LATVIJAS UNIVERSITĀTE ĶĪMIJAS FAKULTĀTE studiju virziena IEKŠĒJĀ DROŠĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA PĀRSKATS 2014/2015. akadēmiskais gads Studiju virziens

LATVIJAS UNIVERSITĀTE ĶĪMIJAS FAKULTĀTE studiju virziena IEKŠĒJĀ DROŠĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA PĀRSKATS 2014/2015. akadēmiskais gads Studiju virziens akreditēts n 05.06.2013. līdz 04.06.2019. Studiju virziena vadītājs asc. prfesre A. Prikšāne Apstiprināts Latvijas Universitātes Senātā 28.12.2015. Senāta lēmums Nr. 260

SATURS 1 STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS... 5 1.1 Studiju virziena attīstības stratēģija, kpīgie mērķi un t saistība ar augstsklas vai kledžas kpēj attīstības stratēģiju... 5 1.2 Studiju virzienam atbilstš studiju prgrammu kpa, tās attīstības pamatprincipi, perspektīvais nvērtējums n Latvijas attīstības plānšanas dkuments nteikt valsts attīstības priritāšu viedkļa... 8 1.3 Studiju virziena un studiju prgrammu atbilstība darba tirgus pieprasījumam, darba devēju aptaujas rezultāti... 8 1.4 Studiju virziena stipr un vāj pušu, iespēju un draudu analīze... 10 1.5 Studiju virziena resursi un materiāltehniskais ndršinājums... 12 1.5.1 Finanšu resursi studiju prgrammu īstenšanas ndršināšanai, kā arī akadēmiskā persnāla pētniecības (radšās) darbības ndršināšanai. Finanšu resursu izmantšanas kntrle un ilgtspēja. Finansējums literatūras iegādei un elektrnisk datubāzu abnēšanai... 12 1.5.2 Studiju virzienā iesaistītā augstsklas vai kledžas akadēmiskā persnāla kvalifikācija, tā atbilstība studiju virzienam atbilstš studiju prgrammu īstenšanai... 12 1.5.3 Studiju virziena metdiskais, infrmatīvais (tai skaitā biblitēkas resursu) un materiāltehniskais ndršinājums, tā atbilstība apgūstam prfesiju reglamentējš nrmatīv aktu prasībām... 15 1.6 Zinātniskās pētniecības un radšās darbības īstenšana studiju virziena ietvars... 19 1.6.1 Studiju virziena īstenšanā iesaistītā akadēmiskā persnāla nzīmīgākās zinātniskās publikācijas, pētniecības sasniegumi un sagatavtā mācību literatūra pārskata peridā... 20 1.7 Sadarbība ar darba devējiem, prfesinālajām rganizācijām Latvijā un ārvalstīs... 20 1.8 Studējš un akadēmiskā persnāla starptautiskās apmaiņas kvantitatīvie rādītāji... 24 1.8.1 Ārvalstīs studējš skaits studiju virzienā... 24 1.8.2 Ārvalstu studējš skaits studiju virzienā... 24 1.8.3 Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstsklām un kledžām, kuras īsten līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju prgrammas, nrādt, vai augstsklai vai kledžai ir sadarbība ar citām augstsklu vai kledžu biblitēkām 25 1.9 Kvalitātes ndršinājums un garantijas... 26 1.9.1 Ikgadēja studiju virziena un tam atbilstš studiju prgrammu pzitīv un negatīv iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnvērtēšanas un kvalitātes pilnveidšanas sistēmas nepārtraukta darbība... 26 1.9.2 Studiju virziena iekšējās kvalitātes ndršināšanas shēma... 26 1.9.3 Iekšējās kvalitātes ndršināšanas sistēmas atbilstība prasībām, kas nteiktas Standarts un vadlīnijās kvalitātes ndršināšanai Eirpas augstākās

izglītības telpā, k izstrādājusi Eirpas asciācija kvalitātes ndršināšanai augstākajā izglītībā... 27 1.9.4 Studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja likvidē vai rerganizē kādu n studiju virzienam atbilstšajām studiju prgrammām vai ntiek citas izmaiņas... 28 2 STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS... 29 2.1 Darba vides aizsardzība un ekspertīze (Prfesinālās augstākās izglītības maģistra) 47862... 29 2.1.1 Studiju prgrammas nsaukums, iegūstamais grāds, prfesinālā kvalifikācija vai grāds un prfesinālā kvalifikācija... 29 2.1.2 Studiju prgrammas mērķi un uzdevumi... 31 2.1.3 Studiju prgrammā paredzētie studiju rezultāti... 32 2.1.4 Uzņemšanas nteikumi... 32 2.1.5 Studiju plāni... 33 2.1.6 Studiju prgrammas praktiskā īstenšana (izmanttās studiju metdes un frmas, tālmācības metžu izmantšana)... 36 2.1.7 Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metdes studiju rezultātu sasniegšanai un nvērtēšanai, pārbaudes frmas un kārtība)... 40 2.1.8 Studiju prgrammas abslventu ndarbinātības perspektīvas, pamatjt atzinumus ar atsaucēm uz infrmācijas avtiem... 42 2.1.9 Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā vai studiju prgrammas licencēšanas ietvars knkrētajai studiju prgrammai saņemt ieteikumu ieviešana... 43 2.1.10 Studiju kursu un studiju mduļu apraksti, pievienjt studiju kursu aprakstus tajās valdās, kurās tiek īstentas studijas... 44 2.1.11 Studiju prgrammas satura atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai prfesijas standartam un prfesinālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem nrmatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā, tai skaitā ja iegūstamā kvalifikācija ir reglamentēta prfesija... 44 2.1.12 Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstšu Latvijas (ja līdzīga studiju prgramma Latvijā tiek īstenta) un vismaz divām Eirpas Savienības valsts atzītu augstsklu vai kledžu studiju prgrammām... 47 2.1.13 Infrmācija par studējšajiem pārskata peridā... 49 2.1.14 Aptauju rezultātu kpsavilkums par studējš apmierinātību ar studiju kvalitāti un t izmantšana studiju prgrammu kvalitātes uzraudzībā... 49 2.1.15 Aptauju rezultātu kpsavilkums par abslventu apmierinātību ar studiju kvalitāti un t izmantšana studiju prgrammu kvalitātes uzraudzībā... 50 3 KOPSAVILKUMS PAR STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNIEM... 52 3.1 Studiju virziena un studiju prgrammu perspektīvais nvērtējums, ņemt vērā nacināla līmeņa attīstības plānšanas dkuments izvirzītās valsts attīstības priritātes, Latvijas uzdevumus Eirpas Savienības kpēj stratēģiju īstenšanā, kā

arī studiju prgrammas atbilstība Eirpas augstākās izglītības telpas veidšanas rekmendācijām.... 52 4 PIELIKUMI... 55 4.1 Studiju prgrammu uzskaitījums, nrādt t apjmu kredītpunkts, studiju veidu, frmu, tai skaitā atsevišķi nrādt tālmācību, īstenšanas valdu un vietu, iegūstam grādu, grādu un prfesināl kvalifikāciju vai prfesināl kvalifikāciju 55 4.2 Studiju virziena īstenšanā iesaistītā akadēmiskā persnāla uzskaitījums, nrādt tā kvalifikāciju un pienākumus, kā arī studiju prgrammu un tās daļu, kuru katrs n akadēmiskā persnāla īstens... 55

1 STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS 1.1 Studiju virziena attīstības stratēģija, kpīgie mērķi un t saistība ar augstsklas vai kledžas kpēj attīstības stratēģiju Latvijas Universitātē (LU) studiju virziens IEKŠĒJĀ DROŠĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA pastāv jau kpš 2001. gada, kad Ķīmijas fakultātē (ĶF) tika uzsākta akreditētas studiju prgrammas Vides aizsardzība un ekspertīze realizācija (akreditācijas laiks 02.05.2001-31.12.2007), un tā bija pirmā prfesinālā augstākās izglītības studiju prgramma Latvijā darba aizsardzības jmā. Pašreiz šis studiju virziens LU tiek realizēts prfesinālā maģistra studiju prgrammas DARBA VIDES AIZSARDZĪBA UN EKSPERTĪZE (turpmāk tekstā Prgramma) ietvars. Šī maģistra studiju Prgramma izveidta, rerganizējt iepriekšēj studiju prgrammu Vides aizsardzība un ekspertīze un pilnveidjt 2. līmeņa augstākās prfesinālās izglītības studiju prgrammu Darba vides aizsardzība un ekspertīze, kura tika realizēta LU ĶF n 2008. līdz 2010. gadam. Prfesinālā maģistra studiju Prgrammas pirmās akreditācijas laika psms: 30.06.2010 31.12.2013. Prgramma ir akreditēta uz 6 gadiem: n 05.06.2013 04.06.2019. Studiju virziena nepieciešamību un kpīgs mērķus LU stratēģijā nsaka vairāki aspekti: 1. Latvijā vajadzīgi kmpetenti speciālisti darba aizsardzības jmā, kuriem būtu ne tikai nepieciešamās prfesinālās zināšanas, bet kuri papildus būtu apguvuši arī zinātniskā darba pieredzi, lai varētu pilnvērtīgāk izvērtēt riskus darba vidē un sekmīgāk realizēt savu pētījumu atziņas veselīgas un dršas darba vides izveidē; 2. studiju virziens un tam atbilstšā studiju prgramma ndršina līdzvērtīgu izglītības līmeni, kāds ir ne tikai Eirpas Savienībā šajā jmā (piemēram, Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā), bet arī vairākās attīstītākajās pasaules valstīs (piemēram, ASV, Kanādā un Austrālijā); 3. zināšanas prfesinālā maģistra izglītības līmenī dd iespēju veiksmīgāk iekļauties kpējā Eirpas darba tirgū, t.sk. piedalīties pētījums Eirpas struktūrfndu ietvars; 4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (www.latvija2030.lv), kurā vairākus galvens virzienus var attiecināt uz studiju virzienu: ilgtermiņā Latvijas knkurētspēja būs atkarīga n izglītības sistēmas saiknes ar darba tirgus izmaiņām un spējas sagatavt cilvēku darbam mainīgs apstākļs visa mūža garumā; augstākās izglītības iestādēm jāsek vietējām un glbālajām tendencēm tautsaimniecībā, lai spētu paredzēt un piedāvāt tādu studiju saturu un frmātu, kas veicinātu indivīdu knkurētspēju rītdienas eknmikā un pieauguš tālākizglītības attīstību (minētais pilnībā attiecas uz Prgrammu, j studējšie, kā liecina iepriekšējā prakse, ir ne tikai jauni cilvēki, t.i. nesen augstsklu beigušie, bet arī gads vecāki cilvēki, kas augstsklu beiguši 10...25 gadus agrāk). 5

5. Izglītības attīstības kncepcijas (www.aip.lv) nstādnes, kas ir attiecināmas uz studiju virzienu: turpināt prfesinālās izglītības prgrammu satura aktualizēšanu atbilstši darba tirgus prasībām, veicināt izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību; prfesinālās izglītības sistēmas mdernizācija un prestiža paaugstināšana; izstrādāt jaunas vai pilnveidtas esšās prfesinālās izglītības prgrammas; pakāpeniski pārstrukturēt augstsklu prgrammas, raksturjt iegūstam kvalifikāciju un katru prgrammas sastāvdaļu ar iegūstamajiem studiju rezultātiem; veicināt nevalstisk rganizāciju līdzdalību izglītības attīstības ndršināšanā (Prgrammas ietvars paredzēta sadarbība ar Latvijas Ergnmikas biedrību). LU attīstības stratēģijā līdz 2015. gadam, kurā nteikti vairāki virzieni, kas ir tieši saistīti ar studiju virzienu Iekšējā dršība un civilā aizsardzība un Prgrammu: 1. atbilstši LU misijai, akadēmiskajām tradīcijām un darba tirgus pieprasījumam ndršināt prfesinālās kvalifikācijas piešķiršanu kpā ar akadēmisk grādu; 2. rientēties maģistra darba izstrādē uz starpnzaru pētījumiem un veicināt abslventu starptautisk atpazīstamību (publikācijas); 3. darbties spējīgu akadēmisku, pētniecības un prfesināl centru izveidē vai piedalīties šādu centru veidšanā ārvalstīs (š LU stratēģiju pašlaik var attiecināt uz Prgrammā studējš darbību LU ĶF Ergnmisk pētījumu centra ietvars); 4. veicināt izglītības eksprtu un ārzemju studentu piesaisti (Prgrammas ietvars iespējams veidt svešvaldās pasniedzams kursus, vai sagatavt pilna apjma studiju prgrammu). Studiju virziena stratēģijā ņemti vērā arī šādi aspekti: 1. LR Labklājības ministrijas Darba departamenta atbalsts un iersinājums iegūt maģistra grādu ar iespējami mazāku studiju ilgumu tiem, kuri iepriekš ir ieguvuši kvalifikāciju Darba aizsardzības vecākais speciālists ; 2. Latvijas Darba devēju knfederācijas atbalsts prfesinālās darba aizsardzības maģistra studijas prgrammas izveidei; 3. Latvijas Brīv ardbiedrību savienības atbalsts prfesinālās darba aizsardzības maģistra studijas prgrammas izveidei (sk. 4.5. pielikumu); 4. Latvijas Ergnmikas biedrības atbalsts prfesinālās darba aizsardzības maģistra studijas prgrammas izveidei ar iersinājumu pastiprināti apgūt ergnmikas disciplīnas mainīgā darba vidē un darba tirgū; 5. Ziemeļvalstu ergnmikas biedrības (NES), Eirpas Ergnmikas biedrību federācijas (FEES) un Pasaules Starptautiskās Ergnmikas asciācijas (IEA) atbalsts darba aizsardzības maģistra studijas prgrammas izveidei ar iersinājumu tajā iekļaut ergnmikas disciplīnas sakarā ar cilvēka faktra nzīmīgumu darba vidē; 6. Atbalsts prfesinālās darba aizsardzības maģistra studijas prgrammas izveidei n augstsklām: Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU), Rīgas Starptautiskā eknmikas un biznesa administrācijas augstskla (RSEBAA). 6

Studiju virziena attīstības stratēģijā ievērtas prasības, kuras nsaka Latvijas Universitātes Satversme, Latvijas Republikas likumi - Izglītības likums, Augstsklu likums un citi nrmatīvie akti, t.sk. LR MK nteikumi nr. 990 (02.12.2008.) Nteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju ar grzījumiem (MK nt. nr. 931 n 05.10.2010) un nr. 461 (18.05.2010) Nteikumi par Prfesiju klasifikatru, prfesijai atbilstšiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Prfesiju klasifikatra lietšanas un aktualizēšanas kārtību ar grzījumiem (MK nt. nr. 99 n 19. 02.2013). Jāatzīmē, ka studijas darba aizsardzības jmā LU ir neatņemama dabaszinātņu jmas daļa, j bez zināšanām darba dršībā un cilvēku veselības aizsardzībā mācību saturs būtu nepilnīgs. Šajā sakarā minētais studiju virziens un arī Prgramma analizēta LU Senāta sēdē (26.04.2010), kurā darba aizsardzības speciālistu sagatavšana atzīta par ļti nzīmīgu un nepieciešamu. Studiju virziena IEKŠĒJĀ DROŠĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA prfesinālā maģistra studiju prgramma DARBA VIDES AIZSARDZĪBA UN EKSPERTĪZE pilnībā atbilst Latvijas Republikas un LU stratēģijai, j: Latvijā vajadzīgi kmpetenti speciālisti darba aizsardzības jmā, kuri būtu apguvuši zinātniskā darba pieredzi, lai varētu pilnvērtīgāk izvērtēt riskus darba vidē un sekmīgāk realizēt savu pētījumu atziņas veselīgas un dršas darba vides izveidē; atbilstši LU misijai, akadēmiskajām tradīcijām un darba tirgus pieprasījumam ir ndršināta prfesinālās kvalifikācijas piešķiršana kpā ar akadēmisk grādu; abslventu maģistra darbu izstrāde balstās uz starpnzaru pētījumiem un atbilst priritār nzaru un pētījumu jmām Latvijā; Prgrammas saturs un studentu izglītšanas kncepcija atbilst Latvijas Republikas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam un izglītības attīstības kncepcijai (sk. papildus infrmāciju 1.1. sadaļā); Prgrammas stratēģijā ievērtas prasības, kuras nsaka Latvijas Universitātes Satversme, Latvijas Republikas likumi (Izglītības likums, Augstsklu likums, Darba aizsardzības likums) un citi nrmatīvie akti, t.sk. LR MK nteikumi darba aizsardzības jmā, t.sk.: MK nteikumi nr. 660 (02.10.2007) Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība ; MK nteikumi nr. 359 (28.04.2009) Darba aizsardzības prasības darba vietās : MK nteikumiem nr. 749 (10.08.2010) Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājums (ar grzījumiem 18.12.2012, nr. 883); MK nteikumiem nr. 99 (11.02.2005) Nteikumi par kmercdarbības veidiem, kurs darba devējs iesaista kmpetentu institūciju (ar grzījumiem 18.12.2012, nr. 884); MK nteikumiem nr.723 (08.09.2008) Nteikumi par prasībām kmpetentām institūcijām un kmpetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājums un kmpetences nvērtēšanas kārtību ; Darba aizsardzības likums (01.01.2002.); 7

Vides aizsardzības likums (29.11.2006.); Civilās aizsardzības likums (01.01.2007.). 1.2 Studiju virzienam atbilstš studiju prgrammu kpa, tās attīstības pamatprincipi, perspektīvais nvērtējums n Latvijas attīstības plānšanas dkuments nteikt valsts attīstības priritāšu viedkļa Studiju virziens un Prgramma pilnībā atbilst Latvijas republikas interesēm. T pamat darba tirgus nvērtējums, LR likumi un MK nteikumi, kā arī priritārie zinātnes virzieni fundamentāl un lietišķ pētījumu jmā (enerģija un vide, invatīvie materiāli un tehnlģijas, nacinālā identitāte, sabiedrības veselība un vietēj resursu ilgtspējīga izmantšana). Veiktais darba tirgus nvērtējums, kurā apzinātas ptenciālās darba vietas Prgrammas abslventiem, parāda, ka darba pieprasījums ir liels un palielinās katru gadu. Šis pieprasījums mtivēts ar t, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 000 uzņēmumi un kmercsabiedrības, turklāt katru gadu vidēji par 20% (ap 13000) pieaug n jauna reģistrēt kmersantu skaits. Saskaņā ar LR Darba aizsardzības likumu (20.06.2001) un MK nteikumiem nr. 749 (10.08.2010) Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājums (ar grzījumiem 18.12.2012, nr. 883) katram uzņēmumam jābūt savam darba aizsardzības speciālistam. Īpaši tas ir aktuāls tagad, j atbilstši MK nteikumiem nr. 99 (11.02.2005) Nteikumi par kmercdarbības veidiem, kurs darba devējs iesaista kmpetentu institūciju (ar grzījumiem 18.12.2012, nr. 884) daudzās svarīgās ražšanas nzarēs darba vides riskus varēs vērtēt tikai kmpetenti speciālisti. Šādi speciālisti ir tie, kuriem ir prfesiju standartam Darba aizsardzības vecākais speciālists atbilstša augstākā prfesinālā izglītība (t.sk. maģistra grāds darba aizsardzībā) un kuri ir ieguvuši attiecīgu sertifikātu saskaņā MK nteikumiem nr.723 (08.09.2008) Nteikumi par prasībām kmpetentām institūcijām un kmpetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājums un kmpetences nvērtēšanas kārtību. Studiju virziena un studiju prgrammas perspektīvajā nvērtējumā n Latvijas Republikas interešu viedkļa ir ņemti vērā arī darba devēju viedkļi (sk. 1.4. sadaļu par Studiju virziena un studiju prgrammas atbilstību darba tirgus pieprasījumam). Būtisks ir darba devēju viedklis, kur akcentēta nepieciešamība tpšiem prfesinālajiem maģistriem intensificēt pētījumus dažādās tautsaimniecības nzarēs darba aizsardzības jmā, saistt šs pētījumus ar strādājš fiziskās sldzes, ķīmisk un fizikāl risku (trksnis, vibrācija u.c.) nvērtēšanu, kā arī jaunu aizsardzības paņēmienu izstrādi, ņemt vērā ne tikai Latvijas, bet arī ES un citu valstu pieredzi. 1.3 Studiju virziena un studiju prgrammu atbilstība darba tirgus pieprasījumam, darba devēju aptaujas rezultāti Studiju virziens un studiju prgramma pilnībā atbilst darba tirgus pieprasījumam. Šajā sakarā apzināti zinātniskie institūti, ministrijas (Labklājības, Veselības, Vides, Reģinālās attīstības un pašvaldību lietu), darba un vides pārvaldes institūcijas (Valsts Darba inspekcija, Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birjs, Radiācijas 8

dršības centrs u.c.), sabiedriskās rganizācijas (Latvijas Darba aizsardzības speciālistu biedrība, Latvijas Darba devēju knfederācija, Latvijas Brīv ardbiedrību savienība). Kā liecina apzināt institūciju un infrmācijas centru (Lursft u.c.) dati, darba tirgus vēl jprjām nav piesātināts. Arī darba devējiem ir interese par abslventiem, par k liecina lielais studentu skaits, kuriem augstākās prfesinālās izglītības studijas apmaksā pats darba devējs, ja studējšais nav knkursa kārtībā saņēmis valsts budžeta finansējumu (LU n valsts budžeta līdzekļiem pašlaik saņem finansējumu 15 studentu apmācībai katru gadu). Prgrammas atbilstību darba tirgus pieprasījumam pamat ne tikai darba devēju aptauju rezultāti, bet arī prfesināl rganizāciju atsauksmes (atsauksmes n Latvijas Darba devēju knfederācijas, Latvijas Brīv ardbiedrību savienības un LR Labklājības ministrijas Darba departamenta). Visās aptaujās LU studiju virziena un tam atbilstšās Prgrammas nvērtējums ir pzitīvs. Darba devēju atsauksmes un atsauksmes n prfesinālajām rganizācijām par abslventu sagatavtību darba tirgum ir pzitīvas. Visās atsauksmēs uzsvērts, ka šāda mācību prgramma ir ļti nepieciešama, j republikā kmpetent speciālistu daudzums darba vides aizsardzības jmā ir nepietiekams. Darba devēji galvenkārt akcentēja nepieciešamību mācību kursā palielināt praktisk apmācību rganizācijās, akcentējt risku nvērtēšanas metžu pielietšanu praksē. Prfesinālās rganizācijas, t.sk. arī n Pasaules Starptautiskās Ergnmikas asciācijas (IEA), Ziemeļvalstu Ergnmikas biedrības (NES) un Eirpas Ergnmikas federācijas, akcentēja vēlmi palielināt ergnmikas lmu LU prfesinālā maģistru studiju prgrammā Darba vides aizsardzība un ekspertīze. Laika psmā n 2010. līdz 2015. gadam tika aptaujāti ap 51 darba devēji, kurās visās strādā LU Prgrammas abslventi, t.sk. kmpetentajās institūcijās (kmpetent institūciju saraksts atrdams LR Labklājības ministrijas mājas lapā: www.lm.gv.lv). Aptauja par abslventu ndarbinātību, liecina, ka vairāk nekā 95% abslventu strādā savā specialitātē, sk. 1. tabulu: 1. tabula. Darbības jmas, kurās strādā abslventi, un viņu prcentuālais sadalījums Darbības jmas Abslventu sadalījums pa gadiem, % 2012 2013 2014 2015 (32 abslventi) (29 abslventi) (32 abslventi) (34 abslventi) Zinātne 5 2 4 7 Darba aizsardzības institūcijas 10 10 9 10 Vides aizsardzības institūcijas 2-2 - Veselības aizsardzības 5 institūcijas 3 4 3 Izglītības iestādes 8 2 5 14 Ražšanas uzņēmumi 65 79 73 65 Citas 5 4 3 4 9

Darba devēju aptaujas rezultāti. 2014./2015. gada beigās tika veikta arī t darba devēju aptauja, kuru pakļautībā strādā prgrammas Darba vides aizsardzība un ekspertīze abslventi. Kpumā tika iegūtas pilnvērtīgas 18 darba devēju atsaukmes par sagatavtajiem kmpetentajiem speciālistiem darba aizsardzībā. Aptaujas anketa sastāvēja n šādiem jautājumiem: 1. Kā Jūs vērtējat mūsu abslventu darbu darba aizsardzības jmā? 2. Kā Jūs vērtējat mūsu abslventu zināšanu un iemaņu līmeni? 3. Kā Jūs vērtējat mūsu abslventu valdu zināšanas? 4. Kā Jūs vērtējat mūsu abslventu datrprasmes? 5. Kā Jūs vērtējat mūsu abslventu saskarsmes ar klientiem prasmes? 6. Vai Jūs arī turpmāk esiet ar mieru pieņemt darbā mūsu abslventus? 7. Kādi pēc Jūsu dmām būtu nepieciešami uzlabjumi maģistra studiju prgrammas Darba vides aizsardzība un ekspertīze tālākai attīstībai? Aptaujātie darba devēji pamatā pzitīvi (88%) nvērtēja abslventu darbu darba aizsardzības jmā un abslventu iegūtās prasmes, zināšanas un iemaņas kā labas (55%) un teicamas (45%). Darba devēji nrādīja, ka visiem studiju prgrammas Darba vides aizsardzība un ekspertīze abslventiem, kas strādā viņu rganizācijās, ir labas un teicamas (94%) valdu zināšanas un labas datrprasmes (83%). Darba devēji atzinīgi izteicās par abslventu klientrientētas darba metžu pielietšanu un uzņēmējdarbības pamatkncepciju izpratni. Visi (100%) aptaujāt darba devēju nrāda, ka būs ar mieru arī turpmāk ndarbināt prfesinālās maģistra studiju prgrammas Darba vides aizsardzība un ekspertīze abslventus. Pie nepieciešamajiem uzlabjumiem un ieteikumiem studiju prgrammas pilnveidšanai darba devēji min plašāku skaidrjumu par nrmatīvajiem aktiem darba aizsardzībā, t prasībām un piemēršanu uzņēmuma darbībā, kā arī vairāk praktisk ndarbību darbu darba aizsardzības jautājums ražšanas rganizācijās. Kpumā aptaujās apkptie dati liecina, ka ĶF studiju Prgramma Darba vides aizsardzība un ekspertīze atbilst savam mērķim un ir ilgtspējīga. 1.4 Studiju virziena stipr un vāj pušu, iespēju un draudu analīze Stiprās puses: Vājās puses: iegūstama mūsu dienām atbilstša nepietiekšas kvalitatīva un prestiža izglītība un starptautiski atzīts diplms; liels darba tirgus pieprasījums; mtivēts un kvalificēts akadēmiskais persnāls ar lielu praktisk un pedagģisk darba pieredzi; studējš priekšzināšanas atsevišķs studiju kurss; nepietiekša dcētāju un studentu dalība ERASMUS un citās mbilitātes prgrammās; nav studiju piedāvājuma ārzemju stabils imatrikulēt studentu skaits studentiem sakarā ar studiju specifiku katru gadu; (likumdšanas prasības darba valsts budžeta apmaksātas studiju aizsardzības jmā katrā valstī ir vietas; atšķirīgas); iespēja studentiem ietekmēt studiju nvecjusi materiāli tehniskā bāze 10

prcesu, tā attīstību un pilnveidšanu, j valda demkrātiskas attiecības starp akadēmisk persnālu un studentiem; augsts darba devēju nvērtējums un laba reputācija; iespēja studentiem un akadēmiskajam persnālam piedalīties starptautiskās zinātniskās knferencēs un seminārs; e-studiju vietnes lietšana studiju prcesā; iespēja veikt pētniecisk un praktisk darbu jau Prgrammas apgūšanas laikā; praktisk darbu apjms prakses laikā ļauj iegūt pietiekamas kmpetences, iemaņas un prasmes; ilggadēja sadarbība ar starptautiskajām rganizācijām darba aizsardzības un ergnmikas jmā. lietišķa sadarbība ar darba devējiem un t apvienībām, ardbiedrībām, sadarbība ar lielākajiem pētniecības centriem un ražtājiem/darba devējiem Latvijā; iespējas izmantt darba devēju materiāltehnisk bāzi; veiksmīga sadarbība ar uzņēmējiem, piedalties praktiskās vieslekcijās un seminārs rganizācijās; lietišķa sadarbība ar citām saistītām prgrammām Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Prgramma atbilst Eirpas valstu rekmendācijām par studiju saturu. Iespējas: veidt plašāku starptautisk sadarbību iekšējās dršības un civilās aizsardzības jmā, t.sk. zinātniskajā pētniecībā; pastāv iespēja uzlabt materiāl bāzi par ERAF un ESF finansējumu; plāntajā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Trņkalnā tiks ndršināta studijām nepieciešamā infrastruktūra, iekārtas un tehniskais aprīkjums; pētnieciskā darba plašāka attīstība, kpumā; trūkst atsevišķa darba aizsardzības kabineta/labratrija; trūkst prjektu un finansējuma piesaiste darba aizsardzības jmā; nepietiekama studiju prcesa ndršināšanai nepieciešam līdzekļu piesaistīšana; nepietiekamas mārketinga aktivitātes par studiju iespējām prgrammā; līdzekļi, kurus LU Ķīmijas fakultāte gūst savas darbības ndršinājumam (rēķint uz vienu studentu), ir mazi, salīdzint ar analgu finansējumu Eirpas universitātēs; grūti veikt ilgtermiņa infrastruktūras plānšanu; studiju metdiķa, kas ndršinātu veiksmīgu akadēmiskā persnāla un studentu krdināciju, atbalsta trūkums studiju virzienā. Draudi: studējš skaita samazināšanās saistībā ar sliktu demgrāfisk situāciju valstī, iedzīvtāju migrāciju uz ārzemēm, knkurences paaugstināšans augstākās izglītības sistēmā; valdības plitikas izmaiņas (priritār studiju prgrammu maiņa). studiju izmaksu palielināšanās, j sevišķi sciāl un eknmisk apstākļu pasliktināšanās gadījumā; ilgtspējīgas stratēģijas trūkums Latvijas augstākās izglītības plitikā; finansējuma samazinājums valsts līmenī pētnieciskā darba veikšanai, 11

iesaistt studentus; studiju prgrammas pilnveidšana sadarbībā ar ārvalstu partneriem un darba devējiem Latvijā; sagatavt un izdt mācību līdzekļus viss studiju kurss; turpināt piesaistīt vieslektrus n ārzemēm atsevišķu kursu realizācijā; dktrantu un jaun zinātnieku piesaistīšana mācību prcesā; iespēja izveidt dktra prgrammu; iespēja Prgrammas abslventiem apgūt darba tirgu ārvalstīs. kas samazina mtivāciju studēt maģistra prgrammās. 1.5 Studiju virziena resursi un materiāltehniskais ndršinājums 1.5.1 Finanšu resursi studiju prgrammu īstenšanas ndršināšanai, kā arī akadēmiskā persnāla pētniecības (radšās) darbības ndršināšanai. Finanšu resursu izmantšanas kntrle un ilgtspēja. Finansējums literatūras iegādei un elektrnisk datubāzu abnēšanai Svarīgākais studiju prgrammu finansēšanas avts ir studiju prcesa tiešais finansējums n valsts budžeta līdzekļiem, fizisk un juridisk persnu maksas par studijām. Finansējums n valsts budžeta līdzekļiem katru gadu tiek plānts 15 studējšiem. Tiem studentiem, kuri knkursa kārtībā netiek uzņemti par budžeta līdzekļiem, mācības ir par maksu (1707 EUR/gadā). Maksas studiju apjmu nsaka katru gadu LU administrācija. Studentu atlase budžeta grupā tiek veikta, izmantjt iestājeksāmenu ar testa jautājumiem, kurš katru gadu tiek sastādīts n jauna un t akceptē LU mācību prrektrs. 1.5.2 Studiju virzienā iesaistītā augstsklas vai kledžas akadēmiskā persnāla kvalifikācija, tā atbilstība studiju virzienam atbilstš studiju prgrammu īstenšanai Akadēmiskā persnāla sastāvu veid LU Ķīmijas fakultātes pilna laika un daļsldzes pasniedzēji. Kpējā pasniedzēju sldze sastāda 1636 stundas, t.sk. lekcijas 562 stundas, semināri, labratrijas un praktiskie darbi 338 stundas, n kurām 87,5% nsedz LU mācībspēki n Ķīmijas fakultātes. Prgrammas akadēmiskā persnāla sastāvā iekļauti pavisam 8 darbinieki, un visi ir LU ievēlēti dcētāji. Mācībspēku augst kvalifikāciju pamatā nsaka tas, ka visam akadēmiskam persnālam ir dktra grāds, pie kam 37,5% ir prfesri, 37,5% - asciētie prfesri un 25% - dcenti. Visi Prgrammas īstenšanā iesaistītie LU Ķīmijas fakultātes dcētāji piedalās arī bakalauru, maģistru vai dktrantu prgrammu realizācijā. Organizatrisks jautājumus, t.sk. ndarbību plānjumu un sadarbību ar studentiem, risina prgrammas direktrs, kpā ar Ķīmijas fakultātes dekānu un sekretāri, kas uztur kntaktus ar LU administrācijas struktūrām. 12

Akadēmiskā persnāla sastāvu nsaka prgrammas mērķis un uzdevumi, un tā izvēli apstiprina Ķīmijas fakultātes Dme. Akadēmiskā persnāla piemērtību nsaka vairāki aspekti, t.sk. zināšanas un prfesinalitāte kursu dcēšanā, kā arī aktivitāte pētniecisk darbu veikšanā. Darba aizsardzība ir multidisciplināra zinātnes nzare, kas pētījums par tehngēnās vides dršību ņem vērā arī apkārtējās vides dršību (t.sk. ķīmisk un radiaktīv piesārņjumu). Šādu pētniecisk darbu veikšanā visiem Prgrammas dcētājiem ir atbilstša pieredze, arī viņu prfesinālā pieredze šaubas nerada (sk. akadēmiskā persnāla CV). Prgrammas dcētājiem ir arī atbilstša pedagģiskā darba pieredze, kas apvienta ar aktīvu darbu LZP un Valsts pētījumu prgrammu izpildi. Piemēram, as. prfesre Ž. Rja bija pirmā Latvijā, kura izstrādāja darba vides risku nvērtēšanas principus un n 2001. gada uzsāka studentu izglītšanu augstākajā līmenī par darba vides riskiem, strādājš veselības aizsardzību un sldzes ergnmiku, pielietjt Pasaulē un Eirpas Savienībā ppulārākās risku nvērtēšanas metdes, kas ir aprakstītas vairākās viņu mācību grāmatās. Prgrammas dcētāju pētījumi darba aizsardzības jmā (vairāk par 100 darbiem) publicēti zinātnisks žurnāls, ziņti daudzās starptautiskās knferencēs un vispasaules kngress darba aizsardzības un ergnmikas jmā (Mārstrihtā, Lasvegasā, Pekinā, Maiami, Krētā, Sanfrancisk u.c.), sk. dcētāju CV. Vairāku kursu (Piem., Kvalitātes vadības metdes un Kmercdabība vadīšana ) dcēšanā, semināru un praktisk darbu vadīšanā tiek iesaistīti pasniedzēji n citām LU institūcijām. Piemēram, n Eknmikas un vadības fakultātes Prgrammā ir iesaistīts dc. Henrijs Kaļķis. Lai pilnīgāk apgūtu vairākus priekšmetus (darba sldzes ergnmiku, elektrdršību, ugunsdršību un bīstam iekārtu dršību), kurss Ražšanas tehnlģiju dršība un Ergnmikas pamati tiek piesaistīti vieslektri n citām sadarbības augstsklām vai institūcijām, t.sk. n ārvalstīm, piemēram, vieslektri n: Labklājības ministrijas (J. Geduša, Ms.sc.); Latvijas Brīv Ardbiedrību savienības (K. Rācenājs, Ms.sc.; M. Pužulis, Ms.sc.); Rīgas Tehniskās universitātes (V. Ziemelis, Ms.ing.sc.); Latvijas Lauksaimniecības universitātes (U. Karlsns, Ms.ing.sc.); Rīgas Stradiņa Universitātes (I. Vanadziņš, Dr.med.); Latvian Sprta pedagģijas akadēmijas (L. Čupriks, Dr.paed.); Latvijas Darba devēju knfederācijas (O. Gavrilva, Ms.sc.; K. Vintiša, Ms.sc.); Latvijas Ergnmikas biedrības (N. Dziedātāja, Ms.sc.; A. Ruiss); Latvijas Fiziterapeitu asciācijas (M. Briede, Ms.sc.); LU Bilģijas fakultāte (L. Plakane, Dr.bil.); Rīgas 1. Slimnīcas (I. Rja, Dr.med.). Rēķināt akadēmiskā un administratīvā persnāla attiecību pret studentu skaitu nav lietderīgi, j katru gadu imatrikulēt studentu skaits var mainīties: studējš skaits septiņu gadu laikā studiju virzienā mainījās n 18 līdz 96. Studiju virziena īstenšanā iesaistītā akadēmiskā persnāla saraksts 13

(prfesinālā maģistra studiju prgrammā Darba vides aizsardzība un ekspertīze ) VĀRDS UZVĀRDS GRĀDS/ KVALIFIKĀCIJA AMATS IEVĒLĒŠANAS VIETA ĪSTENOJAMIE STUDIJU UN MODUĻI KURSI Ženija Rja Dr.med. As. prfesre LU Ardveselība un darba medicīnas pamati Ergnmikas pamati Veselības veicināšana darbā Ražšanas tehnlģiju dršība Henrijs Kaļķis Dr.sc.admin. Dcents LU Darba vides ekspertīze Kmercdarbības vadīšana Kvalitātes vadības metdes Anda Prikšāne Dr.chem. As. prfesre LU Ardtksiklģija Artūrs Vīksna Dr.chem. Prfesrs LU Vides bjektu aizsardzība Andris Actiņš Dr.chem. Prfesrs LU Tiesu ķīmiskā ekspertīze Andris Spricis Dr.chem. As. prfesrs LU Ķīmija un vides aizsardzība Jāzeps Lgins Dr.chem. Dcents LU Infrmācijas tehnlģija Jānis Dundurs Dr.chem. As. prfesrs RSU Darba vides aizsardzība Akadēmiskā persnāla atlases plitika tiek pielietta sakarā ar nepieciešamību prgrammas īstenšanā iesaistīt ne tikai LU pasniedzējus, bet arī vieslektrus Latvijas vadšs speciālistus, lai aptvertu visus iespējams ar darba un apkārtējās vides ekspertīzi saistīts jautājumus. Nteicšie kritēriji vieslektru izvēlē ir kmpetence, zināšanas, praktiskā pieredze, kā arī spējas savas zināšanas ndt citiem. ĶF pamatnstādne ir tā, ka ir jāatbalsta augsti kvalificētu speciālistu vai mācību spēku turpmāka piesaiste Prgrammas īstenšanai uz nepilnu darba laiku n vietējām institūcijām un n ārzemēm ar nsacījumu, ka šie speciālisti ne tikai nlasa lekcijas, bet ir gatavi dt ieguldījumu fakultātes zinātniskā darba attīstībā un akadēmiskajā darbībā. Atjaunšanas, apmācības un attīstības plitikā balstīta uz tiem mācībspēkiem, kuri tuvākajā nāktnē varētu papildināt studiju prgrammas īstentāju, t.sk. akadēmiskā persnāla, skaitu. Tie pamatā ir LU Ķīmijas fakultātes, kā arī LU Eknmikas un vadības fakultātes maģistri un dktranti. Šiem maģistriem un dktrantiem jau ir bijusi iespēja darbties Eirpas prgrammu/prjektu un LZP pētniecisk prjektu 14

ietvars, kā arī lasīt lekcijas Prgrammas ietvars. Tādējādi viņiem ir pietiekšas zināšanas, lai varētu kļūt par prfesinālās maģistru Prgrammas pasniedzējiem. Prfesinālās kvalifikācijas celšanai un studiju prgrammu pilnveidšanai akadēmiskais persnāls regulāri piedalās dažāds apmācības kurss un prfesinālajās knferencēs (sk. akadēmiskā persnāla CV). ĶF darbu persnāla atlases, atjaunšanas, apmācības un attīstības plitiku ietekmē daudzi faktri: darbs ar perspektīvajiem dktrantiem, kurš aizsākas jau maģistra studijās; pasniedzēju mtivācija, lai iegūtu attiecīg akadēmisk kvalifikāciju; iespēja izmantt radš atvaļinājumu, lai paaugstināti kvalifikāciju ārvalstu universitātēs; persnāla atjaunšanas un piesaistes plānu īstenšanas ilgtermiņa prgnze, kas saistīta ar ievēlēšanas termiņiem. 1.5.3 Studiju virziena metdiskais, infrmatīvais (tai skaitā biblitēkas resursu) un materiāltehniskais ndršinājums, tā atbilstība apgūstam prfesiju reglamentējš nrmatīv aktu prasībām Prgrammas īstenšanā tiek izmantta Ķīmijas fakultātes infrastruktūra. Studentiem ir pieejama LU zinātniskā biblitēka, kā arī tās filiāle Ķīmijas fakultātē, LU Vides studiju centrs un Ķīmijas fakultātes datrklase, kurā šbrīd pieejami 14 datru. Studiju rganizēšanā tiek plaši izmanttas Interneta un fakultātes vietējā datrtīkla iespējas. Tiek piedāvāti vairāki interneta resursi: NAIS; Cambridge Jurnals Online (CJO); EBSCO; Oxfrd Reference Online; Premium Cllectin; PrQuest; RUBRICON; SAGE Jurnals Online; Science Direct; SpringerLink; Wiley InterScience, Prquest Dissertatins & Theses, ISI Web f Knwledge/Web f Science u.c. Studenti izmant datrklasi, ja nepieciešams apstrādāt situāciju uzdevumus, vai veikt nepieciešamās darbības ar speciālām riska nvērtēšanas datrprgrammām. Piemēram, Prgrammā studējšie darba vides risku nvērtēšanai izmant Internetā brīvi pieejamās prgrammas Ergeaser, Winwas, Ergintelligence, Assessr, Washingtn State Ergnmics Cst and Benefit Calculatr u.c. Studentiem izdales materiāls viss Prgrammas studiju kurss ir pieejami E-studijās. Dažs gadījums studentu grupai tiek ar E-stuidju vidi un pa e-pastu izsūtīti jaunākie izdales materiāli. Studiju materiālus, kas nepieciešami atsevišķiem kursiem, Prgrammas dcētāji ievada LU infrmācijas sistēmas e-studiju Mdle serverī. Attīstties e-studiju kursu izveidei, palielinās iespēja iepazīties ar kursu materiālu neklātienē (t pamatā izmant studenti, kuru dzīves vieta ir tālākās pilsētas). Studentu rīcībā ir arī interneta http-mājas lapa, kuru speciāli izveidjis viens n studentiem, lai ar tās palīdzību apmainīts ar dažādām infrmācijām studiju Prgrammas ietvars. ĶF biblitēkā ir pieejama grāmatu elektrniskā pasūtīšana, rezervēšana un pagarināšana Elektrniskajā kpkatalgā (EKK). Vienā EKK ir apvienti LNB, PTB, LUB, RTU, RSU, LMB, LLU elektrniskie katalgi (datu bāzē ir vairāk nekā 320 tūkst. ierakstu). Ķīmijas zinātņu biblitēkas grāmatu fnds: nsaukumu skaits ~ 3200, eksemplāru skaits ~ 33000. Tmēr trūkst biblitēkas resursi par ardveselību. Ķīmijas zinātņu biblitēkas uzskaite par infrmācijas resursiem Prgrammas kursu ietvars ir atspguļta 3. tabulā: 15

3. tabula LU Ķīmijas fakultātes biblitēkas resursi, kas ietver nepieciešamās zināšanas Prgrammas kursu apgūšanai Nsaukums Infrmācijas Eksemplāru resursu skaits skaits Darba vides ekspertīze 1 30 Infrmāciju tehnlģijas 1 30 Vides veseelības riski 3 25 Darba vides riski 3 44 Darba medicīna 53 150 Darba aizsardzība 48 150 Dabas resursu un lietišķā ķīmija 92 220 Vides zinātne 92 150 Instrumentālās metdes 1 80 Ķīmisk vielu pētīšanas metdes 5 30 Datru lietšana darba aizsardzībā 3 75 Analītiskās pētīšanas metdes 3 30 Studentiem pieejamie biblitēkas resursi atbilst apgūstamās prfesijas reglamentējš nrmatīv aktu prasībām, piem., ietvert šādus Latvijas tiesību aktus: Darba aizsardzības likums (pieņemts 20.06.2001., ar grzījumiem līdz 14.04.2010.) Darba likums (20.06.2001.) Ministru kabineta 2007.gada 2.ktbra nteikumi Nr.660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa nteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta nteikumi Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājums" (spēkā ar 01.10.2010.) Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta nteikumi Nr.950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" Ministru kabineta 2009.gada 10.marta nteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā veicama bligātā veselības pārbaude" u.c. Ndarbību plānjums dd iespēju izmantt fakultātes auditrijas un labratrijas, kuras apgādātas ar nepieciešam aprīkjumu (tāfele, kdskps, prjektrs, Internets, telpas aptumšjums dienas laikā u.c.). Ja studentu skaits pārsniedz 60, lekcijas pamatā tiek plāntas 2 grupās (katrā līdz 30 studentiem). Auditriju skaits ļauj mācības I un II kursa studentiem nturēt vienlaicīgi vairākās auditrijās. Auditrijās pasniedzēji un studenti var izmantt arī fakultātes rīcībā esš liela izmēra interaktīv tāfeli ar digitāl prjektru. Praktiskie darbi 16

(studiju kurss Vides bjektu analīze ) ntiek labratrijās, kuras izmant ķīmijas bakalauru un maģistru apmācībai. Prgrammā studējš rīcībā esšās telpas un cita infrastruktūra tādējādi atbilst gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā, lai ndršinātu Prgrammas sekmīgu realizāciju. Telpu apjms uz vienu Prgrammas studentu parādīts 4. tabulā. 4. tabula Studijām izmantjam telpu platība LU Ķīmijas fakultātē Parametri Kpā Uz vienu studentu Kpējais kvadrātmetru skaits ĶF 2833 8,5 Prgrammai izmantjam telpu* platība (m 2 ) 480 9,6** * 21., 52 un 53 auditrija, 24. labratrija. ** Ņemts vērā vidējais studējš skaits (50) Prgrammā mācību gadā. Aparatūru un iekārtu atbilstība Prgrammas mērķiem un uzdevumiem. Studentu pētnieciskā darba ndršināšanai fakultātei pamatā ir visa nepieciešamā aparatūra un iekārtas (sk. tabulu). Tabula. Iekārtas un mēraparatūra studentu pētnieciskā darba ndršināšanai Iekārta trkšņa, apgaismjuma, relatīvā mitruma un 1. temperatūras mērīšanai (Envirnment Test Meter 4 in 1 ) 2. Vibrācijas mērītājs (PCE-VT 1000) 3. Aerslu daļiņu mērītājs (PM1.0; PM2.5; PM 10) 4. Gāzu analizātrs (Dräger 4500200) 5. Mitnmetrs (MYOTON-3) 6. Sirdsdarbības ritma mnitrs (Plar 10 m ) 7. Gaisa plūsmas mērītājs (EA-3000) 8. Rentgenstaru difraktmetrs (Bruker D8) 9. Gāzu hrmatgrāfs-masspektrmetrs (Shimadzu) 10. Termgravimetrs (SII Exstar6000 TG/DTA6000) 11. Induktīvais plazmas massspektrmetrs (ICP-MS Elan DRC) 12. Atma absrbcijas spektrmetrs (Analyst 600) 13. Augstas izšķirtspējas gāzu hrmatgrāfs (LC20AD) 14. Elementu analizātrs (Perkin Elmer) 15. Refraktmetrs (Abbes) 16. Ptencistati (Autlab Instruments) 17. Šķidruma hrmatgrāfs (Shimadzu) 18. Flurescences spektrmetrs (Bruker S8 Tiger) 19. IS staru spektrmetrs Avatar 330 20. Liesmas atmu absrbcijas spektrmetrs (Analyst 200) 17

21. Termstats (Memmert UNB 500>10) 22. Jnu hrmatgrāfs (Metrhm) 23. Titratrs (Karl Fisher) 24. ph-metri (AD 1405 un AD 1402) 25. Titartri (TATRANDO 836, TitraLab 880) 26. Flurences spektrmetri (Aminc Bwman AB-2) 27. UV-VIS Spektrmetrs (Lambda 25) 28. Hrmatgrāfs (ACME 6100) Kaut arī fakultāte arvien lielākus līdzekļus iegulda infrastruktūras attīstībā, jāatzīmē, ka līdzekļi zinātniskajiem pētījumiem darba vides aizsardzības un ekspertīzes jmā jprjām ir nepietiekši. Šeit jāmin līdzekļi, kuri būtu vēlami mdernu mēraparātu iegādei. Nepietiekšā daudzumā, piemēram, ir maza izmēra prtatīvi (pārvietjami) mēraparāti apgaismjuma, trkšņa, vibrācijas, vides radiaktīvā un ķīmiskā piesārņjuma mērīšanai, kas nepieciešami gan labratrijas darbs, gan studentu prakses laikā, nvērtējt riskus darba vietās. Atbildt uz iepriekšējā gada eksperta slēdzienu, Ķīmijas fakultātē jaunajā Trņakalna prjektā tiek iekārtts darba aizsardzības kabinets un aprīkts ar nepieciešamām darba aizsardzības ierīcēm, infrmatīviem un uzskatāmiem materiāliem. Tādējādi studentiem būs iespēja praktiski veikt darba vides labratrisks mērījumus un analizēt iegūts rezultātus, veikt ergnmisk risku radīt ietekmi uz rganismu, pielietjt iekārtu Mytn-3 un sirdsdarbības ritma mērītāju Plar, nteikt fizisk sldzi ar pedmetru un statisk sldzi ar dinammetru, un analizēt iegūts rezultātus. Studentiem būs arī iespēja iepazīties ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, strādājt trkšņainā vidē, ar vibrāciju radšiem instrumentiem, ķīmiskām vielām un putekļiem u.tml. Studiju atbalsta sistēma. Studentiem ir laba tiešā saskare ar fakultātes administrāciju un pasniedzējiem ne tikai semināru, praktisk ndarbību, bet arī maģistra darba izstrādes laikā. Studiju prgrammas ietvars knsultācijas sniedz prgrammas direktrs, dekāns, pasniedzēji, fakultātes katedru vadītāji un tehniskais persnāls. Studentiem pastāv iespēja knsultēties ar jebkuru pasniedzēju nteikts knsultāciju laiks vismaz 2 stundas nedēļā, vai arī cits laiks, kas ir pieņemams abām pusēm, īpaši nslēguma jeb maģistra darba izstrādes laikā. Kā vāj pusi studiju atbalsta sistēmā jāmin studiju metdiķa trūkums, kas uzliek papildus pienākumus akadēmiskajam persnālam, piem., izdales materiālu sagatavšana, prakses līgumu rganizēšana, saziņa un kmunikācija ar studējšajiem u.tml. Papildus tiešajiem kntaktiem katra jauna semestra sākumā tiek rganizētas kpīgās studentu sanāksmes, kurās studenti saņem infrmāciju par detalizētu studiju plānu (lekcijām, semināriem, praktiskām ndarbībām, vieslektriem, praktiskam ndarbībām uzņēmums u.tml.), biblitēkas jaunumiem, iespējām studēt apmaiņas prgrammās (piemēram, ERASMUS), kā arī piedalīties ar referātiem dažādās 18

knferencēs. Prgrammas direktrs studējšs atbalsta, veict regulāras pārrunas ar studentu grupām vai individuāli par prblēmām, kas radušās mācību prcesā. Tiem studentiem, kuri nav nkārtjuši eksāmenu, ir iespēja vēlreiz kārtt eksāmenu. Sesijas laikā eksāmenu katrs var kārtt trīs reizes (treš reizi eksāmenu kārt pie kmisijas, kas sastāv n trim akadēmiskā persnāla lcekļiem un kuru apstiprina dekāns). Kmisiju nedrīkst vadīt pasniedzējs, pie kura students kārtjis eksāmenu iepriekšējās reizēs. Ja studentiem ir iebildumi pret pasniedzēju attieksmi, vai ir iebildumi par eksāmenu atzīmi, viņi var iesniegt mtivētu pieteikumu Prgrammas direktram vai fakultātes dekānam. Ja studentus neapmierina gala pārbaudījuma (maģistra darba) vērtējums, viņiem ir tiesības iesniegt apelācijas prasību LU mācību prrektram. Līdz šīm šādi iesniegumi (sūdzības par eksāmenu atzīmēm un maģistra darba vērtējumu) Prgrammas realizācijas laikā nav saņemti. Studenti pamatā ir ndršināti ar nepieciešam izdales materiālu, j akadēmiskais persnāls infrmāciju sniedz dažāds veids, piemēram, tieši kpējt un izdalt infrmatīv materiālu (t.sk. dažādus testus un uzdevumus) ndarbību laikā, vai arī rganizē materiālu izdali elektrniskā (pdf -failu) veidā (studentu izveidtā e-pastā vai LU e-studiju Mdle sistēmā). Studentiem ir iespējas saņemt infrmāciju, knsultēties un saņemt atbalstu arī LU Studentu Servisā (http://www.lu.lv/ss/). Šī servisa mērķis ir ndršināt centralizētus pakalpjumus studentiem, sniedzt infrmāciju un knsultācijas par studiju iespējām un kārtību LU, infrmējt par stipendiju fndiem un kredītu iespējām, izsniedzt izziņas par studenta statusu, sekmēm un citiem studiju datiem, palīdzt risināt sciāls jautājumus. 1.6 Zinātniskās pētniecības un radšās darbības īstenšana studiju virziena ietvars Studiju virziena īstenšanā iesaistītā LU Ķīmijas fakultātes akadēmiskā persnāla pētnieciskā darbība dd iespēju aktualizēt un sekmīgi dcēt atbilstšs Prgrammas kursus. Šī darbība pamatjas uz akadēmiskā persnāla darbību nteiktā zinātnes jmā, kas tiek realizēta, piedalties Latvijas Zinātnes padmes (LZP) finansēt prjektu, Valsts pētījumu prgrammu (VPP), LU pētniecisk prjektu, ES struktūrfndu (ESF), starptautiskās sadarbības prjektu (SDP) un pētniecisk līgumu ar dažādām rganizācijām izstrādē (sk. 4.2.2. pielikumu). Jāatzīmē, ka vairāki akadēmiskā persnāla dcētāji (as.prf. Ž. Rja, dc. H. Kaļķis, prf. A. Vīksna, prf. A. Actiņš) 2014./2015. mācību gadā bija vairāku pētniecisk prjektu vadītāji un izpildītāji (sk. CV pielikumā). Akadēmiskā persnāla pētnieciskās darbības jmas ir parādītas 6. tabulā. Prgrammā iesaistītā akadēmiskā persnāla pētnieciskās darbības 6. tabula jmas 19

Vārds Uzvārds Grāds Amats Pētniecības jmas Ardveselība, Ergnmika, Ženija Rja Dr.med. As. prfesre Nankmpzītu materiāli Henrijs Kaļķis Dr.admin.sc. Dcents Kvalitātes vadība, Kmercdarbības vadība, Ergnmika Artūrs Vīksna Dr.chem. Prfesrs Analītiskā ķīmijas, Vides riski Andris Spricis Dr.chem. As. prfesrs Fizikālā ķīmija, Tehnlģiskie riski Organiskā ķīmijas, Anda Prikšāne Dr.chem. As. prfesre Ardtksiklģija Andris Actiņš Dr.chem. Prfesrs Fizikālā ķīmija, Elektrķīmija Jāzeps Lgins Dr.chem. Dcents Organiskā ķīmija, Infrmācijas tehnlģijas 1.6.1 Studiju virziena īstenšanā iesaistītā akadēmiskā persnāla nzīmīgākās zinātniskās publikācijas, pētniecības sasniegumi un sagatavtā mācību literatūra pārskata peridā Studiju virziena īstenšanā iesaistītā akadēmiskā persnāla pētnieciskās darbības (sk. 1.11. sadaļu) rezultātus kpumā rakstur dalība vairāk nekā 25 LZP pētnieciskajs prjekts, 5 Valsts pētniecības prgrammās, 24 ES struktūrfndu prjekts, 19 starptautiskās sadarbības prjektus un 6 līgumus ar kpēj finansējuma apjmu, kas pārsniedz 470 000 EUR. Prgrammā iesaistītais akadēmiskais persnāls publicējis 250 zinātnisks rakstus, 220 knferenču tēzes. Pētnieciskā darba līmeni rakstur arī Prgrammā iesaistītā akadēmiskā persnāla LZP eksperta tiesības (prf. A. Vīksna, prf. A. Actiņš, as.prf. Ž. Rja, dc. H. Kaļķis), piedalties prmcijas darbu, dažādu LZP, VPP un ESF prjektu recenzēšanā (sk. CV). Asc. prfesre Ž. Rja, dc. H. Kaļķis, prf. A. Vīksna iekļauti starptautisku žurnālu un rakstu krājumu ar augstu citēšanas indeksu redakcijas klēģijā (sk. CV). LU Ķīmijas fakultātes akadēmiskais persnāls veic darbību arī Prgrammas kursiem atbilstšu mācību metdisk līdzekļu un mācību grāmatu sagatavšanā. Šeit var minēt grāmatas: Darba vides risku nvērtēšanas metdes (V. Kaļķis, līdzautri: Ž. Rja, H. Kaļķis. Latvijas izglītības fnds, 2008, 242 lpp.); Ergnmikas pamati (Ž. Rja, SIA Drukātava, 2008, 195 lpp.); Darba vides riska faktri un strādājš veselības aizsardzība (V. Kaļķa un Ž. Rjas red., Rīga, Elpa-2, 2001, 500 lpp.); Darba vides riski (V. Kaļķis, Ž. Rja, Rīga, LU, 2007, 76 lpp.); Darba vides risku nvērtēšana (V. Kaļķis, I. Kristiņš, Ž. Rja, Rīga, LU, 2003, 101 lpp.); Stress un vardarbība darbā (I. Rja, Ž. Rja, H. Kaļķis, Rīga, 2006, 50 lpp.); Biznesa Ergnmikas vadība (H. Kaļķis, Rīga, 2014, 155. lpp). 1.7 Sadarbība ar darba devējiem, prfesinālajām rganizācijām Latvijā un ārvalstīs Sadarbība ar darba devējiem. Studiju virzienā ntiek sadarbība ar darba devējiem un prfesinālajām rganizācijām. Šīs sadarbības mērķis ir apzināt darba tirgus pieprasījumu pēc kmpetentiem speciālistiem darba aizsardzības jmā, apzināt esšās darba vietas un iegūt infrmāciju par abslventu darba kvalitāti un efektivitāti. 20

Sadarbības rezultātā tiek rganizētas mācību prakses vietas un mācību ekskursijas, t.sk. praktiskās ndarbības, kurās studenti iepazīstas ar darba aizsardzības sistēmas rganizāciju uzņēmumā. Studiju virziens tiek krdinēts ar vairākām prfesinālām rganizācijās Latvijā (Latvijas Darba devēju knfederāciju, LR Labklājības ministrijas Darba departamentu, LR Izglītības un zinātnes ministriju, LR Vides ministriju, Valsts Darba inspekciju un Latvijas Ergnmikas biedrību, Biznesa Efektivitātes asciāciju). Sadarbības ietvars iegūtas atsauksmes par Prgrammu un vairāki priekšlikumi n ārzemju prfesinālajām rganizācijām. Papildus infrmācija par minētām sadarbībām dta 1.4. un 1.8. sadaļā. Sadarbība ar LU fakultātēm un institūcijām. Prfesinālā darba aizsardzības maģistra Prgrammas ietvars ntiek sadarbība ar maģistra prgrammām fizikā un vides zinātnē. Prgrammas dcētāji un studenti piedalās pētniecības prjekts, kurs tiek pētīti nanmateriāli, sadarbībā ar pētniekiem n Cietvielu fizikas institūta (Dr.phys. G. Vaivars) un Fizikālās ķīmijas institūta (Dr.chem. D. Erts). Plimērmateriālu jmā sadarbība ntiek ar Plimēru mehānikas institūtu (Dr.habil.ing.sc. R. D. Maksimvs). Ilgtermiņa sadarbība tiek realizēta vides zinātņu jmā ar Ģegrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti (Dr.habil.chem. M. Kļaviņš) šāds virziens: pētījumi par dabas resursu (kūdras u.c.) izmantšanu, gruntsūdens analīzi Ādažu plignā, ieskaitt tksiklģiskās pārbaudes. Pētījumus šajā virzienā veic Prgrammā iesaistītais akadēmiskais persnāls (as.prf. A. Actiņš, prf. A. Vīksna, as.prf. A. Prikšāne). Sadarbība ar Rīgas Tehnisk universitāti (RTU). Sadarbība starp LU un RTU tiek realizēta vairāku gadu laikā, j RTU Inženiereknmikas un vadības fakultātē 2004. gadā izveidta līdzīga prfesinālā maģistru prgramma Darba aizsardzība (atšķiras n LU prgrammas ar t, ka abslventiem netiek piešķirta prfesinālā kvalifikācija Darba aizsardzības vecākais speciālists, atšķiras arī disciplīnu nsaukumi un kursu saturs. Sadarbība pamatā ntiek savstarpējās knsultācijās pasniedzēju līmeni, vai arī dažādu diskusiju veidā starp abu augstsklu studentiem un abslventiem LU un RTU rīktajās ikgadējās studentu knferencēs. Sadarbība tiek realizēta arī tādējādi, ka vairāki pasniedzēji n LU Ķīmijas fakultātes (piem., as.prf. Ž. Rja un as.prf. A. Spricis) regulāri uzaicināti piedalīties vairāku lekciju ciklu lasīšanā RTU Darba aizsardzības prgrammas ietvars. Cieša sadarbība pastāv ar RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti un tās institūciju Plimērmateriālu institūtu (Dr.habil.ing.sc. M. Kalniņš un Dr.ing.sc. J. Zicāns). Sadarbības ietvars abas fakultātes veid kpīgas ndarbības un lekcijas, kurās piedalās vieslektri (ASV Mičiganas Universitātes prfesrs, E. Vedējs, ASV Pensilvānijas pavalsts universitātes prfesrs A. Freivalds). Sadarbība ntiek kpīgs pētījums saistībā ar plimēru, silikātu un keramikas kmpzītu izpēti (LU pētījumus vada Prgrammā iesaistītie prfesri A. Actiņš un A. Vīksna). Sadarbībā ar RTU tiek rganizētas arī kpējas knferences (P. Valdena simpzijs un starptautiskā knferences EcBalt). Sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU). Sadarbība pastāv ar RSU aģentūru Darba dršības un vides veselības institūtu (direktrs, Dr.med. I. Vanadziņš). 21

Sadarbības jma ardveselība un darba medicīna. Šīs sadarbības ietvars Prgrammas studenti izvēlas vairākas veselības aprūpes iestādes kā prakses vietas, kā arī piedalās ar referātiem RSU ikgadējās zinātniskajās knferencēs. Vairāki Prgrammas abslventi izvēlas maģistra darbus, kurs risina prblēmas saistībā ar darba vides riska faktru ietekmi uz strādājš veselību. RSU aģentūras darbinieki sniedz padmus, kā arī veic nepieciešams labratrisks mērījumus darba fizilģijā, fizikāl un ķīmisk risku nteikšanā, ja tas ir nepieciešams maģistra darba izstrādē. Sadarbība ar citām institūcijām Latvijā. Prgramma tiek krdināta sadarbībā ar Latvijas Darba devēju knfederāciju (LDDK), Latvijas Brīv Ardbiedrību savienību (LBAS), Latvijas Ergnmikas biedrību (LEB), Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asciāciju (LDASA), Labklājības ministrijas Darba departamentu (LMDD) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), sk. 4.5. pielikumu. Saiknes un sadarbība ir izveidta ar Prgrammas abslventu darba vietām. Diskusijas ar darba devēju ir neatņemama Prgrammas nvērtējuma daļa. Sadarbības/diskusiju rezultātā tiek iegūta infrmācija par abslventu darba apstākļiem, mtivāciju darbam un izaugsmes iespējām. Tāpat sadarbība tiek uzturēta ar Valsts darba inspekciju, kas ir darba vieta salīdzinši daudziem Prgrammas abslventiem. Sadarbības ar LDDK, LABS un LMDD rezultātā Prgrammas studentiem bieži tiek rganizētas vieslekcijas. Piemēram, regulāras vieslekcijas ntiek katra mācību gada rudens semestrī (nvembrī), kad LBAS pārstāvji (juristi un darba dršības speciālisti) studentiem skaidr jaunākās izmaiņas likums, MK nteikums un cits tiesību akts darba aizsardzības jmā. Prgrammā iesaistītais akadēmiskais persnāls (as.prf. Ž. Rja, Prf. A. Vīksna, as.prf. A. Spricis) 2014./2015. mācību gadā sadarbjās ar valsts institūcijām, piedalties dažādās knsultatīvajās padmēs vai kmisijās (vides aizsardzībā, arda veselībā, zinātnē un izglītībā), sk. akadēmiskā persnāla CV. Sadarbība ārzemēs studiju virziena ietvars. Sadarbība (pamatā akadēmiskā persnāla ietvars) pastāv ar Igaunijas Tartu universitāti, Smijas Nacināl Vides veselības institūtu, Starptautisk Baltijas universitāti (krdinē Upsalas Universitāte Zviedrijā), kā arī ar Ziemeļvalstu ardveselības institūtu (NIVA), kad abu pušu persnāls piedalās kpīgs seminārs, kurus pārmaiņus rīk viena n katras valsts institūcijām. Ārzemju augstsklās atsevišķas lekcijas lasījuši as.prf. A. Spricis (Zviedrijas Upsalas universitātē, Jensu universitātē Smijā), dc. H. Kaļķis (University f Life sciences, Tartu, Igaunija; 2014./2015. akadēmiskajā gadā lekcijas un stažēšanās University f Valencia, Spānija; Jagiellnian University, Krakva, Plija n 19.07.2014.-23.07.2014. lekcijas un stažēšanās par tēmu Cilvēka faktrs un ergnmika ), asc. prfesre Ž. Rja (Jagiellnian University, Krakva, Plija n 19.07.2014.-23.07.2014. lekcijas un stažēšanās par tēmu Cilvēka faktrs un ergnmika ). Vēlmi sadarbties šīs Prgrammas ietvars, izteikušas Spānijas universitātes (Cmplutence University f Madrid, Autnma University f Barcelna, Carls University f Madrid), kuru pārstāvji vairākas reizes tikušies ar LU vadību un Ķīmijas fakultātes mācību spēkiem. Šī sadarbība varētu sākties tad, ja tiks saņemts 22

finansējums n Eirpas Savienības atbalsta fndiem. Vienšanās paredz vieslektru ierašans n Spānijas universitātēm, kā arī atsevišķu pasniedzēju un arī studentu savstarpēja apmaiņu (ilgums sākt n 2 nedēļām līdz 1 mēnesim). Sadarbība ar ārvalstīm darba aizsardzības jmā ir uzsākta jau 2005./2006. akad. gadā, kad tika uzaicināti vieslektri n Igaunijas (Tartu universitāte) un divām Spānijas universitātēm (Cmplutence University f Madrid, Autnma University f Barcelna, Carls University f Madrid). Jauna sadarbība iesākta 2008/2009 akad. gadā ar ASV Pensilvānijas pavalsts universitātes Bimehānikas un ergnmikas departamentu, kas tika realizēta, uzaicint 2008.g. 13. nvembrī un 2013.g. 20. aprīlī vieslektru n šīs universitātes - prfesru A. Freivaldu, kurš LU Ķīmijas fakultātē studentiem nlasīja lekciju ciklu par darba ergnmiku un bimehāniku. 2014./2015 mācību gadā studiju prgrammas Darba vides aizsardzība un ekspertīze ietvars tika pieaicināts lektrs Mārtiņš Brūveris n Lndnas Brunel Universitātes, kurš nvadīja vieslekciju Mūsdienu statistikas pielietšana zinātniskajs pētījums 2015.gada 22. maijā. 5. tabula Ārvalstu vieslektru vizīšu skaits studiju prgrammas Darba vides aizsardzība un ekspertīze ietvars pēdēj trīs akadēmisk gadu laikā Valsts Skaits akadēmiskā gadā Skaits kpā 2008/2009 2011/2012 2012/2013 2013/2014 2014/2015 Igaunija 1 1 Spānija 2 2 ASV 1 1 2 Grieķija 1 1 Lielbritānija 1 1 Pamatjties uz pētījumiem darba ergnmikas jmā, kas tiek veikti Prgrammas maģistra darba ietvars, kntakti un sadarbība radīta ar vairāku valstu pētniekiem: prfesriem E. Merisalu un A. Vainu (Igaunijas Tartu Universitātes Sabiedrības veselības departaments), Dānijas Ardveselības valsts aģentūras vadītāju J.U. Kristiansenu, prfesru K.J. Zinku (Vācijas Kaiserslauternas universitātes Darba un tehnlģiju pētnieciskais institūts), Eirpas Ergnmikas biedrību federācijas bijuš prezidentu P. Rukmeikeru (Nīderlande) un esš prezidentu Sylvain Leduc, Eirpas Ergnmistu reģistrācijas centra (Centre fr Registratin f Eurpean Ergnmists) prezidenti Maggie Graf, Ungārijas Ergnmikas biedrības prezidentu Gyula Szab. Pārskata peridā ārvalstīs studējušie studenti n Latvijas nebija, bet dc. Henrijs Kaļķis nlasīja lekciju ciklu Kvalitāte un Ergnmika University f Life Sciences, Tartu, Igaunijā n 24.03.2014.-28.03.2014. kā arī asc. prf. Ženija Rja un dc. Henrijs Kaļķis stažējās Jagiellnian University, Krakvā, Plijā n 19.07.2014.- 23.07.2014. par tēmu Cilvēka faktrs un ergnmika. Studiju prgrammas ietvars 2014. gada 25. martā nslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Universitāti un University f Life Sciences, Tartu, Igaunijā. Līgums paredz sadarbties studentu un pasniedzēju apmaiņas brauciens, kpīgu semināru, 23

knferenču, kngresu rīkšanu darba aizsardzības un ergnmikas jmās (līguma kpija pievienta 4.1.5. pielikumā). 1.8 Studējš un akadēmiskā persnāla starptautiskās apmaiņas kvantitatīvie rādītāji Studējšie, kas studējuši ārvalstīs studējš apmaiņas prgrammās, atskaites peridā nav. Ārzemju studentu piesaistes plāni nevar būt par saistšu kritēriju, j Prgramma attiecas uz prfesināl izglītību darba aizsardzības jmā un kursu saturs ir veidts, lai zināšanas atbilstu pamatā Latvijas prfesiju standartam Darba aizsardzības vecākais speciālists. Citās valstīs ir atšķirīgi likumdšanas akti, citi nteikumi un kārtība kādā darba aizsardzības speciālisti tiek apmācīti. Skatties uz tālāku attīstību un studiju pilnveidi, var tikt piedāvāti atsevišķi riģināli kursi angļu valdā darba aizsardzības jmā, kas varētu interesēt ārzemju studentus. Zems apmaiņas vizīšu skaits Erasmus prgrammā studējš vidū ir raksturjams ar t, ka paralēli mācībām studenti visi strādā un Eirpā ir grūti atrast līdzvērtīgas studiju prgrammas un atbilstšs studiju kursus, j dažādās Eirpas Savienības dalībvalstīs ir atšķirīgi likumi un nteikumi, kas regulē darba aizsardzības jmu. 1.8.1 Ārvalstīs studējš skaits studiju virzienā LRI kds Studiju prgrammas nsaukums 2013/2014 2014/2015 Kpā virzienā 0 0 47862 21218 Darba vides aizsardzība un ekspertīze (PMSP) Kpā 0 0 1.8.2 Ārvalstu studējš skaits studiju virzienā LRI kds Studiju prgrammas nsaukums 2013/2014 2014/2015 Kpā virzienā 0 0 47862 21218 Darba vides aizsardzība un ekspertīze (PMSP) Kpā 0 0 24

1.8.3 Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstsklām un kledžām, kuras īsten līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju prgrammas, nrādt, vai augstsklai vai kledžai ir sadarbība ar citām augstsklu vai kledžu biblitēkām Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstsklām, kuras īsten līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju prgrammas, tiek veikta pamatā ar Rīgas Tehnisk universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Igaunijas Tartu universitāti. Studiju saturā ir atsevišķi kursi, kas piedāvāti un var tikt izmantti studentu apmācībā citu Latvijas augstsklu vai kledžu studiju prgrammās. Prgrammas kursi tiek piedāvāti, un LU mājas lapā ir infrmācija (sk. sadaļu Viesi-Kursi klausītājiem ) par kārtību kādā citu augstsklu studenti var apgūt LU piedāvāts kursus vai knkrētas lekcijas, izvēlties n kursu reģistra, piesakties Studentu servisā un nslēdzt atbilstšu līgumu ar LU par studiju kursu apguvi. Saskaņā ar LU un RTU nslēgt savstarpējās sadarbības līgumu, atsevišķus kursus LU prgrammās var nklausīties arī par brīvu. LU piedāvātie kursi Rīgas Tehniskai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Daugavpils universitātei nav minēt augstsklu prgrammās, un tie ir šādi: Darba vides ekspertīze, Ķīmija un vides aizsardzība, Vides bjektu analīze, Tiesu ķīmiskā ekspertīze, Ardtksiklģija, Ergnmikas pamati, Veselības veicināšana darbā. Sadarbība ar citām augstsklām Latvijā izpaužas arī tādejādi, ka maģistra darbu aizstāvēšanas kmisijas sastāvā ir pasniedzēji n RTU (prf. J. Ieviņš), kuri vērtē ne tikai studējš zināšanas, bet veic arī Prgrammas satura iekšēj vērtēšanu par atsevišķu kursu lietderību, tālāku pilnveidšanu u.tml. Studiju rezultāti tiek apspriesti, analizēti un salīdzināti ar ārvalstu studiju prgrammām seminārs un starptautiskās knferencēs, kur piedalās ārzemju augstsklu pasniedzēji. Piemēram, Starptautiskās Ergnmikas asciācijas eksperti, kuri vienlaicīgi ir ārvalstu augstsklu pasniedzēji, LU Ķīmijas fakultātes Ergnmisk pētījuma centra un Latvijas Ergnmikas biedrības kpīgi rganizētajā starptautiskajā knferencē 2011. gada 7. ktbrī (Rīgā) apsprieda ne tikai LU Prgrammas aktualitātes, bet arī kursu saturu un t pilnveides iespējas, īpaši ergnmikas un darba aizsardzības jmā. Nākamā starptautiskā studiju prgrammas apspriede ar Eirpas sertificētajiem ergnmistiem paredzēta 2015. gada 26. nvembrī. Arī 2015./2016. mācību gadā plānjas 2 studentu mbilitāte uz Igauniju, Tartu, Dzīvības zinātņu universitāti piedalīties maģistra līmeņa knferencē. Prgrammas pārklāšanās ar citām līdzīgām studiju prgrammām Latvijā ir tikai daļēja. Piemēram, pārklāšanās ar Rīgas Tehniskās universitātes maģistra prgrammu Darba aizsardzība un Daugavpils universitātes maģistra prgrammu Darba aizsardzība ir attiecināma tikai uz tiem kursiem, kuriem ir vienādi nsaukumi atbilstši prfesiju standarta prasībām (piemēram, Ražšanas tehnlģiju dršība, Infrmācijas tehnlģijas, Ardveselība un darba medicīnas pamati, Vides aizsardzība, Kmercdarbības vadīšana ). Pārējie kursi LU Prgrammā atšķiras ne tikai metdlģiski, bet arī satura ziņā, kas pamatjas uz ilggadīgu pieredzi, j LU Prgramma darba aizsardzības jmā bija pirmā Latvijā, kas tika aktualizēta 2000. gadā. Jāatzīmē, ka vairāku galven mācību priekšmetu (darba vides riska faktri, t nvērtēšanas metdes, ardveselība un darba ergnmika) saturs citu universitāšu prgrammās tiek izklāstīts, vadties pēc LU pasniedzēju prf. V. Kaļķa un as.prf. Ž. 25

Rjas sarakstītām mngrāfijām, grāmatām un bršūrām (sk. citu augstsklu atbilstš kursu pamata literatūru). Studiju Prgrammas studenti, izmantjt savu LU identifikācijas karti, var apmeklēt arī citas Latvijas augstsklu biblitēkas un iegūt plašu literatūras avtu pieeju. Tāpat LU biblitēkā studentiem pieejamas elektrniskās starptautiskās datubāzes, piem., LURSOFT, EBSCO, ERIC, SAGE Publicatins, Cambridge Jurnals Online, Science Direct, kur atrdamas pasaulē aktuālākās publikācijas par darba aizsardzību, ergnmiku. 1.9 Kvalitātes ndršinājums un garantijas 1.9.1 Ikgadēja studiju virziena un tam atbilstš studiju prgrammu pzitīv un negatīv iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnvērtēšanas un kvalitātes pilnveidšanas sistēmas nepārtraukta darbība Kvalitātes ndršināšana studiju virzienā Prgrammas ietvars ir nteikta par vienu n galvenajiem Ķīmijas fakultātes akadēmiskā persnāla darba uzdevumiem, un ir administrācijas un Prgrammā iesaistīt mācībspēku stratēģijas un taktikas pamatelements. Studiju prcesa kvalitātes ndršinājums ietver darbības, kas attiecas ne tikai uz akadēmiskā persnāla atjaunšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu un iesaistīšans pētniecībā, vieslektru pieaicināšanu, bet arī uz citām darbībām, t.sk. kntaktiem ar studentiem un atgriezeniskās saites ar darba devējiem īstenšana. Studiju virziena iekšējās kvalitātes ndršināšanas sistēmas izveidē (sk. 1. attēlu) ņemta vērā arī LU Kvalitātes ndršinājuma sistēma. 1.9.2 Studiju virziena iekšējās kvalitātes ndršināšanas shēma Studiju virziena iekšējās kvalitātes ndršināšanas shēma Lēmumu pieņemšana Kmunikācija un līdzdalība STUDENTI Akadēmiskais persnāls Prgrammas direktrs Katedras vadītājs un katedras sēdes Fakultātes dekāns un Dmes sēdes Augstākā līmeņa LU vadība un Senāta sēdes Atgriezeniskā saikne STUDIJU PROCESS: Lekcijas, semināri, grupu darbs u.c. Studiju izdales materiāli, e-studijas materiāli Knsultācijas (individuālās un grupu ndarbībās, diskusiju frums u.c.) Studentu darbu vērtējums (kntrldarbi, semināri, maģistra darbs) Vieslekcijas un semināri, praktiskās ndarbības DARBA DEVĒJU IESAISTE: Aptaujas un prakses vadītāju vērtējumi par studējš prasmēm un iemaņām Atgriezeniskā saikne APTAUJAS TO REZULTĀTU ANALĪZE: Katra studiju mduļa beigās Katra mācību gada beigās Abslventu aptaujas Studentu vērtējums par studiju realizācijas nrisi un uzlabjumiem DAŽĀDA LĪMEŅA ATTĪSTĪBAS PLĀNU IZSTRĀDE UN PILNVEIDE: Prgrammas attīstības plāns Katedras attīstības plāns Fakultātes attīstības plāns 26 Studējš pašpārvalde LU kvalitātes vadības sistēma