EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI) īstenošanu LV LV
1. IEVADS Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI) (1) izveido vienotu sistēmu, lai dalībvalstis sagatavotu un nosūtītu Komisijai salīdzināmos rādītājus. Komisija (Eurostat) savā tīmekļa vietnē (2) publicē ceturkšņa paziņojumu presei par vienas stundas darbaspēka izmaksu indeksu, kurā ietverta pilna datu kopa saimnieciskās darbības un darbaspēka izmaksu sastāvdaļu dalījumā. Tīmekļa vietnē arī ietverti gan ceturkšņa, gan gada pieauguma rādītāji. Komisija 2003. gada jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1216/2003 (3), ar ko sīkāk noteica indeksa nosūtīšanas kārtību, kas jāievēro dalībvalstīm, ja tās nosūta savus indeksus Komisijai, veicamās sezonālās indeksu izlīdzināšanas un valstu kvalitātes ziņojumu saturu. Komisija 2007. gada martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 224/2007 (4). Ar to groza Regulu (EK) Nr. 1216/2003 un paplašina darbaspēka izmaksu indeksa darbības jomu, attiecinot to uz saimnieciskajām darbībām, kas definētas NACE 1. redakcijas L, M, N un O sadaļā. Šāds paplašinājums nozīmē, ka tiek aptverti arī ārpustirgus pakalpojumi. Ārpustirgus pakalpojumi veido lielāko daļu no šajās sadaļās norādītajām saimnieciskajām darbībām, un salīdzinājumā ar tirgus pakalpojumiem tiem var būt atšķirīga dinamika. Komisija 2007. gada augustā pieņēma Regulu (EK) Nr. 973/2007 (5). Lai īstenotu to saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas norādītas NACE 2. redakcijā, ar šo regulu grozīja vairākas regulas par konkrētām statistikas jomām, tostarp par darbaspēka izmaksu indeksu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 450/2003 13. pantu Komisija reizi divos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Iepriekšējos ziņojumos tika analizētas retrospektīvās virknes, pašreizējā ziņojumā analizēta darbaspēka izmaksu indeksa datu kvalitāte pārskata ceturkšņos, sākot no 2014. gada trešā ceturkšņa (2014Q3) līdz 2016. gada otrajam ceturksnim (2016Q2). Regulas (EK) Nr. 1216/2003 I pielikumā ir definēta darbaspēka izmaksu indeksa kvalitāte, izmantojot šādus kritērijus: atbilstība, precizitāte, datu sniegšanas punktualitāte, pieejamība un skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība un pilnīgums. Iepriekšējā ziņojumā (6) pievērsās progresam pieejamības un skaidrības jomā un to novērtēja kā apmierinošu. Tāpēc šajā ziņojumā uzmanība tiks pievērsta atbilstības, pilnīguma, 1 2 3 4 5 6 OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp. Ceturkšņa paziņojumu presei publicē datumos, kas noteikti publikāciju kalendārā; abu veidu informāciju var atrast Eurostat tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/eurostat pieejama angļu, franču un vācu valodā). Komisijas Regula (EK) Nr. 1216/2003 (2003. gada 7. jūlijs), ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 169, 8.7.2003., 37. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 224/2007 (2007. gada 1. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1216/2003 saistībā ar ekonomiskajām darbībām, uz kurām attiecas darbaspēka izmaksu indekss (OV L 64, 2.3.2007., 23. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 973/2007 (2007. gada 20. augusts), ar ko groza dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, lai īstenotu NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.). COM(2015) 42 (http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/en/1-2015-42-en-f1-1.pdf). 2
punktualitātes, precizitātes un salīdzināmības uzlabojumiem, un tiks pārskatīta saskaņotība starp darbaspēka izmaksu indeksa datiem un nacionālajiem kontiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta tādu datu problēmai, kurus dalībvalstis nav iesniegušas noteiktajos termiņos, un ietekmei uz publicēto Eiropas agregātu kvalitāti. 2. VISPĀRĪGI REZULTĀTI KOPŠ IEPRIEKŠĒJĀ ZIŅOJUMA Izmaiņas likumdošanas jomā kopš pēdējā ziņojuma publicēšanas 2015. gadā nav notikušas. Pašreizējā ziņojuma sniegšanas perioda laikā Eurostat ir strādājis, lai vienkāršotu un saskaņotu standartus, kas attiecas uz datiem un metadatiem (kvalitātes ziņojumi), kurus dalībvalstis nosūta Komisijai. Statistikas datu un metadatu apmaiņas (7) (SDMX) standartu izmantošana (visā pasaulē izmantots formāts apmaiņā ar statistikas informāciju) nomenklatūrai un mainīgiem lielumiem, kurus izmanto darbaspēka izmaksu indeksa datos, attiecas uz visām dalībvalstīm. Eurostat sāka atjaunināt SDMX datu struktūras definīciju jaunā redakcijā, lai būtu iespējams vākt vairāk mainīgo lielumu un saskaņot LCI datu vākšanu ar citām statistikas jomām. Testi atjaunināto standartu ieviešanā tika veikti 12 dalībvalstīs, un atjauninājumus statistikas sagatavošanā ir paredzēts ieviest nākamajā pārskata ceturksnī (2016 Q3) pēc papildu testu veikšanas. Arī attiecībā uz izvaddatiem LCI datu nosūtīšanas SDMX formātā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) testēšana ir noritējusi veiksmīgi. Abas iniciatīvas ir palīdzējušas vienkāršot statistikas sagatavošanas procesu. Dalībvalstu iesniegtie kvalitātes ziņojumi ir pārvietoti uz jaunās versijas Eiropas Statistikas sistēmas metadatu apstrādes sistēmu Metadata Handler (v2.13) IT rīku, kas ļauj katrai dalībvalstij attālināti augšupielādēt kvalitātes ziņojumus un atjaunināt daļas, kas iepriekšējā gada laikā ir mainījušās, bez vajadzības tās atkārtoti iesniegt pilnībā. Turklāt šis IT rīks ļauj valstu kvalitātes ziņojumus iekļaut Eurostat atsauces datubāzē, tādējādi padarot tos pieejamus visiem lietotājiem. Viena no jomām, kurai joprojām veltīta uzmanība, ir LCI saskaņotība ar citiem darbaspēka izmaksu statistikas datiem, īpaši ceturkšņa nacionālo kontu datiem (sk. 3.6. punktu). Šī joma tika analizēta gan no teorētiskā, gan no empīriskā viedokļa. Eurostat 2015. gada maijā organizēja darbsemināru ar dalībvalstīm, lai apspriestu darbaspēka izmaksu statistikas kvalitāti. Tika izvērtētas tādas tēmas kā datu vākšana (avoti un paraugošanas metodes), metodiskie jautājumi, ticamība un saskaņotība, statistikas procesi (korekcija atbilstoši darba dienu skaitam), lietotāju vajadzības un turpmākā attīstība, un tika panākta vienošanās par uzlabojumu priekšlikumiem. Darba tirgus statistikas (LAMAS) darba grupas sanāksmē 2016. gada janvārī Eurostat iepazīstināja ar darbaspēka izmaksu indeksa datu ticamības jauno pārbaužu rezultātiem. LAMAS pilnībā atbalstīja šīs jaunās kvalitātes pārbaudes un vienojās tās īstenot valsts līmenī pēc iespējas plašāk. Valstis, kas sezonālajai indeksu izlīdzināšanai neizmanto netiešo metodi 7 http://sdmx.org/ (pieejams tikai angļu valodā). 3
(algu izmaksas / citas izmaksas un NACE agregāti), LAMAS darba grupas sanāksmē 2016. gada oktobrī vienojās šo procedūru īstenot turpmāko divu ceturkšņu laikā. Eurostat pirmo reizi 2016. gada aprīlī paziņojumā presei sāka publicēt arī ikgadējās aplēses par vienas stundas darbaspēka izmaksām atbilstīgi NACE dalījumam. Šīs aplēses pamatotas uz darbaspēka izmaksu līmeņiem un darbaspēka izmaksu indeksa tendencēm, un tās tiek veidotas jau trīs mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Tās aptver NACE dalījumu, izņemot NACE L sadaļu (Operācijas ar nekustamo īpašumu). Dalībvalstis ir nodrošinājušas un uzturējušas infrastruktūru, kas vajadzīga, lai sagatavotu darbaspēka izmaksu indeksu, savukārt Eurostat ir pastāvīgi uzlabojis sistēmu, kas paredzēta datu saņemšanai, pārbaudīšanai, apstrādei, uzglabāšanai un izplatīšanai. Šīs procedūras sāka pilnībā darboties 2005. gadā, un tās pastāvīgi pārskata un atjaunina. 3. DATU KVALITĀTES UN TĀS IETEKMES UZ EIROPAS AGREGĀTIEM NOVĒRTĒŠANA 3.1. ATBILSTĪBA Rādītājs Pārmaiņas darbaspēka izmaksās par nostrādāto stundu ir svarīgs rādītājs, ko izmanto, lai analizētu īstermiņa un vidēja termiņa ekonomikas attīstību. Komisija un ECB izmanto darbaspēka izmaksu indeksu par nostrādāto stundu, (kas atspoguļo īstermiņa darbaspēka izmaksu pārmaiņas), lai novērtētu iespējamo inflācijas spiedienu, ko izraisa pārmaiņas darba tirgū. Katras dalībvalsts, visas Eiropas Savienības (ES) un eurozonas (EZ) indekss savlaicīgi jāaprēķina pēc tam, kad dati kļuvuši ir pieejami. Darbaspēka izmaksu indekss ir svarīgs arī sociālajiem partneriem, kas iesaistīti sarunās par algām, un pašai Komisijai, lai uzraudzītu darbaspēka izmaksu īstermiņa pārmaiņas. Darbaspēka izmaksu indekss ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem (8). Līdzās pieprasījumam pēc informācijas par procentuālajām ceturkšņa darbaspēka izmaksu pārmaiņām, ko mēra ar darbaspēka izmaksu indeksu, arvien vairāk pieaug interese arī par darbaspēka izmaksu datiem absolūtā izteiksmē (euro stundā). Eurostat 2012. gada aprīlī pirmo reizi publicēja agrīnās aplēses par vienas stundas darbaspēka izmaksām euro un valstu valūtās. Eurostat savām ikgadējām aplēsēm, kuras izplatīja 2016. gada aprīļa paziņojumā presei un tiešsaistes datubāzē, papildināja ar NACE dalījumu. Gada darbaspēka izmaksu aplēšu publicēšana atbilstīgi NACE dalījumam, pamatojoties uz darbaspēka izmaksu indeksu, palielināja jau tā lielo lietotāju pieprasījumu pēc visaptverošas un savlaicīgas informācijas par vienas stundas darbaspēka izmaksu līmeni. Par šo aplēšu publicēšanu Komisija ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes, un tā arī turpmāk sagatavos gada darbaspēka izmaksas atbilstīgi NACE dalījumam. 8 COM(2002) 661, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Towards improved methodologies for eurozone statistics and indicators. 4
3.2. PILNĪGUMS Kopumā darbaspēka izmaksu indeksa pieejamība un kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojuma sniegšanas periodu turpināja uzlaboties. Eurostat saņēma darba dienu skaita izlīdzinātos datus un sezonāli un atbilstoši darba dienu skaitam izlīdzinātos datus no visām dalībvalstīm. Visas dalībvalstis, izņemot Dāniju un Zviedriju, kurām ir piešķirts atbrīvojums no sezonāli neizlīdzinātu datu iesniegšanas (9), iesniedza arī sezonāli neizlīdzinātus datus. Attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm (10) Islande par pārskata periodu nav nosūtījusi nekādus darbaspēka izmaksu indeksa datus, savukārt Norvēģija ir nosūtījusi datus par visiem attiecīgajiem ceturkšņiem. Neraugoties uz sezonāli izlīdzināto datu uzlaboto aptvērumu, pēc rūpīgas datu kvalitātes un lietotāju vajadzību analīzes tika nolemts, ka darba dienu skaita izlīdzinātos datus kā galvenos rādītājus publicēs arī turpmāk. Tas jo īpaši nodrošinās skaidrību un saskaņotību ar citiem cenu statistikas datiem (piemēram, patēriņa cenu indeksu). Tomēr visi dati, tostarp sezonāli izlīdzinātās aplēses, ir pieejami tiešsaistē Eurostat datubāzē. Visas dalībvalstis iesniedza valsts kvalitātes ziņojumus par 2015. pārskata gadu, un ziņojumus apstiprina un pēc tam dara publiski pieejamus. 3.3. PUNKTUALITĀTE Kopš iepriekšējā 2015. gadā publicētā ziņojuma ir uzlabojusies dalībvalstu punktualitāte, nosūtot datus Komisijai. Izņemot Grieķiju un Horvātiju, tika konstatēti tikai nelieli kavējumi. Datu savlaicīga sniegšana ir ārkārtīgi svarīga LCI sagatavošanā, jo kavēšanās ar datu sniegšanu nozīmē, ka ES un eurozonas agregātiem jāizmanto aplēses. Pēc tam tas var izraisīt nevajadzīgas un apjomīgas pārskatīšanas. 1. attēlā parādīts to kopējo ES darbaspēka izmaksu euro īpatsvars, par kurām dati bija pieejami par katru ceturksni laikā, kad publicēts paziņojums presei. 1. attēls. Pieejamie darbaspēka izmaksu indeksa dati publicēšanas laikā; kopējo ES darbaspēka izmaksu euro īpatsvars 100,0% 99,5% 99,0% 98,5% 98,0% 97,5% Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 2014 2015 2016 9 10 Regula (EK) Nr. 1216/2003 Dānijai, Vācijai, Francijai un Zviedrijai nav pienākuma iesniegt sezonāli neizlīdzinātos datus. EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 134/2003 Regulu (EK) Nr. 450/2003 nepiemēro Lihtenšteinai. 5
LCI aptvērums bija pilnīgs, izņemot četrus ceturkšņus, kuros Grieķija (2015 Q1 un Q4, 2016 Q1 un Q2) vai Horvātija (2016 Q1) nebija laikus nosūtījušas savus datus. Savlaicīgums salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu sniegšanas periodu vidēji ir uzlabojies, nodrošinot Eiropas Savienības aptvērumu 99 % vai augstākā apjomā visos ceturkšņos, izņemot vienu ceturksni (2016Q1). Attiecībā uz savlaicīgumu kopš pēdējā ziņojuma sniegšanas perioda Grieķija divas reizes ir kavējusies vairāk nekā divas dienas attiecībā uz darbaspēka izmaksu indeksa datiem. Neraugoties uz šādu kavēšanos, datus par Grieķiju bija iespējams iekļaut preses paziņojumā. Kopš 2016. gada pirmā ceturkšņa Horvātija atsākusi savlaicīgi nosūtīt savus darbaspēka izmaksu indeksa datus. Attiecībā uz EEZ valstīm Islande par attiecīgo periodu nav nosūtījusi nekādus darbaspēka izmaksu datus, savukārt Norvēģija nosūtīja datus laikus (ar vienu izņēmumu 2015 Q4). 3.4. PRECIZITĀTE Darbaspēka izmaksu indeksu veido virkne dažādu mainīgo lielumu (piemēram, darbaspēka izmaksas un nostrādātās stundas), ko var iegūt no vairākiem avotiem. Tas nozīmē, ka jebkurā laikā var rasties labojumi, kas ietekmē pēdējā ceturkšņa, vairāku ceturkšņu vai visa gada datus. Ja datu korekcijas attiecas uz pārskata gadu, jāpārskata visa laikrinda. ES galvenais rādītājs (11) (gada pieauguma rādītājs) kopš 2014. gada pirmā ceturkšņa trīs reizes labots vairāk nekā 0,2 procentpunktu apmērā. Lielākajā daļā ceturkšņu aplēses ir koriģētas uz augšu. Atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma sniegšanas perioda ES agregātu korekcijas nav pārsniegušas 0,3 procentpunktus. 2. attēls. Datu pārmaiņas no pirmā publicētā rādītāja līdz 2016 Q2 publikācijai ES 28 valstīm, NACE 2. redakcija B līdz S sadaļa, agregāts procentpunktos - 0,3 0,3 0,1 0,1 0,0 0,2 0,3-0,1-0,2 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 2014 2015 2016 Visā pārskata periodā kvalitātes problēmas bijušas tikai Grieķijas sniegtajiem darbaspēka izmaksu indeksa datiem. Eurostat 2016. gada maijā notika divpusēja tikšanās ar Grieķijas statistikas iestādes pārstāvjiem, kurā vienojās par plānu, lai risinātu šos strukturālos 11 ES 27 valstis līdz 2013 Q2 un to ieskaitot, pēc tam ES 28 valstis. 6
jautājumus. Kopš tā laika ir panākts zināms progress datu kvalitātes un savlaicīguma uzlabošanā nākamajās divās sagatavošanas kārtās. 3.5. SALĪDZINĀMĪBA Lai publicētu salīdzināmus darbaspēka izmaksu indeksa datus par dažādām valstīm, ir svarīgi koriģēt kalendāros un sezonālos faktorus. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1216/2003 1. pantā ir noteikts, ka darbaspēka izmaksu indeksa dati nosūtāmi kā sezonāli neizlīdzināti, izlīdzināti pēc darba dienu skaita, kā arī sezonāli un pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati. Šim noteikumam ir daži izņēmumi: vairākām dalībvalstīm ir piešķirtas atkāpes attiecībā uz sezonāli neizlīdzinātu datu sniegšanu (12). Regulā (EK) Nr. 450/2003 nav skaidri norādīts, vai sezonālā izlīdzināšana un izlīdzināšana pēc darba dienu skaita jāveic, izmantojot tiešo vai netiešo pieeju. Ja attiecībā uz netiešo izlīdzināšanu tiek izlīdzinātas bāzes laikrindas, kuras pēc tam izmanto, lai sagatavotu augstāka līmeņa agregātus, tiešā izlīdzināšana nozīmē, ka atsevišķi izlīdzina katru atsevišķo laikrindu, tostarp augstāka līmeņa agregātus. Abām pieejām ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) pamatnostādnēs par sezonālo izlīdzināšanu (13) ir ieteiktas abas pieejas. Dažos gadījumos izlīdzinātais kopējo izmaksu sastāvdaļu indekss bija augstāks vai zemāks nekā abu sastāvdaļu izlīdzinātais indekss (darba algas izmaksas; darbaspēka izmaksas, kas nav darba alga). Tāpēc Eurostat ir sistemātiski pārbaudījis no visām dalībvalstīm saņemtos datus, lai nodrošinātu, ka kopējais indekss ar savām divām sastāvdaļām ir saskaņots ar visiem NACE sadaļu dalījumiem. Eurostat turpināja tikai kopējā indeksa publicēšanas politiku, nerādot sastāvdaļas, ja tās atšķiras par vairāk nekā 0,1 % no kopējās vērtības. Pēdējos divos gados ir panākts zināms progress, kur pieredze datu sagatavošanā liecina, ka netiešā metode izlīdzināšanai sniedz labāku datu kvalitāti. Šī analīze tika sākta 2015. gada maija darbseminārā un tika pabeigta 2016. gada oktobrī LAMAS darba grupas sanāksmē, kad dalībvalstis vienojās pāriet pie netiešās izlīdzināšanas metodes. 3.6. SASKAŅOTĪBA AR NACIONĀLO KONTU RĀDĪTĀJIEM Saistībā ar gada kvalitātes ziņojumu dalībvalstis tiek aicinātas salīdzināt darbaspēka izmaksu indeksa pieauguma rādītāju ar nacionālajos kontos iekļauto darba ņēmēju vienas stundas atalgojuma rādītāju (ESA2010 definīcija) (14). Nav reāli sagaidīt, ka skaitļi būs pilnīgi vienādi. Pat ja izmanto gandrīz identiskas darbaspēka izmaksu definīcijas, var atšķirties statistiskais atspoguļojums un avoti. Turklāt ir īpaši grūti savākt datus par nostrādātajām stundām gan darbaspēka izmaksu indeksa, gan nacionālo kontu vajadzībām. Neraugoties uz šīm metodikas atšķirībām, ir informatīvi analizēt atšķirību līmeni starp abām datu kopām. Ja līmeņi pārsniedz noteikto relatīvo slieksni, tas var liecināt par kvalitātes problēmām kādā no datu kopām. 12 Regula (EK) Nr. 1216/2003 Dānijai, Vācijai, Francijai un Zviedrijai nav pienākuma iesniegt sezonāli neizlīdzinātos datus. 13 Atjauninātajā pamatnostādņu redakcijā ietverta arī īpaša sadaļa par ķēdes indeksu izlīdzināšanu http://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/6830795/ks-gq-15-001-en-n.pdf (pieejama tikai angļu valodā). 14 Regula (ES) Nr. 549/2013. 7
Eurostat veica visu valstu, izņemot Grieķijas un Horvātijas, kuru LCI dati nebija pieejami, NACE 2. redakcijas B līdz S sadaļu agregātu kvalitātes novērtējumu. Šim salīdzinājumam tika izmantoti sezonāli izlīdzinātie LCI dati, izņemot Dānijas un Zviedrijas datus, par kurām bija pieejami atbilstoši darba dienu skaitam izlīdzinātie dati. Tika analizēta atšķirība starp darbaspēka izmaksu indeksa pieauguma radītāju un darbinieku vienas stundas atalgojuma pieauguma rādītāju 10 ceturkšņos un tika nolemts, ka arī turpmāk jāanalizē atšķirības, kas pārsniedz divus procentpunktus gadā. Tā bija Bulgārijas, Dānijas, Latvijas, Polijas un Rumānijas gadījumā (sk. 3. attēlu). Minētās analīzes rezultāti tiks apspriesti ar attiecīgajām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz datiem par nostrādātajām stundām. Mērķis ir uzlabot saskaņotību dažādās statistikas jomās. 3. attēls. Darbinieku vienas stundas atalgojuma pieauguma rādītājs un darbaspēka izmaksu indekss Atšķirība procentpunktos - Nacionālo kontu un LCI salīdzinājums - atšķirība procentpunktos 4,5 4,0 3,5 3,0 2,5 2,0 1,5 1,0 0,5 0,0 Piezīme. Dati par Grieķiju un Horvātiju nav pieejami. 4. SECINĀJUMI Kopš iepriekšējā 2014. gadā publicētā ziņojuma dalībvalstu un ES darbaspēka izmaksu indeksa kvalitāte kopumā turpināja uzlaboties. Dalībvalstu punktualitāte joprojām bija laba, izņemot Grieķiju, kas darbaspēka izmaksu indeksa datus iesniedza pēc noteiktā termiņa. Tiek paplašināta SDMX standarta izmantošana, un tiek īstenoti jaunākie SDMX formāta uzlabojumi. Dalībvalstu iesniegtie kvalitātes ziņojumi ir pārvietoti uz jaunās versijas Eiropas Statistikas sistēmas metadatu sistēmu Metadata Handler, un tie ir pieejami visiem lietotājiem. 8
Tika novērtēta darbaspēka izmaksu indeksa statistikas vispārējā kvalitāte un daži tehniskie aspekti, un tika panākta vienošanās par uzlabojumu priekšlikumiem. Tiek sagaidīts, ka pēc īpaša darbsemināra un LAMAS darba grupas sanāksmēm veicot turpmākus pasākumus, citstarp tiks uzlabota darbaspēka izmaksu indeksa datu saskaņotība. Jo īpaši valstis, kuras sezonālajai indeksu izlīdzināšanai neizmanto netiešo metodi (algu izmaksas / citas izmaksas un NACE agregāti) un kuru dati liecina par ievērojamām neatbilsmēm starp sastāvdaļām un kopumā, vienojās īstenot netiešo metodi līdz 2017. gada vidum. Sākot no 2012. gada, Komisija (Eurostat) sāka publicēt arī ikgadējās aplēses par vienas stundas darbaspēka izmaksu līmeņiem atbilstīgi NACE sadaļām, pamatojoties uz darbaspēka izmaksu analīzi un darbaspēka izmaksu indeksa tendencēm. Komisija, izmantojot sniegtos datus un citus valstu dokumentus, tostarp kvalitātes ziņojumus, turpinās regulāri uzraudzīt jautājumus saistībā ar neatbilstību un datu kvalitāti. Ja netiks panākti uzlabojumi vai ja tie būs nelieli, Komisija rūpīgi sekos līdzi, kādus pasākumus veic kompetentās valstu statistikas iestādes. 9