Apstiprināts Virgas pagasta 2007. gada 28. marta padomes sēdē /Protokols Nr.4, p.1.12 / Virgas pagasta padomes priekšsēdētāja /R.Balode/ Virgas pagasta teritorijas plānojums 2006-2018.g. Paskaidrojuma raksts Liepājas rajona Virgas pagasts 2007. gada 28. marts
SĒJUMA SATURA RĀDĪTĀJS Saīsinājumi... 3 Kopsavilkums... 4 Ievads... 5 1. Teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums... 5 2. Teritorijas plānojuma sastāvs un izmantošana... 7 I daļa. Teritorijas pašreizējā izmantošana un attīstības priekšnoteikumi... 9 1. Virgas pagasta īss vispārīgs raksturojums... 9 2. Apdzīvojuma (telpiskā) struktūra... 9 3. Dabas vides resursi un apstākļi... 11 4. Vēsturiskie priekšnosacījumi... 16 5. Ekonomiskie priekšnosacījumi... 17 5.1....Zemes izmantošana... 17 5.2....Galvenie ražošanas nozaru un pakalpojumu sniegšanas objekti un teritorijas... 19 5.3....Transporta infrastruktūra un sasniedzamība... 20 5.4....Ūdens, kanalizācijas un apkures sistēmas, atkritumu apsaimniekošana... 20 5.5....Sakaru pakalpojumu un IT pieejamības objekti... 22 5.6....Elektroapgādes infrastruktūra... 22 5.7....Rekreācijas un tūrisma resursi... 22 6. Sociālā infrastruktūra... 23 7. Paaugstināta riska objekti un teritorijas, civilā aizsardzība... 24 8. Kopējo interešu teritorijas... 27 9. Plānošanas dokumentos noteiktie priekšnosacījumi... 28 10. Teritorijas plānojuma detalizēšana un grozīšana... 29 II daļa. Teritorijas attīstības vispārējie mērķi un virzieni, risinājumu apraksts un pamatojums... 30 1. Teritorijas attīstības priekšnoteikumi. Kopsavilkums... 30 2. Teritorijas (zonu) attīstības mērķi un virzieni, risinājumu apraksts un vispārīgie nosacījumi... 32 3. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi... 45 Pielikumi 47 2
SAĪSINĀJUMI AS akciju sabiedrība BS Baltijas jūras sistēma BUB brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība cilv. cilvēki CSA centralizētā siltumapgādes sistēma ES Eiropas Savienība gk galvenokārt GPS ģeogrāfiskās informācijas sistēma gs gadsimts h stunda ha hektāri i/d individuālā darba veicēji i/k individuālais komersants ĪADT īpaši aizsargājamās dabas teritorijas IT informācijas tehnoloģijas kad. Nr. kadastra numurs km kilometrs km 2 kvadrātkilometri kv kilovolti l/sek litri sekundē LBN Latvijas būvnormatīvs LIZ lauksaimniecībā izmantojamā zeme LR Latvijas Republika LVĢMA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra m 3 kubikmetri MK Ministru kabinets MW megavati Oz, L, K un G ozolu, liepu, kļavu un gobu audzes p/s padomju saimniecība PVIS pašvaldību vienotās informācijas sistēma RAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija SBA starpbibliotēku abonements SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību VĢD Valsts ģeoloģijas dienests vjl virs jūras līmeņa VPII vispārējā pirmsskolas izglītības iestāde VUGD valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VZD Valsts zemes dienests z/s zemnieku saimniecība % procenti 3
KOPSAVILKUMS Liepājas rajona Virgas pagasta pašvaldības teritorijas plānojums (turpmāk tekstā teritorijas plānojums) ir zemākā plānošanas līmeņa - vietējā pašvaldības līmeņa - dokuments ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12 gadiem. Teritorijas plānojumā ir parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas ierobežojumi, kā arī parādītas noteiktiem mērķiem paredzētās teritorijas. Teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz pašvaldības padomes 05.08.2004. lēmumu Par teritorijas plānojumu (sēdes protokols Nr. 8 1.2) Teritorijas plānojums izstrādāts ņemot vērā Virgas pagasta attīstības programmas projekta nostādnes. Virgas pagasta attīstības programma, teritorijas plānojums, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir Virgas pagasta pašvaldības (turpmāk tekstā pašvaldības) attīstības un zemes izmantošanas politikas dokumenti. Teritorijas plānojums izstrādāts laika posmam no 2006. gada līdz 2018. gadam. Teritorijas plānojuma mērķis ir radīt priekšnoteikumus pašvaldības teritorijas ilgtspējīgai attīstībai nākamajos 12 gados. Teritorijas plānojums ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas atbilstoši likuma Par pašvaldībām 45. pantam ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā. Plānojums ir izstrādāts, konsultantu, pašvaldības speciālistu sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām. Plānojuma izstrādes laikā tika organizētas darba grupas, kā arī veikti iedzīvotāju iesaistīšanas pasākumi. Teritorijas plānojuma izstrādē ievēroti normatīvajos aktos noteikto institūciju nosacījumi, ņemti vērā plānojuma izstrādes procesā saņemtie fizisko un juridisko personu iesniegumi un izteiktie priekšlikumi. Teritorijas plānojuma izstrādi nodrošināja ar pašvaldības padomes lēmumu izveidota darba grupa. Teritorijas plānojuma izstrādi vadīja atbildīgais par teritorijas plānojuma izstrādi ir Virgas pagasta padomes izpilddirektors Ainārs Cīrulis. Virgas pagasta pašvaldības teritorijas plānojums pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā glabāsies Virgas pagasta pašvaldības padomē un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. 4
IEVADS 1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PAMATOJUMS 1.1. Izstrādes tiesiskais pamats Virgas pagasta pašvaldības teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR likumu Teritorijas plānošanas likums (22.05.2002.) un LR Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumiem Nr. 883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi. 1.2. Plānojuma izstrādāšanas pamatprincipi Atbilstoši normatīvo aktu prasībām ( Teritorijas plānošanas likums un Reģionālās attīstības likums ) teritorijas plānojuma izstrādē ievēroti šādi principi: 1) ilgtspējības princips, kurš paredz nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu, 2) koncentrācijas princips, kurš nosaka, ka attīstības atbalstam novirzītais finansējums tiek koncentrēts noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai, 3) interešu saskaņotības un partnerības princips, kurš paredz ikvienu teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu izstrādāt saskaņā ar citiem teritorijas attīstības plāniem un saskaņot tajā valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses; nodrošināt sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģionu padomēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, 4) daudzveidības princips, kurš paredz jebkuras teritorijas plānojuma izstrādē nodrošināt dabas vides, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību, 5) detalizācijas princips, kurš paredz teritorijas attīstības plānošanu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi, 6) subsidaritātes princips, kurš nosaka, ka publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu izmantošanu zemākajā pārvaldes līmenī, 7) konkurences princips, kurš nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai, 8) atklātības princips, kurš paredz teritorijas attīstības plānus izstrādāt, iesaistot sabiedrību, nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, 9) nepārtrauktības un pēctecības princips, kurš paredz spēkā esošā plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā grozīt teritorijas plānojumu, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. 1.3. Plānojuma mērķi un uzdevumi Teritorijas plānojuma mērķi un uzdevumi noteikti saskaņā ar pašvaldības kopējiem ilgtermiņa attīstības mērķiem un uzdevumiem. Teritorijas plānojuma vispārējais mērķis ir radīt priekšnoteikumus pašvaldības teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, t.i. ekonomiskās, sociālās un kultūras, dabas vides ilgtspējīgai attīstībai. Teritorijas plānojuma uzdevumi ir: 1) izvērtēt teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus, 2) radīt priekšnoteikumus saimnieciskās darbības, labvēlīgas sociālās, kultūrvides un dabas vides attīstībai, 3) iekļauties augstāka līmeņa teritorijas plānošanas pasākumos (rajona, reģiona, valsts), 4) radīt priekšnoteikumus teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, vides kvalitātes nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai, 5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojuma mērķiem, 6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu infrastruktūras funkcionēšanu, saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, paaugstināt kultūrainavas un apbūves vietu kvalitāti. 1.4. Nosacījumi plānojuma izstrādāšanai Izstrādājot plānojumu, tika ievēroti LR Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi 13. punktā minēto institūciju nosacījumi un ieteikumi: 1. VAS Latvijas autoceļu direkcija Kurzemes reģiona Liepājas rajona nodaļas sniegtajiem nosacījumiem (29.04.2005 Nr87) 2. LR Valsts Kultūras Pieminekļu Aizsardzības inspekcijas sniegtajiem nosacījumiem (08.05.2005. Nr.43 un 29.04.2005. Nr.02-02/1127); 5
3. LR Valsts Zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas sniegtajiem nosacījumiem (05.05.2005. Nr.2A 5.1/L574 un 20.06.2005 Nr.2A-5.1/L/716) 4.Liepājas rajona padomes sniegtajiem nosacījumiem (09.05.2005 Nr.2-10/133) 5.Latvijas Mobilais Telefons sniegtajiem nosacījumiem (16.05.2005. Nr.Z/2023) 6.V/A Sabiedrības Veselības aģentūra Liepājas filiāles sniegtajiem nosacījumiem (17.05.2005.Nr.310) 7.A/S Latvijas Gāze stratēģijas un attīstības daļas sniegtajiem nosacījumiem (30.05.2005 Nr.14-1-1/1461) 8.AS Latvijas valsts meži sniegtajiem nosacījumiem (23.05.2005. Nr.4.1.-1.1/15001/05/25) 9.LR Valsts Meža Dienests Liepājas Virsmežniecības sniegtajiem nosacījumiem (12.05.2005. Nr.03/59) 10.VAS Latvenergo filiāle Rietumu elektriskie tīkli (06.06.2005. Nr.342100-05/436) 11.SIA Lattelekom sniegtajiem nosacījumiem 07.06.2005. Nr.29.1-3/142) 12.Vides Ministrijas Liepājas Reģionālās Vides pārvaldes sniegtajiem nosacījumiem (31.05.2005. Nr. 5.5.- 27/1042) 13.Lauku Atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sniegtajiem nosacījumiem (13.05.2005 Nr. 6.2-14/1591) 14. VUGD Liepājas brigādes sniegtajiem nosacījumiem. 15.Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras sniegtajiem nosacījumiem (25.07.2005 Nr. 4-6/1014 ) 16.VAS Latvijas Valsts Ceļi Kurzemes reģiona Liepājas nodaļa sniegtajiem nosacījumiem (29.04.2005. Nr.87) 17.VAS Latvijas Dzelzceļš Infrastruktūras pārvaldes sniegtajiem nosacījumiem (28.07.05.Nr. D1-4/551) 18.Aizsardzības īpašumu Valsts aģentūras sniegtajiem nosacījumiem1.08.2005 Nr. 272 19.LR Reģionālās Attīstības un Pašvaldību Lietu ministrijas sniegtajiem nosacījumiem (12.08.2005Nr. 1-22/8390;6912/5844) 20. Kurzemes attīstības padomes sniegtajiem ieteikumiem (13.06.2005. Nr1-82/1) 1.5. Plānojuma izstrādāšanas gaita Pagasta pašvaldības padome lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādi 1. redakcijā pieņēma 05.08.2004. (sēdes protokols Nr. 8.1.2) Izstrāde uzsākta atbilstoši 2004. gada 13. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 34 Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi un pabeigta pēc Ministru kabineta 2004. oktobra noteikumiem Nr. 883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu. Padome, izvērtējot paveikto un ņemot vērā to, ka plānojuma izstrādes laikā ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē teritorijas plānojumu izstrādi, 27.04.2005. pieņēma lēmumu (sēdes prot. Nr. 4) par teritorijas plānojuma izstrādi atbilstoši 2004. gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi. Teritorijas plānojumu izstrādājusi Virgas pagasta pašvaldības padomes darba grupa. Projekta konsultante Valentīna Pužule. Teritorijas plānojuma izstrādē tika iesaistīti uzņēmēji, iedzīvotāji, nekustamo īpašumu īpašnieki. 2005. gada maijā, jūnijā tika veikta mājsaimniecību aptauja, kuras laikā aptaujātas 23 mājsaimniecības. Darba grupa 2005. gada jūnijā un augustā veica dabas, kultūrvēsturisko, civilās aizsardzības un lielāko saimniecības objektu apsekošanu, situācijas izpēti. Pirms pašvaldības padomes lēmuma par teritorijas plānojuma 1. redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai notikušas konsultācijas ar valsts un citu institūciju speciālistiem, kā rezultātā veiktas nepieciešamās korekcijas sagatavoto materiālu projektos. Saskaņā ar 2006. gada 11.septembra Virgas pagasta padomes sēdes lēmumu Nr 14 1 Par Virgas pagasta teritorijas plānojuma gala redakciju plānojums tiek apstiprināts gala redakcijā un tiek nodots izvērtēšanai Valsts reģionālās attīstības ministrijai. 6
2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA SASTĀVS UN IZMANTOŠANA 2.1. Plānojuma sastāvs Teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas: 1) paskaidrojuma raksts; 2) grafiskā daļa; 3) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 4) pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. Paskaidrojuma rakstā iekļauta informācija par Virgas pagasta teritorijas pašreizējo izmantošanu un teritorijas attīstības priekšnoteikumiem, atspoguļoti galvenie teritorijas attīstības mērķi un virzieni, kā arī pagasta plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums. Paskaidrojuma rakstā tiek aktualizēts un papildināts teritorijas pašreizējās izmantošanas - zemes lietojuma mērķu un zemes īpašuma struktūras, satiksmes infrastruktūras un dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma - apraksts. Paskaidrojuma rakstā tiek precizēti un paskaidroti plānojuma risinājumi. Grafiskajā daļā ietilpst: Grafiskā daļa ir izstrādāta balstoties uz Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādāto Valsts Zemes dienesta vienkāršoto topogrāfisko karti ar mēroga noteiktību M 1:10 000 (pievienota plānojumam). Apdzīvoto vietu Virgas, Paplakas un Purmsātu kartes ir sagatavotas ar mēroga noteiktību 1:10 000, bet izdrukas sagatavotas 1:2000. Grafiskajā daļā ir izstrādātas un ietilpst šādas kartes /dots izdrukas mērogs/: Teritorijas esošā izmantošana 2006-2018. M 1:10 000; 2 lapas Teritorijas esošā izmantošana Ciemi. Virga 2006-2018. M 1:2 000; 1 lapa Teritorijas esošā izmantošana Ciemi. Paplaka 2006-2018. M 1:2 000; 1 lapa Teritorijas esošā izmantošana Ciemi. Purmsāti 2006-2018. M 1:2 000; 1 lapa Teritorijas atļautā un plānotā izmantošana 2006-2018. M 1:10 000; 2 lapas Teritorijas atļautā un plānotā izmantošana Ciemi. Virga 2006-2018. M 1:2 000; 1 lapa Teritorijas atļautā un plānotā izmantošana Ciemi. Paplaka 2006-2018. M 1:2 000; 1 lapa Teritorijas atļautā un plānotā izmantošana Ciemi. Purmsāti 2006-2018. M 1:2 000; 1 lapa Īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti. 2006-2018. M 1:10 000; 2 lapas Teritorijas aizsargjoslas 2006-2018. M 1:10 000; 2 lapas Virgas pagasta derīgo izrakteņu atradņu un ūdensapgādes urbumu karte. M 1: 50 000; 1 lapa Plānotās maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju un satiksmes infrastruktūras izvietojums attēlots esošās zemes izmantošanas un atļautās un plānotās izmantošanas kartēs; Virgas, Paplakas un Purmsātu kartes ir attiecīgo zemes izmantošanas karšu palielināta izdruka. Karšu lasāmības uzlabošanai aizsargjoslas ir izdalītas atsevišķās kartēs. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļautas Virgas pagasta teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas prasības un izmantošanas aprobežojumi. Tie nosaka pašvaldības un citu zemes īpašnieku un lietotāju tiesības un pienākumus attiecībā uz zemes gabalu izmantošanu un ar to saistīto apbūvi. Pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi ietilpst: 1. Virgas pagasta pašvaldības padomes lēmumi par pagasta teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, darba uzdevuma apstiprināšanu, sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanu; 2. sabiedriskās apspriešanas materiāli; 3. ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem; 4. institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi; 5. ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu; 6. ziņojums par teritorijas plānojuma augstāka līmeņa teritorijas plānojuma prasībām - Liepājas rajona teritorijas plānojuma prasībām. 7
2.2. Plānojuma izmantošana Teritorijas plānojums ir saistošs, izstrādājot detālplānojumus, uzsākot zemes gabalu sadalīšanu un apvienošanu, zemes transformāciju un zemes dzīļu izmantošanu, būvniecību, tai skaitā būvju rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju, inženiertehnisko komunikāciju būvniecību, to rekonstrukciju vai atsevišķu posmu trases vietas maiņu, teritorijas labiekārtošanu un veicot saimniecisko vai komercdarbību pašvaldības teritorijā un citos plānojumā noteiktajos gadījumos. Apbūves noteikumi reglamentē zemes un būvju (turpmāk tekstā nekustamais īpašums) īpašnieku vai lietotāju tiesības un pienākumus, izmantojot nekustamo īpašumu, nosaka detālplānojumu izstrādāšanas kārtību un citus ar teritorijas izmantošanu saistītus jautājumus. Teritorijas plānojums noteiktajā plānošanas periodā kalpos kā instruments dažādiem interesentiem, piemēram, 1) pašvaldībai lai pieņemtu lēmumus un plānotu turpmāko attīstību, izvērtētu iesniegtos attīstības un būvniecības projektus, 2) nekustamo īpašumu īpašniekiem lai attīstītu savu īpašumu un plānotu darbības saskaņā ar pašvaldības kopējām interesēm, 3) kapitālieguldītājiem (investoriem) lai iegūtu informāciju, stabilitātes garantijas projektu realizācijai ilgākā laika posmā, 4) valsts institūcijām un kaimiņu pašvaldībām informācijai par pašvaldību kopējo interešu zonām, kopējiem attīstības virzieniem un vietām, kā arī citiem interesentiem. 8
I DAĻA. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI 1. VIRGAS PAGASTA ĪSS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Virgas pagasts atrodas Kurzemes plānošanas reģionā, Liepājas rajona centrālajā daļā. Pagasts robežojas ar Priekules, Gramzdas, Kalētu, Bārtas, Gaviezes un Bunkas pagastiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta R nomalē, Birkstala Dienvidu daļā, bet vidusdaļu šķērso Vārtājas pieteka Virga. Pagasta centrs atrodas 110 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas un 29 km attālumā no ostas pilsētas un rajona centra Liepājas, līdz tuvākajai pilsētai Priekulei ir 10 km, Grobiņai 17 km. Virgas pagasta teritorija 86 km 2 km2 1, iedzīvotāju skaits 957 2 Galvenās novietojuma priekšrocības nozīmīgas lauksaimniecības teritorijas, blakus pagastā nozīmīgs pakalpojumu centrs Priekule. Galvenie novietojuma trūkumi pašvaldībā nav izveidojies viens izteikts pakalpojumu centrs, kas palielina konkurenci no apkārtējo pagastu puses, nav tieša asfaltēta ceļa Rīgas virzienā, kas pagarina ceļu par 34 km braucot pa asfaltēto ceļu caur Grobiņu. Teritoriju šķērso vairāki 1. un 2. šķiras valsts autoceļi, no tiem nozīmīgākais - ar Liepāju tieši saista 1. šķiras autoceļš P106 Grobiņa Embūte - Ezere. Attīstīts un sazarots ir pašvaldības ceļu tīkls. Tradicionāli svarīgākā ražošanas nozare ir lauksaimniecība. Pēdējos gados attīstās mežsaimniecība un ar to saistītās apakšnozares. Pagastā ir ierobežots pakalpojumu apjoms - tirdzniecībā, medicīnā, sadzīves pakalpojumu sfērā, komunālo pakalpojumu sniegšanā, pasažieru pārvadājumos ir nodrošinātas tikai minimālās iedzīvotāju prasības. Pakalpojumu sniedzēji - fiziskās, gan juridiskās personas. Izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus sniedz pašvaldību izveidotās iestādes. Virgas pagasta teritorija atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma teritorijā, Rietumu daļā Vārtājas senleja. Reljefs viļņots morēnu līdzenums 3. Kopumā pagasta ZA un A daļa ir augstāka. Reljefs nav traucēklis saimnieciskajai darbībai. Virgas pagasts ietilpst Bārtas upes baseinā, Vārtājas un Birkstalas upes veido samērā dziļas izteiktas ielejas, kas ir nozīmīgi ainavveidojošie elementi un var tikt izmantoti kā tūrisma resursi. Mazie strauti veido lēzenas ielejas un pazeminājumus. Vārtājas ieleja bagātina pagasta teritorijas izmantošanu un veicina tās atpazīstamību. Lauksaimniecības zemes ir nozīmīgs Virgas pagasta resurss 5646,4 jeb 65 % no visas teritorijas. Meža platības kopā ar krūmājiem Virgas pagastā aizņem salīdzinoši maz 1808,4 ha jeb 21% no kopējās pagasta teritorijas. 2. APDZĪVOJUMA (TELPISKĀ) STRUKTŪRA Iedzīvotāju skaits Virgas pagastā ir 2004. gadā bija 973 cilvēki, iedzīvotāju blīvums4, bet 2005.g. 957 iedzīvotāji, tai skaistā 466 vīrieši, 491 sieviete. No tiem vecumā līdz 18 gadiem 131 zēns un 118 meitenes. Nelielais iedzīvotāju skaits dod lielu datu izkliedētību atsevišķu gadu griezumā, tomēr kopējā aina ir šāda: dabiskais pieaugums (ataudze) ir neliela, bet pozitīva, mehāniskais pieaugums ir negatīvs, kas dod negatīvo iedzīvotāju pieauguma saldo. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties Salīdzinoši 2000.g. pagasta iedzīvotāju skaits bija 1007 cilvēki. Lai arī mirstība nav lielāka par dzimstību joprojām pagastu atstāj iedzīvotāji, kuriem paveras labākas dzīves un darba iespējas pilsētās. Salīdzinot ar tendencēm blakus teritorijās, Virgas pagastā ir relatīvi stabila samazinājuma tendence tāpat kā Liepājas rajonā kopumā, Kurzemē un visā Latvijā. Pagasta apdzīvojumu veido iedzīvotāju un viņu dzīves vietu sadalījums teritorijā un tas vienlaikus ir šo dzīves vietu organizācija teritoriālā sistēmā. Pēc provizoriskiem aprēķiniem apmēram puse iedzīvotāju dzīvo pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās Virgā, Paplakā un Purmsātos. Pārējie pastāvīgie iedzīvotāji dzīvo lauku viensētās. Ciemi - Virga, Paplaka un Purmsāti un lauku viensētas veido apdzīvoto vietu tīklu. Apdzīvojuma sistēmu veido apdzīvoto vietu tīkls un tajā ietilpstošo apdzīvoto vietu savstarpējā 1 VZD dati 2 CSP dati (01.01.2004.) 3 veidots no ledus laikmeta nogulumiem - mālsmilts un smilšmāla 4 CSP dati 01.01.2004. 9
hierarhija, sakari un funkciju sadale. Apdzīvojuma sistēmā nozīmīgākā apdzīvotā vieta ir Paplakai un Virgai, jo tām ir spēcīgākas saiknes ar pārējām apdzīvotajām vietām pašvaldības teritorijā un apkārtējo pašvaldību apdzīvotajām vietām, kā arī rajonu centru Liepāju. Pirmo saikni raksturo fizisko struktūru esamība (ceļu tīkla mezgls, transporta kustība, pasts, elektroniskie sakari, pašvaldības institūcijas u.t.t.), kuru darbība rada priekšnoteikumus mobilitātes un sakaru attīstībai. Otro saikni raksturo iedzīvotāju plūsmas starp apdzīvotajām vietām. Virga un Purmsāti ir izveidojušies kā muižas centri. Ciemu centros arī šobrīd atrodas bijušo muižu apbūve, kurā šobrīd izvietota skolas - Virgas pamatskola un Purmsātu speciālā skola. Individuālā apbūve ir pārsvarā 1-1,5 stāvu ģimeņu dzīvojamās mājas. Tā izvietojas apkārt muižas kompleksiem. Lai gan apbūve ir samērā blīva, tomēr ir vairāki neapbūvēti zemes gabali abpus ielai, kas paver iespējas šis teritorijas izmantot gan apbūvei gan sabiedriskajai izmantošanai. Ciematos nav attīstīti sabiedriska rakstura pakalpojumi, ne arī lieli ražošanas uzņēmumi. Virgā ir izveidota sabiedriska rakstura labiekārtotas teritorija Virgas parks. Ir daļēji izveidotas pamatkomunikācijas ūdensvads un kanalizācija. Paplaka veidojusies kā militāras bāzes ciemats, vēlākos gados kolhoza, vēlāk paju sabiedrības centrs. Pašreiz lielākā daļa no bijušās karaspēka daļas ciema un garnizona teritorijas nav iekļauta ciema teritorijā. Pašlaik no apdzīvojuma struktūras viedokļa tām nav īpašas nozīmes, izņemot kultūrvēsturisko un kā tādas tās ir saglabājamas. Apdzīvojuma sistēmas funkcionēšanu nodrošina sakari un komunikācijas, kas ir pamats pakalpojumu sasniedzamībai. Būtiskākais elements ir ceļi. Esošie un nepieciešamie ceļi ir parādīti kartē Teritorijas esošā izmantošana. Pagastā apdzīvojuma blīvums svārstās ap 11,4 cilv./km 2, kas, salīdzinot ar Liepājas rajona pašvaldību vidējo rādītāju ir samērā līdzīgs. 5 Pagasta teritorijā apdzīvojuma blīvums nav vienmērīgs, apmēram puse iedzīvotāju dzīvo lielajos ciemos Virgā, Paplakā un Purmsātos. Apdzīvoto vietu funkcionālo lomu raksturo darba vietu skaits un daudzveidība, iespējas piedāvāt dažādus pakalpojumus. Apdzīvotas vietas pievilcību nosaka arī apbūve un apkārtējās vides daudzveidība un estētiskums. Virgas pagastā mājokļi ir relatīvi veci, jo 41% iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas ir būvēti pirms 60 gadiem. Tā ir galvenokārt viensētas, jo šajā laikā daudzdzīvokļu mājas netika būvētas. Nodrošinājums ar mājokļiem jeb apdzīvojamā platība uz 1 iedzīvotāju nav aprēķināts, taču tas ir ļoti atšķirīgs, ja salīdzina dzīvojamās platības lielumu uz 1 iedzīvotāju lauku viensētās vai savrupmājās un daudzdzīvokļu mājās. Mājokļu kvalitāti raksturo labiekārtojums, platība, apkārtējā vide. Nozīmīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājs ir nodrošinājums ar labierīcībām. Ja ar virtuvi un elektrību ir nodrošināti gandrīz visi iedzīvotāji, tad ar gāzi tikai daļa Virgas pagasta iedzīvotāju. Citas labierīcības ūdensvads, kanalizācija, tualete, vanna, duša ir galvenokārt daudzdzīvokļu māju iemītnieku privilēģija. Daļēji nodrošināta sadzīves atkritumu savākšana. Daudzdzīvokļu mājās mājokļu kvalitāti pazemina to zemā energoefektivitāte un telpu šaurība, nolietojušās komunikācijas, kā arī iedzīvotāju nespēja vienoties par kopīpašuma apsaimniekošanu. Vairums lauku viensētās izvietoto mājokļu ir ar zemu komforta līmeni nav ūdensvada un kanalizācijas, novecojušas apkures ietaises, norobežojošās konstrukcijas un elektroietaises. Daļa mājokļu ir stipri nolietojušies. 5 Liepājas rajona dati 10
3. DABAS VIDES RESURSI UN APSTĀKĻI 3.1. Reljefs, ģeoloģiskā uzbūve, ģeoloģiskie procesi, izrakteņi Reljefs: Virgas pagasta teritorija atrodas Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Reljefs viļņots morēnu līdzenums 6, kurā dominē gareni stiepti reljefa paaugstinājumi, starp kuriem atrodas plaši ielejveida pazeminājumi. Lielākie ielejveida pazeminājumi ir Vārtājai un Birkstalai. Absolūtie augstumi ir no m v.j.l. pie Kalētu robežas līdz 67,9 m pie Paplakas. Kopumā pagasta ZA un vidusdaļa daļa ir augstāka. Reljefs nav traucēklis saimnieciskajai darbībai. Vārtājas un Birztalas upes veido samērā dziļas izteiktas ielejas, kas ir nozīmīgi ainavveidojošie elementi un var tikt izmantoti kā tūrisma resursi. Mazie strauti Virga, Melnupe veido lēzenas ielejas un pazeminājumus. Pateicoties līdzenajam reljefam un mālsmilts un smilšmāla augsnēm, te dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vārtājas viļņotā līdzenuma ainavisko un bioloģisko daudzveidību nosaka krūmiem aizaugušie upju ieleju pazeminājumi. Pagasta robežās mūsdienu ģeoloģisko procesu intensitāte ir nenozīmīga. Pie šāda, samērā līdzena reljefa īpaši nav sastopama plakniskā noskalošanās, vai gravu veidošanās tām pauguru nogāzes ir pārāk lēzenas. Nozīmīgākais ģeoloģiskais process ir erozija upju ielejās. Krastu un gultnes erozija pastiprinās pavasaru palu un spēcīgu lietavu laikā. Pagasta teritorijā šie procesi vislabāk izpaužas Melnupes un Virgas upes ielejā. Krastu noskalošanās notiek meandru loku galos. Mazāko upīšu gultnes daudzviet ir iztaisnotas meliorācijas rezultātā. Mūsdienās turpinās arī kūdras uzkrāšanās zāļu purvos. Derīgie izrakteņi saistās ar ledus laikmeta un senajiem nogulumiežiem. Virgas pagastā ir vietējas nozīmes derīgie izrakteņi Nozīmīgākās atradnes ir smilts grants materiāls, kas izmantojams ceļu būvei un remontam. Ir pieejama informācija par 3 pētītām atradnēm 7 un 2 perspektīviem smilts un grants izplatības laukiem 8. Lielākā daļa no tiem atbilst prognožu krājumiem. Visās atradnēs nepieciešama papildus izpēte. Par vislielāko Liepājas rajonā tiek uzskatīts Virgas perspektīvais lauks, kura platība pārsniedz 30 km 2. Kaļķakmens atradnes Avotos Brūveros un Odiņos šobrīd netiek izmantotas, bet ir izmantojamas perspektīvā 9. Pamatiežiem ir galvenā nozīme pagasta ūdens apgādē no artēziskajiem urbumiem. Augšperma ūdens horizontā ierīkotie urbumi var nodrošināt ūdens ieguvi līdz 750 1500 m3/dnn. Šajā ūdensnesējslānī ierīkoti ekspluatācijas urbumi. Mazizpētītie un problemātiskie ģeoloģiskie resursi Par šiem derīgajiem izrakteņiem pagaidām ir nepietiekama informācija, vai arī to praktiskā izmantošana ir stipri apgrūtināta. Dolomīts: apzināti 2 perspektīvie laukumi 10. Rajona nozīme piešķirama Paplakas atradnei, tomēr tās izmantošanu apgrūtina tas, ka Paplakas atradnes lielākā daļa iekļauta Vārtājas upes aizsargjoslā, kas stipri ierobežo tās izmantošanu, vai pat pilnībā to izslēdz. 6 veidots no ledus laikmeta nogulumiem - mālsmilts un smilšmāla 7 Pielikums 1: Virgas pagasta smilts un smilts grants atradnes 8 Pielikums 2: Virgas pagasta milts un grants prognozētie lauki 9 Pielikums 3: Virgas pagastā izvietotās saldūdens kaļķiežu atradnes 10 Pielikums 4: Virgas izvietotās dolomīta atradnes un prognožu lauki 11
3.2. Klimatiskie apstākļi Latvijas klimatu kopumā nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras tuvumā, rajonā, kur valdošās gaisa masas plūst no Atlantijas okeāna. Atmosfēras procesus raksturo biežie cikloni, kas šķērso teritoriju (120 140 reizes gadā). Vidējā minimālā temperatūra rajonā ir februārī 5,8 0 C. Vidējā maksimālā 19 0 C jūlijā. Saskaņā ar iepriekšējo desmitgažu datiem, vidējais miglaino dienu skaits rajonā ir 69 dienas gadā. Visvairāk miglaino dienu ir novērots aprīļa, jūlija un septembra mēnešos. Latvijas rietumu piekrastē vidējais ikgadējais nokrišņu daudzums ir apmēram 600 650 mm. Pateicoties maigām ziemām un biežiem atkušņiem, sniega segas biezums ir mazs, tas svārstās no 15 līdz 20 cm. Vislietainākais gadalaiks piekrastē ir rudens. Visvairāk nokrišņu parasti ir laikā starp augustu un novembri, kad mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 74 līdz 83 mm. Vismazākais nokrišņu daudzums ir no februāra līdz aprīlim, no 31 līdz 36 mm mēnesī. Kopējais ikgadējais dienu skaits, kad nokrišņu daudzums pārsniedz 1 mm, rajonā ir 121. Atmosfēras spiediena gradientam visa gada laikā ir dienvidaustrumu ziemeļrietumu virziens. Līdz ar to virs Baltijas jūras dominē rietumu vēji. Dienvidrietumu vēji dominē Baltijas jūrā no septembra oktobra līdz martam aprīlim. No maija līdz augustam palielinās ziemeļaustrumu vēju ietekme. Vidējais vēja ātrums rajonā ir 5,3 m/s, tas svārstās starp 4,5 m/s un 6,3 m/s. Lielākā daļa no tiem ir dienvidrietumu un rietumu vēji, kuri galvenokārt pūš no oktobra līdz janvārim. 3.3. Virszemes ūdeņu resursi Visi rajonā esošie ūdeņi ietilpst Ventas upes baseina apgabalā (MK 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.179 Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem ). Ģeogrāfiski lielāko daļu no baseina apgabala veido Baltijas jūras mazo upju baseins un tikai neliela daļa atbilst Ventas upes baseinam. Upes iespējams izmantot rekreācijas nolūkos. Ventas baseina apgabalam nav izveidota pārvaldes struktūra. Virszemes ūdeņus rajonā veido vairāki ūdens objekti: upes, dīķi un citas ūdensteces un ūdenstilpnes. Upes Lielākā upe Vārtāja, Bārtas labā krasta pieteka. Vārtājas upes garums ir 64 km, pagasta teritorijā ap 30 km. Kopējā baseina platība 563 km2, kritums- 84 m. Iztek no Sepenes ezera. Pagasta teritorijā vidusdaļā tek plašā senlejā, kas saukta par Lanku un ir ļoti krāšņa. Tās platums 1-2 km, krastu augstums- līdz 40 m. Ieleja ļoti auglīga, kādreiz bija blīvi apdzīvota. Tā veidojusies leduslaikmeta beigu posmā, noplūstot pie ledāja ezera ūdeņiem. Lejas daļā upe vietām iztaisnota. Vārtājas ielejai kartogrāfiskajā materiālā atainota arī ainaviski nozīmīgā teritorija upes ielejā. Lielākajām pietekām Virga, Birkstalai, Melnupei, Braucupei, kā arī meliorācijas novadgrāvjiiem ir attēlotas aizsargjoslas. Valsts nozīmes ūdens noteku saraksts pielikumā Nr. 5 Ūdenskrātuves 2002. gada 1. oktobrī Latvijā tika pieņemts Ūdens apsaimniekošanas likums, kas nosaka pilnīgi jaunu pieeju ūdeņu apsaimniekošanā un plānošanā upju baseinu līmenī. 2003. gada 15. aprīļa MK noteikumi Nr.179 Par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem nosaka upju baseinu apgabalu robežas. Lielākā pagastā ir Prūšu ūdenskrātuve ir dziļa vidēji 1,7 m dziļa, nav aizaugusi, tās garums ir 1,3 km km, spoguļa laukums ir 68,5 ha un tilpums ~ 1140,9t.m 3, lietder. tilpums 320,0 t.m 3. HESu apsaimnieko SIA RES (Rietumu energo Serviss). Prūšu HES nodota ekspluatācijā 09.12.2002. (Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2002.gada 9.decembra akts. Aktā norādīts, ka būve atbilst būvprojektam, ko izstrādājis Kārlis Strazdiņš, sertifikāts Nr. 20-202. un ko apstiprinājusi Liepājas rajona pašvaldības apvienotā būvvalde; ka izdota būvatļauja Nr. L-4.) Prūšu HES ūdenskrātuves ekspluatācijas (ŪEN) noteikumi izstrādāti 2002. gadā. Prūšu ūdenskrātuve tiek izmantota kā neoficiāla peldvieta. Perspektīvā ūdenskrātuves krastos ir paredzēta tūrisma un rekreācijas zonas izveidošana. Pagastā ir vairākas mākslīgi izveidotas mazās ūdenskrātuves Grossa dīķis, Purmsātu, Cīruļu, Leinumu dīķi, tie ir privātīpašums. Kartogrāfiskajā materiālā visām ūdenskrātuvēm ir attēlotas aizsargjoslas atbilstoši aizsargjoslu likumam. 3.4. Augšņu resursi Rietumkursas augstienes rietumu nogāzes viļņotajos līdzenumos augsnes ir veidojušās uz morēnas 12
mālsmilts un smilšmāla, vietām uz putekļaina māla augsnēm. Virgas pagastā ir vienas no auglīgākajām augsnēm Liepājas rajonā. Virgas pagastā daudzveidīgais reljefs, augsnes cilmiežu un mitruma apstākļu sadalījums ir radījis augšņu un veģetācijas dažādību. Sastopamas pārsvarā iekultivēta vāji vai vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnes ar izteiktām glejošanās pazīmēm ieplakās, retāk velēnu glejaugsne. Atsevišķās vietās sastopamas auglīgās velēnu glejaugsnes un velēnpodzolētās glejaugsnes. Virgas pagastā ir vairāki nelieli purviņi aizaugušu ieplaku pārpurvojušās vietas ar purvu kūdras augsnēm. Liela lauksaimniecībā izmantojamo platību augšņu auglības saglabāšanas problēma ir augsnes paskābināšanās. Lielākā daļa no lauksaimniecībā izmantotās platības ir meliorētas. Augsnes kvalitāti būtiski ietekmē meliorācijas sistēmu stāvoklis. Pagastā ir 3647 ha meliorēto zemju. Bieži vien rodas grūtības ar meliorācijas sistēmu uzturēšanu, jo netiek kopti meliorācijas grāvji, tos sbojā bebru aizsprosti un būves. Viena no galvenajām lauksaimniecības problēmām ir auglīgo zemju aizaugšana ar mazvērtīgiem kokiem un krūmiem. Pēc Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes datiem Virgas pagastā ir 4151,3 ha aramzemes. Pēdējos gados ir samazinājusies augsnes mēslošana ar minerālvielām un organiskajiem mēsliem, līdz ar to samazinās augsnes auglība, bet vienlaicīgi samazinās upju un ūdenkrātuvju eitrofikācija. Kopumā Virgas pagastam ir labi lauksaimniecības attīstības priekšnosacījumi salīdzinoši ar apkārtējām teritorijām. Nozīmīgākās augsnes aizsardzības problēmas pagastā ir lokālais augsnes piesārņojums bijušajos Padomju armijas militārajos objektos un kolhozu mehāniskajās darbnīcās, augsnes paskābināšanās; organisko vielu daudzuma samazināšanās, augsnes pārpurvošanās vietās, kur bojāta augsnes drenāžas sistēma. Lielāka uzmanība jāpievērš augsnes skābuma samazināšanai un organisko vielu daudzuma saglabāšanai augsnē. 3.5. Meţi un koksnes resursi Meži ir samērā nozīmīgs Virgas pagasta resurss. Meža platības Virgas pagastā aizņem salīdzinoši nelielu platību 1808,4 ha jeb 21% no kopējās pagasta teritorijas. Mežu masīviem doti nosaukumi: pagasta dienvidu daļā lielais Purmsātu mežs (789ha). Kazubirzs (643 ha).dažviet mežu zemsedzē staipekņi. Mež zema iedalījums 1000 900 904 800 757,6 700 600 ha 500 400 Valsts mežs Pārējie 300 200 100 0 1,5 13,6 29,7 22,2 5,3 0,7 1,5 20,1 4,6 1,2 1,8 15,8 5,4 5,9 11,7 0,1 5,3 0,4 0 Mežaudze Iznīkusi audze Izcirtums Sūnu purvs Zāļu purvs Lauce Meža dzīvnieku barošanas vieta Pārpludis klajums Ceļš Kvartālu stiga Grāvju trase Zemes izmantošanas izmaiņas 10 gadu periodā ir nelielas, kas saistītas ar pārsvarā lauksaimnieciska rakstura lauku apstrādes izmaiņām, mežu cirsmām un mazāk ar izmaiņām, kas liecina par lauksaimniecības vai mežu platību palielināšanos. Pašvaldības teritorijā, tāpat kā citviet Latvijā notiek mežu izciršana saskaņā ar apsaimniekošanas plāniem, nav vērojama tendence transformēt meža zemi apbūves zemēs. Kailcirtes gar ceļiem samazina lauku ainavu estētisko vērtību. 13
3.6. Purvi un kūdras resursi Virgas pagastā ir vairāki nelieli purviņi aizaugušu ieplaku pārpurvojušās vietas pļavas, pārsvarā zāļu purviņi. Perspektīvā varētu būt izmantojami kūdras ieguvei, bet lielākā daļa atrodas Liepājas rajona nozīmes ainaviskā teritorijā Bārtavas Vārtājas ielejas teritorijā, neliela daļa arī blakus pagastā esošā Bunkas purva. Plānojumā, ievērojot dabas aizsardzības prasības tāpēc netiek plānota kūdras ieguve. Plānojuma izstrādes laikā vēl valsts līmenī nav izstrādāta aizsargjoslu noteikšanas metodika ap purviem un mitrājiem. Gandrīz visas purviņu teritorija atrodas arī Vārtājas upes ielejas aizsargjoslā. 3.7. Īpaši vērtīgās dabas teritorijas un objekti, ainavas Latvijā nav izveidota ainavu monitoringa sistēma, kas nodrošinātu reālus un regulārus datus par zemes izmantošanas izmaiņām. Pašlaik pieejami VZD zemes izmantošanas dati un zemes apauguma pētījumi, kas veikti 1990. un 2000. gadā (Corine Landcover dati), kas parāda reālo zemes izmantošanu sadalījumā pa vienotām visā Eiropā zemes izmantošanas klasēm un to izmaņas 10 gadu periodā. Ainaviski Virgas pagastā dominē lauksaimniecības kultūrainavas ar vidēju un augstu kultivēšanas līmeni. Pārsvarā dominē aramzeme. Lielākajās mežu zemju platībās ir gan skuju un jaukto koku meži, citur- platlapju meži, kas daļa ir sekundārie meži. Apdzīvoto vietu ainavas Virgā un Purmsātos veido gan apbūve, gan saimnieciskās ēkas, gan bijušo muižu apstādījumi. Pagastā ir mākslīgi veidoti dīķi un ūdenskrātuves. Dabiskās vai maz izmainītās ainavas ir gar Vārtājas un Virgas upi pļavas, nogāžu veģetācija, atsevišķi nelielie zāļu purviņi. Stipri pārveidotās un degradētās ainavas aizņem galvenokārt bijušā armijas poligona teritorijas, arī karjeri, bijusī izgāztuve. Virgas pagasta teritorijā izveidoti pieci mikroliegumi īpaši aizsargājamai putnu sugai Mazajam ērglim (Aguila pomarina). Melnajam stārķim (Ciconia nigra), īpaši aizsargājamai ziedaugu un papržaugu sugai Lielajai raganzālītei (Circaea lutetiana L.) un aizsargājamiem meža biotopiem. Pagasta teritorijā atrodas sekojoši aizsargājamie dižkoki - parastais osis (5,06 m apkārtmērs), parastais ozols (5 m), parastais skābardis (1,82 m), parastā liepa (4,31m). Virgas pagastā atrodas vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Virgas parks. Virgas pagasts atrodas tālu no lielajām pilsētām, tāpēc daudzviet vide saglabājusies dabiska, maz skarta un nepārveidota. Vienlaikus aktīvā saimnieciskā darbība pagasta teritorijā nav radījusi būtisku un neatgriezenisku kaitējumu apkārtējai videi. Pagasta teritoriju skar rajona nozīmes ainavu teritorija Vārtājas Bārtas ielejas ainava. Vārtājas Bārtas ielejas ainava ir ar augstu estētisko un ekoloģisko vērtību. Ainavas augsto estētisko vērtību nosaka plašie skati, kas paveras uz Vārtājas senleju un mežiem apaugušo Bārtas ieleju. Ainavai ir liela estētiskā un ekoloģiskā vērtība (nozīmīga lašupe). 3.8. Vides kvalitātes novērtējums Pašvaldības rīcībā nav informācijas, ka pagasta teritorijā ir reģiona līmenī būtiski piesārņojuma avoti un teritorijas. Vides kvalitāti raksturojošie indikatori, kuri objektīvi raksturo esošo situāciju, ir pieejami galvenokārt tikai pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādē, tas ir dzeramā ūdens un kvalitātes mērījumi, attīrīšanas iekārtu ieplūdes un izplūdes notekūdeņu testēšanas rezultāti, aprēķini par centra katlumājas izmešu daudzumu. 3.9. Potenciāli piesārņotās vietas Piesārņoto teritoriju apzināšanu veikuši pagasta padomes darbinieki 2005. gadā. Rezultātā tika konstatētas šādas reālās un potenciālās piesārņotās teritorijas: bijusī Padomju armijas poligona teritorija, 4 fermas, 1 bijusī izgāztuve, 3 kapsētas, 1 dzīvnieku kapsēta. Piesārņotās teritorijas pagastā aizņem samērā lielas platības un prasa lielus ieguldījumus to sakārtošanai. Minētajās teritorijās būtu nepieciešams veikt iespējamā piesārņojuma pētījumus. 3.10. Rekultivējamās teritorijas Izstrādājot teritorijas plānojumu, ir apzinātas tās teritorijas un objekti, kurās dažādos laika posmos notikusi aktīva saimnieciskā darbība, saglabājušās vai daļēji gājušas bojā ražošanas ēkas vai palikušas tikai drupas, notikusi derīgo izrakteņu iegūšana karjeros un atsevišķās vietās, pastāv piesārņojuma draudi, kā arī radīts kaitējums valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Vislielāko teritoriju aizņem bijusī Padomju armijas kara bāzes teritorija un virsnieku ciemats, kur ir ēku drupas, asfalta laukumu seguma atliekas. Pēc būtības arī viensētu drupas uzskatāmas par rekultivējamām teritorijām. 14
Rekultivācijas rezultātā minētās teritorijas, ievērojot vides aizsardzības prasības, iespējams izmantot: 1) kā ražošanas teritorijas (bijušās ražošanas teritorijas un objekti); 2) kā labiekārtotas teritorijas rekreācijai un tūrismam; 3) kā dabas teritorijas (karjeri un teritorijas ar piesārņojuma draudiem); 4) kā viensētu apbūves teritorijas (viensētu atjaunošanai); 5) kā lauksaimniecības zemes 6) kā apmežojamās teritorijas. 15
4. VĒSTURISKIE PRIEKŠNOSACĪJUMI 4.1. Kultūrvide Pagasta kultūrvide kā daļa no attīstības procesa ietver kā kultūras mantojumu, tā arī aktuālas kultūras norises sabiedrībā. Kultūrvēsturiskā ainava ir viena no visraksturīgākajām tautas mentalitātes un vēsturisko procesu atspoguļotājām, kas glabā un vizuāli sniedz informāciju, veido priekšstatus par pagastu un tā iedzīvotājiem. Galvenie faktori, kas radījuši būtiskas izmaiņas apkārtējā vidē, ir lauksaimniecība, urbanizācija, ceļu būve un derīgo izrakteņu ieguve. Pagasta kultūras mantojumu veido kultūras pieminekļi, kultūrvēsturiskas un lauku ainavas - pilskalni, muižu ansambļi, baznīca, senkapi un kapi, stādījumi, vēsturisko notikumu un ievērojamu personu darbības vietas, mākslas darbi un priekšmeti. Katrai no tām ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, un to saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst pašvaldības, valsts un starptautiskajām interesēm. Kultūras pieminekļi ir valsts kopējā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa. Valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem 11, kas atrodas pagasta teritorijā, ir būtiska loma pašvaldības identitātes veidošanā, tūrisma attīstībā, kultūrvides un kultūrainavas saglabāšanā. Valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu - objektu saraksts pievienots paskaidrojuma raksta 7. pielikumā. Aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas ir attēlotas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā. Par pagasta vēstures pieminekļiem uzskatāmas būves, piemiņas vietas un atsevišķi priekšmeti, kas saistīti ar vēsturiskiem notikumiem, sabiedrības un valsts attīstību, izcilu mākslas darbinieku dzīvi. Zemes privatizācijas procesa laikā daudzi no tiem ir nepamatoti aizmirsti. 4.2. Telpiskās struktūras vēsturiskā attīstība Divpadsmitā gadsimta beigās tagadējā Virgas pagasta teritorija atradās kuršu Piemares zemes DA malā. 13. gadsimtā iekļāva Livonijas ordeņvalstī. 1561. gadā -Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795. gadā - Krievijas impērijā. 1918. gadā Virgas pagastu atdalīja no Priekules pagasta. 1935. gadā Virgas pag. platība bija 3990 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Virgas ciemu, ko jau 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā, kad likvidēja pagastu. 1961. gadā Virgas ciemam pievienoja Purmsātu ciemu. 1990. gadā atjaunoja Virgas pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Virgas pagastā iekļauts viss bijušais Virgas (1935. gada pagasta patība 4200 ha) un Purmsātu pagasts, nedaudz mainījusies robeža ar Priekules pagastu. Paplakā izveidoja padomju karaspēka bāzi. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtija 4 purmsātniekus un 18 virdzeniekus, 1949. gadā - 61 purmsātnieku un 103 virdzeniekus. 2. pasaules kara laikā Paplakā notika latviešu leģionāru apmācības. 1945. gada janvārī-martā Kurzemes cietokšņa frontes līnijā notika sīvas kaujas, kuru laikā pagasta teritorija tika stipri nopostīta. Padomju laikā veidojās lauku ciemati, Paplakā izvērsa armijas ciemata celtniecibu Blakus saimnieciskajai apbūvei veidojās dzīvojamā apbūve. Īpaši aktīvi tā noritēja 1970-80. gados, kad tika veidoti saimniecību centri Virgā un Purmsātos. Var minēt māju individuālo dzīvojamo māju būvniecību. Virga un Purmsāti raksturojas ar vienstāvu individuālo apbūvi apkārt muižas apbūvei. Bez tam atsevišķas mājas tika būvētas bijušajos fermu centros saimnieciskajos iecirkņos blakus lopkopības fermām. 11 saskaņā ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu, kas apstiprināts ar Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojumu Nr. 128 16
5. EKONOMISKIE PRIEKŠNOSACĪJUMI 5.1. ZEMES IZMANTOŠANA 5.1.1. Zemes lietošanas veidi un lietošanas mērķi Zemes izmantošanas plānošanu vietējo pašvaldību līmenī reglamentē tikai MK 19.10.2004. noteikumi Nr. 883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi. Saskaņā ar MK 31.07.2001. noteikumiem Nr. 344 Nekustamā īpašuma mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība zemes lietošanas mērķus nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Minētajā dokumentā ir noteikta kārtība lietošanas mērķu noteikšanai vai to maiņai pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Teritorijas plānojumā esošā zemes izmantošana attēlota atbilstoši reālajai situācijai dabā. Plānotā (atļautā) izmantošana noteikta visam zemes gabalam vai tā daļai. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas reglamentētu plānojuma zonējuma (teritoriju) saturu un apzīmējumus. Vispārējie principi, kas jāievēro katrā no esošajām un plānotajām (atļautajām) teritorijām noteikti teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta II daļā - Teritorijas attīstības vispārējie mērķi un virzieni, risinājumu apraksts un pamatojums. Atļautās un aizliegtās darbības katrai no zonām noteiktas plānojuma III daļā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. 5.1.2. Zemes izmantošanas struktūra Virgas pagasta kopējā platība ir 8723.7 ha. Pēc zemes lietošanas veida teritorija ir lauksaimnieciska, jo lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 5646,4 ha, jeb 54% teritorijas, no kuras 3647,0 ha, jeb 64,6 %, jeb ir meliorēta. Pagastā reģistrēti 618 īpašumi un lietojumi. Zemes iedalījums pēc zemes iedalījuma veidiem (ha) 273,4 126,4 213,8 113,2 212,5 396,9 1638,5 Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Meži Krūmāji Purvi Zemūdeņi Pagalmi Ceļi Pārējās zemes 5646,4 Vidējā īpašumu un lietojumu platība ir saimniecības platība ir 13,9 ha. NĪLM 12 grupā Lauksaimniecība ir 472 saimniecības, kas aptver 5586,6 ha platību ar vidējo saimniecības platību 11,9 ha. Otru nozīmīgāko NĪLM grupu veido Mežsaimniecība ar 7 saimniecībām un 1051,5 ha zemes (vidēji 137 ha). Ir platības, kurās saimnieciskā darbība nav veikta ilgstoši un tās ir aizaugušas ar krūmiem, daļa no tām atrodas meliorētajās platībās. Tomēr šādu platību nav daudz. Lauksaimniecības zemēs lielāka uzmanība jāpievērš augsnes skābuma samazināšanai un organisko vielu daudzuma saglabāšanai augsnē. Pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem salīdzinot lauku saimniecību LIZ struktūru blakus pašvaldībās, 12 NĪLM nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa 17
jāsecina, ka Virgas pagasts līdzinās vidējiem rādītājiem Liepājas rajonā. Rezultātā, jāsecina, ka Virgas pagastam ir labi lauksaimniecības attīstības priekšnosacījumi salīdzinoši ar apkārtējām teritorijām. 5.1.3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes Pagasta teritorijā ir augstvērtīgas nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes, kas atbilst 2006.g. 14. februāra MK noteikumiem Nr.142 Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām noteiktajām prasībām. Pēc VZD sniegtās informācijas lauksaimniecībā izmantojamo zemju kopējā platība ir 5646,4 ha. Pēc zemes lietošanas veida teritorija ir lauksaimnieciska, jo lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 54% teritorijas, no kuras 64,6 % ir meliorēta Virgas pagasta, kas atrodas līdzenumu un viļņoto līdzenumu teritorijā, augsnes ir piemērotas kā intensīvas konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstībai, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Pašvaldības attīstībai nozīmīga ir lauksaimniecības zemju kā ražošanas resursa izmantošana turpmākajā attīstībā un ainavu mozaīkas veidošanā. Vietās, kur lauksaimniecības zeme netiek apsaimniekota, zūd tās saimnieciskā vērtība un apkārt tām esošajās platībās novērojamas nelabvēlīgas izmaiņas biotopos. 5.1.4. Meliorētās platības un valsts nozīmes koplietošanas ūdensnotekas Virgas pagastā ir 3647 ha meliorētās zemes. Pagastā ir 17,103 km valsts nozīmes meliorācijas sistēmu. Valsts nozīmes ūdenstekas ir Vārtājas, Birkstalas, Birkstalas, Virgas, Niedrupes upju posmi. Meliorācijas darbi praktiski apsīka pēc valsts neatkarības atjaunošanas, tikai pēdējos gados šie darbi ir atsākti un tie saistās ar esošo sistēmu rekonstrukciju, jaunu novadgrāvju un dīķu izveidošanu gan lauksaimnieciskās ražošanas platībās, gan lauku viensētās. Meliorētās platības un valsts nozīmes koplietošanas ūdensnoteku aizsargjoslas attēlotas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā. 18
5.2. GALVENIE RAŢOŠANAS NOZARU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS OBJEKTI UN TERITORIJAS 5.2.1. Lauksaimnieciskās raţošanas objekti un teritorijas Virgas pagasta ekonomikā dominējošās ražošanas nozares ir tradicionālā lauksaimniecība, gaļas pārstrāde. Dominējošās nozares ir lauksaimniecībā graudu, gaļas, piena ražošana un kokapstrāde. Ražošanas procesa nodrošināšanai un paplašināšanai ilgtermiņā ir nepieciešamas esošās un jaunas lauksaimniecības zemes, kuru vienlaidus platība nav mazāka par 5-8 ha. Lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības atrodas izkliedēti visas pašvaldības teritorijā. Savukārt nozares apkalpojošās infrastruktūras objekti un teritorijas (kaltes, tehnikas novietnes u. tml.), fermas atrodas tiešā apdzīvoto vietu tuvumā Līdztekus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem joprojām ar atsevišķu lauksaimniecības kultūru un dzīvnieku audzēšanu nelielās platībās nodarbojas piemājas un zemnieku saimniecības, kuras saražoto produkciju pārsvarā izmanto pašpatēriņam. Pašvaldībā ir maz attīstīta bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana kā arī citas lauksaimniecības nozares, piemēram, biškopība, zivsaimniecība un citas. Šo nozaru, kā arī amatniecības attīstībai izmantojamie zemes resursi praktiski nav apgūti. Turpmākajos gados nav paredzēta lielu ražošanas objektu, kā arī tādu, kas varētu radīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi, būvniecība. Pēc saņemtajiem iesniegumiem teritorijas plānojuma pirmajā sabiedriskās apspriešanas posmā var redzēt, ka pieaugusi interese par dīķsaimniecību izveidošanu. Bijušo saimnieciskās apbūves objektu teritorijas, kurās darbība nenotiek ilgstoši, attēlotas kā rekultivējamās teritorijas, paredzot, ka viens no rekultivācijas veidiem ir jaunu ražošanas objektu būvniecība, nodrošinot vides aizsardzības prasības. 5.2.2. Meţsaimniecības uzņēmumu teritorijas Laikā, kad pašvaldība izstrādāja teritorijas plānojumu, tās teritorijā darbojās 2 kokapstrādes uzņēmumi. Perspektīvā šādu uzņēmumu attīstībai vai jaunu veidošanai nav nepieciešamas jaunas zemes platības, jo pagastā šim mērķim ir iespējams rezervēt degradēto teritoriju platības. 5.2.3. Pārstrādes uzņēmumi Pašvaldības teritorijā ir samērā liels gaļas pārstrādes uzņēmums Paplakas kautuve, kura apkalpo apkārtējo rajona pagastu zemniekus. Jaunu pārstrādes objektu būvniecība nav plānota. 5.2.4. Tirdzniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi Pašvaldības iedzīvotāji ir nodrošināti ar nepieciešamākajiem tirdzniecības un sadzīves pakalpojumiem, ciemu centros atrodas pasta nodaļas, veikali. Perspektīvā, ņemot vērā mājsaimniecību aptauju rezultātus, pieprasījums pēc dažāda veida sadzīves un citiem pakalpojumiem varētu pieaugt, tāpēc iespējama jaunu objektu būvniecība. 5.2.5. Sabiedriskā transporta pieejamība Individuālā transporta iespējas papildina sabiedriskais transports. Iespējas nokļūt nodrošina autobusu maršruti, kas savieno pagastu ar rajona centru un blakus esošajiem pagastiem Priekuli un Grobiņu. Šo pakalpojumu nodrošina SIA "Liepājas autobusu parks", Liepājas tūre. Visintensīvākā satiksme Virgai ir ar Priekuli. Ar Liepāju satiksme tiek nodrošināta galvenokārt caur Virgu. Ņemot vērā privātā transporta nodrošinājumu var secināt, ka pagasts atrodas relatīvi nomaļus attiecībā pret lielāko centru sasniedzamību. 19