APSTIPRINU Dagdas novada domes priekšsēdētājs V. Stikuts 2009.gada. DAGDAS NOVADA CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS PRECIZĒTS 2010. PRECIZĒTS 2010. PRECIZĒTS 2010. PRECIZĒTS 2010.
Plāna saturs Nr. p.k. Nosaukums Lpp. 1. Dagdas novada plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti 4 2. Dagdas novada administratīvi teritoriālais un ekonomiskais raksturojums 5 2.1. Dagdas novada administratīvi teritoriālais sadalījums 5 2.2. Teritorijas ģeogrāfiskais, hidroģeoloģiskais, meteoroloģiskais un 5 klimatiskais raksturojums 2.3. Iedzīvotāju skaits un blīvums. 7 2.4. Rūpniecības un lauksaimniecības objekti, dzelzceļa līnijas, galvenie autoceļi, 7 naftas un naftas produktu vadi, maģistrālie gāzes vadi, ostas, lidostas, hidroelektrostacijas un citi civilās aizsardzības sistēmai nozīmīgi objekti 3. Dagdas novada teritorijā iespējamie apdraudējumi(tai skaitā ar pārrobežu iedarbību) 3.1. Dabas katastrofas 9 3.2. Tehnogēnās katastrofas 10 3.3. Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti 12 3.4. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas 12 4. Minēto katastrofu iespējamās sekas 15 5. Civilās aizsardzības organizācija pašvaldībā 21 5.1. Persona, kas pašvaldībā atbildīga par civilo aizsardzību, tās pienākumi. 21 5.2. s civilās aizsardzības komisijas sastāvs un komisijas locekļu 21 pienākumi. 6. Katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmie resursi 25 6.1. Iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas, resursi 25 6.2. Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi Dagdas novadā un to materiāli 32 tehniskais nodrošinājums 6.3. Valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji attiecīgajā administratīvajā teritorijā, noliktavu adreses, atbildīgās amatpersonas, tālruņu numuri, resursu nomenklatūra un daudzums 7. Katastrofu pārvaldīšanas organizēšana. 33 7.1. Sakaru nodrošinājums, apziņošana, sabiedrības informēšana 33 7.2. Iedzīvotāju evakuācija 33 7.2.1. Pulcēšanās vietas 34 7.2.2. Evakuācijas maršruti 34 7.2.3. Transporta nodrošinājums 34 7.2.4. Evakuēto uzskaites nodrošināšana 35 7.2.5. Pagaidu izmitināšana 35 7.2.6. Ēdināšana 35 7.2.7. Evakuēto iedzīvotāju sociālā aprūpe, psiholoģiskā un medicīniskā palīdzība 35 9 32
7.2.8. Evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardze 36 7.2.9. Sadarbība ar citām pašvaldībām evakuēto iedzīvotāju uzņemšanai 36 7.3. Nodrošinājums ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to izsniegšana 36 7.4. Aizsargbūves attiecīgajā administratīvajā teritorijā, to izmantošana 36 7.5. Joda profilakses nodrošinājums 38 7.6. Kultūras vērtību aizsardzība vai evakuācija 38 7.7. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana, objektu apsardzība un aizsardzība 38 7.8. Iedzīvotāju izglītošana civilajā aizsardzībā 38 7.9. Mājdzīvnieku aizsardzība 38 7.10. Avārijas izraisītā vides piesārņojuma ierobežošana un sanācijas pasākumi 38 7.11. Pārtikas un dzeramā ūdens (tai skaitā no artēziskajiem dziļurbumiem) apgāde 38 katastrofas gadījumā 7.12. Nodrošinājums ar energoresursiem (tai skaitā elektroģeneratoriem) energoapgādes traucējumu gadījumā 7.13. Avāriju rezultātā radušos bīstamo atkritumu un bezsaimnieka bīstamo atkritumu savākšana, nodošana uzglabāšanai vai pārstrādei 7.14. Pasākumi cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma attīrīšanai no piesārņojuma (dekontaminācija); 7.15. Sadarbība ar citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestiem un blakus esošajām pašvaldībām; 8. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi. 9. Civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu pārbaude mācībās 55 Pielikumi 39 39 40 40 41 1.PLĀNA MĒRĶIS, UZEVUMI UN PROGNOZĒJAMIE REZULTĀTI Dagdas novada civilās aizsardzības plāna (turpmāk plāns) mērķis ir novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam un videi. Plāna uzdevumi, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, ir: 1. Apzināt pašvaldības administratīvajā teritorijā iespējamos apdraudējumus un to sekas. 2. Sniegt palīdzību iedzīvotājiem un, ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošinot iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu. 3. Noteikt iesaistāmo institūciju rīcību preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanas laikā.
4. Izveidot un uzturēt datubāzi par katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmiem resursiem un paaugstinātas bīstamības objektiem, kā arī gatavot sadarbības dokumentus resursu iesaistīšanai katastrofu gadījumos. Organizēt pašvaldības civilās aizsardzības plāna pārbaudi civilās aizsardzības mācībās Prognozējamie rezultāti: civilās aizsardzības pasākumos iesaistīto institūciju saskaņota rīcība palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā. Civilās aizsardzības plāna izstrādes tiesiskais pamatojums ir 05.10.2006. LR Civilās aizsardzības likums un Ministru kabineta 26.06.2007. noteikumi Nr.423 s, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība. s civilās aizsardzības plānu izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, un to apstiprina pašvaldības priekšsēdētājs. Civilās aizsardzības plānu precizē katru gadu, ņemot vērā pašvaldībā notikušās pārmaiņas, grozījumus normatīvajos aktos un citus faktorus, kas var ietekmēt plānā iekļauto pasākumu izpildi. 2. DAGDAS NOVADA ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS UN EKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS 2.1.Administratīvi teritoriālais sadalījums Dagdas novada teritorijā ietilpst Dagdas pilsēta, un 10 pagasti: Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes. 2.2.Teritorijas ģeogrāfiskais, hidroloģiskais, meteoroloģiskais un klimatiskais raksturojums
Dagdas novads atrodas Latvijas Dienvidaustrumu daļā, Latgalē, 267 km attālumā no Rīgas. Tas robežojas ar Krāslavas novadu, Aglonas novadu, Rēzeknes novadu, Ludzas novadu, Zilupes novadu un Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabalu. Novads dibināts 2009.gadā.Dagdas novada kopējā platība ir 949 km 2 Dagdas novadā ir biezs upju un ezeru tīkls. Daugavas baseinā Krāslavas novada teritorijā, no Dagdas novada ietek 16 upes un garākās no tām ir Asūnica 35 km, Sarjanka 30 km. Novadā uzskaitīts 130 ezers ar kopējo platību 6 890,8 ha. No tiem: 10 ezeri ar platību vairāk par 100 ha; 20 ezeri ar platību no 10 līdz 100 ha; 100 ezeri ar platību no 1 līdz 10 ha. Ezeru platība 4760 ha jeb 3,1% teritorijas. Kopējā mežu platība Dagdas novadā satāda 42061,8 ha jeb 23% teritorijas. Dagdas novads atrodas galvenokārt Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas Polockas zemiene. Reljefs galvenokārt paugurains. Lielākie kalni: Asaru kalns (229 m), Šķaunes valnis (194 m). Klimatiskajā ziņā Dagdas novads ir viskontinentālākais Latvijā. Klimats mēreni-kontinentāls. Vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +16 C, ziemā -7 C. Ir iespējamas krasas gaisa temperatūras svārstības. Vasara maksimālā temperatūra atzīmēta +35 C, ziemā 43 C. Sniega segas vidējais biezums 20cm. Pastāvīgā sniega kārta izveidojas decembra pirmajā pusē, nokūst marta pirmajā pusē. Augsnes sasalums vidēji ir 60-70 cm, atsevišķos gadījumos līdz 1,35 m. Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu virzienu vēji. Vēja vidējais ātrums 3-7m/h. Ciklonu iedarbības rezultātā dažreiz vēja ātrums sasniedz līdz 35 m/s. Pastāvīgā ledus kārta novada upēs un ezeros izveidojas decembra mēneša beigās. Ledus iešana parasti sākas marta mēneša pēdējā dekādē. 2.3.Iezīvotāju skaits un blīvums Iedzīvotāju skaits Dagdas novadā 10 153 (7 546 pagastos, 2 607 pilsētā) ar tendenci samazināties. Mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Migrācijas rezultātā liela gados jaunu cilvēku izbrauc no novada un apmetas uz dzīvi pilsētās vai ārpus Latvijas Republikas robežai. Iedzīvotāju skaits Dagdas novadā (2007.g.dati). tajā skaitā īpatsvars %
Administratīvā Iedzīvotāju vīrieši sievietes vīrieši sievietes teritorija kopskaits Dagda 2607 1362 1245 53 47 Andrupene 1580 758 822 48 52 Andzeļi 750 361 389 48 52 Asūne 622 301 321 48 52 Bērziņi 515 253 262 49 51 Dagdas pag. 912 441 471 48 52 Ezernieki 1013 489 524 48 52 Konstantinova 666 329 337 49 51 Ķepova 304 161 143 53 47 Svariņi 513 305 208 59 41 Šķaune 671 333 338 49 51 Vidējais iedzīvotāju blīvums Dagdas novadā ir 10,6 iedz./ km2, kas ir ievērojami mazāks nekā Latvijā vidēji. Visblīvāk apdzīvoti pagasti Dagdas novadā ir: Dagdas pagasts (16,2 cilvēki/ km2), Ezernieku pagasts (14,1 cilvēki/ km2). Vismazākais iedzīvotāju blīvums ir: Svariņu pagastā (6,0), Šķaunes pagastā (6,3), Bērziņu pagastā (7,1). 2.4.Rūpniecības un lauksaimniecības objekti, dzelzceļa līnijas, galvenie autoceļi, naftas un naftas produktu vadi, maģistrālie gāzes vadi, ostas, lidostas, hidroelektrostacijas un citi civilās aizsardzības sistēmai nozīmīgi objekti Dagdas novadā kombinētās lopbarības cehs ir izvietots Ezernieku pagastā. Dagdas novadā ir viena degvielas uzpildes stacija. Dagdas novadā kopumā ir 1155 zemnieku saimniecības ar kopplatību 24183,4 ha, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība un 5191 piemājas saimniecību ar koplatību 48237,4 ha, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība. Pēc Dienvidlatgales Reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta s sektora datiem vislielākais lauksaimnieciskās ražošanas īpatsvars ir graudkopībai, kas raksturojas ar 2052,26 ha lielām sējplatībām un otra lielākā nozare ir piensaimniecības nozare. Lielākās lopu novietnes un lopu skaits. Novietņu tips Novietnes ar dzīvnieku skaitu virs 50 /cūku virs 100 Dagdas novadā Liellopu novietnes 10 7982 Aitu novietnes 17 3642 Kopējais dzīvnieku skaits
Cūku novietnes 4 5537 Dagdas novadā valsts autoceļu kopgarums ir 406,053 km. No tiem 135,643 km (29,23%) ir ar asfaltbetona segumu. Ar šķembu segumu ir 270,410 km (62,36%). Grants un uzlabotais grunts segums ir 27,790 km (8,41%). Dagdas novadā uz valsts autoceļiem ir 8 tilti ar kopgarumu 187,15 m. No tiem 6 dzelzsbetona tilti, viens metāla un viens koka tilts. Lielākā tiltu ir būvēti 60-70 gados. 3.DAGDAS NOVADA TERITORIJĀ IESPĒJAMIE APDRAUDĒJUMI 3.1.Dabas katastrofas Plūdi Plūdi rodas, kad lielas lietus masas nolīst īsā laika periodā vai pavasarī, kad upju gultnēs, strauji iestājoties siltam laikam, nonāk liels ūdens daudzums radot vižņu sastrēgumus. Ilgtermiņa novērojumi apliecina, ka lielākie plūdu draudi Dagdas novadā rodas pavasarī ledus iešanas laikā. Plūdu iespēja ir atkarīga no laika apstākļiem rudenī un ziemā, tas ir, ledus biezuma upēs, sniega
daudzuma upju baseinos, sniega kušanas intensitātes, zemes mitruma un sasalšanas dziļuma. Augstāko plūdu risku rada upes. Dagdas pilsētā Narūtas upe. Vētra, lietus gāze, snigšana, apledojums, putenis Nr. Dagdas novada teritorijā ir iespējami sekojoši hidrometeoroloģisku parādību veidi: Hidrometeoroloģisku parādību Kritēriji p.k. veidi 1. Vētra (stiprs vējš) Vēja ātrums >30m/s,brāzmas >35m/s 2. Virpuļvētras Vēja ātrums >25m/s, 10% un lielākā teritorijā Latvijā 3. Stiprs lietus Intensitāte 50 mm un vairāk 12 un mazāk stundas vai summāri 150 mm un vairāk 2 dienās 30 % un vairāk valsts teritorijā. 4. Rupja krusa Krusas graudi > 20 mm 10 % un lielāk valsts teritorijā. 5. Putenis Vējš > 15 m/s 24 st. un ilgāk ar sniegšanu 30% un lielākā valsts teritorijā. 6. Stipra sniegšana 20 mm un vairāk 12 vai mazāk stundas, 30% un lielākā valsts teritorija. 7. Stiprs apledojums 20 mm un lielāks nogulumu diametrs uz vadiem 30 % valsts teritorijas. 8. Stiprs sals - 35ºC un zemāk 30 % valsts teritorijas. 9. Stiprs karstums + 33ºC un vairāk 30 % valsts teritorijas. 10. Stipra migla Redzamība 50 m un mazāk 6 st. un ilgāk. Zemestrīce Dagdas novada teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, bet esošie statistikas un vēstures dati liecina, ka Dagdas novada teritorijā iespējamas arī samērā stipras zemestrīces. Zemestrīču magnitūda pēc Rihtera skalas iespējama līdz 5 un vairāk. Pamatojoties uz izstrādātās Latvijas vispārējās seismiskās rajonēšanas kartes datiem, var secināt, ka Dagdas novada teritorijā arī konstatēta seismogēnā zona.. Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki Dagdas novadā meži aizņem 42061,8 ha platības. Procentuāli mežu platības aizņem 23,00% Dagdas novada teritorijas. Purvi (kopskaitā ar dažādu augšņu tipiem) aizņem 6400,5ha
platību, jeb 10% no mežaudžu kopējā skaita. Pārsvarā Dagdas novadā ir lapu koku un jaukto koku meži. Meža ugunsnedrošo laika posmu nosaka valsts meža dienests. Novadā tas parasti tiek noteikts no aprīļa beigu datumiem līdz septembrim. Nosakot meža ugunsnedrošo laika posmu, tiek ņemti vērā meteoroloģiskie apstākļi. Meža ugunsnedrošajā laika posmā Valsts meža dienests organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu. (Meža ugunsgrēku ierobežošanas resursi norādīti sadaļā 6.1.). 3.2.Tehnogēnās katastrofas. Radiācijas avārijas Dagdas novada teritoriju potenciāli vislielāko apdraudējumu var radīt avārija Ignalīnas atomelektrostacijā. Praktiski viss Dagdas novads ietilpst 100km zonā, kas ir ilgtermiņa pasākumu plānošanas zona. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas daļā gamma starojuma dozas jaudas (turpmāk dozas jaudas) mērījumu veikšanai ir izveidotas, apmācītas un apgādātas ar dozimetriem RDS-110 3. mobilās izlūkošanas grupas. Mērījumi tiek veikti saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 30.07.2003. pavēli Nr. 492 apstiprināto Instrukciju gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšanai. Ikdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas s dislokācijas vietā vienu reizi diennaktī plkst. 08.00 tiek veikts dozas jaudas mērījums. Radiācijas avārijas gadījumā Ignalīnas atomelektrostacijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas s Dagdas postenis veiks gamma starojuma mērījumus iepriekš noteiktā maršrutā: Dagda-Aglona. Maršrutā noteikti mērīšanas punkti ik pēc 5-7 km. Šie mērījumu dati papildinās informāciju par radioaktīvā piesārņojuma līmeni, kas iegūts no Radiācijas drošības centra pārziņā esošās Agrās radiācijas brīdinājuma sistēmas. Pirmais brīdinājuma līmenis ir noteikts 0.2 µsv/h, avārijas līmenis - 0.5µSv/h. Mērīšanas grupām paredzēts izbraukt uz mērīšanas punktiem 15 minūšu laikā pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka rīkojuma saņemšanas. Mērījumu rezultāti tiks apkopoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas daļā un tālāk nodoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sakaru punktam. Apkopoto informāciju par dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu rezultātiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nosūta Radiācijas drošības centram. Radioaktīvais piesārņojums Dagdas novada teritorijā var nonākt arī: - nokrītot zemes mākslīgam pavadonim, kas apgādāts ar radioaktīviem materiāliem;
- veicot neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (zādzība, neatļauta pārvietošana, nozaudēšana; - pārvadājot radioaktīvo materiālu ar autotransportu un uz dzelzceļa. Bīstamu vielu noplūde Dagdas novada teritoriju var apdraudēt bīstamo vielu noplūde no: 1. objektiem, kas atrodas ārpus rajona teritorijas; 2. pa dzelzceļu transportējamajām kravām; 3. pa autoceļiem transportējamajām kravām; 4. vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem. 1.Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētā darbojas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi. Naftas produktu piegādes tiek veiktas pa naftas un naftas produktu cauruļvadiem. 2.Krāslavas novada teritoriju šķērso dzelzceļš, kas atrodas netālu no Dagdas novada: Baltkrievijas Republika- st. Indra,st. Skaista,st. Krāslava,st. Izvalta -Daugavpils. 3.Dagdas novada teritoriju šķērso autoceļš Rēzekne- Dagda- Krāslava, pa kuru tiek transportētas dažādas bīstamas kravas. Vietējās nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti Dagdas novadā ir 18. No tiem 1. degvielas uzpildes stacija, 2.objekti-daudzdzīvokļu gāzes uzpildes rezervuāri, 1.objekts, kas uzglabā un realizē gāzi (propāns-butāns), 1.siltumu un elektroenerģiju ražojošs objekts. Pamatojoties uz 05.10.2006. likumu Civilās aizsardzības likums un saskaņā ar 26.06.2007 Ministru kabineta noteikumiem Nr.423 s, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība paaugstinātas bīstamības objektiem tiek izstrādāti Civilās aizsardzības plāni. Avārijas siltumapgādes sistēmās Dagdas novadā kā siltumapgādes sistēma pastāv Dagdas pilsētā. Visos pārējos Dagdas novada pagastos apkure ir individuāla. Dagdas pilsētā ar siltumtīklu apsaimniekošanu un siltuma piegādi nodarbojas SIA Dagdas komunālā saimniecība. Avārijas siltumapgādes sistēmās var radīt elektroenerģijas traucējumi, sistēmas cauruļvadu nolietojums, mehāniska iedarbība. Avārijas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmās Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pastāv praktiski visu Dagdas novada pagastu administratīvajos centros. Pēdējo gadu dati liecina, ka daudzās Dagdas novada pagastu administratīvajās teritorijās un arī Dagdas pilsētā tiek realizēti ar ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu sakārtošanu saistīti projekti.
Elektrotīklu bojājumi Elektrotīklu bojājumus var radīt dabas katastrofas kā apledojums, vētra, mežu ugunsgrēki, tehnogēnas katastrofas avārijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, terora akti, kā arī citi faktori. 3.3.Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti Sabiedriskās nekārtības Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā. Sabiedrisko nekārtību briesmu izpausme Dagdas novadā ir potenciāli neliela. Bruņots konflikts Bruņots konflikts var izraisīties Dagdas novada pierobežā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, bruņotu konfliktu varbūtība Dagdas novada teritorijā ir niecīga. Terorisms Terorisms ir viens no bīstamākajiem apdraudējuma veidiem, t.sk., Dagdas novadā. Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto šaujamieročus un sprāgstvielas, kā arī masu iznīcināšanas līdzekļus, pielietojot ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas. Terora akti var būt vērsti pret cilvēkiem, veicot ķīlnieku sagrābšanu, kā arī pret infrastruktūru, lai radītu ažiotāžu un masu nekārtības. 3.4.Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas Blakus Dagdas novadam atrodas Baltkrievija, kas var veicināt tādus apdraudējumus kā epidēmijas, epizootijas, epifitotijas. Par cilvēku masveida saslimšanas un sevišķi bīstamu infekciju avotiem var uzskatīt pārtikas un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumus, uzņēmējsabiedrību un individuālo tirdzniecību, sadzīves pakalpojumu un medicīnas iestādes. Potenciāli var prognozēt difterijas, tularēmijas, butolisma, brucelozes, salmonelozes, dizentērijas un venērisko slimību uzliesmojumus. Nav izslēgta liela skaita iedzīvotāju saslimšana ar encefalītu. Epizootija dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Mājlopu un mājas dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos galvenokārt var izraisīt saindēta barība
un kontakti ar dažādām bīstamām slimībām inficētiem mājas dzīvniekiem, meža dzīvniekiem un zvēriem. Epifitotijas Epifitotijas ir augu saslimstības. Augu masveida saslimšana rajona teritorijai nav raksturīga. Bīstamu infekcijas slimību izplatību var izraisīt: 1. pārtika, t.sk., dzeramais ūdens; 2. vides piesārņojums; 3. kontakts ar inficētiem cilvēkiem. Pasākumus infekcijas slimību izplatības ierobežošanā nodrošina medicīnas iestādes saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma, Ministru kabineta 21.07.1998 noteikumu Nr.257 Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novērošanai un citu normatīvo aktu prasībām. Dzīvnieku masveida saslimšanu var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes produkciju. Dagdas novada pēdējos 10.gados, saistībā ar dzīvnieku saslimstību ar infekcijas slimībām, situācija ir stabila un saslimstības uzliesmojumi nav bijuši. Saslimstība ar īpaši bīstamām slimībām kā holera, Sibīrijas mēris, mutes-nagu sērga, nav reģistrēti. Kopš 1990.gada Dagdas novadā tika reģistrēti atsevišķi dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumi kā Klasiskais cūku mēris, trakumsērga, infekciozais encefalomiolīts-cūku Tešenas slimība, liellopu pasterelloze, cūku dizentērija, liellopu leikoze, ūdeļu mēris. 2002.gada jūlijā bija aizdomu gadījums par Klasiskā cūku mēra uzliesmojumu Dagdas novada, Bērziņu pagasta, s.andžāni, Irēnas Andžānes saimniecībā, taču saslimstība neapstiprinājās. Klasiskais cūku mēris A grupas slimība. 1991.gadā Skaistas pagasta kolhozā Skaista, Vēveri cūku fermā saslima un nobeidzās 56 cūkas, piespiedu nokautas 799, utilizētas un iznīcinātas 626 cūkas. Trakumsērga. B grupas slimība. Novadā atsevišķi saslimšanas gadījumi tiek konstatēti praktiski ik gadu. Epizootiju draudu vai uzliesmojuma gadījumā veic pasākumus, ko paredz Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība, Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.991 Klasiskā cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība, Ministru kabineta 2004.gada
17.februāra noteikumi Nr.83 Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība, Ministru kabineta 2007.gada 01.decembra noteikumi Nr.862 Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība, Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumi Nr.582 Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība, Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.405 Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība un citi normatīvie akti. Augu saslimstību iedala: 1. karantīnas slimības; 2. nekarantīnas slimības. Cīņā pret karantīnas slimībām nepieciešams savlaicīgi konstatēt infekcijas izraisītāju, attiecīgi iznīcinot infekcijas perēkli. Nekarantīnas slimības tiek ierobežotas lietojot augu aizsardzības līdzekļus. 4. Minēto katastrofu iespējamās sekas. Plūdi Atkarībā no laika apstākļiem upēs, pavasarī var veidoties ievērojami ledus sastrēgumi, kā rezultātā, ik gadu ledus iešanas laikā, upju pieguļošajos novada pagastos veidojas pavasara plūdi,
nodarot lielāku, vai mazāku kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi. Tiek apdraudētas komunikāciju, dzeramā ūdens un energoapgādes sistēmas, pasliktinās appludināto teritoriju sanitārais stāvoklis. Plūdi ir saistīti ar tādu infekcijas slimību uzliesmojumu risku, kā zarnu infekcijas, hepatīts A, leptospiroze, enterovīrusu infekcijas un citas. Pēc plūdu likvidēšanas nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai (piemēram: aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšana un dezinfekcija). Vētra, lietusgāzes, apledojums, sniega sanesumi Šo dabas katastrofu rezultātā var notikt sakaru un elektrolīniju pārrāvumi, kontaktu un kabeļu bojājumi pilsētu un rajona teritorijā. Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas, izraisītas transporta avārijas, mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi (nogāzti koki, konstrukcijas). Lietus ar nokrišņu daudzumu, 50 mm un vairāk, 12 stundās un ilgāk, var izsaukt ūdens līmeņa celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus utt. Stipra snigšana ar sniega segas palielināšanos 12 stundās par 6 14 cm un vairāk, putenis un apledojums var izsaukt transporta kustības traucējumus, transporta avārijas, elektropārvades un sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, mežu postījumus. Zemestrīces Zemestrīces izpaužas pazemes grūdienu veidā, viļņveidīgām augsnes svārstībām, ar plaisu veidošanos, ēku sagrūšanu, bojājumiem ēku konstrukcijās, elektropārvades līnijās, inženierkomunikācijās u.c., reizēm arī ar cilvēku upuriem. TEHNOGĒNĀS KATASTROFAS Radiācijas avārijas Avārija Ignalīnas atomelektrostacijas reaktora aktīvās zonas bojājuma rezultātā var radīt plašu Latvijas teritorijas radioaktīvo piesārņojumu, izsaucot tūlītēju veselības kaitējumu cilvēkiem, kas atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā ap Ignalīnas atomelektrostaciju (30 km), un izsaukt vēlīnu veselības kaitējumu iedzīvotājiem ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (100 km). Radioaktīvais piesārņojums, kas varētu rasties radioaktīvo vielu noplūdes gadījumā Ignalīnas atomelektrostacijā, Latvijas robežu un 30 km neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonas ap Ignalīnas atomelektrostaciju robežu, atkarībā no vēja ātruma un valdošā dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēja virziena, var sasniegt īsā laikā.
Radioaktīvā piesārņojuma iespējamais sākums pēc avārijas Ignalinas AES Vēja ātrums, m/sek Radioaktīvais mākonis sasniedz: LR robežu (8 km) Dagdā (70km) 2 1st 7 min 5st 10 min. 3 44 min. 3st 47 min. 4 33 min. 3 st 05 min. 5 27 min. 2st 40 min. 6 22 min. 2st 24 min. Pamatojoties uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Tehniskajā dokumentā TECDOC- 953 noteikto klasifikāciju, gatavības un rīcības plānošanu Ignalīnas atomelektrostacijas kodolavārijas gadījumam Latvijā valsts un vietējā līmenī veic atbilstoši 1.kategorijas prasībām. Lai kontrolētu jonizējošā starojuma fonu, izveidota Latvijas automātiskā gamma starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu Radiācijas drošības centrs veic iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu monitoringu, izmantojot un kontrolējot datus par radioaktīvo piesārņojumu vidē un pārtikas produktos Latvijas teritorijā. 400 km rādiusā no Latvijas Republikas robežas atrodas 6 atomelektrostacijas (turpmāk AES) Nelabvēlīgu meterioloģisko apstākļu dēļ (vēja ātrums lielāks par 20 m/s) Dagdas novada iedzīvotājus, visreālāk var apdraudēt Ignalinas AES, kas atrodas 8 km attālumā no Latvijas Republikas robežas un 70km no Dagdas novada robežas. Līdz 300, 500 un līdz 1000 km rādiusā no valsts robežas darbojošās atomelektrostacijas Radioaktīvo materiālu transportēšana Pārvadājot radioaktīvās vielas, transporta līdzekļa avārijas gadījumā, var notikt rajona teritorijas s piesārņojums ar radioaktīvām vielām. Radioaktīvā piesārņojuma zona var veidoties jebkurā transporta maģistrāles vietā, kur notikusi transporta līdzekļa avārija. Nesankcionētas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kodoltehnisko ieroču pielietošana Radiācijas avārijas var notikt jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanas un darbības ar tiem rezultātā. Nevar izslēgt radioaktīvo vielu izmantošanu terora aktos. Kodolvalstu skaita pieaugums (~20 valstis) paaugstina risku, ka kodolieroči tiks pielietoti reģionālo bruņoto konfliktu gaitā, tomēr jāatzīmē, ka to glabāšanai ir piemērots attiecīgs drošības
līmenis. Radioaktīvā piesārņojuma zona var veidoties jebkurā pilsētas teritorija vietā, kur var notikt nesankcionētas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. Kosmisko objektu ar jonizējošā starojuma avotiem avārijas Nevar izslēgt iespēju, ka notiek avārija ar kosmisku aparātu, uz kura borta atrodas radioaktīvas vielas. Radioaktīvās vielas šai gadījumā būs izkliedētas gaisā un, nosēžoties zemē, piesārņos augus, ūdeni, produktus, kā arī nodarīs kaitējumu cilvēku veselībai. Bīstamo ķīmisko vielu noplūde Izplūdušās bīstamās vielas var neatgriezeniski ietekmēt cilvēku veselību vai pat izraisīt viņu bojāeju, radīt ievērojamu vides (ekosistēmas) piesārņojumu, kā arī iniciēt sprādzienu, ugunsgrēku. Bīstamās vielas var būt bīstamas fizikāli ķīmisko īpašību dēļ, bīstams veselībai, bīstams videi. Dažas bīstamās vielas izsauc vispārēju organisma saindēšanos. Citas vielas ietekmē tikai noteiktus orgānus. Tādas gāzes kā hlors, sēra dioksīds un amonjaks var nopietni bojāt plaušas. Iedarbības efekts ir atkarīgs no vielu toksiskuma dažādā līmeņa. Ugunsgrēka gadījumā var izdalīties ļoti toksiski degšanas produkti, kas izplatās apkārtnē tieši ugunsgrēka laikā, vai tā dzēšanas pasākumu rezultātā. Novopolockas pilsētas naftas pārstrādes kombināts Baltkrievijā, kas avārijas gadījumā var izraisīt ūdens saindēšanu Daugavā ar bīstamām ķīmiskām vielām, kuru koncentrācija ūdenī var pārsniegt maksimāli pieļaujamās normas. Tilti tiek izmantoti bīstamo kravu pārvadāšanai un tos ikdienā šķērso kravas, kas satur bīstamās vielas. Sprādziena vai sliežu bojājuma rezultātā vilciena kravas ar bīstamajām vielām varētu nokļūt Daugavā, radot ūdens piesārņojumu. Transporta avārijas Pēdējos gados pieaug dzelzceļa, autotransporta t.sk. bīstamo kravu pārvadājumi, kas izraisa draudus satiksmes dalībniekiem, iedzīvotājiem un videi. Dzelzceļa avāriju rezultātā var notikt sprādzieni, ugunsgrēki un bīstamo vielu noplūde ar iedzīvotāju saindēšanos, bojā eju un vides piesārņošanu noplūdes zonā. Kā rezultātā var rasties nepieciešamība iedzīvotāju evakuācijai no attiecīgās zonas. Elektrotīklu bojājumi
Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu, komunālo uzņēmumu, publisko tālruņu tīklu un mobilo sakaru operatoru normālu darbību, radio un televīzijas translāciju. Tiek ierobežotas iedzīvotāju informēšanas iespējas. Avārijas siltumapgādes sistēmās Avārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi. Bojājumi siltumtīklos var izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvada aizsalšanu. Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde. Šie bīstamības avoti var novest arī pie kurināmā aizdegšanās un radīt lielus un postošus ugunsgrēkus, bet pielietojot dabas gāzi arī sprādzienus. Avārijas gāzes apgādes sistēmās Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izsaukt ugunsgrēkus, sprādzienus, sagraujot ēkas, kā rezultātā rodas cilvēku upuri. Gāzes padeves traucējumi var pārtraukt siltumapgādes sistēmu darbību un ražošanas procesus. Maģistrālo gāzes vadu avārijas var izsaukt meža un purva ugunsgrēkus. Avārijas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmās Avārijas ūdens apgādes sistēmās notiek maģistrālo un sadales cauruļvadu bojājumu rezultātā, kas izsauc spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu. Avārijas energoapgādes sistēmās var izsaukt aukstā ūdens apgādes sistēmu sūkņu apstāšanos. Kanalizācijas sistēmas bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi, pagrabtelpas, kā arī ar neattīrītiem notekūdeņiem var tikt piesārņota vide, tai skaitā virszemes ūdeņi. Bez tam ilgstošu applūšanu gadījumos, sevišķi siltā laikā, var rasties labvēlīgi apstākļi infekcijas slimību izplatībai, vai pat var izveidoties epidēmijas perēkļi. Kanalizācijas pārplūdi var radīt aizsērējuši kolektori un notekūdeņu pārsūknēšanas staciju darba pārtraukumi. Ļoti bīstama ir notekūdeņu iekļūšana tīros ūdens cauruļvados dažādu avāriju rezultātā. SABIEDRISKĀS NEKĀRTĪBAS, TERORA AKTI, BRUŅOTI KONFLIKTI Sabiedriskās nekārtības un bruņoti konflikti
Sabiedrisko nekārtību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, izdemolētas valsts un pašvaldību iestādes, sabojāti transporta līdzekļi utt.. Bruņotā konfliktā parasti tiek iesaistītas nelielas bruņotas grupas, veicot attiecīgas teritorijas apšaudi vai bombardēšanu. Darbības un pasākumu formas bruņota konflikta vai sabiedrisko nekārtību draudu gadījumā atkarīgas no tā, cik daudz laika ir atlicis līdz reālām darbībām. Visbīstamākā problēma ir laika trūkums, tāpēc nepieciešams paredzēt atbilstošu rīcību šāda apdraudējuma gadījumā (evakuācija un citi nepieciešamie pasākumi). Viss minētais jāveic jau ilgi pirms apdraudējums kļuvis par realitāti. Tāpēc svarīgi ir saņemt operatīvu informāciju par sabiedrisko nekārtību vai bruņota konflikta iespējamību no attiecīgajām valsts institūcijām un drošības dienestiem (Drošības policija, Valsts policija, Valsts robežsardze u.c.). Terorisms Nopietns apdraudējums ir bioloģiskais terorisms. Iespējamais bioloģiskā terorisma līdzeklis (IBTL) var būt atrasta izbērta nezināmas izcelsmes pulverveida viela vai saņemts neatvērts aizdomīgs pasta sūtījums. Terora akti var būt vērsti pret cilvēkiem, veicot ķīlnieku sagrābšanu, kā arī pret infrastruktūru. Terorisma dažāda rakstura dēļ ir grūti paredzēt iespējamo seku ietekmi uz iedzīvotājiem, attiecīgo teritoriju un vidi. Lai sekmīgi cīnītos ar terorismu, nepieciešama attiecīgu dienestu pastāvīga gatavība un cieša sadarbība. EPIDĒMIJAS, EPIZOOTIJAS, EPIFITOTIJAS Epidēmijas Par potenciāliem cilvēku masveida saslimšanas avotiem uzskatāmi pārtikas apritē (t.sk. dzeramā ūdens piegādē) un sadzīves pakalpojumu sniegšanā iesaistītās komercsabiedrības, individuālie komersanti, publiskās atpūtas vietas, t.sk. peldvietas. Var prognozēt: - ar pārtiku un dzeramo ūdeni saistītās masveida infekcijas slimības (salmoneloze, šigeloze, kampilobakterioze, ešerihiozes, A hepatīts un citas enterovīrusu infekcijas, trihineloze u.c.), toksikoinfekcijas un saindēšanās; - ar vides faktoriem saistītos infekcijas slimību (leģioneloze, grauzēju un posmkāju pārnēsātās infekcijas slimības, epidēmiskais utu izsitumu tīfs u.c.) uzliesmojumus;
- lielu gripas epidēmiju vai pandēmiju; - vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzliesmojumus (masalas, poliomielīts u.c.); - bīstamo infekcijas slimību (mēris, holēra, tropu posmkāju pārnestie vīrusu hemorāģiskie drudži) ievešanu. Epizootijas Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos galvenokārt var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību (cūku mēris, trakumsērga, mutes un nagu sērga u.c.) inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes produkciju. Epifitotijas Augu saslimstības iedala: karantīnas un nekarantīnas slimībās. Pret karantīnas slimībām savlaicīgi tiek konstatēta infekcijas izraisītāja klātbūtne un tiek iznīcināti attiecīgie infekcijas perēkļi, kā aktuālākā var būt kartupeļu gaišā gredzenpuve. Nekarantīnas slimības savlaicīgi tiek ierobežotas, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Kā raksturīgākā Latvijā sastopama kartupeļu lakstu puve. 5.CIVILĀS AIZSARDZĪBAS ORGANIZĀCIJA DAGDAS NOVADĀ
5.1.Personas, kas Dagdas novada pašvaldībā atbildīgas par civilo aizsardzību, to pienākumi Arvīds Matjušonoks- Dagdas novada pašvaldības ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālists. Amata pienākumi: 1. sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk- VUGD); 2.konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) sniegt operatīvo informāciju Dagdas novada izvietotajiem uzņēmumiem (uzņēmēj sabiedrībām), iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī citām pašvaldībām, ja to drošība ir apdraudēta; 3.piedalīties civilās aizsardzības (turpmāk- CA) preventīvajos pasākumos, kā arī glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumos Dagdas novada teritorijā; 4.veicināt teritoriālo ātrās reaģēšanas spēku gatavību; 5.nodrošināt nepieciešamos darba un sadzīves apstākļus konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) palīgā pieaicinātajiem citu administratīvo teritoriju, valsts un starptautisko ātrās reaģēšanas un glābšanas dienestu spēkiem; 6.sniegt maksimāli iespējamo visu veidu palīdzību ārkārtējas situācijās cietušajiem; 7.sekmēt ārkārtējām situācijām paredzēto materiāltehnisko rezervju fondu veidošanu un papildu finanšu līdzekļu piesaistīšanu; 8.kopā ar nodaļu izstrādāt CA pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu teritoriālos plānus, izstrādāt CA uzdevumus Dagdas novada teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām un saimniecībām un kontrolēt to izpildi. 5.2.Dagdas novada civilās aizsardzības komisijas sastāvs, komisijas locekļu pienākumi Dagdas novada domes priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētājs): -pieņem lēmumu par komisijas sasaukšanu; -nosaka komisijas sēdes darba kārtību; -iesaista komisijas darbā komisijas locekļus; -vada komisijas sēdes darbu; -paraksta komisijas sēdes protokolus; -izsludina ārkārtēju situāciju Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā, kā arī ar to saistītu ierobežojumu ieviešanu Dagdas novada teritorijā; -risina jautājumu par finansējuma nodrošināšanu katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem.
VUGD Latgales reģiona Krāslavas s Dagdas posteņa komandieris (komisijas priekšsēdētāja vietnieks): -komisijas darba organizācijas jomā, pilda komisijas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā; -nodrošina komisijas apmācību; -nodrošina dabas un tehnogēno katastrofu izraisīto seku likvidēšanas pasākumu vadīšanu; -nodrošina civilās trauksmes izsludināšanas un iedzīvotāju apziņošanas pasākumus; -nodrošina datu bāzes izveidošanu par esošajiem katastrofu pārvaldīšanas resursiem; -nodrošina datu bāzes izveidošanu par paaugstinātas bīstamības objektiem Dagdas novadā; -nodrošina informācijas apkopošanu un sniegšanu par dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanas pasākumu gaitu; -nodrošina komersantu un iestāžu darbinieku apmācību, kurus VUGD paredz iesaistīt dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanā. VP Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirkņa Kārtības policijas nos priekšnieks (komisijas loceklis): -nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumus katastrofu apdraudētajās vai skartajās teritorijās; -nodrošina atbalstu iedzīvotāju apziņošanas pasākumu veikšanā; -nodrošina ceļu satiksmes regulēšanas pasākumus katastrofu seku likvidēšanas vietās; -nodrošina atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā iedzīvotāju evakuācijas pasākumos; -nodrošina sabiedrisko kārtību, terora aktu novēršanas un reaģēšanas pasākumu vadīšanu; -nodrošina atbalstu katastrofas skartās zonas norobežošanas pasākumu organizēšanā; -koordinē policijas sadarbību ar katastrofu pārvaldīšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem un militārajām struktūrām; Dagdas novada pašvaldības ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālists (komisijas loceklis): -nodrošina atbalsta sniegšanu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā; -nodrošina iedzīvotāju evakuācijas pasākumus no katastrofu apdraudētajām vai skartajām teritorijām; -nodrošina iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes pasākumus;
-nodrošina darba un sadzīves apstākļus katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā pieaicināto dienestu personālam; Zemessardzes 35.kājnieku bataljona komandieris (komisijas loceklis): -nodrošina Zemessardzes iesaistīšanos sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumos; -nodrošina atbalstu iedzīvotāju apziņošanas pasākumu veikšanā; -nodrošina atbalstu Valsts policijai ceļu satiksmes regulēšanas pasākumos; -nodrošina atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā iedzīvotāju evakuācijas pasākumos; -nodrošina katastrofas skartās zonas norobežošanas pasākumus; -nodrošina cilvēku meklēšanas pasākumus; -nodrošina atbalstu iedzīvotāju un materiālo vērtību evakuēšanas pasākumu veikšanā; -nodrošina sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu; -koordinē Zemessardzes sadarbību ar katastrofu pārvaldīšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem. VMD Dienvidlatgales virsmežniecības Medību un ugunsapsardzības s vadītājs (komisijas loceklis): -nodrošina reaģēšanas pasākumu vadīšanu meža ugunsgrēku apdraudētajās vai skartajās teritorijās; -koordinē meža dienesta sadarbību ar meža ugunsgrēku likvidēšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem; -nodrošina informācijas apkopošanu un sniegšanu par meža ugunsgrēku dzēšanu un radītajiem postījumiem. A/S Sadales tīkls Austrumu reģiona Krāslavas nos vadītājs (komisijas loceklis): -nodrošina elektroenerģijas padeves atslēgšanu vietās, kur elektroenerģija ir šķērslis reaģēšanas pasākumiem; -nodrošina ar elektroenerģijas padevi saistīto avāriju likvidācijas pasākumus.
6.KATASTROFU PĀRVALDĪŠANĀ IESAISTĀMIE RESURSI 6.1.Iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas, tālruņu numuri, resursi N. p. k.. Dienesti, iestādes, Organizācijas (nosaukums, adrese) Rīcībā esošie resursi (cilvēki, tehnika) 1. Dagdas novada dome Dagda, Alejas ielā 4 2. Andrupenes pagasts Andrupene Vadība (Vārds, uzvārds, amats, tel.darbā, mājās, mob.) Viktors Stikuts Dagdas novada domes priekšsēdētājs tel.darbā 65681436, mob.28378113 Melānija Rudavina Andrupenes pagasta pārvaldes vadītāja tel. darbā 656 81681 mob. 26522444 Vieglā a/m; mikroautobuss Vieglā a/m; mikroautobuss Resursu piesaistīšanas kārtība darbdienās no plkst.8.00 līdz plkst.17.00, Brīvdienās un pēc plkst.17.00 līdz 8.00, sakaru līdzekļi. Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel.65681436; 656 817113; Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennaktī mob. 28378113 Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel.656 81681; Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennaktī mob. 26522444 Veicamie pasākumi 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 24
3. Andzeļu pagasts, Andzeļi 4. Asūnes pagasts, Asūne, 5. Bērziņu pagasts, c. Porečje Leontīne Žeimote, Andzeļu pagasta pārvaldes vadītāja tel.darbā 656 81730; 656 81731 Mob. 29126450 Jānis Vilgerts Asūnes pagasta pārvaldes vadītājs tel.darbā 656 29408 mob. 29185804 Romualda Dzemida Bērziņu pagasta pārvaldes vadītāja tel.darbā 656 29711 mob. 29414380 Vieglā a/m Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel.65681730; 656 81731; Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennaktī mob. 29126450 Vieglā a/m; autobuss Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel.656 29408; Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennaktī mob. 29185804 Vieglā a/m; Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel.656 29711 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju 25
6. Ezernieku pagasts, Ezernieki 7. Konstantinovas pagasts Konstantonova Jānis Andžāns, Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājs tel.darbā 656 81483 mob.tālr.:26565249 Andris Utāns, Konstantinovas pagasta pārvaldes vadītājs tel.darbā 656 21022 mob.25992827 Vieglā a/m; mikroautobuss brīvdienās visu diennakti mob. 29414380 Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel.656 81483 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob.tālr.:26565249 Vieglā a/m; Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel. 656 21022 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob. 25992827 uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas 26
dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 8. Ķepovas pagasts c.neikšāni 9. Svariņu pagasts, Svarinci Jānis Viļģerts, Ķepovas pagasta pārvaldes vadītājs tel.darbā 656 29833 mob. 29185804 Edgars Tjarve Svariņu pagasta pārvaldes vadītājs tel. darbā 656 28135, mob.tālr.:26320453 Vieglā a/m; Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel. 656 29833 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob. 29185804 Vieglā a/m; mikroautobuss Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel. 656 28135 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob.tālr.:26320453 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 27
10. Šķaunes pagasts c.šķaune 11. SIA DAGDAS KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA Dagda, Rēzeknes 4 12 PI Pilsētsaimniecība Dagda, Alejas iela 4a 13. VALSTS UGUNSDZĒSĪ-BAS UN GLĀBŠANAS Jadviga Ceicāne Šķaunes pagasta pārvaldes vadītāja tel.darbā 656 28350 mob.tālr.:29375535 NIKOLAJS KARTENKO valdes loceklis Mob tel.26526661 ALDIS BEITĀNS PI Pilsētsaimniecība vadītājs tel.darbā:65653626 mob. tel. 26625322 MĀRIS KALNIŅŠ s komandieris Vieglā a/m; mikroautobuss Vieglā a/m; kravas a/m Vieglā a/m; kravas a/m MTOAT(ZIL131); AC-7 a/m ;VAZ 2121-2 a/m; RAF 2203 Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel. 656 28350 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob.tālr.:29375535 Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel. 656 22009 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob.tālr.:26526661 Darbdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt tel. 656 53626 Darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta un brīvdienās visu diennakti mob.tālr.:26625322 Darbdienās un brīvdienās (visu diennakti) zvanīt Dispečeram tel. 01 vai 112 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1.Ūdens (notekūdeņu) atsūknēšana; 2. Ūdensvadu avārijas likvidēšana; 3.Darbi augstumā; 4.Griešanas un metināšanas darbi; 5.Cietušo cilvēku izbrīve no iegruvušām celtnēm; 6.Sanitārā apstrāde (teritorijas, ēkas, tehnikas); 7.Zemes darbi; 8.Kravas pārvadāšana, izcelšana. Dagdas novada teritorijas apsaimniekošanas darbi. Koku zāģēšana un novākšana. Kravu pārvadāšana. 1.Izlūkošana. 2. Cilvēku glābšana. 3. Cietušo cilvēku meklēšana un 28
DIENESTS KRĀSLAVAS DAĻA Krāslava, Rīgas 104 14. VP Latgales RP Krāslavas iecirkņa Krāslavas policijas nos Dagdas iecirknis Dagda, Lāčplēša iela8 tel. darbā 656 81691 mob. tel. 22038019 ARVĪDS ŽVIRBLIS posteņa komandieris mob. tel. 22038021 (9 vietīgs); motorlaivagumijas divvietīgā; glābšanas dēļi-2 gab.; hidrotērpi-8 kompl.; glābšanas vestes-10 gab.; akvalangi-2 gabali; glābšanas virve (300 m)- 2 gabali; hidrauliskais instruments-2 kompl.; motorzāģi-3 gab.; motorzāģis metāla vai betona griešanai; elektroģenerātors (3400W) un(1500w)- 2 gabali.; Atsitēj āmurs ; Halogēnlukturi-2 gabali. Dienesta transportlīdzekļi. Dienesta tr/l aprīkoti ar skaļruņiem. vai 656 81690, fakss 656 23242 s komandieris M.Kalniņš Mob. tel.22038019 Darbdienās un brīvdienās (visu diennakti) zvanīt dežūri tel. 02 vai izbrīve. 4. Slīkstošo glābšana. 5. Cilvēku izbrīvē no iegruvušām celtnēm. 6. Pirmās neatliekamās palīdzības sniegšana. 7. Cilvēku evakuēšana no bīstamām vietām. 8. Sanitārā apstrāde (teritorijas, ēku, tehnikas). 9. Objektu teritorijas ierobežošana. 10. Nogrimušu materiālo vērtību meklēšana un izcelšana. 11. Cietušo un izglābto cilvēku uzskaite. 12. Iedzīvotāju apziņošana. 13. Glābšanas darbu vadīšana. 1. Patrulēšana apdraudētajās teritorijas,nodrošinot sabiedrisko kārtību evakuācijas vietās (nepieciešamības gadījumā sadarbība ar Zemessardzi). 2. Palīdzības sniegšana glābšanas darbos (pēc nepieciešamības). 3.Palīdzības sniegšana organizējot evakuēto mantu apsardzi vietās, kuras šim nolūkam ierāda pašvaldības. 4. Transporta kustības novirzīšana pa apvedceļiem saskaņā ar izstrādātajām un ACD 29
apstiprinātajām shēmām. 5. Vispārējas satiksmes kārtības un gājēju kustības nodrošināšana apdraudētajās teritorijās. 6. Cilvēku meklēšana, bojā gājušo identificēšana. 7.Medicīniskās un citu neatliekamo palīdzību sniegšana cietušajiem (pēc nepieciešamības) 8. Pasākumi, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu iespējamību apdraudētajās teritorijās. Dagdas novada iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdzēsības un glābšanas dienesti Nr. p.k. Dienests / formējums (pakļautība/piederība), adrese 1. Andrupenes pagasts, ciems Mariampole, kooperatīvā sabiedrība Andrupene 2. Ezernieku pagasts, ciems Ezernieki, pieder pašvaldībai Personāla skaits dežūrmaiņā 1.cilv. uz sakariem +(1cilv. pēc iespējas) 1.cilv. uz sakariem +(1cilv. pēc iespējas) Dienesta/formējuma tehniskais nodrošinājums (ugunsdzēsības tehnikas skaits, automobīļa marka) AC 30 (66) AC 30 (53) Atbildīgais darbinieks (vārds, uzvārds, tālrunis) Avtovadītājs Valdis Naglis Mob.26310350 Andrupenes pag. Tel. 5681680 Avtovadītājs Ivans Zeļeniks Mob.26490548 Ezernieku pag. Tel. 5681483 Izbraukuma rajons Andrupenes pag. Ezernieku pag. Izbraukšanas laiks Visu gadu (ziema, vasara) 3. Dagdas mežniecība, Dagda, Dežūras AC 40 (66) Dež. post. Novada + + + Vasara Neregulāri 30