SATURA RĀDĪTĀJS Plānā izmantotie saīsinājumi... 4 Plāna sagatavošanā izmantotie normatīvie akti un informatīvie materiāli... 5 1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti... 6 2. Īss Radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons raksturojums... 7 2.1 Objekta pilns nosaukums, adrese, pakļautība... 7 2.2 RAG Radons ģeogrāfiskais izvietojums... 8 2.3 RAG Radons apkārtnes metroloģisko un hidroloģisko apstākļu raksturojums... 8 2.4 RAG Radons darbības raksturojums... 12 2.5 Iestādes struktūra... 13 2.6 Darba laiks, darbinieku skaits RAG Radons... 13 3. Vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums... 14 3.1 Ūdensapgādes sistēma... 14 3.2 Kanalizācijas sistēma... 14 3.2.1 Saimnieciskās kanalizācijas sistēma... 15 3.2.2 Lietus kanalizācijas sistēma... 15 3.2.3 Speckanalizācijas sistēma... 15 3.3 Elektroapgādes sistēma... 15 3.4 Siltumapgādes sistēma... 15 3.5 Ventilācijas sistēma... 16 3.6 Fiziskās aizsardzības sistēma... 16 4. Objekta iekšējie apdraudējumi... 17 5. Avāriju ar bīstamo vielu noplūdi attīstības varianti objektā, to seku izvērtējums... 18 5.1 Cieto radioaktīvo atkritumu nonākšana vidē... 18 5.2 Bīstamo vielu noplūdi ierobežojošie pasākumi... 18 5.2.1 Cieto radioaktīvo atkritumu nonākšanas vidē ierobežojošie pasākumi... 18 5.2.2 Bīstamo vielu noplūdi samazinošie pasākumi tīšas darbības rezultātā... 19 6. Objekta ārējie apdraudējumi un to iespējamās sekas... 20 6.1 Dabas katastrofas... 20 6.1.1 Zemestrīces... 20 6.1.2 Plūdi... 21 6.1.3 Vētra... 21 6.1.4 Stipras lietusgāzes... 21 6.1.5 Stipra snigšana, putenis, apledojums... 21 6.1.6 Ilgstošs sausums... 22 6.2 Bīstamu vielu noplūdes... 22 6.3 Transporta avārijas un katastrofas... 22 6.3.1 Autotransporta avārijas... 22 6.3.2 Dzelzceļa transporta avārijas... 22 6.3.3 Gaisa transporta avārijas... 22 6.3.4 Kosmisko aparātu avārijas... 23 6.4 Ugunsgrēki... 23 6.4.1 Ugunsgrēks RAG Radons pārraudzības zonā... 23 6.4.2 Ugunsgrēks RAG Radons kontroles zonā... 23 6.5 Ūdensapgādes un kanalizācija sistēmu avārijas... 24 6.6 Elektroapgādes sistēmu avārijas... 25 6.7 Gāzes apgādes sistēmu avārijas... 25 6.8 Siltumapgādes sistēmu avārijas... 25 6.9 Terora akti, diversijas, bruņoti konflikti... 26 6.9.1 Terora akti un diversijas... 26 6.9.2 Karadarbība, bruņoti konflikti... 26 7. Iestādes darbības nodrošināšana apdraudējumu gadījumos... 27
8. Civilās aizsardzības organizācija iestādē... 28 8.1 Resursi katastrofu pārvaldīšanai... 28 8.1.1 Trauksmes apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums... 29 8.1.2 Ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums... 29 8.1.3 Individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība... 30 8.1.4 Civilās aizsardzības aizsargbūves... 30 8.1.5 Mobilizējamie CA formējumi, to materiāli tehniskais nodrošinājums... 30 8.1.6 Transports, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi... 31 8.1.7 Iestādes atbildīgajā glabāšanā esošās valsts materiālu rezerves, to iesaistīšana... 31 8.1.8 Papildus iesaistāmie citu iestāžu un komersantu resursi;... 31 8.2 Katastrofu pārvaldīšana... 32 8.2.1 Apziņošanas shēma objektā... 32 8.2.2 Evakuācijas pasākumi... 32 8.2.3 Pirmās un neatliekamās palīdzības sniegšana... 32 8.2.4 Sabiedriskās kārtības uzturēšana iestādē un īpašuma apsardze... 32 8.2.5 Sadarbība ar VUGD, avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm... 32 Pielikumi... Error! Bookmark not defined.
Plānā izmantotie saīsinājumi LR Latvijas Republika LR MK Latvijas Republikas Ministru kabinets LVĢMC Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RAG Radons Radioaktīvo atkritumu glabātava Radons RDC Radiācijas Drošības centrs VIDM Vides ministrija VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests IeM Iekšlietu ministrija Apsardze Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Objektu apsardzes pārvaldes policijas darbinieki Baldones pašvaldība Baldones pilsēta ar lauku teritoriju Radioaktīvie atkritumi RA Cietie radioaktīvie atkritumi CRA Šķidrie radioaktīvie atkritumi ŠRA Jonizējošā starojuma avoti JSA Radioaktīvās vielas RV
Plāna sagatavošanā izmantotie normatīvie akti un informatīvie materiāli 1. Likums Civilās aizsardzības likums, (pieņemts 2006.gada 26.oktobrī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2013.gada 07.martam). 2. Valsts civilās aizsardzības plāns, (apstiprināts 2006.gada 24.augustā ar MK Rīkojumu Nr.635, zaudējis spēku 29.09.2010. ). 3. Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija Noteikumi Nr. 423,,Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība 4. Vides aizsardzības likums, (pieņemts 2006. gada 2.novembrī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2011.gada 11.novembrim). 5. Ūdens apsaimniekošanas likums (pieņemts 2002. gada 12. septembrī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2012. gada 22. novembrim). 6. Aizsargjoslu likums (pieņemts 1997.gada 5.februārī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2013.gada 14.martam). 7. Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieņemts 2000.gada 14.decembrī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 8.novembrim ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2012.gada 06.decembrim). 8. Likums Par piesārņojumu (pieņemts 2001.gada 15.martā ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2013.gada 31.janvārim). 9. Likums Par radiācijas drošību un kodoldrošību (pieņemts 2000. gada 26. oktobrī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2011. gada 13. oktobrim). 10. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (pieņemts 2002.gada 24.oktobrī ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2012.gada 8.martam) 11. Vīnes 1997. gada 5. septembra Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencija. 12. 1960. gada 22. jūnija Starptautiskās darba organizācijas 115.konvencija Par strādājošo aizsardzību pret jonizējošo radiāciju (ILO 115. konvencija). 13. 1957. gada 30. septembra Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem (ADR). 14. Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr.588 Noteikumi par gaisa kvalitāti (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006. gada 27.jūlijam, zaudējis spēku 18.11.2009). 15. Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumi Nr.532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2011.gada 30.septembrim). 16. Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr.307 Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus. 17. Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumi Nr.454 Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009.gada 4.jūlijam). 18. Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumi Nr.129 Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009. gada 1.aprīlim). 19. Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr.149 Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006. gada 17.martam). 20. Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumi Nr.508 Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009.gada 7.maijam. 21. Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumi Nr.152 Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcība šādas avārijas gadījumā, (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009. gada 5.maijam). 22. Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr.674 Bīstamo kravu pārvadājuma noteikumi ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2011.gada 7.aprīlim. 23. Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/EURATOM, kas nosaka drošības pamatstandartus darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām.
24. Padomes 1990.gada 4.decembra direktīva 90/641/EURATOM par to viesdarbinieku darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam. 25. Būvniecības likums (pieņemts 1995. gada 10. augustā ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2012. gada 26.decembrim). 26. Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2011. gada 6. augustam). 27. Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr.600 Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecības kārtība ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2009.gada 23.oktobrim. 28. Ministru kabineta 2004. gada 10. februāra noteikumi Nr.75 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 "Būvuzraudzības noteikumi" ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2010.gada 6.februārim. 29. Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr.142 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm". 30. Darba aizsardzības likums (pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2010.gada 28.aprīlim). 31. Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.318 Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 Ugunsdrošības normas (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada 27. februārim) zaudējis spēku 01.03.2008. 32. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Nolikums 33. Ietekmes uz vidi novērtējums divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvei radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons Noslēguma ziņojums, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Rīga, 2005 1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons civilās aizsardzības plāna mērķis ir apzināt iekšējos un ārējos riskus, samazinātu katastrofu
iespējamību objektā, kā arī veikt jau notikušu katastrofu pārvaldību, lai mazinātu katastrofu radītos materiālos zaudējumus un kaitējumu objektā strādājošajam personālam, apkārtējiem iedzīvotājiem un videi. Civilās aizsardzības plāna uzdevums ir radīt civilās aizsardzības sistēmu objektā un nodrošināt tās darbību katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofu draudiem.. Civilās aizsardzības plāna darbības rezultāts ir izstrādāta civilās aizsardzības sistēma objektā, kas nodrošinātu konkrētajos apstākļos iespējami mazāku kaitējumu objektā strādājošajam personālam, apkārtējiem iedzīvotājiem un videi. 2. Īss Radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons raksturojums 2.1 Objekta pilns nosaukums, adrese, pakļautība Objekta pilnais nosaukums: Radioaktīvo atkritumu glabātava Radons
Objekta adrese: Radons, Baldones pagasts, Baldones novads, LV-2125. RAG Radons ir Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas struktūrvienība Iestādes adrese: Maskavas iela 163, Rīga, LV-1019 LVĢMC ir LR Vides ministrijas pakļautībā. Ministrijas adrese: Peldu ielā 25, Rīga LV -1494. 2.2 RAG Radons ģeogrāfiskais izvietojums RAG Radons atrodas Rīgas rajonā, aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas ar lauku teritoriju centra un 27 km no Rīgas pilsētas centra. Glabātavas platība ir 7,6 ha, zemesgabala kadastra Nr. 80250020164 (skat. karti 1. pielikumā). RAG Radons ar žogu norobežotā teritorija ar kopējo platību 7,6 ha (skat. zemes robežu plānu 2. pielikumā), kurā izvietotas četrpadsmit ēkas, būves un infrastruktūras objekti (skat. ēku un infrastruktūras objektu izvietojumu 2. pielikumā). 2.3 RAG Radons apkārtnes metroloģisko un hidroloģisko apstākļu raksturojums Nokrišņi Radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons teritorija atrodas Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā. Gada vidējā temperatūra šajā teritorijā ir +6 o C. Siltākie mēneši ir jūlijs un augusts ar vidējo temperatūru +16 +17 o C. Aukstākie mēneši ir janvāris un februāris. Sniegs parasti sedz zemi no decembra līdz martam. Vidējais sniega segas biezums nepārsniedz 3 12 cm. Gada vidējais nokrišņu daudzums (Q) ir 633 mm un ūdens bilanci var vispārīgi raksturot šādi (skat. 2.1 tabulu): 2.1 tabula Vidējais nokrišņu daudzums mm/mēnesī I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā 34 27 28 41 44 63 85 73 75 60 57 46 633 Gada vidējā iztvaikošana aptuveni 73% vai 462 mm, bet gada vidējā notece 27% vai 161 mm, ieskaitot : virszemes notece 60% vai 97 mm, infiltrācija gruntsūdeņos 40% vai 65 mm. Gada minimālo un maksimālo nokrišņu daudzumu var raksturot ar šādiem rādītājiem: minimālais nokrišņu daudzums 473 mm (1918.gadā),
maksimālais nokrišņu daudzums 967 mm ( 1928.gadā). Tādējādi, virszemes notece no 1 ha var tikt raksturota šādi: vidējā gada notece 1610 m 3, maksimālā gada notece 2611 m 3, minimālā gada notece 1277 m 3. Mēneša vidējie nokrišņu daudzuma rādītāji ir stipri mainīgi: maksimālais nokrišņu daudzums 290 mm (08.1978), bet minimālais 0 mm (05.1918, 05.1919, 09.1949). Maksimālais novērotais dienas nokrišņu daudzums ir 62 mm (18.08.1891). Maksimālais novērotais sausuma periods ir 52 dienas. Dienu skaits ar nokrišņu daudzumu vairāk nekā 0,1 mm/dienā tiek sniegts 2.2 tabulā. 2.2 tabula Vidējais dienu skaits ar nokrišņu daudzumu vairāk nekā 0,1 mm (pa mēnešiem un gadā) I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā 18 15 13 13 11 12 14 15 16 16 18 19 180 Vēji Saskaņā ar ilggadīgajiem klimatiskajiem novērojumiem objekta apkārtnē, laikā no augusta līdz martam dominē dienvidu un dienvidaustrumu virziena vēji. Vidējais vēja ātrums ir 4,6 m/s. Laikā no aprīļa līdz jūlijam ir mazāk vējains un dominējošais vēja virziens ir no ziemeļiem un ziemeļrietumiem. Vidējais vēja ātrums šai laikā ir 3,9 m/s. Vēja virzienu atkārtošanās biežums 30 gadu periodā gada griezumā sniegts 2.1. attēlā, bet viena gada (2004) laikā 2.2 attēlā, Z 30 ZR 20 10 ZA R 0 A DR DA D 2.1 attēls. Vēja virzienu atkārtošanās, % (ilggadīgie novērojumi)
280 270 260 300 290 250 310 350 0 10 340 600 330 320 500 400 300 200 100 20 30 40 50 60 70 80 90 100 110 240 230 220 140 210 150 200 160 190 180 170 0 0 3 6 10 16 1.5 3.1 5.1 8.2 2.2 attēls. Vēja virzienu atkārtošanās (2004. gads) Gaisa temperatūra 130 (balles) Vēja ātrums (m/s) Maksimālā un minimālā reģistrētā gaisa temperatūra ir +33,6 o C augustā un 34,9 o C februārī. Maksimālais reģistrētais nokrišņu daudzums mēnesī ir 250 mm (jūlijs). Maksimālais reģistrētais vēja ātrums ir 22 m/s (janvāris).vidējais dienu skaits gadā, kurās reģistrēti zibeņi 22 dienas. Maksimālais reģistrētais dienu skaits mēnesī, kurās reģistrēti zibeņi 13 dienas augustā. 120 Reljefs RAG Radons atrodas vienā no plašajiem paugurainajiem masīviem, kurus ieskauj lēzeni viļņots līdzenums. Reljefa atzīmes objekta teritorijā svārstās no 47 64 m virs jūras līmeņa. Apkārtējā līdzenumā, apmēram 400 m virzienā uz dienvidrietumiem, zemes virsas absolūtās atzīmes pazeminās līdz 20 m v. j. l. Līdzīga situācija novērojama arī uz citām debess pusēm, izņemot ziemeļaustrumu virzienu, kur kaimiņos objektam novērojama maksimālā augstuma atzīme 65,4 m virs jūras līmeņa. Virszemes notece norisinās visos virzienos, izņemot ziemeļaustrumu virzienu, pa reljefa pazeminājumiem tā virzās, galvenokārt, uz ziemeļrietumiem, nonākot 20.gs. 60. gados izveidotajos meliorācijas grāvjos, kas apmēram 750 m attālumā no objekta ieplūst Sūnupītē, kas ir Ķekavas upes labā krasta pieteka. Ķekavas upes, kas ir Daugavas kreisā krasta pieteka, garums un baseina laukums ir attiecīgi 186 km 2 un 29 km. Virszemes noteces modulis noteikts ņemot vērā Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavoto informāciju par nokrišņiem, to iztvaikošanu un noteci, konkrēti:
ilggadējais vidējais atmosfēras nokrišņu daudzums 633 mm, iztvaikošana 73% no kopējā apjoma vai 462 mm, notece 27% no kopējā apjoma vai 161 mm. Tādējādi, ilggadējais vidējais noteces modulis ir 1610 m 3 no hektāra gadā vai apmēram 4,41 m 3 /diennaktī no hektāra. Tuvākais virszemes ūdens objekts ir Sūnupīte, kas ir 8 km gara. Virszemes ūdeņi ir cieši saistīti ar gruntsūdeņiem. Objektā un tā apkārtnē uzkritušie atmosfēras nokrišņi (izņemot to daļu, kas iztvaiko) tiešā ceļā infiltrējas uz gruntsūdeņu horizontu, nesasniedzot meliorācijas grāvju sistēmu, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no objekta. Visā objekta teritorijā un tā apkaimē zemes virspusē saguļ nogulumi, kas sastāv no smalkgraudainas smilts. Nogulumu biezums ir ļoti mainīgs: no 15 m līdzenumā līdz pat 40 50 m paugurainajos masīvos. Paklājošo devona iežu virsa atrodas ap 10 m v. j. l., tādējādi, pašā objektā kvartāra nogulumu biezums ir ap 40 45 m. Seismiskie apstākļi Teorētiski, maksimāli iespējamā zemestrīce var sasniegt magnitūdu ~5.6 pēc Rihtera skalas. Maksimālā zināmā zemestrīce notika 2004.g. 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā ar magnitūdu 5.0 pēc Rihtera skalas. 630 gadu ilgā periodā minētajā teritorijā reģistrētas 10 zemestrīces ar intensitāti VI VII balles pēc satricinājuma skalas MSK-64 (12 balles maksimālais lielums). 10000 gadu laikā var izcelties aptuveni 159 zemestrīces ar intensitāti VI VII balles (MSK-64). 1998.gadā izveidota Latvijas vispārējās seismiskās rajonēšanas karte Pavisam izdalītas 17 zemestrīču izcelšanās cilmvietu zonas, potenciālās zemestrīču izcelšanas cilmvietu zonas un seismotektoniskās zonas. RAG Radons teritorija atrodas uz dienvidaustrumiem no tuvākās iespējamās endogeno procesu izpausmes teritorijas. Teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums Gruntsūdens līmenis atkarībā no atrašanās vietas objektā atrodas 8 20 m dziļumā no zemes virsmas. Kopumā ņemot, gruntsūdens līmeņa dziļums ir ļoti mainīgs, un to nosaka kā reljefa īpatnības, tā arī uzkrītošo atmosfēras nokrišņu daudzums. Objekta teritorijā gruntsūdens plūsma daļēji ir vērsta reģionālās gruntsūdeņu plūsmas virzienā uz dienvidiem dienvidrietumiem, bet objekta teritorijas dienvidaustrumu daļā gruntsūdens plūsma prognozējama dienvidu dienvidaustrumu virzienā. Gruntsūdeņu horizonts barojas tikai ar atmosfēras nokrišņiem (ieskaitot sniega kušanas ūdeņus). Daugavas ūdeni saturošais horizonts sastāv no dolomītiem ar māla starpkārtiņām slāņa apakšdaļā. Tās biezums ir tikai ap 4 6 m. Ūdens plūsma vērsta uz ziemeļiem, t.i. Rīgas jūras līča virzienā. Horizonta atslodze norisinās uz ziemeļiem no objekta. Dziļāk atrodas Salaspils ūdeni saturošais horizonts. Horizonta biezums ir ap 22 m, plūsmas virziens vērts uz ziemeļiem, t.i. uz Rīgas jūras līci.
Pļaviņu ūdens saturošo horizontu veido pārsvarā no plaisaini un kavernozi dolomīti, kuru biezums sasniedz 12 14 m. Galvenais centralizētajai ūdens apgādei izmantojamais horizonts Baldones apkārtnē ir Gaujas horizonts. Tieši šis ūdens horizonts tagad kalpo par galveno dzeramā ūdens avotu ne tikai Baldonē, bet arī daudzās citās apdzīvotās vietās centrālajā Latvijā. 2.4 RAG Radons darbības raksturojums RAG Radons ir vienīgais tāda veida objekts valstī, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta RV, RA un JSA apglabāšana un/vai ilgtermiņa uzglabāšana, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un starptautiskajā praksē pieņemtajiem principiem. RAG Radons ir pievirsmas tipa glabātava, kurā apglabā tikai zemas un vidējas aktivitātes RA. Glabātava uzsāka savu darbību 1962. gadā oktobrī un no tā laika arī ir saglabājies glabātavas teritorijas nosacītais sadalījums A (pārraudzības) un B (kontroles) zonās (skat. 2.pielikumā). A jeb pārraudzības zona Pārraudzības zonas teritorijā atrodas transformatoru apakšstacija, administrācijas ēka, autotransporta garāžas un apsardzes dienesta ēka, ūdens ņemšanas vieta, sūkņu stacija un ar to saistītā infrastruktūra, citas tehniskās būves, kas nodrošina objekta darbību. Transformatoru apakšstacija nodrošina ar elektroenerģiju visu objektu. Objektā izveidota rezerves elektroapgādes sistēma (dīzeļģenerators). Specializētā autotransporta novietne paredzēta specializētā autotransporta izvietošanai. Šajā ēkā atrodas arī katlu māja, kas apgādā ar siltumenerģiju specializētā autotransporta garāžas, administratīvo ēku un laboratoriju. Garāžu tuvumā izvietota virkne tehnisko palīgēku (kurināmā noliktava, dažādas noliktavas un tml.). Sardzes posteņa ēkā izvietots policijas apsardzes postenis. Atsevišķā nožogotā teritorijā atrodas ūdens ņemšanas vieta (artēziskais urbums) ar saistīto infrastruktūru sūkņu staciju, pazemes ūdens uzkrāšanas baseinu un saistītajām komunikācijām. Pazemes ūdens baseins (V 50 m 3 ) paredzēts ūdens rezerves uzglabāšanai arī ugunsdzēsības vajadzībām. B jeb kontroles zona Virzienā no pārraudzības zonas uz augšu, tuvāk Dālderkalna virsotnei (~ 55 58 m. v. j. l.), atrodas B jeb kontroles zona, kurā izvietotas glabātavā esošās septiņas 4 līdz 6 metru dziļumā izbūvētās dzelzsbetona radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes un dezaktivācijas punkta ēka. Četras no tvertnēm (Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 6) ir ar projektēto tilpumu 200 m 3, divas (Nr. 4 un Nr. 5) ar tilpumu 40 m 3, bet 7. tvertne ar projektēto tilpumu 1200 m 3. Dažādu apstākļu dēļ 7.glabātavas reālais tilpums ir aptuveni 1000 m 3. Tvertnes Nr.1., Nr. 3 un Nr.6 paredzētas CRA apglabāšanai, tvertne Nr.2 ŠRA uzglabāšanai, bet tvertnes Nr.4 un Nr.5 bioloģisko
radioaktīvo atkritumu apglabāšanai. Tvertnes Nr.1 un Nr.3 - Nr.6 ir pilnībā piepildītas ar RA un iekonservētas. Tvertnē Nr.2 ievietoti un iekonservēti CRA, tvertnes aizpildījums aptuveni 80%. 7.glabātava pašreiz ir operacionālā stāvoklī. Tajā ir 10 nodalījumi RA uzglabāšanai, no kuriem viens ir pilnībā aizpildīts, divas speciālas konfigurācijas šahtas paredzētas nolietoto JSA uzglabāšanai un karstā kamera ar specializēto iekārtu komplektu JSA pārlādēšanai. Speciālās konfigurācijas šahtas JSA uzglabāšanai nekad nav tikušas izmantotas un arī turpmāk nav paredzēta to izmantošana. Karstā kamera pašreiz netiek izmantota. Septītajā glabātavā pastāv tehniskas iespējas veikt RA imobilizāciju ar cementēšanas metodi, taču kopš 2003.gada RA pārstrāde un apstrāde tiek veikta tikai specializētajā RA pārstrādes iecirknī Salaspils kodolreaktorā. Dezaktivācijas punkta ēkā atrodas pats dezaktivācijas punkts, JSA pagaidu glabātava un katlu māja, kura varētu nodrošināt ar siltumenerģiju minēto ēku (netiek apkurināts). Dezaktivācijas punktā iespējams veikt radioaktīvi sasmērētu transportlīdzekļu un lielgabarīta iekārtu dezaktivāciju ar mazgāšanas metodi zem spiediena. JSA pagaidu glabātavā ir izvietoti vidējas un augstas aktivitātes JSA, kā arī kodolmateriāli. Dezaktivācijas punktā ir tehniskas iespējas veikt darbības arī ar atklātām RV, taču pašlaik šādas darbības netiek veiktas. 2.5 Iestādes struktūra Iestādes vispārējās struktūras shēma pievienota 3. pielikumā. 2.6 Darba laiks, darbinieku skaits RAG Radons RAG Radons pastāvīgi tiek nodarbināti 6 darbinieki un 12 apsardzes policisti. Darbinieki darbadienas režīmā no plkst. 8 00 līdz 16 00, piecas dienas nedēļā. Nepieciešamības gadījumā darbinieki bez speciālas atļaujas noformēšanas objekta teritorijā drīkst atrasties no 7 00 līdz 18 00. Apsardzes policisti nodrošina apsardzi 24 h diennaktī.
3. Vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums 3.1 Ūdensapgādes sistēma RAG Radons ūdensapgāde tiek nodrošināta diviem artēziskajiem urbumiem (Nr.16031, Nr. 16617), kas izvietoti RAG Radons teritorijā. Ūdeni nodrošina Gaujas Amatas ūdens horizonts. Artēziskās akas ir 150 m dziļas, ūdens padevi nodrošina dziļurbuma sūknis ar nominālo ražību 10 m 3 /h pie darba spiediena 3,8 atm no vienas akas. Aku debits ir 11,1 l/s, kas ļauj ūdens ieguvi palielināt līdz 954,0 m 3 /diennaktī. Sūkņu stacija atrodas objekta teritorijā (skat. 2. pielikumā). Objekta ūdensapgādes sistēmai ir pievienota administratīvā ēka ar laboratoriju, garāžas, abas katlu mājas un dezaktivācijas punkta ēka. Ugunsdzēsības vajadzībām paredzēts slēgts pazemes ūdensbaseins ar 50 m 3 tilpumu (skat. 2. pielikumu) un divi ūdensapgādes sistēmai pieslēgti Moskva tipa ugunsdzēsības hidranti. 3.2 Kanalizācijas sistēma RAG Radons darbojas trīs dažādas kanalizācijas sistēmas: saimnieciskās kanalizācijas sistēma; lietus kanalizācijas sistēma; speckanalizācijas sistēma.
3.2.1 Saimnieciskās kanalizācijas sistēma RAG Radons ir izbūvēta lokāla saimnieciskās (komunālās) kanalizācijas sistēma ar krājrezervuāriem un notekūdeņi periodiski tiek izvesti uz Baldones pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. 3.2.2 Lietus kanalizācijas sistēma Lietus notekūdeņu sistēma objektā ir fragmentāra un sastāv no vairākām savstarpēji nesaistītām sistēmām. Lietus ūdeņi tiek savākti tikai dažās teritorijas vietās. Lietus ūdeņi tiek ievadīti novadgrāvjos. 3.2.3 Speckanalizācijas sistēma RAG Radons speckanalizācijas sistēma ir izvietota dezaktivācijas punkta ēkā un 7.glabātavas 10.nodalījumā. Sistēmā tiek novadīti radioaktīvi piesārņoti notekūdeņi no dezaktivācijas punkta radioķīmiskās laboratorijas un tehnikas dezaktivācijas zāles. Radioaktīvie notekūdeņi tiek savākti divos 2 m 3 tilpuma kesonos, kuri atrodas zem dezaktivācijas zāles grīdas un pēc tam pa pazemes cauruļvadu pārsūknēti uz 10 m 3 tilpuma uzkrāšanas tvertni, kura ievietota 7.glabātavas 10.nodalījumā. Nepieciešamības gadījumā radioaktīvi piesārņotos ūdeņus izved uz Salaspils kodolreaktoru pārstrādei un izmantošanai radioaktīvo atkritumu betonēšanas darbos 3.3 Elektroapgādes sistēma Objekta elektroapgāde tiek nodrošināta no transformatoru stacijas (skat. 2.pielikumu), kura pieslēgta 20 kv augstsprieguma līnijai. Transformatoru stacijā uzstādīts 20kV/380V transformators ar 120 kva nominālo jaudu, caur kuru objekts tiek apgādāts ar elektroenerģiju. Gan augstsprieguma līnija, gan transformatoru apakšstacija ir LVĢMC īpašums. Objektā izveidota rezerves elektroapgādes sistēma - dīzeļģenerators ar jaudu 150 kw, kas darbojas un veic pašpārbaudes automātiskā režīmā. 3.4 Siltumapgādes sistēma Objekta siltumapgāde tiek nodrošināta no divām lokālajām katlu mājām. Katlu māja, kas apgādā ar siltumenerģiju administratīvo ēku un laboratoriju, atrodas garāžu korpusā (skat. 3.pielikumu). Apkures sistēmas tips slēgtā tipa (virsspiediena). Siltumnesējs ūdens. Kurināmā veids cietais kurināmais (malka, akmeņogles). Darba spiediens 2 atm, maksimālais 3,5 atm. Katlu kopējā siltuma jauda 90 kw. Dezaktivācijas punkta katlu māja var apgādāt ar siltumenerģiju dezaktivācijas punkta telpas. Apkures sistēmas tips atklātā tipa (atmosfēras spiediena). Siltumnesējs ūdens. Kurināmā veids cietais kurināmais (malka, akmeņogles). Darba spiediens 0,8 atm. Katlu kopējā siltuma jauda 120 kw. No 2011. gada katlu māja netiek ekspluatēta.
Apsardzes dienesta telpu siltumapgāde tiek nodrošināta ar elektriskās apsildes iekārtas palīdzību. Ūdensapgādes sūkņu stacijas apkure tiek nodrošināta ar Bullerjan tipa krāsns palīdzību. Pārējās ēkās un būvēs nekādas apkures iekārtas nav uzstādītas un tās netiek apkurinātas. 3.5 Ventilācijas sistēma Piespiedu ventilācijas sistēma objektā uzstādīta dezaktivācijas punkta ēkā. Pirms nonākšanas ventilācijas skurstenī, kura augšējais gals atrodas ~ 20 m virs zemes, nosūktais gaiss tiek filtrēts. Mazas jaudas lokālā nosūcošā ventilācijas sistēma ar HEPA filtriem izveidota laboratorijas telpā un nosūc gaisu no velkmes skapjiem, kuros tiek veikti darbi ar zemas radioaktivitātes un/vai ķīmiski agresīvām vielām nelielos daudzumos. 3.6 Fiziskās aizsardzības sistēma Objekta teritorijas apsardzi nodrošina LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Objektu apsardzes pārvaldes policijas darbinieki. Objekta pārraudzības zona ir norobežota ar metāla sieta žogu, bet kontroles zona ar betona žogu, virs kura ir uzstādīts speciālo dzeloņstiepļu pinums. Teritorijas kontrolei tiek izmantotas tehniskās kontroles sistēmas. Kontroles zonā ir noteikts stingrāks apsardzes režīms nekā pārraudzības zonā. Objekta teritorijas apsardze un tehniskās kontroles sistēmas tiek organizētas atbilstoši LR Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra Noteikumu Nr. 508 Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības prasībām. Fiziskās aizsardzības prasību izpildi kontrolē Drošības policija un Radiācijas drošības centrs.
4. Objekta iekšējie apdraudējumi Objektā nav citu bīstamo vielu vērā ņemamos daudzumos, kā tikai uzglabājamie/apglabātie RA un JSA. Kopējais apglabāto un uzglabājamo RA tilpums ir aptuveni 1100 m 3 un to aktivitāte ~400 TBq (10800 Ci). Atkritumu izotopiskais sastāvs ir ļoti plašs, visi apglabātie RA ir ar zemu un vidēju aktivitāti. RAG Radons teritorijā atrodas šādas bīstamās iekārtas (būves), kurās atrodas bīstamas vielas: 1. Septiņas 4 līdz 6 metru dziļumā izbūvētās dzelzsbetona tvertnes radioaktīvo atkritumu apglabāšanai. Tvertnes Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 6) ir ar tilpumu 200 m 3, bet tvertnes Nr. 4 un Nr. 5 ir ar tilpumu 40 m 3. Tvertnes Nr.1 un Nr.3 - Nr.6 ir pilnībā piepildītas ar CRA un iekonservētas. Tvertnē Nr.2 ievietoti un iekonservēti CRA, tvertnes aizpildījums aptuveni 80%. 7. tvertne ar reālo tilpumu aptuveni 1000 m 3 pašlaik ir operacionālā stāvoklī. Atsevišķos gadījumos (terora akts ar ievērojama daudzuma sprāgstvielu pielietošanu), tvertņu dzelzsbetona konstrukcijas var tik sagrautas un RV var nokļūt vidē un radīt tās radioaktīvo piesārņojumu. 2. Dezaktivācijas punkta ēkā atrodas JSA pagaidu glabātava, kurā īpašos apstākļos tiek uzglabāti augstas aktivitātes JSA un neitronu avoti, kas satur kodolmateriālus. Iekšējie apdraudējumi iedalāmi: personāla kļūdainas vai apzinātas darbības; aprīkojuma un iekārtu bojājumi tehnisku iemeslu dēļ (nav radušies personāla darbības dēļ).
5. Avāriju ar bīstamo vielu noplūdi attīstības varianti objektā, to seku izvērtējums Bīstamo vielu noplūde objektā iespējama tikai kā CRA nokļūšana vidē gan dažāda izmēra gabalu vai atlūzu veidā, gan sīko daļiņu (putekļu) veidā ar tālāku to izkliedēšanos vidē un atmosfēras nokrišņu iedarbības radīto izplatīšanos. 5.1 Cieto radioaktīvo atkritumu nonākšana vidē CRA nonākšana vidē iespējama neievērojot iekšējos normatīvos dokumentus (reglamentus, instrukcijas), radioaktīvo atkritumu pārstrādes vai transportēšanas laikā, kā arī JSA transportēšanas (pārvietošanas) laikā. Šādas noplūdes sekas ir vides radioaktīvais piesārņojums augsnes virsējā slānī, bet, ja atkritumi nonāk vidē atklātā vietā, tad iedarbojoties atmosfēras nokrišņiem, piesārņojums var nonākt arī dziļākajos slāņos līdz pat nokļūšanai gruntsūdeņos un nekontrolējamai radioaktīvā piesārņojuma izplatībai plašā teritorijā. 5.2 Bīstamo vielu noplūdi ierobežojošie pasākumi Lai līdz minimumam samazinātu bīstamo vielu noplūdi, tiek veikti sekojoši pasākumi: 5.2.1 Cieto radioaktīvo atkritumu nonākšanas vidē ierobežojošie pasākumi CRA nonākšana apkārtējā vidē tiek novērsta precīzi ievērojot LR normatīvajos aktos un iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktās prasības darbā ar RV, JSA un RA. Normatīvajos dokumentos iestrādāti sekojoši principi darbos ar CRA: RA tiek transportēti vai pārvietoti tikai drošā iepakojumā; atkritumu pārstrāde tiek veikta tikai noteiktā vietā (Salaspils kodolreaktorā), kur tiek nodrošināta kontrolēta atkritumu pārstrāde un radušos sekundāro atkritumu savākšana kā arī darbu dozimetriskā kontrole; RA pārstrādē tiek pielietotas tehnoloģijas, kuras rada iespējami maz sekundāros atkritumus; ja RA pārstrādei tiek lietota tehnoloģija, kura rada putekļus vai gāzveida atkritumus, darba vietā tiek nodrošināta vietējā nosūcošā specventilācija;
izejot ārpus darba vietas, tiek kontrolēts darbinieka iespējamais radioaktīvais sasmērējums, nepieciešamības gadījumā tiek veikta dezaktivācija; pēc darbu izpildes beigām, darba vieta ar RV un RA tiek sakopta un dozimetriski pārbaudīta. 5.2.2 Bīstamo vielu noplūdi samazinošie pasākumi tīšas darbības rezultātā Lai līdz minimumam samazinātu bīstamo vielu noplūdes riskus tīšu darbību rezultātā, tiek ievērotas LR MK 2002. gada 4. novembra Noteikumu Nr.508,,Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības prasības attiecībā uz jonizējošā starojuma avotu glabāšanu un personālu, kurš strādā ar šiem starojuma avotiem.
6. Objekta ārējie apdraudējumi un to iespējamās sekas LR Ministru kabineta 2002.gada 19.marta Noteikumi Nr. 129 Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem uzskaita ārējos apdraudējumus, kuru ietekme uz objektu ir jānovērtē: dabas katastrofas; o zemestrīces; o plūdi; o vētra, lietus gāzes, snigšana, apledojums, putenis; o sausums; tehnogēna rakstura avārijas un katastrofas o bīstamo vielu noplūde; o transporta avārijas; o ugunsgrēks; o ūdensapgādes un kanalizācija sistēmu avārijas; o elektroapgādes sistēmu avārijas; o siltumapgādes sistēmu bojājumi; o gāzes apgādes sistēmu avārijas; o avārijas tehnoloģisku darbību veikšanas laikā; o incidenti un avārijas radioaktīvo atkritumu transportēšanas laikā; terora akti un diversijas; bruņots uzbrukums objektam. 6.1 Dabas katastrofas Par dabas katastrofām uzskatāmas zemestrīces, plūdi, vētras, stipras lietusgāzes, stipra snigšana, stiprs apledojums, putenis, ilgstošs sausums. 6.1.1 Zemestrīces Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, bet esošie statistikas un vēstures dati liecina, ka Latvijas teritorijā un tās apkārtnē (Baltijas reģionā) konstatētas arī samērā stipras zemestrīces. Šo inducēto zemestrīču magnitūda bija robežās no 3,5 līdz 5 pēc Rihtera skalas. RAG Radons izveidota 1961.gadā un visas ēkas un būves ir būvētas laika posmā no 1959.gada līdz 1995.gadam saskaņā ar tā laika būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tā kā padomju periodā Latvijas teritorija tika uzskatīta par seismiski stabilu, tad neviena no ēkām nav
ar paaugstinātu seismisko noturību, taču iepriekš novēroto zemestrīču rezultātā nekādi postījumi RAG Radons teritorijā nav bijuši konstatēti. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānam pievienoto Latvijas Vispārējās seismiskās rajonēšanas karti, Baldones tuvumā konstatēta seismogēna zona un apkārtējā teritorija ir iespējamo intensitāti VI pēc MSK - 64 divpadsmit ballu skalas. Zemestrīces ar intensitāti virs 5 ballēm var izraisīt radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertņu T1, T2, T3, T4, T5 un T6, kā arī radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas tvertnes T7 integritātes zudumu. Tvertņu T1, T2, T3, T4, T5 un T6 integritātes zudums tiešā veidā var radīt radioaktīvo vielu migrāciju vidē un tās piesārņošanu ar radionuklīdiem. Tvertnes T7 integritātes zudums tiešā veidā nerada radioaktīvo vielu noplūdes vidē. 6.1.2 Plūdi Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānam pievienoto plūdu apdraudēto rajonu karti, Baldonei pieguļošas teritorijas nav iekļautas applūšanai pakļauto teritoriju sarakstā. Ņemot vērā to, ka objekta teritorija atrodas 20 60 m virs jūras līmeņa, bet radioaktīvo atkritumu tvertnes atrodas viena no tuvākajā apkārtnē esošā augstākā paugura (Dālderkalns, ~ 64 m v. j. l.) virsotnē, tad plūdu un to izraisīto seku iestāšanās varbūtība objektā ir niecīga un tādēļ tiek pieņemts, ka iespējamais plūdu apdraudējums nav ņemams vērā. 6.1.3 Vētra Vētra ar vēja ātrumu 25 m/s un vairāk, var radīt ēku bojājumus vai pat to sagrūšanu un objektam pieguļošā mežu postījumus, taču sakarā ar to, ka RA tiek uzglabāti pazemes tvertnēs ar dzelzsbetona pārseguma, šie faktori (vētra, orkāns) nevar radīt tiešas radioaktīvo vielu noplūdes vidē. 6.1.4 Stipras lietusgāzes Stipras lietus gāzes (nokrišņu daudzums 50 mm un vairāk 12 stundu laikā), var applūdināt zemākās vietas, pagrabus u.c.. Ņemot vērā to, ka RA tvertnes ir veidotas kā monolītā betona konstrukcijas, tās pārklātas ar hidroizolējošu daudzslāņu pārsegumu, objekta teritorijā ir izveidota lietus kanalizācijas sistēma un augsne ir ar pietiekami augstu ūdens caurlaidību, intensīvs lietus nevar radīt tiešas radioaktīvo vielu noplūdes vidē. 6.1.5 Stipra snigšana, putenis, apledojums Stipra snigšana (sniega segas palielināšanos par 6 14 cm un vairāk 12 stundu laikā), putenis un apledojums var izsaukt elektropārvades līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, mežu postījumus, taču nevar radīt tiešas radioaktīvo vielu noplūdes vidē.
6.1.6 Ilgstošs sausums Sausums tiešā veidā nevar apdraudēt radioaktīvo atkritumu glabātavu un izraisīt radioaktīvo vielu noplūdi vidē. 6.2 Bīstamu vielu noplūdes RAG Radons teritorijā netiek uzglabātas bīstamas vielas vērā ņemamos daudzumos, objekta tiešā tuvumā nav maģistrālo naftas un naftas produktu vadu, bīstamo un toksisko vielu uzglabāšanas vietu (objektu) vai ražotņu, kā arī dzelzceļa līniju, līdz ar to objektu apdraudošas bīstamo ķīmisko vielu noplūdes nav iespējamas. 6.3 Transporta avārijas un katastrofas 6.3.1 Autotransporta avārijas Maģistrālais autoceļš P89 Rīga Baldone Vecumnieki iet ~ 1 km attālumā no RA glabātavas, līdz ar to iespējamie transporta negadījumi un avārijas uz autoceļa nevar radīt objekta apdraudējumu. Ar RV transportēšanu saistītas avārijas objekta teritorijā ir maz iespējamas, jo transporta līdzekļi teritorijā nepārvietojas ātrāk par 20 30 km/h, bet RA transporta iepakojumi bez ievērojamiem bojājumiem spēj izturēt kritienu no 9 m augstuma. 6.3.2 Dzelzceļa transporta avārijas RAG Radons tiešā tuvumā nav dzelzceļa līniju, tādēļ iespējamie transporta negadījumi un avārijas uz dzelzceļa nevar radīt objekta apdraudējumu. 6.3.3 Gaisa transporta avārijas Dažādu iemeslu dēļ (nelabvēlīgi laika apstākļi, dispečeru kļūdas, terora akts, gaisa kuģu tehniskie bojājumi u.c.) var notikt aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti. Tas rada draudus gaisa kuģa nogāšanās vietā. Nepastāv nekādi noteikumi, kas aizliegtu lidmašīnām pārvietoties 5 km rādiusā ap RAG Radons vai zemāk kā 6 km virs tās. Saskaņā ar VAS Latvijas gaisa satiksme sniegto informāciju, virs RAG Radons nav nevienas civilo lidaparātu trases un vai kustības koridora. Tuvumā nav nevienas militāras iekārtas vai gaisa telpas, tātad nepastāv lādiņu ietriekšanās draudi. Baldones apkārtnē nav reģistrēta neviena aviokatastrofa. Saskaņā ar SAEA rekomendācijām, aviokatastrofas iespējamība RAG Radons tuvumā ir 1 10-7 gadā. Varbūtība, ka lidaparāts varētu bojāt tvertnes, ir vēl zemāka, taču lidaparātu krišanas sekas ir ievērojamas.
Tvertņu ēkas un nodalījumi nav projektēti tā, lai spētu izturēt lidaparāta vai citu lidojošu priekšmetu tiešu ietriekšanos. Šādu notikumu rezultātā varētu smagi ciest gan RA pakas 7.tvertnē, gan JSA ilgtermiņa glabātavā. Tieša trāpījuma gadījumā, iespējams, tiktu bojāti atkritumi pat slēgtajās un iekonservētajās tvertnēs. Katastrofas izraisītajā ugunsgrēkā augstas temperatūras ietekmē no apstrādātajiem atkritumiem varētu izdalīties radioaktīvie putekļi un gāzes. 6.3.4 Kosmisko aparātu avārijas Saskaņā ar SAEA rekomendācijām, kodolobjektu drošības novērtējumā tiek ietverts arī kosmisko aparātu krišanas uz objektu scenārijs. Tiek pieņemts, ka kosmisko objektu krišanas varbūtība uz objektu ir mazāka par 1 10-8 gadā, tādēļ tiek pieņemts, ka kosmisko objektu krišanas varbūtība nevar radīt apdraudējumu un RV noplūdi vidē. 6.4 Ugunsgrēki Ugunsgrēki ir vienas no bīstamākajām tehnogēna rakstura katastrofām, jo ņemot vērā konkrētos apstākļus objektā, ugunsgrēks var izplatīties lielā teritorijā un radīt priekšnosacījumus radioaktīvo vielu noplūdei vidē un tādējādi radīt ievērojamus draudus objektā strādājošajam personālam, apkārtējiem iedzīvotājiem un videi. 6.4.1 Ugunsgrēks RAG Radons pārraudzības zonā Ugunsgrēks RAG Radons pārraudzības zonā var izcelties zibens, neuzmanīgas rīcības ar atklātu uguni vai arī ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā zonā esošajās ēkās un būvēs, vai arī degt pārraudzības zonā esošais mežs. Sakarā ar to, ka RAG Radons pārraudzības zonā neatrodas RV, tad ugunsgrēks tiešā veidā nevar radīt RV un RA noplūdi vidē, taču rada vispārēju bīstamību un var radīt priekšnosacījumus ugunsgrēka izplatībai uz kontroles zonu (meža aizdegšanās gadījumā). 6.4.2 Ugunsgrēks RAG Radons kontroles zonā Ugunsgrēks RAG Radons kontroles zonā ir sevišķi bīstams, jo var radīt radioaktīvo vielu noplūdi (galvenokārt radioaktīvo aerosolu veidā) vidē, personāla un apkārtējo iedzīvotāju apstarošanos. Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 16. panta Ugunsgrēka dzēšana un glābšanas darbi īpašos objektos prasībām, īpašos objektos ugunsgrēku dzēš un glābšanas darbus veic, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu. Ugunsgrēks kontroles zonā var izcelties: dezaktivācijas punkta ēkā; 7. glabātavā;
kontroles zonas teritorijā (sausās zāles un meža degšana). Ugunsgrēks dezaktivācijas punkta ēkā Dezaktivācijas punkta ēkā ugunsgrēks var izcelties no zibens, īssavienojuma elektrosistēmā, no ēkā esošās katlu mājas vai arī ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā. Normālas ekspluatācijas apstākļos RV un JSA tiek uzglabāti izotopu pagaidu glabātavā industriālajā transporta iepakojumā. Ugunsgrēka gadījumā iepakojums var tikt bojāts un var notikt RV noplūde vidē (galvenokārt radioaktīvo aerosolu veidā), personāla un apkārtējo iedzīvotāju apstarošanās. Ugunsgrēks 7.glabātavā Ugunsgrēks 7.glabātavā var izcelties zibens, īssavienojuma elektrosistēmā vai ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā. Septītajā glabātavā ir ierīkota normatīvajiem aktiem atbilstoša zibens aizsardzības sistēma (sazemojums), sakarā ar to zibens izraisīts ugunsgrēks ir maz iespējams. 7.glabātavā esošās elektroiekārtas tiek pieslēgtas spriegumam tikai darbu veikšanas laikā, bet pats angārs ir uzcelts no normālos apstākļos nedegošiem materiāliem, līdz ar to ugunsgrēks īssavienojuma rezultātā ir maz iespējams. Septītajā glabātavā, tās konstrukcijas īpatnību dēļ, praktiski neatrodas degošas vielas un priekšmeti. Ugunsgrēks 7.glabātavā var notikt tikai ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā, ievadot viegli uzliesmojošas vielas glabātavas nodalījumos un tās tur aizdedzinot. Normālas ekspluatācijas apstākļos RA tiek uzglabāti sertificētos dzelzsbetona konteineros. Spēcīga ugunsgrēka gadījumā iepakojums var tikt bojāts un var notikt RV noplūde vidē (galvenokārt radioaktīvo aerosolu veidā), personāla un apkārtējo iedzīvotāju apstarošanās. Ugunsgrēks kontroles zonas teritorijā Ugunsgrēks kontroles zonas teritorijā (sausās zāles un meža degšana) var izcelties zibens, neuzmanīgas rīcības ar uguni vai ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā. Lai līdz minimumam samazinātu ugunsgrēka izcelšanās iespēju, zonas teritorija tiek uzturēta kārtībā, regulāri appļauta zāle zonas teritorijā, stingri jāseko smēķēšanas un atklātas uguns pielietošanas aizlieguma ievērošanai kontroles zonā. Pats par sevi ugunsgrēks kontroles zonas teritorijā nevar radīt radioaktīvos izmešus vidē, jo teritorija nav radioaktīvi piesārņota, tomēr ugunsgrēks rada vispārēju bīstamību un var novest pie ēku aizdegšanās ar sekojošām RV noplūdēm aerosolu veidā. 6.5 Ūdensapgādes un kanalizācija sistēmu avārijas Avārijas ūdens apgādes sistēmās var notikt maģistrālo un sadales cauruļvadu bojājumu rezultātā, kas izsauc spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu. Ūdens padeves traucējumus var izsaukt avārijas energoapgādes sistēmās.
RAG Radons eksistē lokāla ūdens apgādes sistēma, kura tiek iebarota no artēziskā urbuma, kurš atrodas objekta teritorijā. Ēkās un telpās, kurās tiek uzglabātas RV, RA un JSA, ūdens apgādes sistēma nav izveidotas, tādēļ tiek pieņemts ūdens apgādes sistēmas avārijas nevar radīt tiešus draudus un RV noplūdi vidē. Kanalizācijas sistēma nodrošina dažādu notekūdeņu (fekālo, saimniecisko, ražošanas, atmosfēras nokrišņu) pieņemšanu un novadīšanu. Kanalizācijas sistēmas bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi, pagrabtelpas. RAG Radons eksistē vairākas lokālas lietus ūdeņu novadīšanas un saimniecisko ūdeņu kanalizācijas sistēmas. Ēkās un telpās, kurās tiek uzglabāti RV, RA un JSA, kanalizācijas sistēma nav izveidota, tādēļ tiek pieņemts kanalizācijas sistēmas avārijas nevar radīt tiešus draudus un RV noplūdi vidē. 6.6 Elektroapgādes sistēmu avārijas Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu, komunālo uzņēmumu, publisko elektronisko sakaru tīklu normālu darbību, radio un televīzijas raidīšanu. Elektroapgādes sistēmu avārijas tiešā veidā nevar izraisīt radioaktīvo vielu noplūdi. 7.glabātavā uzstādītais telferis elektroapgādes pārrāvuma gadījumā automātiski apstājas un nevar notikt nekontrolējama konteinera ar radioaktīvajiem atkritumiem krišana, tādēļ elektroapgādes sistēmu avārija tiešā veidā nevar radīt tiešu objekta apdraudējumu ar RV noplūdi vidē. 6.7 Gāzes apgādes sistēmu avārijas Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus, sprādzienus un ēku sagraušanu. Avārijas maģistrālos gāzes vados var izsaukt arī meža un purva ugunsgrēkus. Tuvākā maģistrālā gāzes vada trase atrodas ~2,3 km attālumā no RAG Radons, tāpēc avārijas gāzes apgādes sistēmās nevar radīt tiešu objekta apdraudējumu un izraisīt RV noplūdi. 6.8 Siltumapgādes sistēmu avārijas Avārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi. Bojājumi siltumtīklos var izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju bojājumus, ceļu un ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvada aizsalšanu. RAG Radons neeksistē centralizētā siltumapgādes sistēma. Administratīvajā un dezaktivācijas punkta ēkās ir izveidotas neatkarīgas apkures sistēmas. Ēkās un telpās, kurās tiek uzglabātas RV, RA un JSA, siltumapgādes sistēmas nav izveidotas un tādēļ tiek pieņemts, ka siltumapgādes sistēmas avārijas nevar radīt tiešus draudus un RV noplūdi vidē.
6.9 Terora akti, diversijas, bruņoti konflikti Karadarbības, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja tiek būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība, tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus. Valsts iekārtu apdraudošu iekšējo nemieru vai ārēju draudu gadījumā izsludina izņēmuma stāvokli. Izsludinātas ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai realizētu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus. Civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā realizē saskaņā ar Civilās aizsardzības plāna 25. pielikumu. 6.9.1 Terora akti un diversijas Viens no bīstamākajiem apdraudējuma veidiem, kas var radīt ļoti smagas sekas, ir terorisms. Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto šaujamieročus un sprāgstvielas. Terora akti var tikt vērsti gan pret objekta personālu, gan arī pret infrastruktūru. Civilās aizsardzības sistēmas darbību valstī kopumā terorisma gadījumā realizē saskaņā ar Civilās aizsardzības plāna 24. pielikumu. Lai pēc iespējas minimizētu iespējas terora aktu veikšanai, objektā tiek pastāvīgi realizēts organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss objekta fiziskās drošības līmeņa nodrošināšanai un paaugstināšanai. Atbilstoši LR likuma,,par radiācijas drošību un kodoldrošību klasifikācijai objekts ir uzskatāms par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu. Atbilstoši LR MK 2002. gada 4. novembra noteikumu Nr.508,, Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības klasifikācijai objekts ir pirmās kategorijas apsargājamais objekts. Iestādes ārējā apdraudējuma līmenim seko kompetentas valsts iestādes. Iestādes apsardze organizēta atbilstoši noteikumu Nr.508,,Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības prasībām. 6.9.2 Karadarbība, bruņoti konflikti Karadarbības, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja tiek būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība izsludina ārkārtējo situāciju, nosakot fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus.
7. Iestādes darbības nodrošināšana apdraudējumu gadījumos Iestādes darbība iekšējo apdraudējumu un dabas katastrofu gadījumos noteikta Rīcības plānā,,gatavība avārijām un personāla rīcība avāriju gadījumos Radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons, kurš izstrādāts atbilstoši LR MK 2003. gada noteikumu Nr.152,,Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā prasības.
8. Civilās aizsardzības organizācija iestādē Atbildīgais par civilās aizsardzības organizāciju iestādē saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 8. (4.) pantu ir Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētājs, kura pienākums ir organizēt spēkā esošo normatīvo dokumentu prasību ievērošanu sev pakļautajās struktūrvienībās. Iestādes esošā struktūra ir piemērota katastrofu pārvaldīšanai objektā, tāpēc atsevišķa struktūra katastrofu pārvaldīšanai iestādē nav izveidota. Iestādes darbinieku pienākumi avāriju un katastrofu gadījumos noteikti Rīcības plānā,,gatavība avārijām un personāla rīcība Radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons, kurš izstrādāts atbilstoši LR MK 2003. gada noteikumu Nr. 152,,Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā 5. punkta prasības. Darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos iestādē notiek regulāro ikgadējo kursu un semināru laikā, kuros tiek atjaunotas un pārbaudītas darbinieku zināšanas. 8.1 Resursi katastrofu pārvaldīšanai Ugunsgrēka dzēšanai tā sākuma stadijā, līdz VUGD brigādes atbraukšanai, iestādes rīcībā ir: objekta telpās atbilstoši ugunsdzēsības noteikumos noteiktajām normām izvietotie pulvera un ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāti; pārvietojamais ugunsdzēsības motorsūknis ar ražību 600 l/min un attiecīgo aprīkojumu; Neliela apjoma radiācijas avāriju un bīstamo atkritumu izraisīto avāriju seku likvidēšanai var tikt iesaistīti radioaktīvo atkritumu glabātavas darbinieki. Rīcībā ir: cilvēkresursi 3 cilvēki, kuri apmācīti darbam vides radioaktīvā un ķīmiskā piesārņojuma likvidācijā, kuri nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem; specializētais autotransports radioaktīvo un bīstamo kravu pārvadājumiem; traktors ar piekabi; transporta tara bīstamo atkritumu iepakošanai un pārvadāšanai atbilstoši ADR prasībām; transporta konteineri RV iepakošanai un pārvadāšanai atbilstoši ADR prasībām; mēraparatūra radioaktivitātes mērījumu veikšanai; o portatīvais spektrometrs Inspector 1000 ar NaJ(Tl) scintilācijas detektoru un radionuklīdu identifikatoru γ starojuma radionuklīdu spektrometriskai noteikšanai un radionuklīdu identifikācijai lauka apstākļos; o portatīvais spektrometrs Interceptor GNid ar pusvadītāju detektoru, neitronu un radionuklīdu identifikatoru γ starojuma spektrometriskai noteikšanai un neitronu starojuma noteikšanai un radionuklīdu identifikācijai lauka apstākļos; o elektroniskais dozimetrs radiometrs Rad Eye personāla saņemtā ārējā apstarojuma dozas noteikšanai lauka apstākļos;
o radiometrs FH-40G ar ārējiem detektoriem γ starojuma dozas jaudas un α -, β sasmērējuma noteikšanai lauka apstākļos; o radiometrs CONTAMAT FHT 111M virsmu α -, β sasmērējuma noteikšanai lauka apstākļos; o radiometrs Inspector Exp γ starojuma dozas jaudas un β sasmērējuma noteikšanai lauka apstākļos; o Rados 50 tipa elektroniskais tieši rādošais dozimetrs personāla saņemtā ārējā apstarojuma dozas noteikšanai; o SOR/R-019 tipa elektroniskais tieši rādošais dozimetrs personāla saņemtā ārējā apstarojuma dozas noteikšanai; mobilā sasmērēto virsmu dezaktivācijas iekārta; rūpnieciskais putekļusūcējs ar augstas efektivitātes (HEPA) filtriem; viens mazas jaudas (< 4 kw) ģenerators; darbarīki, instrumenti un palīgaprīkojums. 8.1.1 Trauksmes apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums Apziņošanas sistēma bīstamo atkritumu izraisīto avāriju gadījumos tiek nodrošināta saskaņā ar dokumentu Informēšanas kārtība un darbības koordinācija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā avāriju gadījumos ar bīstamu ķīmisko vielu noplūdi Apziņošanas sistēma radiācijas avāriju gadījumā tiek nodrošināta saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēto kārtību un dokumentu Gatavība avārijām un personāla rīcība avāriju gadījumos radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons. Sakari starp iestādes vadību un personālu tiek nodrošināti izmantojot stacionāros un mobilos telefonus. Darbu veikšanas vietā sakari tiek nodrošināti ar neliela darbības rādiusa (< 500 m) radiostacijām. Īpašos gadījumos var tikt izmantotas policijas rīcībā esošās policijas radiostacijas ar piekļuvi slēgtā tipa sakaru sistēmām (policijas, VUGD). 8.1.2 Ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums Objektā nav izveidota ugunsgrēka signalizācijas sistēma. Visās objekta telpās, kurās atrodas radioaktīvās vielas, izvietotas un darbojas videonovērošanas sistēmas, kuru attēlus monitoros nepārtraukti uzrauga objekta apsardzes policisti. Aizdegšanās gadījumā dežurējošie maiņas policisti tālāk darbojas saskaņā ar dienesta instrukcijas prasībām.
8.1.3 Individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība Iestādes rīcībā ir un objektā fiziski atrodas individuālie aizsardzība līdzekļi, kuri pielietojami gan darbos ar RV, RA un JSA, gan ķīmiskā piesārņojuma gadījumos: izolējošais CSP tipa aizsargtērps ar piespiedu saspiesta gaisa padevi 2 gab.; neizolētas Dustmaster tipa maskas ar aizsargķiveri un aizsargstiklu ar piespiedu attīrīta gaisa padevi (P3 klases filtrs) 7 komplekti; filtri iekārtām Dustmaster 15 gab.; PROMASK Spark - guard tipa gāzmaskas 15 gab.; filtri gāzmaskām (pro2000 GF32 A2B2E2K2) 40 gab.; filtri gāzmaskām, pretputekļu 40 gab.; TYVEK-PRO-TECH tipa ķīmiskie aizsarg kombinezoni ar kapuci 50 gab.; paaugstinātas izturības ķīmiskie aizsarg kombinezoni ar kapuci 30 gab.; P3 klases pretputekļu maskas 50 gab.; aizsargķiveres 5 gab.; ādas puszābaki ar eļļas izturīgo zoli un kājas aizsardzību pret mehānisku traumēšanu; gumijas zābaki no ķīmiski izturīgas gumijas; gumijas cimdi (dažāda biezuma); ziemas un vasaras darba apģērbi ar jakām, darba cimdi. Personāla saņemto ārējā apstarojuma dozu fiksēšanai darbiniekiem tiek izsniegti,,tld tipa individuālie dozimetri, kuri tiek nēsāti ikdienā. Radiācijas avāriju seku likvidācijas darbu izpildes laikā darbiniekiem papildus tiek izsniegti Rados 50 (5 gab.) vai SOR/R-019 (10 gab.) tipa elektroniskie tieši rādošie dozimetri operatīvai saņemto dozu fiksēšanai. Elektroniskie dozimetri nodrošina arī audiovizuāla signāla saņemšanu par noteikta dozas jaudas līmeņa vai saņemtās dozas līmeņa sasniegšanu. Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas un izsniegšanas kārtību iestādē nosaka iekšējā instrukcija,, Instrukcija par darba tērpu un speciālo individuālo aizsardzības līdzekļu glabāšanu, izsniegšanu un lietošanu 8.1.4 Civilās aizsardzības aizsargbūves Objektā neeksistē speciālas civilās aizsardzības aizsargbūves. 8.1.5 Mobilizējamie CA formējumi, to materiāli tehniskais nodrošinājums Radiācijas un ķīmisko avāriju gadījumos tiek mobilizēta avāriju seku likvidācijas grupa (3 cilvēki), kura bāzējas RAG Radons. Grupas rīcībā ir specializētais autotransports radioaktīvo un bīstamo kravu pārvadājumiem; traktors ar piekabi;
transporta tara bīstamo atkritumu iepakošanai un pārvadāšanai atbilstoši ADR prasībām; transporta konteineri RV iepakošanai un pārvadāšanai atbilstoši ADR prasībām; mēraparatūra radioaktivitātes mērījumu veikšanai; o portatīvais spektrometrs Inspector 1000 1 gab.; o portatīvais spektrometrs Interceptor GNid 1 gab.; o elektroniskais dozimetrs radiometrs Rad Eye 1 gab.; o radiometrs FH-40G ar ārējiem detektoriem 1 gab.; o radiometrs CONTAMAT FHT 111M 1 gab.; o radiometrs Inspector Exp 1 gab.; o Rados 50 tipa dozimetrs 4 gab.; o SOR/R-019 tipa dozimetrs 10 gab.; mobilā sasmērēto virsmu dezaktivācijas iekārta Karcher 1 gab.; rūpnieciskais putekļusūcējs ar augstas efektivitātes (HEPA) filtriem 1 gab.; mazas jaudas (< 4 kw) elektroģenerators 1 gab.; darbarīki, instrumenti un palīgaprīkojums. 8.1.6 Transports, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi Avārijas seku likvidācijas darbos var tikt izmantots RAG Radons rīcībā esošais autotransports: kravas furgons Renault Master 1 gab.; kravas furgons Volvo FL614 (aprīkots radioaktīvo atkritumu apglabāšanas konteineru kravu pārvadājumiem atbilstoši ADR prasībām) 1 gab.; kravas furgons Renault M150 (aprīkots radioaktīvo un bīstamo kravu pārvadājumiem atbilstoši ADR prasībām) 1 gab.; traktors MTZ 820 ar piekabi 1 gab.. Speciālais apģērbs skatīt 8.3.1 nodaļu. 8.1.7 Iestādes atbildīgajā glabāšanā esošās valsts materiālu rezerves, to iesaistīšana Objektā neatrodas atbildīgā glabāšana esošas valsts materiālās rezerves. 8.1.8 Papildus iesaistāmie citu iestāžu un komersantu resursi; Nepieciešamības gadījumā avārijas seku likvidācijai objektā iespējams (nepieciešams) piesaistīt VUGD un Radiācijas Drošības centra speciālistus.
8.2 Katastrofu pārvaldīšana 8.2.1 Apziņošanas shēma objektā Darba laikā no 8 00 līdz 16 00 objektā esošā personāla un apsardzes apziņošana par notikušo katastrofu un, nepieciešamības gadījumā, arī par evakuāciju, tiek veikta mutiski un arī izmantojot visus pieejamos tehniskos līdzekļus (telefoni, rācijas), trokšņa radīšana un tml. Trauksmes izziņošanu veic darbinieks, kurš pirmais konstatējis avārijas situāciju (katastrofu). Lēmumu par evakuācijas nepieciešamību un tās uzsākšanu pieņem objekta vadītājs vai viņu aizvietojoša persona. Par notikušo avāriju katastrofu nekavējoties tiek informēta LVĢMC administrācija. Avārijas situācijā objekta vadītājs rīkojas atbilstoši iestādes administrācijas norādījumiem, vai patstāvīgi pieņem lēmumus, ja to prasa konkrētā situācija. Ārpus darba laika no 16 00 līdz 8 00, izejamās un svētku dienās avārijas situāciju izziņo apsardzes dežurējošais policists, rīkojoties atbilstoši dienesta instrukcijām. Par notikušo avāriju (katastrofu) nekavējoties tiek paziņots LVĢMC administrācijai un objekta vadītājam vai viņu aizvietojošai personai, atkarībā no situācijas tiek izsaukti ugunsdzēsēji, papildspēki vai avārijas grupa. 8.2.2 Evakuācijas pasākumi Saņemot informāciju par evakuācijas uzsākšanu, personāls izslēdz elektroiekārtas, aizver logus un dodas uz personāla pulcēšanās vietu laukumā pie administrācijas ēkas. Tālāk darbinieki rīkojas saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem. 8.2.3 Pirmās un neatliekamās palīdzības sniegšana Visi objektā strādājošie darbinieki ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā. Nepieciešamības gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde tiek izsaukta pa tel. 112, bet līdz tās atbraukšanai darbinieki, kuri atrodas notikuma vietā, sniedz cietušajam pirmo palīdzību. 8.2.4 Sabiedriskās kārtības uzturēšana iestādē un īpašuma apsardze Sabiedrisko kārtību un īpašuma apsardzi objektā nodrošina LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Objektu apsardzes pārvaldes policijas darbinieki, saskaņā ar dienesta instrukciju. Objektā tiek nodrošināta diennakts apsardze. 8.2.5 Sadarbība ar VUGD, avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm Ugunsgrēka gadījumā, kuru nav iespējams novērst pašu spēkiem, darba laikā ugunsdzēsējus pa tel. 112 izsauc aizdegšanos konstatējušais darbinieks. Ārpus darba laika ugunsdzēsējus izsauc policijas apsardzes dežūrējošie darbinieki.
Radiācijas avārijas, elektroapgādes sistēmas avārijas, ūdensvada vai kanalizācijas sistēmu avārijas gadījumā darbinieki rīkojas saskaņā ar rīcības plānu,,gatavība avārijām un personāla rīcība avāriju gadījumos Radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons, kas izstrādāts saskaņā ar LR MK 2003. gada noteikumu Nr. 152,,Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā prasībām. Pielikums RĪCĪBA UGUNSGRĒKA GADĪJUMĀ Objekta darbinieks vai apsardzes dienesta darbinieks, kurš konstatējis aizdegšanās faktu, nekavējoties
izsauc valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tel. 112, norādot: precīzu objekta nosaukumu radioaktīvo atkritumu glabātava Radons objekta atrašanās vietas adresi Baldones novads, Radons ugunsgrēka raksturu - kas deg, cik lielā platībā, degšanas ar atklātu liesmu vai nē vai ir iespējama radioaktīvo vielu noplūde vidē; vai ir cietušie; ziņotāja vārds un uzvārds. ziņo objekta apsardzes dienestampa tel. 67932307 ziņo objekta vadītājam pa tel. 26147061 ziņo: Valsts policijas dežūrdaļai pa tel. 67219931 vai 29706363 LVĢMC administrācijai pa tel. 67032600 vai 29433784 sagaida ugunsdzēsējus un norāda ugunsgrēka atrašanās vietu, sniedz ugunsdzēsējiem visu pieejamo informāciju apziņo darbiniekus sniedz informāciju VUGD darbu vadītājam saņem norādījumus no VUGD darbu vadītāja par turpmāko rīcību kontrolē dozas jaudas līmeni ugunsgrēka tuvumā Objekta darbinieki veic pasākumus, lai samazinātu uguns izplatīšanos, piedalās uguns dzēšanā, ievērojot VUGD norādījumus, piedalās uzņēmuma materiālo vērtību glābšanā un apsardzē paaugstināta radiācijas līmeņa gadījumā nekavējoši ziņo Radiācijas Drošības centra operatīvās brīdināšanas grupai pa tel. 67084306 vai 26565626 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administrācijai tel.67032600 vai 29433784 VUGD glābšanas darbu vadītājam pieņem lēmumu par turpmāko rīcību Tālāk darbojas atbilstoši atbildīgo amatpersonu rīkojumiem. Pielikums VISPĀRĒJĀ APZIŅOŠANAS UN RĪCĪBAS SHĒMA RADIĀCIJAS AVĀRIJAS GADĪJUMĀ negadījumu konstatējusī persona ziņo objekta apsardzes dienestam tel. 67932307 objekta vadītājam tel. 26147061
Darba laikā ziņo Valsts policijas dežūrdaļai 67219931vai 29706363 vajadzības gadījumā izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tel. 113 Ārpus darba laika ziņo Valsts policijas dežūrdaļai 67219931 vai 29706363 informē Radiācijas Drošības centra operatīvās brīdināšanas grupu pa tel. 67084306 vai 26565626, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administrāciju pa tel. 67032600 vai 29433784 izsauc med. palīdzību Darba laikā informē Radiācijas Drošības centra operatīvās brīdināšanas grupu pa tel. 67084306 vai 26565626 informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administrāciju pa tel.67032600 vai 29433784 Ārpus darba laika apziņo darbiniek iekus Ierodas darba vietā un veic dozimetris kos mērījumus Ja konstatē paaugstinātu starojuma dozas jaudu ziņo Radiācijas Drošības centra operatīvās brīdināšanas grupai pa tel. 67084306 vai 26565626 ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administrācijai pa tel.67032600 vai 29433784 Visos avāriju situāciju gadījumos objekta apsardzes dienests vai objekta vadītājs var zvanīt glābšanas dienestam pa tel. 112, kas saņemto informāciju nekavējoši nodos atbilstošajiem reaģēšanas spēkiem VUGD, neatliekamās medicīniskās palīdzības centram, Valsts policijai, Radiācijas drošības centram.