Microsoft Word - TP_paskaidrojuma raksts.doc

Jumpravas pagasta PLĀNOJUMA PASKAIDROJUMA RAKSTS (2005 2017)

JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2005. 2017. APSTIPRINĀTS: Jumpravas pagasta padome 2005.gada... sēdes Nr. Lēmumu Nr. 1. sējums PLĀNOJUMA PASKAIDROJUMA RAKSTS PIRMĀ REDAKCIJA Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs: I.Balodis Projekta izstrādes atbildīgais: A.Ūdris Jumpravas pagasta padome 2005 2

SATURS IEVADS... 7 1. TERMINI... 8 2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA SASTĀVS... 10 3. ESOŠIE PROJEKTI... 11 4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI... 13 5. IESTĀŽU NOSACĪJUMI... 14 6. TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS... 33 6.1. Fiziski ģeogrāfiskais stāvoklis... 33 6.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība... 34 6.3. Ģeoloģija... 35 6.4. Klimata raksturojums... 36 7. PAGASTA VIDES KVALITĀTE UN DABAS RESURSI... 37 7.1. Esošais vides stāvoklis... 37 7.2. Vides kvalitāte... 37 7.2.1. Gaiss... 39 7.2.2. Troksnis... 39 7.2.3. Virszemes ūdeņu piesārņojums... 39 7.2.4. Atkritumi... 40 7.3. Dabas resursi... 41 7.3.1. Augsne... 41 7.3.2. Ūdeņi... 42 7.3.3. Meži... 42 7.4. Īpaši aizsargājamās teritorijas... 43 7.4.1. Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi... 43 7.4.2. Dabas teritorijas un objekti... 44 7.5. Civilā aizsardzība... 46 7.6. Riska objektu teritorijas... 47 7.7. Pagasta ainavas vērtējums... 52 7.7.1. Nozīmīgākie skatu punkti un skati... 55 3

8. SOCIĀLĀ UN EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA... 65 8.1. Iedzīvotāji... 65 8.2. Budžets... 65 8.3. Saimnieciskā darbība... 67 8.3.1. Uzņēmējdarbība (nelauksaimnieciskā)... 67 8.3.2. Lauksaimniecība... 67 8.3.3. Serviss... 68 8.4. Izglītība... 69 8.5. Veselības aprūpe... 70 8.6. Tūrisms... 70 9. PAGASTA STRUKTŪRA UN TĀS ELEMENTI... 71 9.1. Pagasta apbūves struktūra... 71 9.1.1. Apbūvētās teritorijas apdzīvotās vietās... 71 9.1.2. Neapbūvētās teritorijas apdzīvotās vietās... 72 9.2. Transports un gājēju kustība... 73 9.2.1. Autotransports... 74 9.2.2. Dzelzceļa transports... 77 9.2.3. Upju transports... 77 9.2.4. Velosipēdistu kustība... 78 9.3. Zaļā struktūra un atpūta... 78 9.4. Inženiertīkli... 79 9.4.1. Ūdensapgāde... 79 9.4.2. Kanalizācija... 82 9.4.3. Lietus notekūdeņu kanalizācija... 85 9.4.4. Siltumapgāde... 85 9.4.5. Elektroapgāde... 85 9.4.6. Gāzes apgāde... 85 9.4.7. Sakari... 86 9.5. Ugunsdzēsība... 86 10. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒŖKI UN VIRZIENI... 87 10.1. Iekļaušanās reģiona attīstībā... 87 10.2. Attīstības tendences... 87 4

10.3. Ieteikumi plānojumam (attīstības programma 2005. 2017.g.)... 88 11. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMI... 90 11.1. Apbūves teritorijas... 90 11.1.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas - DzM... 90 11.1.2. Mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas - DzD... 92 11.1.3. Savrupmāju apbūves teritorijas - DzS... 93 11.1.4. Jaukta darījumu iestāžu apbūves teritorijas - JD... 94 11.1.5. Jaukta sabiedriskas nozīmes apbūves teritorijas - JS... 94 11.1.6. Jaukta ražošanas apbūves teritorijas - JR... 95 11.2. Dabas pamatnes teritorijas... 97 11.2.1. Meži - MS... 97 11.2.2. Ūdeņi - Ū... 98 11.3. Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas... 101 11.3.1. Lauksaimniecības teritorijas - LS... 101 11.3.2. Lauksaimniecības teritorijas applūdumu zonā - apbūvei nelabvēlīgas teritorijas - AN... 102 11.4. Līnijbūvju teritorijas... 103 11.4.1. Valsts autoceļu teritorijas... 103 11.4.2. Pašvaldības ceļu un ielu teritorijas... 104 11.4.3. Dzelzceļa teritorijas... 105 11.4.4. Elektrolīniju un to būvju teritorijas... 106 11.4.5. Telekomunikāciju un to būvju teritorijas... 109 11.4.6. Ūdens apgādes un to būvju teritorijas... 110 11.4.7. Notekūdeņu... 111 11.4.8. Gāzes vadi... 112 11.5. Īpaši aizsargājamas teritorijas... 112 11.5.1. Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi... 113 11.5.2. Dabas teritorijas un objekti... 114 11.6. Labiekārtota sabiedriskā ārtelpa... 115 11.6.1. Atklāta publiska telpa - ZA... 115 11.6.2. Kapsētas... 116 11.7. Pārējās teritorijas... 117 11.7.1. Karjeru teritorijas - K... 117 5

11.7.2. Degradētās un rekultivējamās teritorijas - P... 117 11.7.3. Teritorijas, kurām nepieciešams detaļplānojums - Dpl... 117 11.7.4. Pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās teritorijas... 118 11.8. Aizsargjoslas... 120 11.9. Zemes izmantošanas veidu apzīmējumi plānojuma grafiskajā daļā... 124 12. TURPMĀKĀ PROJEKTĒŠANA... 125 IZMANTOTĀ LITERATŪRA... 126 IZMAIŅAS TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ... 127 6

IEVADS (turpmāk Plānojums) izstrādāts saskaņā ar LR Teritorijas plānošanas likumu, MK Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem Nr. 34 un Nr. 883, Jumpravas pagasta padomes 2004.g. 28.aprīļa lēmumu Nr.5 un 2004.g. 28.jūlija rīkojumu Nr.7 Par Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi. balstās uz pašvaldības attīstības programmā (turpmāk Programmā) izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Teritorijas plānojums nosaka Jumpravas pagasta teritorijas pašreizējo un plānoto (atļauto) zemes izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. Plānojuma paskaidrojuma rakstā nav atkārtota visa informācija, kas apkopota Programmā. Tas izstrādāts laika posmam līdz 2017.gadam. Plānojuma pirmā redakcija pabeigta 2005.g. maijā Plānojuma izstrādes gaitā veikta sabiedriskā apspriešana divos posmos. Plānojumu izstrādāja Jumpravas pagasta padomes darba grupa, piesaistot padomes darbiniekus un speciālistus. Darba grupas sastāvs sekojošs: Vadītājs A. Ūdris, pagasta padomes speciālists. Locekļi V. Skraučs, pašvaldības aģentūras direktors; S.Kalniņa, pagasta zemes ierīkotāja; G. Jablonska, pagasta padomes galvenā grāmatvede; A.Lasis, deputāts; R. Saulītis, deputāts; V.Grūbe, būvvaldes vadītājs; V. Jaunzema, konsultante; I.Šlekone, lietvede B.Zvīgule, plānotāja; M.Lapiņa, plānotāja. Plānojuma izstrādē piedalījās speciālisti: Par Jumpravas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo noteikumu izstrādātāju piesaistīta arhitekti prof. I.Miķelsone ( sertifikata Nr. 0036). Darba grupa pateicas visiem padomes darbiniekiem, iestāžu vadītājiem, nozaru speciālistiem un iedzīvotājiem par atsaucību Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma izstrādē. 7

1. TERMINI Aizsargjoslas ar likumu noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību, pasargāt vidi un cilvēkus no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūve ietver trīs vai trīs ar mansardu dzīvojamo apbūvi ar dzīvokļiem, kuriem ir kopīga ieeja no zemes līmeņa, ir koplietošanas telpas (priekštelpas, kāpnes, pagrabs) un pagalms. Detālplānojums (detālplāns) teritorijas daļas teritoriālais plānojums, kas detalizē attīstības plānu, nosakot robežas un prasības katrai parcelei vai zemesgabalam. Ciemu apbūves daļās detālplānojumi nosaka arī zemesgabalu sadalīšanu un to robežu pārkārtošanu. Ferma ietver atsevišķu specializētu, rūpnieciska rakstura lopkopības (govju, zirgu, cūku, aitu, putnu u.c.) saimniecību, arī pastaigas laukumus, bet neietver ganības. Ģimenes māja būve, kas ietver sevī dzīvojamo māju (1-2 ģimenēm) ar saimniecības ēkām un inženiertīkliem. Ilgspējīga, līdzsvarota attīstība attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākošo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Lokālais teritorijas plānojums teritoriālais plānojums tai teritorijas daļai, kas neietilpst pieņemtajā Plānojumā un kas prasa turpmāko izpēti. Mazstāvu dzīvojamā apbūve ietver ēkas 1-2 ģimeņu dzīvošanai vai daudzdzīvokļu nams ar mansardu, kur ir kopīga ieeja no zemes līmeņa. Nacionālais teritorijas plānojums teritoriālais plānojums visai valsts teritorijai Pagasta attīstības programma izstrādā katrā vietējā pašvaldībā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas Jumpravas pagasta prioritātes un perspektīvie virzienus. Pagasta ielas un ceļi nodrošina transporta un gājēju sakarus starp lauku teritorijas daļām un izeju uz valsts autoceļiem. Pašvaldības ceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem. Parcele ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu noteikta teritorijas pamatvienība līdz tās ierakstīšanai Zemesgrāmatā. Rajona teritorijas plānojums teritoriālais plānojums rajona teritorijai (šinī dokumentā Ogres rajonam). 8

Reģiona teritorijas plānojums teritorijas plānojums nacionāli nozīmīgai valsts teritorijas daļai (šinī dokumentā Rīgas reģionam). Reliģiska iestāde ietver jebkādas reģistrētas reliģiskas kopienas darbību. Riski, riska faktors cilvēka darbība vai dabas procesu izraisīta, nevēlama notikuma realizācijas varbūtība noteiktā laika periodā un šī notikuma radīto seku iespējamo apjomu apvienojums. Savrupmājas ir brīvi stāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi saistošie noteikumi, prasības zemesgabaliem, ēkām un būvēm saskaņā ar teritorijas attīstības plānojumu. Teritorijas plānojums - ir saistošie noteikumi, teritorijas plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Turpmākās izpētes un projektēšanas teritorijas teritorijas, kurās jāizdara nepieciešamās izpētes un 18 mēnešu laikā jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu. Valsts autoceļi - republikas nozīmes ceļu tīkls, ko veido galvenie, 1. un 2. šķiras autoceļi ar to konstruktīviem elementiem (tilti, krustojumi, autobusu pieturas, norādes u.c.). Vides monitorings sistemātiska vides stāvokļa kontrole (mērījumi, novērojumi, aprēķini), kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides aizsardzības pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei. Zemes ierīcības projekts zemes izmantošanas plāns, kurā norādītas katra zemesgabala robežas, platība un inženierplānojums, kā arī šo teritoriju perspektīvie grozījumi sakarā ar teritorijas plānojumu. Zemesgabals juridiski noteikta, zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība. 9

2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA SASTĀVS Teritorijas plānojums sastāv no sekojošām sadaļām 1. sējums - Plānojuma paskaidrojuma raksts parāda Jumpravas pagasta teritorijas pašreizējo izmantošanu, nosaka plānotos zemes izmantošanas mērķus, atbilstoši mērķiem atļauto zemes izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. 2. sējums Plānojuma grafiskā daļa ir pagasta saistošie noteikumi. Plānos un kartēs parādīta pagasta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana. Plānu oriģināli lauku teritorijai ir mērogā 1:10000 un Jumpravas un Dzelmju ciemu teritorijām mērogā 1:5000 (atrodas pašvaldības īpašumā), to kopijas ietvertas šā sējuma saturā norādītajā sastāvā un kārtībā. 3. sējums - Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ( tekstā - Apbūves noteikumi). Šie ir saistošie noteikumi, detalizēti nosaka pašvaldības un citu zemes īpašnieku un lietotāju tiesības un pienākumus attiecībā uz zemes gabalu izmantošanu un to apbūvi. 4. sējums Plānojuma izstrādes pārskats. Te apkopoti: Sabiedriskās apspriešanas I un II posma materiāli, Izstrādes procesa materiāli (lēmumi, protokoli, publikācijas, nosacījumi, atzinumi un citi dokumenti - kopijas), Izstrādes procesa dokumentu oriģināli (iesniegumi, sarakste, lēmumi, protokoli un citi dokumenti) padomes arhīva eksemplārā. Pielikums Vides pārskats. Izstrādāts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 12.04.2005. lēmumu Nr. 77 p par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu Jumpravas pagasta Plānojumam. Šeit apskatīta pagasta esošā situācija, vides kvalitāte un dabas resursi, iekļaujot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un vizuāli ainaviskās telpas. Vides pārskata izstrādes mērķis ir teritorijas plānojuma stratēģiskais novērtējums uz vidi izvērtēšana. 10

3. ESOŠIE PROJEKTI Tuvākajos gados paredzēto projektu realizācija Jumpravas pagastā. 3.1. Par Jumpravas pagasta ūdenssaimniecības attīstības projekta ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA OGRES RAJONA JUMPRAVAS PAGASTA CIEMATOS JUMPRAVA UN DZELMES realizāciju ( EKO AKVA, 2004. 2007.). Apstiprināt sekojošu galveno komponentu realizāciju prioritārā investīciju projekta ietvaros: Ūdens ņemšanas vietas sakārtošana: o ūdensgūtves atjaunošana Jumpravā; o esošā artēziskā urbuma remonts Dzelmēs. Ūdensapgādes sistēmas paplašināšana: o ūdensvada izbūvei tīklu sacilpošanai Dzelzceļa ielas rajonā Jumpravā; o ūdensvada izbūve tīklu sacilpošanai pa Liepu ielu Jumpravā; o ūdensvada sacilpošana Jumpravā Graudu ielas rajonā; o ūdensvada atjaunošana Graudu ielas rajonā līdz sacilpojuma vietai. Nepārtrauktas ūdens piegādes nodrošināšana un ūdens efektīva izmantošana: o ūdensvada atjaunošana Jumpravā ciemata centrā; o ūdensvada atjaunošana Jumpravā pie ūdenstorņa; o ūdensvada atjaunošana Jumpravas ciemata D daļā; o ūdensvada atjaunošana Jumpravā Inženieru ielas rajonā; o ūdensvada atjaunošana Jumpravā no akas Nr. U15 līdz atzaram uz privātmājām; o esošā ūdenstorņa remonts Dzelmēs. Ūdens kvalitātes uzlabošana: o ūdens sagatavošanas iekārtu rekonstrukcija Jumpravā; o ūdensvada skalošanas krāna ierīkošana Jumpravā Vidus ielas apbūvē; o pieslēgumu atjaunošana Jumpravā U07 un U08 ietvaros rekonstruētajos tīklu posmos; o pieslēgumu atjaunošana Jumpravā U10 ietvaros rekonstruētajā ūdensvada posmā; o pieslēgumu atjaunošana Jumpravā U18 ietvaros rekonstruētajā ūdensvada posmā; 11

o pieslēgumu atjaunošana Jumpravā U20 rekonstruētajā ūdensvada posmā. o pieslēguma atjaunošana Jumpravā U12 rekonstruētajā ūdensvada posmā; o jaunas ūdens sagatavošanas stacijas celtniecība Dzelmēs; Kanalizācija sistēmas paplašināšana: o kanalizācijas kolektora izbūve Dzelmēs privātmāju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Kanalizācijas noplūžu samazināšana, sistēmas efektivitātes paaugstināšana: o kanalizācijas tīklu skalošana Jumpravā; o kanalizācijas tīklu skalošana Dzelmēs. Notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošana: o Jaunu NAI būvniecība Dzelmēs; o notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtu izbūve Dzelmēs. 2006.-2007.gadā paredzēts veikt Jumpravas pagasta kapličas rekonstrukciju. 3.2. Jumpravas pagasta zemes ierīcības projekts. 3.3. Jumpravas pagasta zemes vērtēšanas projekts aktualizēts 2004. gadā atbilstoši tirgus cenām. 3.4. Koksnes izmantošanas efektivitātes paaugstināšana Jumpravas siltumapgādes sistēmā. 3.5. Jumpravas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija. 3.6. Jumpravas pagasta padomes katlu mājas Lomaņi rekonstrukcija. 12

4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI 4.1. Plānojuma mērķis Veidot ilgspējīgu pagasta attīstību, kas paredz nodrošināt nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu. 4.2. Plānojuma uzdevumi Lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, Plānojumam tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: Izvērtēt Jumpravas pagasta teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus; Veicināt iniciatīvu uzņēmējdarbības attīstīšanā un investīciju piesaistē; Radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai; Garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu; Veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu; Saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. Kopumā, apkopojot darba grupas diskusijās ar iedzīvotājiem iesniegtos ierosinājumus, ir iegūti daudzi būtiski, vērā ņemami priekšlikumi Plānojumam. 13

5. IESTĀŽU NOSACĪJUMI izstrādāts saskaņā ar LR likumu "Teritorijas plānošanas likums" (22.05.2002) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (04.11.2004.); pamatojoties uz: Jumpravas pagasta attīstības programmu (Jumpravas pagasta padomes 4.08.2004. rīkojums Nr. 7); Jumpravas pagasta padomes lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu (28.04.2004., lēmums Nr.5); LR Vides ministrijas Lielrīgas reģionālā vides pārvaldes nosacījumiem (21.12.2004. Nr.2-4 / 4236); Valsts kultūras pieminekļu Aizsardzības inspekcijas nosacījumiem (28.06.2004. Nr.7-6 / 1293); Latvijas autoceļu direkcijas nosacījumiem (03.09.2004. Nr.129); Sabiedrības veselības aģentūra Jēkabpils filiāles nosacījumiem (01.09.2004. Nr.23.5-7 / 12); LR VZD Lielrīgas reģionālā nodaļas nosacījumiem (25.08.2004. Nr.1.-7.5./ 5800); VAS Latvenergo" nosacījumiem (22.09.2004. Nr.01AS22-07 / 1674); A/s Latvijas Gāze nosacījumiem (21.09.2004. Nr.14-1-1 / 1791); Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ogres brigādes nosacījumiem (10.09.2004. Nr.22. / 29-106); Ogres rajona padomes nosacījumiem (16.06.2004. Nr.1-16 / 149); Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldes nosacījumiem (30.09.2004. Nr.1-3 / 817); Valsts meža dienests Ogres virsmežniecība nosacījumiem (4.01.2005. Nr.5-2/ 4); VAS Latvijas Valsts meži Vidusdaugavas mežniecības nosacījumiem (4.01.2005. Nr.4.1. -1.1.); Vides pārraudzības valsts biroja nosacījumiem (24.08.2004. Nr.7-04 / 1196); Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumiem 14

(07.06.2004. Nr.2.10 / 23) SIA Lattelekom nosacījumiem (06.09.2004. Nr.29.1-3 / 158) LMT nosacījumiem (14.12.2004. Nr. Z / 4773) Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra nosacījumiem (12.05.2005 Nr.4-6-1 / 199) VAS Latvijas dzelzceļš nosacījumiem (11.10.2004.Nr.21.-6 / 645) Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras nosacījumiem (17.06.2004. Nr.462) Vides pārraudzības valsts biroja 12.04.05. lēmumu Nr. 77-p Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. (13.04.05. Nr. 3-01/967). Izsniegtie nosacījumi Plānojuma izstrādes gaitā precizēti (ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Valsts meža dienestu, Lielrīgas reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, Vides pārraudzības valsts biroju), apkopoti un ievēroti Plānojumā. 15

Nr. p. k. Nosūtīšanas/ saņemšanas datums, numurs 1. 19.08.2004. Nr.3-9 / 123 / 19.01.2005. Nr.20 IZSNIEGTIE NOSACĪJUMI JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDEI UN TO IZPILDE Institūcija Plānojumam izvirzītie noteikumi un uzdevumi Nosacījumu turpmākā virzība Nosacījumu izpilde Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 21.12.2004 Nr.2-4 / 4236 1.Projektēšanas darbus veikt atbilstoši LR MK 13.01.2004. noteikumu Nr.34 Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumu prasībām; 2.Izstrādājot plānojumu, ievērot 08.04.2004. MK noteikumu Nr.267 Noteikumus par dabas parkiem ; 3.Izstrādājot attīstības plānu, ievērot 22.07.2003. MK noteikumu Nr.415 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi prasības; Plānojot tiks ievēroti Noteikumi Nr.883 Noteikumi attiecas uz dabas parku Ogres ieleja ; Tiks ievēroti plānā; Plānojumā ievēroti MK noteikumi Nr. 883. Nav nepieciešams pielāgot Noteikumi MK Nr. 415 ievēroti Plānojumā un Apbūves noteikumos 16

4.Ievērot 13.07.2004. LR MK noteikumus Nr.589 Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšup un lejup aizsprostiem ; Jumpravā nav; 5.Uzrādīt visu upju un ezeru vidējos gada ūdens līmeņus; Ezeru nav. Visu upju līmeņu mērījumi netiek veikti; 6.Ūdens krātuvju palienes apbūvēt aizliegts; Tiks ievērots Apbūves Noteikumos; Uzrādīti Daugavas vidējie līmeņi. Mazajām upītēm aizsargjoslas noteiktas no stāvkrasta. Ietverts Apbūves noteikumos 7.Uzrādīt visas piesārņotās vietas; Tiks ievērots; Uzrādītas Plānojumā 8.Uzrādīt esošās un projektējamās ražošanas zonas, ūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, dzīvnieku kapsētas; Tiks uzrādīts plānojumā; 9.Projektā uzrādīt visas cilvēku kapsētas; Tiks uzrādīts plānojumā; 10.Uzrādīt teritorijas, kurās ir paredzēta detālplānojuma izstrāde, un kurām detālplānojumi ir izstrādāti; 11.Veikt biotopu izpēti un iezīmēt īpaši aizsargājamo augu atradnes, ja tādas teritorijas atrodas; 12. Izstrādāt teritorijas inženierkomunikāciju shēmu kanalizācijas- ūdensapgāde; Tiks uzrādīts plānojumā; Tiks uzrādīts plānojumā; Tiks uzrādīts plānojumā; Uzrādītas Plānojumā. Dzīvnieku kapsētu nav Uzrādītas Plānojumā Plānojumā uzrādītas turpmākās izpētes teritorijas Uzrādīts Vides pārskatā Uzrādīts Plānojumā 17

2. 00.00.2004. Nr.3-9 / 000 / 6.07.2004. Nr.169 Papildinājums 19.04.2005. Nr.161 Valsts kultūras pieminekļu Aizsardzības inspekcija 28.06.2004 Nr.7-6 / 1293 13. Projektā uzrādīt vides, dabas resursu un sanitāras aizsardzības aizsargjoslas; 14. Izstrādāt transporta kustības shēmu, piebraucamos ceļus apbūves gabaliem. 1.Kultūras pieminekļus - objektus izmantot saskaņā ar likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un 26.08.2003. MK noteikumiem Nr.474 Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībam un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu ; Lielrutuļu senkapi 2.Attīstības programmā un teritorijas plānojuma aprakstā ietverama informācija par kultūras mantojumu Jumpravas pagastā,raksturojums un plānotā iesaiste teritorijas attīstībā, vadoties pēc Nacionālās programmas Kultūra (2000-2010) apakšprogrammas Kultūras mantojums; 3.Plānojuma grafiskajā daļā parādāmi valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonas: Izstrādājams priekšlikums individuālām aizsardzības zonām, vadoties no apkārtējās vides īpatnībām; 4.Plānojumā iesaka iekļaut jaunus aizsargājamos objektus, kuriem ir kulturvēsturiska nozīme,noteikt to nozīmību,paredzēt atjaunošanu; Izstrādājot Apbūves noteikumus, respektējama kultūrvēsturiski nozīmīgā ainava un apdzīvotu vietu plānojums, esošās apbūves mērogs un raksturs; 5.Rekomendē aktualizēt, ekonomiskām iespējām atbilstošu uzturēšanas un apsaimniekošanas plānu izstrādi kultūras mantojuma objektu saglabāšanai. 18 Tiks uzrādīts plānojumā; Tiks uzrādīts plānojumā. Tiks ievērots plānojumā un Apbūves noteikumos; Uzrādītas plānojumā Uzrādīts Plānojumā Ietverts Apbūves noteikumos Tiks ietverta; Ietverta Programmā un Plānojumā Tiks uzrādīti; Plānojumā parādīti Tiks veikta izpēte; Baznīca Tiks ietverts Apbūves noteikumos; Apsaimniekošanas plāna izstrāde iekļauta Programmā. Ietverts Apbūves noteikumos Apsaimniekoša-nas plāna izstrāde iekļauta Programmā

3. 19.08.2004. Nr.3-9 / 124 / 7.09.2004. Nr.223 Latvijas autoceļu direkcija 03.09.2004. Nr.129 1.Ievērot pagasta teritoriju sķērsojošo valsts a/ceļu zemes nodalījuma joslas, aizsargjoslas, apbūves līnijas. 2.Pagasta perspektīvo apbūvi plānot ievērojot būvnormatīvu LBN 100 Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve noteikumus; 3.Apbūves līnijas apdzīvoto vietu robežās var tikt mainītas atbilstoši ģenplānam, kas saskaņots ar valsts a/ceļu pārvaldītāju; 4.Apbūvi plānot tādā attālumā no a/ceļa, kas neprasa tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret autotransporta radīto troksni un izplūdes gāzēm; 5.Jaunajai apbūvei paredzētajās teritorijās jāizplāno apvienojošie lokālie ceļi, nodrošinot to lietošanu un pieeju tiem no visiem atsevišķiem īpašumiem un objektiem, t.sk., ar servitūta tiesībām. Tālāk šo lokālo ceļu saisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz pieslēdzoties tikai esošajiem pašvaldību vai valsts II šķiras autoceļiem.atsevišķu jaunu īpašumu (objektu) vai esošo paplašināšanas vai pārdalīšanas gadījumos jaunu tiešu pieslēgumu plānošana valsts autoceļu tīklam nav pieļaujama; 6.Orientēties uz esošo blīvi apdzīvoto vietu paplašināšanu, ne jaunu veidošanu; 19 Tiks ievērots Plānojumā; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Plānojumā uzrādītas Ievērots Apbūves noteikumos Ietverts Apbūves noteikumos Atbilstoši aizsargjoslu likumam Ietverts Apbūves noteikumos Tiks risināts Plānojumā; Jaunas blīvi apdzīvotas vietas plānotas bez jauniem pieslēgumiem pie A6

4. 24.08.2004. Nr.3-9 / 131 / 7.09.2004. Nr.223 5. 5.08.2004. Nr.3-9 / 115 / Sabiedrības veselības aģentūra Jēkabpils filiāle 01.09.2004. Nr.23.5-7/12 LR VZD Lielrīgas reģionālā 7. Servisa objektus paredzēt teritorijās ar ātruma ierobežojumu 50 km/h, bez tiešiem pieslēgumiem pie valsts galvenā a/ceļa A6. Teritorijās ārpus šādiem ātruma ierobežojumiem servisa objektu rekomendējamās vietas valsts galveno un I šķiras a/ceļu tīklā plāno Satiksmes ministrija. 1.Plānojumā iezīmēt aizsargjoslas un aprobežojumus: ap dzeramā ūdens ņemšanas vietām blīvi apdzīvotās vietās; gar bioloģiskām notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm blīvi apdzīvotās vietās; gar upēm, kas šķērso pagasta teritoriju; ap katlu mājām (pēc izmešu daudzuma); gar autoceļiem; gar kapsētām; gar dzelzceļu; gar lopu fermu notekūdeņu utilizācijas dīķiem; 2.Kritušo mājdzīvnieku kapsētas ierīkot viena pagasta ietvaros vai apvienojoties ar kaimiņu pagastiem; 3.Paredzēt teritorijas sadali zonās; dzīvojamā zona; rekreācijas zona (t.sk. peldvietas); ražošanas zona (t.sk.lopu fermas) 1. Plānojuma grafisko daļu izstrādāt digitālā veidā, par pamatni izmantojot mērogu 1:10 000, blīvi apdzīvoto vietu mērogā 1:2000 valsts topogrāfisko karti LKS-92 sistēmā; 20 Tiks risināts Plānojumā. Ievērots Plānojumā Tiks ievērots Plānojumā; Plānojumā iezīmētas Tiks risināts Plānojumā; Tiks paredzēts Plānojumā. Kapsēta nav paredzēta. Utilizācija pēc līguma ar Trialu Plānojumā paredzētas dzīvojamās, ražošanas zonas un atklātā publiskā telpa. Tiks ievērots; Izstrādāta. Apdzīvotās vietas mērogā 1:5000

30.08.2004. Nr.216 nodaļa 25.08.2004. Nr.1.-7.5./5800 2. Plānojuma izstrādē izmantot aktuālus VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma valsts kadastra grafiskos un teksta materiālus; 3. Plānojumā parādīt īpaši aizsargājamos dabas objektus, vides un dabas resursu, sanitāras, ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas mēroga 1:10 000 noteiktībā; 4. Izstrādāt teritorijai apbūves saistošos noteikumus, zemes gabalu izmantošanai; 5. Noteikt autoceļu iedalījumu pēc to nozīmes, pašvaldību ceļiem noteikt to parametrus. Pārskatīt un atrisināt zemes gabalu nodrošinājumu ar ceļiem; 6. Izstrādātā Plānojuma redakcijas atzinuma sniegšanai grafiskos materiālus,t.sk.,aizsargjoslu slāni,iesniegt LR VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā: digitālā veidā LKS -92 koordinātu sistēmā elektroniska datu nesēja; manuālā veidā sakārtotā sējumā; 7. Pašvaldībā apstiprinātā plānojuma saistošās daļas kopijas eksemplāru noformētu atbilstoši LR MK 23.04.1996. Noteikumu Nr.154 prasībām Dokomentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi prasībām, iesniegt LR VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā, pievienojot: aizsargjoslu; servitūtu; zemes parcelācijas; detalizētas atļautās izmantošanas informācijas slāņus digitālā veidā LKS - 92 koordinātu sistēmā. 21 Tiks izmantoti; Plānojumā izstrādāti Tiks parādītas; Plānojumā parādīti Tiks izstrādāti, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; Tiks ievērots Plānojumā; Apbūves noteikumi izstrādāti Ievēroti pēc VAD datiem Tiks iesniegts Tiks iesniegti Tiks iesniegts. Tiks iesniegti.

6. 19.08.2004. Nr.3-9 / 122 / 28.09.2004. Nr.252 Papildinājums: 00.00.2004. Nr.3-9 / 000 / 18.10.2004. Nr.273 VAS Latvenergo" 22.09.2004 Nr.01AS22-07/1674 Papildinājums: 14.10.2004 Nr.01AS22-07/1842 330 kv un 110 kv elektriskie tīkli 1. Darbos, kuri paredzēti tuvāk par 30m no EPL vadiem jāizstrādā projekts. Apbūves, būvdarbu veikšanas un mežistrādes projekti EPL tuvumā jāsaskaņo ar Augsprieguma tīkliem Rīgā, Dārzciema ielā 86; 2.Par īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem ELP aizsargjoslās, kas noteikti Aizsargjoslu likuma (1997.g.) 35.un 45.pantā; Nr. kv Vertikālas plaknes aizsargjoslas attālums no malējiem vadiem m Lauku teritorija Apdzīvotas vietas teritorija 1. 110 20 4 2. 330 30 8 3.Apbūves ierobežojumi Elektroietaišu ierīkošanas noteikumi 1986.g.6.izdevumā, normatīvi tehniskais akts piemērots Latvijā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 1999.g. rīkojumu Nr.273; 20 0,4 kv elektriskie tīkli 4.Ievērot Aizsargjoslu likumā noteiktās elektrisko tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas (16.pants) un jāinformē zemes īpašniekus par īpašumu. Elektrisko tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas Nr. Elektrisko tīklu Vertikālas plaknes aizsargjoslas objekti attālums nomalējiem vadiem m Lauku teritorija 1. Gaisvadu līnijas 21 5 2. Kabeļu līnijas 2 2 3. Būves:TP,SP,FP 1 1 Apdzīvotas vietas teritorija 22 Tiks paredzēts un saskaņots; Apbūves noteik. Ietverts Apbūves noteikumos Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Ievērots Apbūves noteikumos Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Ievērots Apbūves noteikumos Aizsargjoslas ievērotas Plānojumā, aprobežojumi Apbūves noteikumos

Horizontālie attālumi no elektropārvades līnijām: Attālums Nr. Elektrisko tīklu objekti 1. 20kV gaisvadu līnija no malējā vada 2. 20kV balsta pazemes daļa 3. 20kV balsta pazemes daļa 4. 20kV gaisvadu līnijas malējais vads Komunikacijas, būves, dabas objekti Koku stumbri = 6,5 m Ielas iebraucamā daļa >1,5 m 0,4 kv kabelis > 2,0 m Ēkas ārējā siena vai balkons > 2,0 m 5. 0,4 kv kabeļlīnija Būves pazemes daļa > 0,6 m 6. 0,4 kv kabeļlīnija Sakaru kabelis > 0,5 m 7. 0,4 kv kabeļlīnija 0,4 kv kabeļlīnija > 0,1 m 8. 0,4 kv kabeļlīnija Koku stumbri > 2,0 m 9. 20kV balsta pazemes daļa Sakaru kabelis aizsargāts ar leņķa tēraudu 10. 0,4 kv kabeļlīnija Zemā un vid. spiediena gāzes vads > 1,0 m > 1,0 m 11. 0,4 kv kabeļlīnija Augstā spiediena gāzes > 2,0 m vads 12. 0,4 kv kabeļlīnija Ūdensvads > 1,0 m > 5,0 m 13. P veida 20/0,4 kv TA IV un V ugunsizturības pakāpes ēkas 23

5. Detālo plānojumu un ielu šķērsprofilus ar komunikāciju izvietojumu saskaņot Centrālajos elektriskajos tīklos; 6. Ārējo elektrotīklu ierīkošanai tehniskā projekta stadijā pieprasīt Centrālajos elektriskajos tīklos uzdevumu projektēšanai; Telekomunikāciju līnijas7. Jumpravas pagasta teritorijā ir filiāles Latvenergo telekomunikācijas apakšzemes sakaru Rīga Daugavpils; kabeļu līnija, kura atrodas gar autoceļu 8. Ievērot Aizsargjoslu likuma grozījuma 21.02.2002.g.14.pantu, aizsargjoslām gar apakšzemes sakaru kabeļu līnijām ir šāds minimālais platums zemes gabals, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes sakaru līnijas katrā pusē 2,5metru attālumā no apakšzemes kabeļu līnijas; 9. Ievērot Aizsargjoslu likuma 35.pantu Visparīgie aprobežojumi aizsargjoslās un 43.panta aprobežojumus,bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar sakaru līnijas vadītāju, aizsargjoslās gar sakaru līnijām aizliegts: veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, kā arī zemes darbus dziļāk par 0.5m un planēšanas darbus ar tehniku; izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes parauga ņemšanu un citiem līdzigiem darbiem; stādīt kokus, izveidot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves; 24 Tiks saskaņots; Tiks pieprasīts; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Plānojumā uzrādīta aptuveni Neatbilst mēroga noteiktībai

nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus,pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti sakaru kabeļi; apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, apbērt ar zemi vai būvmateriāliem telefona kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus kā arī veikt jebkādus citus darbus, kas var izraisīt sakaru līniju un iekārtu bojājumus Papildinājums Daugavas hidroelektrostacija 1.Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37. panta 4. apakšpunktu aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdumu varbūtību vismaz reizi simt gados (līmenis Daugavā ar 1% varbūtību Jumpravas pagasta robežās un tuvākajā apkartnē ir 35.12) Apdzīvota vieta Ūdens līmenis, m vjl Jaunjelgava 37,90 Dzelmes 35,12 Lielvārde 32,51 2. Precīzu appludinājuma robežu iezīmēšanai nepieciešams saņemt topogrāfisko plānu ar attēlotām zemes virsmas augstumu atzīmēm un horizontālēm. 25 Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Uzrādīts Plānojumā, Ietverts Apbūves noteikumos Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos;

7. 24.08.2004. Nr.3-9 / 130 / 22.09.2004. Nr.241 8. 24.08.2004. Nr.3-9 / 128 / 14.09.2004. Nr.233 9. 12.05.2004. Nr.3-9 / 68 / 28.09.2004. Nr.253 VAS Latvijas Gāze 21.09.2004. Nr.14-1-1/ 1791 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ogres brigāde 10.09.2004. Nr.22./29-106 Ogres rajona padome 16.06.2004. Nr.1-16/149 1. Iekļaut plānojuma sadaļā kā pielikumu Jumpravas pagasta perspektīvās gāzes apgādes plānojumu ; 2. Iesniegt Stratēģijas un attīstības daļā Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas sagatavi digitālā veidā, gāzes vadu izvietojuma uznešanai. Tiks iekļauts Paredzēta iespēja Tiks iesniegta Iesniegts, gāzes vads nav uznests 1. Paredzēt drošības aizsargjoslas elektropārvades līnijām, gāzes vadiem (Aizsargjoslu likums); 2. Būvju izvietojumam, ugunsdrošības atstarpēm, iebrauktuvēm, piebrauktuvēm, caurbrauktuvēm jābūt atbilstoši LBN-100 un LBN-201-96 Ugunsdrošības normas, veidot perspektīvo ceļu un ielu shēmas. 3. Paredzēt ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinajumu saskaņā ar LBN 222-99 Ūdensapgādes ārejie tīkli un būves. 4. Paredzēt ugunsdzēsības depo izvietojumu LBN 201-96 Ugunsdrošības normas prasībām,saskaņot ar VUGD Galveno pārvaldi. 5. Izveidot Jumpravas pagasta centralizēto apziņošanas sistēmu (Civilās aizsardzības likums). Tiks ievērots Paredzētas Tiks ievērots Plānojumā un Apbūves noteikumos; Ievērots Apbūves noteikumos Tiks nodrošināts Jumpravas un Dzelmes ciemos ūdens ieņemšanai paredzētas atklātās ūdenstilpes Tiks paredzēts Slēgts līgums ar Ogres BUB Tiks izviedota Paredzēta Programmā 6. Ņemt vērā - bīstamo objektu - riska analīzes secinājumus. Tiks ievērots Plānojumā ir riska analīze 1. Veicot teritorijas plānojuma izstrādi,ievērot teritorijas plānošanas principus, LR likumus un normatīvos aktus. Tiks ievērots Ievēroti 26

2. Plānojumā nepieciešams respektēt līdz 2004.g.izstrādātos, ar Ogres rajonu un Rīgas reģionu saistītos projektus: Rīgas reģiona attīstības stratēģija ; Baltijas pērle ; Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns. 3. Sagatavot teritorijas plānojumu, apkopojuma pamatinformācija par: Visa veida vides objektiem (biotopi,liegumi,atradnes) un nekustamiem kulturvēsturiskiem objektiem (arhitektūra,arheoloģija); Visa veida dabas resursiem (derīgie izrakteņi, hidroloģija ); Tehniskās infrastruktūras objektiem; Sociālo un kultūras infrastruktūru. 4. Papildus nosacījumi plānojuma izpētes daļā un kartogrāfiski parādāmajai informācijai: Parādīt zemes īpašumtiesību struktūru pagastā; Izdalīt informāciju par plānojamā perspektīvajām apbūves teritorijām, ja to iespējamas riska zonas atrastos tiešā dabas liegumu tuvumā; Ainaviski vērtīgās nozīmes teritorijas : o kultūrvēsturiski vērtīgas ainavas; o ainaviski vērtīgas mežu teritorijas; o dabisko pļavu ekosistēmu aizsargājamās teritorijas; Īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju izvietojumu un perspektīvās attīstības teritorijas; Iespējas tūrisma infrastruktūras objektu teritoriju attīstībai (viesnīcu, rekreācijas zonu u.c. ar tūrismu saistītu pakalpojumu izlietojums); Izdalīt informāciju par pašvaldības teritorijā un 27 Tiks ievērots Ievēroti Tiks ievērots Informācija apkopota Programmā, Plānojumā un Vides pārskatā Tiks ievērots Īpašumu struktūra parādīta. Informācija izdalīta. Plānojumā Ainavu teritorijas uzrādītas. Parādītas Parādītas Aizsargjoslas ievērotas Uzrādīta Analizētas un

piegulošajās teritorijās esošo objektu aizsargjoslu ietekmes zonām; Informācija par tehniskās infrastuktūras perspektīvo attīstību (ceļu tīkla attīstību (perspektīvā attīstāmie autoceļa posmi), enerģētisko objektu perspektīvās izbūves teritorijas u.c.); Riska objektu teritorijas (t.sk. avāriju, sprādzienu bīstamības un paaugstināta riska objekti, pieguļošās kaimiņu teritorijās esošie dažāda veida riska objekti, kuru iespējamās ietekmes zonas atrastos pagasta teritorijā; Turpmākās izpētes teritorijas. 5. Kartogrāfiskais materiāls izstrādājams digitālā formā, mērogs 1:10 000 un 1:2000. 6.Veikt sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām kopīgo interešu teritoriju apzināšanai, izpētei un iekļaušanai teritorijas plānojumā. 7. Izstrādāt apbūves noteikumus zemes gabalu izmantošanai, atbilstoši noteiktajiem lietošanas mērķiem un reglamentēt apbūves kārtību. 8. Informēt Ogres rajona padomi par teritorijas plānojuma izstrādi, ja tas ietekmē vai izmaina rajona teritorijas plānojuma izstrādes procesu 28 uzrādītas Nav noteiktas Tiks ievērots Digitāli. M 1:10000 M 1: 2000 Tiks veikts Sadarbība veikta Tiks izstrādāts Apbūves noteikumi izstrādāti Tiks informēts Iesniegta informācija

10. 19.08.2004. Nr.3-9 / 125 / 4.10.2004. Nr.260 11. 6.12.2004. Nr.3-9 / 179 / 6.01.2005. Nr.4 Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecibas pārvalde 30.09.2004. Nr.1-3 / 817 Valsts meža dienests Ogres virsmežniecība 4.01.2005. Nr.5-2/ 4 1. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un koplietošanas meliorācijas sistēmu renovācijas darbus, kuri tiks veikti periodiski, atjaunojot sākotnējos gultņu parametrus; 2.Paredzēt aizsargjoslas ap meliorācijas sistēmām atbilstoši LR 5.02.1997. Aizsargjoslu likums 18. pantam un 3.12.2003. MK Noteikumiem Nr.684 Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodika lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemēs. 1. Ievērot likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993.03.02.) dabas liegumam Daugava pie Kaibalas,kas izveidots saskaņā ar MK noteikumiem Nr.212 Noteikumi par dabas liegumiem ar MK noteikumu grozījumiem Nr. 266 2004.gada 8.aprilī. Atbilstoši 2003.gada 22.jūlija MK noteikumiem Nr.415 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem ievērojamas I unv sadaļas, kur uzrādīta vispārējā aizsardzības un izmantošanas kartiba, pieļaujamie un aizliegtie darbības veidi dabas lieguma teritorijā; 2. Plānojumā iezīmēt Dabiska meža biotopus (DMB)(valsts mežos) reti sastopamas sugas un īpaši aizsargājamās sugas; 3. Īpaši aizsargājami meža iecirkņi,ja šeit atradīs īpaši aizsargājamas sugas vai teritorijas atbildīs dabiska meža biotopam, tad tiks ierosināti mikroliegumi sugas vai biotopa aizsardzībai; 4. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta 5.punktu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10m platā joslā aizliegts veikt meža zemju transformāciju. 29 Tiks ievērots Paredzēts izstrādāt koplietošanas sistēmu rekonstrukciju Tiks ievērots Aizsargjoslas ievērotas Tiks ievērots Ievērots Tiks parādītas Plānojumā iezīmēti Plānojumā iezīmēti Tiks ievērots Ievērots Apbūves noteikumos

12. 6.09.2004. Nr.3-9 /138 Papildus 6.12.2004. Nr.3-9 /000/ 6.1.2005. Nr.3 13. 5.08.2004. Nr.3-9 /114 / 30.08.2004. Nr.213 Papildinājums: 18.03.2005. Nr.3-9 / 27 14. 7.05.2004. Nr.1-4 /3050 / 0.00.2004. Nr.000. Latvijas Valsts meži Vidusdaugavas mežsaimniecība 4.01.2005. Nr.4.1. -1.1. Vides pārraudzības valsts birojs Nr.7-04/1196 24.08.2004. Papildinājums: 24.04.2005. Nr.3-01 / 967 Dabas aizsardzības pārvalde Nr.2.10/23 07.06.2004. 5. Meža zemju transformācijas kārtību nosaka LR MK 28.09.2004. noteikumi Nr.806 Meža zemes transformācijas noteikumi ; 6. Atbilstoši Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumu (19.10.2004.) 43. 1.punktam, lūdzam informēt Ogres virsmežniecību. 1. Piedāvā meža apsaimniekošanas plānu 10 gadu ilgam periodam; 2. Informēt par priekšlikumiem un izstrādes gaitu. Iepazīties ar plānojuma projekta materiāliem, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās un noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par projekta redakcijām. 1. Informēt par priekšlikumiem un izstrādes gaitu. Iepazīties ar plānojuma projekta materiāliem, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās un noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par projekta redakcijām; 2. Lūdzam papildināt iesniegto informāciju saskaņā ar 2004.g.23.marta MK noteikumos Nr.157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums 6.punktā noteikto; Papildinājums 1. Piemērot stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru Jumpravas pagasta teritorijas plānojumam. 1.Jāņem vērā izstrādājot teritorijas plānojumus un detālplānus īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: Dabas liegums Daugava pie Kaibalas ; Mikroliegums Dzelmes. 30 Tiks ievērots detālplānos Ievērots Apbūves noteikumos Tiks informēts Ogres v/m informēta Tiks informēts Tiks informēta Tiks informēts Tiks informēts Tiks iesniegts Tiks ievērots Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ievērotas

15. 24.08.2004 Nr.3-9 / 128 / 14.09.2004. Nr.233 16. 00.00.2004 Nr.3-9 / 00 / 00.00.2004. Nr.000 17. 00.00.2004 Nr.3-9 / 00 / 00.00.2004. Nr.00 SIA Lattelekom Nr.29.1-3/158 06.09.2004. LMT Nr.Z/4773 14.12.2004. Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra Nr.9-5/982 01.12.2004. 1. Aizsargjoslu plānā jāatzīmē telekomunikāciju līniju un objektu aizsargjoslas. 2. Privātiem telekomunikāciju tīkliem jāatbilst SPRK 2002.11.12. Sēdes protokols Nr.64(94) 10.p.- Tīklu savienošanas nosacījumi. 3. Ja privātā tīkla īpašnieks noslēdzis līgumu Par telekomunikāciju tīkla robežu,tad iekšējie darbi jāveic saskaņā ar noslēgto robežlīgumu 4. Lielos uzņēmumos jānodrošina atsevišķa telpa telekomunikāciju iekārtām. 5. Privātie un publiskie telekomunikāciju tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši MK noteikumi Nr.496 6. Savlaicīgi informēt SIA Lattelekom par Jumpravas pagasta attīstības plānā iekļauto jauno māju un uzņēmumu celtniecību. 7. Katra kalendarā gada beigās informēt SIA Lattelekom par ielu un teritoriju rekonstukciju. 8. Lai īstenotu infrastruktūras attīstību piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. 1. Paredzēt iespēju pagasta teritorijā uzstādīt un ekspluatēt publiskā mobilo elektronisko sakaru iekārtas 1.Maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību pie Dzelmēm 35.04 Baltijas jūras sistēmā 31 Tiks ievērots Aizsargjoslas atzīmētas Tiks ievērots Ietverts Apbūves noteikumos Tiks ievērots Apbūves noteikumos Tiks ievērots Apbūves noteikumos Tiks ievērots Apbūves noteikumos Tiks ievērots Ar Plānojumu iepazīstināti Tiks informēti Tiks informēti Telekomunikācijām nav paredzēts Iespēja paredzēta Tiks ievērots Ievērots Apbūves noteikumos un Plānojumā

18. 00.00.2004 Nr.3-9 / 000 / 00.00.2004. Nr.000 VAS Latvijas Dzelzceļš Nr.21-6/645 11.10.2004. 1.Plānojot apbūvi dzelzceļa aizsargjoslā, paredzēt sakaru un Tiks paredzēts Ievērots Apbūves elektroapgādes līniju pārnešana. noteikumus 2.Paredzēt koku izciršanu gar dz/c zemes nodalījuma joslām Tiks paredzēts noteikumos. 3.Jāievēro aizsargjoslas un aprobežojumi tajās. Tiks ievērots Ievērots Plānojumā 4.Visi projekti dz/c zemes nodalījuma joslā un dz/c inženierkomunikāciju aizsargjoslā jāsaskaņo ar VAS Latvijas dzelzceļš 5. Ja teritorijas attīstība skar dz/c zemes nodalījuma joslu, vienlaikus ar tehniskā projekta saskaņošanu jāatrisina zemes lietošanas jautājums 6. Dzelzceļa infrastruktūras attīstību 2005.-2010.g.g. plānots veikt esošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežās. Tiks ievērots Ietverts Apbūves noteikumos Tiks paredzēts Ietverts Apbūves noteikumos Tiks ievērots Ievērots Plānojumā 32

6. TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS 6.1. Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums Jumpravas pagasts atrodas Viduslatvijas nolaidenuma vidusdaļas (Daugavas labā krasta) DA malā uz ledāja kušanas ūdeņu saguldītiem veidojumiem, - zemiem, nenoteiktas formas morēnas paaugstinājumiem ar kopēju nolaidenumu uz Daugavas upes labo krastu. Pagasts atrodas vidēji 65 75 km attālumā no Rīgas. Pagasta centrs Jumpravas ciems atrodas arī pagasta centrā un tālākās teritorijas ir 10 15 km attālumā. Pagasta perimetrs ir apmēram 60 km, no tiem ap 13 km pa Daugavu, un robežojas ar 4 pašvaldībām: rietumos ar Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju; ziemeļos ar Lēdmanes pagastu; austrumos ar Skrīveru pagastu; dienvidos ar Birzgales pagastu (robeža pa Daugavu). Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī tuvāko pilsēu attālums attēlots 6.1. attēlā. Daugavas upes ieleja samērā lēzena, visā upes garumā šī pagasta teritorijā pamatiežu atsegumi zemi, praktiski neveido terases kā citviet Latvijā. Vienīgā Daugavas senā gultne senleja apmēram 0,5 km platumā un 3,5 km garumā atrodas pie Viņķelmanes parka un turpinās gandrīz līdz Dzelmēm. 6.1. att. Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis 33

6.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība Jumpravas (Jumpravmuižas) vārds rakstos rodams jau ļoti sen kopš 13.gs. vidus. 1259. gadā bīskaps dāvina dažus gadus iepriekš dibinātajam Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes, gan tieši Rīgas tuvumā, gan tālākā apkaimē pie Lielupes un arī aiz Lielvārdes. Lai atškirtu klostera īpašumus, tos, kas pie Lielupes, sāka saukt par Jumpravu, Rīgas patrimonialapgabala par Mazjumpravu, bet zemes aiz Lielvārdes par Lieljumpravu. Drīz arī radusies Jungfernhof Jumpravmuiža. Senvācu dialektā vārds Jungfer nozīmē jaunava, un no šī vārda cēlies vēlākais Jungfernhof nosaukums, ko latvieši pārdēvējuši vienkārši par Jumpravu. Līdz ar Lieljumpravas veidošanos 13. gs. Lieljumpravā ir arī baznīca. Nav zināms, kur tā atradās, tāpat kā nav zināms, kur bija klostera celtnes. Zināms, ka līdz ar muižas saimniecības veidošanos, uzcelta kapella Daugavas malā. Esošajā vietā baznīca kā koka celtne uzbūvēta 1741. gadā. Muiža, gan baznīca gan ap 95% saimniecības tika nopostītas 1. pasaules kara laikā. 1922. gadā tiek uzcelta pagastmāja. 1926. gadā atjauno baznīcu. 1927.gadā dzelzceļa stacijas atklāšana. 1935. gadā Jumpravas pagasta platība bija 11 000 ha. 1945.g. pagastā izveidoja Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciemu. Pašreizējais Jumpravas centrs sāka veidoties pēc 1972. gada, kad tika apstiprināts ciemata perspektīvās paraugsaimniecības Ogre projekts un ciemats sāka iegūt savu vizuālo savdabību ar sarkano dakstiņu jumtiem un individuālajām dzīvojamām mājām. 20. gadsimta sākumā vairs nesaka un neraksta Lieljumprava, bet vienkārši - Jumprava. Šis vārds kļūst par pagasta oficiālo nosaukumu. Adminstratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā agrākā Jumpravas pag. Z daļa iekļauta Lēdmanes pagastā, bet Jumpravas pagastam pievienota Skrīveru pagasta DA mala. Jumpravas dižākā rota bijusi un būs tās sakoptība un cilvēki, kas ciemā dzīvojuši un vēl dzīvos. Visus šos gadus mūs ir priecējuši labi iekopti zālieni, košumkrūmi un puķes, ne velti 1996. gadā Jumprava ir izpelnījusies Vidzemes zonas sakoptākā pagasta godu. 34

1999. gadā pagastam tika apstiprināts ģērbonis un karogs. Ģērbonī attēlota senākā pagasta celtne baznīca, kuru iekļauj liepu lapu rindas, kuras simbolizē liepu alejas ceļu, savienojot Dzelmes ar Jumpravu. 6.3. Ģeoloģija Teritorijas zemes dzīļu ģeoloģiskās uzbūves izvērtēšanai ir liela nozīme teritorijas plānošanas veikšanai, lai nodrošinātu zemes un zemes dzīļu resursu saprātīgu izmantošanu un aizsardzību, izprastu gruntsūdens piesārņošanās iespējamības (hermētiskuma) un seismisko procesu darbības bīstamības draudus. Pagasta ģeoloģiskās vides raksturojumam izmantota SIA Ģeoloģiskais un ģeofiziskais centrs Ogres rajona izpētes materiālu pārskats par tēmu Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. Turpmāk aplūkosim Jumpravas pagasta ģeostruktūru izvietojumus un ģeoloģiskā griezuma galvenos kompleksus. Kristāliskais pamatklintājs sastāv no seniem kristāliskiem iežiem. Tos veido metamorfizēti vulkāniskie un agrā proterozoja un vēlā arhaja ieži. Kristāliskā pamatklintāja ieži ieguļ praktiski vertikāli un ir sašķelti ar daudziem pārrāvumiem lūzumiem. Liela daļa lūzumu iespiežas arī augstāk nogulumiežu segā. Lūzumus iedala tektoniski aktīvos un neaktīvos. Jumpravas pagasts atrodas starp Rietumu un Centrālo seismiski aktīvo lūzumu. Pirmskvartāra nogulumiežu komplekss, kuru veido ieži, kas ir dažādās pakāpēs diaģenetizēti jūras, piekrastes un lagūnas izcelsmes karbonātiski ieži, kuri saguļ praktiski horizantāli. Šī nogulumiežu pārbīde Jumpravas pagasta centrālajā daļā ir daļēji noslēgta lokāla struktūra antiklināla kroka. Kompleksa augšējā devona sistēmā jau notiek saimnieciskā darbība minerālūdens resursu, dzeramā ūdens un dolomītu ieguve. Daugavas upes krastos sastopami devona sistēmas augšējo iežu dabiski atsegumi. Augšējo ūdens horizontu pjezometriskais ūdens līmenis pazeminās rietumu virzienā. Kvartāra nogulumu komplekss sastāv no irdeniem kvartāra nogulumiem, kas veidojušies kontinentālos apstākļos. Kvartāra nogulumu segas uzbūve ir sarežģīta strauji mainās biezumi un dažādie iežu ģenētiskie tipi, ko nosaka noguluma uzkrāšanās apstākļi un devona iežu virsmas īpatnības, jo tie pārklāj augšdevona iežu nelīdzeno virsmu. Iežu veidošanās vecuma intervāls sākas pirms dažiem desmitiem tūkstošiem 35

gadu un turpinās līdz mūsdienām. Raksturīgākie mūsdienu nogulumi ir kūdra un upju palieņu aluviālie nogulumi. Magnētiskā un gravitācijas lauku anomālijas zināmā mērā ietekmē dabas procesus un arī cilvēku darbību un veselību. 6.4. Klimata raksturojums Jumpravas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas nolaidenumā. Pagasta D daļa izvietojusies Daugavas ielejā. Daugavas upes hidroloģisko novērojumi regulāri notiek no 1881.gada. Ilggadējā vidējā caurtece gadā ir 620 m 3 /s, maksimālā reģistrētā 1931.gada pavasarī 8600 m 3 /s, minimālā caurtece 1939.gadā 60 m 3 /s, vidējā gada notece 21 km 3. Maksimālos plūdos iespējami lokāli applūdumi. Plūdos ar caurplūdes 1% varbūtības pārsniegšanu nodrošinājumu iespējamais ūdens līmenis pie Dzelmēm var sasniegt 35,12 m virs jūras līmeņa. Ziemā valdošie vēji ir dienvidu un dienvidrietumu, bet vasarā - rietumu un ziemeļrietumu. Gada vidējā temperatūra ir 5,6 ºC. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no 6,1 0 C līdz 1,2 0 C, minimālā novērotā 37,0 ºC, jūlija mēneša vidējā temperatūra no 16 0 C līdz 19,4 0 C, maksimālā novērotā 33,5 ºC. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir samērā stabils no 600 līdz 660 mm, bet dienu skaits gadā, kurās ir nokrišņi no 117 līdz 144. 36

7. PAGASTA VIDES KVALITĀTE UN DABAS RESURSI 7. 1. Esošais vides stāvoklis Vides aizsardzību valstī nodrošina LR likumi Par vides aizsardzību, Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Aizsargjoslu likums, Par pašvaldībām u.c., un atbilstošie MK Noteikumi un citi normatīvie dokumenti. Pagasta raksturojums detalizēti aprakstīts Programmā un Vides pārskatā. Šinī sējumā minēti tikai dati, kas nepieciešami Plānojumam. 7. 2. Vides kvalitāte Vides kvalitāte ir uzskatāma par priekšnosacījumu cilvēka saimnieciskajai darbībai, veselībai, atpūtai un biotopu pastāvēšanai. Tā ir faktors, kas ietekmē dzīves kvalitāti, nacionāla vērtība un resurss, kurš tuvākajā laikā kļūs par valsts un reģionu attīstības faktoru. Salīdzinot ar daudzām Latvijas pilsētām un ciemiem, Jumpravā nav nevienas videi kaitīgas lielas ražotnes. Mazās ražotnes ar videi kaitīgiem izmešiem: centrālapkures katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas, kokogļu ražotne u.c. ir reģistrētas Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, kura izsniegusi darbības atļaujas un seko vides piesārņojuma kontroles mērījumu rezultātiem, lai netiktu pārsniegtu pieļaujamie normatīvi. Galvenie piesārņojuma avoti pagastā ir dzelzceļš un autotransports, kā arī izmeši no katlu mājām un ražošanas objektiem. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ūdens padevi, ir izsniegtas atļaujas un tiek kontrolēta nosacījumu izpilde. Centralizētās ūdens apgādes vajadzībām izmantotie un perspektīvā izmantojamie pazemes ūdeņi atbilst Valsts noteiktajam standartam, taču to izmantošanai ir nepieciešamas ūdens kvalitātes uzlabošanas sistēmas paaugstinātā dzelzs savienojumu satura pazemināšanai. 37

Meži pagastā ir ekoloģiski tīri, kuros daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts ar aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. Lai uzlabotu vides kvalitāti, pirmkārt jāizveido aizsargstādījumi ap vides kvalitātes apdraudošajiem objektiem autoceļiem, dažādām saimnieciskām zonām, kuri aizsargātu no izplūdes gāzēm, kurināmā izmešiem. Jumpravas pagasta teritorijas piesārņotās vietas N.p.k. Īpašuma nosaukums Īpšuma kadastra Nr. 1. Auriķi (lielferma) 7448-002- 0076 2. Dzintari (darbnīcas) 7448-002- 0209 3. Atvari (DUS) 7448-002- 0197 4. Bijušā CNK mēslu krātuves 7448-002- (CSA izgāstuve) 0347 5. Ķezberes (minerālm.nol.) 7448-002- 0095 6. Mauriņi (DUS, darbnīcas) 7448-002- 0005 7. Karjers Jumprava (DUS) 7448-002- 0066 8. Papardes (cūku ferma) 7448-002- 0023 9. Baltiņi (siltumnīcas) 7448-002- 0101 Īpašnieks Lablaika Mārīte Zālītis Edvīns Pauliņš Alberts Jumpravas pag. pašvaldība Stolere Gunta Balodis Imants Barbare Lolita Rīgas komb. lopbar. rūpn. Baltā Gita Piezīmes 7.1. tabula Aizkraukle, Skolas iela 2-13 Jumprava, Dzintari Jumprava, Saules iela 1 Jumprava, Daugavas iela 6 Salaspils, Rīgas iela 12-49 Jumpravas pag., Kadiķi Ogre,Brīvības iela 111-18 Rīga, Gaujas iela 5A Jumpravas Veclaimiņi 38

7. 2. 1. Gaiss Galvenie piesārņojuma avoti pagastā ir transports, kā arī izmeši no katlu mājām un ražošanas objektiem (skat. 7.1. att.). Latvijas mērogā lielāko gaisa piesārņojuma daļu (67%) rada tieši transporta līdzekļi, un, domājams, situācija Jumpravas pagastā īpaši neatšķiras no kopējās situācijas valstī. Tas izskaidrojams ar to, ka, pieaugot iedzīvotāju labklājībai, pieaug arī automobiļu skaits un līdz ar to arī gaisa piesārņojums, īpaši ar slāpekļa oksīdiem. 7.1. att. Viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem 7. 2. 2. Troksnis Jumpravas pagastā lielākie trokšņa avoti ir dzelzceļš un autotransports, īpaši automaģistrāle Rīga Daugavpils. Dzīvojamā apbūve gar dzelzceļu pārsvarā atbilst normatīvos (LBN) noteiktajam attālumam 200 m no malējās sliedes, lai gan nav mērījumu datu par dzelzceļa transporta radīto trokšņu līmeņa atbilstību sanitārajām prasībām aiz šiem 200 metriem. Pie citiem trokšņu avotiem pagastā pieder atsevišķi ražošanas izklaides objekti, lai gan nav mērījumu datu par to radīto trokšņu līmeni un izplatības areālu. 7. 2. 3. Virszemes ūdeņu piesārņojums Ūdensteču piesārņojums Jumpravas pagastā lielā mērā ir atkarīgs no piesārņojuma apjoma, kas ūdeņos nokļūst no teritorijām ārpus pagasta, taču arī pats pagasts atstāj ietekmi uz ūdens kvalitāti. 39

Ūdenskrātuvē nonāk arī daļa neattīrīto notekūdeņu no privātajām mājām, kuras nav pieslēgtas centralizētam kanalizācijas tīklam (skat. 7.2. att). 7.2. att. Daugavas piekrastes joslas eitrofikācija 7. 2. 4. Atkritumi Ar atkritumu saimniecības apsaimniekošanu Jumpravas pagastā nodarbojas SIA Hoetika - ATU. Tā apkalpo apmēram 80% pagasta iedzīvotāju un gadā izved 1840 m 3 sadzīves atkritumu. Konteineru saturs savlaicīgi tiek izvests uz atkritumu izgāztuvi. Jumpravas ciemā izvietoti konteineri dalītai atkritumu savākšanai. Kopumā pagasta atkritumu apjoms pieaug līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Reālais producētais atkritumu daudzums ir lielāks, jo dažādu iemeslu dēļ visi atkritumi netiek savākti. Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju nabadzību un zemo vides apziņas līmeni. Tā sekas ir privātmāju rajoniem pieguļošo mežu piesārņošana ar sadzīves atkritumiem. 40

7. 3. Dabas resursi Pagasta teritoriju sadalījums pa zemes lietošanas veidiem Pagasta zemes sadalījums pa ha % lietošanas mērķiem un teritorijām Lauksaimniecībā izmantojamā 3802,7 43,5 Tai skaitā meliorēta 3011,9 79,2 Meži 3692,3 42,2 Krūmāji 134,1 1,5 Purvi 3,6 <1 Zem ūdeņiem 467,5 5,4 Ceļi un ielas 188,9 2,2 Pārējās zemes 455,0 5,2 Kopējā platība 8744,1 100 7.2.tabula Pašreizējā pagasta administratīvā teritorija ir 8744 ha. Pagasta reljefs ir līdzens. Šis līdzenums ir Viduslatvijas nolaidenums ziemeļaustrumu dienvidrietumu virzienā ar reljefa absolūto augstumu 36 77m. Pagastu no austrumiem uz rietumiem un dienvidiem šķērso gleznainās upītes Kaibala, Gribuļupe Rite un Plēšupīte. Ģeoloģiskā vide ir viena no apkārtējās vides galvenajām komponentēm, tā ir cilvēka eksistences un darbības vide. Teritorijas attīstības un zemes izmantošanas plānošanā, jāņem vērā ģeoloģiskie, hidroģeoloģiskie, ģeoķīmiskie un ģeofizikālie faktori un zemes dzīļu potenciālie resursi. 7. 3. 1. Augsne Augsne ir viens no visizmantotākajiem dabas resursiem, kuru iespējams atjaunot. Pagasta teritorijā ir ģeoloģiskas iegulas: Daugavas un Pļaviņu svītas dolomīti, plaisains, ar starpslāņiem, izmantojams tikai pārstrādei; dzelzsrūdas, lielā dziļumā, neizpētītas; kūdra pēc stāvokļa uz 01.01.2004. pagasta bilancē ir tikai 6,6 ha purvu. 41

smilts-grants un oļu iegulas atrodas pagasta dienvidos, tie pamatā ir kvartāra aluviālie nogulumi gar Daugavas malu virs Salaspils un Daugavas svītas Pēc ģeoloģiskās izpētes materiāliem ir pieci grants - smilts karjeri. 7. 3. 2. Ūdeņi Bagātīgi dzeramā ūdens ieguves avoti no D3pl, D3dg, D3ar un D3am horizontiem 45 115 m dziļumā un no smilts nogulumiem līdz 12 m dziļumā. Ievērojami virszemes ūdens resursi ir Daugavas upe, kas ir Ķeguma HES ūdenskrātuves vidus daļa, apmēram 13 km garumā (skat. 7.3. att.) Pagastā ir arī mazās upītes: Kaibala, Gribuļupe, Rite un Plēšupīte, kā arī vaļējie meliorācijas grāvji. Platība zem ūdeņiem ir 467,5 ha, kas sastāda 5,35 % no pagasta kopējās platības. 7.3. att. Daugava viens no skaistākajiem ūdens resursiem pagastā 7. 3. 3. Meži Jumpravas teritorijā meži aizņem 3692,3 ha jeb 42,2 % platības, tā ir bagāta ar dabas pieminekļiem dižkokiem. No tiem 2 ir valsts aizsargājamie dabas objekti un pārējie ir vietējas nozīmes aizsargājamie dabas objekti. No augu valsts aizsargājamie ir daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un dzegužpuķe, nogāžu un primārie meži. Pagasta mežu masīvos arī ir aizsargājamie augi, kuru atrašanās vietu inventarizāciju valsts mežos kopš 2002.g.veic sertificēti speciālisti, kuri izvērtē biotopu un saudzes kvartālu un mikroliegumu izveidošanas nepieciešamību. Šajos mežos dzīvo arī Latvijā sastopamie savvaļas dzīvnieki, kā arī sastopami aizsargājamie augi. Valsts meža biotopu inventarizācijas rezultātā uz 2005.gada 4.janvāri turpmākai izpētei ir ierosināti 46 dabisko mežu biotopu nogabali, kopā 2108,7 ha platībā, kā arī 25 īpaši aizsargājamie iecirkņu nogabali, kopā 18,5 ha platībā. 42

7. 4. Īpaši aizsargājamās teritorijas Jumpravas pagasts ir bagāts ar kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. Šeit ir atrodami valsts nozīmes vēstures objekti, dabas objekti, liegums, mikroliegums, dabiska meža biotopi un cilvēku veidotas ekspozīcijas. 7. 4. 1. Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi Daugava un tās tuvākā apkārtne jau no seniem laikiem bijusi nozīmīga satiksmes maģistrāle, tāpēc tās krastos ir daudz arheoloģisko atradumu. Saskaņā ar valsts kultūras pieminekļu inspekcijas datiem Jumpravas pagasta teritorijā atrodas viens kultūras piemineklis: 7.3. tabula Valsts Pieminekļu Pieminekļu veids Pieminekļu Atrašanās vieta aizsardzības Nr. vērtības grupa nosaukums 1830 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielrutuļu senkapi Ogres raj. Jumpravas pag. pie Kalējiem un Lielrutuļiem Bez tam pagasta padomes uzskaitē ir: Vēstures piemineklis Jumpravas luterāņu baznīca. Tā celta 1926. gadā, bet savu tagadējo izskatu ieguvusi 1998. gadā. Vēstures piemineklis Dīnamarkas robežakmens (2,7 m garš, 1,8 m plats, 1,8 m augsts), tajā ir iekalts krusts aplī bīskapa īpašuma zīme, tāpat arī otrs bīskapa varas simbols sakrustots bīskapa zizlis ar zobenu. Mūsdienās akmens iezīmē Lielvārdes lauku teritorijas, Lēdmanes un Jumpravas pagastu robežpunktu. Vairākās vietās atrodas 1. pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi pie Bērstelēm, Briežgalvām, Gaiļiem, Lūkiem, Rezgaļiem, Veidēm. Jumpravā atklāts piemineklis staļinisma represiju upuriem. Valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi izdalīti ar mērķi saglabāt to zinātnisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību zinātnes, izglītības un kultūras vajadzībām. 43

Valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu apsaimniekošana jāveic atbilstoši likumam Par kultūras pieminekļu aizsardzību (12.02.1992.). 7. 4. 2. Dabas teritorijas un objekti Jumpravas pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis un Daugavas tuvums nosaka dabas daudzveidību pagastā. Jumpravas pagastā veikto dižkoku apsekošana 1977. gadā un rezultātā reģistrēti 5 dižkoki, kuri apstiprināti ar Latvijas PSR MP 15.04.1977. lēmumu Nr. 241 Par valsts aizsargājamo Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu : Nr. 3. Pelēkais riekstkoks pie Vekteru mājām (2 koki). Nr. 4. Amūras korķakoks pie Vekteru mājām. Nr. 13. Priede pie Ciņu mājām. Nr. 14. Ozols pie Akmentiņu mājām. Nr. 15. Liepa (9 žuburi) pie Tentēnu mājām. Pašvaldība uzskata, ka Liepu aleja pie Dzelmēs ir kā simbols Jumpravai un ir iekļaujama dabas pieminekļu statusā. Bez dižkokiem šeit atrodas vēsturiskas dabas teritorijas, kas piešķir pagastam ainavisko telpu: Viņķelmanes parks. Lieljumpravas muižas parks. Jumpravas Gaiļu dabas takas skaisti izveidotas dabas takas. 2002. gadā sakoptākais mežs Latvijā. Pagasta teritorijā ir arī ļoti daudzveidīga augu valsts. No augu valsts aizsargājamie ir daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un dzegužpuķe. Ir noteikti divi liegumi mikroliegums pie Dzelmēm un dabas liegums Daugava pie Kaibalas. 44

Pagasta teritorijā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas liegums Daugava pie Kaibalas, izveidots ar 15.06.1999. MK noteikumiem Nr. 212 pielikums Nr. 265 un mikroliegums Dzelmes, izveidots ar 25.11.2002 lēmumu Nr 4. Bez tam Valsts meža dienesta Ogres virsmežniecība veic izpēti par aizsargājamiem mežu biotopiem valsts mežos. Visas šīs teritorijas parādītas kartē Jumpravas pagasta teritorijas esošā izmantošana. Šo teritoriju izmantošana veicama saskaņā ar LR likumiem Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Sugu un biotopu aizsardzības likums un atbilstošiem MK Noteikumiem: Nr.415 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, Nr.45 Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, Nr.421 Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, Nr.189 Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā. Dabas liegums un mikrolieguma atrašanās Daugavas upes teritorijā, ierobežo tūrisma un atpūtas aktivitātes. Dažādu pētījumu gaitā ir atklātas vairākas aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas. Dabas liegums Daugava pie Kaibalas (skat. 7.4. att.) atrodas Daugavas upes teritorijā Kā aizsargājamā suga noteikta ziemeļu gulbis (Cygnus Cygnus)(skat. 7.5. att.). Teritorijai pastiprināti ir antropogēnā ietekme. Netālu no dabas lieguma Dzelmes ciema teritorijā atrodas autoceļš A6 ar auto stāvlaukumu un intensīvu cilvēku plūsmu. 7.5. att. Ziemeļu gulbis (Cygnus Cygnus) 7.4. att. Dabas liegums Daugava pie Kaibalas Plānošanas dokumenta izstrāde paredz ierobežot 45

teritorijas atļauto izmantošanu, tai skaitā ūdenstūrismu ar motorlaivām. Šāda veida nekontrolēta ietekme rada izmaiņas florā un faunā. Dabas liegums ir iekļauts Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju) sarakstā. Nelielu pagasta teritoriju aizņem mikroliegums Dzelmes. Īpaši aizsargājamās sugas mikroliegumā Dzelmes - Atvašu saulrietenis -Jovibarba sobolifera, Ženēvas cekuliņš- Ajuga gevenensis, u.c. mazāk nozīmīgas. Dabiska meža biotopi mūsu mežos sastopami reti, jo intensīvas mežsaimnieciskās darbības rezultātā dabiskie meži ir pārveidoti un piemēroti saimnieciskajām vajadzībām. Visvairāk dabisko meža biotopu ir pārmitrajos meža augšanas apstākļu tipos. Pie īpaši aizsargājamām sugām mežu platībās tiek pieskaitīti dažādu sugu ķērpji, sūnas, bezmugurkaulnieki. 7. 5. Civilā aizsardzība LR civilā aizsardzība ir inženiertehnisku, ekonomisku, sociālu un glābšanas pasākumu valsts sistēma, kuras tiesiskais pamats ir Civilās aizsardzības likums. Tā sargā civilos iedzīvotājus, tautsaimniecību un vidi no iespējamo ārkārtējo situāciju potenciālajām briesmām un to izraisītajām sekām, sniegtu palīdzību cietušajiem, mazinātu zaudējumus un panāktu pārvaldes institūciju un iedzīvotāju gatavību darbam ārkārtējās situācijās. Ārkārtējās situācijas var izraisīt dabas un dabas un tehnogēnas katastrofas, komunālo un enerģētikas tīklu avārijas, epidēmijas, sabiedriskās nekārtības, terorisms, bruņotie konflikti. Civilās aizsardzības sistēmās tiek iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī visi darbaspējīgie iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Jumpravas pagasta civilās aizsardzības sistēmas darbību plāno, koordinē un vada Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres brigāde kopā ar pašvaldību. Jumpravas pagasta pašvaldība sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam civilās aizsardzības sistēmas darbības nodrošināšanai un uzdevumu izpildei un glābšanas darbu teritoriālo plānu izstrādei nepieciešamo informāciju un ir gatava piedalīties apmācības un glābšanas pasākumos. Uzņēmumos un iestādēs un organizācijās par civilo aizsardzību ir atbildīgi to vadītāji atbilstoši Civilās aizsardzības likumam. 46

Jumpravas pagasta teritorijā nav valsts aizsardzības objektu. Jumpravas pagasta civilās aizsardzības objekti ir minēti iepriekš kā riska faktori, tas ir dzelzceļš, valsts autoceļš, energoresursu glabātavas u. c. 7. 6. Riska objektu teritorijas Pie riska teritorijām var pieskaitīt teritorijas, kurās ar lielāku varbūtību nekā pārējās teritorijās cilvēku dzīvība un veselība, kā arī īpašumi var tikt apdraudēti dabisku vai antropogēni izraisītu katastrofu rezultātā. Jumpravas pagastā pie šādām teritorijām pieskaitāmas plūdu zonas, dzelzceļa un autoceļa apkārtne, kā arī citas teritorijas. Jumpravas pagastā vērā ņemami sekojoši riski: tehniskie, kuri var radīt draudus iedzīvotāju labsajūtai, veselībai vai dzīvībai; ekoloģiskie, kuri var negatīvi ietekmēt vidi. Tehniskie riski: Transporta riski. Jumpravas pagastu šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļš Rīga Daugavpils Maskava. Dzelzceļš tiek izmantots pasažieru un kravu transportam. Caur pagasta centru tiek transportēti gan naftas produkti, gan ķīmiskie reaktīvi, tādēļ dzelzceļš ir jāuzskata par paaugstināta riska objektu.. 7.6. att. Valst nozīmes autoceļš (A6) Arī pa automaģistrāli Rīga Daugavpils Maskava, kas šķērso pagastu, tiek pārvadātas ugunsnedrošas un sprādzienbīstamas kravas (skat. 7.6. att.). Ir tikai viena apzīmēta gājēju pāreja. Autoceļu zemes nodalījuma joslas netiek koptas, apaugumi aizsedz redzamību un palielina bīstamību. Minēto iemeslu dēļ arī autoceļam nepieciešams veikt riska analīzi, lai noteiktu riska zonas lielumu. Elektrolīniju riski. Pagasta teritoriju šķērso dažas augstsprieguma (330kV; 110kV un 20kV) un daudzas zemsprieguma (0,4 kv) elektrosadales līnijas ar savām 47

aizsargjoslām, kas rada aprobežojumus teritorijas izmantošanā un rada bīstamību no pieskāršanās. Nelaimes gadījumu risks uz ūdens. Peldvietas nav labiekārtotas, nav glābšanas dienesta. Cilvēku masu pulcēšanās vietas (jauktas sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas skolas, bērnudārzs, estrāde u.c.) Ainavas piesārņojuma risks. Daugavas upes krastu, autoceļu aizsargzonu apaugumi ar mazvērtīgu koksni un krūmiem aizsedz skaistas ainavas, rada diskomfortu tūristiem. Tehniskie riski daļēji ir prognozējami. Ekoloģiskie riski: Daugavas un mazo upīšu piesārņojuma risks. Daugavu un mazās upes var piesārņot nekontrolētas kanalizācijas izplūdes mazstāvu dzīvojamo māju apbūvē, neattīrīti virszemes notekūdeņi (lietus kanalizācija ciemā, lauksaimniecības uzņēmumos) (skat. 7.7. att.) Lielāki piesārņojumi iespējami ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avāriju gadījumos. 7.7. att. Mākslīgi veidotas ūdenskrātuves piesārņojuma risks Mežu piesārņojuma un ugunsgrēka risks. Sakarā ar tūristu (ogotāju, sēņotāju) pieplūdumu pagasta meži tiek piesārņoti ar sadzīves atkritumiem un pastāv liela ugunsgrēka bīstamība. Gaisa piesārņojuma risks. Palielinoties autotransporta intensitātei, palielinās gaisa piesārņojums ar izplūdes gāzēm. Gaisa piesārņojuma pakāpe netiek kontrolēta. Dabas katastrofas plūdi var izraisīt nopietnas avārijas, tādēļ tiek noteiktas applūstošās teritorijas (iespējamība 1 reizi 100 gados), kā arī smagas sekas var atstāt stipras vētras. Ekoloģiskie riski nav prognozējami. 48

7. 4. tabulā veikta Jumpravas pagasta bīstamo risku objektu novērtēšana. Teritorijas, kurām nepieciešams veikt skaitlisku riska novērtēšanu, iezīmētas pelēkā krāsā, un tām 7.5. tabulā tiek veikta sīkāka seku novērtēšana. Vērtējot riska objektus, nosakot negadījuma iespējas varbūtību ir ļoti grūti izšķirties par optimālu skaitli, jo objektu risks un raksturs var būt ļoti dažāds gan dažāda rakstura noplūde, gan ugunsgrēki utt., kam var būt visplašākais seku diapazons. Savukārt pat neliela noplūde var izsaukt tā saucamo DOMINO EFEKTU, izraisot veselo virkni citu, dažreiz lielāku un nopietnāku negadījumu. 49

Ļoti iespējams (biežāk kā reizi gadā) Iespējams (reizi 1 10 gados) Ticams (reizi 10 100 gados) Mazticams (reizi 100 1000 gados) Ļoti mazticams (retāk kā reizi 1000 gados) Jumpravas pagasta bīstamo objektu riska matrica 7.4. tabula Autotransports; Lokālie gaisa Veci koki; Notekūdeņu Ceļu krustojums Dzelmju centrā 5 piesārņojumi; attīrīšanas ietaise Bijušā cūku kompleksa ēka Lokālās apkures sistēmas; Liepu aleja; Autoceļš A6 4 Mežu ugunsgrēki; Atvērtās ūdens krātuves Mazo upju pārplūšana LMT, TELE2 tornis Augstsprieguma elektrolīnijas; Plūdu draudi zemākās Dzelzceļa avārija 3 teritorijās Degvielas uzpildes stacijas 2 Kokzāģētavas 1 Nenozīmīgas Būtiskas Nopietnas Ļoti nopietnas Katastrofālas Riska matricas iezīmētas zonas teritorijām ir nepieciešamas veikt skaitlisku riska novērtēšanu 50

Jumpravas pagasta bīstamie riska objekti Seku novērtēšana Objekts Darbība Briesmas Riska veids Apdraudētie Sekas (daudzums) objekti 1. Ceļu krustojums Dzelmes centrā Savieno A6 un V 974; Cilvēku, dzīvnieku dzīvības Smagas autoavārijas, Gājēji, autovadītāji, velobraucēji, Dažādas veselības Nokļūšana pie cilvēku paviršība dzīvnieki, apkārtējā traumas, nāves pagasta vide, automašīnas gadījumi. objektiem 2. Autoceļš A6 Pārvadā dažāda rakstura kravas Cilvēku dzīvnieku dzīvības; Smagas autoavārijas Gājēji; autovadītāji, Dažādas veselības naftas produkti velobraucēji, traumas, nāves apkārtēja vide gadījumi 3. Plūdu draudi zemākās teritorijās Zemāko teritoriju Applūstošas teritorijas Plūdi Iedzīvotāji, zemes platības, Materiāli zaudējumi applūšana 4. Dzelzceļa avārija Pārvadā dažāda Naftas produkti, Noplūdes, Personāls, Saindēšanās rakstura kravas, t.sk. arī bīstamas ķīm. toksiskās ķīmiskās vielas ugunsgrēki, eksplozijas Iedzīvotāji, apkārtējā vide (ieelpojot), apdegumi gaisa piesārņojumi vielas utml. L Dzīve E Vide P Īpašums S Ātrums Pb Iespejamība Pr - Prioritāte 51 7.5. tabula Nopietnība Pb Pr Koment āri L E P S 4 3 2 3 4 D 4 4 3 4 4 D Krusto Dzelmes ciemu 3 5 4 4 3 D 4 4 3 3 3 D Šķērso Jumprav as ciema teritoriju.

7.7. Pagasta ainavas vērtējums Viens no svarīgākajiem Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā risināmajiem jautājumiem ir kopējā pagasta ainavas analīze un sakārtošana. Jumpravas pagasta ainavas tēla galvenie veidojošie objekti ir: Apbūve vai mākslīgi radītie ainavas elementi. Pagasta centrs gadu gaitā ir mainījis savu atrašanās vietu. Vēsturiski pagasta centrs atradās Dzelmēs. Tikai pēc dzelzceļa līnijas Rīga Daugavpils atklāšanas, Jumprava kļūst par pagasta centru. Ir saglabājies maz vēsturisko arhitektoniski izteiksmīgo ēku. Pašlaik Dzelmes vizuāli nepilda savas funkcijas. Lai radītu estētiski daudzveidīgu vidi, nepieciešams izstrādāt Dzelmes ciema detaļplānojumu, kā arī būtiska loma ir kultūrvēsturisko pieminekļu un atsevišķu celtņu atjaunošanai un iekļaušanai pagasta apritē (Lieljumpravas muiža, liepu aleja). Pagasta centra apbūvē galvenokārt dominē mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Teritorija plānojuma ietvaros ir paredzēts atteikties no jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu rajonu celtniecības, bet izvērst mazstāvu apbūvi, tādējādi nodrošinot pakāpenisku ēku augstumu pāreju un saglabājot ciema ainavisko telpu. Apjomos un proporcijās atšķirīga ir rūpniecības un noliktavu zonu apbūve, kas pārsvarā ir izvietojusies ap galvenajiem transporta pievedceļiem. Atsevišķi rūpniecības objekti ir degradētā stāvoklī, un šobrīd ir potenciāli piesārņoto teritoriju uzskaitē. Lai daļēji nodalītu industriālo apbūvi no dzīvojamās apbūves tiek plānoti aizsargstādī jumi. 7.8. att. Jumpravas ciema apbūves struktūrā dominē sarkanie dakstiņu jumti 52

Dabas pamatne, kas ietver daudzus estētiskus kompozīcijas elementus upes, mežus, pļavas u. c. Daugavas nozīme pagasta ainavā ir ļoti liela, jo tā ir kā dabīga robeža starp Jumpravas un Birzgales pagastu, rada tālas skatu iespējas un priekšplānu pagasta panorāmai. Mazās līkumainās upes veido kontrastu pagasta ainavā. Savdabīgs ainavas elements ir plašie apstrādātie lauki pagasta Z un ZA daļā, kas paver iespēju tālām skatu perspektīvām (skat. 7.9. att.) Meži vairāk ir izvietojušies pagasta A un D daļā. 7.9. att. Savdabīgs ainavas elements ir plašie apstrādātie lauki Atklātas publiskās telpas Jumpravas pagasta struktūrā ir parki, mežaparki, skvēri, aizsargstādījumi. Būtu svarīgi šos elementus sakārtot, kas radītu iespēju iedzīvotājiem un tūristiem pārvietoties un uzturēties vizuāli daudzveidīgā un veselīgā vidē. 7.10. att. Viena no skaistākajām pagasta atklāto publisko telpām - skvērs Jumpravas centrā 53

Risinot pagasta ainavas struktūras jautājumus, ir jāatdala 2 uztveres mērogi: tuvā uztvere, ko galvenokārt uztver gājēji, konkrētu teritoriju lietotāji. Lai uzlabotu ainavu, šajā līmenī nepieciešams veidot jau minēto apbūves dažādību, radīt vairāk zemus un vizuāli daudzveidīgus apstādījumus, izmantot ārtelpas arhitektūras elementus; 7.11. att. Tuva skatu distance tālā uztvere, kas ir būtiska uztverot panorāmas un pagasta kopējo siluetu. Skatu iespējas rada priekšstatu par pagasta uzbūvi un mezglu punktiem. 7.12. att. Tāla skatu distance 54

7. 7. 1. Nozīmīgākie skatu punkti un skati Ainavu attīstības izstrādāšanas procesā izvērtēta Jumpravas pagasta teritorija, kā rezultātā izdalīti skati, ainaviski ceļa posmi, kas paver skatu uz pievilcīgām ainavām. Skata vērtību nosaka pēc tā vizuālās kvalitātes, funkcionalitātes un pieejamības. Tāpēc skatu punkti pārsvarā izkārtoti gar galvenajiem ceļiem, apdzīvotām vietām, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un atpūtas vietām. Tiek izdalīti faktori, kas paaugstina vietas vizuālo vērtību, kā arī noteikti ainavu degradējošie faktori. Nozīmīgākajiem un patreiz funkcionāli un vizuāli problemātiskajiem skatiem veikta ainavu analīze, izmantojot fotofiksācijas, ko paskaidro teksta daļa. Izdalītas gan ainavas dominantes, gan tās vizuālās degradācijas, doti ieteikumi teritorijas izmantošanai un ainavas uzlabošanai. Jumpravas pagastā dominē tālas (līdz apvārsnim) un vidēji tālas (500 m līdz vairākiem kilometriem) skatu perspektīvas. To nosaka apkārtējās teritorijas reljefs, ainavu sega un ceļu (pieejamība) tīkls. Tuvas skatu perspektīvas atklājas blīvi apdzīvotājās vietās, kur skatu vizuālās dominantes un akcenti galvenokārt ir kultūrvēsturiskie objekti. Daudzviet ar krūmiem aizaugušās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, kā arī aizaugušie un nekoptie upes krasti, nepieejamais Daugavas krasts neļauj atklāt ainavas pievilcību kopumā. Tādēļ galvenais ainavas uzlabošanas kritērijs ir atkarīgs no attiecīgo teritoriju sakopšanas un caurspīdīguma efekta panākšanas. Ieteicams saglabāt ainavas mozaīkveida raksturu, kur lauksaimniecības zemes mijas ar mežu nogabaliem. 55

Visizteiksmīgākais skats paveras, tuvojoties Dzelmēm no pagasta austrumiem, skatu virzienā no valsts nozīmes autoceļa Rīga Daugavpils (A6): upes rāmais plūdums, kā arī pretējā krastā atrodošais Birzgales pagasts; muižas parks 7.13. att. Skats uz Daugavu Skatu līniju mazliet nepievilcīgu dara ar krūmiem aizaugusi teritorija, kā arī Lieljumpravas muižas parka nesakārtotā teritorija. Izmaiņas šajā ainavā radīs paredzētā atpūtas parka izveide, kā arī kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošana. Detaļplānojumos ir jārod veiksmīgs kompromiss ar vēsturiskās apbūves dominantēm. Šī panorāma ir ļoti būtiska tūrismam. 56

Skatu punkts, iebraucot pagastā no ziemeļiem: 7. 14. att. Skats uz plašajām lauksaimniecības platībām apstrādātas lauksaimniecības platības; atklātā agroainava; reljefs; tālas skatu perspektīvas; turpmākās attīstības gaitā, iesaku censties, sho skatu līniju saglabāt, tādējādi piešķirot pagastam vizuāli bagātāku veidolu. 57

Skats uz baznīcu un krogu no austrumiem: 7.15. att. Skats uz baznīcu un krogu. ev. lut. baznīca; liepu aleja; vecā kroga ēka; skats uz Daugavu; Lieljumpravas muižas parks. Ir jārod aizsargstādījumu un mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves sakopšanas iespējas, kā arī mazdārziņu teritorijas sakārtošana vai pilnībā likvidēšana, tādējādi atklājot skatu uz vēsturisko apbūvi, Lieljumpravas muižas parku. 58

Skats uz Rites upes krastiem mākslīgi izveidotās ūdenskrātuves: 7.16. att. Tāla skatu distance kopta ainaviskā telpa; tālas skatu perspektīvas ; saglabājama ainavas telpa. 59

Skatu punkti, iebraucot pagastā no rietumiem: 7.17. att. Skats uz Dzelmēm skats uz Dzelmēm; ceļa posms ar tālu skata distanci; skatu padara izteiksmīgāku reljefs. 60

Skats no Daugavas pussalas uz pretējā krastā atrodošo Birzgales pagastu 7.18. att. Skats uz Birzgales pagastu skats ar tālu skata distanci; Dauagva piešķir ainavai īpašu lomu. 61

Izkopjamie skati Kā viena no primārākajām ainavas sakārtošanas teritorijām būtu jāmin kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošana. Šobrīd tā ir ar krūmiem aizaugusi, kā arī lielu kultūrvēsturisko teritoriju aizņem mazdārziņu teritorija. 7.19. att. Veidojams skats uz baznīcu no Daugavas pussalas 7.20. att. Skats uz kultūrvēsturisko ainavu no Daugavas puses 62

7.21. att. Skats uz teritoriju, kurai nepieciešams retināts apzaļumojums 7.22. att. Izkopjams skats uz Daugavu 63

7.23. att. Alejas ainaviskās telpas sakārtošana 7.24. att. Skats uz degradētu, pārveidojamu ainavu 64

8. SOCIĀLĀ UN EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA 8.1. Iedzīvotāji Jumpravas pagasta iedzīvotāju skaita pieauguma prognoze balstās uz: valsts ilgtermiņa stratēģijas demogrāfisko prognozi, kas paredz dabiskā iedzīvotāju pieauguma samazināšanos pēc 2010.gada (Valsts ilgtermiņa stratēģija. LR Ekonomikas ministrija, 1998); lauku teritorijas apdzīvotības blīvuma palielināšanās tendenci, kas pieņemsies spēkā iestājoties reālam kredītspējīgam dzīves līmenim; imigrācijas palielināšanās iespēja, iestājoties Eiropas Savienības sastāvā. Šis faktors Jumpravai tomēr nav vērtējams kā būtisks. Jumpravas pagasta teritorijas platība 87,4 km 2. Jumpravas pagastā iedzīvotāju skaits ir 2066, tai skaitā Jumpravas ciemā - ap 1320; Dzelmes ciemā ap 200. Apdzīvotība pagastā vidēji ir 24,7 iedz./km 2 (Latvijā vidēji 36 iedz/km 2 ). 8.1. tabula Pieejamie dati par demogrāfisko situāciju Jumpravas pagastā par 2004.g. Dzimstība 2004 Mirstība 2004 Reģistrētas Meitenes Zēni Kopā Sievietes Vīrieši Kopā laulības 9 10 19 8 8 16 6 Pieejamie statistikas dati par Jumpravas pagasta iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru uz 01.01.2005. parādīti tabulās. 8.2. Budžets 8.2.tabula Jumpravas pagasta budžeta ieņēmumi (Ls) Gads Faktiski, Ls Faktiskais pieaugums, % 2001 303794 13 2002 407994 34 2003 527794 29 65

2004 554455 5 Pašvaldības ieņēmumi laika posmā no 2001. gada līdz 2004. gadam faktiski palielinās, 2004. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, pieauguma līmenis sasniedz 74 %. Jumpravas pagasta budžeta izdevumi (Ls) Gads Faktiski, Ls Dinamika % 2001 423468 57 2002 531558 25,5 2003 493002-7 2004 508702 3 8.3. tabula Budžeta izdevumiem, salīdzinot ar 2001. gadu, ar katru gadu ir tendence pieaugt. 2002. gadā budžeta izdevumi, salīdzinot ar 2001. gadu pieaguši par 25,5 %. Tas ir saistīts ar kredītu ņemšanu infrastruktūras sakārtošanai. 8. 4. tabula Jumpravas pagasta budžeta ieņēmumi un izdevumi uz vienu iedzīvotāju (Ls) Gads Iedzīvotāju Ieņēmumi Izdevumi skaits Kopā Uz 1 iedz. Kopā Uz 1 iedzīv. 2001 2177 303794 139,55 423468 194,52 2002 2172 407994 187,84 531558 244,73 2003 2160 527794 244,35 493002 228,24 2004 2066 554455 268,37 508702 246,23 Ievērtējot ieņēmumus un izdevumus uz 1 iedzīvotāju, redzama Jumpravas attīstība un dzīves līmeņa neliela paaugstināšanās. Ja 2001. gadā budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija 139,55 Ls, tad 2004. gadā ienākumi jau ir 268,37 Ls. Tāda pati tendence saskatāma arī budžeta izdevumiem uz vienu iedzīvotāju.lai sasniegtu Jumpravas pagasta attīstības programmā paredzēto perspektīvu, budžetā ienākumiem plānošanas periodā būtu jāpieaug līdz 1000-1200Ls uz vienu iedzīvotāju. 66

8.3. Saimnieciskā darbība 8.3.1. Uzņēmējdarbība (nelauksaimnieciskā) Pagastā darbojas vairāki pašvaldību un citu juridisko personu reģistrēti uzņēmumi, kā arī fiziskās personas, ar pašvaldības izsniegtām individuālā darba atļaujām, veic dažāda rakstura uzņēmējdarbību. Lielākie uzņēmumi ir: SIA Māris un Co, kura darbības veidi sabiedriskā ēdināšana, pārtikas, rūpniecības preču un būvmateriālu tirdzniecība; IU ALI darbības veids ir trikotāžas apģērbu šūšana un realizācija; SIA CEĻDARIS Jumpravas pagastā pieder karjers Mentes, šķembu ražotne; Pagastā ir daži kokapstrādes uzņēmumi: 6 kokapstrādes, 1 kokogles. Kokapstrādes īpatsvars pagasta ražošanas bilancē ir neliels; Jumpravas pagastā izveidota pašvaldības aģentūra. Reģistrēti mazie uzņēmumi: SIA MV SERVISS, TERA - SAT, STALTMAŅA IU, SIA POVLĀNI, SIA ATVARI 3. Zināma attīstība, ievērojot izdevīgo pagasta vietu, saistāma ar autoceļa A6 servisa zonu. 8.3.2.Lauksaimniecība Lauksaimniekam galvenais ražošanas līdzeklis ir zeme. Pagastā ir auglīgas velēnu podzolētās augsnes uz smilšmāla, mālsmilts un smilts cilmiežiem, zemes vidējais novērtējums ir 44 balles, bet vidējā kadastrālā vērtība 250 Ls/ha viena no augstākajām Ogres rajonā. Pagastā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir 3802,7 ha, jeb 43,5 % no kopējās zemes platības. Meliorēti ir 3011,9 ha jeb 79,2 % no pagasta lauksaimniecības zemēm. Daļa zemes īpašnieku savas zemes neapstrādā, citi tās iznomā lielākajām zemnieku saimniecībām. Noslēgti 58 nomas līgumi. Nacionālajā plānojumā uzrādītās nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes šodien daudzviet neatbilst savam statusam (Dzelmes ciemats, karjeri). Jumpravas pagasta zemes vērtību zonējums izstrādāts 2002.gadā, pamatojoties uz likumu Par nekustamā īpašuma nodokli un Ministru Kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.341 Lauku apvidus zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi 67

8.5. tabula Lauksaimniecības zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiem Jumpravas pagastā uz 01.01.2004. Zemes tai skaitā Tai skaitā platība ha aramzeme augļu dārzi pļavas ganības meliorēts 3802,7 2869,6 58,3 184,0 690,8 3378 8.3.3.Serviss Jumpravas pagastā pakalpojumus un servisu veic dažādas firmas un uzņēmumi, individuālie darba darītāji un vairākas zemnieku saimniecības. Pagastā nav nevienas bankas filiāles. Pasažieru satiksmi ar citām valsts pilsētām un apdzīvotām vietām nodrošina VAS Latvijas Dzelzceļš. Pagastā ir dzelzceļa pietura Jumprava. Pagasta apdzīvotu vietu Dzelmes šķērso galvenais autoceļš Rīga Daugavpils (A6), pie tā pagasta teritorijā izvietotas 3 degvielas uzpildes stacijas (DUS) Pie autoceļa A6 ir vairākas autobusu pieturas. Pasažieru pārvadājumus nodrošina vairākas autobusu firmas. Ārpus autoceļa A6 sabiedriskais autotransports nedarbojas. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus sniedz SIA Māris un Co, kafetērija SIA Atvari - 3, Jumpravas vidusskolas ēdnīca un IU (individuālais uzņēmums) Jumpraviņa 2000. Mežistrādes pakalpojumus piedāvā Z/S Gaiļi. Tūrisma un atpūtas iespējas piedāvā viesu māja Smiltēni un Z/S Gaiļi Jumpravas Gaiļa dabas taka. Z/S Ušķēni piedāvā izjādes ar zirgiem. Malkas sagatavošanu un piegādi iedzīvotājiem pēc pasūtījuma nodrošina Z/S Gaiļi un daži nelieli kokapstrādes uzņēmumi. Jumpravas pagastā autotransporta remontu var veikt pie trim ID veicējiem (M. Jurkjāna, P. Lavrinoviča un I. Blumberga). Pagastā praktizē 2 friziermeistares, kā arī kosmetoloģe un manikīre. Jumpravas pagastā praktizē 3 licenzēti (sertificēti) veterinārārsti. Pagastā darbojas Eiropas Savienības (ES) sertificēta kautuve govslopu, aitu, kazu un cūku kaušanā Z/S Kumelītes. 68

Elektroenerģijas apgādi nodrošina VAS Latvenergo visā pagasta teritorijā, bet elektroenerģijas piegādes kvalitāte bieži ir neapmierinoša (pēkšņi neparedzēti atslēgumi, bojājumi, sprieguma svārstības). Sašķidrinātās gāzes piegāde ir gan centralizēti, gan balonos. ID veicējs U. Mateuss visā Latvijas teritorijā rok grodu akas. Apdzīvotā vietā Dzelmes ir atjaunota luterāņu baznīca, un tās draudze regulāri pulcējas dievkalpojumos. Baznīcā iespējams iesvētīties, laulāties un kristīties. Bēru pakalpojumiem Jumpravas pagasta iedzīvotāji izmanto firmu Mūžība, kas atrodas Lielvārdē. 8.4. Izglītība Vispārējo izglītību Jumpravas pagastā nodrošina: vispārējās pirmskolas izglītības iestāde Zvaniņš, kuru uz šo brīdi apmeklē 52 bērni vecumā no 1,5 gadiem līdz pamatskolas gaitu uzsākšanai, ietverot pirmskolas 5 gadīgo apmācības programmu; pamata un vispārējo vidējo izglītību sniedz Jumpravas vidusskola. 2004.g.1. septembrī mācības uzsāka 271 skolēns; blakus esošo pašvaldību vidējās izglītības iestādes (mācās ap 65 skolēnu). No citām pašvaldībām mācās 33 skolēni; Skolā bērniem un jauniešiem ir iespēja, apmeklējot dažādus pulciņus, piemēram, var spēlēt basketbolu, volejbolu, var uzlabot savas zīmēšanas vai vokālās iemaņas, kā arī vēl daudz citu iespēju; Jumpravas mūzikas un mākslas skola ar 70 skolēniem. Jumpravas speciālā internātskola ir bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Skolu apmeklē 64 bērni no 1.-9.klasei. Skolēnu apmācība notiek pēc speciālās pamatizglītības programmas. 69

8. 5. Veselības aprūpe Medicīniskais nodrošinājums visumā atbilst 2003.g. 1. jūlija MK noteikumu Nr. 350 prasībām: neatliekamā primārā medicīniskā palīdzība 75% gadījumos darbdienās sniedzama 25 30 min laikā no Jumpravas doktorāta, izejamās dienās 30 min. laikā no Ogres; sekundārā medicīniskā palīdzība 3 st. laikā; pie primārās veselības aprūpes ārsta reģistrēti 2014 pacienti; iedzīvotāju attālums līdz daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcai (Ogre, Rīga) ir 37 un 75 km; ar medikamentiem apgādā SIA Māras aptieka. 8.6.Tūrisms Jumpravas apkaime apdzīvota jau sen, par to liecina Lielrutuļu senkapi. Jumprava ir atpazīstama vieta Ogres rajonā, kurai ir visas iespējas attīstīt tūrismu. Blakusesošo pašvaldību teritorijās arī ir ievērojami tūrisma objekti, kas var tikt skatīti vienā kontekstā ar Jumpravu (Lielvārde, Ķegums, Skrīveri, Madliena, Krape, Lēdmane). Tūrisms kā uzņēmējdarbība pagaidām vāji attīstīta, taču mērķtiecīgi organizējot darbu un veiksmīgi piesaistot finansu līdzekļus, varētu radīt normatīviem aktiem atbilstošu infrastruktūru tūristus piesaistošiem objektiem. Jumpravas pagasts iekļaujas Ogres rajona tūrisma maršrutos. 70

9. PAGASTA STRUKTŪRA UN TĀS ELEMENTI 9. 1. Pagasta apbūves struktūra Jumpravas administratīvo teritoriju veido Jumpravas pagasts ar apdzīvotām vietām Jumprava un Dzelmes. Jumpravas ciema pirmsākumi meklējami 1885.gadā, kad pēc Rīgas Dinaburgas dzelzceļa rīkojuma tiek noteikta vilcienu pieturēšana Lieljumpravas muižā. Pirmo reizi vilciens šeit pieturēja 1885. gada 16.jūnijā. Agrārreformas laikā apkārt pieturvietai sāka veidoties Lieljumpravas ciems, vēlāk pārdēvēts par Jumpravas ciemu. 9.1. att. Skats uz pagasta D daļā atrodošajām Dzelmēm 9.1.1. Apbūvētās teritorijas apdzīvotās vietās Par Jumpravas ciema vēsturisko centru uzskatāma apbūve ap dzelzceļa staciju, kas uzbūvēta 1927. gadā, bet sagrauta 2. pasaules kara beigās. Dažas būves - pagasta valde, pasts, labdarības biedrības ēka uzcelta vēl pirms 2. pasaules kara. Šī laika divstāvu apbūvei raksturīgi lieli pagalmi, apbūve nesablīvēta. 1937.gadā Jumpravas ciemā bija 67 mājas un 364 iedzīvotāji. 20.gs. 60.gados tika uzceltas Mistautu, Burtnieku fermas, mehāniskās darbnīcas, garāžas, Saulstaru māja, dzīvojamās ēkas pie fermām. 1969. gada novembrī ekspluatācijā nodeva kultūras namu ar kantora ēku (2. pasaules kara laikā nodedzinātā labdarības biedrības nama vietā). Jaunu uzņēmumu veidošanās cūku nobarošanas kompleksa (CNK) uzbūvēšana 1977. gadā bija iemesls straujam iedzīvotāju pieplūdumam Jumpravā, kā rezultātā izveidojušās mazstāvu daudzdzīvokļu ēku (3-stāvu) apbūves teritorijas. Uzbūvēts bērnudārzs 140 vietām, vidusskola 480 skolēniem, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas stacija ar jaudu 700m 3 /dn, aptieka ambulance, tirdzniecības centrs ar ēdnīcu un sadzīves pakalpojumu kompleksais pieņemšanas punkts, kuru tagad savā 71

īpašumā ieguvis un kapitāli rekonstruējis IU (individuālais uzņēmums) ALI, kas nodarbojas ar trikotāžas izstrādājumu šūšanu. Centrā vietu atradušas arī dažāda rakstura saimniecības ēkas šķūņi, garāžas, kas pazemina ainavas kvalitāti, bet pagaidām ir nepieciešamas iedzīvotājiem. Jaukta ražošanas objektu apbūves teritorija izveidojusies aiz pirmās dzelzceļa pārbrauktuves. Tur atradās paju sabiedrības Jumprava mehāniskās darbnīcas garāžas, graudu kombainu un citas sarežģītākas tehnikas novietne, graudu kalte, kautuve, minerālmēslu noliktavas, dispečeru ēka, gāzes balonu noliktava, degvielas uzpildes punkts ar glabāšanas cisternām. CNK (23000 cūku nobarošanai gadā) tika uzcelts 2 km attālumā no Jumpravas centra tā, lai valdošie vēji mēslu smaku nestu projām no dzīvojamā sektora, tika uzbūvēti cūku šķidrmēslu uzkrāšanas baseini 8 mēnešu pietecei, kā arī cauruļvadu sistēma, sūkņu stacijas laistīšanas iekārtu darbināšanai 360 ha platībā. Aiz CNK plānotās biogāzes ražotnes ( no cūku mēsliem) vietā tagad notiek kokogļu ražošana. Pie apdzīvotās vietas Dzelmes atrodas bijušās p.s. Jumprava mehāniskais sektors, kombainu novietne, graudu kalte, kartupeļu pagrabs un nedaudz tālāk uz Jumpravas pusi arī minerālmēslu un lauksaimniecības ķimikāliju noliktava. Galvenie ražošanas objekti: kokapstrāde - ražo kokogles vietējam tirgum un eksportam. Sabiedriskā ēdināšana, pārtikas, rūpniecības preču un būvmateriālu tirdzniecība ir trikotāžas apģērbu šūšana un realizācija, kā arī grants un dolomīta šķembu izstrāde. Atpūtas un izklaides objekti, parki un saudzējamie meži. Par atpūtas vietām uzskatāmas tauvas josla gar Daugavu, Jumpravas ciema brīvdabas estrāde ar parku, basketbola un pludmales volejbola laukumiem, rekonstruētais kultūras nams, Viņķelmanes muižas parks, Rites ūdenskrātuve ar saliņu, Jumpravas Gaiļu dabas taka. Z/S Smiltēni piedāvā viesu māju un dažādas izklaides. Saudzējamie meži Jumpravas pagasta teritorijā 18,5 ha 9.1.2. Neapbūvētās teritorijas apdzīvotās vietās Tās ir perspektīvās dzīvojamās apbūves teritorijas, publiskās teritorijas, inženiertīklu koridori. Perspektīvē apbūvējamas teritorijas ir visās apdzīvotās vietās. 72

Ir augošs pieprasījums ģimenes māju apbūvei. Te problēma inženiertīklu trūkums, gāzes vada nepieciešamība, taču inženiertīklu izbūvi apgrūtina un sadārdzina izklaidu apbūve. Jumpravas pagasta infrastruktūras problēma ielas daļēji izbūvētas ar šauru braucamo daļu un neatdalītu gājēju ietvi. Ģimenes māju apbūvi racionāli būtu attīstīt neapbūvētajās teritorijās, kurām ir iespējami pieslēgumi jau esošajam ielu tīklam. Tas samazinātu inženiertehnisko tīklu izbūves izmaksas, risinot ūdensapgādes, kanalizācijas, gāzes vada projektēšanas un būvniecības jautājumus. Rūpniecības attīstībai un darījumiem iespējams rezervēt teritorijas Jumpravas un Dzelmes ciemos. Ievērojot un vērtējot augošo apbūves gabalu pieprasījumu Daugavas upes tiešā tuvumā, ir jāsecina, ka apbūvei maksimāli jāizmanto jau esošās apdzīvotās piekrastes joslas, kur nav īpaši aizsargājamo augu, dabas veidojumu. Problēmas jaunai apbūvei: Nepieļaujami jauni atsevišķi ceļu pieslēgumi autoceļam A6. Samērā retā un nevienmērīgā apbūve sadārdzina inženierkomunikāciju izbūvi ( Ū. K. G. ). Centralizētās vai lokālas siltumapgādes nodrošinājums esošai un perspektīvajai apbūvei. 9. 2. Transports un gājēju kustība Jumpravas pagasta teritoriju šķērso dzelzceļš, valsts autoceļš un pagasta nozīmes ceļi, Daugavas upe. Pagasta ielu tīkls galvenokārt izveidojies pirms 2. pasaules kara, atbilstoši tā laika prasībām 9.2. att. Skats uz A6 autoceļu 73

9. 2. 1. Autotransports Pašlaik valstī aizvien palielinās autotransporta nozīme, jo strauji un nemitīgi pieaug valsts un starptautiskie autopārvadājumi, kā arī personīgo automobiļu skaits kļūst arvien lielāks. Pagasta dienvidu daļa ir noslogota ar automobiļu tranzītkustību, tāpēc nepieciešamības gadījumā vajadzētu risināt jauna apvedceļa izbūvi. Būtisks ir aspekts, ka caur pagasta teritoriju tiek pārvadāti tādi bīstamie kravu tranzītpārvadājumi kā naftas produkti, dažādas ķīmiskās vielas un bīstamie atkritumi. Jumpravas pagasta teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš (A6), kā arī 2. šķiras valsts ceļi (V 974, V 973, V 987). Kopā 27, 225 km. Valsts autoceļi: galvenais autoceļš Rīga Daugavpils (A6) 12,175 km garš; 2. šķiras autoceļš Cebēni Lēdmane (V973) 1,650 km garš; 2. šķiras autoceļš Dzelmes Veckrape (V974) 12,100 km garš; 2. šķiras pievedceļš Jumpravas stacijai (V987) 1,300 km garš, Valsts galvenie autoceļi Nr. A/ceļa Autoceļa nosaukums Zemes šifrs nodalījuma josla (m) 9.1. tabula Aizsargjosla Apbūves m no a/ceļa līnija m no ass a/ceļa ass 1. A6 Rīga Daugavpils Krāslava Baltkrievijas rob. 31 100 100 Valsts II šķiras autoceļi Nr. A/ceļa Autoceļa nosaukums Zemes šifrs nodalījuma josla (m) 9.2. tabula Aizsargjosla Apbūves m no a/ceļa līnija m no ass a/ceļa ass 1. V973 Cebēni - Lēdmane 19 30 30 2. V974 Dzelmes - Veckrape 19 30 30 3. V987 Pievedceļš Jumpravas stacijai 19 50 50 Pašvaldības ceļi 63,35 km kopgarumā. Jumpravas pagasta teritorijā pašvaldības autoceļu kopgarums ir 63,75 km, t.sk., 5,50 km melnais, 45,35 km grants un 12,50 km grunts autoceļi. Jaunas teritorijas pašvaldības autoceļiem netiek paredzētas, jo esošo ceļu tīkls atbilsts esošajām un plānotajām aktivitātēm Jumpravas pagastā. Izņēmums varētu būt plānotās savrupmāju 74

apbūves teritorijas, kur jauni autoceļi varētu parādīties izstrādājot detaļplānojumus. Sīkāks iedalījums ir attēlots pielikumā. Sīkāks pašvaldību ceļu iedalījums attēlots 9.3. tabulā un 9.3attēlā. 9.3. tabula Nr. Autoceļa nosaukums Autoceļa garums (km) Autoceļa segums 1. Silmaļi Mistauti - Timsēni 5,60 grants 2. Nokalni Robežnieki 1,60 melnais 3. Ceļš uz kompleksu 1,80 melnais 4. Jumprava - Līmanti 1,50/2,40 melnais/grants 5. Jaunkalnvekteri - Zaļkalni 1,20 grants 6. Veides Skrīveru pagasts 2,70 grants 7. Līmanti a/c Rīga - Daugavpils 4,60 grants 8. Lielrutuļi Dobelnieki - 5,90 grants Līdumnieki 9. Papardes - Pazuļi 1,30/1,50 grants/grunts 10. Pūces Pērnavas 1,70 grants 11. Vecsiļķēni Zvirgzdi Skrīveru 2,10 grants pag. 12. Jumprava Gudzēni 0,40/0,40 grants/grunts 13. Birzes Antēni 0,60/0,70 grants/grunts 14. Zvaigznes Alberti 0,70/0,50 grants/grunts 15. Putniņi Paipalas 1,90 grants 16. Lāči Celīši 1,50/1,40 grants/grunts 17. Valdemārskola Gundegas 0,50/1,70 grants/grunts 18. Jumprava Rezgaļi - Kaktiņi 6,40 grants 19. Dārziņu ceļš 0,40 grunts 20. Velnadobe Ciņi 1,10 grunts 21. Ciņi - Viņķelmane 1,00 grants 22. Kalniņi - Papardes 0,60/2,50 melnais/grants 23. Vārpas - Dravnieki 1,80 grunts 24. Līgotnes - Rīderi 1,00 grunts 25. Silmaļi - Niedres 0,75 grants 26. Tentēni - Lauciņi 1,20 grunts 27. Lipsēni Vecplēši 0,60 grants 28. Valgūži - Vekteri 1,00/0,80 grants/grunts Kopā: 63,35 5,50 45,35 12,50 asfalts grants grunts 75

9.3. attēls Ceļu infrastruktūra Jumpravas pagastā 76

Šajā sadaļā ietilpst arī pašvaldības pārziņā esošās pagasta ielas (skat. 9.4. tab.): 9.4. tabula Nr. Ielu, a/ceļu nosaukums Autoceļa garums (km) Autoceļa segums JUMPRAVAS ciematā 1. Bezdelīgu iela 0,25 asfalts 2. Bērzu iela 0,28 asfalts 3. Dzelzceļa iela 0,50 asfalts 4. Graudu iela 0,18 asfalts 5. Inženieru iela 0,17 asfalts 6. Liepu iela 0,42/0,20 asfalts/grants 7. Ozolu iela 0,45/0,45 asfalts/grants 8. Rītupītes iela 0,20/0,06 grants 9. Skolas iela 0,50 grunts 10. Vidus iela 0,50 asfalts 11. Ceriņu iela asfalts DZELMES ciematā 12. Dzelmju iela 0,20 asfalts 13. Saules iela 0,40 asfalts Kopā: t. sk. 4,76 3,85 0,85 0,06 asfalts grants grunts 9.2.2. Dzelzceļa transports Jumpravas pagastā ir pieejams dzelzceļa transports ar pieturu Jumprava. Dzelzceļa sliežu biežo remontu dēļ vilcienu kustības saraksts ir ļoti nepastāvīgs, vai vilcieni tiek atcelti vispār, kā rezultātā ir traucēta iedzīvotāju pārvietošanās. Dzelzceļa līnijas teritorijā ir saistītas ar zināmām priekšrocībām un risku. 9. 2. 3. Upju transports Jumpravas pagastu tās dienvidos šķērso Daugava, pa kuru var pārvietoties ar laivām. Daugava ir ļoti labs resurss tūrisma attīstības veicināšanai, jo ne velti ir plānots ieviest ūdens tūrisma maršrutu Tūrisma attīstība Daugavas ielejā. 77

9. 2. 4 Velosipēdistu kustība Pagasta iedzīvotāju ikdiena un labklājība lielā mērā ir atkarīga no iespējām izmantot piemērotu transportu un ērti pārvietoties pagastā. Pagastā pagaidām vēl nav izveidoti speciāli veloceliņa, bet lai sekmīgi varētu attīstīties pagasts un uzlabotos tās transporta sistēma, pagastā ir nepieciešams attīstīt velosipēdistu kustību. Galvenais velosipēdu kustības virziens varētu būt Dzelmes - Jumprava. Nepieciešams rekonstruēt ietves un ielu braucamās daļas iezīmējot iespējamos veloceliņus. Jumpravas pagasta zaļo struktūru veido meži, pļavas, apstādījumi mežaparki, parki, skvēri, brīvdabas estrāde, krastmalas aizsargzonas, kapi, mazdārziņu teritorijas, iekškvartālu un ielu apzaļumojums un mazo upīšu (Rite, Kaibala, Plēšupīte, Gribuļupīte) un grāvju krastmalas. Šeit atļauta tikai šo teritoriju lietošanai nepieciešamo ēku būve un specifiskā apbūve. Apstādījumu teritoriju specifiskā apbūve ir: estrāde, kapliča kapos, kā arī perspektīvā laivu stāvvieta un nomas punkts. Zaļo teritoriju funkcijas: rekreācija; pagasta klimata uzlabošana; 9.3. Zaļā struktūra un atpūta 9.3. att. Aleja, kas savieno Dzelmes ar Jumpravu dabas daudzveidības saglabāšana (mācību pētniecība); izmantošana iedzīvotāju fiziskām nodarbēm (pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, dārzkopība) u.c. Viena no galvenajām zaļās struktūras sastāvdaļām Jumpravā ir meža parks ar brīvdabas estrādi. Pagastā atrodas arī vēsturiski muižu parki Lieljumpravas un 78

Viņķelmanes muižas parks, kuri šobrīd ir degradētā stāvoklī un ir nepieciešama šo teritoriju labiekārtošana. Pagastam nozīmīgas zaļās teritorijas atrodas arī ciemu centros Jumpravā un Dzelmēs. Teritorija ap baznīcu šobrīd ir nesakārtota, bet nākotnē to iespējams izveidot par skaistu atpūtas vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Par vienojošu elementu pagasta zaļajai struktūrai kalpo Daugava, kā arī pagastu teritoriju šķērsojošās mazās upītes ar to ūdenstilpnēm. Jumpravas pagasta zaļās struktūras galvenais uzdevums ir iedzīvotāju atpūtas nodrošināšana. Zaļās struktūras un atpūtas apritē jāiesaista Dzelmēs atrodošā pussala, jauno dzīvojamo namu rajonu iekškvartālu teritorijas. Pašlaik tās ir aizaugušas un nesakārtotas. Šīs zonas ir nepieciešams labiekārtot, atjaunojot zālienus un celiņu segumu, jāuzstāda bērnu atrakciju ierīces, smilšukastes. 9. 4. Inženiertīkli 9.4.1. Ūdensapgāde Ūdens apgādes tehniskie risinājumi pagastā ir dažādi. Centralizēta ūdensapgāde Jumpravas ciemā (ap 850 iedzīvotājiem 64 % un visām sabiedriskām iestādēm), patēriņš ir ap 87 200 m 3 /gadā (vidēji ap 135,6 m 3 /dn). Dzelmes ciemā (ap 200 iedzīvotājiem 80 % un visiem uzņēmumiem un iestādēm), patēriņš ir ap 7 200 m 3 /gadā (vidēji ap 17,1 m 3 /dn). Ūdensapgādes urbumi un to parametri. 9.5.tabula Urbuma Nr. Vieta Dziļums, m Debets Stāvoklis 7121 Jumpravas speciālā 55 2,3 (l/s) darbojošs internātskola 8895 z/s Smiltēni 55 1,5 (l/s) iekonservēts 13518 z/s Kumelītes 165 10 (l/s) darbojošs 13519 SIA Ceļdaris 115 6,2 (l/s) darbojošs 13842 Jumprava,Liepu ielā 150 259,2 (3 l/sek.) darbojošs 79

61,0 (m³/dn) (pase) 13843 Jumprava,Liepu ielā 160 345,6 (4 l/sek.) darbojošs 74,6 (m³/dn) (pase) 16042 f. Rezgaļi 60 3 (l/s) darbojošs 16045 mehān. darbnīcas 60 10 (l/s) darbojošs 16071 bij. s-zs Ogre 170 4,5 (l/s) likvidēts 16090 f. Burtnieki 60 3 (l/s) darbojošs 16091 f. Mistauti 55 1 (l/s) piemests 16341 f. Pūces Puzuļi 112 5 (l/s) piemests 16345 Dzelmes 110 259,2 (4 l/sek.) darbojošs 17,1 (m³/dn) (pase) 16346 f. Ciņi 115 4 (l/s) darbojošs 16348 f. Papardes 55 1,5 (l/s) darbojošs 16350 bij.f. Ezeri 53 2,5 (l/s) iekonservēts 16511 mežniecība(m.bahmaņi) 60 4 (l/s) darbojošs 16512 ciem. Jumprava 55 5,5 (l/s) rezervē (klubs urb.nr.1) 16513 ciem. Jumprava 55 8 (l/s) likvidēts (klubs urb.nr.2) 16561 f. Auriķi 170 10 (l/s) aiztamponēts 16653 bij. cūku nobaroš. 165 8 (l/s) piemests komplekss 16687 Dzīv. māja Rubeņi 95 1,5 (l/s) darbojošs 16729 teļu f. Putniņi 145 2 (l/s) piemests 16732 bij.f. Ezeri 50 1 (l/s) neizmanto 16737 f. Zvirgzdi 140 1,5 (l/s) pamests 16806 aka Nr.1 bioenerģ. 165 5 (l/s) iekonservēts kompleksam Jumpravā 16807 aka Nr.2 bioenerģ. 165 5 (l/s) iekonservēts kompleksam Jumpravā 16808 bij.f. Ezeri 120 3 (l/s) darbojošs 23365 Priv. īp. Auriķi 30 darbojošs 23366 m. Lāči darbojošs 80

23367 pie attīrīšanas iekārtām pamests Ūdens skaitītāji uzrādīti tikai centralizētās ūdensapgādes urbumiem Ūdensgūtņu debits ir pietiekams, lai nodrošinātu abus ciemus tālā nākotnē. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas apsaimnieko Jumpravas pašvaldības aģentūra. Pārējās individuālajās mājās un lauku saimniecībās ūdensapgāde ir no akām. Secinājumi Ūdens apgādes risku faktori ir vairāki: pietiekamība, nepārtrauktība, tehniskais stāvoklis, ūdens kvalitātes nodrošinājums, uzskaite un zudumi. Pietiekamība Jumpravas ciemā un Dzelmēs visiem pašreizējiem pieslēgumiem ir nodrošināta ūdens padeve visu diennakti. Nav nodrošināts pieslēgums Jumpravas ciema iedzīvotājiem individuālo māju rajonos, apmēram 36 % iedzīvotāju. Dzelmēs tehniskās jaudas ziņā visus iedzīvotājus var nodrošināt. Tehniskais stāvoklis Jumpravas ciemā ūdensvadu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, lielākā daļa tīklu ir nolietojušies, cauruļvadu diametri neatbilst faktiskajai slodzei. Izbūvēts 1970.gados ar čuguna caurulēm, rekonstruēts un papildināts 80.gados ar čuguna un polietilēna caurulēm. Kopējais tīkla garums nav zināms. Aptuvenās aplēses liecina, ka ūdensvada tīklu kopējais garums ir 2,1 km. Dzelmes ciemā ūdens apgādes sistēma izbūvēta 80.gados. Pēc tam veikti tikai remonti un jaunu objektu pieslēgšana. Kopējais tīkla garums nav zināms. Aptuvenās aplēses liecina, ka ūdensvada tīklu kopējais garums ir 3,8 km. Lielākā daļa tīklu ir no polietilēna caurulēm. Ūdens kvalitātes nodrošinājums Deramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes sistēmā neatbilst normatīvu prasībām. Ūdenim raksturīga palielināta dzelzs koncentrācija un duļkainība. Dzelmēs nav uzstādītas dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas. 81

9.4.2. Kanalizācija Jumpravas ciemā izveidota dalītā kanalizācijas sistēma, tomēr notiek sadzīves notekūdeņu un lietuskanalizācijas sajaukšanās Lielākā daļa tīklu nenodrošina pietiekošu hermētiskumu. Kanalizācijas tīkla kopgarums ir aptuveni 5,6 km.tīkli izbūvēti galvenokārt 70. gados, izņemot māju pieslēgumus, kas ierīkoti vēlāk. Kanalizācijas tīkli veidoti no 50 250 mm diametrā keramikas un čuguna caurulēm un darbojas ar trim pārsūknētavām līdz attīrīšanas iekārtām. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas projektētas ar jaudu 700 m³/dn, kas sastāv no nostādināšanas akām, dūņu laukumiem, aeratoriem, kontaktbaseiniem. Jumpravas ciema privātmājas un dažas sabiedriskās ēkas pagaidām nav pieslēgtas kopējam kanalizācijas tīklam un tām tiek izmantotas vietējas nozīmes kanalizācijas ar nosēdakām un izsūknēšanu. Dzelmes ciemā izveidota lokāla savienotā kanalizācijas sistēma, kurai pieslēgta tikai daļa ciema ēku.lielākā daļa tīklu ir tehniski nolietojušies un nenodrošina pietiekošu hermētiskumu. Kanalizācijas tīkla kopgarums ir 0,8 km, no 50 200 mm čuguna un keramikas caurulēm, kas darbojas uz pašteci līdz nostādināšanas akām un izplūdi Daugavā. Dzelmēs bioloģisko attīrīšanas iekārtu nav. Daļa Dzelmju ciema privātmāju un dažas sabiedriskās ēkas pagaidām nav pieslēgtas kopējam kanalizācijas tīklam un tām tiek izmantotas kanalizācijas nosēdakas ar izsūknēšanu. Secinājumi Notekūdeņu galvenie riski ir: pietiekamība, tehniskais stāvoklis, vides piesārņojums, uzskaite, zudumi. Pietiekamība un nepārtrauktība Jumpravas ciemā pašreizējais tīkls pilnīgi nodrošina pieslēgtos objektus (64 % no iedzīvotājiem). Esošās attīrīšanas iekārtas (255000 m 3 /gadā) un 3 līmeņu kopējā pārsūknēšanas sūkņu stacija (92000 m 3 /gadā ar 2 sūkņiem) tehniski var nodrošināt 100 % ciema pieslēgumu ar perspektīvu, pie patreizējā iedzīvotāju skaita un īpatnējā patēriņa (ap 167 l/dienā uz 1 cilvēku) vai lielāka. Notekūdeņi tiek savākti pašteces kolektoros. Problēmas var radīt neorganizēta lietus ūdeņu infiltrācija fekālās kanalizācijas tīklā, kas praksē novērota. Dzelmes ciemā pašreizējais tīkls pilnīgi nodrošina pieslēgtos objektus (50% no iedzīvotājiem). 82

Vides piesārņojums Pie pašreizējās sistēmas vislielākais risks ir nekontrolēta notekūdeņu ievadīšana Rites upē un Daugavā. Nopietns risks ir kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtu: stabilitāte avāriju gadījumā, attīrīšanas pakāpe; izplūdes tuvums Daugavai. Uzskaite ir nepilnīga, tā nedod iespēju savstarpēji saistīto procesu analīzei. Lielas cerības perspektīvā Jumpravas ūdens apgādes un kanalizācijas jautājumu risināšanā dod pagasta iekļaušanās projektā Ūdensvada un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija Dzelmēs, atdzelžotavas un maģistrālo ūdensvadu nomaiņa Jumpravā. Šā projekta ietvaros Jumpravā ir paredzēti sekojoši pasākumi: esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija; dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas rekonstrukcija, jaunas rezerves artēziskās akas urbšana un pieslēgšana; attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, tādējādi uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un optimizējot attīrīšanas procesu (ievērojami samazinot notekūdeņu attīrīšanas energoietilpību, nomainot monitoringa aprīkojumu un mērierīces - skābekļa, temperatūras, jaudas, caurplūdes mērītāji, ph noteicēji, automātisks paraugu noņēmējs u.c.). Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas ap 37500 Ls un tā realizācijas uzsākšana dabā tiek iecerēta 2005./2006gadā. 83

9.4. att. Ūdensapgāde un kanalizācijas sistēma Dzelmes ciemā 9.5. att. Ūdensapgāde un kanalizācijas sistēma Jumpravas ciemā 84