Rīgas Doma ērģeles Tapšanas vēsture Nav precīzi zināms, kad būvētas pašas pirmās ērģeles Rīgas Domā. Zināms, ka ērģeles iet bojā 1547.gadā ugunsgrēkā. Nākamo instrumentu, no kura līdz šodienai saglabājusies galvenā prospekta centrālā daļa, būvē Lībekas meistars Jakobs Rābs (Jakob Rab) 1594.gadā. 1601.gadā viņš pabeidz rikpozitīvu (Rückpositiv), kura prospekts arī ir saglabājies. Nozīmīgu instrumenta pārbūvi laikā no 1773.-1776.gadam veic Heinrihs Andreass Konciuss. Vilhelms Bergners jun.(4.11.1837-9.06.1907) Dzimis Pētera baznīcas ērģelnieka Vilhelma Bergnera sen. ģimenē. Mācījies sākumā pie sava tēva, vēlāk pie Doma baznīcas ērģelnieka J.K.Agtes, vēlāk Eizenahā pie F.Kīnsteda un Drēzdenē pie J.Šneidera. No 1861.gada bija ērģelnieks Anglikāņu baznīcā, bet 1868.gadā pēc sava skolotāja J.K.Agtes nāves kļūst par ērģelnieku Rīgas Domā un šo amatu ieņem gandrīz 40 gadus līdz pat savai nāvei. 1865.gadā dibinājis Baha biedrību Rīgā (Bach-Verein).
Rīgas Doma unikālo ērģeļu tapšana nebūtu iedomājama bez V.Bergnera personības. Viņš bija labi informēts par ērģeļbūves tendencēm Eiropā un Valkera firma tika izvēlēta pēc rūpīgas iepazīšanās ar viņa darbnīcu Ludvigsburgā un būvētajiem instrumentiem. No diviem tā brīža nozīmīgākajiem vācu ērģeļbūvētājiem V.Zaueru un E.F.Valkeru izvēle krita par labu pēdējam.
Līgums par instrumenta būvi tiek noslēgts 1881.gada novembrī: Pirmais piedāvājums paredzēja 90 reģistru instrumentu ar 4 manuāļiem. 1882.gada jūnijā tiek nolemts būvēt 102 reģistru instrumentu, bet septembrī šis skaitlis pieaug jau līdz 120 balsīm. Pats Valkers no savas puses pievieno vēl 4 reģistrus, kā rezultātā Rīgas Doma ērģeles iesvētīšanas brīdī ar 124 reģistriem ir lielākās ērģeles pasaulē. Interesants ir jautājums par ērģeļu prospektu. Valkers piedāvāja veco prospektu nojaukt un būvēt līdzīgu kā Ulmas Minsterā, draudze tomēr izlemj paturēt veco prospektu, kura pirmsākumi rodami 1594.gadā. Diezgan droši var apgalvot, ka šis ir vecākais saglabātais ērģeļu prospekts Latvijā. Ērģeles tika iesvētītas 1884.gada 19.janvārī un tajā brīdī bija lielākās pasaulē. Speciāli ērģeļu atklāšanai Ferencs Lists komponē korāļa fantāziju Nun danket alle Gott ( Lai Dievu visi teic ). Viņa rīcībā bija jauno ērģeļu dispozīcija, jo F.Lists sniedz konkrētus norādījumus, kādā reģistrācijā skaņdarbs uz Doma ērģelēm izpildāms. To, ka jaunās Doma ērģeles izpelnās Eiropas redzamāko mūziķu un ērģelnieku uzmanību, liecina fakts, ka drīz vien pēc ērģeļu uzbūvēšanas 3 koncertus uz tām sniedz pazīstamais franču ērģeļmūzikas komponists Aleksandrs Gilmāns.
Ērģelēm ir 4 manuāļi, pedālis un 2 spēles galdi. 1.,2.,3.manuāļa un pedāļa stabules tika izvietotas uz galvenās luktas, bet 4.manuāļa stabules un daļa pedāļa stabuļu uz apakšējās luktas. 20.gs. sākumā radās doma, ka jāizveido plašāka ieeja baznīcā, kā rezultātā tika nolemts apakšējo luktu nojaukt un 4.manuāļa stabules pārvietot uz augšējo luktu. 4.manuāļa vējlādes un stabules vispirms tika novietotas augšējās luktas ziemeļu arkādē, bet vēlāk pārveidotas par pneimatiskām vējlādēm un pārvietotas pašā ērģeļu augšdaļā pēc tam, kad prospekts tika pabīdīts uz priekšu par 1,5 m. 1983.gadā, atzīmējot ērģeļu 100-gadi, ērģeļu restaurāciju veic Holandes firma Flentrop ar tam laikam neparasti progresīvām restaurācijas metodēm. Restaurācijas rezultātā tiek atjaunota apakšējā lukta un uz tās tiek uzstādītas 4.manuāļa vējlādes, kas atkal ir atjaunotas to sākotnējā versijā mehāniskas. Arī otrs ērģeļu spēles galds bija saglabājies muzejā un tiek uzstādīts uz apakšējās luktas.
Doma ērģeles skaitļos: 4 manuāļi 2 spēles galdi 26 vējlādes 6718 stabules
Par Valkera firmu un ērģeļu tapšanu
Darbnīca dibināta 1786.g. Kanštatē (Bad Cannstatt) pie Štutgartes, Vācijā. 1820.g. tā tiek pārcelta uz Ludvigsburgu. (Ludwigsburg). Rīgas Doma ērģeļu uzbūvēšanas brīdī uzņēmumu vada 5 Valkera dēli, kas ir augsti kvalificēti ērģeļbūves speciālisti. Valkera darbnīcā bija uzbūvēta speciāla montāžas zāle 80 m garumā, 5- stāvu mājas augstumā. Tehnisko montāžu vadīja 37 g. vecais (jaunais) Pauls Valkers. Fricis Valkers, kurš vadīja intonēšanas darbus bija 54 gadus vecs. Instruments būvēts vēl tradicionālajā, vecā E.F.Valkera menierē.
Bija uzkrāta milzīga pieredze. E.F.Valkeram bija izdevies atrast arī sevišķi milzīgo stabuļu ieskanēšanās likumsakarības. Parasti pirms tam uzskatīja, ka maksimāli garākās stabules, ko ir vērts būvēt ir 16 garumā. (Bez kājas ap 5m). Garākas vienkārši neskanēja. Bet Valkeram izdevās vēl pirms Doma uzbūvēt labskanīgu koka reģistru 32 garumā, kur garākā stabule ir ap 10 m gara. (Arī Domā ir šāds reģistrs pedāļa Principalbass 32 ).
Tehniskie risinājumi
Motors Valkers, jau būvējot instrumentu, izmanto apstākli, ka Vecrīgā ir gāzes apgāde (apgaismojums). Gāzes motors ar turbīnu nu aizvietos daudzu plēšu minēju darbu. Motors ir ļoti skaļš, tādēļ to novieto torņa telpā. Speciāli šim motoram tiek uzbūvēts skurstenis sadegušo gāzu aizvadīšanai. To apkalpot bija sarežģīti, tādēļ darbā tika pieņemts mašīnists. Viņš saņēma tam laikam atbilstoši diezgan lielu algu. 1907.g. iebūvē pirmo elektrisko ērģeļmotoru.
Plēšas. [die Bälge; Bellows]
Instruments ļoti liels. Daudzi stāvi, plaknes. Gaiss ir vienmērīgi jāsadala. Tādēļ bija jāiebūvē 6 lielākas un 2 mazākas buferplēšas. Doma ērģelēs ir dažādi gaisa spiedieni. Reģistram Fisharmonika (Physharmonika) iebūvēta sava neliela plēšiņa spiediena pazemināšanai. Šis ir ārkārtīgi rets reģistrs.
Reģistru crescendo valce. [Register- Crescendo; Crescendo] Izrunā Kreščendo
Ierīce, kas pakāpeniski ieslēdz visu bagātīgo reģistru klāstu no klusākā uz skaļāko. Pie tam ērģelnieks to dara ar speciālu pedāli, kas ļauj turpināt spēli. Šī ierīce darbojas mehāniski un ir joprojām lietošanas kārtībā. Speciāla mehāniska ciparnīca, kas iebūvēta spēles galdā, ļauj redzēt dinamisko gradāciju (to, cik daudz reģistru ir ieslēgušies).
Šis pats par sevi nav jauns izgudrojums, bet Valkeram bija izdevies atrisināt ierīces lietošanas ērtuma problēmu tā, ka tas netraucēja pašam ērģelniekam ar vienu vieglu pedāļa piespiedienu iegriezt smago valces ratu, lai radītu dinamisku crescendo. Ar šo izgudrojumu Valkers bija tālu priekšā saviem konkurentiem, pat francūžiem.
Barkera aparāts. [Barkerhebel; Barker]
Ierīce, kas atvieglo taustiņu nospiešanu. (To izgudrojis angļu ērģeļbūvētājs Barkers 1838.gadā, un tā tiek izmantota galvenokārt lielās ērģelēs ). Bez šī aparāta būtu ārkārtīgi grūti nospiest taustiņus, jo mehānikas ceļš no taustiņiem līdz ventiļiem ir ļoti tāls. Jāatceras, ka Rīgas Doma instruments ir mehānisks, un taustiņus ar gaisa padeves ventiļiem zem stabulēm, savieno priedes koka skaliņi (nedaudz plānāki par 2 mm). Šādas mehānikas ceļš ar visiem pagriezieniem šeit sasniedz pat 21 metru.
Spēles galdi
Ērģelēm ir 2 spēles galdi [Spieltisch; Console], kas mehāniski savienoti savā starpā. Abus spēles galdus iespējams izmantot gan atsevišķi, gan vienlaicīgi. Galvenais spēles galds ar 4 manuāļiem (roku klaviatūrām) [Manualklaviatur ; Manual keyboard] un pedāli (klaviatūra, ko spēlē ar kājām) [Pedalklaviatur; Pedal keyboard], atrodas uz augšējās luktas
Galvenais spēles galds
Mazais spēles galds ar 1 manuāli un pedāli atrodas uz zemākās luktas. No mazā spēles galda var spēlēt tos reģistrus, kuri galvenajam izvietoti 4. manuālī.
Mazais spēles galds
Mākslinieciskais aspekts
Instruments pēc sava skaņas veidola ir unikāls vēlīnā romantikas perioda piemineklis. Izcils ar to, ka romantiskā laikmeta mūzika šeit skan tieši tā, kā to savā tembrālajā (skaņas nokrāsu) ideālā bija iecerējuši izcilākie 19. gs. komponisti; tādi, kā Johannes Brāmss, Ferencs Lists, Makss Rēgers, Cēzars Franks, Jozefs Reinberegers un daudzi citi.
To var apgalvot tādēļ, ka Rīgas Doma ērģeles pilnībā ir saglabājušas to ideālu, uz kuru bija tiekušās 3 paaudzes ērģeļbūvētāja Valkera ģimenē. Ideāls dinamiski variējama un orķestrāla skaņa. Šāds mērķis prasa ārkārtīgi bagātīgu tembrālo krāsu paleti, kurai ļoti svarīgas ir tieši dinamiskās pārejas. (Gleznā tie būtu ēnojumi). Ērģelēs ir 21 dažādi flautu paveidi. 17 dažādas stīgu balsis. Mūsu instruments kopš uzbūvēšanas brīža nav ticis modernizēts. Stabuļu intonācija un tembrs nav pielāgoti nākamo laikmetu mainīgajām un svārstīgajām muzikālajām prasībām.
Maksi Rēgeru ļoti inspirēja Valkera ērģeles Leipcigas Gevandhauzā.(Gewandhaus), kas uzbūvētas 1884.g. Arī šo instrumentu, tāpat kā Rīgas Domu, intonēja Fricis Valkers. Diemžēl Leipcigas instruments nav saglabājies. Arī pazīstamais misionārs, ārsts un, starp citu, pirmklasīgs ērģelnieks Alberts Šveicers ar sajūsmu atceras savus jaunības gadus, pavadītus pie Valkera ērģelēm Vācijā.
Kopumā ņemot, Rīgas Doma un Vīnes Votiva (uz pusi mazāks instruments) baznīcas ērģeles ir vienīgie no 19.gs. Valkera lielajiem instrumentiem, kas saglabājušies nepārbūvēti.