ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 9 (171) 2015. GADA septembris ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ 17.septembrī notika domes sede, darba kartība tika izskatīti vairaki jautajumi. Apstiprinaja skolēnu intērēsu izglītības pulcinus Alsungas vidusskola 2015.m/g (septembris-decembris) Novada domēs 20.04.2010. sēdē apstiprinataja Barintiesas Nolikuma punkta 17.1, noteikt, ka apmekletaju pienemsanas laiks otrdienas plkst.13.00 līdz17.00; Apstiprinaja Alsungas novada Barintiesas sastavu, kas noteikts, ievelot uz darbības laiku no 22.06.2015. līdz 21.06.2020. Atbrīvot ar 17.09.2015. no Alsungas novada Barintiesas locekles amata Ligitu Stasaiti un ar 18.09.2015. Alsungas novada Barintiesas locekles amata ievelet Lindu Vainovsku. Ar 17.09.2015. izslegt no Alsungas novada domes Civilas Aizsardzības komisijas sastava amatpersonu Aleksandru Stefanuku. Ar 18.09.2015. ievelet Alsungas novada domes Civilas Aizsardzības komisijas sastava Ingusu Milleru. Apstiprinaja 17.09.2015. saistosos notēikumus Nr.7/2015 Majdzīvnieku turesanas noteikumi. Dzīvajamo ēku sadalīja divos dzīvoklu īpasumos un pieskīra adresi Regi -1; Regi-2. Domē nolēma atdalīt no nēkustamiēm īpasumiēm zemes gabalus ar kadastra apzīmejumu, apstiprinot jaunus nosaukumus un nosakot zemes lietosanas merkilauksaimniecība. Izslēdza no Alsungas novada domēs dēbitora saraksta sekojosus neatgustamos paradus un apstiprinaja uzsakt paradu piedzinu: 1. NOREĶINIEM PAR IRI UN ĶOMUNALAJIEM MAĶSAJUMIEM; 2. NOREĶINIEM PAR SAUSO SADZIVES ATĶRITUMU IZVESANU; 3. ILGTERMINA PARADIEM PAR PII VECAĶU MAĶSAM PIRMSSĶOLA; 4. VECAĶU MAĶSAS PARADIEM MUZIĶAS SĶOLA. Apstiprinaja Alsungas novada pasvaldības korupcijas risku analīzi un pretkorupcijas pasakumu planu. Domē apstiprinaja prioritari atbalstamo objēktu pasvaldības grantscelu atlases kriterijus Alsungas novada. Lema ar septembri uzsakt remontdarbus Raina iela 2, vadoties no iesniegtas tames. Notēica Alsungas novada pasvaldība sēkojosu maksu par veletaju paraksta apliecinasanu saistība ar parakstu vaksanu par likumprojektu vai Satversmes grozījumu 1 projektu iesniegsanu Centralajai velesanu komisijai vai ierosinajumu rīkot tautas nobalsosanu par Saeimas atsauksanu: pakalpojums (cena EUR ar PVN) viena paraksta apliecinajums 1.40 No lemuma 1.punkta noteiktas maksas tiek atbrīvotas personas, kuram pieskirts trucīgas vai maznodrosinatas personas statuss. Ar 17.09.2015. atbrīvoja Alsungas novada velesanu komisijas sekretari Vinetu Lindbergu. Ar 18.09.2015. ieveleja Alsungas novada velesanu komisija locekli Aigu Vanagu Poriki. Nolēma pērsonai nēizmaksat moralo kaitējumu 5000 euro apmera. Viēnam iēdzīvotajam izbēidza dzīvokla īrēs līgumu, vienam iedzīvotajam pieskīra dzīvokli. Lēma, ka vēikala Kristīnē noviētos urninu labako darba darītaju apzinasanai un godinasanai. Būt par skolotāju ir kas īpašs, jo tā nav tikai misija, bet gan sirdsdegsme un izaicinājums. Novada dome sveic visus Alsungas skolotājus profesionālajos svētkos - Skolotāju dienā! Alsungas iedzīvotāji! Ar 1.oktobri Alsungas novada domes telpas darbu uzsaks valsts un pasvaldības vienotais klientu apkalposanas centrs, kura vienkopus tiks piedavati valsts iestazu Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinatības Valsts agenturas, Uznemumu registra, Pilsonības un migracijas lietu parvaldes, Valsts ienemumu dienesta, Valsts socialas apdrosinasanas agenturas un Valsts zemes dienesta konsultatīvi klatienes pakalpojumi. Paraleli domes 1.stava telpas notiks jauna centra izbuve un remontdarbi. Izdevumi tiek segti no valsts un Alsungas novada pasvaldības līdzekliem.
Putni ielido Alsungā ar svētkiem! un nebu s ja salst! Ve l ga jputnu ka s i nav redze ti lidojam, bet Alsungas muzeja Dainas Girvaites izsta de Mani putni ielidoja ka Sve ta Mik ela sve tku ieskan a. Ja ieprieks e jos gados sve tku satura latin a pace lusies arvien augsta k un augsta k, tad arī s ogad ta tika celta augsta k ar neredze ta m izsta de m un pasa kumiem, sve tku dalībniekiem un organizatoru izdomu. Patīkami, ka mu su deju kolektīvu prieks nesumi viena di priece skatīta jus ar viesu kolektīvu sniegumu, patīkami, ka Lietuvas televīzijas konkursa uzvare ta ju kapellas Ontrēp skanē jums iēpriēcē ja mu s, tac u mē s savuka rt vare ja m lepoties ar Latvijas televīzijas konkursa uzvare ta ja Mika Akota muzice s anu. Aizkustina suitu dzieda ta ju kolektīvu vienotība dziesma. Lai arī katrs no s iem kolektīviem ir atsevis k a novada Ķuldīgas, Alsungas, Ventspils - toties sadzieda s ana s baznīca saplu da viena veseluma. Varbu t ta pamata ir s o kolektīvu vadīta ju izcelsme no Diz ajiem suitiem? Ķa dam Rīgas pava ram ir teiciens Ķas var bu t laba ks par s o?, tas na k pra ta, atceroties Alsungas saimniec u devumu - Guntas solankas zupu baznīcas da rza un sa tīgo suitu e dienu Spē lman kroga. Ta vien s k iet, kas tad jauns var bu t sve tku ga jiena, tac u izra da s, ka izdomas netru kst ne ga jiena prieks gala ejos aja m Alsungas novada domes administra cijas s armantaja m da ma m, te rpta m 20-to gadu stila, ne veikala TOP! meitene m minisva rkos. Ķa jau katru gadu sve tku ga jiena veselu izra di saru pe jus i Alsungas ugunsdze se ju posten a vīri, var redze t, ka tas trene ts ikdienas darba, kur situa cijas nekad neatka rtojas. Pe c daz u gadu prombu tnes atkal sve tku ga jiena piedalīja s mez inieki. Tas dod dros ības saju tu, ka no mez a malka tiks atga da ta 2 Zemnieku tehnikas ru kon a ga jiena un pas u zemnieku izdoma, izrota jot savus kumelus, liecina par to, ka mums joproja m ir zemnieki gan Balande, gan Ķrauman os, gan Alsunga, gan Gra veros, gan Alma le. Lauku barota ja vircas muca, pa rtapusi par biti medus nese ju, piera da to, ka zemnieks joproja m ir spe jīgs uz izdomu. Sve tku dalībnieku sadzieda s ana s Diz gabalkalna liek aizdoma ties par to, ka citugad ja organize arī sadancos ana s Diz gabalkalna, jo Suitu deju sve tki atga dina ja, ka suitus vieno ne tikai dziesma, bet arī deja. Cik sve tki bija izdevus ies, lai spriez pas i svine ta ji un viesi. Citam varbu t tie patika vaira k, citam maza k, bet katra zin a tika ieguldīts liels darbs, lai sve tkos justos labi ikviens. Paldies visiem, kas piedalīja s sve tku organize s ana un paldies visiem, kas piedalīja s sve tku svine s ana! Pielocīsim un papildina sim savu tradīciju pu ru ziema, lai atkal pavasarī, putniem atlidojot, to vare tu ra dīt citiem! Un na kama rudenī atkal aicina sim uz Sve ta Mik ela sve tkiem! Ar cien u, Aivars Sokolovskis Viesu delegācija no Lietuvas pilsētas Darbenai Miķeļa svētkos viesojās arī Alsungas vidusskolā.
Paldies, alsundznieki! S ogad sve tki bija tik kupli, ka visus pasa kumus nemaz nevare ja apmekle t, sevis k i, ja pats par kaut ko atbildi. Ta pe c gribu pateikt paldies tiem, par kuru devumu sve tkos zinu. Paldies Dacei un Ma rai par izsta des Suiti. Deja. Ve stures mirkli atkla s anas pasa kumu, gardajiem raus iem un jauko atmosfe ru. Paldies visiem koncerta Raxtu raxti apmekle ta jiem. Man prieks, ka tra pīja m me rk ī un jums patika! Paldies Ziga komandai un Agrim par izlīdzēšanu ar skaņas aparatūru! Paldies Modrim un muzikantiem par alsundznieku modina s anu. Interneta ielikta bilde no muzikantu spe le s anas Ķrasta iela. Izskata s ties a m feini! Paldies tiem Alsungas kolektīviem, kuri koncerte ja tirgus laukuma, kaut gan pas darbī bas sezona ve l nav sa kusies. Paldies Suitin iem, Popgrupai, deju kopai Ķalmes, Suitu vī riēm, Suitu siēva m un Suitu muzikantiēm. Bez jums nebu tu ta s suitiska s gars as. L oti atsaucīgi tika uzn emti arī mu su viesu deju kolektīvi, bet par lietuvies u kapellu ONTREP vispa r nav ko piebilst- riktīga mu zika tirgum un labam garasta voklim! Paldies Guntai un Leonī dam Alekse jeviem. Man pat tru kst va rdu, ka slave t gardo zupu. Es, pieme ram, pirmo reizi mu z a e du tik pareizu solanku- ar nierīte m, s ampinjoniem, olīva m un daudz, daudz ka cita. (Recepte - s aja avīze.) Ta du zupu nav kauns celt prieks a pat prezidentam. Guntai, protams, lielu lielais paldies, bet zupa nebu tu bez produktiem. Paldies Ilgai Leimanei, Spodrītei Venterei, Zaigai Ķrauzei, Aigai Vanagai-Porik ei, Ausmai Mundiciemai, SIA La ses AM, galas pa rstra des uzn e mumam Na kotne, SIA Elpa, veikaliem Top!, Kristīnē un Vēiksmē. Tas bija ta vē rts! Paldies spoz aja m tirgus pasa kumu vadīta ja m Maijai un Maritai! Ju s bija t gan elegantas izskata, gan veiklas valoda. Nu īstas ma sas Sipenieces! Paldies arī daudzajiem tirgota jiem un pirce jiem. Liels paldies alsundzniekiem, ka mu su tirgus ats k iras no citiem ar to, ka ir daudz tikai suitos nope rkamas lietas, visvaira k jau sklandraus i. Paldies darbnīcu un atrakciju vadīta jiem- Nataljai, Daigai, Laumai, Ma rim, Aigai un vin u palīgiem jaunies iem! Paldies Agrim par pacietī bu ne tikai apskan ot tirgus koncertus, bet cītīgi gaidot līdz vakara ga jienam, lai tur vare tu izpausies Hila rijs- paldies, Hila rij! Veiksmīgi darbojies arī Blusu tirgus. Bija gan prece, ko pa rdot, gan arī pirce ji. Na kos gad bu s atkal. Paldies Ingas komandai! nezī me ja s pa skatuvi, bet pe c gara me g ina juma skatuvi pirms koncerta nomazga ja, lai koncerta laika putekli neietu pa gaisu. Diemz e l me g ina jums ieilga, un skatīta ji bija tik nepacietīgi, ka ierada s jau gandrīz stundu pirms koncerta. Paldies Ainaram Macpanam par klavieru atga da s anu lī dz baznīcai. Paldies visiem suitu kolektīviem par piedalīs anos tradiciona laja sve tdienas sadzieda s ana s koncerta! Paldies Mikam par profesiona lo spe li! Paldies Inesei Tauberei par sirsnīgo un interesanto programmas vadīs anu! Paldies Ire nai par maizīti, ko da va ja m viesu kolektīviem un Rutai par raus iem! Tirgota ji, kuri pirmo reizi piedalīja s mu su sve tkos, brī nīja s, ka me s, tik mazs miestin s, varam ta dus sve tkus sarīkot. Ar ta diem cilve kiem, ka di ir Alsunga, var ne to vien! Un ja ve l Dievin s s ais diena s dod saulainu laiku, tad...ir sve tki! Gunta Soļanka Guntas gaumē jeb Miķeļsvētku soļanka Sastāvs: 2 kg liellopu buljona kauli, 1kg jaunlopu nieres, 700 gr desa un s k in k is, 500 gr burka ni, 500 gr sīpoli, 250 gr selerijas sakne, 100 gr sarkana paprika, 500 gr konserve ti vai ska be ti gurk i, 100 gr marine ti s ampinjoni, 250 gr melna s olīvas, 1 gab citrons, 150 gr k iploki, 150 gr toma tu pasta, 200 gr kvies u milti, 1 maza pudelīte sojas me rce, 50 gr cukurs, krievu sinepes, sa ls, zalumi dilles, loki, pe tersīli, selerijas, malts muskatrieksts pe c gars as. Gatavošana: Ieprieks e ja diena va ra buljonu uz le nas uguns 4 stundas, pirms tam kaulus apcept cepes kra snī. Niere m izgriez somin as, izme rce etik u denī 2 reizes un vienu reizi nova ra, noka s un va ra gatavas. Desu un s k in k i sagriez salmin os, apcep, pieliek toma tu pastu un atkal apcep. Burka nus sarīve uz rupja s rīves, apcep. Ķatru atsevis k i sīpolus, seleriju sakni, papriku sagriez un apcep. Da rzen u ceps anai izmanto ieprieks e ja diena izva rīta buljona taukus. Gurk us nomizo un nova ra, līdz tie nekrauks k. S ampinjonus, olīvas, citronu, k iploku sagriez. Miltus izkarse uz sausas pannas, līdz tie paliek gais i dzelteni, ats k aida ar aukstu buljonu. Par Suitu deju sve tkiem liela kais paldies, protams, Dacei. Bija padoma ts gan par koncerta dalībnieku uzn ems anu, gan e dina s anu un izklaide s anu. Un Maretas skatuves noforme jums vispa r bija unika ls. Paldies tehniskiem darbiniekiem- se tniekiem, komuna la iecirkn a vī riem, apkope jiem - ju s bija t savu uzdevumu augstumos. Un, starp citu, apkope ja pirms koncerta 3 Uzva ra buljonu, paka peniski pievieno visas sagatavota s sasta vdalas un gars vielas, ska bumam, ja nepiecies ams, pievieno gurk u marina di. Visu kopa uzva ra, un zupa gatava. Labu ēstgribu!
Labdien! Ķops maija me nes a, kad VĶĶF Ķurzemes kultu ras projektu konkursa tika apstiprina ts biedrības Etniska s kultu ras centrs Suiti projēkts Suitu horēogra fiskais mantojums. Suitu deju sve tki Alsunga. (VĶĶF finanse jums projektam 4000 EUR), notika spraigs darbs pie projekta paredze to ieceru īstenos anas. Projekta me rk is veikt suitu horeogra fiska materia la dzila ku izpe tes un apkopos anas darbu, radīt metodisko ma cību materia lu un mu zikas ierakstus deja m, kas nodros ina tu to apguvi un dzīvotspe ju uz skatuves. Savuka rt koncerta Suitu deju sve tki Alsunga publikai vienkopus para dīt suitu dejas pirmatne jo versiju (tauta dejota ) un daz a du horeogra fu veidota s dejas, kas para dītu s o deju attīstības celu un iedzīvina s anu skatuviskaja deja. Pirmo Suitu deju sve tku rīkos ana suitiem bija liels izaicina jums pat uzdrīkste s ana s. Ķoncerta ma ksliniecisko koncepciju un programmu veidoja horeogra fe, suitu kultu rve sturiska mantojuma pa rmantota ja un kope ja Zanda Mu rniece. Zanda Mu rniece ir Vispa re jo latvies u Dziesmu un Deju sve tku virsvadīta ja, vaira k ka 50 horeogra fisku autordarbu veidota ja, kur deju liela ka s dalas pamata ir suitu horeogra fiskais mantojums. Ķoncerta bija skata mas vaira k neka 30 dejas, piedaloties pas ma ju kolektīviem VPDĶ Suiti, folkloras kopai Suitin i un viesiem no Ķuldīgas VPDĶ Bandava, no Tukuma VPDĶ Svīta, no Jelgavas TDA Jaunība, no Saldus TDA Ķursa un no Rīgas TDA Līgo, muzika lo noforme jumu koncertam veidoja kapela Maskac kas spe lman i un etnogra fiskais ansamblis Suitu sievas. Ta ka mana aizraus ana s ir tautas dejas, nole mu papildus projekta paredze taja m aktivita te m veidot izsta di. Uzsa kot informa cijas va ks anu, zina ju, ka darbs bu s apjomīgs, jo materia ls ja apkopo gan par Alsungas, gan Ju rkalnes un Basu dejota jiem. Izsta des Suiti. Dēja. Vē sturēs mirkli galvēnais mē rk is bija koncentre ta un vizualize ta veida plas a kai sabiedrībai para dīt suitu horeogra fiska mantojuma ve rtību, pamatīgumu, sasaisti ar cita m suitu nemateria ls 4 kultu ras mantojuma izpausme m, dejas je gu suitu tradiciona los ritua los un, protams, apkopot informa ciju par Deju sve tku ve sturi un attīstību Latvija konteksta ar suitu deja m, dejota jiem, dejota ju paaudze m, par cilve kiem - suitu tradīciju mantiniekiem un kope jiem - Alsunga, Gudeniekos, Basos un Ju rkalne. S īs izsta des veidos ana nevare ja notikt bez sabiedrības atbalsta un līdzdalības, īpas i bez agra ko laiku dejota ju atsaucības, kas, gadiem ejot, spe jus i saglaba t atmin as un ve sturiska s liecības, kas ir nozīmīgas dokumente s anas procesa veiksmīgai norisei. Protams, ir palicis ve l līdz galam neizzina tais, bet tas lai paliek na kamajai reizei. Ceru, ka izsta de liks sarosīties ka dam ve rtīgu faktu un liecību glaba ta jam, lai turpina tu iesa kto saglaba s anas un fikse s anas procesu. Izsta de skata ma Alsungas kultu ras nama. Esmu loti pateicīga projekta darba grupai: Ma rai Rozenta lei, Guntai Mate vic ai par scena riju, par ma ksliniecisko noforme jumu Maretai Petrovic ai un Ilzei Porik ei, koncerta vadīta jiem Grigorijam Rozenta lam un etnogra fiskam ansamblim Suitu sievas, fotogra fam Dzintaram Leja, skan u meistaram Dainim A bolin am, par video Aina ram Ķrauklim, par sadarbību biedrībai Alsungas keramika, Alsungas k/ n un Alsungas novada domei. S ī projekta finansia lie atbalstīta ji - VĶĶF, Ķurzemes pla nos anas reg ions, SIA MĶM mez s, SIA Līgo Auto, SIA ELVI, SIA V.B. Mēz a sērviss, Dacē Martinova, M/U Bumbulmaize, Z/S Ķ īs i, Ma ris Milsters. Suiti var bu t lepni par tik baga tu un valstiski nozīmīgu horeogra fisko mantojumu, kas tiek uzture ts, kopts un nodots na kamaja m paaudze m. Projekta īstēnotiē pasa kumi ir nozīmīgs iēguldījums suitu horeogra fiska mantojuma atdzims anas procesa. Es loti ceru, ka ar s iem pirmajiem Suitu deju sve tkiem Alsunga tiks iedibina ta tradīcija un pe c daz iem gadiem Suitu zeme atkal bu s sve tki suitu dejai. Paldies visiem par emocija m baga tiem sve tkiem. I pas i visiem dejota jiem un kolektīvu vadīta jiem, kas spe ja īsa laika sagatavot pamatīgo koncertprogrammu. Projekta vadīta ja Dace Martinova
ALSUNGAS ZINAS Biedrība "Etniskas kulturas centrs "Suiti"" veiksmīgi īstēnojusi projēktu ar Valsts Kulturkapitala fonda, Ventspils un Ķuldīgas novada pasvaldību atbalstu Suitu bernu dalība Setu-suitu tradīciju skolina Igaunija. Projekta ietvaros tika noorganizeta jau otra bernu dienas vasaras nometne jeb tradīciju skolina, soreiz pie setiem Igaunija (pirma norisinajas suitu novada pagajusa gada vasara). Skolina norisinajas no 2015.gada 28.julija līdz 2.augustam, kopa ar setu berniem un pasniedzejiem dalībnieku skaits bija ap 30. Pasniedzejiem sī bija lieliska iespeja dalīties labas prakses piemeros un apgut jaunas metodes, ka ieintereset bernus tradicionalas kulturas aktivitates. Nometnes programma bija loti daudzveidīga, tas laika berni macījas setu un suitu rokdarbus, dziesmas, dancus un tradīcijas, ka arī iepazina setu novadu ekskursijas (viena no tam pabijam pat Ķrievija, izradas, ka Igaunija un Ķrievija ir vienojusas par transportlīdzeklu izbrauksanu cauri neapstajoties, protams, Ķrievijas teritorijai, kura esosais cels ir taisnakais no viena setu pagasta uz citu). Tapat 1.augusta nometnes dalībnieki piedalījas Setu Ķaralistes svetkos, kas sogad norisinajas Obinitsa, un palīdzeja ievelet jauno setu karalieni - setu nometnes skolotajas Maretas meitu. Svetkos suitu berni uzstajas ar kopīgu koncertprogrammu gan dziedaja suitu burdonu un zinges, gan arī dancoja un macīja setiem suitu dancus. Projekta īstenosana deva iespeju suitu berniem apgut jaunas zinasanas par tradicionalas kulturas vertībam interesantaka un atraktīvaka veida darbojoties kopa ar setu berniem. Nometnes beigas atvadas bija sirsnīgas, un setu berni deva laureatu balvu - cetras stundas pluncasanos Līvu Projekta kopejais finansejums 3030 EUR, tai skaita 1500 EUR Valsts Ķulturkapitala fonda finansejums. Biedrība "Etniskas kulturas centrs "Suiti"" Pielikts punkts. Un sākas jauns teikums Suitinu pagajusa macību gada sēzonai punkts pielikts septembrī, kad izmantojam dziesmu svetku akvaparka. Viss bija, ka raksta reklamas- lieliski!!! Tapec tagad tikai lielie paldies. Paldies domei par atveleto autobusu. Paldies caklajam skolas saimniecem par sviestmaizītem, tomatiem un udeni. Paldies skolotajai Verbelei par līdzbrauksanu. Paldies soferītim Janim par pacietību, 4 stundas gaidot pie akvaparka. Paldies bernu vecakiem par peldetaju atvesanu, savaksanu un vispar par jusu rupem par berniem. Un paldies folkloristu vadītajiem, seviski Marai Mellenai un Dinai Liepai par pieskirto balvu. Saja reize lielos Suitinus parstaveja vairs tikai Miks. Visi izlidojusi no ligzdas, katrs uz savu pusi. (Te atskan mana skala noputa.) Bet dzīve iet uz prieksu un mazie jau cītīgi strada, lai sagatavotos Mikelu pasakumiem, ir jau uzaicinajumi ciemoties pie kaiminiem, viss notiek! Lai mums veicas! solījumu nakosaja vasara atkal braukt ciemos uz suitiem. Gunta 5
ALTUM aktīvi sniedz atbalstu uzņēmējiem Vienota Attīstības finans u institu cija ALTUM uzn e me jiem pieda va ses padsmit valsts atbalsta programmas, kuras uzn e me ji arī aktīvi izmanto. Pe de ja pusotra gada laika kopuma uzn e me ji san e mus i finanse jumu aizdevumu, garantiju un riska kapita la veida 165 miljonu eiro apjoma, ta de ja di attīstot gandrīz 3000 projektus. Atbalsts paredze ts gan biznesa uzsa ce jiem, gan mikro un maziem uzn e mumiem, gan lauksaimniekiem. I pas u palīdzību ma jokla iēga dēi sniēdz ma joklu galvojumu programma g imene m ar be rniem. Ar ko ALTUM atšķiras no citiem finansējuma sniedzējiem? ALTUM sava darbība nekonkure, bet gan sadarbojas ar komercbanka m. ALTUM pilda valsts uztice tu uzdevumu sniegt finanse jumu uzn e me jiem, kuriem to ir gru ta k san emt banka s. Daz a du iemeslu de l dalai uzn e me ju nauda banka s nav pieejama pietiekama apjoma, pieme ram, biznesa uzsa ce jiem, maza apjoma projektiem vai loti strauji augos iem uzn e mumiem, jo no banku viedokla s ie projekti ir pa ra k riskanti vai tos nav ekonomiski izdevīgi finanse t. Tac u s ie projekti ir loti svarīgi Latvijai, tie palīdz saglaba t esos a s un rada jaunas darbavietas, nodros inot iena kumus iedzīvota jiem un g enere jot nodoklus valstij, tas savuka rt veicina reg ionu attīstību. Ar gandarījumu un lepnumu rauga mies uz maza kiem un liela kiem uzn e mumiem, kas savam atspe rienam un izaugsmei izmantojus i valsts atbalsta programmu iespe jas, biez i ta s kombine jot ar banku finanse jumu. Parasti uzsa ce js uzsa k savu biznesu ar ALTUM finanse jumu, bet ve la k, kad jau ir nostiprina jis savu uzn e mumu, pe c na kos a aizdevuma ve rs as komercbanka. Daudzas kredītiestādes piedāvā aizdevumus ar ko īpaši ir ALTUM aizdevumi? ALTUM īstenotaja s programma s maza ki un liela ki aizdevumi pieejami gan iesa ce jiem biznesa, gan pieredze jus iem uzn e me jiem, kas ve las attīstīt savu biznesu un celt konkure tspe ju, ka arī lauku saimniekiem. Izsniedzot valsts atbalsta aizdevumus, ALTUM uzn emas liela kus riskus, tai skaita zema ku k īlas nodros ina jumu. Apgroza mo līdzēklu aizdēvumu atmaksas termin i ir gara ki, finanse jums pieejams arī uzn e me jiem bez pieredzes. Kāds šobrīd ir atbalsta aizdevumu programmu klāsts? Mazie un vidējie uzņēmumi ir loti svarīgs ALTUM atbalsta segments. S iem uzn e mumiem ir 6 pieejamas vaira kas aizdevumu programmas, sa kot no mikrokredītiem līdz pat aizdevumiem attīstībai un konkure tspe jas uzlabos anai, kura s apgroza mo līdzeklu aizdevumam termin s ir pat līdz 5 gadiem. Biznesa uzsācēji ir klientu grupa, kurai bez finanse juma nepiecies ams arī konsultatīvs atbalsts. Starta programma nodros ina s a du kompleksu atbalstu: bezmaksas ma cības zina s anu iegu s anai uzn e me jdarbība, bezmaksas konsulta cijas biznesa pla na sagatavos anai, finansia lo atbalstu aizdevuma un procentu maksa jumu subsīdijas veida 70% vai 80% apme ra. Uzsa ce ji savai attīstībai biez i izmanto arī mikrokredītus, bet uzn e me ji ar ideja m, kam ir straujas izaugsmes potencia ls, var san emt finanse jumu riska kapita la veida jau loti agrīna idejas attīstības fa ze. Lauksaimniekiem pieda va jam aizdevumus gan apgroza miem līdzekliem, gan investīcija m, arī lietotas lauksaimniecības tehnikas iega dei un lauksaimniecības zemes iega dei. Lauksaimniecības zemes iega des aizdevuma summa 430 000 eiro, aizdevuma termin s ir līdz 20 gadiem, aizdevumam nav nepiecies ams papildus nodros ina jums, ja pirkuma cena atbilst zemes ve rtībai, ko noteicis sertifice ts ve rte ta js. Aizdevuma procentu likme ir 2.5% + Valsts kases resursu cena. Lai uzzina tu vaira k par atbalsta iespe ja m un piemekle tu sava uzn e muma aktua laja m vajadzība m pieme rota ko programmu, aicina m izmantot mu su Attīstības programmu kalkulatoru, kas pieejams ma jas lapa www.altum.lv. Esiet laipni gaidīti ALTUM reg iona laja centra un konsulta ciju birojos. Tuva kais ALTUM reg iona lais centrs atrodas Ventspilī, Saules iela 19, ta lr. 63623067; bet tuva kie konsulta ciju biroji - Ķuldīga, Pilse tas laukuma 4,ta lr. 25780355 (pien ems anas dienas: pirmdiena, otrdiena, piektdiena). Attīstības finans u institu cijas ALTUM Liepa jas un Ventspils reg iona lo centru vadīta ja Ira Ja kobsone. Darba ka rtība : Sanāksme Alsungas uzņēmējiem un lauksaimniekiem! Sana ksme notiks 8.oktobrī plkst.16.00 Alsungas novada domes se z u za le. AS "Attīstības finans u institu cija Altum" informa cija par atbalstu uzn e me jiem; Diskusija par priorita ri pa rbu ve jamiem pas valdības grants celiem Alsungas novada. Papildus informa cija pa ta lr. 20270718 Aiga
Skolas ziņas Trīsdesmit dze rves ka sī Prom uz dienvidiem Vasaru nes. Spa rnu s vīkstiem Un kliedzos iem saucieniem S ogad skola pe c stunda m bu s rosīga interes u izglītības pulcin u programma. Ķatrs var izve le ties sev pieme rotus pulcin us, tie ir daz a di un bez maksas. Atliek vien piedalīties un attīstīt sevī ka du talantu. Interes u izglītības pulcin i Alsungas novada 2015./16.m.gada. Zīmogo vasaru ciet Rudens ve sums, migla, dze rvju ka sis un lapu dzeltenais pakla js- viss liecina par rudeni. Septembris ir pieradina jis pie ka rtības un noteiktības skola. Skole ni un skolota ji pieradus i pie skolas ritma. Septembris bijis darbīgs un daz a du notikumu pa rpilns: Zinību diena tika mies visi skole ni, skolota ji un veca ki. 2. septembrī mazie Suitin i deva s uz Līvu akvaparku Rīga. 3. septembrī skola uzsa ka projekta Skolas piens realiza ciju, skole niem ir iespe ja pie pusdiena m dzert gla zi piena. 4. septembrī skola viesoja s fotogra fs. 8.un 9. septembrī sporta skolota ja D.Silin a piedalīja s konference Liepa ja. 9. un 10. septembrī skolota ja V.Cīrule apmekle ja datorikas kursus Rīga. 11. septembrī pils pagalma notika Dzejas diena m veltīts pasa kums, kura piedalīja s visas klases un ko organize ja latvies u valodas skolota jas I.Pe tersone un I.Taubere. 15. septembrī uz Ē doli deva s sportisti ar skolota ju D. Silin u, lai piedalītos sacensība s. 22. septembrī 10. klases skole niem diagnostice jos ais darbs k īmija. 23. septembrī sporta diena 1.-5. klasei. 23.un 24.septembrī skolota ja V.Cīrule apmekle ja datorikas kursus Rīga. 24. septembrī sporta diena 6.-12. klasei. 25. septembrī Olimpiska sporta diena skola. 25.-27.septembrim piedalīja mies Alsungas Mik eldienas pasa kumos. 30. septembrī ekskursija uz Te rveti c akla kajiem makulatu ras va ce jiem. Nr. p.k Pulciņa nosaukums klases Pulciņa vadītājs 1. Tautiskās dejas 1.-2. I.Taubere 2. Tautiskās dejas 3.-5. I.Poriķe 3. Tautiskās dejas 6.-9. I.Poriķe 4. Novadmācība 4.-6. L. Stašaite 5. Eiropas klubs 8.-12. L.Stašaite 6. Vizuālā māksla 5.-12. L. Puķīte 7. Aerobika 7.-12. L. Vainovska 8. Koris 1.-4. D.Nasteviča 9. Fotografēšanas 5.-12. Dz. Leja 10. Datorika 1. V.Cīrule 11. Datorika 4. V.Cīrule 12. Sporta pulciņš 2.-4. D. Siliņa 13. Sporta pulciņš 5.-9. D. Siliņa IEVĒRĪBAI Aicina m pieteikt novada iedzīvota jus, uzn e me jus pas valdības apbalvojumam Latvijas Republikas Proklame s anas diena novembrī. Pieteikumus var iesniegt: 1) domes kanceleja (Pils iela 1, Alsunga ) kla tiene ; 2) elektroniski (dome@alsunga.lv), 3) veikala Kristīne novietota urnin a. Pieteikumus gaidīsim līdz 19.(ieskaitot) oktobrim. Ja rodas jauta jumi, varat zvanīt m.t. 26699509, t.63351342 (Valda) vai rakstīt e-ve stuli dome@alsunga.lv 7
Sports Spīte jot lietum, E dole 15.septembrī notika Ķuldīgas novada skole nu sacensības vieglatle tika. Jaunie sportisti sacenta s stafetes skries ana, 100m, 300m, 1000m skre jiena, ka arī ta lle ks ana, s k e pa mes ana un lodes gru s ana. Mu su sportisti no sacensība m ma ja atveda 12 medalas. Paldies vin iem, ka nenobija s no lietus un piedalīja s sacensība s. Jauno vieglatle tu rezulta ti: A grupā Ja nim Mikuckim 1.vieta 100m un 300m, 3.vieta ta lle ks ana. Sandijam Sokolovskim 3.vieta 1000m. Alisei Punclavai 3.vieta 300m. A grupā stafetē J. Mikuckis, S.Sokolovskis, A.Punclava, S.Luks a 2.vieta. B grupā- Matīsam Klavam 1.viēta 100m un ta lle ks ana. Ķristapam Ķronbergam 3.vieta ta lle ks ana Sigitai Luks ai 3.vieta 1000m C. grupā Andrim Bergmanim 3.vieta 300m Georgam Stas aitim 3.vieta 1000m Sporta skolota ja D.Silin a Cienījamie ALTUM partneri! Veiksmīgi ir aizrite jus i trīs AS Attīstī bas finans u institu cijas ALTUM pa rvaldība Latvijas Zemes fonda darbī bas me nes i. Ve le ja mies ju s īsuma informe t par fonda darbī bas aktualita te m. Ķops s a gada 1.ju lija, kad Zemes fonds uzsa ka darbī bu, līdz 18.septembrim Zemes fonds ir san e mis 254 īpas umu pa rdos anas pieteikumus. Visliela ka pieteikumu iesniegs anas aktivita te bija fonda darbī bas pirmaja nede la, pe c tam klientu aktivita tes stabilize ja s, un s obrīd katru dienu tiek iesniegti vide ji 2-3 darījumu pieteikumi. Pieda va jumi ir no visas Latvijas teritorijas, visvaira k pieteikumu aptuveni tres dala ir no Latgales, bet vismaza k aptuveni 10% - no Vidzemes, no Zemgales un Ķurzemes aptuveni piekta dala pieteikumu, bet Pierīga atrodas aptuveni 15% pieda va to īpas umu. Pa rsvara fondam tiek pieda va ti salīdzinos i nelieli priva tīpas umi no 6-12 ha. Ir pieda va ti arī vaira ki īpas umi, kuru kopē ja platība ir tuvu vai pa rsniēdz 100 ha. Veicot līdz s im iesniegto pieteikumu sa kotne jo īpas umu iēga dēs liētdērī bas izvē rtē jumu atbilstos i Ministru kabineta noteiktajiem krite rijiem, vaira k neka 70% gadījumos ir pien emts le mums atteikt, jo to iega de fondam nebu tu saimnieciski lietderīga. Galvenie krite rijiem neatbilstos ie iemesli ir, pirmka rt, ī pas umu sliktais sta voklis un, otrka rt, tiek pieda va ti loti mazi priva tīpas umi, kuru uzture s anas un apsaimniekos anas izmaksas ir pa ra k augstas. Uz 8.septembri ir parakstīti pirkuma līgumi par 17 lauksaimniecības zemes īpas umu iega di Latvijas Zemes fondam, no tiem 8 īpas umi jau ir reg istre ti uz Zemes fonda pa rvaldīta ja Altum va rda, pa re jie s obrīd ir reg istra cijas procesa. Ve l virkne ī pas umu ir izve rte s anas procesa. Prognoze jam, ka darījumu skaits arvien pieaugs. Vienlaikus ve lamies informe t, ka pe de ja laika aktīvas lauksaimniecības zemes iega des uzsa cis ka ds komercuzn e mums, kuram LR Uzn e mumu Reg istra ir reg istre ts nosaukums SIA Latvijas zemes fonds, un s is uzn e mums savos sludina jumos izmanto loti līdzīgu informa ciju ka ALTUM pa rvaldītais Zemes fonds. Me s apzina mies, ka s ī sakritība dalai iedzīvota ju var radīt pa rpratumus un maldina t tos iedzīvota jus, kas ve las sadarboties ties i ar valsts pa rvaldīto fondu. Ta pe c ve lamies ve lreiz uzsve rt un bu sim pateicīgi, ja pie iespe jas informe siet arī savus sadarbī bas partnerus, ka valsts izveidotais Latvijas Zemes fonds ir Attīstī bas finans u institu cijas ALTUM pa rvaldība un tas ir vienīgais valsts izveidotais fonds ar s a du nosaukumu. Me s veiksim visas iespe jama s likumīga s darbī bas, lai nove rstu konkre ta uzn e muma maldinos o komercdarbī bu. Cien a Latvijas Zemes fonda vadīta ja Ina Alksne 8