2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1
Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot 9.panta astoto punktu - Lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai, vietējām varām likumā noteiktās robežās jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum). 2. Vietējās pašvaldības jēdziens (Hartas 3.pants): Vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. 1. Vietējo varu finansu resursi (Hartas 9.pants): 1. Vietējām varām valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašu finansu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās. 2. Vietējo varu finansu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem, kas šīm varām ir noteikti konstitūcijā un ar likumu. 3. Ar vietējām varām atbilstošā veidā ir jākonsultējas par metodi, kādā tām ir piešķirami pārdalāmie līdzekļi. Likums «Par pašvaldībām» (5.pants un 13.pants) 1. Pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi. 2. Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un ir Ministru kabineta padotībā. 3. Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta. 2
Pašvaldību autonomās funkcijas (likuma «Par pašvaldībām» 15.pants) 1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi; 4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.); 5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību; 6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu; 7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību; 8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību; 9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā; 10) sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu; 11) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos; 12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību; 13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību; 14) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu; 15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju; 16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas; 17) veikt nepieciešamos pasākumus domes vēlēšanās; 18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā; 19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus; 20) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu; 21) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti; 22) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. 3
Darbaspēka nodokļu sloga izmaiņu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem -pašvaldībām pieejamos resursus katru gadu samazina jau kopš 2011.gada 4
Jau apstiprināta IIN likmes samazināšana arī 2015.-2016.gadā *IIN likme: 2014.gadā 24%, 2015.gadā 23%, 2016.gadā 22%, 2017.gadā 22% **koncepcijā Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu piedāvāts neapliekamo minimumu palielināt no 75 EUR līdz 129 EUR. 5
Darbaspēka nodokļu (t.sk.iin) samazināšana ir jāveic uz valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu rēķina! *IIN likme: 2014.gadā 24%, 2015.gadā 23%, 2016.gadā 22%, 2017.gadā 22% **koncepcijā Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu piedāvāts neapliekamo minimumu palielināt no 75 EUR līdz 129 EUR. 6
Ekonomikas izrāviena efekts nogulsnēsies valsts budžeta nodokļu ieņēmumos 7
Pie nemainīgas politikas pašvaldību budžetos nodokļu ieņēmumiem viszemākais pieaugums Nodokļu ieņēmumi 2015.gads / 2010.gads (IIN 80/20) 8
Pie nemainīgas politikas pašvaldību budžetos nodokļu ieņēmumiem viszemākais pieaugums (2) Nodokļu ieņēmumi 2015.gads / 2014.gads (IIN 80/20) 9
Nodokļu ieņēmumu īpatsvars pašvaldību budžetos samazinās pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos (bez iemaksām valsts pensiju 2 līmenī) 10
Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību budžetos Valsts pamatbudžetā (iekrāsotie jaunie nodokļi 2015.gadā 130 milj.euro) Pašvaldību budžetā # 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2015-2014 2015/ 2014 2015/ 2010 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 1 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (valsts daļa) 265 291 177 221 203 248 266 273 283 291 308 10 103,7% 128,0% 2 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 569 716 281 160 279 347 362 363 380 405 429 17 104,6% 238,2% 3 Pievienotās vērtības nodoklis 1 712 1 590 1 136 1 174 1 364 1 589 1 667 1 792 1 936 2 050 2 179 144 108,1% 164,9% 4 Akcīzes nodoklis 638 770 717 652 685 704 731 752 769 789 812 17 102,3% 118,0% 5 Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis 24 14 4 5 8 9 10 11 12 12 13 1 104,5% 230,9% 6 Elektroenerģijas nodoklis 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 0 101,5% 146,1% 7 Azartspēļu nodoklis 31 30 21 16 16 20 20 23 24 24 24 0 102,1% 150,5% 8 Izložu nodoklis 1 1 1 1 1 1 2 9 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis 63 68 72 74 76 45 83 2 102,3% 10 Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis 17 17 21 18 18 18 19 0 101,4% 11 Subsidētās elektroenerģijas nodoklis 26 35 40 44 10 138,3% 12 Dabas resursu nodoklis 11 9 7 8 8 9 9 11 11 12 12 0 102,5% 150,1% 13 Muitas nodoklis 40 38 21 25 30 32 28 34 35 36 36 1 102,0% 142,0% 14 Pārējie nodokļu ieņēmumi 0 0 0 0 0 15 Kopā valsts pamatbudžets 3 290 3 458 2 366 2 262 2 676 3 044 3 189 3 379 3 582 3 723 3 960 202 106,0% 158,4% 2015-2015/ 2015/ # 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2014 2014 2010 1 2 3 4 5 6 7 8 9 14 15 16 17 18 19 20 26 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (pašvaldību daļa) 998 1 182 853 904 924 992 1 067 1 093 1 133 1 164 1 231 40 103,7% 125,3% 27 Nekustamā īpašuma nodoklis 106 101 104 128 157 167 173 180 182 191 202 3 101,4% 143,0% 28 Azartspēļu nodoklis 10 10 7 5 5 7 7 7 7 7 7 0 101,2% 136,3% 29 Dabas resursu nodoklis 4 4 4 4 7 9 10 10 10 10 10 0 102,5% 254,1% 30 Kopā 1 118 1 297 969 1 041 1 093 1 174 1 256 1 289 1 332 1 372 1 450 43 103,4% 128,0% 11
Līdzīgi, kā tas bija iepriekšējos gados, arī 2015.gadā tiek piedāvāts daļai pašvaldību piešķirt mērķdotāciju, kas ir būtiski mazāka nekā darbaspēka nodokļu samazināšanas ietekme 12
Piešķirto speciālo dotāciju un negūto IIN ieņēmumu kopsumma 2011-2015.gadā, milj.euro 13
Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem ar 2015.gadā papildus pieškirtajiem 7,1 milj.euro sasniedz tikai 45% no likumā noteiktā apmēra 14
Pašvaldībām tiek piedāvāta iespēja aizņemties vairāk! Pašvaldību kopējās saistības ir 2,07 miljardi euro! (uz 31.07.2014.) Pašvaldību plānotie pamatbudžeta izdevumi 2014.gadā 2,4 miljardi euro. Saistību apmērs % pret pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Avots: Valsts kases mēneša pārskats par pašvaldību saistībām uz 31.07.2014. 15
Koriģējot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma trūkumus un liekot pašvaldībām izvēlēties starp speciālo dotāciju saņemšanu vai IIN sadalījuma maiņu, pašvaldības tiek savstarpēji pretnostatītas Pilsētu negūtie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas rezultātā un saņemtās speciālās dotācijas 2011.-2014.gadā, milj.eur Speciālās dotācijas īpatsvars pašvaldības vērtētajos ieņēmumos pēc PFI 2015.gadā (Valdības piedāvātajā PFI risinājumā) 16
Kompromiss 2015.gada budžetam Finanšu ministrijas 20.11.2014. pašvaldībām nosūtītajā prezentācijā atspoguļots, ka IIN pārdales uz 81/19 gadījumā par nepieciešamajiem 14,2 milj.euro samazina valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanai. Pašvaldības to nav piedāvājušas! # 1.var. (2014.g. regulējums) 2.var. (valdības piedāvājums) 2.var.- 1.var. 3.var. (valdības piedāvājum s + IIN 81/19) 3.var.- 2.var. 4.var. (valdības piedāvājums + 14,2 milj. izlīdzināšanā) 4.var.- 2.var. FM prezentācijā kā pašvaldību prasība 1 2 3 4 5 6 7 (6-4) 8 9 (8-4) 10 11 (10-4) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1 IIN sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetu 80/20 80/20 81/19 80/20 81/19 2 IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos, milj.euro 1 133 1 133 1 147 14,2 1 133 1 147 14,2 3 Nekustamā īpašuma nodoklis 163 163 163 163 163 4 (2+3) Pašvaldību vērtētie ieņēmumi kopā 1 296 1 296 1 310 14,2 1 296 1 310 14,2 izmaiņas pret 2.var. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana Finanšu nepieciešamības sadalījums starp pilsētām 3 un novadiem 47/53 48/52 48/52 48/52 47/53 Dotācija par bērniem, pensionāriem, kas ievietoti 4 pansionātā/bērnu namā līdz 1998.gadam 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0 5 Dotācija izlīdzināšanas fondā 11,9 12,1 0,2 12,1 26,3 14,2 6 Papildus dotācijas pilsētām un novadiem 17,0 23,3 6,3 23,3 0,0 23,3 0,0 6.1. Pilsētām 7,8 5,1-2,7 4,9-0,2 4,3-0,8 21,3-14,2 6.2. Novadiem 9,3 18,3 9,0 18,4 0,2 19,0 0,8 Speciālās dotācija un dotācijas fondā kopā 7 (4+5) (bez dotācijām līdz 1998.g.ievietotajiem) 28,9 35,4 6,5 35,4 0,0 49,6 14,2 21,3-14,2 8 (4+5+6)Dotācijas pavisam kopā 29,9 36,5 6,5 36,5 0,0 50,6 14,2 22,3-14,2 10 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales uz 81/19 ietekme 11 (4+8) Pašvaldībām piejemie resursi 1 325,8 1 332,3 6,5 1 346,5 14,2 1 346,5 14,2 1 332,3 17
Vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pēc PFI, EUR (3.variants: valdības piedāvājums + IIN 81/19) 18
Viens no iespējamajiem resursiem - Akcīzes nodoklis! Nodokļu ieņēmumu valsts pamatbudžetā izmaiņas pret 2010.gadu, % 19
Nodokļu ieņēmumu valsts pamatbudžetā izmaiņas 20
Akcīzes nodokļa likmju salīdzinājums alkoholam N Nodokļa likmes alkoholiskajiem Latvija Lietuva Igaunija r. dzērieniem 1 2 3 4 5 1 alum (par 100 litriem) 3,10 2,71 6,28 2 3 4 5 vīnam (par 100 litriem) raudzētajiem dzērieniem (par 100 litriem) starpproduktiem (par 100 litriem): pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā spirta) 64,03 64,03 65,16 84,67 24,62 (< 8,5 vol.) 36,71 (< 6 vol.) 65,16 84,67 24,62 (< 8,5 vol.) 36,71 (< 6 vol.) 99,6 115,85 180,81 64,03 (< 15 vol.) 81,38 (< 15 vol.) 1337,50 1 291,71 1 643,00 Informācijas avots: Eiropas Komisijas Nodokļu un Muitas apvienības direktorāta ziņojums 2014.gada jūlijā "Akcīzes nodokļa tabulas" 21
Akcīzes nodokļa likmju salīdzinājums tabakai N Nodokļa likmes tabakas r. izstrādājumiem Latvija Lietuva Igaunija 1 2 3 4 5 cigāriem un cigarillām (par 1000 1 cigāriem vai cigarillām) 45 26,93 211 60 45,47 46,5 2 cigaretēm (par 1000 cigaretēm)* 25 procenti no maksimālās 34 procenti no maksimālās smēķējamai tabakai - smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai, 3 citai smēķējamai tabakai (par 1000 gramiem tabakas): 60 47,21 61 *Par Lietuvā noteiktajām likmēm cigaretēm EK pārskatā informācija nav atspoguļota. 22
2015.gadā plānotā akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra, milj.eur Tabaka un alkohols kopā 2015.gadā: 301,5 milj.euro. Lai ieņēmumos palielinātu par 14,2 milj.euro, nodokļa summas pieaugumam jābūt 4,7%. 23
ES valstu parāds, % no IKP 2013.gada beigās Datu avots: Eurostat ziņojums 158/2014 2014.gada 21.oktobrī http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ity_public/2-21102014-ap/en/2-21102014-ap-en.pdf 24
Vispārējās valdības budžeta deficīts (-), pārpalikums (+) 2013.gadā, % no IKP Datu avots: Eurostat ziņojums 158/2014 2014.gada 21.oktobrī http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ity_pu BLIC/2-21102014-AP/EN/2-21102014-AP- EN.PDF 25
Vispārējās valdības parāds, milj.eur un % pret IKP 26
Vispārējās valdības parāda izmaiņas un valsts pamatbudžeta izdevumi, milj.eur Ja 2015.gadā Vispārējās valdības parāds būtu 2014.gada līmenī 27
Valsts pamatbudžeta izdevumi procentu maksājumiem, milj.eur J.Paiders raksts laikrakstā «Neatkarīgā Rīta Avīze»: 1. 2014.gada aprīlī Latvija sekmīgi emitēja desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,875% gadā (ienesīgums 2,961%). Pieprasījums pēc Latvijas obligācijām vairāk nekā trīs reizes pārsniedza piedāvājumu. 2. 2013. gada novembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) refinansēšanas likmi pazemināja līdz 0,25% gadā. 2014. gada jūnijā ECB refinansēšanas likmi noteica 0,15% gadā, bet šā gada septembrī jau 0,05% gadā. 3. ECB likmju samazinājuma dēļ atliekot obligāciju izplatīšanu par pusgadu, likmes būtu ievērojami zemākas! 4. Aizņemoties vienu miljardu eiro pusgadu agrāk nekā vajag (ar likmi 2,875% gadā), ir bezjēdzīgi iztērēti 14,4 miljoni eiro procentu maksājumos par pusgadu. 5. Ja šā gada oktobrī obligācijas varētu izvietot par vienu procenta punktu mazāk (ECB likme jau ir tuvu nullei), tad desmit gadu laikā procentu maksājumos valdībai būtu jātērē 100 miljonu mazāk 28
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni turpina samazināties Iekšzemes kopprodukta gada vidējo izmaiņu salīdzinājums Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde 29
Importa pārsniegums pār eksportu nav samazinājies 30
Paldies! 31