Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departaments 13.12.2012.
Saturs Situācija Paveiktais Vīzija Plānotie darbi Velosatiksmes popularizēšanas pasākumi Rīgā
Situācija Mainās pilsētas iedzīvotāju pārvietošanās ieradumi (ekonomiskie apstākļi, veselība, dzīvesveids, kultūra. ) Palielinās sabiedriskā transporta un velosatiksmes īpatsvars, vairāk iet ar kājām Velosipēds no izklaides inventāra kļūst par ikdienas transporta līdzekli
Situācija Ikdienā vismaz trīs reizes nedēļā pārvietojas: - 62% ar sabiedrisko transportu - 30% ar vieglo automašīnu - 8% ar velosipēdu ~ 30% izmanto velosipēdu (izklaidei&lietišķiem mērķiem) ST Auto Velo Rīgas iedzīvotāju aptauja, 2011
Ceļu satiksmes negadījumi ar velobraucējiem CSNg ar velobraucējiem 2005.-2012. Rīgā Pieaugot velosatiksmei pieaug CSNg ar velo ~ 3% no kopēja CSNg skaita ~ 60 % no CSNg ar velobraucējiem ir cietušie *2012.gadā līdz 31.oktorbrim Valsts ceļu policija, 2012
Ceļu satiksmes negadījumi ar velobraucējiem CSNg ar velobraucējiem 2008.-2012. Rīga Augustā CSNg maksimums Sezonalitāte, velosezona ilgst ~ 10 mēnešus Valsts ceļu policija, 2012 *2012.gadā līdz 31.oktorbrim
Ceļu satiksmes negadījumi ar velobraucējiem CSNg ar velobraucējiem 2009.-2011. Rīga CSNg dominē Centrā Attālinoties no Centrs CSNg samazinās Visbiežāk CSNg notiek ielas posmos nevis krustojumos, maģistrālās ielās Valsts ceļu policija, 2012
Velosatiksmes attīstības iespējas 8 km Kompakta pilsēta, iekļaujas 8 km Dominē distances līdz 5km Atraktīvs pilsētas centrs 70% braucienu saistīti ar skolu, darbu, mājām Studentu pilsēta ~100 000 Līdzena pilsēta Kvalitatīva veloinfrastruktūra pamatnosacījums harmoniskai satiksmes attīstībai 8
Plānošanas dokumenti Rīgas attīstības plāns 2006.-2018. gadam Velotransporta attīstības programma Rīgas pilsētai Velosatiksmes attīstība noteikta trīs virzienos : Infrastruktūra (veloceļi, velonovietnes utml.) Veloinformācijas un izglītības sistēma Veicināšanas aktivitātes (mārketings)
Esošie un plānotie veloceļi Veloceļu izbūve kā atsevišķu projektu tā arī ielu rekonstrukcijas ietvaros Veloceļu uzturēšanas darbi Nolīdzinātas vairāk nekā 4000 apmales
Veloceļš Centrs - Ķengarags - Rumbula - Dārziņi Pilnā garumā gar Daugavas krastmalu, trase 17 km Paredzēta josla gājējiem Perspektīvē Salaspils un Ikšķiles novada domei būs iespēja turpināt veloceļa trases būvniecību gar HES līdz Ikšķilei Skats no Dārziņiem virzienā uz Centru (2010) Izbūvētais posms Ķengaraga apkaimē (2010) Veloceļa maršruts
Velonovietnes Rīgā, kas uzstādītas 2011. un 2012. gadā velostatīvi 43 vietās vairāk nekā 340 velosipēdiem
Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar esošo veloceliņu kvalitāti un iespējām pārvietoties Rīgas iedzīvotāju apmierinātības ar pašvaldību indikatori, 2012
Rīgas domes satiksmes departamenta mērķis ir attīstīt Rīgas pilsētā visaptverošu un integrētu velosatiksmes tīklu, padarot katru Rīgas ielu ērtu un drošu riteņbraucējiem, izmantojot esošo un izbūvējot jaunu infrastruktūru
Jālauž stereotips par to kas ir velosatiksmes infrastruktūra!!! Tās ir ne tikai velobūves, kas speciāli attīstītas velobraucējiem, bet arī citas transporta būves, kas var nebūt speciāli attīstītas velobraucējiem, taču nodrošina ērtu velosatiksmi kopā ar citiem satiksmes dalībniekiem Neredzamā velosatiksmes infrastruktūra (vietējās ielas mazu satiksmes intensitāti, dzīvojamās zonas utml.) Piemērs: Ziepniekkalns, vietējā apkaimes iela, 2012
Integrēta pieeja - velosatiksmes infrastruktūras attīstībā - tas nozīmē, nevis koncentrēties uz atdalītu veloceļu būvniecību, bet attīstīt arī izmaksu efektīvus un velodraudzīgus risinājumus, kā piemēram, velojoslas, rekomendējošās velojoslas (sharrows), velosatiksme vienvirziena ielās, sabiedriskā transporta joslas velosipēdistiem, 30 km/h satiksmes zonas.
Pieeja velosatiksmes tīkla attīstībai Lēnsatiksmes zonas 30 km/h zonas, dzīvojamās zonas utml. satiksmi nomierinošie pasākumi Veloinfrastruktūra esošajā ielu tīklā brauktuves telpā No satiksmes plūsmas atdalīti veloceļi ārpus brauktuves
Satiksmes plūsmu analīzes rezultāti (Pārdaugavas piemērs) - Galvenās satiksmes plūsmas 25%-35% uz pilsētas centru - Sekundārās plūsmas uz tuvākajām izpētes zonām un iekšpus izpētes zonas - Maz braucienu tiek veikti uz Daugavas labā krasta attālākajām zonām - Galvenie velomaršruti jāattīsta virzienā uz centru, kā arī jāattīsta koncentriskie velomaršruti lielais loks un mazais loks.
Detalizētie velosatiksmes tīkla attīstības priekšlikumi Lēnsatiksmes zonas - 30 km/h zonas, dzīvojamās zonas utml. Veloinfrastruktūra esošajā ielu tīklā brauktuves telpā No satiksmes plūsmas atdalīti veloceļi ārpus brauktuves
Ceļu satiksmes noteikumos un ceļu projektēšanas standartos nav iekļauts Rekomendējošās velojoslas Sabiedriskā transporta un velosipēdu joslas Velostoplīnija Velojoslas (daļēji)..
Tālākie darbi Jāturpina diskusijas ar iesaistītajām pusēm normatīvo dokumentu uzlabošanā Līdzdarboties jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē Pilotprojekts velojoslu ierīkošanai Elizabetes ielā un Dzirnavu ielā Izstrādāt būvprojektu Akmens tilta nobrauktuvei uz Uzvaras bulvāri Nodot būvprojektu Centrs-Dārziņi, meklēt finansējumu būvniecībai Izbūvēt veloceļa posmu Vecāķu prospektā no Kalngales līdz Atlantijas ielai Veicināšanas kampaņas
Velosatiksmes popularizēšanas pasākumi Rīgā
Pieaugot transportlīdzekļu plūsmai Rīgā jāmeklē alternatīvas 23
RD SD velobraukšanas popularizēšanas, izglītošanas un Atzinība Draudzīgs velosipēdistam Akcija Šķērslis velobraukšanai? Paziņo! Akcija Nolīdzini apmales atbalsta akcijas Interaktīvas Rīgas veloceļu kartes izveide Drošas velobraukšanas popularizēšanas akcijas Informatīvu bukletu izveide Eiropas projekta PRO.MOTION (2007-2010) ietvaros Buklets Iepazīsti Rīgu ar divriteni CARMA (Cycling Awareness Raising and Marketing) 2010-2013 ietvaros Buklets Palīgs Tev un Tavam velo CARMA (Cycling Awareness Raising and Marketing) 2010-2013 ietvaros Teorētisko un praktisko veloapmācību organizēšana Diskusijas par veloinfrastruktūras attīstību kopā ar veloentuziastiem un speciālistiem 24
Draudzīgs velosipēdistam 25
Interaktīvā karte Šķērslis velobraukšanai? Paziņo! 26
Akcija Nolīdzini apmales 27
Interaktīva velomaršrutu karte ar veloceļiem un rekomendējošiem velomaršrutiem 28
Informatīvi klipi par drošu velobraukšanas kultūru Desmit informatīvu videoklipu izveide, kas atgādina ceļu satiksmes noteikumus un aicina droši pārvietoties pa pilsētu 29
Informatīvu bukletu izveide Eiropas projekta PRO.MOTION (2007-2010) ietvaros Padomi drošai velobraukšanai - turpinot izglītošanu par drošu velobraukšanu Atpūtas velomaršrutu karte Pārdaugavā un tās apkārtnē 30
Buklets Iepazīsti Rīgu ar divriteni CARMA (Cycling Awareness Raising and Marketing) 2010-2013 ietvaros 15 skaistu velomaršrutu piedāvājums Rīgā dažādās grūtības pakāpēs Informatīvā kampaņa drukātajos un interneta medijos, vides reklāmās, informatīvā videoklipā un izveidotā platformā sociālajā tīklā Facebook 31
Buklets Palīgs Tev un Tavam velo CARMA (Cycling Awareness Raising and Marketing) 2010-2013 ietvaros Buklets apkopo informāciju, kas ir noderīga ikvienam velobraucējam Par velodraudzīgām kafejnīcām, valsts un pašvaldību iestādēm; Veloremontdarbnīcām; Velo reģistrācīju; Ceļu satiksmes noteikumiem u.c. 32
Teorētisko un praktisko veloapmācību organizēšana Teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās piedalīties aicināts bija ikviens, kurš ikdienā izmanto velosipēdu, lai pārvietotos pilsētā Lekcijas pasniedza CSDD speciālisti Praktiskās veloapmācības nodrošināja Droša braukšanas skola Lekcijas notika gan RDSD, gan Rīgas augstskolās un vidējās izglītības iestādēs 33
Diskusiju iniciēšana un organizēšana Satiksmes departaments 2011.gadā organizēja atklātu diskusiju par velosipēdu satiksmes organizācijas un ceļu projektēšanas jautājumiem galvaspilsētā, piedaloties Satiksmes departamentam Satiksmes ministrijai CSDD projektētājiem un veloaktīvistiem 34
Satiksmes departaments atbalsta un organizē arī tādas velo aktivitātes kā Eiropas mobilitātes nedēļu Rīgā; Velosezonas atklāšanu maijā Rīgas velonedēļu Tvīda braucienu Velosipēdu akciju Kristiskā masa U.c. 35
PALDIES par uzmanību!!! 36