LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr. 67084278, fakss 67084244, e-pasts: lielriga@lielriga.vvd.gov.lv, www.vvd.gov.lv Dokumenta datums ir tā elektroniskās parakstīšanas datums Ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums Nr. RI17SI0076 Veikts, pamatojoties uz likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 3. 2 panta pirmās daļas 1. un 4. punktu, 10. pantu, 11. pantu un 2. pielikuma 2. punkta 1. apakšpunktu; Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību 13. punktu. 1. Paredzētās darbības ierosinātājs: SIA KVL BALTIC, reģ.nr.40103355654, juridiskā adrese: Amatas iela 13, Mārupe, Mārupes novads, LV-2166, elektroniskā pasta adrese: info@kastos.lv. 2. Paredzētās darbības nosaukums: Zivju dīķa ierīkošana. 3. Paredzētās darbības norises vieta: Nekustamais īpašums Liellauki (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 011 1455), Mārupes novadā. 4. Informācija par paredzēto darbību, iespējamām paredzētās darbības vietām un izmantojamo tehnoloģiju veidiem: Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk Pārvalde) 26.07.2017. ir saņemts SIA KVL BALTIC (turpmāk - iesniedzējs) iesniegums ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam (turpmāk - SI) zivju dīķa izveidei nekustamā īpašumā Liellauki (turpmāk paredzētās darbības vieta). Plānota dīķa ierīkošana 93.75 tūkst.m 2 (~9.4 ha) platībā. Saskaņā ar iesniegumā norādīto plānota smilts materiāla ieguve, kas tiks veikta atbilstoši likumā Par zemes dzīlēm noteiktajam. Pēc provizoriskām aplēsēm teritorijā ~ 9,4 ha platībā tiks izpētīti un aprēķināti 560 tūkst.m 3 smilts krājumi. Dīķa izbūves laikā no zemes dzīlēm tiks iegūti ~ 440-460 tūkst.m 3 smilts, no tiem ~ 100 tūkst.m 3 tiks izmantoti dīķa izbūves darbiem nekustamajā īpašumā, savukārt ~ 350 tūkst.m 3 tiks realizēti atbilstoši izdotajiem normatīvo aktu prasībām. Virs smilts nogulumiem esošā augsne ~ 60 tūkst.m 3 apjomā tiks izmantota teritorijas rekultivācijai, apzaļumošanai un realizācijai. Gar dīķa (ieguves laukuma) robežām vaļņos (smilts ieguves nelabvēlīgās ietekmes uz vidi mazināšanai gar ieguves laukuma robežu paredzēts izvietot 2-3 m augstus augsnes vaļņus) tiks novietota ~ 40 tūkst. m 3
augsnes, kas būs nepieciešama rekultivācijas darbiem, savukārt atlikušais augsnes apjoms ~ 20 tūkst.m 3 tiks realizēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Smilts materiāla ieguve tiks veikta bez pazemes ūdens (gruntsūdens) līmeņa pazemināšanas un novadīšanas. Smilts izcelšanai no zemes dzīlēm paredzēts izmantot ekskavatoru un zemessūcēju. Precīzs, iegūstamās smilts, noņemamās augsnes un turpmākos darbos dīķa izveides un teritorijas rekultivācijai izmantojamā materiāla apjoms tiks noteikts derīgo izrakteņu ieguves projekta izstrādes laikā. Akvakultūras saimniecības izveide tiks izveidota konsultējoties un sadarbojoties ar akvakultūras apsaimniekošanas ekspertiem un speciālistiem. Ģeoloģisko izpētes darbu rezultātā tika noskaidrots, ka segkārtu atradnē veido kūdraina augsne 0,5-0.9 m biezumā. Derīgās slāņkopas biezums 6.0 m. Teritorijas reljefs ir līdzens, inženierģeoloģiskie apstākļi ir vienkārši un labvēlīgi derīgā materiāla izstrādei. Hidroģeoloģiskie apstākļi ir vienkārši. Īpašumā ir atsegts tikai kvartāra pazemes ūdens horizonts (gruntsūdens). Pazemes ūdens ir bez spiediena, tas barojas no atmosfēras nokrišņu ūdeņiem. Tā līmeņa svārstības ir tieši atkarīgas no atmosfēras nokrišņu daudzuma un tam ir sezonāls raksturs, proti, maksimālais gruntsūdens līmenis ir prognozējams sniega kušanas, kā arī īslaicīgu nokrišņu periodos. Smilšainajos nogulumos pazemes ūdens līmeņu gada svārstību amplitūda, atkarībā no gada vidējā līmeņa dziļuma, var būt 0.5 m līdz 1.0 m. Iespējamās pazemes ūdens līmeņa svārstības ir jāņem vērā, projektējot derīgo izrakteņu ieguves darbus. Pazemes (gruntsūdens) līmenis atrodas 0.6 m līdz 1.2 m dziļumā no zemes virsmas, jeb 7.2 7.8 m vjl. Pazemes ūdens līmenis samērā līdzens ar kritumu A virzienā uz Dzilnupi. Ieguves nodrošināšanai netiek paredzēts veidot jaunus infrastruktūras objektus. Transporta un tehniskās vienības darbu laikā paredzēts novietot uz A no ieguves vietas zemes īpašumā Jaunviesītas, kur jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Šeit ir izvietota apsardze, darbinieku sadzīves telpas, tehniskas novietne, atkritumu konteineri, ugunsdzēsības aprīkojums u.c. Iebraukšana ieguves vietā notiks no ZA pa iebrauktuvi gar zemes īpašumiem ar kadastra Nr. 8076 011 0020, 8076 011 0139, 8076 011 0255 un 8076 011 0267. Norādītajās zemes vienībās piebraucamais ceļš un tā izmantošana dīķsaimniecības izveidei (tajā skaitā smilts materiāla transportēšanai) ir noteikts kā apgrūtinājums un reģistrēts zemesgrāmatās vai noslēgtas vienošanās ar zemju īpašniekiem. Zivju dīķa izveides darbu laikā nav paredzama notekūdeņu rašanās. Teritorijā nav paredzēts uzstādīt žogu. Ieguves laukumā atmežošanas darbi nav plānoti. Smilts ieguves darbu laukumā nav paredzēts veikt materiāla apstrādes darbus. No dabīgās vides izcelto materiālu tiek paredzēts novietot atūdeņošanas krautnēs ieguves laukumā (tās izvietojums plānā ir mainīgs un sekos kopējam ieguves virzienam ekskavatora darbības zonā) un tālāk izvests pasūtītājam. Materiāla atūdeņošanas tehnoloģija paredz, ka ūdens no atūdeņošanas krautnēm tiks novirzīts pašteces ceļā, noplūdīs atpakaļ teritorijā, no kurienes izcelta smilts. Ievērojot, ka smilts ieguļ arī dziļāk par 5m zem gruntsūdens līmeņa šī materiāla ieguvei paredzēts izmantot zemessūcēju, ar kura palīdzību izsūktais materiāls tiks novadīts uz atūdeņošanas krautni ieguves laukumā. Pēc tā dabīgās atūdeņošanās tas tiks izmantots analoģiski kā ar ekskavatoru izceltais materiāls. Ieguves darbu rezultātā iespējama neliela ūdens līmeņa pazemināšanas par 20-30 cm ūdenstilpnē un dažiem centimetriem tuvākā apkaimē, tūlītēji pēc materiāla izcelšanas. Smilts materiāla ieguvē paredzēts pielietot jau aprobētu un funkcionējošu tehnoloģisko ciklu (tiek izmantots atradnēs Jaunviesītes un Jaunviesītes - 2 ) derīgais izraktenis (smilts) tiks izcelts no zemes dzīlēm projektā norādītā platībā un dziļumos divās kāplēs. Pirmajā kāplē ar ekskavatoru un otrajā kāplē ar zemessūcēju. Izceltais (izsūknētais) materiāls primāri tiek novietots ekskavatora tiešā darbības zonā vai atūdeņošanas krautnē un pēc tam izvests pasūtītājam. Produkcijas ražošanā nav paredzēts pielietot smilts apstrādi (drupināšanu, sijāšanu vai skalošanu). 2
Smilts materiāla ieguvei un sagatavošanas darbiem paredzēts izmantot ekskavatorus ar apgriezto kausu (New Holland E 215BL C; O&K RH6), frontālos iekrāvējus ar tiešo kausu (HANOMAG 66C; ZL50G;CLAAS ST40), zemessūcēju (NSS Zemsnaryad NSS 160/30-F- GR). Derīgo izrakteņu transportēšanai un ieguvei paredzēts izmantot iekārtas, kas nepaaugstina trokšņu līmeni ārpus ieguves laukuma vairāk par 103 db/1 pw, atbilstoši 23.04.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 163 Par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām. Derīgā materiāla ieguves procesā netiek paredzētas vibrācijas, kas var pārsniegt rūpnieciski izgatavoto iekārtu pieļaujamās vibrāciju normas. Atbilstoši Mārupes novada teritorijas plānojumam paredzētās darbības vieta atrodas Lauksaimniecības zemes teritorijā, kur atļautā izmantošana ir dīķsaimniecība. Iesniedzējs norāda, ka tiks veiktas darbības, kas mazinās ietekmes: - Smilts ieguves darbi tiks veikti gaišā diennakts laikā; - Gar laukuma robežām tiks izveidoti augsnes vaļņi, tā mazinot nelabvēlīgas ietekmes izplatību; - Mehānismu uzpildīšana ar naftas produktiem notiks ar speciālu aprīkojumu uz speciāliem paklājiem, lai novērstu iespējamo degvielas vai smērvielu noplūdi; - Netiks pieļauts tehnikas remonts vai mazgāšana, to plānots veikt specializētajās darbnīcās; - Lai nepieļautu paaugstinātu putekļošanu, tiek paredzēta pievadceļu un teritorijas regulāra mitrināšana; - Sadzīves atkritumu apsaimniekošanai ir noslēgts līgums ar firmu, kas saņēmusi attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju; - Ievērojot tehnikas noslodzi piebraucamie ceļi tiek uzturēti labā braukšanas kārtībā. Pārvaldes ieskatā plānotā darbība ir derīgo izrakteņu ieguve 9.4 ha platībā un dīķa ierīkošana, kas kalpo kā teritorijas rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves paredzot izveidot dīķi. Pārvalde konstatē, ka paredzētā darbība ir saistīta ar kompleksu un būtisku ietekmi attiecībā pret Novērtējuma likuma 11.panta kritērijiem. SI izvērtējumā tiek vērtēts Paredzētās Darbības radīto ietekmju būtiskums neatkarīgi no teritorijas atļautā izmantošanas veida, tajā pašā laikā norādāms, ka Iesniedzējam ir tiesības izvēlēties tikai tādus teritorijas izmantošanas veidus, kas noteikti un atbilst teritorijas plānojumā pieļautām darbībām konkrētajā gadījumā atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam Paredzētās Darbības norises vieta atrodas zonējumā Lauksaimniecības teritorijas (L), kur derīgo izrakteņu ieguve nav noteikta kā atļautā izmantošana. Saskaņā ar teritorijas plānojuma TIAN šādā teritorijā kā viens no atļautās izmantošanas mērķiem ir noteikts dīķsaimniecība. Šajā sakarā norādāms, ka Ierosinātāja Īpašumā ir paredzējusi iegūt derīgos izrakteņus, tikai kā teritorijas rekultivācijas veidu pēc derīgo izrakteņu ieguves paredzot izveidot dīķi, līdz ar to Pārvaldes ieskatā Paredzētā Darbība neatbilst Mārupes novada teritorijas plānojumam, jo Īpašums neatrodas derīgo izrakteņu vai ar ieguves darbiem saistītā teritorijā, tostarp dīķa kā ieguves darbu rekultivācijas rezultāts nevar tikt interpretēts kā konkrētās teritorijas atļautais (plānotais) izmantošanas mērķis. Likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 8.pants nosaka, ka, piesakot darbību, ierosinātājs norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem. Ņemot vērā, ka darbības ierosinātājs Iesniegumā nav norādījis divus dažādus risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, Pārvalde kā otru variantu pieņēma to, ka uzņēmums neparedz zivju dīķa ierīkošanu paredzētajā darbības vietā. 3
5. Paredzētās darbības raksturojošie faktori: 5.1. Apjoms: Zivju dīķa izveide nekustamā īpašuma Liellauki, Mārupes novadā. Plānota dīķa ierīkošana 93.75 tūkst.m 2 (~9.4 ha) platībā. Plānota smilts materiāla ieguve, kas tiks veikta atbilstoši likumā Par zemes dzīlēm noteiktajam. Pēc provizoriskām aplēsēm teritorijā ~ 9,4 ha platībā tika izpētīti un aprēķināti 560 tūkst.m 3 smilts krājumi. Dīķa izbūves laikā tiks iegūti ~ 440-460 tūkst.m 3 smilts, no tiem ~ 100 tūkst.m 3 tiks izmantoti dīķa izbūves darbiem nekustamajā īpašumā, savukārt, ~ 350 tūkst.m 3 tiks realizēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Virs smilts nogulumiem esošā augsne ~ 60 tūkst.m 3 apjomā tiks izmantota teritorijas rekultivācijai, apzaļumošanai un realizācijai. Gar dīķa (ieguves laukuma) robežām vaļņos (smilts ieguves nelabvēlīgās ietekmes uz vidi mazināšanai gar ieguves laukuma robežu paredzēts izvietot 2-3 m augstus augsnes vaļņus) tiks novietoti ~ 40 tūkst. m 3 augsnes, kas būs nepieciešami rekultivācijas darbiem, savukārt atlikušais augsnes apjoms ~ 20 tūkst.m 3 tiks realizēts normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. Pārvalde secina, ka pieteiktā darbība vērtējama kā jauna darbība vēl neskartā teritorijā. Ņemot vērā to, ka paredzētā darbība ir īpašumā, kas nav cilvēku darbības noslogots, tad šī darbība vērtējama kā būtiska. 5.2. Paredzēto darbību un citu darbību savstarpējā ietekme: Paredzētās darbības vietas piegulošās teritorijas aizņem cilvēku saimnieciskās darbības ietekmētas teritorijas, tai skaitā arī dzīvojamā apbūve. Zivju dīķa ierīkošanai paredzētā teritorija atrodas Mārupes novadā ~ 1.4-1.8 km attālumā uz DR no apdzīvotās vietas Jaunmārupe. Teritorija sasniedzama pa pašvaldības grants seguma autoceļu C-22 (Misiņi Lāčplēši) un C-2 (Misiņi Peles), kas tālāk savienojas ar citiem pašvaldības kā arī valsts nozīmes autoceļiem (V21 unv22) un apvedceļu A5 (Salaspils - Babīte). DA nekustamais īpašums robežojas ar meliorācijas sistēmas ūdensnoteku Dzilnupe. ZR atrodas meliorācijas novadgrāvis. Dīķa ierīkošana/smilts ieguves darbi Dzilnupes aizsargjoslā netiek paredzēti. Nekustamā īpašuma Liellauki tuvumā (ap 150-200 m uz DA) nekustamajā īpašumā Jaunarāji tiek veikta saimnieciskā darbība dīķa ierīkošana smilts atradnē Jaunarāji. Tuvākās viensētas ir Atpūtas un Rūdeļi, kas atrodas 0.4-0.7 km attālumā. Nekustamajam īpašumam Liellauki Z daļā pieguļ nekustamais īpašums Ķoņi (smilts ieguve~ 0.49 ha platībā), ~ 0.45 km attālumā uz Z četri nekustamie īpašumi Lielstraumes (smilts ieguve ~ 3.46 ha platībā), Jaunviesītes (smilts ieguve ~ 4.10 ha platībā), Jaunviesītes - 2 (smilts ieguve ~ 3.25 ha platībā), Buras (smilts ieguve ~ 2.19 ha platībā). Uz ZA no paredzētās darbības vietas ~ 0.5 km attālumā atrodas nekustamais īpašums Misiņi - 1 (smilts ieguve ~ 4.8 ha platībā), ~ 1 km attālumā atrodas nekustamais īpašums Viesītes (smilts ieguve ~ 2.29 ha platībā). Uz DA no paredzētas darbības vietas atrodas nekustamais īpašums Jaunarāji (smilts ieguve ~ 2 ha platībā). Visos šajos īpašumos pieteiktās darbības ir zivju dīķu vai dīķu izveide, lai gan tā arī praktiski ir uzskatāma par derīgo izrakteņu ieguvi. Nekustamajos īpašumos notiek derīgo izrakteņu ieguve un kā atradņu rekultivācijas veids ir paredzēta zivju dīķa un dīķa izveide. Konkrētajā gadījumā šajos dīķus var nosaukt par atradnēm. Atradnēs notiekošo darbību kopīgā derīgo izrakteņu ieguve notiek ~22.6 ha platībā. Visu iepriekš minēto atradņu ieguves platībai pievienojot paredzētās darbības ieguves platību (9.4 ha), derīgo izrakteņu kopējā ieguves platība sastāda ~31.98 ha. Konkrētajā gadījumā Paredzētā darbība un tās apjomi aplūkojami kopskatā ar blakus esošajās atradnēs veiktajām darbībām no ietekmes uz vidi novērtējuma viedokļa. Ir pamats atzīt, ka plānotā ieguve un ieguve atradnēs Ķoņi, Jaunviesītes, Jaunviesītes - 2, Lielstraumes, Buras, Misiņi- 1, Viesītes, Jaunarāji ir saistītas darbības un summāri veido vienotu derīgo izrakteņu ieguves vietu. Ietekmes varbūtīgums, nozīmība un kompleksums nosakāms, ņemot vērā gan kopējo ieguves platību 4
apjomu, gan savstarpējo un summāro ietekmi uz vienu un to pašu teritoriju. Tādejādi izvērtējuma mērķis ir izsvērt ar paredzētās darbības realizāciju sagaidāmās pārmaiņas attiecībā pret līdzšinējo vides stāvokli, šādu pārmaiņu būtiskumu saistībā ar apkārtējās teritorijas absorbcijas spējām, to kompleksumu un nozīmību, ņemot vērā piesārņojuma, traucējumu, hidroloģiskā režīma svārstību vai citu pārmaiņu ietekmi uz dabas vidi un cilvēku dzīves vidi. Realizējot pieteikto darbību, nav paredzēta jaunas infrastruktūras izbūve, paredzēts izmantot esošos pievedceļus tos pielāgojot, tādejādi iesniedzējs uzskata, ka netiks radīti papildus trokšņa avoti, kas saistīti ar transporta kustības organizēšanu. Pārvaldes ieskatā paredzētās darbības tuvumā atrodas vairākas atradnes, kurās norisinās ieguves darbi un to darbības nodrošināšanai autotransports jau noslogo tos pašus ceļus, kurus plāno noslogot arī paredzētās darbības nodrošināšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka derīgo izrakteņu ieguvi nekustamajā īpašumā Liellauki nevar uzlūkot izsverot tikai slodzi uz vidi, ko rada ieguve pie ieguves apjoma 9.4 ha. Izsvērumam par iespējamu ietekmes būtiskumu, ko radīs plānotās pārmaiņas, jāaptver arī esošā vides stāvokļa novērtējums un iespējamā situācijas pasliktināšanās, ņemot vērā pastāvošo ietekmes fonu. Attiecībā uz trokšņiem Pārvaldes ieskatā ietekmes ir pārvaldāmas un pastiprinās esošās trokšņa emisijas, jo uzņēmums atrodas teritorijā, kur ir jau esošas derīgo izrakteņu ieguves vietas. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi faktoru darbības ilgums būs atkarīgs no ieguves darbu ilguma. Pārvalde neizslēdz iespēju, ka šās atradnes/zivju dīķa izstrāde/izveide varētu notikt vienlaicīgi ar kādu no kaimiņos esošajām vai vienlaicīgi ar tām visām, jo nekustamo īpašumu īpašnieki ir dažādi. Derīgo izrakteņu transportēšanai un ieguvei paredzēts izmantot iekārtas, kas nepaaugstina trokšņu līmeni ārpus ieguves karjera vairāk par 103dB/1pW atbilstoši 23.04.2002. Ministru kabineta noteikumu Nr.163 Par trokšņu emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām prasībām. Ierosinātāja ir paredzējusi, ka gar atradnes robežām tiks izveidoti 2-3 m augsti augsnes vaļņi, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem. Zemes platībām samazinoties, samazināsies arī lauksaimniecības zemju platības, kas radīs izmaiņas ainavā. Ņemot vērā, ka paredzētās darbības tuvākā apkārtne ir antropogēni pārveidota/ietekmēta, plānotā darbība pastiprinās jau esošo antropogēno negatīvo ietekmi uz apkārtējo zemju stāvokli. Iesniedzējs norāda, ka derīgo izrakteņu apstrādē saražotās produkcijas mazgāšana netiek paredzēta. Tomēr SI izvērtējumā tiek izvērtēts arī videi kaitīgākais scenārijs, ko paredzētā darbība var radīt, līdz ar to, ja smilts ieguves procesā rodas nepieciešamība mazgāt iegūto materiālu, tas nozīmētu arī gruntsūdens līmeņa samazināšanos, kā arī to, ka skalošanas ūdens būtu arī jānovada vidē, kas radītu papildus draudus videi. Jauna dīķa ierīkošana rada arī jaunas ūdens virsmas platības un summējot visos īpašumos paredzētos dīķus un to platības, var secināt, ka nelielā teritorijā tiks kopumā izveidots ~ 30ha ūdens spoguļvirsmas. Šādas virsmas kalpo par mājvietu putniem un nodrošina to barības vielas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka paredzētās darbības tuvumā atrodas divi dabas liegumi, kuros mājvieta ir putnu kolonijām. Pārvalde vērš uzmanību, ka Mārupes novadā atrodas lidosta Rīga, kurā aviosatiksme ir ļoti intensīva. Putnu sadursmes aviācijā ir aktuālas. Atkarībā no putnu skaita, lieluma tie var radīt nopietnus draudus lidmašīnām. Putnu sadursmes parasti rodas 300 m augstumā, kurā notiek ~ 80% no visām lidmašīnu un putnu sadursmēm. Putnu un lidmašīnas sadursmes brīdī riskam tiek pakļauta ne tikai lidmašīna, bet arī tajā esošie pasažieri un uz zemes atrodošās mājsaimniecības. Putnu sadursmes ar lidmašīnām ne tikai apdraud cilvēku dzīvības, bet arī var nest lielus finansiālus zaudējumus. Saistībā ar paredzēto darbību radīsies ietekme uz apkārtējām mājsaimniecībām, jo veidosies troksnis, vibrācijas, putekļi, gaisa piesārņojums ar dūmgāzēm, iespējamās gruntsūdens līmeņa izmaiņas tuvējās mājsaimniecībās, koplietošanas ceļu nolietošanās, ainavas izmaiņas. Tuvākās dzīvojamās viensētas atrodas 0.25-0.30 km attālumā, tuvākā apdzīvotā vieta Jaunmārupe atrodas ~0.8km uz ZA. 5
Pārvalde vērš uzmanību uz to, ka, veicot paredzēto darbību, tiks pārveidots līdzšinējais vides stāvoklis darbības vietā, ieguves platībā tiks zaudēta pašreizējā veģetācija, mainīts teritorijas reljefs. Derīgo izrakteņu ieguve un ar to saistītā gruntsūdens līmeņa svārstības rada gruntsūdens un pazemes ūdens līmeņa izmaiņas, kas var ietekmēt un ietekmē arī augsnes mitruma režīmu, var izsaukt izmaiņas veģetācijas teritorijā, kas ir ārpus paredzētās darbības vietas. Konkrētā ietekmes zona atkarīga no ieguves risinājumiem, dziļuma un platības, kā arī no savstarpējās ietekmes ar citām līdzīgām darbībām un konkrētās vietas hidroģeoloģiskajiem, hidroloģiskajiem un ģeoloģiskajiem apstākļiem. Pārvaldes ieskatā uzņēmuma darbības rezultātā ir paredzama nozīmīga apkārtējās vides negatīva ietekmēšana un degradēšana. 5.3. Dabas resursu izmantošana: Paredzētā darbība ir definējama kā dabas resursu izmantošana, jo uzņēmums paredz veikt derīgo izrakteņu ieguvi, veicot ieguves darbus nekustamajā īpašumā Liellauki. Plānotā derīgo izrakteņu ieguve paredzēta 9.4 ha teritorijā, kurā iepriekš nav veikta derīgo izrakteņu ieguve. Darbinieku sadzīves vajadzībām tiks izmantota izveidotā infrastruktūra atradnes Jaunviesītes teritorijā. 5.4. Atkritumu rašanās: Paredzētā darbība nav saistīta ar nozīmīgu atkritumu daudzuma rašanos. Atradnes izstrādes procesā veidosies sadzīves atkritumi, iespējams, neliels apjoms koksnes atkritumu un ražošanas atkritumu, tai skaitā bīstamie atkritumi (izlijusī degviela, smēreļļas, izlietotās eļļas, absorbenti u.c.). Saskaņā ar iesniedzēja sniegto informāciju smilts ieguves laikā neradīsies atkritumi. Sadzīves atkritumi tiks nodoti atkritumu apsaimniekotājam, kam ir attiecīga atkritumu apsaimniekošanas atļauja. Atkritumi jāapsaimnieko videi un cilvēkiem drošā veidā, lai nepieļautu vides piesārņošanu, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām (likuma 4. panta otrā daļa, 15. panta pirmās daļas 2. punkts, 17. pants). Ņemot vērā iepriekš minēto, atkritumu rašanās un to apsaimniekošana paredzētās darbības teritorijā neradīs būtiski negatīvu ietekmi uz vidi. 5.5. Piesārņojums un traucējumi: Ar atradnes darbību saistīti arī tādi traucējumi kā dūmgāzu emisijas, troksnis un vibrācijas no ieguves tehnikas un transportēšanas tehnikas. Piesārņojums no iespējamās degvielas noplūdes varētu rasties autotransporta vai pārvietojamo apstrādes iekārtu bojājumu gadījumā, kā arī veicot degvielas uzpildīšanu, līdz ar to nepieciešams regulāri veikt aprīkojuma un tehnikas kontroli, lai laikus konstatētu to bojājumus. Šāda piesārņojuma izplatība Pārvaldes ieskatā, vērtējama kā maz iespējama un nebūtiska. Derīgo izrakteņu transportēšanai un izstrādei paredzēts izmantot iekārtas, kas nepaaugstina trokšņu līmeni ārpus ieguves laukuma vairāk par 103 db/1pw, atbilstoši 23.04.2002. Ministru kabineta noteikumu Nr. 163 Noteikumi par trokšņu emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām prasībām. Iepriekš minētais secinājums izriet no veiktajiem aprēķiniem atradnēs, kurās paredzētās ieguves darbības un ieguves apjomi ir līdzīgi. Pārvalde norāda, ka derīgo izrakteņu ieguvei un apstrādei jāizmanto tehnika un iekārtas, kas atbilst Ministru kabineta 23.04.2002. noteikumu Nr. 163 Par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām prasībām, un darbības laikā jānodrošina, lai trokšņu līmenis nepārsniedz noteiktos 6
(pieļaujamos) vides trokšņa robežlielumus, kas noteikti Ministru kabineta 07.01.2014. noteikumu Nr.16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikumā. Pārvaldes ieskatā trokšņa potenciāli ietekmējamā teritorijā ir atradnes tuvumā izvietotās viensētas, vistuvākais atradņu punkts ir 0.1 km attālumā. Trokšņa emisijas derīgo izrakteņu izstrādes laikā prognozējamas no šādiem trokšņu avotiem: atradnes ieguves tehnika (kāpurķēžu buldozers, kāpurķēžu ekskavators), iekšējais transports atradnes teritorijā (kravas pašizgāzējs). Paredzams, ka ar izstrādi saistītā trokšņa izplatība ietekmēs tuvējās viensētas, kā arī putnus un citas dzīvās būtnes, kas apdzīvo tuvumā esošos dabas liegumus (dabas liegums Cenas tīrelis ~ 0.45 km, dabas liegums Melnā ezera purvs (Natura 2000) ~2,6 km). Ņemot vērā aktīvu derīgo izrakteņu ieguvi arī tuvumā esošajās atradnēs ( Ķoņi, Jaunviesītes, Jaunviesītes - 2, Lielstraumes, Buras, Misiņi- 1, Viesītes, Jaunarāji ), kurās arī rodas trokšņu emisijas, tās summēsies ar paredzētās darbības radītajiem trokšņiem un pastiprinās esošās trokšņu emisijas. Iesniedzējs norāda, ka realizējot paredzēto darbību, nav paredzēta jaunas infrastruktūras izbūve, jo paredzēts izmantot esošos pievedceļus. Transporta (derīgo izrakteņu transportēšanai) kustība tiks organizēta pa esošajiem pievedceļiem, jaunu pievedceļu izbūve nav plānota. Līdz ar to smagā transporta pārvietošanās paredzētās darbības vietā radīs papildus trokšņu fonu jau esošajām darbībām apkārtnē. Pārvaldes ieskatā sagaidāms, ka slodzes uz esošo infrastruktūru palielināsies un summēsies ar esošajām (citās atradnēs), pasliktināsies ceļu kvalitāte. Slodzes rada tuvumā esošās atradnēs/zivju dīķi ( Ķoņi, Jaunviesītes, Jaunviesites - 2, Lielstraumes, Buras, Misiņi- 1, Viesītes, Jauarāji ), kuras izmanto savas darbības nodrošināšanai tos pašus tuvumā esošos ceļus. Apkārt atradnei atrodas vairākas dzīvojamās mājas. Esošais gaisa piesārņojuma līmenis ir zems, tomēr summējot visos iepriekš minētajos īpašumos notiekošāsun plānotās darbības ar derīgo izrakteņu ieguvi sagaidāms, ka piesārņojošo vielu emisijas apjomi uzņēmuma darbības laikā palielināsies, līdz ar to sagaidāmās gaisa kvalitātes izmaiņas dzīvojamo māju tuvumā. Pārvaldes ieskatā no iegūstamā derīgā izrakteņa mitruma pakāpes ir atkarīga putekļu emisijas veidošanās. Tomēr uzņēmumam būtu praktiski jāseko, lai minimizētu putekļu veidošanos ieguves un uzglabāšanas, gan pārstrādes vietās un uz iekšējiem ceļiem, tos regulāri laistot. Emisijas no ieguves tehnikas un transportlīdzekļu dzinējiem. Gaisa piesārņojums derīgo izrakteņu izstrādes laukumos - putekļi (daļiņas PM 10 un PM 2,5 ) - galvenokārt veidosies no autotransporta kustības pa atradnes un piebraucamo ceļu. Ieguves procesā paredzēts izmantot ar dīzeļdegvielu darbināmu ieguves tehniku un autotransportu, to iekšdedzes motori radīs piesārņojošo vielu emisijas (CO, SO 2, NO x, PM, C 6 H 6 ) derīgā materiāla ieguves un transportēšanas laikā. Sagaidāms, ka atradnes ekspluatācijas laikā gaisu piesārņojošo vielu emisijas avoti būs: - Putekļu emisijas no transporta kustības pa atradnes un piebraucamo ceļu. - Gāzveida izmeši no atradnē izmantojamās specializētās tehnikas un autotransporta. - Putekļu emisijas no smilts uzglabāšanas krautnēm. - Gāzveida izmeši no klienta autotransporta kustības pa pievedceļu. Visi avoti ir uzskatāmi par neorganizētiem piesārņojuma avotiem. Derīgā materiāla ieguves procesā iesniedzējs neparedz vibrācijas, kas var pārsniegt rūpnieciski izgatavoto iekārtu pieļaujamās vibrāciju normas. Smaku veidošanos derīgo izrakteņu ieguves procesā ierosinātājs neparedz. Piesārņojošo vielu emisiju augsnē un ūdenī ierosinātājs neparedz. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu uzņēmumam ir noslēgts līgums ar attiecīgu atkritumu apsaimniekotāju. Plūdu iespējamību ierosinātājs neparedz, jo ūdens no karjera netiks novadīts vidē (nebūs mākslīga pazemes ūdens līmeņa pazemināšana). 7
5.6. Avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas): Avāriju riski ir saistīti ar teorētisku degvielas un smēreļļu noplūdi no tehnikas, veicot tās uzpildi un ekspluatāciju. Nodrošinot absorbentu un ugunsdzēšamo aparātu klātbūtni darbu teritorijā, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri likvidēt avāriju sekas, avāriju risks tiks samazināts līdz minimumam. Izlietoto absorbentu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jāsavāc un jānodod uzņēmumam, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, veicot ieguves darbus, Pārvalde uzskata, ka paredzētā darbība būtisku ietekmi uz vidi no avārijas riska viedokļa neatstās. 6. Prognozējamās paredzētās darbības, tās iespējamo norises vietu un izmantojamo tehnoloģiju ietekme uz vidi, kas atklāta, veicot sākotnējo izvērtējums: 6.1. Paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori: Paredzētas darbība teritorija atrodas Mārupes novadā ~ 1.4-1.8 km attālumā uz DR no padzīvotās vietas Jaunmārupe. Teritorija sasniedzama pa pašvaldības grants seguma autoceļu C-22 (Misiņi Lāčplēši) un C-2 (Misiņi Peles), kas tālāk savienojas ar citiem pašvaldības kā arī valsts nozīmes autoceļiem (V21 unv22) un apvedceļu A5 (Salaspils - Babīte). DA nekustamais īpašums robežojas ar meliorācijas sistēmas ūdensnoteku Dzilnupe. ZR atrodas meliorācijas novadgrāvis. 6.1.1. Līdzšinējais zemes izmantošanas veids: Saskaņā ar publiski pieejamo (http://www.marupe.lv) Mārupes novada teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma karti, paredzētā darbība tiks veikta Lauksaimniecības teritorijā, kur kā papildizmantošana atļauta dīķsaimniecība, tomēr derīgo izrakteņu ieguve kā atļautā izmantošana nav noteikta un tā pieļaujama tikai tādos apjomos, kas nepieciešams dīķa izbūvei saskaņā ar projektu. Saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 224.punktu, ja ūdenstilpes izveides gaitā tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, darbi ir veicami saskaņā ar valsts likumu (likums Par zemes dzīlēm ) un citu normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, plānotā derīgo izrakteņu ieguve (atradnē/zivju dīķī) Liellauki neatbilst teritorijas līdzšinējai un plānotajai teritorijas izmantošanai. 6.1.2. Attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas: Perspektīvā smilts atradnei Liellauki, Mārupes novadā Valsts vides dienests ir izsniedzis zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.CS17ZD0132. Atradnes izstrādes laikā un pēc tās rekultivācijas izveidojot zivju dīķi, mainīsies teritorijas reljefs un ainava. Tā kā darbība ir saistīta ar ilgstošu neatjaunojamo zemes dzīļu resursu ieguvi, resursu relatīvais daudzums atradnes teritorijā samazināsies. 6.1.3. Dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām: Izvērtējot iesniedzēja iesniegtos kartogrāfiskos materiālus, kas saistīti ar darba organizāciju un ieguves tehnoloģiju, secināms, ka plānotais izstrādes laukums neskars meža zemi. Tomēr, secināms, ka vides absorbcijas spēja samazināsies un palielināsies teritorijas antropogēnā slodze. Apkārtējās teritorijas jau ir antropogēni ietekmētas, un sagaidāms, ka 8
apkārtējā vide arī varētu nespēt absorbēt atradnes izstrādes radītās ietekmes tā, lai nerastos vispārēja vides kvalitātes pasliktināšanās. 6.1.4. Teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi: Paredzētās darbības vietā nav konstatēts paaugstināts piesārņojuma līmenis (Pamatojoties uz Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra datiem un Mārupes novada teritorijas plānojumu). 6.1.5. Iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā: Atradnes Liellauki tuvumā atrodas vairākas viensētas. Tuvākās viensētas ir Atpūtas un Rūdeļi, kas atrodas 0.4-0.7 km attālumā. Atradnes izstrādes laikā un derīgo izrakteņu transportēšanas laikā būtiskākā ietekme tiks radīta uz iepriekš minētajiem nekustamajiem īpašumiem (putekļi, troksnis, vibrācijas). 6.2. Vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas: Paredzētās darbības norises vieta un apkārtējā teritorija neatrodas vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgu ainavu tiešā tuvumā. 6.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, virszemes ūdens objektu aizsargjoslām: Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā pieejamo informāciju, tai skaitā datu bāzes Ozols informāciju (http://ozols.daba.gov.lv/pub/), nedz paredzētās darbības teritorijā, nedz tās tiešā tuvumā neatrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un tai piegulošajā teritorijā nav reģistrēti mikroliegumi. Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000) ir dabas liegums Cenas tīrelis (Natura 20000), kas atrodas 0.45 km uz DR no paredzētās darbības vietas, savukārt dabas liegums Melnā ezera purvs (Natura 2000) atrodas 2,6 km uz DA no paredzētās darbības vietas. Iesniedzējs norāda, ka smilts ieguve un dīķa izveide neapdraud apkārtnes biotopus un sugas. Tāpat Iesniedzējs norāda, ka sagaidāma nelabvēlīga antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem. Pārvaldes ieskatā ir jāņem vērā, ka paredzētās darbības tuvumā esošajās atradnēs Ķoņi, Jaunviesītes, Jaunviesītes - 2, Lielstraumes, Buras, Misiņi- 1, Viesītes, Jaunarāji notiek derīgo izrakteņu ieguve, līdz ar to paredzētās darbības ietekmes summēsies ar šo atradņu ietekmēm. Pārvaldes ieskatā, visu šo dīķu ūdens virsmas piesaistīs putnus, kas mīt iepriekš minētajos dabas liegumos vai šo teritoriju izmanto kā pārlidojumu laikā. Paredzētās darbības vieta robežojas ar meliorācijas sistēmas ūdensnoteku Dzilnupe. ZR atrodas meliorācijas novadgrāvis. Smilts ieguves darbi un dīķa ierīkošana Dzilnupes aizsargjoslā netiek paredzēta. Tomēr ņemot vērā, ka kopējā smilts ieguve un dīķu izveide tuvākājā apkārtnē sastāda ~ 31.98 ha platību ir sagaidāma teritorijas hidroģeoloģiskā režīma maina, jo tiek izjaukta dabas veidotās gruntsūdeņa un pazemes ūdeņa straumes un to virzieni zemes slaņos. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, derīgo izrakteņu ieguvei atradnes Liellauki teritorijā, ir paredzama negatīva ietekme uz iepriekš minētajām teritorijām (dabas liegumos mītošajiem putniem), kā arī virszemes ūdensobjektiem. 9
6.4. Ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem: Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols pieejamo informāciju (http://ozols.daba.gov.lv/pub/) paredzētās darbības teritorijā un tai piegulošajā teritorijā nav reģistrētas īpaši aizsargājamas sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājami biotopi. Dabas liegums Cenas tīrelis (Natura 20000) atrodas 0.45 km uz DR no paredzētās darbības vietas, savukārt dabas liegums Melnā ezera purvs (Natura 2000) atrodas 2,6 km uz DA no paredzētās darbības vietas. Ņemot vērā iepriekš minēto par īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mītošo putnu potenciālajām sadursmēm ar aviotransportu, secināms, ka, paredzētā darbība teorētiski var radīt ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem. 7.Paredzētās darbības ietekmes uz vidi vērtēšanas nepieciešamības pamatojums (iespējamās ietekmes būtiskuma novērtējums): 7.1. Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā paredzētās darbības: 7.1.1. Apjomu: Atradnes izveide un vēlāk rekultivācijas rezultātā zivju dīķa izveide nekustamā īpašuma Liellauki, Mārupes novadā. Plānota dīķa ierīkošana 93.75 tūkst.m 2 (~9.4 ha) platībā. Plānota smilts materiāla ieguve, kas tiks veikta atbilstoši likumā Par zemes dzīlēm noteiktajam. Pēc provizoriskām aplēsēm teritorijā ~ 9,4 ha platībā tika izpētīti un aprēķināti 560 tūkst.m 3 smilts krājumi. Dīķa izbūves laikā no zemes dzīlēm tiks iegūti ~ 440-460 tūkst.m 3 smilts, no tiem ~ 100 tūkst.m 3 tiks izmantoti dīķa izbūves darbiem nekustamajā īpašumā, savukārt, ~ 350 tūkst.m 3 tiks realizēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Virs smilts nogulumiem esošā augsne ~ 60 tūkst.m 3 apjomā tiks izmantota teritorijas rekultivācijai un apzaļumošanai un realizācijai. Gar dīķa (ieguves laukuma) robežām vaļņos (smilts ieguves nelabvēlīgās ietekmes uz vidi mazināšanai gar ieguves laukuma robežu paredzēts izvietot 2-3 m augstus augsnes vaļņus) tiks novietota ~ 40 tūkst. m 3 augsnes, kas būs nepieciešama rekultivācijas darbiem, savukārt atlikušais augsnes apjoms ~ 20 tūkst.m 3 tiks realizēts normatīvos dokumentos noteiktajā kārtībā. 7.1.2. Iespējamo pārrobežu ietekmi: Pārrobežu ietekme nav paredzama. 7.1.3. Ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu: Ietekme paredzēta pastāvīga, tā būs ilgstoša un turpināsies līdz laikam, kad atradnes teritoriju rekultivēs un tiks izveidots zivju dīķis. Ņemot vērā to, ka, saskaņā ar iesniegumā norādīto, derīgo izrakteņu ieguvi paredzēts veikt diennakts gaišajā laikā, Pārvalde pieņem, ka ieguve varētu norisināties visu cauru gadu, ja to pieļaus laika apstākļi. Pēc atradnes izstrādes tiks realizēts rekultivācijas projekts. Derīgo izrakteņu ieguves ietekme uz paredzētās darbības teritoriju būs neatgriezeniska. 7.1.4. Ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu: Derīgo izrakteņu ieguve saistīta ar neatjaunojamo zemes dzīļu dabas resursu samazināšanos, kas, ņemot vērā plānoto atradnes platību, blakus esošās antropogēni ietekmētās teritorijas (atradnesi Ķoņi, Jaunviesītes, Jaunviesītes - 2, Lielstraumes, Buras, Misiņi- 1, Viesītes, Jaunarāji ) un iepriekš minētos apsvērumus, ir vērtējama kā ļoti nozīmīga. 10
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka paredzētā darbība ietekmēs vidi, tomēr derīgo izrakteņu ieguvei būs kompleksas ietekmes uz apkārtējo vidi. Šāds ietekmju nozīmīgums vai kompleksums varētu pastiprināties, kad citos blakus esošajos īpašumos aktivizēsies derīgo izrakteņu ieguves procesi. Līdz ar to konkrētās lietas apstākļi liek Pārvaldei saglabāt piesardzībā balstītas šaubas, ko attiecīgajā gadījumā nevar kliedēt ar pieņēmumiem šī brīža izvērtējuma pamatā, ka līdzšinējā vides slodze ir neliela un tā nepārsniedz vides aizsardzības prasības. 7.1.5. Ietekmes varbūtību: Izpaudīsies tādā gadījumā, ja paredzētās darbības ierosinātājs pieņems lēmumu par paredzēto darbību. Papildus iepriekš minētajam, negatīva ietekme uz vidi iespējama tādā gadījumā, ja derīgo izrakteņu izstrādes laikā netiks ievēroti vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos iekļautās prasības, kā arī laikus netiks veiktas darbības avāriju seku novēršanai. Ietekmi uz vidi iespējams samazināt, atradnes izstrādes laikā ievērojot drošības un vides aizsardzības prasības, kā arī savlaicīgi veicot rekultivācijas darbus. 8. Izvērtētā dokumentācija: SIA KVL BALTIC 29.05.2017. iesniegums tehnisko noteikumu saņemšani un tam pievienotā informācija. SIA KVL BALTIC 07.06.2017. sagatavotās papildus informācijas materiāli. SIA KVL BALTIC 26.07.2017. sagatavotās papildus informācijas materiāli. Mārupes novada domes 11.07.2017. vēstule Nr.52-5/1731 Par informācijas paziņojumu. Mārupes novada teritorijas plānojums. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS. Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. 9. Sabiedrības informēšana: Pārvalde ar 16.06.2017. vēstuli Nr. 4.5-05/4199 nosūtīja informatīvo paziņojumu par paredzēto darbību Mārupes novada domei un biedrībai Vides aizsardzības klubs, kā arī publicēja to Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē. Līdz šim nav saņemtas sabiedrības atsauksmes vai priekšlikumi, izņemot Mārupes novada domes viedokli. 10. Administratīvā procesa dalībnieku viedokļi: Mārupes novada domes 11.07.2017. vēstule Nr.52-5/1731 Par informācijas paziņojumu, kurā norādīts, ka: Ņemot vērā pēdējos gados novēroto tendenci Mārupes novada daļā, kurā atrodas arī īpašums Liellauki, izbūvēt dīķus lielās platībās, tai skaitā dīķu izbūves procesā ievērojamā apjomā iegūt derīgos izrakteņus, kā arī ņemot vērā īpašuma atrašanos netālu no Natura 2000 teritorijas Cenas tīrelis, Mārupes novada dome aicina Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, izvērtējot nepieciešamību piemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo novērtējumu, skatīt šo jautājumu kontekstā ar apkārtējos īpašumos jau notiekošajām darbībām dīķu izbūvi. Mārupes novada dome atzīst par problemātisku radušos situāciju ar dīķu izveidi lielās platībās, tai skaitā to izveides gaitā iegūto derīgo izrakteņu transportēšanu, tādēļ uzskata par lietderīgu veikt detalizētu šādu projektu vides ietekmju novērtējumu. Norādām, ka saskaņā ar Mārupes novada Teritorijas plānojumu 2014.-2026.gadam nekustamais īpašums Liellauki (kadastra apzīmējuma Nr.80760111455) atrodas Lauksaimniecības teritorijā, kur kā papildizmantošana atļauta dīķsaimniecība, tomēr derīgo izrakteņu ieguve kā atļautā 11
izmantošana nav noteikta un tā pieļaujama tikai tādos apjomos, kas nepieciešams dīķa izbūvei saskaņā ar projektu. Saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 224.punktu, ja ūdenstilpes izveides gaitā tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, darbi ir veicami saskaņā ar valsts likumu (likums Par zemes dzīlēm ) un normatīvo aktu prasībām. Vēršam uzmanību uz to, ka Mārupes novada dome 2017.gada 26.aprīlī ir pieņēmusi lēmumu Nr.8. Par Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu izstrādi. Darba uzdevums cita starpā paredz arī uzdevumu - veikt novērtējumu par derīgo izrakteņu ieguves un dīķu izveides iespējamo ietekmi kopumā, kā arī ietekmi uz blakus īpašumu izmantošanas iespējām, meliorācijas sistēmas darbības nodrošināšanu un aviācijas drošību Mārupes novada teritorijā, un attiecīgi precizēt nosacījumus minēto darbību īstenošanai un iekļaušanai atļauto izmantošanu sastāvā atsevišķām funkcionālajām zonām vai definētām teritorijām. Līdz ar to zivju dīķa projekta ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācija kalpotu arī par papildus informācijas avotu lēmuma pieņemšanai saistībā ar dīķsaimniecību kā atļauto izmantošanu Mārupes novada konkrētās teritorijās, un nepieciešamajiem aprobežojumiem šādai darbībai. Pārvalde, izvērtējot iesniegto dokumentāciju, iepriekš minētos faktus un apsvērumus, secina, ka ietekmes uz vidi novērtējums atradnes un vēlāk rekultivācijas rezultātā zivju dīķa izveidei nekustamā īpašumā Liellauki ir nepieciešams, jo minētajai darbībai ir paredzama nozīmīga un kompleksa ietekme uz vidi un iespējamās ietekmes ir identificētas, kā tādas, kas jāvērtē likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 1.pielikuma 25.punkta, kā summārās ietekmes ietvaros. Pārvaldei pastāv iespēja piemeklēt pārdomātus risinājumus negatīvās ietekmes uz vidi novēršanai un mazināšanai, izvirzot nosacījumus tehniskajos noteikumos. Derīgo izrakteņu ieguve veicama saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojumā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto. Derīgo izrakteņu ieguve saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem nav atļauta derīgo izrakteņu ieguve Lauku teritorijā. Papildus iepriekš minētajam, Pārvaldes ieskatā, nākotnē derīgo izrakteņu ieguve, ko paredzēts veikt nekustamā īpašuma Liellauki tuvumā, arī ir jāizvērtē likuma Par ietekmes uz vidi novērtējuma 1.pielikuma 25.punkta kontekstā. 11. Piemērotās tiesību normas: Administratīvā procesa likuma 5., 6., 7., 8., 9., 10., 13. un 14. pants, 55. panta 1. punkts, 65. panta trešā daļa un 66. panta pirmā daļa un 79 pants. Likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 3.panta sestā daļa, 3. 2 panta pirmās daļas 1. punkts, 4., 8., 11., 12., 13., 14. 1 pants, 14. 1 panta otrā daļa, 1.pielikuma 25.punkts, 2. pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts. Likuma Par zemes dzīlēm 1. panta 2., 2. 1, 4., 6., 14. punkts, 4. panta piektā daļa, 5. panta pirmā daļa, 6. pants, 10. pants, 14. pants, 15. panta 3., 4. un 5. apakšpunkts un likuma pielikums. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 4. punkts, 4. panta otrā daļa, 15. panta pirmā daļa, 16. pants, 17. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts. Aizsargjoslu likuma 35., 37.pants, 42. panta pirmās daļas 1. punkta c apakšpunkts, 55.pants. Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pielikums. 13.01.2015. Ministru kabineta noteikumi Nr. 18 Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību 13. un 13. 1, 15. punkts. 12
23.04.2002. Ministru kabineta noteikumi Nr. 163 Par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām. 07.01.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība. Mārupes novada teritorijas plānojums. Lēmums: Piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru SIA KVL BALTIC ierosinātajai darbībai atradnes un rekultivācijas rezultātā zivju dīķa izveidei nekustamā īpašuma Liellauki. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai un Likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 14. 1 panta otrajai daļai šo lēmumu mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Iesniegumu par apstrīdēšanu iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības iela 23, Rīga, LV 1045. Direktora p.i. E.Jasinskis ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU Ozola-Jirgena 67084269 dana.ozola@lielriga.vvd.gov.lv 13