (maksimālā summa 50 % no kopējā budžeta). Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji citām konferencēm, kuras nav prezidentūras konferences, ir apkopoti V pielikumā. Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par konferencēm, ir 2011. gada 1. ceturksnis. 2.5. Tieši dotāciju nolīgumi ar starptautiskām organizācijām Kopējā provizoriskā tiešām dotācijām plānotā summa ir EUR 3 200 000. To pamatā būs efektīva sadarbība ar Komisiju. Attiecībā uz šo darba plānu starptautisku organizāciju definē kā starpvaldību sadarbības veidu, ko valstis apstiprinājušas, parakstot starptautisku nolīgumu, kas ir reģistrēts vai iesniegts reģistrēšanai ANO sekretariātā; tai ir pastāvīga organizatoriskā struktūra un juridisks statuss, kura pamatā ir attiecīgais starptautiskais nolīgums, kas ļauj tai pildīt funkcijas un sasniegt mērķus. Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta f) apakšpunktu finansējumu rīcībām ar starptautiskām organizācijām piešķirs, izmantojot dotāciju nolīgumus bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par tematiem, kas īpaši norādīti šajā darba plānā. Nevienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus starptautiskās organizācijas un šo organizāciju valstu vai reģionālos birojus nedrīkst uzrādīt kā galvenos vai saistītos finansējuma saņēmējus. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 % no attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Saskaņā ar programmas lēmuma 33. apsvērumu izdevumus par pasākumiem, kuros iesaistītas tādas trešās valstis, kas nepiedalās veselības aizsardzības programmā, neuzskata par attaisnotām izmaksām. Tomēr atbilstoši pamatotos izņēmuma gadījumos ceļošanas un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas uzaicināti no šādām valstīm vai ceļo uz tām, var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, ja tas dod tiešu ieguldījumu veselības aizsardzības programmas mērķu izpildē. Finansējumu 2011. gadā var piešķirt tikai šādām starptautiskām organizācijām: Eiropas Padomei (EP), Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centram, Starptautiskajai Vēža izpētes aģentūrai (IARC), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO), Pasaules Veselības organizācijai (PVO). 2.6. Iepirkums Kopējā provizoriskā iepirkumam plānotā summa ir EUR 17 753 028. Konkursa uzaicinājumus plānots publicēt Oficiālajā Vēstnesī 2011. gada pirmajā pusē. Pamatlīgumus un jaunus pakalpojumu līgumus izmantos, kā norādīts šajā darba plānā. 2.7. Citas rīcības Kopējā provizoriskā citām rīcībām plānotā summa ir EUR 870 000. Tā segs ieguldījumus, ko ES maksā kā dalības maksu struktūrām, kuru dalībniece tā ir (finanšu regulas 108. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē), un administratīvu nolīgumu ar Kopīgo pētniecības centru (KPC), kā arī īpašu atlīdzību, ko maksā ekspertiem par līdzdalību sanāksmēs un darbu pie zinātnisku atzinumu izstrādes saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/721/EK ( 1 ): īpaša atlīdzība. ( 1 ) OV L 241, 10.9.2008., 21. lpp.
C 69/8 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 3.3.2011. 3. 2011. GADA PRIORITĀTES Eiropas Komisija Paziņojumā COM(2010) 2020 piedāvā jauna impulsa sniegšanas stratēģiju Eiropai nākamajiem desmit gadiem. Šajā darba plānā piedāvāto rīcību pamatā ir divas šīs stratēģijas prioritātes gudra izaugsme un integrējoša izaugsme. Šo prioritāšu mērķis ir cita starpā veicināt iedzīvotāju aktīvu un veselīgu novecošanu un mazināt nevienlīdzību veselības jomā. Gudras izaugsmes prioritātes pamatā ir zināšanas un inovācija. Šīs prioritātes pamatiniciatīvas Inovācijas Savienība mērķis ir apvienot politikas, kas risina demogrāfiskās pārmaiņas Eiropas Savienībā, kuras notika pēc straujās dzimstības palielināšanās. Līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 50 gadiem, pieaugs par 35 %, bet to skaits, kuri ir vecāki par 85 gadiem, trīskāršosies. Tas radīs pieaugošu spriedzi veselības sistēmā. Ar Eiropas inovācijas partnerību attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu, kas paredzēta Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojuma (COM(2010) 546 galīgā redakcija) stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīvā Inovācijas Savienība, Komisija aicina veikt pasākumus to slimību profilaksei un ārstēšanai, kuras ietekmē vecus cilvēkus, īpašu uzmanību pievēršot hroniskām un retām slimībām. Šā darba plāna mērķis ir risināt ar uzturu, tabaku un alkoholu saistītās problēmas, kuras ir daudzu ar novecošanu saistītu hronisko slimību pamatā, un turpināt darbu pie vēža un reto slimību izpētes. ES sadarbība veselības tehnoloģiju novērtējuma jomā atbalsta šo mērķi. Darba plānā atbalstīts arī darbs pie asins, audu, šūnu un orgānu drošības, kas dod ieguldījumu veselības uzlabošanā visas dzīves laikā, tādējādi veicinot veselīgu novecošanu. Vēl vienas gudras izaugsmes pamatinciatīvas Digitālā programma Eiropai mērķis ir sniegt ekonomiskās un sociālās priekšrocības, kuras piedāvā digitālais vienotais tirgus. Šis darba plāns veicina šī mērķa īstenošanu, atbalstot pasākumus, kas paredz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piemērošanu veselības aizsardzības jomā. Stratēģijas Eiropa 2020 integrējošas izaugsmes prioritātes mērķis ir tāda ekonomika, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis, kas nodrošina saimniecisku, sociālu un teritoriālu kohēziju. Veselīgs darbaspēks, kas mazāk kavē darbu, var veicināt Eiropas ražīgumu. Šā plāna mērķis ir arī veicināt izaugsmi ar darbībām, kuru nolūks ir mazināt nevienlīdzību veselības jomā, lai panāktu labāku iedzīvotāju veselības stāvokli un labāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām. Tas savukārt uzlabos iedzīvotāju ieguldījumu sabiedrības labā un samazinās nabadzību un sociālo atstumtību, tādējādi veicinot prioritātes pamatiniciatīvas cīņa pret nabadzību īstenošanu. Darba plāna centrā 2011. gadā ir piecas galvenās jomas. Tās ir: veselības aizsardzības informācija un konsultācijas; slimības; veselību noteicošie faktori; veselības sistēmas un tiesību akti par izstrādājumiem un vielām. V e s e l ī b a s a i z s a r d z ī b a s i n f o r m ā c i j a u n k o n s u l t ā c i j a s Darba plānā atbalstīta tādu datu un zinātnisko atzinumu izstrāde, kuri pamatotu lēmumu pieņemšanai vajadzīgi ar veselības jomu saistītām ieinteresētajām personām gan politikas veidotājiem, gan atsevišķām personām. Tomēr ar informāciju vien nepietiek. Lai tās izmantošana būtu efektīva, jāsasniedz izvirzītie mērķi. Tāpēc jāizveido efektīvi un lietotājam draudzīgi izplatīšanas kanāli. Tie ietver arī zināšanu pārvaldības sistēmas izveidošanu un vadīšanu. S l i m ī b a s Darba plāna centrā 2011. gadā ir darbs pie vēža un retajām slimībām. Vēzis ir otrais biežāk sastopamais vīriešu un sieviešu nāves cēlonis. Komisijas mērķis, kā noteikts Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojumā (COM(2009) 291 galīgā redakcija) Par vēža apkarošanu Eiropas partnerība, ir līdz 2020. gadam samazināt saslimstību ar vēzi par 15 %. Šajā darba plānā atbalstīti pasākumi, kas paredzēti šī mērķa sasniegšanai. ES rīcību reto slimību jomā izmanto, lai apvienotu izkliedētos līdzekļus visās dalībvalstīs. Tas uzlabo diagnosticēšanas un ārstēšanas kvalitāti. Ar Komisijas 2008. gada 11. novembra paziņojumu (COM(2008) 679 galīgā redakcija) Retās slimības Eiropas mērogā risināmie uzdevumi un Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikumu 2009/C 151/02 par rīcību reto slimību jomā ( 1 ) tiek izveidota to pasākumu sistēma, kuri atbalstīti šajā darba plānā. Gatavība pandēmijai ir kļuvusi ļoti svarīga saistībā ar neseno putnu gripas un H1N1 izraisīto krīzi. Šajā darba plānā atbalstīta H1N1 pandēmijas laikā iegūto mācību izmantošana. Ar šo darba plānu arī finansē darbu pie profilaktiskajām stratēģijām attiecībā uz HIV un tā blakusinfekcijām. V e s e l ī b u n o t e i c o š i e f a k t o r i Daudzas mūsdienu smagās slimības, tādas kā vēzis un diabēts, ir tieši saistītas ar to, ko un kā cilvēki ēd un dzer, kā arī ar viņu dzīvesveidu. Darbs pie veselību noteicošajiem faktoriem ir būtisks, lai veicinātu veselības aizsardzību un slimību profilaksi, tādējādi veicinot aktīvu un veselīgu novecošanu. Šajā darba plānā atbalstīti pasākumi vairāku galveno veselību noteicošo faktoru jomā: tie ir sociālie faktori un nevienlīdzība veselības jomā; uzturs un fiziskās aktivitātes; kā arī alkohols un tabakas izstrādājumi. ( 1 ) OV C 151, 3.7.2009., 7. lpp.
3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/9 V e s e l ī b a s s i s t ē m a s Šajā pozīcijā paredzēto pasākumu mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes, drošu un efektīvu pārrobežu veselības aprūpi. Jaunu tehnoloģiju izmantošanai ir galvenā nozīme, lai pārrobežu veselības aprūpe gūtu panākumus. Šajā darba plānā atbalstīts darbs pacientu drošības, veselības tehnoloģiju un to novērtējuma, kā arī veselības aprūpes darbaspēka jomā. T i e s ī b u a k t i p a r i z s t r ā d ā j u m i e m u n v i e l ā m Pasākumi cilvēka izcelsmes vielu kvalitātes un drošuma jomā atbalsta tādu dokumentu īstenošanu kā Komisijas 2008. gada 8. decembra paziņojums (COM(2008) 819 galīgā redakcija) Rīcības plāns orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009. 2015. gadam). Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK ( 1 ). Divas citas jomas, kurās ar šo darba plānu finansē ar ES tiesību aktiem saistītu darbu, ir tabakas izstrādājumi un zāles. Papildus rīcībām iepriekš minētajās jomās tiek nodrošināts finansējums tādu konferenču organizēšanai, kurās galveno uzmanību pievērš iepriekš minētajām prioritātēm, un organizācijām, kuras aktīvi darbojas iepriekš minētajās veselības aizsardzības jomās. Ar šo darba plānu finansē arī horizontālus pasākumus, kuri atbalsta veselības aizsardzības programmas īstenošanu. Otrās veselības aizsardzības programmas mērķis ir veicināt sinerģiju ar citām Kopienas programmām, kas aktīvi darbojas veselības jomā, īpaši Septīto pētniecības pamatprogrammu atbilstīgi tās tēmai Veselība. Priekšlikumos, kuri iesniegti saskaņā ar otro veselības aizsardzības programmu, nav jāietver būtiski elementi, kas attiecas uz pētniecību. Nav pieļaujama otrās veselības aizsardzības programmas, Septītās pamatprogrammas un citu Kopienas programmu pārklāšanās un atkārtošanās. Vajadzības gadījumā tiks īstenotas rīcības, kas cieši saistītas ar citām politikas jomām, īpaši tādu kā informācijas sabiedrība. 3.1. Rīcības saskaņā ar pirmo mērķi Iedzīvotāju veselības drošības uzlabošana Šo rīcību mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselības drošību, aizsargājot viņus pret veselības apdraudējumiem un uzlabojot viņu drošību. 3.1.1. Iedzīvotāju aizsardzība pret veselības apdraudējumiem (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.1.1. punkts) 3.1.1.1. Projekts Daudznozaru gatavība un veselības drošība: sabiedrības veselības aprūpes sistēmas gatavība pandēmiskajai gripai un citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp bioloģiskajam apdraudējumam, un reakcijas plānošana Ar šo rīcību pētīs gatavību pandēmiskajai gripai un citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reakcijas plānošanu Eiropas līmenī. Tā atbalstīs Padomes 2010. gada 13. septembra secinājumus par mācību, kas gūta no A/H1N1 pandēmijas, un veselības drošību. Rezultātu uzraudzība dalībvalstīs būs šajā rīcībā ierosināto pasākumu galvenais elements. Jāizpēta iespējamie labumi no gūtajām mācībām un instrumenti, kas izstrādāti, lai nodrošinātu gatavību pandēmijai un citām ārkārtas situācijām veselības jomā, kā arī daudznozaru darbā gūtā pieredze (piemēram, pieeja Viena veselība ). Rīcības mērķis ir a) palielināt informētību par vajadzību stiprināt noturīgu, nepārtrauktu un koordinētu nozaru darbību ārpus veselības aprūpes sistēmas; b) atbalstīt dalībvalstis sabiedrībai izšķirošu nozaru tādas paplašinātas un noturīgas darbības plānošanā pandēmijas apstākļos, kuras pamatā ir labākās prakses apmaiņa; c) pamatojoties uz gatavību pandēmiskajai gripai, nodrošināt vadlīnijas gatavībai citām ārkārtas situācijām veselības jomā, īpaši bioloģiski un/vai ķīmiski izraisīta apdraudējuma gadījumā; un d) palīdzēt esošajos Eiropas tīklos izveidot efektīvu informatīvu forumu par labāko praksi bioloģiskā apdraudējuma novēršanas jomā, tostarp par laboratoriju un to darbinieku drošību. Ar šo rīcību jāveic to esošo struktūru, procedūru un mehānismu inventarizācija, ko dalībvalstis jau izmanto, lai veicinātu nozaru koordinētu darbību pandēmijas un jebkura veida ievērojama pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā; jānosaka kritēriji izšķiroši svarīgu prioritāru nozaru atlasei; jānosaka labākā prakse; jānosaka esošās reaģēšanas spēju nepilnības un jāsniedz konsultācijas un ieteikumi turpmākiem pasākumiem, lai veicinātu gatavību veselības apdraudējumiem un reakcijas plānošanu. Rīcībai jāmudina dalībvalstis dalīties pieredzē un ierosināt savstarpējus mācību apmaiņas modeļus. Jānodrošina arī uzraudzības instruments, lai novērtētu panākumus, kas gūti attiecībā uz gatavību pandēmiskajai gripai un citiem veselības apdraudējumiem (vispārējā gatavība) un reakcijas plānošanu. [Projekta dotācijas] Provizoriskā summa: EUR 500 000. ( 1 ) OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.
C 69/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 3.3.2011. 3.1.1.2. Projekts Krīzes komunikācija riska pārvaldības jomā Rīcība atbalstīs uzlabotas komunikācijas īstenošanu ar sabiedrību, rodoties apjomīgām ārkārtas situācijām veselības jomā, un tās pamatā būs mācības, kuras gūtas, reaģējot uz H1N1 pandēmiju, un par kurām Beļģijas prezidentūra pārskatīja 2010. gada jūlija konferencē. Šā pasākuma galvenais elements būs to rezultātu uzraudzība dalībvalstīs, kuri gūti saistībā ar komunikāciju krīzes laikā. Jāizpēta iespējamie labumi no gūtajām mācībām un instrumenti, kas izstrādāti, lai nodrošinātu gatavību pandēmijai un citām ārkārtas situācijām veselības jomā, kā arī daudznozaru darbā gūtā pieredze (piemēram, pieeja Viena veselība ). Rīcība ietver krīzes komunikāciju riska pārvaldības jomā ar galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši ar veselības aizsardzības speciālistiem/veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī ar plašu sabiedrību un īpašām mērķgrupām. Rīcības mērķi ir saņemt atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām ES līmenī, īpaši no veselības aizsardzības speciālistiem/veselības aprūpes darbinieku organizācijām un sociālajiem partneriem, lai izstrādātu saskanīgus vēstījumus sabiedrībai; veicināt sabiedrības pārliecību par gatavību medicīniski iejaukties pandēmijas gadījumā (piemēram, profilaktiskas metodes un vakcīnas); un nodrošināt krīzes komunikācijas vadlīnijas attiecībā uz citu veselības apdraudējumu, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, gatavojoties pandēmijai. Rīcības mērķis ir noteikt galvenās ieinteresētās personas ES līmenī, jo īpaši veselības aizsardzības speciālistus/veselības aprūpes darbinieku organizācijas, sociālos partnerus un dalībvalstu iestādes, un izmantot H1N1 pandēmijas novērtējumus un ziņojumus, lai analizētu iemeslus sabiedrības dažādai reakcijai uz H1N1 kontroles pasākumiem, īpaši uz vakcinēšanas pasākumiem, un ierosināt stratēģijas un rīcības, kas veicinātu sabiedrības pārliecību par gatavību medicīniski iejaukties un reakciju pandēmijas gadījumā (piemēram, profilaktiskas metodes un vakcīnas); veidot partnerību ar galvenajām ieinteresētajām organizācijām, lai sagatavotu un uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību veselības krīzes gadījumā; izstrādāt krīzes komunikācijas vadlīnijas ES līmenī attiecībā uz citiem veselības apdraudējumiem, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, gatavojoties pandēmijai, un organizēt pētījumus un apmācību ES Veselības drošības komitejā un ziņotāju tīklā; izveidot vienotu komunikācijas sistēmu krīzes apstākļiem un stiprināt vienotas komunikācijas spējas, gatavojoties pandēmijai; izstrādāt instrumentus un mehānismus, lai novērotu ietekmi, kādu reālā laikā rada vēstījumi sabiedrībai; un izstrādāt īstenošanas ziņojumu, tostarp krīzes komunikācijas vadlīnijas, kuras var izmantot arī citās ārkārtas situācijās veselības jomā. [Projekta dotācijas] Provizoriskā summa: EUR 300 000. 3.1.1.3. Pētījums Zāļu radītais apdraudējums videi Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai novērtējumu par zāļu radīto apdraudējumu videi un tā ietekmi uz sabiedrības veselību. Turklāt šo novērtējumu varētu izmantot Komisijas ziņojumā par šo tematu, kā ierosināts Komisijas priekšlikuma par farmācijas tiesību aktu grozīšanu farmakovigilances jomā pirmajā lasījumā ( 1 ). Rīcības mērķis ir pārbaudīt, cik problemātisks ir ūdens un augsnes piesārņojums ar farmaceitiskiem līdzekļiem un to atliekām, lai novērtētu šā piesārņojuma ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību, noteiktu problēmas cēloņus un sniegtu ieteikumus. Tādējādi situācija jānovērtē pilnībā, dodot Komisijai iespēju lemt par vajadzīgo rīcību šajā jomā un sniedzot ieguldījumu iepriekš minētā ziņojuma izstrādē. Ar pētījumu jādod iespēja savākt datus no dažādiem avotiem (kompetentām farmācijas iestādēm, kompetentām vides iestādēm, uzņēmējiem un citām ieinteresētām personām), lai sniegtu Komisijai sīki izstrādātu situācijas analīzi. Pētījums jāpabeidz 2012. gadā. [Esošais pamatlīgums] 3.1.1.4. HIV un tā blakusinfekciju profilakses stratēģijas koncepcijas nākotnei Šīs rīcības mērķis ir īstenot Komisijas 2009. gada 26. oktobra paziņojumu (COM(2009) 569 galīgā redakcija) HIV/AIDS apkarošana Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam. Tās mērķis ir izstrādāt jaunas un integrētas HIV un ar to saistīto infekciju profilakses stratēģijas, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta Austrumeiropas kaimiņvalstu (ar augstu HIV/AIDS izplatību) vajadzībām; atbalstīt šo profilakses stratēģiju īstenošanu šajos prioritārajos reģionos; un palīdzēt izplatīt šīs stratēģijas un veicināt to ieviešanu. Rīcībā jāietver to parametru sīki izstrādāta analīze, kuri jāiekļauj pielāgotās HIV profilakses stratēģijās, īpašu uzmanību pievēršot medicīniskajiem, sociālajiem un politiskajiem aspektiem; efektīvas un integrētas HIV un ar to saistīto infekciju profilakses politikas priekšrocību novērtējums kopā ar pielāgotiem ieteikumiem efektīvam HIV paredzēto zāļu iepirkuma procesam; un uz pierādījumiem balstītas HIV un tā blakusinfekciju pārnešanas profilakses stratēģijas, īpašu uzmanību pievēršot to prioritāro reģionu un prioritāro grupu vajadzībām, kuras visvairāk skāris HIV un ar to saistītās infekcijas. Ar ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK attiecībā uz farmakovigilanci. Skatīt Direktīvas 2001/83/EK 59. panta 3. punkta grozījumu.
3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/11 šo rīcību jāsagatavo ceļvedis, kurā uzskaitītas efektīvas un integrētas HIV (un ar to saistīto infekciju) profilakses stratēģijas īstenošanai prioritārajos reģionos, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajām grupām, kuras visvairāk skāris HIV un ar to saistītās infekcijas (kā noteikts COM(2009) 569, galīgā redakcija). [Konkursa uzaicinājums] 3.1.2. Iedzīvotāju drošības uzlabošana zinātniskas konsultācijas (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.2.1. punkts) 3.1.2.1. Īpaša atlīdzība zinātniskajām komitejām Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai kvalitatīvas, neatkarīgas konsultācijas par veselības apdraudējumu, nodrošinot zinātnisko komiteju darbību saskaņā ar Lēmumu 2008/721/EK. Īpašu atlīdzību maksā ekspertiem par darbu pie zinātniskiem atzinumiem. [Citas rīcības] Provizoriskā summa: EUR 270 000. 3.1.2.2. Tehniskā un organizatoriskā palīdzība zinātnisko komiteju darbībai un paziņošana par apdraudējumiem Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai kvalitatīvas, neatkarīgas konsultācijas par patērētāju un sabiedrības veselības apdraudējumiem, izmantojot trīs neatkarīgu zinātnisku komiteju darbību. Komitejas pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā zinātniskus atzinumus, lai sniegtu neatkarīgu un autoritatīvu zinātnisku viedokli, kurš Komisijai vajadzīgs zinātniski pamatotu politiku un priekšlikumu izstrādei. Lai zinātniskās komitejas darbotos, vajadzīgs kvalificētu struktūru tehniskais atbalsts. Šis atbalsts ietver zinātniskās literatūras izpēti, analīzi un sintēzi, kopsavilkumu sagatavošanu, datu izpēti, komitejās izskatāmo tematu bibliogrāfijas veidošanu, dokumentu rediģēšanu, lai nodrošinātu to pilnīgumu un saskaņotību. Saskaņā ar šo rīcību tiek sagatavoti vienkāršoti to atzinumu varianti, par kuriem interesējas liela sabiedrības daļa, lai nodrošinātu pārredzamību un īstenotu komunikācijas politiku zinātnisko konsultāciju jomā, kas noteikta Lēmumā 2008/721/EK, un lai palielinātu zinātnes nozīmi debatēs par ES politiku un informētu iedzīvotājus par apdraudējuma jautājumiem. Šī rīcība ietver arī zinātnisko debašu un zinātnisko darba sanāksmju vai tematisko semināru organizēšanu, lai sagatavotu noteiktus atzinumus. [Esošais pamatlīgums] 3.1.3. Iedzīvotāju drošības uzlabošana asins, audu, šūnu un orgānu drošība (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.2.2. punkts) 3.1.3.1. Ad hoc sadarbība ar Eiropas Padomi īpašos jautājumos, kas attiecas uz cilvēku izcelsmes vielām Eiropas Padome un Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts (EDQM) ir galvenās Eiropas organizācijas, kas saistītas ar zāļu, asins pārliešanas, orgānu transplantācijas, farmaceitisko līdzekļu un farmaceitiskās aprūpes standartizācijas, regulējuma un kvalitātes kontroles koordinēšanu un saskaņošanu. Tās uzskata par lietpratīgām, uzticamām un neitrālām organizācijām cilvēku izcelsmes vielu jomā, kuras nodrošina pastāvīgas ekspertu konsultācijas un atbalstu Komisijai. Lai veicinātu un aizsargātu cilvēku veselību, Komisija nepārtraukti sadarbojas ar Eiropas Padomi saistībā ar kvalitātes standartiem asins un asins komponentu savākšanas/ieguves, testēšanas, apstrādes, konservēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas jomā. Eiropas Padome palīdz Komisijai īstenot Direktīvu 2002/98/EK un turpmākās īstenošanas direktīvas. Īpašus tematus nosaka katru gadu atkarībā no zinātniskajām un tehniskajām vajadzībām. Īpašais 2011. gada temats ir saskaņotas testēšanas metodes, lai nodrošinātu asins drošību visās dalībvalstīs. Šī rīcība atbalstīs atzītu testēšanas metožu izstrādi un izmantošanu, veicot lietpratības pārbaudes. Lietpratības pārbaudēm jānotiek visu 27 dalībvalstu laboratorijās, veicot paraugu dubulto aklo sagatavošanu un izplatīšanu. [Tieša dotācija Eiropas Padomei] Provizoriskā summa: EUR 100 000. 3.1.3.2. Mācību nodarbību organizēšana inspektoriem, kas strādā asins un asins komponentu jomā Kā noteikts Direktīvas 2002/98/EK 8. pantā, visas dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde asinsdonoru centros organizē inspekcijas un atbilstošus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību ievērošanu. Šīs rīcības mērķis ir organizēt mācību nodarbības noteiktam to inspektoru skaitam, kuri strādā asins un asins komponentu jomā. Rīcības mērķis ir gūt līdzīgas zināšanas un nodrošināt vienādas pārbaudes visā Eiropas Savienībā, kā arī palielināt šajā jomā apmācītu speciālistu skaitu.
C 69/12 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 3.3.2011. Saskaņā ar Direktīvu 2002/98/EK šādas mācību nodarbības dos ieguldījumu asins un asins komponentu kvalitātes un drošības nodrošināšanā ES. Turklāt pārbaužu prakses saskaņošana uzlabos savstarpējo uzticību un veicinās sadarbību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar veselības aizsardzības stratēģijas mērķiem rīcība veicina labu veselību novecojošā Eiropā un atbalsta dinamiskas veselības sistēmas un tehnoloģijas. Turpmāka asinsdonoru centru inspektoru apmācība pozitīvi ietekmēs asins un asins komponentu kvalitāti un drošību, dodot labumu pacientiem visā ES. Rīcība ilgs 18 24 mēnešus. Tiks apmācīti vismaz divi inspektori katrā dalībvalstī. Tas radīs vairākkārtēju ietekmi, jo paredzams, ka šie apmācītie inspektori apmācīs citus inspektorus savā dalībvalstī. Izstrādātos apmācību instrumentus un materiālus atkārtoti izmantos valstu līmenī. Galīgajā novērtējumā ietvers rīcības rezultātus un apmācību vairākkārtējo ietekmi. [Konkursa uzaicinājums] 3.1.3.3. Palīdzība dalībvalstīm orgānu ziedojumu maksimāla potenciāla sasniegšanai gan no dzīviem, gan no mirušiem donoriem Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvas 2010/53/ES par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem ( 1 ) 15. pantā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina dzīvo donoru reģistra vai saraksta uzturēšanu. Šīs vienotās rīcības mērķis ir atbalstīt dalībvalstis dzīvo donoru programmas izveidošanā un vadīšanā, izstrādājot dzīvo donoru reģistra/saraksta sistēmu vadlīnijas; izstrādājot dzīvo donoru reģistra/saraksta sistēmas un nodrošinot dalībvalstīm reģistra/saraksta sistēmu praktisku instrumentu. Tā kā labi izstrādāta dzīvo donoru reģistra/saraksta sistēma ļauj dalībvalstīm stingri kontrolēt un novērtēt dzīvo donoru praksi ES un ārpus tās robežām, tā ir svarīga ne tikai, lai novērtētu dzīvo donoru veselību un drošību, bet arī lai apkarotu orgānu tirdzniecību. Saskaņā ar Direktīvu 2010/53/ES un Paziņojumu (COM)2008 819, galīgā redakcija, šīs vienotās rīcības mērķis ir atbalstīt dalībvalstis orgānu ziedojumu maksimāla potenciāla sasniegšanā no mirušiem donoriem, stiprinot attiecības starp intensīvās terapijas nodaļām un transplantātu donoru koordinatoriem; nodrošinot dalībvalstis ar apmācību modeli labākai koordinācijai; veicinot potenciālo donoru atrašanu un palielinot pieejamo orgānu skaitu visā Eiropā. Vienotās rīcības mērķis ir arī palielināt orgānu transplantācijas sistēmu efektivitāti un pieejamību, veicinot mērķsadarbību transplantācijas sistēmu un profesionālas izvērtēšanas jomā. Ar šo rīcību veicinās konsekventu Direktīvas 2010/53/ES īstenošanu 27 dalībvalstīs; sniegs konkrētu palīdzību dalībvalstīm rīcības plāna mērķu sasniegšanā; paplašinās sadarbību starp dalībvalstīm orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, iesaistoties mērķsadarbībā; un dos ieguldījumu maksimāla potenciāla sasniegšanā no mirušiem donoriem, efektīvāk veicot donoru atrašanu un palielinot dzīvo orgānu donoru drošību visā ES. [Vienota rīcība] Provizoriskā summa: EUR 1 440 000. 3.1.3.4. Eiropas vienotas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmas reģistru atbalstīšana Šīs rīcības mērķis ir izveidot un uzturēt a) Eiropas reģistru, kurš piemērotā veidā apkopos informāciju, ko glabā valstu audu centru reģistros, lai nodrošinātu uzņēmēju un sabiedrības piekļuvi minētajai informācijai, kā arī tās pienācīgu izmantošanu Eiropas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmas kontekstā; un b) otro Eiropas reģistru, kurš apkopos cilvēka audu un šūnu atsauces nomenklatūru, lai to izmantotu Eiropas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmā saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/86/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai ( 2 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai ( 3 ). Rīcības mērķis ir izveidot a) vienotu piekļuves punktu tādas ar ES audu centriem saistītas informācijas savākšanai, konsolidēšanai un nodošanai lietotājiem un sabiedrībai, kā koordinātes, kontaktinformācija un atļautās darbības. Lai reģistru sākotnēji izveidotu un uzturētu, dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Komisijai būs jāpaveic ievērojams darbs. Rīcības mērķis ir arī izveidot b) vienotu piekļuves punktu, kurā dažādu veidu cilvēku audiem un šūnām piešķirtas saskaņotas definīcijas un apraksti. Lai panāktu vienprātību apspriedēs par definīcijām un izveidotu/uzturētu nomenklatūras reģistru, dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Komisijai būs jāpaveic ievērojams darbs. ( 1 ) OV L 207, 6.8.2010., 14. lpp. ( 2 ) OV L 294, 25.10.2006., 32. lpp. ( 3 ) OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.